Aktīvie lietotāji: 206 Šodien ievadītie novērojumi: 204 Kopējais novērojumu skaits: 2240874
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Pārskats par zīdītāju (Mammalia) novērojumiem portālā Dabasdati.lv 2017. gadā
Pievienots 2018-01-06 19:18:21

Gada beigas visiem ir dažādu atskaišu un kopsavilkumu laiks, un, kā jau to var redzēt arī no citiem rakstiem šeit, no “kopsavilkšanas” šajā laikā nespēj izvairīties arī Dabasdati.lv. Šoreiz tiek piedāvāts mans pirmais mēģinājums apkopot datus par gadā novērotajiem zīdītājiem (laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 19. decembrim). Ja nemaldos, tas vispār ir pirmais tieši zīdītājiem veltītais pārskats Dabasdati.lv.


Vāvere. Foto: Viktors Ivanovs

Kopā 2017. gadā līdz 19. decembrim grupā “Zīdītāji” ieziņoti apmēram 1420 novērojumi, no tiem 516 ar pievienotiem attēliem. “Apmēram” tāpēc, ka par diviem novērojumiem nesakrita kopskaits, atlasot visus zīdītāju novērojumus kopā un saskaitot pa atsevišķām grupām. Šajā pārskatā nav arī iekļauti zīdītāju ziņojumi, kuri ievietoti kategorijā “Nezināms” un līdz šim nav noteikti.


Āpsis. Foto: Māris Puķītis

Kopumā visus zīdītāju novērojumus var iedalīt divās grupās: 1) 1396 savvaļas zīdītāju novērojumi un 2) 27 Homo sapiens un tā pavadoņu (suņa un kaķa) novērojumi. Jāatzīmē, ka portāls nav paredzēts mājdzīvnieku novērojumu ziņošanai.

Vismaz vienu zīdītāja novērojumu Dabasdatos ziņojuši 208 novērotāji, tomēr lielākā daļa ieziņojuši tikai vienu (85 novērotāji) vai divus (36) novērojumus. Vismaz 20 novērojumus ir ieziņojuši tikai 19 novērotāji jeb mazāk kā 1/10 no ziņotājiem. Aktīvākais zīdītāju ziņotājs 2017. gadā bijis V. Vintulis (162 ziņojumi), kurš par saviem grēkiem tagad arī raksta šo pārskatu. Ļoti aktīvi zīdītājus ziņojis arī Dmitrijs Teļnovs, ieziņojot 86 novērojumus. Trešajā vietā ar 52 novērojumiem – Andris Klepers, ceturtajā ar 51 – Ģirts Baranovskis, no kura tikai par divām sugām (49) atpaliek Normunds Kukārs. Pirmo piecinieku ar 46 sugām noslēdz Atis Lielbārdis. Savukārt Igors Deņisovs iesniedzis visvairāk novērojumu ar attēliem – attēli pievienoti visiem viņa 32 novērojumiem. Visi vai gandrīz visi zīdītāju ziņojumi ar attēliem ir arī Laimai Birziņai, Valdai Ērmanei, Edgaram Smislovam un Mārim Lukstiņam. Kaut gan ne viena vien zīdītāju suga ir tik plaši pazīstama, ka sugu apstiprinošs attēls ziņojumam nav nepieciešams, jebkura ziņojuma apstiprinājums ar foto ir vērtīgs, tāpēc jo lielāks gods un pateicība ziņotājiem-fotogrāfiem. “Top 10” ziņotāji un to veikums atspoguļots zemāk redzamajā tabulā.

Tabula ar Top 10 zīdītāju ziņotājiem 2017. gadā

Ja paskatāmies novērojumu skaita sadalījumu gada griezumā (decembrī – līdz 19.12.), tas atspoguļo divas lietas – pirmkārt, novērotāju aktivitāti un, otrkārt, kas ir mazāk patīkami, sekas tam, ka Dabasdatos nav bijis īpaša uzsaukuma ziņot par zīdītājiem un neviens šo grupu pastāvīgi “nepieskata”. Atšķirībā no daudzām citām grupām (putni, abinieki, rāpuļi, vairums bezmugurkaulnieku, daļa augu), zīdītāji ir gandrīz vienlīdz labi novērojami kā ziemā tā vasarā. Pa gadalaikiem nedaudz atšķiras tikai tas, kuras zīdītāju grupas kurā laikā ir vieglāk novērot. Līdz ar to teorētiski varētu sagaidīt, ka ziņojumu skaitam pa mēnešiem vajadzētu būt izlīdzinātam.


1. attēls. Ieziņotie zīdītāju novērojumi pa mēnešiem.

Faktiskais novērojumu skaits ļauj izsekot, ka janvārī, gadam sākoties, visi ir bijuši priecīgi atkal kaut ko jaunu ziņot, kaut vai zīdītājus; uz pavasari arvien lielāks skaits novērotāju izgāja dabā, t.sk. arī ELPA ietvaros, un ziņoja visu pēc kārtas, bet jau vasaras vidū, pēc aktīvākās putnu sezonas beigām, novērojumu skaits krasi sarūk. Rudenī acīmredzot novērotāji (izņemot “sēņotājus”) dabā izgāja mazāk, un bija arī jau noguruši no ziņošanas, tāpēc sugas, par kurām neviens nav īpašu interesi Dabasdatos izrādījis, visdrīzāk vienkārši nepūlējās ziņot.


Meža cūkas. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Brīdī, kad sāku veidot šo pārskatu, 2017. g. ziņoto zīdītāju tabulā atradās 50 it kā droši noteiktas sugas un 5 “sugu grupas” (nenoteiktas caunas, sikspārņi u.tml.). Jau tikai provizoriski pārskatot novērojumus, varēja manīt zīdītāju ekspertu pastāvīgas klātbūtnes trūkumu Dabasdatos, jo daudzi novērojumi bija tik acīmredzami maz ticami, ka pirms apkopošanas man nācās pārskatīt un labot ziņojumus vismaz daļai sugu, par kurām jutos +/- zinošs kaut ko administrēt. Pēc šādas provizoriskas revīzijas kopējais noteikto sugu skaits samazinājās uz 45, turklāt darba gaitā tika ieviestas arī divas jaunas, bet jau sen nepieciešamas “plašākas kategorijas”: iespēja ziņot līdz sugai nenoteiktus ežus un klaidoņpeles. Sākotnēji biju plānojis salīdzināt datus ar iepriekšējo gadu rezultātiem, bet ātri sapratu, ka to adekvāti nebūs iespējams izdarīt, pirms netiks pārskatīti arī iepriekšējo gadu dati. Tāpēc šī raksta ietvaros izvērtējuma pa gadiem vēl nebūs, bet tādu noteikti būs jāuztaisa nākotnē.

Savvaļas sugu apskats

Kopējais savvaļas zīdītāju novērojumu sadalījums nav īpaši pārsteidzošs (2. attēls). Kā jau lielākie un vieglāk pamanāmie, visvairāk ziņoti ir pārnadži (520 novērojumi), tad plēsēji (298). Tiem seko sugām bagātākā grupa – grauzēji ar 214 novērojumiem. Uz kopējā fona mazliet izceļas zaķi – 156 novērojumi tikai divām zaķu sugām/nenoteiktiem zaķiem. Lielākā skaitā ziņoti arī sikspārņi (116 ziņojumi), kas daļēji izskaidrojams gan ar vairāku aktīvu sikspārņu pētnieku ziņojumiem, gan ar pagrabos ziemojošo sugu novērojumiem. Pārējo zīdītāju grupu ziņojumu skaits svārstās robežās no 20 līdz 50.


2. attēls. Zīdītāju novērojumu sadalījums 2017. gadā.

 

2017. gadā visbiežāk ziņoto zīdītāju sugu “TOP 10”


*29 novērojumi ir arī ziemeļu baltkrūtainajam ezim, bet to skaitā var būt arī kāds nepareizi noteikts dzīvnieks, tāpēc godpilno 10. vietu tabulā atstāju āpsim vienam pašam.

 

Tālākajā aprakstā atsevišķi apskatīšu katru no Dabasdatos šobrīd esošajām zīdītāju grupām, kuras nākotnē acīmredzot būs jāpārkārto atbilstošāk sistemātikai un ērtākai lietošanai.

Ciršļi


Visbiežāk izdodas pamanīt nobeigušos ciršļus. Foto: Valda Ērmane

Ciršļu novērojumu 2017. gadā ir maz, kopā tikai 11 novērojumi. Tas nav liels pārsteigums, jo ciršļi ir maza izmēra dzīvnieki, dzīvo visai slēpti un ļoti ātri pārvietojas. Turklāt, ja neskaita salīdzinoši vieglāk nosakāmo lielo ūdenscirsli, kurš ir lielāks un ar ļoti kontrastainu krāsojumu, pārējās ciršļu sugas dabā noteikt ir praktiski neiespējami, un arī rokā turot pazīmes bieži nav 100% drošas. Dažos noteicējos pat teikts, ka Sorex ģints sugas pilnīgi droši var noteikt tikai pēc hromosomu skaita. Kaut gan šobrīd atstāju lielāko daļu kā “meža cirsli” noteiktos dzīvniekus, kur viņi ir, nākotnē, iespējams, vajadzēs šos novērojumus rūpīgāk pārskatīt un izlemt, vai un kādos gadījumos Dabasdatos “mazos” ciršļus vispār ir jēga ziņot kā atsevišķas sugas.

Eži


Brūnkrūtainais ezis. Foto: Edgars Smislovs

Kopā 2017.g. Dabasdatos bija ieziņoti 46 ežu novērojumi, no tiem 17 kā brūnkrūtainie eži, pārējie – ziemeļu baltkrūtainie. Diemžēl līdz šim nebija trešās kategorijas (tagad tika ieviesta), kurā atzīmēt līdz sugai nenoteiktus ežus, jo ežu noteikšana ir visai sarežģīts jautājums arī speciālistiem. Turklāt Latvijā iespējami arī abu sugu hibrīdi, par kuriem neviens īsti nezina, kā tie izskatās. Tādējādi, izrevidējot ežu novērojumus, no 17 retākās sugas – brūnkrūtainā eža – novērojumiem daži pārcēlās pie baltkrūtainajiem, bet gandrīz visi pārējie, izņemot vienu vienīgu Edgara Smislova ziņojumu (attēlā) pie Lēdurgas – nenoteiktu ežu kategorijā. Tāpat arī starp baltkrūtaino ežu novērojumiem atradās daži novērojumi, kurus vajadzēja pārcelt pie nenoteiktiem ežiem, jo bija aizdomas uz brūnkrūtaino ezi. Ļoti strikti ņemot, ja vien ezis nav pacelts rokās un tam apskatīts krūšu zīmējums, formāli visi eži būtu jāatzīmē kā līdz sugai nenoteikti. Tā kā Latvijā ziemeļu baltkrūtainais ezis tomēr ir daudz biežāk sastopams par brūnkrūtaino, Dabasdatos vismaz pagaidām ir pieļaujams atzīmēt arī pilnīgi droši nenoteiktus ežus kā ziemeļu baltkrūtainos, bet paralēli rūpēsimies, lai ežu noteikšanas precizitāte pieaugtu.

Grauzēji


Pelēkā žurka. Foto: Viktors Ivanovs

Grauzēji ir sugām bagātākā zīdītāju grupa, tāpēc atsevišķi aplūkošu sīkos grauzējus līdz žurkas izmēram un dažas “lielākās” un/vai biežāk ziņotās sugas atsevišķi.

Izmēros mazākajām un arī grūtāk nosakāmajām grauzēju sugām novērojumu nav daudz – kopā 31 astoņu sugu novērojums (3. attēls). Pieci un vairāk novērojumi ir tikai dzeltenkakla un svītrainajai klaidoņpelēm, mājas pelei un pelēkajai žurkai – vieglāk atpazīstamām un arī vieglāk novērojamām sugām, kas liecina, ka nākotnē acīmredzot būs jāpadomā arī par kādu sugu noteicēju grauzējiem un padomiem to novērošanai. Interesantākais šajā grupā ir Aivja Tjagunoviča mazā susura novērojums putnu būrītī 15. oktobrī – šai sugai visai pavēlu sezonā. Šo putnu būrīšos atrodamo sugu, pie tā piestrādājot, ziņojumos citus gadus gribētos sagaidīt lielākā skaitā.


Mazais susuris. Foto: Aivis Tjagunovičs


3. attēls. Grauzēji. Šajā un turpmākajos apļa grafikos skaitļi norāda ziņojumu skaitu, un diagrammās iekļauti tikai līdz sugai noteiktie novērojumi.

No lielākajiem grauzējiem ondatra ziņota 11 reizes, turklāt vairums ziņojumu ir no Rīgas/Pierīgas. Šī suga noteikti ir novērojama daudz biežāk, nekā to atspoguļo ziņojumi Dabasdatos, un, iespējams, tā daļēji ir noteikšanas vaina, jo divos gadījumos ondatra bija ziņota kā cits dzīvnieks (ūdeņu strupaste/Amerikas ūdele). Vāvere un Eirāzijas bebrs ir 4. un 6. šogad biežāk ziņotie zīdītāji Dabasdatos, turklāt arī ziņojumu izvietojums samērā labi nosedz Latvijas teritoriju (4. attēls). Par to, kāpēc šobrīd ir svarīgi, lai novērojumi būtu reprezentatīvi visai Latvijas teritorijai, nedaudz šī raksta beigās.


4. attēls. 2017. gadā Dabasdatos ziņoto vāveres (kreisajā pusē) un bebra novērojumu izvietojums Latvijā.

Kurmji

2017. gadā ir tikai 17 kurmju ziņojumi Latvijas centrālajā un Vidzemes daļā, kas pilnīgi noteikti neatspoguļo ne sugas izplatību, ne sastopamības biežumu Latvijā. Turklāt visi ziņojumi ir bez attēliem. Ierosinu, ka dzīva kurmja (labs) foto varētu būt zināms izaicinājums nākamajam gadam!

Pārnadži


Alnis. Foto: Māris Lukstiņš


5. attēls. Pārnadži

Visas četras pārnadžu sugas - stirna, alnis, staltbriedis un meža cūka - ir 10 visbiežāk ziņoto dzīvnieku “topā” 2017. gadā, turklāt stirna ar 347 ziņojumiem ieņem pārliecinošu pirmo vietu, ievērojami apsteidzot savus “kolēģus”.

Samērā nelielais meža cūku novērojumu skaits, iespējams, saistāms ar zināmu cūku mēra ietekmi, tomēr novērojumu izvietojums Latvijā meža cūkai joprojām ir diezgan vienmērīgs (6. attēls). Gan pārnadžu, gan plēsēju grupā ievērojamai daļai novērojumu statuss ir “Pēdas” vai “Darbības pēdas” – lieta, kurai zīdītāju gadījumā ir pastiprināti jāpievērš uzmanība ejot dabā, un patīkami, ka tas tiek arī darīts.


6. attēls. Dabasdatos ziņoto meža cūkas novērojumu izvietojums Latvijā 2017. g.

Plēsēji


Lapsa. Foto: Inga Svendsena

Līdzīgi kā grauzēju gadījumā, arī plēsējus daudzo sugu dēļ sadalīju divās grupās: lielie plēsēji, kuriem pieskaitīju arī jenotsuni un āpsi, un pārējie – caunveidīgie plēsēji.


7. attēls. “Lielie” plēsēji

Kā jau to varētu sagaidīt, no lielajiem plēsējiem neapšaubāms līderis novērojumu skaita ziņā ir lapsa, kura ir arī otrais Dabasdatos visbiežāk ziņotais zīdītājs 2017. gadā. Interesanti, ka par lāčiem ir vairāk ziņojumu nekā par vilkiem (veseli 11 ziņojumi). Tiesa, visos gadījumos novērotas ir tikai lāču pēdas vai darbības pēdas, bet vilki ir redzēti arī paši. Trim novērotājiem veicies “klātienē” redzēt arī lūsi.


Ūdrs. Foto: Edgars Laucis


8. attēls. Caunveidīgie plēsēji

No izmēros mazākajiem plēsējiem biežāk novērotās sugas ir Amerikas ūdele un meža cauna. Salīdzinoši daudz ir arī ūdra novērojumu (9). Ūdrs nemaz nav tik viegli novērojams, tomēr vairākiem novērotājiem ne tikai izdevies ūdru redzēt, bet arī iegūt labus foto attēlus. Attiecībā uz caunveidīgajiem plēsējiem gan kopumā bija vairākas problēmas ar sugu noteikšanu, kas ne visos gadījumos ir viegla, un acīmredzot šī ir vēl viena grupa, kuras ziņojumu kvalitātes uzlabošanai Dabasdatos būs jāveic daži uzlabojumi.

Sikspārņi


Platausainais sikspārnis. Foto: Gaidis Grandāns


9. attēls. Sikspārņi

No 116 ziņojumiem par sikspārņiem, visvairāk novērotas divas sugas – ziemeļu sikspārnis un brūnais garausainis (9. attēls), kuras abas ir mazajos piemāju pagrabos ziemojošas sugas.

Ziemeļu sikspārni var uzskatīt par parastāko no Latvijas sikspārņu sugām, tomēr šā gada Dabasdatu novērojumi parāda interesantu tendenci, jo novērojumi, pārsvarā no ziemošanas vietām, ir vairāk tikai valsts ziemeļu daļā (10. attēls). Vai tā ir nejaušība, vai redzam klimata pārmaiņu ietekmi – to rādīs turpmāko gadu dati. Viens no interesantākajiem novērojumiem šogad bija arī Alises Dubenlāžes ziemeļu sikspārņa atradums bišu stropā (turklāt apdzīvotā) – Latvijā pirmo reizi!


10. attēls. Ziemeļu sikspārņa (kreisajā pusē) un divkrāsainā sikspārņa novērojumi 2017. gadā.

No pārējo sugu novērojumiem interesantākie ir, protams, divi Eiropas platauša novērojumi, kā arī īpašas atzīmēšanas vērti ir Normunda Kukāra Naterera naktssikspārņa novērojumi un Krišjāņa Stokmaņa-Blaus Branta/bārdainā naktssikspārņa, visdrīzāk, vairošanās kolonijas novērojums. Nesen aicināju ziņot par riestojošiem divkrāsainajiem sikspārņiem, un pēc šī aicinājuma bija arī vairāki ziņojumi, no kuriem vērtīgākie bija no Viesītes un Alūksnes – vietām, kur šīs sugas riests vēl nebija reģistrēts. Pēdējās dienās šiem novērojumiem pievienojās arī pirmais drošais šīs sugas konstatēšanas gadījums Jelgavā ziemas laikā (Andas Alksnes ziņojums 8. decembrī).

Zaķi


Pelēkais zaķis. Foto: Sintija Martinsone

Zaķiem kā sugu grupai tikai ar divām sugām novērojumu ir daudz, kas liecina, ka zaķus (kā ģinti) mēs pazīstam un mums tie patīk, ja par tiem tik labprāt ziņojam. Lielais vairums zaķu novērojumu attiecas uz pelēko zaķi, kurš ir trešais šogad biežāk ziņotais zīdītājs, mazāk ir baltā zaķa novērojumu (28). Abas sugas vasarā nav viegli atšķirt, tāpēc visi pelēkā zaķa novērojumi arī nav pilnīgi droši (arī es neesmu drošs pēc attēliem noteikt visus iesūtītos novērojumus). Tomēr, ja paskatāmies novērojumu ģeogrāfisko izvietojumu (11. attēls), tas vieš cerības, ka sugas vismaz vairumā gadījumu ir noteiktas pareizi, jo baltā zaķa novērojumi, kā to varētu sagaidīt, izvietojas gk. valsts ZA daļā, kamēr pelēkais zaķis novērots visā Latvijas teritorijā vienmērīgi.


11. attēls. Baltā (pa kreisi) un pelēkā zaķa novērojumi Dabasdatos 2017. gadā.

Roņi


Pelēkais ronis. Foto: Igors Deņisovs

Pavisam 2017. gadā Dabasdatos ziņoti 20 roņu novērojumi, no tiem 18 – pelēkais ronis, un divi nenoteikti roņi. Lielāko daļu roņu novērojumu (12) ziņojis Igors Deņisovs no Mangaļsalas mola, kur viņam izdevies iegūt arī lieliskas roņu fotogrāfijas. Daži citi novērojumi izdarīti Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē un daži – posmā no Liepājas līdz Lietuvas robežai, bet interesanti, ka nav neviena novērojuma no līča rietumu piekrastes un arī jūras piekrastes no Liepājas līdz Kolkai. Novērojumu trūkums acīmredzot atspoguļo novērotāju (ne)aktivitāti ziņot novērotos roņus, nevis to reālo sastopamību, jo pelēkais ronis šobrīd kļuvis par visai bieži sastopamu sugu Latvijas piekrastē.

Cilvēks un citi


Homo sapiens
, 220 īpatņi iegūst barību. Foto: Igors Deņisovs

Astoņiem novērotājiem 2017. gadā izdevies novērot arī Homo sapiens un tā satelītsugas – suni un mājas kaķi. Daudzos ziņojumos Homo sapiens ziņots statusā “Novērots”, tomēr pievienotās bildes liecina, ka pareizāk būtu bijis izvēlēties statusu “Darbības pēdas, t.sk. ekskrementi”. Lielākoties novēroti atsevišķi indivīdi vai to darbības pēdas, tomēr dažos gadījumos suga novērota lielākā skaitā, piemēram, Igoram Deņisovam 20. aprīlī izdevies novērot 220 indivīdus barojamies (iegūstam barību). No Homo sapiens satelītsugām suns novērots 4 gadījumos, no tiem vienā gadījumā Valts Jaunzemis novērojis no jūras izskalotu indivīdu Latgalē. Varam tikai iedomāties vētras spēku, kurā dzīvnieks gājis bojā. Kaķis ziņots tikai vienā gadījumā, uzraugot putnu barotavu (nav zināms, ar kādām sekmēm). Tomēr šis novērojums ir savā ziņā pietiekami interesants, jo lieku reizi apliecina faktu par kaķu diversijām pie barotavām. Ja šādu ziņojumu būtu vairāk, kopā ar ziņām par kaķu “barotavas uzraudzības” sekmēm, ar laiku no šī dosjē varētu izvilkt labus argumentus, lai mēģinātu ierobežot mājas kaķa nepamatoti plašās tiesības.

Nobeigumā, savelkot kopējos secinājumus, atgriezīšos mazliet nopietnākās notīs. 1400 novērojumu – vai tas ir daudz vai maz? No vienas puses – daudz, no otras puses – maz. Dabasdatos ir daudzi novērotāji, kuri iet dabā un izdara novērojumus gandrīz vai pat ne “gandrīz” katru dienu. Tajā pat laikā ziņojumu skaits par zīdītājiem no daudziem šādiem novērotājiem ir ļoti mazs, vai tādu nav vispār. No vienas puses, protams, “pie vainas” ir jau pieminētais apstāklis, ka līdz šim Dabasdatos neviens nav zīdītājus pastāvīgi pārskatījis un bikstījis par tiem ziņot. Otrs iemesls varētu būt grūtības ar sugu noteikšanu, un pie tā būs jāpiestrādā, izveidojot kādus jaunus noteicējus šeit Dabasdatos.

No trešās puses, tas ir acīmredzot vienkāršs slinkums/uzņēmības trūkums vispirms piefiksēt redzēto un pēc tam to ieziņot. Un to “trešo pusi”, manuprāt, ir daudz vieglāk labot, nekā pirmo, kaut gan arī tās labā pirmie soļi tagad ir sperti. To saku no paša pieredzes, jo līdz šim gadam arī es biju diezgan slinks zīdītāju ziņotājs. Kas man lika mainīt savu nostāju? Eiropas zīdītāju Atlants. Tas ir uzsākts šogad, un turpināsies līdz 2020. gadam. Diemžēl, cik man zināms, vēl šobrīd Latvijā šim pasākumam nav koordinatora, jo Atlants visām valstīm ir brīvprātīgs pasākums bez speciāla kopēja projekta/finansējuma, un zīdītāju pētniekiem, kā visiem, nav brīva laika. Taču laiks iet uz priekšu, un datus ir jāievāc.


12. attēls. UTM 50x50 km kvadrāti Latvijā.

Tāpēc aicinu visus Dabasdatu kolēģus un domubiedrus tomēr piefiksēt zīdītāju novērojumus, īpaši retākas sugas un/vai parastās sugas dažādos “tālākos nostūros”, lai varam aizpildīt karti godam, jo Dabasdatu materiāls Atlantam noteikti būs noderīgs. Atšķirībā no ligzdojošajiem putniem, zīdītājiem netiek prasītas nekādas speciālas sīkākas pazīmes – pietiek tikai ar sugas drošu konstatēšanu kvadrātā. Tāpēc visos gadījumos, kad runa ir par līdzīgām sugām (vairāki caunveidīgie, eži, sīkie grauzēji), būtu vēlams vai nu foto, vai īss novēroto pazīmju apraksts piezīmēs. Zīdītāju Atlants tiek vākts UTM 50x50 km kvadrātos (12. attēls), tā kā vismaz parastākajām sugām, piemēram, stirnai, karte ir jau gandrīz aizpildīta tikai pa šo vienu gadu. Pacentīsimies to aizpildīt arī ar citām zīdītāju sugām!

Priecīgus Ziemsvētkus un ne matu/ragu/nagu nākamajā gadā!

Viesturs Vintulis

2017-12-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Hemitrichia serpula - 2025-09-26 VijaS
Buteo buteo - 2025-09-26 Vladimirs S
Phaeolepiota aurea - 2025-09-26 l.jaudzema@inbox.lv
Arcyria imperialis - 2025-09-26 Mari
Arcyria sp. - 2025-09-26 Mari
Corvus corone cornix - 2025-09-26 Eggy
Corvus corax - 2025-09-26 Eggy
Nezināms
Ignotus
@ nekovārnis
Pēdējie komentāri novērojumiem
artis113 26.septembris, 08:52

Paldies!


adata 26.septembris, 08:20

Dzeltenās smalkās ir sēne, citronu bisporella.


adata 26.septembris, 08:00

Visticamāk gludais ragansviests. Parastais gļotpūpēdis būtu ar baltu -pelēku apvalciņu.


adata 26.septembris, 07:56

Šādā stadijā abas izskatās vienādi oranžas, lai noteiktu, kura īsti, jāmikroskopē sporu stadijā.


adata 26.septembris, 07:53

Jā, tā ir koraļļu dižadatene.


ekologs 25.septembris, 20:31

Makstene (Trichoptera sp.).


artis113 25.septembris, 20:27

Vai tā varētu būt koraļļu dižadatene?


IlzeP 25.septembris, 18:59

Jā, nomainīšu, kad būšu atpakaļ Rīgā.


ekologs 25.septembris, 17:05

Gadījumos, kad sikspāŗnis ir novārdzis, tas, lai atgūtu spēkus, var vairākas dienas pavadīt vienā vietā. Protams, daba neizslēdz arī bojāeju, diemžēl.


SilvitaK 25.septembris, 16:06

Paldies par atbildi, Artur Bilert! Diemžēl sikspārnis ir jau vismaz nedēļu pie ēkas, kolēģis bija redzējis jau pirms manis. Kamēr esmu darbā, uzmanu lai kaijas nav tuvumā, bet brīvdienās droši vien tiks apēsts. Iespējams, ka viņš nevar sakoncentrēties uz pārcelšanos kaut kur citur, jo pa dienu ir gaišs un vakarā ieslēdzas apgaismojums, viņam ir 24 stundu gaisma. Izskatās, ka ir nolēmis te pārziemot, jo jumts ir virs galvas.


ekologs 24.septembris, 17:36

Manuprāt, daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis).


ekologs 24.septembris, 17:30

Šis, cik foto ļauj redzēt, manuprāt, ir divkrāsainais sikspārnis (Vespertilio murinus). Dotajā gadījumā neko nevajag darīt. Pašļaik sikspārņiem ir migrācijas laiks. No Latvijā 16 konstatētajām sikspārņu sugām aptuveni puse dodas prom uz siltākām valstīm un aptuveni puse paliek pie mums. Dotajā brīdi promlidotāji, veicot garus pārlidojumus, var kaut kur, arī redzamās vietās, pie ēku sienām u.c., pārlaist dienu, lai atgūtu spēkus. Dažreiz šādi sikspārņi var būt pat ļoti novārguši. Arī palicēji var mainīt savas teritorijas, nakšņošanas un ziemošanas vietas, t.i., veikt nelielas iekšzemes migrācijas. Visi sikspārņi vēl ir salīdzinoši aktīvi, jo aktīvi ir arī kukaiņi.


Ivars Leimanis 24.septembris, 17:02

rūgtā mīkstpiepe


Ivars Leimanis 24.septembris, 16:57

Maigā mīkstpore Leptoporus mollis


Ivars Leimanis 24.septembris, 16:55

Mainīgā mīkstpiepe


Ivars Leimanis 24.septembris, 16:54

Pilienu mīkstpiepe


dziedava 24.septembris, 15:17

Paldies, Ansi! Tad te ir tieši tas pats sugu pāris, kas Medoles strautā


Ansis 24.septembris, 15:13

Otra suga, lapu sūna, ir Hygroamblystegium tenax


Divpēdis 23.septembris, 22:21

Paldies, Artūr!:)


adata 23.septembris, 16:16

Gada staipeknis.


Durkts 23.septembris, 14:29

man ir bijis, ka sīlis atdarina vālodzi....


Bekuvecis 23.septembris, 12:22

Beidzot taču arī DabasDatos jāpieņem, ka Hypsizygus = kokpūkaine. Nav ko atsaukties uz veco Initas doto sarakstu, ja jaunajā bazīdijsēņu konspektā figurē gobu kokpūkaine, nevis gobu čemurpūkaine (plakumainās kokpūkaines tur, saprotams, nav - akurāt šeit iztirzātā iemesla dēļ).


Igors 23.septembris, 05:20

Šī ir jaunais stepes piekūna Altaja pasuga Falco cherrug altaica. true ns aizlidoja no "Vitasfera putnu" audzētavas Maskavas apgabalā. Tur tiek audzēta Altaja piekūna pasuga un pēc tam palaista atpakaļ savvaļā Altaja un Sajānu kalnos. Informācija no Igora Karjakina (RRRCN) https://naturepeople.ru/tpost/sty7ms0l81-ekspeditsiya-po-sohraneniyu-i-monitoring?amp=true https://zapovednik-khakassky.ru/news/v-respublikah-hakasiya-i-tyiva-v-dikuyu-prirodu-vyipuskayut-50-redkih-sokolov-balobanov-21562.html


ekologs 22.septembris, 22:05

Tur ir divas, ārēji ļoti līdzīgas un līdz ar to vizuāli grūti atšķiramas sugas, t.i., O. armadillo un O. pseudonothus. Par. O. armadillo varu arī kļūdīties, bet pašlaik sliecos uz šo sugu. Pareizi jau būtu atstāt kā ir, t.i., Otiorhynchus sp., ja nu vien kāds vēl piekrīt manam pieņēmumam :) Ilze, paldies par sugas pievienošanu! Vismaz turmāk būs :)


IlzeP 22.septembris, 20:56

Sugu sarakstam pievienoju. Vai droši, ka šis ir tas?


IlzeP 22.septembris, 20:52

Sīkpiepe laikam nav piepe. Kā ar šo paliek?


adata 22.septembris, 17:06

Citronu bisporella.


mufunja 22.septembris, 15:38

Paldies Julita :)


dziedava 22.septembris, 09:38

Paldies, Raivo un Iveta! :) Jā, es biju domājusi vairāk no personiskās pieredzes, bet par Nostoc interesanti, to es nudien bieži neredzu. Ivetas kartupeļu lauki arī varētu būt atslēga - ar tādiem man diemžēl vispār nav nekāda sakara, un svešos kartupeļu laukos arī neiešu meklēt.;)


Ilsek 22.septembris, 09:20

Paldies par labojumu


Kiwi 22.septembris, 08:54

Paldies, Edgar! Aizdomas bija, bet dikti slapjš un beigts...


MJz 21.septembris, 23:13

Tas nav lielais piekūns. Audzētāju bēglis.


guta7 21.septembris, 22:02

Laikam būs lauku piekūns, spriežot pēc krāsojuma. Psldies par palīdzību noteikšanā.


Amanda 21.septembris, 21:45

Mazais ērglis


Amanda 21.septembris, 21:43

Parastie šņibīši


Amanda 21.septembris, 21:42

Mazais ērglis


ekologs 21.septembris, 21:42

Manuprāt, Otiorhynchus armadillo. Sugu izvēlnē tāda nav.


zemesbite 21.septembris, 21:39

Paldies, Marek!


adata 21.septembris, 21:14

Šādā stadijā vēl nevar pateikt, par ko izveidosies, būtu vērtīgi pavērot, kā mainās krāsa un kā formējas augļķermeņi. Varētu būt kāds paciņu ragansviests.


eurycercus 21.septembris, 21:03

Ok, paldies!


adata 21.septembris, 21:00

Noteikt, kura ir kura, var mikroskopējot sporu stadijā. Šādā stadijā šīs abas sugas ir ar oranžiem pilieniem.


Gradin 21.septembris, 20:57

Es ar lieku uz lauku piekūnu


Mežirbe777 21.septembris, 20:56

Prieks par atradumu :) Piekrītu, A.agrestis ir vairākkārt atrasta mitros,nenoraktos kartupeļu laukos. Tādas vietas tai tīk.


Acenes 21.septembris, 20:52

Vai tik nav lauku?


Vīksna 21.septembris, 20:48

Paldies !


adata 21.septembris, 20:43

Julita, pateicoties Jūsu diskusijai ar Raivo Ivulānu par neatrastajām ragvācelītēm, devos uz savu dārzu atkārtoti to meklēt. Pirmoreiz to neatpazinu, rokot kartupeļus ( kas šogad mazāki par olu), atradu ričijas, ieziņoju, tad Raivo Ivulāns piebilda, ka tur bildē esot arī ragvācelīte, ieziņoju arī to. Šodien, pārmeklējot, konstatēju, ka te to ir daudz pa vagu malām (kartupeļi lasīti ar dakšām no virsas, tāpēc pārējais nav izvandīts), jā, un kopā ar ričijām. Dārzs šogad man tāds bēdīgs, ko iestādīju, tas traki aizlija, ne ravēts, ne atvagots, savilkās ar nezāli, toties bagāts ar ragvācelīti! Nosaukums jau pats pasaka priekšā, ka jāmeklē arumos...


IlzeP 21.septembris, 20:35

Paldies! X.elegans ir arī GBIF.


angel 21.septembris, 20:09

Liels paldies, Edgar, par noteikšanu! Pirmo reizi tāda gadās!


Kiwi 21.septembris, 18:56

Paldies, Rūta, par sugas noteikšanu!


Kiwi 21.septembris, 18:55

Vija, diezgan paveca bija, varbūt sīkpiepe.


Mežirbe777 21.septembris, 18:22

Taisnība, tas ir sinonīms. Pēc 2003.gada publikācijas suga tika pārvietota šajā ģintī - Rusavskia. Tomēr pašlaik gan Index Fungorum, gan Elurikkus tiek izmantots tieši X.elegans nosaukums.


IlzeP 21.septembris, 15:03

Vai Xanthoria elegans ir sinonīms šim?


Amanda 21.septembris, 14:20

Jūras ērglis


Mežirbe777 21.septembris, 11:46

Literatūrā tiek minēts, ka ragvācelīšu nodalījuma sugām ir simbiotiskas attiecības ar Nostoc aļģēm.Ričijām gan tas tā nav. Tas būtu viens no iespējamiem skaidrojumiem. Kādus diletantiskus minējumus par augšņu apsaimniekošanas režīmiem neizteikšu.


Amanda 21.septembris, 11:36

Gugatnis


Amanda 21.septembris, 11:34

Lauku piekūns


dziedava 21.septembris, 09:28

Bet ar ko šīs vietas, kur ir, atšķiras no tām, kur nav?


Mežirbe777 21.septembris, 09:12

Šī, šķiet, ka ir cimperlīgāka :D Visur, kur redzētas ragvācelītes ir bijušas arī Ričijas, bet otrādi gan nē.


dziedava 21.septembris, 08:17

Nevaru saprast, ko es daru nepareizi, ka vēl ne reizi arumu ragvācelīti neesmu redzējusi. Ričijas protu atrast, tās redzu, bet šo - nekad.


žurciņš_4 21.septembris, 00:57

Paldies, Marek!


Mežirbe777 21.septembris, 00:00

Retās sugas paraugs deponēts LNDM kolekcijā.


Mežirbe777 20.septembris, 23:59

Retās sugas paraugs deponēts LNDM kolekcijā.


Mežirbe777 20.septembris, 23:53

Ja tur būtu ļoti minimāls laukumiņš, protams, nelietu. Šajā gadījumā gan tas bija izglītojošos nolūkos, demostrēt domubiedriem kā vispār darbojas reaģenti. Muižas apkārtnē sugai izteikti vitālas populācijas, uz daudziem kokiem un vairākiem metāla žogiem.


meža_meita 20.septembris, 23:10

Jau gribēju jautāt, kas viņai uzliets virsū, jo skaidrs, ka no ūdens tā nepaliek. Kāpēc lēji, ja zināji, ka tā ir viņa?


adata 20.septembris, 22:34

Daudzveidīgā ksilārija?


dziedava 20.septembris, 21:18

Paldies, Ansi!


dziedava 20.septembris, 21:09

Paldies, Ansi, par bildēm! Nu jau to brūno pat bildēs var saskatīt :))


Ansis 20.septembris, 20:50

Paldies, Julita!


dziedava 20.septembris, 18:34

Atradu labu aprakstu. Tur teikts, ka P.diderma var būt kapilīcija mezgli, kas cieši salipuši, veidojot pseidokolumellu. Domāju, tā ir arī te. Rakstīts, ka aug arī uz mizas, neminot, vai dzīviem kokiem. Domāju, ka pretrunu nav, katrā ziņā šobrīd tā ir vienīgā un gana ticama versija.


dziedava 20.septembris, 18:04

Nebija laika līdz galam rūpīgi izpētīt, bet P.diderma ir ticama versija (sporas mazliet lielākas, ja nav nobriedusi pilnvērtīgi), ja neskaita pseido/kolumellu - tāpēc papētīšu vēlāk vēl. Physarum ir noteikti.


dziedava 20.septembris, 17:18

Ansi, ja Tev ir vēl kādi foto, būtu labi pielikt, lai vairāk info par to, kādā vietā aug un kāda kopējā forma, lai arī pati gļotsēne cauri sēnei maz kur ir redzama.


dziedava 20.septembris, 17:06

Šis bija neparasts paraugs. Noklāts ar biezu pelējuma kārtu un likās bezcerīgs vai vispār nav gļotsēne. Mikroskopija rādīja nepārprotamas gļotsēņu sporas. Šketinot tālāk, varēja tikt pat līdz jaunai sugai.


dziedava 20.septembris, 12:09

Marita, Tu e-pastu izlasīji?


Bekuvecis 20.septembris, 10:45

Ar apskatīšanu izstādē uzmanīgi: vēl vakar vakarā bija nepareizā etiķete! Vai Inita šorīt ir jau paspējusi nomainīt uz 'plankumainā', nezinu.


mufunja 20.septembris, 09:54

to var apskatīt izstādē


Bekuvecis 20.septembris, 09:12

Skaidrojums par plakumaino vs. gobu čemurpūkaini - komentos pie Gunas Taubes ziņojuma 29-Sep-2023, ilustrēti apraksti abām sugām latviski - senes.lv.


adata 20.septembris, 07:56

Ak, steiga! Tiešām gadu nepamanīju!


dziedava 19.septembris, 21:51

Iveta, tas ir 2017. gads :) Bet ir izaudzis. Paraudziņš pie manis. Arī domāju, ka ir dzeltenzaļā, bet vispirms mikroskopiski apskatīšu.


adata 19.septembris, 20:46

Vēl jauns plazmodijs, lai noteiktu. Būtu jāvēro, kas izaug, varētu būt paciņu ragansviests, vai kas cits.


adata 19.septembris, 20:41

Varbūt kāda dzeltenzaļā pumpurīte? Man ar šodien tādas dzeltenas gadījās ieraudzīt, tik kājiņa tievi gara. Jāvēro, kas izaugs.


Ansis 19.septembris, 18:48

Paldies par vērību!


ekologs 19.septembris, 17:13

Agathidium varians?


Ilze Ķuze 19.septembris, 16:43

Man šķiet, ka te domāta birztalas lāpstīte.


ekologs 19.septembris, 14:49

Spīdulis (Glischrochilus grandis).


nekovārnis 19.septembris, 11:06

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 19.septembris, 11:05

Paldies, Rūta! :)


Edgars Smislovs 19.septembris, 10:38

Sēdošais putns ticamāk sarkanrīkles čipste.


andrisb 19.septembris, 08:05

Nebūs gan.


Amanda 18.septembris, 22:22

Peļu klijāns


VijaS 18.septembris, 21:36

7.-9. bildes - pēc piecām dienām. Šobrīd diezgan izmirkusi. Julita, ja godīgi - man jau arī pirmā doma bija - nu ļoti atgādina olītes no Ķērpju meža :D. Un tikai otrā doma - šitajās Lielajās Apsēs parasti kombinācija "balts un nobirās" ir pārslainās cukurītes. Tas tā kā ticamāk. Nu un kaut kad vēlāk vēl radās trešā domā - bet neviens jau nav teicis, ka es te bieži klaiņojot nevarētu "ievazāt" kaut ko jaunu.. :D


VijaS 18.septembris, 20:54

6. bilde - pēc septiņarpus stundām kastītē.


Vīksna 18.septembris, 19:58

Paldies !


adata 18.septembris, 19:11

Daudz nesaprotu, bet šai ir tāds plankumains zīmējums uz cepurītes. Ir arī tāda plankumainā kokpūkaine...


adata 18.septembris, 19:00

Koraļļu dižadatene.


mufunja 18.septembris, 18:29

Gobu kokpūkaine ?


adata 18.septembris, 17:52

Paldies, Raivo un Ivar! Sūnu ieziņoju atsevišķi, un tās ričijas man šķita citādākas, tik īsti nebiju droša. Sadalīšu.


VijaS 18.septembris, 09:23

Parastais plaušķērpis.


Ivars Leimanis 18.septembris, 09:04

Riccia glauca kopā ar R.sorocarpa. 5.bildē - tikai R.sorocarpa.


ekologs 18.septembris, 06:52

Ou, jā! Paldies Amanda! Kļūdiņa ievadot.


Amanda 17.septembris, 22:51

Jūras ērglis


Mežirbe777 17.septembris, 19:29

1. foto kopā ar Anthocerus agrestis :)


dziedava 17.septembris, 18:47

Vizuāli izskatās pēc olīšu aplocītes. :) Nu ja viņai tur patīk, tad patīk uz visādiem substrātiem :))


mufunja 17.septembris, 16:36

Tagat es sāku domāt. bija ļoti blīvs egļu stādījums, un starp tām bija apses, alkšņi un kļavas.


meža_meita 17.septembris, 16:35

Episki, vienkārši wow


dziedava 17.septembris, 16:31

Bet priekš P.diderma mulsina, ka izskatās, ka ir kolumella.


dziedava 17.septembris, 16:21

Tomēr pēc foto ar sporām man ir jautājums, vai mazākās sporas tiešām ir virs 12 mkm? Jo foto izskatās, ka ir arī mazākas, bet tās nav mērītas.


dziedava 17.septembris, 16:11

Cik interesanti! Ja es pareizi saprotu, tad kapilīcijs ir tie baltie "krikumi", kas savienoti ar tieviem pavedieniem jeb kapilīcijs ir ar neregulāriem baltiem mezgliem. Tādā gadījumā tai jābūt pumpurītei (Physarum sp.), kaut arī piekrītu, ka no ārpuses izskatās kā Diderma/Didymium. Sporas ir ar vienu pusi gaišāku - svarīga īpaša pazīme. Ar tādiem parametriem (un divām perīdija kārtām) ir zināma Physarum diderma, bet tai sporas ir mazākas (10-12 mkm) un tā aug uz beigtas koksnes. Ja tas ir dzīvs koks, tad vēl jāizskata kādi dzīvo koku varianti.


mufunja 17.septembris, 15:55

dzīvs alksnis


dziedava 17.septembris, 15:47

Marina, īpaši novērojumiem, ko grūti noteikt, vajag pierakstīt, uz kā auga - vai tas ir dzīvs koks? Varbūt zināma koka suga?


Ziemelmeita 17.septembris, 15:08

Paldies,Rūta!


mufunja 17.septembris, 12:33

Julita, es pievienoju foto


mufunja 17.septembris, 11:56

Piedod, Julita, tas ne vienmēr izdodas. Es ķeršos pie tā tagad.


dziedava 17.septembris, 11:35

Marina, būtu labi atbildēt uz šiem jautājumiem, lai nestāv nenoteikta. Domāju, ka ir D.clavus, bet svarīgas pazīmes te nav redzamas, lai varētu pateikt pavisam droši. Varbūt mikroskopā vienkārši vismaz galviņas apakšu paskatīt, vai vidū ir melna.


mufunja 17.septembris, 11:32

Paldies, Julita. Mani arī mulsināja kāja, bet neko citu neredzēju. Tāpēc es izvēlējos D.radiatum :(Mana neuzmanība. Es vienmēr pārbaudu Dziedava.lv


dziedava 17.septembris, 11:09

Labi, ka te redzams arī kapilīcijs, kas ir caurspīdīgs (nevis brūns, kā D.radiatum). Domāju, ka jābūt D.roanense! Īpaši tā melnā kāja - jo D.radiatum vai nu kājas nav, vai tā ir balta, īsāka. D.roanense galviņa ir arī plakanāka.


dziedava 17.septembris, 10:50

Neteikšu, ka izskatās pēc tipiskas kārpainās mizaines. Bet elateras ir arī ir ļoti svarīgas, svarīgāka pazīme pat pirms sporu virsmas raksta :). Ja elateras "neder", tad jāatmet hipotēze, pat ja viss cits der. Es te vēl pārdomātu citas sugas arī, jo elateru raksts redzams neskaidri, bet tās līnijas potenciāliem vāciņiem liek domāt par biežāko no variantiem.


mufunja 17.septembris, 10:49

Julita, es pievienoju foto


dziedava 17.septembris, 10:47

Te vajadzētu Vijas, scabras ekspertes, viedokli, vai šī izskatās vai neizskatās pēc scabras :). Es pagaidām neesmu "uzķērusi" drošas vizuālās atšķirības pazīmes. Elateras man šķiet abām sugām līdzīgas, scabra arī aug cieši. Es šīm vienmēr primāri skatos sporu rakstu. Būtu jau labi, ja varētu "uzķert" kā atšķirt pēc ārējām pazīmēm.


mufunja 17.septembris, 10:06

Man ir paraugs. Es to šodien apskatīšu. atradu uz skujkoka.


Mari 17.septembris, 09:54

Un vēl, šķita, ka mizainei vajadzētu augt blīvāk.


Mari 17.septembris, 09:53

Paldies, Julita! Jā, elateras bija tās, kas samulsināja, bet par mizaini kaut kā pat neiedomājos :)


Mari 17.septembris, 09:51

Bija jau doma par T.scabru arī, bet tas blīvais, vienmērīgais apaugums, krāsa, elateras veids samulsināja. Jā, ar sporām sapinos pavisam :)


dziedava 17.septembris, 08:33

P.S. Apaugums uz sūnām gan neparasts (un skaists :)), bet nu man sporām izskatās pēc smalka pilnīga tīkliņa


dziedava 17.septembris, 08:29

Kāpēc te radās doma par O.persimile? Tai sporas ir ar saraustītu tīkliņu (acis praktiski nav redzamas, tikai tīkla fragmenti), un apkārt izteiktu gredzenu. Sporu virsmas rakstu praktiski visām sugām ir ļoti svarīgi skatīties, izmērs ir svarīgs, bet otrāmkārtām. Vispirmāmkārtām jācenšas saskatīt sporu rakstu. Te es saskatu smalku tīkliņu ar mazām acīm - tāds raksturīgs T.scabra.


dziedava 17.septembris, 08:20

Tā pilnīgi noteikti nav daudzveidīgā pilienīte. Elateras atbilst mizainei. Ja ieskatās augļķermeņos, tad var ievērot vieglu līniju, kas varētu būt līnija, pa kuru nobriedušām "pa apli" noplīstu vāciņš. Foto vēl nav līdz galam nobriedušas, tāpēc nokritušu vāciņu nav.


Mari 16.septembris, 14:34

Jā, auga uz sūnām apaugušas kritalas, ar tām sporām - ļoti grūti kaut ko jēdzīgu saskatīt .


dziedava 16.septembris, 14:31

Un vēl - uz kāda koka kritalas bija?


dziedava 16.septembris, 14:30

Te var salīdzināt: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2874&ftips1=96


dziedava 16.septembris, 14:29

Marina, ceru, ka paraugs ir saglabāts, šai noteikti jāmēra sporas. Tik gara kāja D.radiatum nemēdz būt. Izskatās pēc pasaulē ļoti retās Diderma roanense.


Dzeerve 16.septembris, 11:07

Paldies!


dziedava 16.septembris, 10:27

Paldies! Āķīši ir nepārprotami. Bet vispirms jātiek galā ar sporām. Resp., vai ir iespējams atmest Stemonitopsis hyperopta, kurai tīkliņš veidojas no mazām actiņām, kas savienotas ar garākām līnijām? https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26776 Vai arī ir tieši tā? Jo izmēri šai sugai atbilst. Un tonis arī šķiet rozīgs. Bet pēc sporām īsti nevar saprast, bet tās šai sugai ir īpaši raksturojošas. Auga uz sūnām, kas aug uz kritalas?


Mari 16.septembris, 10:00

Ar sporām negāja viegli. Ir sīks neregulārs punktējums (kārpiņas?), brīžiem var "uzķert" tādas kā tīklveida struktūras, korektāks sporu diametrs 6,5-7,0 mkm.


marsancija 16.septembris, 00:07

Gada staipeknis Lycopodium annotinum


zemesbite 15.septembris, 22:34

Paldies, Ansi!


Mari 15.septembris, 22:23

Šķiet, ka āķīši ir.


meža_meita 15.septembris, 20:39

Skaisti, neidomātos šo meklēt uz bērza!


IlzeP 15.septembris, 19:46

Ieva, varbūt vari izkadrēt?


mufunja 15.septembris, 17:44

Diachea subsessilis


dziedava 15.septembris, 17:39

Tiešām fantastiski! Kas ir jaunā gļotsēņu suga?


mufunja 15.septembris, 17:01

Tas ir lieliski. Interesanti, ka gandrīz vienuviet izauga divas jaunas sēņu sugas un jauna gļotsēnes suga.


ekologs 15.septembris, 16:40

Paldies, Uģi!


Mari 15.septembris, 13:10

Paldies, Julita, mēģināšu papētīt :)


dziedava 15.septembris, 13:04

Un vai tīkliņš vienmērīgs (ar vienādām acīm), vai ir mazākas un lielākas


dziedava 15.septembris, 13:04

Un ja sporām ir tīkliņš, tad derētu saprast, cik acu pa diametru


dziedava 15.septembris, 13:02

Te var redzēt manu minēto "punktējumu" no āķīšu galiem: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=29217


dziedava 15.septembris, 13:01

Maziņa ar tīklotām sporām ir no interesanto gala. Te vajag saskatīt, vai ārējam tīkliņam ir brīvi gali (āķīši) vai nav. Es tad sausu (bez ūdens!), no sporām izpūstu vālīti (te tāda apmēram redzama) lieku zem stikliņa un 400x palielinājumā mainu fokusu, tad var saskatīt. Var skatīt uz malām (tad, ja daudz āķīši, tie uz āru labi saskatāmi) vai mainot fotkusu panāk, ka redzami āķīšu gali, resp., attēls izskatās kā punktēts no tiem galiem. Katrā ziņā vālenītēm/cilindrītēm āķīši ārējā tīkliņā ir svarīgs parametrs, to jācenšas skatīties.


dziedava 15.septembris, 12:32

Nu vienreiz es tādu mikroskopēju, un bija H.serpula, tā ka vrb nekas nav zaudēts. Bet ir, piem., Gulielmina vermicularis, vai Cornuvia serpula (šai gadījumā mazāk ticams), tā ka ja nav skaidrs režģis, tad es ieteiktu pievērst uzmanību.


Mari 15.septembris, 12:10

Ups, šim paraudziņu nepaņēmu.


dziedava 15.septembris, 12:06

t.i., daudz retāks :))


dziedava 15.septembris, 12:06

Šir tik neparasti izvijušies (ne kā režģis, bet kā tārpiņi), ka es mikroskopētu, vai nav kas daudz labāks


kimkim 15.septembris, 11:55

Lycopodium


CerambyX 15.septembris, 11:54

Nav nezināms. Attēlā redzama priede :)


dziedava 15.septembris, 10:42

Atļāvos arī izveidot latvisko nosaukumu. Savulaik, sadarbojoties t. sk. ar Edgaru Vimbu, rakstīju rakstu par Latvijā tikko atklāto irbuļu milneni, kas tolaik (2014. gadā) bija 4. milneņu suga Latvijā (un Ophiocordyceps myrmecophila vēl nebija). Vismaz man nav datu, ka pēc 2014, gada tā būtu atklāta, tā ka tai tiešām vajadzētu būt jaunai sugai Latvijā. Apsveicu! :)


dziedava 15.septembris, 10:34

Paldies, Marina, super atradums! Mana sapņu suga :))


adata 15.septembris, 07:50

Šis nebūs čemurziežu dižtauriņš.


Mežirbe777 15.septembris, 00:08

Retās ķērpju sugas novērojums papildināts ar augstākas izšķirtspējas foto.


anthicus 14.septembris, 23:26

Lūdzu mainīt noteikšanu uz "nezināms".


angel 14.septembris, 20:24

Paldies par noteikšanu!


VijaS 14.septembris, 19:02

Apakša ir gluda? Tad jau kāda sīkpiepe (varbūt alkšņu?).


VijaS 14.septembris, 18:50

Purva sermulīte.


Kiwi 14.septembris, 17:15

Paldies, Mārtiņ, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:13

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:11

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu!


adata 14.septembris, 17:11

4., 5.att. paņemts paraugs 13.sept., nobriedis dabā, bez lietus periodā. Tumši brūnā šoko krāsā.


Ziemelmeita 14.septembris, 17:07

Paldies,Edgar,tā jau likās.


Ilona_rasa 14.septembris, 13:58

Paldies, Vija!


mufunja 14.septembris, 12:17

Paldies, Julita. Es pievienoju aprakstu.


dziedava 14.septembris, 10:42

Paldies, Iveta. Hmm, bet kas Tev tai dārzā varētu būt citādāk nekā man? Tur bez tā siena un āboliem, kas vēl ir, kas veido dzīvesvietu gļotsēnēm? Gan šīm, gan citām.


dziedava 14.septembris, 10:38

Interesanti. Man gan pirmā doma par putukrējuma olīti. Bet kas zina


Vīksna 14.septembris, 09:56

Paldies !


ekologs 14.septembris, 09:36

Lapgrauzis (Cryptocephalus moraei).


ekologs 14.septembris, 09:32

Airvabole (Acilius sulcatus).


dziedava 13.septembris, 21:50

Uz dzīva koka? Jāmikroskopē un jāmēra, bez tā nekā.


VijaS 13.septembris, 21:47

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


VijaS 13.septembris, 21:34

4.-5. bildes - 13. septembris.


adata 13.septembris, 21:15

Es arī par pārslaino.


adata 13.septembris, 21:09

Koraļļu dižadatene.


adata 13.septembris, 19:36

Julita, es jau to domāju tā, ka tie āboli ir skābi, tas lika aizdomāties, ka nav kā parasti uz kritalas mežā. Savukārt, lasot dažādus rakstus par krūmmelleņu audzēšanu, daži mēdz to augsni paskābināt ar ābolu izspaidām pēc sulas spiešanas, citi lej sūkalas, lai gan zinātniski tas nav pierādīts, speciālisti neiebilst. Gan jau tām gļotsēnēm ir tik tām vien zināmu apstākļu sakritība, kur un uz kā augt. Es tāpat par olīšu aplocīti domāju, vai tad citur sūdu čupu nav, bet citur tās neatrodu. Tās sporas taču ar vēju pārvietojas nez cik tālu!


dziedava 13.septembris, 15:46

Vai man kā nebiologam var paskaidrot, kā zināt, vai vide skāba? Man šogad pagalmā/dārzā nekā neizdodas atrast gļotsēnes. Puvušu ābolu netrūkst :D, pļauta zāle arī ir, bet nu gļotsēņu nav! Kaut ko es neprotu vai nesaprotu :/


dziedava 13.septembris, 06:43

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 12.septembris, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem!


Alvis Āboliņš 12.septembris, 21:38

Spalva izskatās pēc zvirbuļa lieluma putna lidspalvas.


CerambyX 12.septembris, 16:00

Droši vien kādas bruņutis


megemege 12.septembris, 14:09

Paldies, Iveta!


megemege 12.septembris, 14:05

paldies, Amanda!:)


Dubults 12.septembris, 12:14

Skaidrs! Paldies!


Ilona_rasa 12.septembris, 08:54

Paldies, Artur!


ekologs 12.septembris, 08:40

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


Amanda 12.septembris, 08:21

Mazie ķīri


adata 11.septembris, 21:00

Paraugs tiks nosūtīts. Jā, vide diezgan skāba.


dziedava 11.septembris, 20:30

Nu vareni! It kā nokarenā aug visur kur, bet no vienas puses es šaubos, vai tiešām uz kritalām un citur ir viena un tā pati suga, no otras puses, varbūt tomēr pavisam kāda cita suga. Man tie daudzveidīgie substrāti nokarenajai mulsina. Ieteiktu paraugu saglabāt.


dziedava 11.septembris, 20:04

Te vajadzētu vismaz komentāru, uz kā īsti aug? Jaunu sugu noteikt no foto, kur vismaz man nesķiet labi saskatāms, uz kā aug, nebūtu korekti. Marinai ticu, bet kā minimums substrātu, biotopu pie novērojuma aprakstīt vajag.


CerambyX 11.septembris, 18:33

Tāds formulējums, jo olas dēj ieceļojuši īpatņi (kāpuri, protams, neceļo). Ja šāds 'atgadījums' notiek vasarā, tad tiešām var arī kāpuri attīstīties un iespējams pat iekūņoties. Tomēr suga ir diezgan 'tropiskas' izcelsmes un rudens vēsums stipri kavē kāpuri attīstību (bieži letāli, ja ilgstoši vēsāks). Katrā ziņā tiek uzskatīts, ka pārziemot suga Latvijā (un arī citur Ziemeļeiropā) nespēj un parasti pat tā viena paaudze, kas var tikt 'izdēta' šeit arī nepaspēj pabeigt attīstību. Piemēram, 2023. gadā no augusta beigās dabā ievāktiem kāpuriem, turot un audzējot tos telpās - tauriņš izkūņojās 2. oktobrī, kad aiz loga jau stiprs vēsums. Pieņemu, ka ļoti retos gadījumos, kad olu dēšana notikusi sevišķi agri sezonā (pašā vasaras sākumā) un kāpuri sanāk ~ vasaras vidū - varbūt tie var paspēt izaugt un pabeigt attīstību un izkūņojas 'vietējā' paaudze. Šādos gadījumos it kā tiešām sanāktu analoģija ar, piemēram, dadžu raibeņiem vai lielajiem nātru raibeņiem, kas tiešām 'apzināti' migrē uz ziemeļiem, lai vairotos (un pēc tam atpakaļ, ja aukstums nepārsteidz). Bet nu par šīm sugām arī mēs faktiski sakām, ka tās ir ieceļotāji (Latvijā nepārziemo - skaits gadu no gada mainīgs, sevišķi dadžu raibeņu gadījumā). Vienkārši daudzkārt biežāki ieceļotāji kā miroņgalvas sfings :) Tā es to skaidrotu.


Dubults 11.septembris, 14:46

Uģi, kādēļ "ieceļotājs", ja novērots kāpurs, tātad pierādīta vairošanās šeit?


Ziemelmeita 11.septembris, 11:45

Paldies,Uģi!


CerambyX 11.septembris, 10:33

Paldies, par norādi. Interesanti jā. Pēdējos 2-3 gados Glischrochilus tremulae atbilstošus īpatņus sanācis novērot/ievākt vēl vairākās vietās (precīzi jāpaskatās, pēc atmiņas Ukru gāršā, Dobeles apkārtnē, laikam Ziemeļgaujā, varbūt vēl kaut kur) - vienmēr vaboles bija uz vecām, nolūzušām vai kalstošām apsēm, labos un vecākos meža nogabalos. Reizēm uz viena stumbra ir bijuši kopā ar citām Glischrochilus sugām - g.k. quadriguttatus, kas apdzīvo tādu pašu 'substrātu', bet arī ar quadripunctatus. Šķiet visiem ievāktajiem eksmeplāriem esmu ģenitālijas (bija arī tēviņi) izpreparējis, būs ziemā/rudenī jāsaliek rindā un jāpaskatās vēlreiz. Man ar kaut kā atmiņā palicis, ka no quadripunctatus tomēr atšķīrās.


anthicus 11.septembris, 09:06

Šis taksons tagad tiek uzskatīts par G. quadripunctatus sinonīmu. Man sarežģīti tam piekrist, jo G. tremulae tēviņu ģenitālijas ir citādākas formas nekā G. quadripunctatus, bet Kirejčuks uzskatas abus taksonus par konspecifiskiem (Kirejtshuk A.G. 2025. Classification and taxonomy of the nitidulid-group of families (Coleoptera: Cucujoidea): comments on morphology, bionomics, phylogeny and methodology, with a key to species of the subgenus Myothorax Murray, 1864 of the genus Carpophilus Stephens, 1830 (Nitidulidae: Carpophilinae). Caucasian Entomological Bulletin 21(1): 127–192)


CerambyX 11.septembris, 08:40

Drīzāk bruņērces - kaut kāds Damaeus sp. vai līdzīgs


adata 11.septembris, 07:52

Atradu, pilienīšu daudzgalve


adata 11.septembris, 07:46

Noteikti nav gļotsēne, droši vien tā sēne, kas aug uz gļotsēnēm. Apakšā mazliet var redzēt, ka ir, varbūt tas pats režģītis.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts