Februāris ir klāt, kas iezīmē mierīgāku posmu putnu vērotāja dienas režīmā - janvāra putnu vērošanas aktivitātes ir beigušās, bet, lai arī laiks aiz loga ir visai pavasarīgs, līdz putnu pavasara migrācijas sākumam vēl kāds laiciņš tomēr ir jāpagaida. Tāpēc tagad ir īstais brīdis atskatīties kā tad putnu vērotājiem ir veicies tieši janvārī, kad virkne interesentu tradicionāli veido tā sauktos "Janvāra sarakstus". Jāsaka, ka janvāra pirmās puses siltie metroloģiskie laika apstākļi solīja interesantus un iespējams janvārim netipiskus novērojumus, taču beigu beigās tie sevi attaisnoja tikai daļēji. Iespējams pie tā vainojams īslaicīgais, bet samērā ņiprais, aukstuma vilnis, kas decembra pirmajā pusē uz pāris dienām apņēma Latviju - iespējams mudinot mūsu platuma grādus pamest daļai tuvo migrantu (dzeltenie tārtiņi, ķīvītes u.c.), kas citādi varbūt tomēr būtu palikuši pie mums arī līdz janvārim. Bet par visu tad pēc kārtas.

Kopumā sarakstus virs 50 sugām iesūtīja 13 cilvēki, kas ir nedaudz mazāk kā pagājušogad (aprakstu par iepriekšējo janvāri lasīt šeit), bet arī šogad diviem putnu vērotājiem izdevās savā sarakstā atzīmēt vairāk par 100 sugām. Otro gadu pēc kārtas garākais saraksts pieder Ritvaram Rekmanim - 110 sugas, kas ir atkārtots 3. labākais rezultāts starp citu gadu janvāriem un tikai nedaudz atpaliekot no visu laiku labākā rezultāta (Kārlis Millers - 115+1 pasuga, 2012. gadā). Andrim Kleperam - 105 sugas, kas, protams, arī ir viens no visu laiku labākajiem rezultātiem. Katra vērotāja detalizētu sugu sarakstu var apskatīt spiežot uz attiecīgā skaitļa augstāk. Abu neklātienes "cīņa" mēneša šķērsgriezumā izskatās visai zīmīgi - lai arī mēneša pirmajā pusē RR pārsvars bija visai ievērojams, pēc AK Dienvidkurzemes apmeklējuma, svaru kausi uz vairākām dienām nostājās līdzsvarā pie 99 sugām. Tomēr pēdējā nedēļa atkal veiksmīgāka bija Ritvaram, kas ļāva atkal nedaudz atrauties un droši beigt janvāri ar 5 sugu pārsvaru. 


 
Protams, individuālie panākumi, lai arī zināmā mērā ir ļoti aizraujoši, nebūt nav pats galvenais šajā procesā. Šeit domāju var atļauties gana labi piemērot šobrīd tik ļoti aktuālo Olimpisko principu - "Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir piedalīties!". Un pateicoties visu šogad iesaistīto dalībnieku veikumam, var noteikti droši teikt, ka kopumā atkal ir izdevies ļoti vērtīgs putnu janvāris ar virkni interesantu putnu novērojumu. Kopumā šajā janvārī tika novērotas 132 sugas (131 iesūtītajos sarakstos + baltais stārķis pēc www.latvijasputni.lv datiem), kas ir par vienu sugu vairāk kā pagājušajā gadā! Šeit var apskatīt sarakstu sistemātiskā secībā un sakārtotu pēc sugu novērošanas biežuma. 

Starp interesantākajiem šī janvāra tendencēm vispirms noteikti jāmin tāds Latvijā pietiekami reti sastopams putns kā gaišais ķeģis, kam šajā rudenī/ziemā Latvijā ir vērojama visnotaļ izteikta invāzija (līdzīgi kā pagājušajā gadā ziemeļu svilpjiem). Gaišie ķeģi sarakstos ir pārstāvēti ar 6 dažādiem novērojumiem (kopā atzīmēts 7 sarakstos) - tātad gandrīz katram, kurš šo sugu novēroja, bija izdevies to atrast pašam savā vietā. Tāpat visnotaļ interesants ir fakts, ka katrā sarakstā ir atrodama vismaz viena zosu suga. Par šādu iespēju parūpējās atsevišķas lokāli ziemojošas zosis dažādās Latvijas vietās - Baltvaigu zosis Ventspilī un Madonā, Baltpieres zoss Rīgā, Tundras Sējas zoss Bauskā, kā arī atsevišķi citi īpatņi/nelieli bariņi mēneša sākumā. Atzīmēšanas vērti ir arī 5 dažādi pļavas čipstu novērojumi (kopumā suga 9 sarakstos). Suga ziemas mēnešos Latvijā sastopama visai reti - pēdējo 10 gadu laikā vien ap 20 novērojumiem. Tiesa vairums pēdējo trīs gadu laikā. Līdzīgs novērojumu pieaugums pēdējos gados vērojams, piemēram, arī lapzemes stērstei (šogad vienā sarakstā) un lauku cīrulim (5 sarakstos), kuriem Nīcas lauki lēnām kļūst jau par tradicionālu ziemošanas vietu. 
 
 
A.Klepera novērotais ģirlicis Salacgrīvā, 5. janvārī 

Iespējams pats interesantākais un vērtīgākais šajā janvārī gan bija pirmais ģirliča novērojums ziemā pēdējo 40 gadu laikā (A.Klepers, 5.I, Salacgrīva)! Kopumā Vidzemē šajā janvārī tika veikti varbūt pat negaidīti daudz interesanti novērojumi - otrs kalnu ķeģa novērojums Austrumlatvijā, kā arī tādi pietiekami reti ziemotāji (un jo īpaši reti Austrumlatvijā) kā meža un lauku baloži, ķīvīte (11. novērojums janvārī), baltā cielava (14. novērojums ziemā), mērkaziņa (15. novērojums ziemā), un kopumā Latvijā reti sastopami putni kā svītrainā pūce (pirmo reizi novērota 30.XII.2013, A.Soms, 26. novērojums kopš 1.I.1990), ausainais cīrulis (Pirmo reizi novērots 16.I, I.Deņisovs, 6. novērojums ziemā) kā arī jau pieminētā pļavu čipste un gaišie ķeģi. 

Protams janvāra putnu "Mekā" Dienvidkurzemē (ar Liepāju priekšgalā) dažādu retu ziemotāju bija vairāk, taču liela daļa no viņiem jau visai tradicionāli - mazie gulbji, vairāku sugu zosis, lauku lijas, purva piekūns, meža baloži,  niedru stērste kā arī pieminētās Lapzemes stērstes un lauku cīruļi - Nīcas laukos, kā arī vairākas pīļu sugas, dumbrcālis, lielais piekūns, lauku baloži, akmeņu čipstes, sila cīrulis, peļkājītes, melnā vārna u.c. Liepājā. No tādiem mazāk tradicionāliem ziemas viesiem noteikti jāatzīmē lielais baltais gārnis (11. novērojums ziemas mēnešos) Pērkones kanālā, purva pūce (15. novērojums ziemas mēnešos) Nīcas laukos, vistilbe (1. novērojums Liepājā ziemā) un ausainais cīrulis (7. novērojums ziemā) Ezerkrastā. 
Visbeidzot, vēl vienā ziemojošo putnu "karstajā punktā" Dārziņos, arī šajā janvārī uzturējās klasiskais ziemas komplekts: dumbrcālis, ūdensvistiņas, lielais dumpis un vistilbe.  

Ja skatās uz sugām, kas šajā gadā iztrūka, tad droši vien var pieminēt ūpi, ko nevienam tā arī neizdevās konstatēt, taču skaidrs, ka ūpji pie mums janvārī ir sastopami. No nedaudz retākiem ziemotājiem šoreiz sarakstos nav plukšķis, ausainā pūce vai, piemēram, dzeltenie tārtiņi, kurus šādā siltā janvārī varēja sagaidīt. No salīdzinoši biežāk sastopamām sugām šogad neveicās ar egļu krustknābju un laukirbju atrašanu - abas sugas atzīmēta tikai vienā sarakstā.

Tāds lūk bija šis 2014. gada Putnu Janvāris! 

Ziņu sagatavoja Uģis Piterāns