Ir aizritējis kārtējais janvāris - it kā auksts un ziema, taču daudziem putnu vērotājiem šis ir ne mazāk "karsts" periods kā kāds no siltākajiem gada mēnešiem! Kam interesē dažādu sarakstu veidošana, tie aktīvi uzsāk jaunā 2015. gada listes sastādīšanu un piedalās neoficiālajās janvāra putnu vērošanas sacensībās, bet kam interesē nopietnākas aktivitātes - tie janvāra vidū dodas ziemojošo ūdens putnu uzskaitēs. Čaklākie un apzinīgākie sekmīgi apvieno abus notikumus! Jau trešo gadu pēc kārtas te atskatīsimies kā tad veicās tiem pirmajiem - janvāra sarakstu veidotājiem!  

Vispirms, atskatoties uz laikapstākļiem, jāsecina, ka ziema līdz šim šogad kopumā ir bijusi visai maiga - vien ar atsevišķiem, īsiem stingrāka sala periodiem. Neskatoties uz ziemotājiem diezgan piemēroto klimatu, mēneša vējainā pirmā nedēļa īsti neliecināja, ka šis varētu izvērsties par visu laiku varenāko janvāra sarakstu gadu. Bija, protams, interesanti novērojumi arī mēneša sākumā, taču līdz ar janvāra otro nedēļu, retu ziemotāju novērojumi pārsteidzošā kārtā sāka parādīties viens pēc otra! Rezultātā šajā janvārī kopumā tika novērotas 135 sugas, kas ir par 3 sugām vairāk kā 2014. gadā (pilns saraksts atrodams ŠEIT un ŠEIT). Patiesībā palika pat samērā daudz vietas rezervei, jo tā arī netika konstatēts ūpis un citas mazliet retākas sugas, kuras ar zināmu regularitāti tomēr janvāros tiek manītas - piemēram, meža/baltpieres/sējas zosis, brūnkaklis, pelēkā pīle, lauku piekūns, ķīvīte, dzeltenais tārtiņš, ausainā pūce, lauku un ausainie cīruļi u.c.

Bet ķeramies vērsim pie ragiem - maģisko 100 sugu robežu šogad pārsniedza veseli četri putnu vērotāji (vienīgo reizi, kad vairāk - 2012. gada janvārī, kad pieci)! Vairāk par 80 sugām - 12! Saraksta galvgalī, finišējot ar absolūtu visu janvāru labāko rezultātu - 115 sugām, ierindojās Kārlis Millers! Pašam sev piederošo 2012. gadā sasniegto rekordu (114 sugas + 2 pasugas) uzlabojot par vienu sugu! Sveicam!!! Visticamāk, ka rezultāts būtu bijis vēl iespaidīgāks, ja vien ceļā nebūtu stājusies piespiedu slimības pauze janvāra beigās... Turpat netālu otrajā vietā ar 112 sugām ierindojās Ritvars Rekmanis. Atzīmēšanas vērts ir fakts, ka šo rezultātu Ritvaram izdevās sasniegt 5 dienas nedēļā strādājot skolā! Secinājums ir tikai viens - arī putnojot tik pa brīvdienām vien ir iespējams atrast un ieraudzīt lielu skaitu putnu (ne tikai janvārī, bet arī visa gada griezumā). Atliek vien rūpīgi izplānot savus braucienus un ar vērīgu aci doties dabā! 

Sugu skaita pieaugums mēneša griezumā - labākie divi saraksti

Pārejot pie varbūt pašas interesantākās daļas - kuri bija paši vērtīgākie putnu vērojumi janvārī? Jāsaka, ka beigu beigās tādu sakrājās diezgan daudz. Vispirms jāatzīmē četras sugas, kuras tika pie saviem pirmajiem janvāra novērojumiem - īsknābja zosis (Ģ.Zembergs - novērojums ārpus iesūtītajiem sarakstiem), vidējā klijkaija (Ventspils, K.Vilks), melngalvas kaija (K.Millers, 9 sarakstos) un melngalvas ķauķis (Liepāja, S.Bērziņa u.c., 3 sarakstos).  
Kā ierasts liels pulks ziemotāju bija sakoncentrējušies pašos Latvijas DR - Liepājā un tās apkārtnē. Ja tādas sugas kā peļkājīte, niedru stērste, Lapzemes stērste, sarkanrīklīte, lauku lija, purva piekūns, akmeņu čipste u.c. ir kļuvušas par regulārām ziemotājām un lielu izbrīnu vairs nerada (tiesa ne visiem gāja viegli ar šo sugu atrašanu), tad šis janvāris nāca piedāvājumā arī ar krietni vien "eksotiskākām" putnu sugām - divām sarkanajām klijām (6. un 7. novērojums ziemā), ūdeņu čipsti (8. novērojums Latvijā), divām baltajām cielavām (7. novērojums janvārī), diviem melnajiem erickiņiem (9. un 10. novērojums ziemas mēnešos), lielo polārkaiju (reti Latvijā, <50 novērojumi), reņģu kaiju (reti ziemas mēnešos), jūras šņibīšiem (2. novērojums ziemas mēnešos), ragainajiem dūkuriem (reti ziemas mēnešos), dzērvēm (16. novērojums ziemas mēnešos) un trīspirkstu kaiju (9. novērojums ziemas mēnešos). Plašs klāsts ar sugām visdažādākajām gaumēm! 
Plašajām Dienvidkurzemes ārēm līdzi turēt centās arī  Rīga un tās apkārtne. Ja retumu nebija daudz, tad tomēr bija vismaz rinda sugu, kuras citur ārpus Rīgas apkārtnes šajā janvārī bija grūti atrast - piemēram, Kanādas zoss, lielais dumpis, lielais baltais gārnis, mērkaziņa, vistilbe, Kaspijas kaija, plukšķis, sila cīrulis un jau iepriekš minētā melngalvas kaija. Atsevišķi interesanti novērojumi nāca gan no Kurzemes līča piekrastes - lielais baltais gārnis,  svītrainā pūce (reti Latvijā), sila un dziedātājstrazds, gan Vidzemes puses, kur tika manīti Kalnu ķeģi un tajā pusē tādas reti ziemojošas pīles kā krīklis un baltvēderis. 

Papētot sugas ar kurām šogad galīgi dalībniekiem neveicās, atskaitot tradicionāli grūtākās meža sugas (mednis, riekstrozis, egļu krustknābis u.c.), noteikti jāizceļ parastie ķeģi - suga, kas tradicionāli tiek atzīmēta vairāk kā 80% no visiem sarakstiem. Šogad tiem acīmredzot ir "tukšais" gads, kad tie Latviju ir sasnieguši vien nelielā skaitā rezultātā parastie ķeģi atzīmēti vien 7 no 15 sarakstiem. 

Tāds lūk varens un sparīgs janvāris šogad izvērtās! Ja klimats pieturēsies tik pat maigs un bargā ziema tā arī neatnāks, tad ilgs laiks atpūtai gan nesanāks - jau februāra beigās varētu gaidīt pirmos pavasara migrantus! Ne spalvas!

Ziņu sagatavoja Uģis Piterāns