Latvijā katru gadu notiek lielāki vai mazāki publiski sēņu izzināšanas pasākumi un pārgājieni, lielākoties akcentu liekot uz ēdamajām sēnēm un to atšķiršanu. Taču 2018. gada 8. septembrī norisinājās Latvijā vēl nebijis pasākums – sēņu un gļotsēņu izziņas pārgājiens ģimenēm ar bērniem, akcentu liekot uz neparastākām, mazāk zināmām, pārsvarā neēdamām sēnēm un, pirmoreiz Latvijas vēsturē, arī gļotsēnēm. Pasākuma laikā pēc iespējas tika reģistrētas un noteiktas visas sēņu un gļotsēņu sugas, tāpēc arī ziņa par šo pasākumu ir tikai tagad – kad atrasto sēņu un gļotsēņu noteikšana beigusies.

Lapkoku svečtursēne Clavicorona pyxidata. Foto: Julita Kluša

Pārgājienu organizēja Lubāna mitrāja informācijas centrs, konkrēti – Ilze Sauša un Elīna Gaveiko, kā sēņu un gļotsēņu ekspertu uzaicinot mani – Julitu Klušu. Pārgājienam tika izvēlēta Seldžu ozolu audze (kopumā aizņem 17 ha), kas ietilpst dabas liegumā "Lubāna mitrājs".

Tā kā šo vietu nekad iepriekš nebiju apmeklējusi, ierados dienu iepriekš, lai kopā ar pasākuma organizētāju Ilzi iepazītos ar teritoriju un atzīmētu interesantāko sēņu un gļotsēņu vietas. Tā kā Seldžu ozolu audze neatrodas tieši pie braucamiem ceļiem, tika izvēlēts īsākais kājām ejamais maršruts cauri piegulošajam egļu mežam līdz iecerētajai audzei.

Pelēcīgā arcīrija Arcyria cinerea – viena no pirmajām atrastajām gļotsēnēm pirmajā dienā. Foto: Julita Kluša

Jau egļu mežā iepriecināja pirmās gļotsēnes, kas viesa lielāku mieru, ka pasākumā būs ko skatīt. Ja atceramies, 2018. gada vasaras beigas-septembra sākums bija sauss un silts, varēja staigāt vieglās drēbēs, pat T-kreklā – gauži neierasti laika apstākļi sēņošanai. Tāpēc arī bija bažas, vai jel kādas sēnes un gļotsēnes vispār augs un tās varēs atrast?

Taču jau pirmajā, iepazīšanās dienā uz robežas starp egļu mežu un Seldžu ozolu audzi mūs ar Ilzi pārsteidza negaidīti skaists skats – kritala, kas bagātīgi noaugusi ar zaraino dižadateni. Šī sēne šajā mežā nebija pamanīta arī Ilzei, kas te iepriekš jau bija ieskicējusi iespējamo maršrutu.

Zarainā dižadatene Hericium coralloides – Latvijā aizsargājama un reta. Foto: Julita Kluša

Atradu arī dabisku mežu biotopiem raksturīgo lapkoku svečtursēni, taču ļoti neparastā krāsojumā.

Kopsummā meža izpētei veltījām pusotru stundu, tās laikā uz egles stumbeņa atklāju 8. atradni Latvijā spulgpiepei Inonotus leporinus un vienu no mazāk nekā 10 atradnēm Latvijā sēnei gļotainajai holvejai ar vienuviet augošām abām formām – anamorfu, kas izskatās kā gļotainas vālītes, un teleomorfu, kas atgādina mazu melnu cepurīšu sēnīti.

Spulgpiepe Inonotus leporinus. Foto: Julita Kluša

Gļotainā holveja Holwaya mucida. Fonā anamorfas, bet mazajā attēlā – jauna teleomorfa. Foto: Julita Kluša

Vairākās vietās uz egļu kritalām tika novērota arī neparasta recekļaina dzeltenoranža sēne. Līdzīga skata recekļainas sēnes vispār ir zināmas, taču zināmā dzeltenā receklene Tremella mesenterica aug uz lapukokiem, bet te – skujkoki. Izpētot pieejamo informāciju, secināju, ka šī ir Latvijā vēl nereģistrēta sēņu suga – pirkstainā galertene Dacrymyces palmatus, kas radniecīga bieži sastopamajai oranžajai galertenei, kas, atšķirībā no jaunatklātās sugas, neaug vertikāli. Pirmā iepazīšanās ar mežu un jau jauna suga Latvijai! Ar interesi gaidīju, kas mūs pārsteigs nākamajā dienā.

Pirkstainā galertene Dacrymyces palmatus. Foto: Julita Kluša

Nākamajā dienā pl.10.30 ģimenes ar bērniem – dalībnieki, kas iepriekš bija jau pieteikušies – vispirms sapulcējās Lubānas pilsētā pie tūrisma centra. Pavisam bijām 27 – gan pieaugušie, gan bērni, ieskaitot pašu jaunāko, 5 mēnešus jauno dalībnieci. Sadalījāmies pa mašīnām tā, lai braucamo būtu iespējami mazāk, un tālāk visi kopā braucām līdz pārgājiena sākuma punktam.

Pārgājiena dalībnieki. Foto: Julita Kluša

Pirms došanās mežā mazliet pastāstīju, kādas var izskatīties sēnes un gļotsēnes, kur tās vērts meklēt. Tā kā devāmies uz ozolu audzi, tad rosināju meklēt sēnes uz ozolzīlēm – arī uz tām tās mēdz augt. Iepriekšējā dienā man šīs sēnes atrast neizdevās. Bija intriga – vai šodien atradīsim?

Dalībnieku uzdevums bija ziņot par katru atrasto sēni vai gļotsēni, ja tāda suga vēl nebija pierakstīta mūsu veidotajā sarakstā. Izņēmums bija lapiņsēnes, kurām pievērsām mazāku uzmanību, lai būtu lielāka iespēja sameklēt kādu neparastāka izskata sugu, tomēr interesantākās lapiņsēnes sarakstā iekļuva.

Pārgājiena sākumā, vēl esot egļu mežā, mani ļoti iepriecināja pasākuma visaktīvākās meitenes Beātes atradums – zaļā parazītsēne, kuras ietekmēta lapiņsēne no ārpuses kļūst zaļa. Šo sēni redzēju tikai otro reizi mūžā.

Zaļā parazītsēne Hypomyces viridis. Foto: Julita Kluša

Bērni vispār ļoti priecēja. Lai arī pārgājiens mežā ilga 2,5 stundas, tieši bērni bija aktīvākie sēņu un gļotsēņu meklētāji un ziņotāji. Taču arī pieaugušie neatpalika – par jaunām sugām sarakstam pavisam ziņoja 20 dalībnieki no 27. Meklējot sēnes, sanāca iepazīt arī ķērpjus, īpaši peltīgeras, kas "dūrās acīs".

Zemāk vēl dažas interesantākās atrastās sēnes un gļotsēnes.

Kristīne uz kritušas lapas atrada dzeltenu veidojumu, kas varētu būt gļotsēne pārejas stadijā no plazmodija uz augļķermeņiem. Droši noteikt sugu pagaidām neizdevās. Foto: Julita Kluša

Rasa atrada parastu sugu uz ozolu kritalām – Hymenochaete rubiginosa, taču šai sugai nebija latviskā nosaukuma. Pēc autores idejas nosaucām par ozolu brūnsvārceni. Mans priekšlikums būtu tādu ieviest vispārējā lietošanā! Foto: Julita Kluša

Man par lielu prieku Linda atrada arī skaistu ozolzīli ar sēnēm Hymenoscyphus fructigenus. Viņas ierosinājums latviskajam nosaukumam – strutainā zīlene. Foto: Julita Kluša

Lai arī lapiņsēnes īpaši neapkopojām, Mārtiņš atrada neparastāku – mazu un oranži skaistu adatu sēntiņu Mycena acicula, ko  iekļāvām sarakstā. Foto: Julita Kluša

Taču pasākuma noslēgumā nāca visskaistākais atklājums – Kristīne atrada zaķskābeni, kuras lapas apaugušas ar gļotsēni. Tā izrādījās suga, kas Latvijā iepriekš vēl nebija noteikta – baltkājas diaheja Diachea leucopodia.

Baltkājas diaheja Diachea leucopodia. Lai arī šī suga tika pirmoreiz Latvijā noteikta šajā pasākumā atrastajai gļotsēnei, vēlāk Ansis Opmanis Dabasdatos ieziņoja gļotsēni, kas izrādījās jau 28. augustā atrasta šīs pašas sugas gļotsēnes augļķermeņa sākuma stadija (sarkanā rāmītī). Šobrīd tās ir divas vienīgās zināmās atradnes Latvijā. Foto: Julita Kluša, Ansis Opmanis

Kopsavelkot abas dienas, izrādījās, ka Seldžu ozolu audzē esam izstaigājuši tikai ~ 2 ha lielu teritoriju un vēl ~1,5 ha egļu mežu pa ceļam uz audzi. Tomēr četru stundu laikā tika atrastas un izdalītas 20 gļotsēņu sugas, kā arī vairāk nekā 72 sēņu sugas – tātad kopā gandrīz 100 sugas! Lai arī dienas sēņošanai bija neierasti saulainas, sausas un vasarīgi siltas, pirmais neparasto sēņu un gļotsēņu izziņas pasākums izdevās lielisks un ar izciliem atradumiem.

Secinājums – Seldžu ozolu audzē noteikti vajadzētu veikt rūpīgāku izpēti, jo biotops izcils. Iespējams, varētu atrast arī interesantas sūnu un ķērpju sugas, kam šajā pasākumā netika pievērsta īpaša uzmanība.

Paldies organizētājām Ilzei un Elīnai, kā arī visiem aktīvajiem dalībniekiem! Pilnu atrasto sēņu un gļotsēņu sarakstu līdz ar foto var skatīt šeit. 

Julita Kluša, dziedava.lv

2018-12-06

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.