Gada beigas visiem ir dažādu atskaišu un kopsavilkumu laiks, un, kā jau to var redzēt arī no citiem rakstiem šeit, no “kopsavilkšanas” šajā laikā nespēj izvairīties arī Dabasdati.lv. Šoreiz tiek piedāvāts mans pirmais mēģinājums apkopot datus par gadā novērotajiem zīdītājiem (laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 19. decembrim). Ja nemaldos, tas vispār ir pirmais tieši zīdītājiem veltītais pārskats Dabasdati.lv.

Vāvere. Foto: Viktors Ivanovs

Kopā 2017. gadā līdz 19. decembrim grupā “Zīdītāji” ieziņoti apmēram 1420 novērojumi, no tiem 516 ar pievienotiem attēliem. “Apmēram” tāpēc, ka par diviem novērojumiem nesakrita kopskaits, atlasot visus zīdītāju novērojumus kopā un saskaitot pa atsevišķām grupām. Šajā pārskatā nav arī iekļauti zīdītāju ziņojumi, kuri ievietoti kategorijā “Nezināms” un līdz šim nav noteikti.

Āpsis. Foto: Māris Puķītis

Kopumā visus zīdītāju novērojumus var iedalīt divās grupās: 1) 1396 savvaļas zīdītāju novērojumi un 2) 27 Homo sapiens un tā pavadoņu (suņa un kaķa) novērojumi. Jāatzīmē, ka portāls nav paredzēts mājdzīvnieku novērojumu ziņošanai.

Vismaz vienu zīdītāja novērojumu Dabasdatos ziņojuši 208 novērotāji, tomēr lielākā daļa ieziņojuši tikai vienu (85 novērotāji) vai divus (36) novērojumus. Vismaz 20 novērojumus ir ieziņojuši tikai 19 novērotāji jeb mazāk kā 1/10 no ziņotājiem. Aktīvākais zīdītāju ziņotājs 2017. gadā bijis V. Vintulis (162 ziņojumi), kurš par saviem grēkiem tagad arī raksta šo pārskatu. Ļoti aktīvi zīdītājus ziņojis arī Dmitrijs Teļnovs, ieziņojot 86 novērojumus. Trešajā vietā ar 52 novērojumiem – Andris Klepers, ceturtajā ar 51 – Ģirts Baranovskis, no kura tikai par divām sugām (49) atpaliek Normunds Kukārs. Pirmo piecinieku ar 46 sugām noslēdz Atis Lielbārdis. Savukārt Igors Deņisovs iesniedzis visvairāk novērojumu ar attēliem – attēli pievienoti visiem viņa 32 novērojumiem. Visi vai gandrīz visi zīdītāju ziņojumi ar attēliem ir arī Laimai Birziņai, Valdai Ērmanei, Edgaram Smislovam un Mārim Lukstiņam. Kaut gan ne viena vien zīdītāju suga ir tik plaši pazīstama, ka sugu apstiprinošs attēls ziņojumam nav nepieciešams, jebkura ziņojuma apstiprinājums ar foto ir vērtīgs, tāpēc jo lielāks gods un pateicība ziņotājiem-fotogrāfiem. “Top 10” ziņotāji un to veikums atspoguļots zemāk redzamajā tabulā.

Tabula ar Top 10 zīdītāju ziņotājiem 2017. gadā

Ja paskatāmies novērojumu skaita sadalījumu gada griezumā (decembrī – līdz 19.12.), tas atspoguļo divas lietas – pirmkārt, novērotāju aktivitāti un, otrkārt, kas ir mazāk patīkami, sekas tam, ka Dabasdatos nav bijis īpaša uzsaukuma ziņot par zīdītājiem un neviens šo grupu pastāvīgi “nepieskata”. Atšķirībā no daudzām citām grupām (putni, abinieki, rāpuļi, vairums bezmugurkaulnieku, daļa augu), zīdītāji ir gandrīz vienlīdz labi novērojami kā ziemā tā vasarā. Pa gadalaikiem nedaudz atšķiras tikai tas, kuras zīdītāju grupas kurā laikā ir vieglāk novērot. Līdz ar to teorētiski varētu sagaidīt, ka ziņojumu skaitam pa mēnešiem vajadzētu būt izlīdzinātam.

1. attēls. Ieziņotie zīdītāju novērojumi pa mēnešiem.

Faktiskais novērojumu skaits ļauj izsekot, ka janvārī, gadam sākoties, visi ir bijuši priecīgi atkal kaut ko jaunu ziņot, kaut vai zīdītājus; uz pavasari arvien lielāks skaits novērotāju izgāja dabā, t.sk. arī ELPA ietvaros, un ziņoja visu pēc kārtas, bet jau vasaras vidū, pēc aktīvākās putnu sezonas beigām, novērojumu skaits krasi sarūk. Rudenī acīmredzot novērotāji (izņemot “sēņotājus”) dabā izgāja mazāk, un bija arī jau noguruši no ziņošanas, tāpēc sugas, par kurām neviens nav īpašu interesi Dabasdatos izrādījis, visdrīzāk vienkārši nepūlējās ziņot.

Meža cūkas. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Brīdī, kad sāku veidot šo pārskatu, 2017. g. ziņoto zīdītāju tabulā atradās 50 it kā droši noteiktas sugas un 5 “sugu grupas” (nenoteiktas caunas, sikspārņi u.tml.). Jau tikai provizoriski pārskatot novērojumus, varēja manīt zīdītāju ekspertu pastāvīgas klātbūtnes trūkumu Dabasdatos, jo daudzi novērojumi bija tik acīmredzami maz ticami, ka pirms apkopošanas man nācās pārskatīt un labot ziņojumus vismaz daļai sugu, par kurām jutos +/- zinošs kaut ko administrēt. Pēc šādas provizoriskas revīzijas kopējais noteikto sugu skaits samazinājās uz 45, turklāt darba gaitā tika ieviestas arī divas jaunas, bet jau sen nepieciešamas “plašākas kategorijas”: iespēja ziņot līdz sugai nenoteiktus ežus un klaidoņpeles. Sākotnēji biju plānojis salīdzināt datus ar iepriekšējo gadu rezultātiem, bet ātri sapratu, ka to adekvāti nebūs iespējams izdarīt, pirms netiks pārskatīti arī iepriekšējo gadu dati. Tāpēc šī raksta ietvaros izvērtējuma pa gadiem vēl nebūs, bet tādu noteikti būs jāuztaisa nākotnē.

Savvaļas sugu apskats

Kopējais savvaļas zīdītāju novērojumu sadalījums nav īpaši pārsteidzošs (2. attēls). Kā jau lielākie un vieglāk pamanāmie, visvairāk ziņoti ir pārnadži (520 novērojumi), tad plēsēji (298). Tiem seko sugām bagātākā grupa – grauzēji – ar 214 novērojumiem. Uz kopējā fona mazliet izceļas zaķi – 156 novērojumi tikai divām zaķu sugām/nenoteiktiem zaķiem. Lielākā skaitā ziņoti arī sikspārņi (116 ziņojumi), kas daļēji izskaidrojams gan ar vairāku aktīvu sikspārņu pētnieku ziņojumiem, gan ar pagrabos ziemojošo sugu novērojumiem. Pārējo zīdītāju grupu ziņojumu skaits svārstās robežās no 20 līdz 50.

2. attēls. Zīdītāju novērojumu sadalījums 2017. gadā.

2017. gadā visbiežāk ziņoto zīdītāju sugu “TOP 10”

*29 novērojumi ir arī ziemeļu baltkrūtainajam ezim, bet to skaitā var būt arī kāds nepareizi noteikts dzīvnieks, tāpēc godpilno 10. vietu tabulā atstāju āpsim vienam pašam.

Tālākajā aprakstā atsevišķi apskatīšu katru no Dabasdatos šobrīd esošajām zīdītāju grupām, kuras nākotnē acīmredzot būs jāpārkārto atbilstošāk sistemātikai un ērtākai lietošanai.

Ciršļi

Visbiežāk izdodas pamanīt nobeigušos ciršļus. Foto: Valda Ērmane

Ciršļu novērojumu 2017. gadā ir maz, kopā tikai 11 novērojumi. Tas nav liels pārsteigums, jo ciršļi ir maza izmēra dzīvnieki, dzīvo visai slēpti un ļoti ātri pārvietojas. Turklāt, ja neskaita salīdzinoši vieglāk nosakāmo lielo ūdenscirsli, kurš ir lielāks un ar ļoti kontrastainu krāsojumu, pārējās ciršļu sugas dabā noteikt ir praktiski neiespējami, un arī rokā turot pazīmes bieži nav 100% drošas. Dažos noteicējos pat teikts, ka Sorex ģints sugas pilnīgi droši var noteikt tikai pēc hromosomu skaita. Kaut gan šobrīd atstāju lielāko daļu kā “meža cirsli” noteiktos dzīvniekus, kur viņi ir, nākotnē, iespējams, vajadzēs šos novērojumus rūpīgāk pārskatīt un izlemt, vai un kādos gadījumos Dabasdatos “mazos” ciršļus vispār ir jēga ziņot kā atsevišķas sugas.

Eži

Brūnkrūtainais ezis. Foto: Edgars Smislovs

Kopā 2017.g. Dabasdatos bija ieziņoti 46 ežu novērojumi, no tiem 17 kā brūnkrūtainie eži, pārējie – ziemeļu baltkrūtainie. Diemžēl līdz šim nebija trešās kategorijas (tagad tika ieviesta), kurā atzīmēt līdz sugai nenoteiktus ežus, jo ežu noteikšana ir visai sarežģīts jautājums arī speciālistiem. Turklāt Latvijā iespējami arī abu sugu hibrīdi, par kuriem neviens īsti nezina, kā tie izskatās. Tādējādi, izrevidējot ežu novērojumus, no 17 retākās sugas – brūnkrūtainā eža – novērojumiem daži pārcēlās pie baltkrūtainajiem, bet gandrīz visi pārējie, izņemot vienu vienīgu Edgara Smislova ziņojumu (attēlā) pie Lēdurgas – nenoteiktu ežu kategorijā. Tāpat arī starp baltkrūtaino ežu novērojumiem atradās daži novērojumi, kurus vajadzēja pārcelt pie nenoteiktiem ežiem, jo bija aizdomas uz brūnkrūtaino ezi. Ļoti strikti ņemot, ja vien ezis nav pacelts rokās un tam apskatīts krūšu zīmējums, formāli visi eži būtu jāatzīmē kā līdz sugai nenoteikti. Tā kā Latvijā ziemeļu baltkrūtainais ezis tomēr ir daudz biežāk sastopams par brūnkrūtaino, Dabasdatos vismaz pagaidām ir pieļaujams atzīmēt arī pilnīgi droši nenoteiktus ežus kā ziemeļu baltkrūtainos, bet paralēli rūpēsimies, lai ežu noteikšanas precizitāte pieaugtu.

Grauzēji

Pelēkā žurka. Foto: Viktors Ivanovs

Grauzēji ir sugām bagātākā zīdītāju grupa, tāpēc atsevišķi aplūkošu sīkos grauzējus līdz žurkas izmēram un dažas “lielākās” un/vai biežāk ziņotās sugas atsevišķi.

Izmēros mazākajām un arī grūtāk nosakāmajām grauzēju sugām novērojumu nav daudz – kopā 31 astoņu sugu novērojums (3. attēls). Pieci un vairāk novērojumi ir tikai dzeltenkakla un svītrainajai klaidoņpelēm, mājas pelei un pelēkajai žurkai – vieglāk atpazīstamām un arī vieglāk novērojamām sugām, kas liecina, ka nākotnē acīmredzot būs jāpadomā arī par kādu sugu noteicēju grauzējiem un padomiem to novērošanai. Interesantākais šajā grupā ir Aivja Tjagunoviča mazā susura novērojums putnu būrītī 15. oktobrī – šai sugai visai pavēlu sezonā. Šo putnu būrīšos atrodamo sugu, pie tā piestrādājot, ziņojumos citus gadus gribētos sagaidīt lielākā skaitā.

Mazais susuris. Foto: Aivis Tjagunovičs

3. attēls. Grauzēji. Šajā un turpmākajos apļa grafikos skaitļi norāda ziņojumu skaitu, un diagrammās iekļauti tikai līdz sugai noteiktie novērojumi.

No lielākajiem grauzējiem ondatra ziņota 11 reizes, turklāt vairums ziņojumu ir no Rīgas/Pierīgas. Šī suga noteikti ir novērojama daudz biežāk, nekā to atspoguļo ziņojumi Dabasdatos, un, iespējams, tā daļēji ir noteikšanas vaina, jo divos gadījumos ondatra bija ziņota kā cits dzīvnieks (ūdeņu strupaste/Amerikas ūdele). Vāvere un Eirāzijas bebrs ir 4. un 6. šogad biežāk ziņotie zīdītāji Dabasdatos, turklāt arī ziņojumu izvietojums samērā labi nosedz Latvijas teritoriju (4. attēls). Par to, kāpēc šobrīd ir svarīgi, lai novērojumi būtu reprezentatīvi visai Latvijas teritorijai, nedaudz šī raksta beigās.

4. attēls. 2017. gadā Dabasdatos ziņoto vāveres (kreisajā pusē) un bebra novērojumu izvietojums Latvijā.

Kurmji

2017. gadā ir tikai 17 kurmju ziņojumi Latvijas centrālajā un Vidzemes daļā, kas pilnīgi noteikti neatspoguļo ne sugas izplatību, ne sastopamības biežumu Latvijā. Turklāt visi ziņojumi ir bez attēliem. Ierosinu, ka dzīva kurmja (labs) foto varētu būt zināms izaicinājums nākamajam gadam!

Pārnadži

Alnis. Foto: Māris Lukstiņš

5. attēls. Pārnadži

Visas četras pārnadžu sugas - stirna, alnis, staltbriedis un meža cūka - ir 10 visbiežāk ziņoto dzīvnieku “topā” 2017. gadā, turklāt stirna ar 347 ziņojumiem ieņem pārliecinošu pirmo vietu, ievērojami apsteidzot savus “kolēģus”.

Samērā nelielais meža cūku novērojumu skaits, iespējams, saistāms ar zināmu cūku mēra ietekmi, tomēr novērojumu izvietojums Latvijā meža cūkai joprojām ir diezgan vienmērīgs (6. attēls). Gan pārnadžu, gan plēsēju grupā ievērojamai daļai novērojumu statuss ir “Pēdas” vai “Darbības pēdas” – lieta, kurai zīdītāju gadījumā ir pastiprināti jāpievērš uzmanība ejot dabā, un patīkami, ka tas tiek arī darīts.

6. attēls. Dabasdatos ziņoto meža cūkas novērojumu izvietojums Latvijā 2017. g.

Plēsēji

Lapsa. Foto: Inga Svendsena

Līdzīgi kā grauzēju gadījumā, arī plēsējus daudzo sugu dēļ sadalīju divās grupās: lielie plēsēji, kuriem pieskaitīju arī jenotsuni un āpsi, un pārējie – caunveidīgie plēsēji.

7. attēls. “Lielie” plēsēji

Kā jau to varētu sagaidīt, no lielajiem plēsējiem neapšaubāms līderis novērojumu skaita ziņā ir lapsa, kura ir arī otrais Dabasdatos visbiežāk ziņotais zīdītājs 2017. gadā. Interesanti, ka par lāčiem ir vairāk ziņojumu nekā par vilkiem (veseli 11 ziņojumi). Tiesa, visos gadījumos novērotas ir tikai lāču pēdas vai darbības pēdas, bet vilki ir redzēti arī paši. Trim novērotājiem veicies “klātienē” redzēt arī lūsi.

Ūdrs. Foto: Edgars Laucis

8. attēls. Caunveidīgie plēsēji

No izmēros mazākajiem plēsējiem biežāk novērotās sugas ir Amerikas ūdele un meža cauna. Salīdzinoši daudz ir arī ūdra novērojumu (9). Ūdrs nemaz nav tik viegli novērojams, tomēr vairākiem novērotājiem ne tikai izdevies ūdru redzēt, bet arī iegūt labus foto attēlus. Attiecībā uz caunveidīgajiem plēsējiem gan kopumā bija vairākas problēmas ar sugu noteikšanu, kas ne visos gadījumos ir viegla, un acīmredzot šī ir vēl viena grupa, kuras ziņojumu kvalitātes uzlabošanai Dabasdatos būs jāveic daži uzlabojumi.

Sikspārņi

Platausainais sikspārnis. Foto: Gaidis Grandāns

9. attēls. Sikspārņi

No 116 ziņojumiem par sikspārņiem, visvairāk novērotas divas sugas – ziemeļu sikspārnis un brūnais garausainis (9. attēls), kuras abas ir mazajos piemāju pagrabos ziemojošas sugas.

Ziemeļu sikspārni var uzskatīt par parastāko no Latvijas sikspārņu sugām, tomēr šā gada Dabasdatu novērojumi parāda interesantu tendenci, jo novērojumi, pārsvarā no ziemošanas vietām, ir vairāk tikai valsts ziemeļu daļā (10. attēls). Vai tā ir nejaušība, vai redzam klimata pārmaiņu ietekmi – to rādīs turpmāko gadu dati. Viens no interesantākajiem novērojumiem šogad bija arī Alises Dubenlāžes ziemeļu sikspārņa atradums bišu stropā (turklāt apdzīvotā) – Latvijā pirmo reizi!

10. attēls. Ziemeļu sikspārņa (kreisajā pusē) un divkrāsainā sikspārņa novērojumi 2017. gadā.

No pārējo sugu novērojumiem interesantākie ir, protams, divi Eiropas platauša novērojumi, kā arī īpašas atzīmēšanas vērti ir Normunda Kukāra Naterera naktssikspārņa novērojumi un Krišjāņa Stokmaņa-Blaus Branta/bārdainā naktssikspārņa, visdrīzāk, vairošanās kolonijas novērojums. Nesen aicināju ziņot par riestojošiem divkrāsainajiem sikspārņiem, un pēc šī aicinājuma bija arī vairāki ziņojumi, no kuriem vērtīgākie bija no Viesītes un Alūksnes – vietām, kur šīs sugas riests vēl nebija reģistrēts. Pēdējās dienās šiem novērojumiem pievienojās arī pirmais drošais šīs sugas konstatēšanas gadījums Jelgavā ziemas laikā (Andas Alksnes ziņojums 8. decembrī).

Zaķi

Pelēkais zaķis. Foto: Sintija Martinsone

Zaķiem kā sugu grupai tikai ar divām sugām novērojumu ir daudz, kas liecina, ka zaķus (kā ģinti) mēs pazīstam un mums tie patīk, ja par tiem tik labprāt ziņojam. Lielais vairums zaķu novērojumu attiecas uz pelēko zaķi, kurš ir trešais šogad biežāk ziņotais zīdītājs, mazāk ir baltā zaķa novērojumu (28). Abas sugas vasarā nav viegli atšķirt, tāpēc visi pelēkā zaķa novērojumi arī nav pilnīgi droši (arī es neesmu drošs pēc attēliem noteikt visus iesūtītos novērojumus). Tomēr, ja paskatāmies novērojumu ģeogrāfisko izvietojumu (11. attēls), tas vieš cerības, ka sugas vismaz vairumā gadījumu ir noteiktas pareizi, jo baltā zaķa novērojumi, kā to varētu sagaidīt, izvietojas gk. valsts ZA daļā, kamēr pelēkais zaķis novērots visā Latvijas teritorijā vienmērīgi.

11. attēls. Baltā (pa kreisi) un pelēkā zaķa novērojumi Dabasdatos 2017. gadā.

Roņi

Pelēkais ronis. Foto: Igors Deņisovs

Pavisam 2017. gadā Dabasdatos ziņoti 20 roņu novērojumi, no tiem 18 – pelēkais ronis, un divi nenoteikti roņi. Lielāko daļu roņu novērojumu (12) ziņojis Igors Deņisovs no Mangaļsalas mola, kur viņam izdevies iegūt arī lieliskas roņu fotogrāfijas. Daži citi novērojumi izdarīti Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē un daži – posmā no Liepājas līdz Lietuvas robežai, bet interesanti, ka nav neviena novērojuma no līča rietumu piekrastes un arī jūras piekrastes no Liepājas līdz Kolkai. Novērojumu trūkums acīmredzot atspoguļo novērotāju (ne)aktivitāti ziņot novērotos roņus, nevis to reālo sastopamību, jo pelēkais ronis šobrīd kļuvis par visai bieži sastopamu sugu Latvijas piekrastē.

Cilvēks un citi

Homo sapiens, 220 īpatņi iegūst barību. Foto: Igors Deņisovs

Astoņiem novērotājiem 2017. gadā izdevies novērot arī Homo sapiens un tā satelītsugas – suni un mājas kaķi. Daudzos ziņojumos Homo sapiens ziņots statusā “Novērots”, tomēr pievienotās bildes liecina, ka pareizāk būtu bijis izvēlēties statusu “Darbības pēdas, t.sk. ekskrementi”. Lielākoties novēroti atsevišķi indivīdi vai to darbības pēdas, tomēr dažos gadījumos suga novērota lielākā skaitā, piemēram, Igoram Deņisovam 20. aprīlī izdevies novērot 220 indivīdus barojamies (iegūstam barību). No Homo sapiens satelītsugām suns novērots 4 gadījumos, no tiem vienā gadījumā Valts Jaunzemis novērojis no jūras izskalotu indivīdu Latgalē. Varam tikai iedomāties vētras spēku, kurā dzīvnieks gājis bojā. Kaķis ziņots tikai vienā gadījumā, uzraugot putnu barotavu (nav zināms, ar kādām sekmēm). Tomēr šis novērojums ir savā ziņā pietiekami interesants, jo lieku reizi apliecina faktu par kaķu diversijām pie barotavām. Ja šādu ziņojumu būtu vairāk, kopā ar ziņām par kaķu “barotavas uzraudzības” sekmēm, ar laiku no šī dosjē varētu izvilkt labus argumentus, lai mēģinātu ierobežot mājas kaķa nepamatoti plašās tiesības.

Nobeigumā, savelkot kopējos secinājumus, atgriezīšos mazliet nopietnākās notīs. 1400 novērojumu – vai tas ir daudz vai maz? No vienas puses – daudz, no otras puses – maz. Dabasdatos ir daudzi novērotāji, kuri iet dabā un izdara novērojumus gandrīz vai pat ne “gandrīz” katru dienu. Tajā pat laikā ziņojumu skaits par zīdītājiem no daudziem šādiem novērotājiem ir ļoti mazs, vai tādu nav vispār. No vienas puses, protams, “pie vainas” ir jau pieminētais apstāklis, ka līdz šim Dabasdatos neviens nav zīdītājus pastāvīgi pārskatījis un bikstījis par tiem ziņot. Otrs iemesls varētu būt grūtības ar sugu noteikšanu, un pie tā būs jāpiestrādā, izveidojot kādus jaunus noteicējus šeit Dabasdatos.

No “trešās puses”, tas ir acīmredzot vienkāršs slinkums/uzņēmības trūkums vispirms piefiksēt redzēto un pēc tam to ieziņot. Un to “trešo pusi”, manuprāt, ir daudz vieglāk labot, nekā pirmo, kaut gan arī tās labā pirmie soļi tagad ir sperti. To saku no paša pieredzes, jo līdz šim gadam arī es biju diezgan slinks zīdītāju ziņotājs. Kas man lika mainīt savu nostāju? Eiropas zīdītāju Atlants. Tas ir uzsākts šogad, un turpināsies līdz 2020. gadam. Diemžēl, cik man zināms, vēl šobrīd Latvijā šim pasākumam nav koordinatora, jo Atlants visām valstīm ir brīvprātīgs pasākums bez speciāla kopēja projekta/finansējuma, un zīdītāju pētniekiem, kā visiem, nav brīva laika. Taču laiks iet uz priekšu, un datus ir jāievāc.

12. attēls. UTM 50x50 km kvadrāti Latvijā.

Tāpēc aicinu visus Dabasdatu kolēģus un domubiedrus tomēr piefiksēt zīdītāju novērojumus, īpaši retākas sugas un/vai parastās sugas dažādos “tālākos nostūros”, lai varam aizpildīt karti godam, jo Dabasdatu materiāls Atlantam noteikti būs noderīgs. Atšķirībā no ligzdojošajiem putniem, zīdītājiem netiek prasītas nekādas speciālas sīkākas pazīmes – pietiek tikai ar sugas drošu konstatēšanu kvadrātā. Tāpēc visos gadījumos, kad runa ir par līdzīgām sugām (vairāki caunveidīgie, eži, sīkie grauzēji), būtu vēlams vai nu foto, vai īss novēroto pazīmju apraksts piezīmēs. Zīdītāju Atlants tiek vākts UTM 50x50 km kvadrātos (12. attēls), tā kā vismaz parastākajām sugām, piemēram, stirnai, karte ir jau gandrīz aizpildīta tikai pa šo vienu gadu. Pacentīsimies to aizpildīt arī ar citām zīdītāju sugām!

Priecīgus Ziemsvētkus un ne matu/ragu/nagu nākamajā gadā!

Viesturs Vintulis

2017-12-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.