Aktīvie lietotāji: 173 Šodien ievadītie novērojumi: 292 Kopējais novērojumu skaits: 2237003
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Sikspārņu ziemošana, traucējumi un kas jāzina, tos meklējot ziemā
Pievienots 2017-12-09 19:04:09

Šoruden vairākkārt aktualizējās tēma par ziemojošajiem sikspārņiem un to traucēšanu ziemošanas vietās, gan saistībā ar organizētu grupu pasākumu rīkošanu zināmās ziemošanas vietās, gan arī komentāros šeit, Dabasdatos. Tā kā vienlaicīgi aicinām ziņot par ziemojošo sikspārņu novērojumiem, tajā pat laikā norādot, ka ziemojošos sikspārņus traucēt nedrīkst, šeit būs izsmeļošāks stāsts par to, kas ir sikspārņu ziemošana, kur, kādas sugas un cik ilgi ziemo, kā tos ietekmē traucējums, un kas būtu jāzina, lai “vilks būtu paēdis un kaza dzīva” tos ziemas laikā novērojot un ziņojot Dabasdatos.


Pagrabā ziemojoši garausainie sikspārņi. Foto: Gaidis Grandāns

Kas, kur un kādos apstākļos, cik ilgi, kā?

Latvijā pārziemo vismaz deviņu sugu sikspārņi. Par vienu sugu – divkrāsaino sikspārni – jau nesen rakstīju saistībā ar riestotājiem, un pieminēju, ka šī suga pārziemo mums nezināmās, acīmredzot, virszemes mītnēs daudzstāvu vai citās ēkās. Šoreiz par divkrāsaino sikspārni sīkāk vairs nestāstīšu, bet vairāk pievērsīšos pārējām sugām, kuras pie mums atrodamas ziemas laikā. Tās ir: ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii, garausainais sikspārnis jeb brūnais garausainis Plecotus auritus, platausainais sikspārnis jeb Eiropas platausis Barbastella barbastellus un 5 naktssikspārņu (Myotis ģints) sugas – ūdeņu naktssikspārnis M. daubentonii, dīķu naktssikspārnis M. dasycneme, Branta naktssikspārnis M.brandtii, bārdainais naktssikspārnis M.mystacinus un Naterera naktssikspārnis M.nattereri. Visas šīs astoņas sugas ziemošanai izmanto dažādas pazemes vai daļēji pazemes mītnes – alas, dažādus pagrabus, militāras izcelsmes būves, tuneļus, akas, lielās meliorācijas caurules (vismaz 80 cm diametrā) u.tml.


Ziemojošajiem garausainajiem sikspārņiem ausis parasti ir aizlocītas aiz spārniem, labi saskatāmi spicie ausu “radziņi”. Krāsa salīdzinoši gaiša, vienmērīgi pelēcīga vai gaiši brūna. Foto: Jānis Jansons

Lai mītne sikspārņiem būtu piemērota, tajā jābūt:

1) zemai, bet pastāvīgai temperatūrai 0…+8oC robežās;
2) lielam gaisa mitrumam;
3) vēlams – spraugveida paslēptuvēm;
4) pēc iespējas minimālam traucējumam, ar to domājot cilvēka klātbūtni.

Kāpēc tieši šādi nosacījumi? Ziemojot sikspārņi ieslīgst īpašā sastinguma stāvoklī ar palēninātu vielmaiņu, kas tiem palīdz izdzīvot līdz pavasarim, neuzņemot barību, jo ziemas laikā kukaiņi (vismaz sikspārņiem pietiekamā daudzumā) mūsu klimata apstākļos nav pieejami. Ziemošanas vietās guļošam sikspārnim ķermeņa temperatūra tuvojas tai, kāda ir apkārtējā mītnē – tuvu nullei. Jo zemāka ir temperatūra, jo lēnāka vielmaiņa un mazāks tauku rezervju patēriņš. Ja temperatūra pārsniedz +8oC, vielmaiņa kļūst par strauju, ja nokrīt zem nulles – dzīvnieks var nosalt. Tādējādi sikspārņi spiesti visu ziemu balansēt un bieži vien riskēt, mēģinot uzturēties pēc iespējas zemākā piemērotā temperatūrā, lai saglabātu rezerves līdz pavasarim. Liels gaisa mitrums, savukārt, samazina šķidruma zaudējumu ar elpošanu, turklāt aprasojušā vidē sikspārņiem ir pamošanās brīžos viegli padzerties. Spraugas un citādas paslēptuves nepieciešamas, lai izvairītos no potenciāliem plēsējiem, kā arī nodrošina labāku un dzīvniekam vieglāk kontrolējamu mikroklimatu.


Atklāts ūdens ziemošanas vietās nodrošina telpās nepieciešamo mitrumu un pastāvīgu temperatūru. Alās šo funkciju veic avoti. Attēlā Taisnā ala. Foto: Viesturs Vintulis

Ziemošanas ilgums atkarīgs gan no sikspārņu sugas, gan no katras konkrētās ziemas apstākļiem. Vismazāk no ārējiem apstākļiem ietekmējas visi naktssikspārņi, kuri ierodas ziemošanas vietās oktobrī un tur uzturas līdz aprīļa beigām; aukstos pavasaros reizēm pat līdz maija beigām. Pārējās trīs sugas ir salcietīgākas, un ar ierašanos ziemošanas vietās tā nesteidzas, rudenī labāk izvēloties dažādas maz apzinātas pagaidu slēptuves (malkas un ķieģeļu kaudzes, koku dobumus u.tml. vietas).


Visām naktssikspārņu (Myotis) sugām raksturīga pelēkbrūna mugura un gaiša vēderpuse, salīdzinoši nelielas un mazliet nosmailotas ausis. Attēlā visbiežāk sastopamā naktssikspārņu suga – ūdeņu naktssikspārnis.
Foto: Sandris Rabkevičs.

Kaut gan nelielā skaitā garausainie un ziemeļu sikspārņi ziemošanas vietās var būt novērojami arī oktobrī, krietna daļa šo sugu dzīvnieku pazemē ierodas, tikai iestājoties salam. Par Eiropas platauša paradumiem Latvijā mums pagaidām ir maz zināms, tomēr kā “salcietīga” suga tā visdrīzāk izturas līdzīgi ziemeļu sikspārnim. Pavasarī ziemeļu sikspārņi pirmie sāk atstāt ziemošanas vietas (martā vai aprīlī, ja sniega sega saglabājas visu martu), tiem aprīlī seko garausainie sikspārņi un platauši.

Šeit varbūt arī ir īstā vieta izkliedēt mītu, ka sikspārņi guļ visu ziemu “kā nosisti”. Tā tas nav. Sikspārņi ziemas laikā ir diezgan nemierīgi, tie mēdz paši regulāri pamosties un aktīvi mainīt savu atrašanās vietu mītnē, vai pat pārcelties uz citu. Pamošanās biežums (neskaitot cilvēku izraisīto) dažādām sugām atšķiras, bet kopumā “salcietīgākie” ir arī “nemierīgākie”, un mēdz paši izkustēties ik pa pāris nedēļām. Tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc mazajos piemāju pagrabos apmetas gandrīz tikai ziemeļu un garausainie sikspārņi; otrs iemesls – tie, iespējams, vispār ir mazāk jūtīgi pret iztraucēšanu. Savukārt naktssikspārņu sugas mostas retāk un arī apmetas mazāk traucētās vietās ar stabilākiem vides apstākļiem, kas tiem nodrošina ilgāku gulēšanu bez pamošanās. Pamošanos var izraisīt gan ārēji apstākļi (piemēram, pēkšņs sals), gan paša sikspārņa fizioloģiskās vajadzības (slāpes, atbrīvošanās no ekskrementiem rudens pusē, dažām sugām – arī pārošanās). Tomēr aktivitātei ziemas laikā nāk komplektā viens liels BET. Katra pamošanās, kas saistīta ar aktīvu kustēšanos, ir tauku rezervju patēriņš, jo sikspārnim vispirms ir sevi jāuzsilda līdz normālai aktivitātes temperatūrai (vismaz +33oC). Ļoti mainīgi ziemas apstākļi, kā arī – būtiski! - cilvēka papildus radīts traucējums, tādējādi var novest dzīvniekus pie tauku rezervju izsīkuma, nesagaidot pavasari.


Ziemeļu sikspārņiem raksturīgs tumšs “kažociņš” ar zeltainiem matu galiņiem. Ar vilnu neapklātās ķermeņa daļas melnas. Foto: Ainārs Valdovskis

Kā mēs iztraucējam sikspārņus, un kā no tā izvairīties?

Tātad, kā jau iepriekš noskaidrojām, galvenais ļaunums no pamodināšanas/traucējuma ir tauku rezervju patēriņš, lai dzīvnieks varētu uzsildīt ķermeni, kļūt aktīvs un paslēpties vai aizbēgt. Savukārt pamodināšanas varbūtība, apmeklējot kādu sikspārņu ziemošanas vietu, atšķiras gan dažādām sikspārņu sugām, gan atkarībā no vietas, kur sikspārņi ziemo, gan atkarībā no tā, kā mēs uzvedamies.

Protams, sikspārņus pamodina tieša bakstīšana, skaļa trokšņošana, sarunāšanās skaļā balsī u.tml. – t.i. lietas, kuras pamodinātu jebkuru, cilvēku ieskaitot. Tā kā sikspārņi pamatā ziemo vietās, kur ir pilnīgi tumšs, tie reaģē arī uz apgaismošanu – spīdinot tiem virsū gaismu vai zibsnījot foto zibspuldzes, ir liela iespēja, ka dzīvnieks jutīsies apdraudēts, pamodīsies un mēģinās paslēpties. Tomēr, kā to pierāda speciāli veikti pētījumi, reizēm pietiek tikai ar cilvēka klātbūtni mītnē, lai kāds no sikspārņiem pamostos. Cilvēkam atrodoties pazemes mītnēs, īpaši mazākās alās vai pagrabos, strauji par dažiem grādiem mainās mītnes temperatūra, kā arī (mums) nemanāmi pamainās gāzu saturs – pieaug ogļskābās gāzes daudzums u.tml. Sikspārņi to jūt arī miegā un var uz šādiem trauksmes signāliem reaģēt. ĻOTI nevēlami sikspārņus ziemošanas vietās ietekmē atklātas liesmas ienešana pazemē. Sveces, lāpas, cigaretes rada temperatūras izmaiņas un/vai dūmus un kvēpus uz sienām, kas kalpo kā būtisks trauksmes signāls sikspārņiem, ka mītne ir apdraudēta!


Ugunskuri, kā arī lāpu un cita veida atklāta liesma atstāj uz mītnes sienām kvēpus, kas uz laiku padara mītni nepiemērotu sikspārņiem. Ugunskura kvēpi uz griestiem Daugavpils cietokšņa telpās. Foto: Viesturs Vintulis

Kā jau minēju, ir sugas, kuras var piemēroties mūsu regulārai klātbūtnei, tādējādi spējot pārziemot pat cilvēku bieži apmeklētos piemāju pagrabos. Mazajos pagrabos pārziemo lielākā daļa mūsu garausaino un ziemeļu sikspārņu. Tomēr šīs pašas sugas var asāk reaģēt uz cilvēka klātbūtni cita veida mītnēs, kur cilvēku apmeklējumi normāli nenotiek (piemēram, alās). Un alās, kā arī cita veida pazemes mītnēs, īpaši militārajos fortos, lielākā skaitā ziemo naktssikspārņu sugas, kuras pret traucējumu ir daudz jūtīgākas. Sikspārņu skaits mītnē ir ļoti būtisks rādītājs. Varbūt paradoksāli izklausās, bet mazāka iespēja (speciāli nebakstot) pamodināt sikspārni ir 3 m garā šaurā aliņā, kur ziemo viens dzīvnieks, nekā lielā alā, kur varbūt neviens sikspārnis pavirši skatoties nav ieraugāms, bet reāli ziemo simti. Jo vairāk dzīvnieku mītnē, jo lielāka iespēja, ka kāds no tiem pamodīsies un ar savu rosīšanos vai pīkstēšanu pamodinās divus citus, kuri savukārt pamodinās nākamos utt. kaskādes veidā. Piemāju pagrabos parasti ziemo tikai daži īpatņi, savukārt cita veida pazemēs dzīvnieku skaits arī Latvijā var sasniegt simtus.


Mazais pagrabs. Foto: Ainis Platais

Ko no tā visa mēs varam secināt? Vispirms jau to, ka ir lietas, ko nedrīkst darīt jebkurā sikspārņu ziemošanas vietā – galvenā no tām ir neienest pazemes mītnēs degošus priekšmetus (sveces, lāpas, cigaretes u.tml.). Turklāt tas attiecas uz šo mītņu apmeklējumu gan ziemā, gan vasarā, jo dūmu smaka un kvēpi saglabājas ilgstoši. Tāpat ziemas laikā nevajag ilgstoši uzturēties un trokšņot pazemes mītnēs, kuras pēc apstākļiem piemērotas sikspārņiem (sk. raksta sākumu). Pat ja jūs sikspārņus neredzat, tas nenozīmē, ka to tur nav – tie var būt labi paslēpušies spraugās. Un, kas visvairāk varētu interesēt Dabasdatu aktīvistus, ir Mītnes un mītnes: dažās labāk ziemas laikā vispār neiet iekšā, ja negribam traucēt sikspārņus, citās, ievērojot dažus priekšnoteikumus, varam arī droši ievākt datus Dabasdatiem.

Pie pirmās, “neaizskaramās” grupas pieder alas un militārie forti, kur parasti pārziemo gan liels skaits sikspārņu, gan dažādas, t.sk. viegli iztraucējamas sugas. Turklāt praktiski visas šādas nozīmīgākās ziemošanas vietas tiek speciālistu apsekotas katru ziemu, tā kā nav arī nekādas nepieciešamības tās vēl papildus apsekot. Šajās vietās nebūtu vēlams plānot apmeklējumus no oktobra līdz aprīļa beigām.


Lielākā daļa dabīgo alu Latvijā ir viedojušās avotu darbības rezultātā smilšakmeņos. Sikspārņi ziemo pat nelielās, dažus metrus garās smilšakmens spraugās. Attēlā Vaidavas plaisala (pa kreisi) un Gudzonu ala.
Foto: Viesturs Vintulis


Militāras izcelsmes būves (forti u.tml.) ir sikspārņu skaita ziņā bagātākās mītnes Latvijā. Īpaši vērtīgi ir spraugām bagātie vecie ķieģeļu forti (attēlā pa labi apakšā), bet sikspārņi ziemo arī dažādās betona būvēs. Attēlā pa kreisi - betona forts, pa labi augšā - ieeja fortā. Foto: Viesturs Vintulis

Otra grupa ir pagrabi, kurus varētu iedalīt divās apakšgrupās. Pirmkārt, “mazie” piemāju pagrabi, kuru galvenais raksturojošais rādītājs ir ne tik daudz izmēri, bet tas, ka tie tiek regulāri izmantoti un cilvēku pastāvīgi apmeklēti. Piemāju pagrabos var droši sikspārņus gan saskaitīt, gan nofotografēt, lai iegūtu pierādījumus par konkrētu sugu. Protams, jācenšas to izdarīt pēc iespējas īsā laikā un mēģinot ilgstoši tieši neapgaismot dzīvniekus. Tomēr iespēja, ka sikspārnis pēc tam no pagraba aizbēgs, ir daudz, daudz mazāka, nekā cita veida mītnēs, jo piemāju pagrabos sikspārņi pie cilvēka klātbūtnes ir pieraduši un to neuztver kā lielu apdraudējumu. Ja arī sikspārnis fotografēšanas rezultātā jutīsies apvainojies par traucējumu, visdrīzāk tas turpat pagrabā ielīdīs kādā spraugā, kur netraucēti gulēs tālāk.

Otrkārt, lielie “muižu” pagrabi – veci un pamesti “baronu laiku” pagrabi un pamestie piemāju pagrabi, no kuriem daļa arī pēc pamešanas ir sikspārņiem izmantojami. Šajā mītņu grupā var gadīties pagrabi, kuros pārziemo gan vairākas sugas, gan lielāks skaits dzīvnieku, tāpēc, apsekojot šāda veida mītnes, būtu jāizturas klusi un piesardzīgi. Lielākoties gan uzskaitīto dzīvnieku skaits dažādos muižu pagrabos nav bijis liels, toties lielajiem pagrabiem ir sava būtiska “rozīnīte” – tas ir mītņu tips, kurā ir vislielākās iespējas atrast Eiropas platausi – vienu no Latvijas retākajām sikspārņu sugām un ES Biotopu direktīvas II pielikuma sugu. Tā kā nākamgad platausim tiek uzsākts sugas aizsardzības plāna projekts, ziņas par apsekotiem lieliem un veciem (muižu) pagrabiem būtu īpaši vērtīgas un gaidītas – arī, ja neatrodat nevienu sikspārni. Pēdējā gadījumā būtu vēlams sīkāks pagraba apraksts, lai varētu novērtēt, cik tas ir piemērots sikspārņu ziemošanai. Tā kā platausi var visai viegli sajaukt ar ziemeļu sikspārni, arī no šī tipa mītnēm būtu nepieciešamas ziņas ar sugu apstiprinošiem foto.


Lielie muižu pagrabi ir īpaši vērtīgi, ja tie saglabājušies ar neapmestām, spraugām bagātām sienām un griestiem. Attēlā “Plataušu” pagrabs Druvienā. Foto: Viesturs Vintulis


Eiropas platausim raksturīgas trijstūra formas ausis, kas uz pieres saiet kopā. Platausis, visdrīzāk, atkarībā no apgaismojuma, var izskatīties melngans ar gaišiem matu galiem (attēlā pa kreisi) vai brūns (attēlā pa labi).
Foto: Gaidis Grandāns un Uldis Ļoļāns.

Nobeigumā vēl īsa piezīme par fotografēšanu – kā to izdarīt, pēc iespējas mazāk traucējot guļošos dzīvniekus. Kā jau minēju, būtu jārīkojas iespējami ātri, ilgstoši dzīvniekus neapgaismojot, un vislabāk uzņemot ne vairāk kā 1-2 kadrus uz vienu dzīvnieku. Lai pēc bildēm droši varētu noteikt sugu, ideālā gadījumā attēlā būtu jāredz sikspārņa galva, jo īpaši ausis, protams, ja šīs detaļas vispār ir saskatāmas. Ja nav, tad jānobildē, kas ir redzams, bet nekādā gadījumā nedrīkst sikspārni ņemt rokā vai vilkt ārā no paslēptuves tikai tāpēc, lai nofotografētu. Tas jau ir traktējams kā tīša traucēšana, ko ne tikai ir ļoti nevēlami darīt, bet arī oficiāli nepieļauj Sugu un biotopu aizsardzības likums.


Ja sikspārnis vienkārši nofotografēts no mugurpuses, var atšķirt ziemeļu, garausaino un platausaino sikspārni no naktssikspārņiem, bet naktssikspārņiem visdrīzāk nevarēs noteikt sugu. Attēlā ziemeļu sikspārnis.
Foto: Viesturs Vintulis


Kaut gan pats sikspārnis ir spraugā, labi redzams purniņš un ausis. Šāda fotogrāfija ļautu noteikt gandrīz visas ziemojošās sikspārņu sugas. Foto: Viesturs Vintulis


Bieži nav iespējams nofotografēt visu dzīvnieku. Bet arī no šādas bildes, pat nezinot mērogu, speciālists var noteikt, ka redzams vai nu ūdeņu, vai dīķu naktssikspārnis (atbilstoša krāsa, liela pēda). Foto: Viesturs Vintulis

Veiksmīgu ziemu un tradicionālais sikspārņu pētnieku novēlējums - ne sikspārņa!

Viesturs Vintulis

2017-12-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Corvus corax - 2025-09-19 finesse
Buteo buteo - 2025-09-18 tatia
Buteo buteo - 2025-09-18 tatia
Oenanthe oenanthe - 2025-09-18 tatia
Buteo buteo - 2025-09-18 tatia
Buteo buteo - 2025-09-18 tatia
Buteo buteo - 2025-09-18 tatia
Nezināms
Ignotus
@ Rekmanis
Pēdējie komentāri novērojumiem
nekovārnis 19.septembris, 11:06

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 19.septembris, 11:05

Paldies, Rūta! :)


Edgars Smislovs 19.septembris, 10:38

Sēdošais putns ticamāk sarkanrīkles čipste.


andrisb 19.septembris, 08:05

Nebūs gan.


Amanda 18.septembris, 22:22

Peļu klijāns


VijaS 18.septembris, 21:36

7.-9. bildes - pēc piecām dienām. Šobrīd diezgan izmirkusi. Julita, ja godīgi - man jau arī pirmā doma bija - nu ļoti atgādina olītes no Ķērpju meža :D. Un tikai otrā doma - šitajās Lielajās Apsēs parasti kombinācija "balts un nobirās" ir pārslainās cukurītes. Tas tā kā ticamāk. Nu un kaut kad vēlāk vēl radās trešā domā - bet neviens jau nav teicis, ka es te bieži klaiņojot nevarētu "ievazāt" kaut ko jaunu.. :D


VijaS 18.septembris, 20:54

6. bilde - pēc septiņarpus stundām kastītē.


Vīksna 18.septembris, 19:58

Paldies !


adata 18.septembris, 19:11

Daudz nesaprotu, bet šai ir tāds plankumains zīmējums uz cepurītes. Ir arī tāda plankumainā kokpūkaine...


adata 18.septembris, 19:00

Koraļļu dižadatene.


mufunja 18.septembris, 18:29

Gobu kokpūkaine ?


adata 18.septembris, 17:52

Paldies, Raivo un Ivar! Sūnu ieziņoju atsevišķi, un tās ričijas man šķita citādākas, tik īsti nebiju droša. Sadalīšu.


VijaS 18.septembris, 09:23

Parastais plaušķērpis.


Ivars Leimanis 18.septembris, 09:04

Riccia glauca kopā ar R.sorocarpa. 5.bildē - tikai R.sorocarpa.


ekologs 18.septembris, 06:52

Ou, jā! Paldies Amanda! Kļūdiņa ievadot.


Amanda 17.septembris, 22:51

Jūras ērglis


Mežirbe777 17.septembris, 19:29

1. foto kopā ar Anthocerus agrestis :)


dziedava 17.septembris, 18:47

Vizuāli izskatās pēc olīšu aplocītes. :) Nu ja viņai tur patīk, tad patīk uz visādiem substrātiem :))


mufunja 17.septembris, 16:36

Tagat es sāku domāt. bija ļoti blīvs egļu stādījums, un starp tām bija apses, alkšņi un kļavas.


meža_meita 17.septembris, 16:35

Episki, vienkārši wow


dziedava 17.septembris, 16:31

Bet priekš P.diderma mulsina, ka izskatās, ka ir kolumella.


dziedava 17.septembris, 16:21

Tomēr pēc foto ar sporām man ir jautājums, vai mazākās sporas tiešām ir virs 12 mkm? Jo foto izskatās, ka ir arī mazākas, bet tās nav mērītas.


dziedava 17.septembris, 16:11

Cik interesanti! Ja es pareizi saprotu, tad kapilīcijs ir tie baltie "krikumi", kas savienoti ar tieviem pavedieniem jeb kapilīcijs ir ar neregulāriem baltiem mezgliem. Tādā gadījumā tai jābūt pumpurītei (Physarum sp.), kaut arī piekrītu, ka no ārpuses izskatās kā Diderma/Didymium. Sporas ir ar vienu pusi gaišāku - svarīga īpaša pazīme. Ar tādiem parametriem (un divām perīdija kārtām) ir zināma Physarum diderma, bet tai sporas ir mazākas (10-12 mkm) un tā aug uz beigtas koksnes. Ja tas ir dzīvs koks, tad vēl jāizskata kādi dzīvo koku varianti.


mufunja 17.septembris, 15:55

dzīvs alksnis


dziedava 17.septembris, 15:47

Marina, īpaši novērojumiem, ko grūti noteikt, vajag pierakstīt, uz kā auga - vai tas ir dzīvs koks? Varbūt zināma koka suga?


Ziemelmeita 17.septembris, 15:08

Paldies,Rūta!


mufunja 17.septembris, 12:33

Julita, es pievienoju foto


mufunja 17.septembris, 11:56

Piedod, Julita, tas ne vienmēr izdodas. Es ķeršos pie tā tagad.


dziedava 17.septembris, 11:35

Marina, būtu labi atbildēt uz šiem jautājumiem, lai nestāv nenoteikta. Domāju, ka ir D.clavus, bet svarīgas pazīmes te nav redzamas, lai varētu pateikt pavisam droši. Varbūt mikroskopā vienkārši vismaz galviņas apakšu paskatīt, vai vidū ir melna.


mufunja 17.septembris, 11:32

Paldies, Julita. Mani arī mulsināja kāja, bet neko citu neredzēju. Tāpēc es izvēlējos D.radiatum :(Mana neuzmanība. Es vienmēr pārbaudu Dziedava.lv


dziedava 17.septembris, 11:09

Labi, ka te redzams arī kapilīcijs, kas ir caurspīdīgs (nevis brūns, kā D.radiatum). Domāju, ka jābūt D.roanense! Īpaši tā melnā kāja - jo D.radiatum vai nu kājas nav, vai tā ir balta, īsāka. D.roanense galviņa ir arī plakanāka.


dziedava 17.septembris, 10:50

Neteikšu, ka izskatās pēc tipiskas kārpainās mizaines. Bet elateras ir arī ir ļoti svarīgas, svarīgāka pazīme pat pirms sporu virsmas raksta :). Ja elateras "neder", tad jāatmet hipotēze, pat ja viss cits der. Es te vēl pārdomātu citas sugas arī, jo elateru raksts redzams neskaidri, bet tās līnijas potenciāliem vāciņiem liek domāt par biežāko no variantiem.


mufunja 17.septembris, 10:49

Julita, es pievienoju foto


dziedava 17.septembris, 10:47

Te vajadzētu Vijas, scabras ekspertes, viedokli, vai šī izskatās vai neizskatās pēc scabras :). Es pagaidām neesmu "uzķērusi" drošas vizuālās atšķirības pazīmes. Elateras man šķiet abām sugām līdzīgas, scabra arī aug cieši. Es šīm vienmēr primāri skatos sporu rakstu. Būtu jau labi, ja varētu "uzķert" kā atšķirt pēc ārējām pazīmēm.


mufunja 17.septembris, 10:06

Man ir paraugs. Es to šodien apskatīšu. atradu uz skujkoka.


Mari 17.septembris, 09:54

Un vēl, šķita, ka mizainei vajadzētu augt blīvāk.


Mari 17.septembris, 09:53

Paldies, Julita! Jā, elateras bija tās, kas samulsināja, bet par mizaini kaut kā pat neiedomājos :)


Mari 17.septembris, 09:51

Bija jau doma par T.scabru arī, bet tas blīvais, vienmērīgais apaugums, krāsa, elateras veids samulsināja. Jā, ar sporām sapinos pavisam :)


dziedava 17.septembris, 08:33

P.S. Apaugums uz sūnām gan neparasts (un skaists :)), bet nu man sporām izskatās pēc smalka pilnīga tīkliņa


dziedava 17.septembris, 08:29

Kāpēc te radās doma par O.persimile? Tai sporas ir ar saraustītu tīkliņu (acis praktiski nav redzamas, tikai tīkla fragmenti), un apkārt izteiktu gredzenu. Sporu virsmas rakstu praktiski visām sugām ir ļoti svarīgi skatīties, izmērs ir svarīgs, bet otrāmkārtām. Vispirmāmkārtām jācenšas saskatīt sporu rakstu. Te es saskatu smalku tīkliņu ar mazām acīm - tāds raksturīgs T.scabra.


dziedava 17.septembris, 08:20

Tā pilnīgi noteikti nav daudzveidīgā pilienīte. Elateras atbilst mizainei. Ja ieskatās augļķermeņos, tad var ievērot vieglu līniju, kas varētu būt līnija, pa kuru nobriedušām "pa apli" noplīstu vāciņš. Foto vēl nav līdz galam nobriedušas, tāpēc nokritušu vāciņu nav.


Mari 16.septembris, 14:34

Jā, auga uz sūnām apaugušas kritalas, ar tām sporām - ļoti grūti kaut ko jēdzīgu saskatīt .


dziedava 16.septembris, 14:31

Un vēl - uz kāda koka kritalas bija?


dziedava 16.septembris, 14:30

Te var salīdzināt: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2874&ftips1=96


dziedava 16.septembris, 14:29

Marina, ceru, ka paraugs ir saglabāts, šai noteikti jāmēra sporas. Tik gara kāja D.radiatum nemēdz būt. Izskatās pēc pasaulē ļoti retās Diderma roanense.


Dzeerve 16.septembris, 11:07

Paldies!


dziedava 16.septembris, 10:27

Paldies! Āķīši ir nepārprotami. Bet vispirms jātiek galā ar sporām. Resp., vai ir iespējams atmest Stemonitopsis hyperopta, kurai tīkliņš veidojas no mazām actiņām, kas savienotas ar garākām līnijām? https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26776 Vai arī ir tieši tā? Jo izmēri šai sugai atbilst. Un tonis arī šķiet rozīgs. Bet pēc sporām īsti nevar saprast, bet tās šai sugai ir īpaši raksturojošas. Auga uz sūnām, kas aug uz kritalas?


Mari 16.septembris, 10:00

Ar sporām negāja viegli. Ir sīks neregulārs punktējums (kārpiņas?), brīžiem var "uzķert" tādas kā tīklveida struktūras, korektāks sporu diametrs 6,5-7,0 mkm.


marsancija 16.septembris, 00:07

Gada staipeknis Lycopodium annotinum


zemesbite 15.septembris, 22:34

Paldies, Ansi!


Mari 15.septembris, 22:23

Šķiet, ka āķīši ir.


meža_meita 15.septembris, 20:39

Skaisti, neidomātos šo meklēt uz bērza!


IlzeP 15.septembris, 19:46

Ieva, varbūt vari izkadrēt?


mufunja 15.septembris, 17:44

Diachea subsessilis


dziedava 15.septembris, 17:39

Tiešām fantastiski! Kas ir jaunā gļotsēņu suga?


mufunja 15.septembris, 17:01

Tas ir lieliski. Interesanti, ka gandrīz vienuviet izauga divas jaunas sēņu sugas un jauna gļotsēnes suga.


ekologs 15.septembris, 16:40

Paldies, Uģi!


Mari 15.septembris, 13:10

Paldies, Julita, mēģināšu papētīt :)


dziedava 15.septembris, 13:04

Un vai tīkliņš vienmērīgs (ar vienādām acīm), vai ir mazākas un lielākas


dziedava 15.septembris, 13:04

Un ja sporām ir tīkliņš, tad derētu saprast, cik acu pa diametru


dziedava 15.septembris, 13:02

Te var redzēt manu minēto "punktējumu" no āķīšu galiem: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=29217


dziedava 15.septembris, 13:01

Maziņa ar tīklotām sporām ir no interesanto gala. Te vajag saskatīt, vai ārējam tīkliņam ir brīvi gali (āķīši) vai nav. Es tad sausu (bez ūdens!), no sporām izpūstu vālīti (te tāda apmēram redzama) lieku zem stikliņa un 400x palielinājumā mainu fokusu, tad var saskatīt. Var skatīt uz malām (tad, ja daudz āķīši, tie uz āru labi saskatāmi) vai mainot fotkusu panāk, ka redzami āķīšu gali, resp., attēls izskatās kā punktēts no tiem galiem. Katrā ziņā vālenītēm/cilindrītēm āķīši ārējā tīkliņā ir svarīgs parametrs, to jācenšas skatīties.


dziedava 15.septembris, 12:32

Nu vienreiz es tādu mikroskopēju, un bija H.serpula, tā ka vrb nekas nav zaudēts. Bet ir, piem., Gulielmina vermicularis, vai Cornuvia serpula (šai gadījumā mazāk ticams), tā ka ja nav skaidrs režģis, tad es ieteiktu pievērst uzmanību.


Mari 15.septembris, 12:10

Ups, šim paraudziņu nepaņēmu.


dziedava 15.septembris, 12:06

t.i., daudz retāks :))


dziedava 15.septembris, 12:06

Šir tik neparasti izvijušies (ne kā režģis, bet kā tārpiņi), ka es mikroskopētu, vai nav kas daudz labāks


kimkim 15.septembris, 11:55

Lycopodium


CerambyX 15.septembris, 11:54

Nav nezināms. Attēlā redzama priede :)


dziedava 15.septembris, 10:42

Atļāvos arī izveidot latvisko nosaukumu. Savulaik, sadarbojoties t. sk. ar Edgaru Vimbu, rakstīju rakstu par Latvijā tikko atklāto irbuļu milneni, kas tolaik (2014. gadā) bija 4. milneņu suga Latvijā (un Ophiocordyceps myrmecophila vēl nebija). Vismaz man nav datu, ka pēc 2014, gada tā būtu atklāta, tā ka tai tiešām vajadzētu būt jaunai sugai Latvijā. Apsveicu! :)


dziedava 15.septembris, 10:34

Paldies, Marina, super atradums! Mana sapņu suga :))


adata 15.septembris, 07:50

Šis nebūs čemurziežu dižtauriņš.


Mežirbe777 15.septembris, 00:08

Retās ķērpju sugas novērojums papildināts ar augstākas izšķirtspējas foto.


anthicus 14.septembris, 23:26

Lūdzu mainīt noteikšanu uz "nezināms".


angel 14.septembris, 20:24

Paldies par noteikšanu!


VijaS 14.septembris, 19:02

Apakša ir gluda? Tad jau kāda sīkpiepe (varbūt alkšņu?).


VijaS 14.septembris, 18:50

Purva sermulīte.


Kiwi 14.septembris, 17:15

Paldies, Mārtiņ, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:13

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:11

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu!


adata 14.septembris, 17:11

4., 5.att. paņemts paraugs 13.sept., nobriedis dabā, bez lietus periodā. Tumši brūnā šoko krāsā.


Ziemelmeita 14.septembris, 17:07

Paldies,Edgar,tā jau likās.


Ilona_rasa 14.septembris, 13:58

Paldies, Vija!


mufunja 14.septembris, 12:17

Paldies, Julita. Es pievienoju aprakstu.


dziedava 14.septembris, 10:42

Paldies, Iveta. Hmm, bet kas Tev tai dārzā varētu būt citādāk nekā man? Tur bez tā siena un āboliem, kas vēl ir, kas veido dzīvesvietu gļotsēnēm? Gan šīm, gan citām.


dziedava 14.septembris, 10:38

Interesanti. Man gan pirmā doma par putukrējuma olīti. Bet kas zina


Vīksna 14.septembris, 09:56

Paldies !


ekologs 14.septembris, 09:36

Lapgrauzis (Cryptocephalus moraei).


ekologs 14.septembris, 09:32

Airvabole (Acilius sulcatus).


dziedava 13.septembris, 21:50

Uz dzīva koka? Jāmikroskopē un jāmēra, bez tā nekā.


VijaS 13.septembris, 21:47

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


VijaS 13.septembris, 21:34

4.-5. bildes - 13. septembris.


adata 13.septembris, 21:15

Es arī par pārslaino.


adata 13.septembris, 21:09

Koraļļu dižadatene.


adata 13.septembris, 19:36

Julita, es jau to domāju tā, ka tie āboli ir skābi, tas lika aizdomāties, ka nav kā parasti uz kritalas mežā. Savukārt, lasot dažādus rakstus par krūmmelleņu audzēšanu, daži mēdz to augsni paskābināt ar ābolu izspaidām pēc sulas spiešanas, citi lej sūkalas, lai gan zinātniski tas nav pierādīts, speciālisti neiebilst. Gan jau tām gļotsēnēm ir tik tām vien zināmu apstākļu sakritība, kur un uz kā augt. Es tāpat par olīšu aplocīti domāju, vai tad citur sūdu čupu nav, bet citur tās neatrodu. Tās sporas taču ar vēju pārvietojas nez cik tālu!


dziedava 13.septembris, 15:46

Vai man kā nebiologam var paskaidrot, kā zināt, vai vide skāba? Man šogad pagalmā/dārzā nekā neizdodas atrast gļotsēnes. Puvušu ābolu netrūkst :D, pļauta zāle arī ir, bet nu gļotsēņu nav! Kaut ko es neprotu vai nesaprotu :/


dziedava 13.septembris, 06:43

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 12.septembris, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem!


Alvis Āboliņš 12.septembris, 21:38

Spalva izskatās pēc zvirbuļa lieluma putna lidspalvas.


CerambyX 12.septembris, 16:00

Droši vien kādas bruņutis


megemege 12.septembris, 14:09

Paldies, Iveta!


megemege 12.septembris, 14:05

paldies, Amanda!:)


Dubults 12.septembris, 12:14

Skaidrs! Paldies!


Ilona_rasa 12.septembris, 08:54

Paldies, Artur!


ekologs 12.septembris, 08:40

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


Amanda 12.septembris, 08:21

Mazie ķīri


adata 11.septembris, 21:00

Paraugs tiks nosūtīts. Jā, vide diezgan skāba.


dziedava 11.septembris, 20:30

Nu vareni! It kā nokarenā aug visur kur, bet no vienas puses es šaubos, vai tiešām uz kritalām un citur ir viena un tā pati suga, no otras puses, varbūt tomēr pavisam kāda cita suga. Man tie daudzveidīgie substrāti nokarenajai mulsina. Ieteiktu paraugu saglabāt.


dziedava 11.septembris, 20:04

Te vajadzētu vismaz komentāru, uz kā īsti aug? Jaunu sugu noteikt no foto, kur vismaz man nesķiet labi saskatāms, uz kā aug, nebūtu korekti. Marinai ticu, bet kā minimums substrātu, biotopu pie novērojuma aprakstīt vajag.


CerambyX 11.septembris, 18:33

Tāds formulējums, jo olas dēj ieceļojuši īpatņi (kāpuri, protams, neceļo). Ja šāds 'atgadījums' notiek vasarā, tad tiešām var arī kāpuri attīstīties un iespējams pat iekūņoties. Tomēr suga ir diezgan 'tropiskas' izcelsmes un rudens vēsums stipri kavē kāpuri attīstību (bieži letāli, ja ilgstoši vēsāks). Katrā ziņā tiek uzskatīts, ka pārziemot suga Latvijā (un arī citur Ziemeļeiropā) nespēj un parasti pat tā viena paaudze, kas var tikt 'izdēta' šeit arī nepaspēj pabeigt attīstību. Piemēram, 2023. gadā no augusta beigās dabā ievāktiem kāpuriem, turot un audzējot tos telpās - tauriņš izkūņojās 2. oktobrī, kad aiz loga jau stiprs vēsums. Pieņemu, ka ļoti retos gadījumos, kad olu dēšana notikusi sevišķi agri sezonā (pašā vasaras sākumā) un kāpuri sanāk ~ vasaras vidū - varbūt tie var paspēt izaugt un pabeigt attīstību un izkūņojas 'vietējā' paaudze. Šādos gadījumos it kā tiešām sanāktu analoģija ar, piemēram, dadžu raibeņiem vai lielajiem nātru raibeņiem, kas tiešām 'apzināti' migrē uz ziemeļiem, lai vairotos (un pēc tam atpakaļ, ja aukstums nepārsteidz). Bet nu par šīm sugām arī mēs faktiski sakām, ka tās ir ieceļotāji (Latvijā nepārziemo - skaits gadu no gada mainīgs, sevišķi dadžu raibeņu gadījumā). Vienkārši daudzkārt biežāki ieceļotāji kā miroņgalvas sfings :) Tā es to skaidrotu.


Dubults 11.septembris, 14:46

Uģi, kādēļ "ieceļotājs", ja novērots kāpurs, tātad pierādīta vairošanās šeit?


Ziemelmeita 11.septembris, 11:45

Paldies,Uģi!


CerambyX 11.septembris, 10:33

Paldies, par norādi. Interesanti jā. Pēdējos 2-3 gados Glischrochilus tremulae atbilstošus īpatņus sanācis novērot/ievākt vēl vairākās vietās (precīzi jāpaskatās, pēc atmiņas Ukru gāršā, Dobeles apkārtnē, laikam Ziemeļgaujā, varbūt vēl kaut kur) - vienmēr vaboles bija uz vecām, nolūzušām vai kalstošām apsēm, labos un vecākos meža nogabalos. Reizēm uz viena stumbra ir bijuši kopā ar citām Glischrochilus sugām - g.k. quadriguttatus, kas apdzīvo tādu pašu 'substrātu', bet arī ar quadripunctatus. Šķiet visiem ievāktajiem eksmeplāriem esmu ģenitālijas (bija arī tēviņi) izpreparējis, būs ziemā/rudenī jāsaliek rindā un jāpaskatās vēlreiz. Man ar kaut kā atmiņā palicis, ka no quadripunctatus tomēr atšķīrās.


anthicus 11.septembris, 09:06

Šis taksons tagad tiek uzskatīts par G. quadripunctatus sinonīmu. Man sarežģīti tam piekrist, jo G. tremulae tēviņu ģenitālijas ir citādākas formas nekā G. quadripunctatus, bet Kirejčuks uzskatas abus taksonus par konspecifiskiem (Kirejtshuk A.G. 2025. Classification and taxonomy of the nitidulid-group of families (Coleoptera: Cucujoidea): comments on morphology, bionomics, phylogeny and methodology, with a key to species of the subgenus Myothorax Murray, 1864 of the genus Carpophilus Stephens, 1830 (Nitidulidae: Carpophilinae). Caucasian Entomological Bulletin 21(1): 127–192)


CerambyX 11.septembris, 08:40

Drīzāk bruņērces - kaut kāds Damaeus sp. vai līdzīgs


adata 11.septembris, 07:52

Atradu, pilienīšu daudzgalve


adata 11.septembris, 07:46

Noteikti nav gļotsēne, droši vien tā sēne, kas aug uz gļotsēnēm. Apakšā mazliet var redzēt, ka ir, varbūt tas pats režģītis.


megemege 11.septembris, 07:41

Artur, paldies!


ekologs 10.septembris, 23:10

Tā ir Galeruca tanaceti mātīte, kura, iespējams, drīzumā dēs oliņas.


megemege 10.septembris, 22:04

Artur, šim bija spārni īsi un vēders izteikti liels?


marsancija 10.septembris, 21:19

Paldies, Uģi!


ekologs 10.septembris, 20:42

Tas būs lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


DaceK 10.septembris, 19:22

Paldies par noteikšanu!


Ziemelmeita 10.septembris, 11:32

Jā,Iveta, burvīgi lukturīši!


Ziemelmeita 10.septembris, 08:33

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu!


adata 09.septembris, 21:38

Ak, māte daba! Kādi lukturīši!


Martins 09.septembris, 21:26

Tomēr melnā, jo uz krūšu sāniem samērā liels, melns zīmējums. Citām klajumspārēm tikai tādas tievas, melnas līnijas.


marsancija 09.septembris, 20:55

Paldies Amandai un Ilzei par skaidrības ieviešanu manos putnos :)!


ekologs 09.septembris, 18:37

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


meža_meita 09.septembris, 17:19

Šis tomēr būs jāpārbauda, varētu būt arī apsarmotā kalīcija. Paraudziņš droši vien, ka vairs nav saglabājies, ja? :)


zemesbite 09.septembris, 15:44

Paldies, Uldi!


IlzeP 09.septembris, 12:31

Piebilde par meža pīlēm - šajā gadalaikā arī tēviņi izskatās tāpat - līdzīgi mātītēm.


Amanda 09.septembris, 09:16

Kajaks un lielais ķīris


ekologs 09.septembris, 07:04

Paldies par abiem novērojumiem, Marek!


marsancija 09.septembris, 00:40

Mani galvenie jautājumi "sēž" pirmajā bildē jūraskrauklim zem labā un kreisā spārna :)


marsancija 09.septembris, 00:37

Būtu pateicīga, ja kāds man palīdzētu tikt skaidrībā ar putnu sugām šajos attēlos. Nav šaubu par jūraskraukli, sudrabkaiju, lielo gauru, vārnu(:)). Domāju, ka ir meža pīles (mātītes un "zaļknābji") un brūnkakļi. Netieku skaidrībā par kaijveidīgajiem- tiem nelielākajiem ar dzeltenām kājām un knābjiem- kajaks? Un līdzīgi, bet ar sarkanām kājām un knābjiem- lielais ķīris?


zemesbite 08.septembris, 21:51

Paldies, Marek!


nekovārnis 08.septembris, 21:51

Iespējams Leiopus nebulosus


zemesbite 08.septembris, 21:50

Paldies, Uldi!


StarFlare 08.septembris, 21:14

Mājas strazdi - pelēcīgie ir jaunie putni


Amanda 08.septembris, 19:48

Niedru lija


Amanda 08.septembris, 19:48

Lauku piekūns


Amanda 08.septembris, 19:47

Mazais ērglis


dziedava 08.septembris, 19:36

Perīdijs ir ar brūniem plankumiem un galviņas apakšpuse ir ar melnu vidu?


ekologs 08.septembris, 18:11

Pūkmuša (Hemipenthes maura).


Ziemelmeita 08.septembris, 18:04

100% neapgalvoju, ka zvīņainā sīkstene, izskatās, ka celms dedzis un sauss, tāpēc tāda doma. Tīģeru sīkstenes var meklēt vasaras sākumā pie Stāvā krasta vecupem.


ekologs 08.septembris, 18:04

Šī arī Calathus cinctus.


ekologs 08.septembris, 18:04

Marek, tikko pievienoju vāl vienu šī īpatņa novērojumu. Izskatās, ka Tev taisnība, būs vien Calathus cinctus :) Vienīgi sugu izvēlnē tādas nav.


Lemmus 08.septembris, 17:50

Paldies,Edgar!


zemesbite 08.septembris, 16:48

Paldies, Uģi!


zemesbite 08.septembris, 16:41

Paldies, Marek!


guta7 08.septembris, 16:22

Paldies, Astra, par komentāru. Varētu būts arī tā, ka tā ir zvīņainā sīkstene. Šī sēne bija uz izskalota celma, tāpēc sliecos domāt, ka varētu būt tīģeru sīkstene, jo turpat netālu Gaujas ieteka jūrā. Būs jābrauc ievākt paraudziņu.


Ziemelmeita 08.septembris, 14:35

Vai drīzāk nav zvīńainā sīkstene? Tīgeru sīkstene jāmeklē mitrās vietās uz piemirkušām lapu koku kritalām.


IlzeP 08.septembris, 13:47

Hmm, biju domājusi, ka pēc profilu apvienošanas var.


roosaluristaja 08.septembris, 11:57

Visnotaļ ticama versija


Sarmīte 08.septembris, 11:15

Redzams gredzens uz kājas.


Bekuvecis 08.septembris, 09:25

Izņēmuma gadījums. Tīģeru sīkstenes lielā pārsvarā aug maijā-jūnjā (g/k uz izmirkušām kritalām) , paretam ap jūlija/augusta miju (tad arī uz mitriem celmiem/stumbeņiem).


Ivars Leimanis 08.septembris, 08:49

Fū, tomer neesmu tāds ... Nevaru pats nolabot savus vecos ziņojumus, jo tie ir no veca profila ieziņoti.


adata 08.septembris, 07:56

Šīm būs oranži augļķermeņi, līdzīgajām vāles/apkaklītes būs balti (šādā agrā augļķermeņu stadijā).


adata 08.septembris, 07:50

Maldinošā /krāterformas šādā stadijā augļķermeņi ir oranži, līdzīgajām vāles/apkaklītes pilienītēm - šādā stadijā būs balti augļķermeņi.


adata 08.septembris, 07:41

Gada staipeknis.


ekologs 07.septembris, 21:57

Nicrophorus vespilloides tā nebūs, taustekļu gali gaiši. Šī, manuprāt, ir Nicrophorus investigator.


Waldis666 06.septembris, 20:47

FB Mikologu grupā apstiprināja, ka daudzzaru pterula.


nekovārnis 06.septembris, 20:19

Paldies Valda un Ilze! Samulsināja sarkanīgais kāts.


dziedava 06.septembris, 17:53

Jauki, Renāt, tiks saglabāts :)


adata 06.septembris, 17:08

Nevar izslēgt tīģerkrāsas pārslainīti.


Amanda 06.septembris, 17:00

Kukaiņu piekūns


Ziemelmeita 06.septembris, 16:59

Otrais foto pēc dažām stundām karstā mašīnā. Veidojas tumši brūnas bumbiņas uz oranžas kājiņas. Izskatās, ka būs papagaiļu pumpurīte.


adata 06.septembris, 16:58

Vai šī nevar būt kokvilnas antrodija?


meža_meita 06.septembris, 15:35

Šeit būs henotopši vai Mycocalicium subtitle, jāskatās vai askiem ir kanāls, ja ir, tad kāds. Piesakos pie parauga :)


Kiwi 06.septembris, 14:39

Paldies, Uģi!


Vīksna 06.septembris, 12:55

Latvijā 3 sprigaņu sugas. Šī izskatās pēc sīkziedu, arī ievazāta. Vēl dzelteniem lielākiem ziediem meža sprigane, bet puķu spriganei sārti un sarkanīgi ziedi.


ekologs 06.septembris, 09:28

Kapračvabole (Nicrophorus vespilloides).


Mari 05.septembris, 20:43

Varbūt A.affinis?


Amanda 05.septembris, 19:42

Lauku balodis


Amanda 05.septembris, 19:41

Mazais ērglis


Amanda 05.septembris, 19:37

Meža pūce


IlzeP 05.septembris, 18:52

Paldies par ziņu!


Ziemelmeita 05.septembris, 18:21

Paldies, Julita! Labi, ka paņēmu paraugu, varēšu mikroskopēt un tikt līdz sugai. Tikai kad tagad sanāks, gan nezinu, bet izskatās nobriedis, jau ņemot putēja.


dziedava 05.septembris, 16:08

Tās izskatās jaunas sprodzītes. Sudrabainajai cilindrītei ir gļota ap melnu diegveida kājiņu, bet jaunai sprodzītei visa kājiņa ir balta. Vēl sprodzītēm raksturīgi, ka vālītes apakšpuse ir platāka nekā augšpuse


kamene 05.septembris, 15:27

Paldies, Ilze! Man arī tā likās.


Putnu_Būris 05.septembris, 15:23

Pārbaudīju, jā datums ir pareizs.


dziedava 05.septembris, 15:22

Gļotsēnes paraugā nebija, bet pilns ar nagliņķērpjiem vai līdzīgiem sīkumiem, kaut kas smuks trāpījās arī mikroskopijā. Ja droši zināms, ka tas tomēr nav ķērpis, var mainīt grupu uz nezināms (gļotsēne tā droši nav). Paraugu varu nodot ķērpju interesentiem, ja kādu tie sīkumiņi interesē, sabildēt visus gan nav laika.


Amanda 05.septembris, 11:35

Mājas strazds


Ginta 05.septembris, 09:53

Šoreiz Merlins nebūs pie vainas.


andrisb 04.septembris, 22:27

Paldies noteicējiem!


Ziemelmeita 04.septembris, 20:21

Paldies,Dmitry! Nomainīju sugu.


anthicus 04.septembris, 20:19

Bradybaena fruticum. Lūdzu mainīt sugas nosaukumu.


mufunja 04.septembris, 18:20

Paldies Julita.


dziedava 04.septembris, 17:53

Jā, visticamāk!


adata 04.septembris, 17:22

Zilzaļā hlorociborija.


Rallus 04.septembris, 17:13

Tītiņi vēl pa kādam droši vien slapstās zaru kaudzēs vai krūmu biežņās. Taču nav skaļi. Mazie dzeņi sauc ik dienu. Merlin lietotne dzirdētu mazo dzeni kļūdaini piedāvāja kā tītiņu. Teiktu, ka mazais dzenis, ja nav redzēts vizuāli tītiņš.


mufunja 04.septembris, 17:10

Julita, varbūt Cukurīte, sūnu ?


Ginta 04.septembris, 16:21

Droši vien, ka nav droši. Iepriekš nav bijis ne viens, ne otrs. Varbūt labāk nomainīt sugu.


dziedava 04.septembris, 14:50

Plazmodijs ir lielā plantācijā, būtu gan interesanti, par ko izaug, drīzāk minētu, ka tas ir kas cits, bet nu kas zina. Gludajam ragansviestam attīstību nav gadījies vērot.


dziedava 04.septembris, 14:25

Jā, tas tiesa, arī citām sugām novērots, ka mainās kājiņas un augļķermeņa garums, ja sanāk nokarāties.


guta7 04.septembris, 13:31

Saprotu, ka mēdz būt visādi, tāpēc ieliku dabas datos uzreiz, novērojuma vietā un laikā.


meža_meita 04.septembris, 12:45

Nav kolēmas


adata 04.septembris, 12:25

Vienkārši nav jau daudz variantu, kas cits tur blakām varētu augt! ( Lai gan uz tādu vien pārliecību nevar paļauties.) Drīz jau varēšu ar sporām uz tirgu braukt! Citādo izskatu skaidroju ar to, ka šis eksemplārs atradās uz mēsla tā kā vertikālā plaknē, līdz ar to mazliet nostiepās, citi atkal vairāk horizontālā plaknē guļ/sēž. Tagad skaidrs, ka kājiņu reizēm var labi saskatīt.


LauraG 04.septembris, 11:08

Paldies, izlaboju!


IlzeP 04.septembris, 10:32

Vai droši, ka tītiņš, nevis mazais dzenis, kas rudenī bieži klaigā?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts