Aktīvie lietotāji: 320 Šodien ievadītie novērojumi: 62 Kopējais novērojumu skaits: 2206384
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Pārskats par zīdītāju (Mammalia) novērojumiem portālā Dabasdati.lv 2017. gadā
Pievienots 2018-01-06 19:18:21

Gada beigas visiem ir dažādu atskaišu un kopsavilkumu laiks, un, kā jau to var redzēt arī no citiem rakstiem šeit, no “kopsavilkšanas” šajā laikā nespēj izvairīties arī Dabasdati.lv. Šoreiz tiek piedāvāts mans pirmais mēģinājums apkopot datus par gadā novērotajiem zīdītājiem (laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 19. decembrim). Ja nemaldos, tas vispār ir pirmais tieši zīdītājiem veltītais pārskats Dabasdati.lv.


Vāvere. Foto: Viktors Ivanovs

Kopā 2017. gadā līdz 19. decembrim grupā “Zīdītāji” ieziņoti apmēram 1420 novērojumi, no tiem 516 ar pievienotiem attēliem. “Apmēram” tāpēc, ka par diviem novērojumiem nesakrita kopskaits, atlasot visus zīdītāju novērojumus kopā un saskaitot pa atsevišķām grupām. Šajā pārskatā nav arī iekļauti zīdītāju ziņojumi, kuri ievietoti kategorijā “Nezināms” un līdz šim nav noteikti.


Āpsis. Foto: Māris Puķītis

Kopumā visus zīdītāju novērojumus var iedalīt divās grupās: 1) 1396 savvaļas zīdītāju novērojumi un 2) 27 Homo sapiens un tā pavadoņu (suņa un kaķa) novērojumi. Jāatzīmē, ka portāls nav paredzēts mājdzīvnieku novērojumu ziņošanai.

Vismaz vienu zīdītāja novērojumu Dabasdatos ziņojuši 208 novērotāji, tomēr lielākā daļa ieziņojuši tikai vienu (85 novērotāji) vai divus (36) novērojumus. Vismaz 20 novērojumus ir ieziņojuši tikai 19 novērotāji jeb mazāk kā 1/10 no ziņotājiem. Aktīvākais zīdītāju ziņotājs 2017. gadā bijis V. Vintulis (162 ziņojumi), kurš par saviem grēkiem tagad arī raksta šo pārskatu. Ļoti aktīvi zīdītājus ziņojis arī Dmitrijs Teļnovs, ieziņojot 86 novērojumus. Trešajā vietā ar 52 novērojumiem – Andris Klepers, ceturtajā ar 51 – Ģirts Baranovskis, no kura tikai par divām sugām (49) atpaliek Normunds Kukārs. Pirmo piecinieku ar 46 sugām noslēdz Atis Lielbārdis. Savukārt Igors Deņisovs iesniedzis visvairāk novērojumu ar attēliem – attēli pievienoti visiem viņa 32 novērojumiem. Visi vai gandrīz visi zīdītāju ziņojumi ar attēliem ir arī Laimai Birziņai, Valdai Ērmanei, Edgaram Smislovam un Mārim Lukstiņam. Kaut gan ne viena vien zīdītāju suga ir tik plaši pazīstama, ka sugu apstiprinošs attēls ziņojumam nav nepieciešams, jebkura ziņojuma apstiprinājums ar foto ir vērtīgs, tāpēc jo lielāks gods un pateicība ziņotājiem-fotogrāfiem. “Top 10” ziņotāji un to veikums atspoguļots zemāk redzamajā tabulā.

Tabula ar Top 10 zīdītāju ziņotājiem 2017. gadā

Ja paskatāmies novērojumu skaita sadalījumu gada griezumā (decembrī – līdz 19.12.), tas atspoguļo divas lietas – pirmkārt, novērotāju aktivitāti un, otrkārt, kas ir mazāk patīkami, sekas tam, ka Dabasdatos nav bijis īpaša uzsaukuma ziņot par zīdītājiem un neviens šo grupu pastāvīgi “nepieskata”. Atšķirībā no daudzām citām grupām (putni, abinieki, rāpuļi, vairums bezmugurkaulnieku, daļa augu), zīdītāji ir gandrīz vienlīdz labi novērojami kā ziemā tā vasarā. Pa gadalaikiem nedaudz atšķiras tikai tas, kuras zīdītāju grupas kurā laikā ir vieglāk novērot. Līdz ar to teorētiski varētu sagaidīt, ka ziņojumu skaitam pa mēnešiem vajadzētu būt izlīdzinātam.


1. attēls. Ieziņotie zīdītāju novērojumi pa mēnešiem.

Faktiskais novērojumu skaits ļauj izsekot, ka janvārī, gadam sākoties, visi ir bijuši priecīgi atkal kaut ko jaunu ziņot, kaut vai zīdītājus; uz pavasari arvien lielāks skaits novērotāju izgāja dabā, t.sk. arī ELPA ietvaros, un ziņoja visu pēc kārtas, bet jau vasaras vidū, pēc aktīvākās putnu sezonas beigām, novērojumu skaits krasi sarūk. Rudenī acīmredzot novērotāji (izņemot “sēņotājus”) dabā izgāja mazāk, un bija arī jau noguruši no ziņošanas, tāpēc sugas, par kurām neviens nav īpašu interesi Dabasdatos izrādījis, visdrīzāk vienkārši nepūlējās ziņot.


Meža cūkas. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Brīdī, kad sāku veidot šo pārskatu, 2017. g. ziņoto zīdītāju tabulā atradās 50 it kā droši noteiktas sugas un 5 “sugu grupas” (nenoteiktas caunas, sikspārņi u.tml.). Jau tikai provizoriski pārskatot novērojumus, varēja manīt zīdītāju ekspertu pastāvīgas klātbūtnes trūkumu Dabasdatos, jo daudzi novērojumi bija tik acīmredzami maz ticami, ka pirms apkopošanas man nācās pārskatīt un labot ziņojumus vismaz daļai sugu, par kurām jutos +/- zinošs kaut ko administrēt. Pēc šādas provizoriskas revīzijas kopējais noteikto sugu skaits samazinājās uz 45, turklāt darba gaitā tika ieviestas arī divas jaunas, bet jau sen nepieciešamas “plašākas kategorijas”: iespēja ziņot līdz sugai nenoteiktus ežus un klaidoņpeles. Sākotnēji biju plānojis salīdzināt datus ar iepriekšējo gadu rezultātiem, bet ātri sapratu, ka to adekvāti nebūs iespējams izdarīt, pirms netiks pārskatīti arī iepriekšējo gadu dati. Tāpēc šī raksta ietvaros izvērtējuma pa gadiem vēl nebūs, bet tādu noteikti būs jāuztaisa nākotnē.

Savvaļas sugu apskats

Kopējais savvaļas zīdītāju novērojumu sadalījums nav īpaši pārsteidzošs (2. attēls). Kā jau lielākie un vieglāk pamanāmie, visvairāk ziņoti ir pārnadži (520 novērojumi), tad plēsēji (298). Tiem seko sugām bagātākā grupa – grauzēji ar 214 novērojumiem. Uz kopējā fona mazliet izceļas zaķi – 156 novērojumi tikai divām zaķu sugām/nenoteiktiem zaķiem. Lielākā skaitā ziņoti arī sikspārņi (116 ziņojumi), kas daļēji izskaidrojams gan ar vairāku aktīvu sikspārņu pētnieku ziņojumiem, gan ar pagrabos ziemojošo sugu novērojumiem. Pārējo zīdītāju grupu ziņojumu skaits svārstās robežās no 20 līdz 50.


2. attēls. Zīdītāju novērojumu sadalījums 2017. gadā.

 

2017. gadā visbiežāk ziņoto zīdītāju sugu “TOP 10”


*29 novērojumi ir arī ziemeļu baltkrūtainajam ezim, bet to skaitā var būt arī kāds nepareizi noteikts dzīvnieks, tāpēc godpilno 10. vietu tabulā atstāju āpsim vienam pašam.

 

Tālākajā aprakstā atsevišķi apskatīšu katru no Dabasdatos šobrīd esošajām zīdītāju grupām, kuras nākotnē acīmredzot būs jāpārkārto atbilstošāk sistemātikai un ērtākai lietošanai.

Ciršļi


Visbiežāk izdodas pamanīt nobeigušos ciršļus. Foto: Valda Ērmane

Ciršļu novērojumu 2017. gadā ir maz, kopā tikai 11 novērojumi. Tas nav liels pārsteigums, jo ciršļi ir maza izmēra dzīvnieki, dzīvo visai slēpti un ļoti ātri pārvietojas. Turklāt, ja neskaita salīdzinoši vieglāk nosakāmo lielo ūdenscirsli, kurš ir lielāks un ar ļoti kontrastainu krāsojumu, pārējās ciršļu sugas dabā noteikt ir praktiski neiespējami, un arī rokā turot pazīmes bieži nav 100% drošas. Dažos noteicējos pat teikts, ka Sorex ģints sugas pilnīgi droši var noteikt tikai pēc hromosomu skaita. Kaut gan šobrīd atstāju lielāko daļu kā “meža cirsli” noteiktos dzīvniekus, kur viņi ir, nākotnē, iespējams, vajadzēs šos novērojumus rūpīgāk pārskatīt un izlemt, vai un kādos gadījumos Dabasdatos “mazos” ciršļus vispār ir jēga ziņot kā atsevišķas sugas.

Eži


Brūnkrūtainais ezis. Foto: Edgars Smislovs

Kopā 2017.g. Dabasdatos bija ieziņoti 46 ežu novērojumi, no tiem 17 kā brūnkrūtainie eži, pārējie – ziemeļu baltkrūtainie. Diemžēl līdz šim nebija trešās kategorijas (tagad tika ieviesta), kurā atzīmēt līdz sugai nenoteiktus ežus, jo ežu noteikšana ir visai sarežģīts jautājums arī speciālistiem. Turklāt Latvijā iespējami arī abu sugu hibrīdi, par kuriem neviens īsti nezina, kā tie izskatās. Tādējādi, izrevidējot ežu novērojumus, no 17 retākās sugas – brūnkrūtainā eža – novērojumiem daži pārcēlās pie baltkrūtainajiem, bet gandrīz visi pārējie, izņemot vienu vienīgu Edgara Smislova ziņojumu (attēlā) pie Lēdurgas – nenoteiktu ežu kategorijā. Tāpat arī starp baltkrūtaino ežu novērojumiem atradās daži novērojumi, kurus vajadzēja pārcelt pie nenoteiktiem ežiem, jo bija aizdomas uz brūnkrūtaino ezi. Ļoti strikti ņemot, ja vien ezis nav pacelts rokās un tam apskatīts krūšu zīmējums, formāli visi eži būtu jāatzīmē kā līdz sugai nenoteikti. Tā kā Latvijā ziemeļu baltkrūtainais ezis tomēr ir daudz biežāk sastopams par brūnkrūtaino, Dabasdatos vismaz pagaidām ir pieļaujams atzīmēt arī pilnīgi droši nenoteiktus ežus kā ziemeļu baltkrūtainos, bet paralēli rūpēsimies, lai ežu noteikšanas precizitāte pieaugtu.

Grauzēji


Pelēkā žurka. Foto: Viktors Ivanovs

Grauzēji ir sugām bagātākā zīdītāju grupa, tāpēc atsevišķi aplūkošu sīkos grauzējus līdz žurkas izmēram un dažas “lielākās” un/vai biežāk ziņotās sugas atsevišķi.

Izmēros mazākajām un arī grūtāk nosakāmajām grauzēju sugām novērojumu nav daudz – kopā 31 astoņu sugu novērojums (3. attēls). Pieci un vairāk novērojumi ir tikai dzeltenkakla un svītrainajai klaidoņpelēm, mājas pelei un pelēkajai žurkai – vieglāk atpazīstamām un arī vieglāk novērojamām sugām, kas liecina, ka nākotnē acīmredzot būs jāpadomā arī par kādu sugu noteicēju grauzējiem un padomiem to novērošanai. Interesantākais šajā grupā ir Aivja Tjagunoviča mazā susura novērojums putnu būrītī 15. oktobrī – šai sugai visai pavēlu sezonā. Šo putnu būrīšos atrodamo sugu, pie tā piestrādājot, ziņojumos citus gadus gribētos sagaidīt lielākā skaitā.


Mazais susuris. Foto: Aivis Tjagunovičs


3. attēls. Grauzēji. Šajā un turpmākajos apļa grafikos skaitļi norāda ziņojumu skaitu, un diagrammās iekļauti tikai līdz sugai noteiktie novērojumi.

No lielākajiem grauzējiem ondatra ziņota 11 reizes, turklāt vairums ziņojumu ir no Rīgas/Pierīgas. Šī suga noteikti ir novērojama daudz biežāk, nekā to atspoguļo ziņojumi Dabasdatos, un, iespējams, tā daļēji ir noteikšanas vaina, jo divos gadījumos ondatra bija ziņota kā cits dzīvnieks (ūdeņu strupaste/Amerikas ūdele). Vāvere un Eirāzijas bebrs ir 4. un 6. šogad biežāk ziņotie zīdītāji Dabasdatos, turklāt arī ziņojumu izvietojums samērā labi nosedz Latvijas teritoriju (4. attēls). Par to, kāpēc šobrīd ir svarīgi, lai novērojumi būtu reprezentatīvi visai Latvijas teritorijai, nedaudz šī raksta beigās.


4. attēls. 2017. gadā Dabasdatos ziņoto vāveres (kreisajā pusē) un bebra novērojumu izvietojums Latvijā.

Kurmji

2017. gadā ir tikai 17 kurmju ziņojumi Latvijas centrālajā un Vidzemes daļā, kas pilnīgi noteikti neatspoguļo ne sugas izplatību, ne sastopamības biežumu Latvijā. Turklāt visi ziņojumi ir bez attēliem. Ierosinu, ka dzīva kurmja (labs) foto varētu būt zināms izaicinājums nākamajam gadam!

Pārnadži


Alnis. Foto: Māris Lukstiņš


5. attēls. Pārnadži

Visas četras pārnadžu sugas - stirna, alnis, staltbriedis un meža cūka - ir 10 visbiežāk ziņoto dzīvnieku “topā” 2017. gadā, turklāt stirna ar 347 ziņojumiem ieņem pārliecinošu pirmo vietu, ievērojami apsteidzot savus “kolēģus”.

Samērā nelielais meža cūku novērojumu skaits, iespējams, saistāms ar zināmu cūku mēra ietekmi, tomēr novērojumu izvietojums Latvijā meža cūkai joprojām ir diezgan vienmērīgs (6. attēls). Gan pārnadžu, gan plēsēju grupā ievērojamai daļai novērojumu statuss ir “Pēdas” vai “Darbības pēdas” – lieta, kurai zīdītāju gadījumā ir pastiprināti jāpievērš uzmanība ejot dabā, un patīkami, ka tas tiek arī darīts.


6. attēls. Dabasdatos ziņoto meža cūkas novērojumu izvietojums Latvijā 2017. g.

Plēsēji


Lapsa. Foto: Inga Svendsena

Līdzīgi kā grauzēju gadījumā, arī plēsējus daudzo sugu dēļ sadalīju divās grupās: lielie plēsēji, kuriem pieskaitīju arī jenotsuni un āpsi, un pārējie – caunveidīgie plēsēji.


7. attēls. “Lielie” plēsēji

Kā jau to varētu sagaidīt, no lielajiem plēsējiem neapšaubāms līderis novērojumu skaita ziņā ir lapsa, kura ir arī otrais Dabasdatos visbiežāk ziņotais zīdītājs 2017. gadā. Interesanti, ka par lāčiem ir vairāk ziņojumu nekā par vilkiem (veseli 11 ziņojumi). Tiesa, visos gadījumos novērotas ir tikai lāču pēdas vai darbības pēdas, bet vilki ir redzēti arī paši. Trim novērotājiem veicies “klātienē” redzēt arī lūsi.


Ūdrs. Foto: Edgars Laucis


8. attēls. Caunveidīgie plēsēji

No izmēros mazākajiem plēsējiem biežāk novērotās sugas ir Amerikas ūdele un meža cauna. Salīdzinoši daudz ir arī ūdra novērojumu (9). Ūdrs nemaz nav tik viegli novērojams, tomēr vairākiem novērotājiem ne tikai izdevies ūdru redzēt, bet arī iegūt labus foto attēlus. Attiecībā uz caunveidīgajiem plēsējiem gan kopumā bija vairākas problēmas ar sugu noteikšanu, kas ne visos gadījumos ir viegla, un acīmredzot šī ir vēl viena grupa, kuras ziņojumu kvalitātes uzlabošanai Dabasdatos būs jāveic daži uzlabojumi.

Sikspārņi


Platausainais sikspārnis. Foto: Gaidis Grandāns


9. attēls. Sikspārņi

No 116 ziņojumiem par sikspārņiem, visvairāk novērotas divas sugas – ziemeļu sikspārnis un brūnais garausainis (9. attēls), kuras abas ir mazajos piemāju pagrabos ziemojošas sugas.

Ziemeļu sikspārni var uzskatīt par parastāko no Latvijas sikspārņu sugām, tomēr šā gada Dabasdatu novērojumi parāda interesantu tendenci, jo novērojumi, pārsvarā no ziemošanas vietām, ir vairāk tikai valsts ziemeļu daļā (10. attēls). Vai tā ir nejaušība, vai redzam klimata pārmaiņu ietekmi – to rādīs turpmāko gadu dati. Viens no interesantākajiem novērojumiem šogad bija arī Alises Dubenlāžes ziemeļu sikspārņa atradums bišu stropā (turklāt apdzīvotā) – Latvijā pirmo reizi!


10. attēls. Ziemeļu sikspārņa (kreisajā pusē) un divkrāsainā sikspārņa novērojumi 2017. gadā.

No pārējo sugu novērojumiem interesantākie ir, protams, divi Eiropas platauša novērojumi, kā arī īpašas atzīmēšanas vērti ir Normunda Kukāra Naterera naktssikspārņa novērojumi un Krišjāņa Stokmaņa-Blaus Branta/bārdainā naktssikspārņa, visdrīzāk, vairošanās kolonijas novērojums. Nesen aicināju ziņot par riestojošiem divkrāsainajiem sikspārņiem, un pēc šī aicinājuma bija arī vairāki ziņojumi, no kuriem vērtīgākie bija no Viesītes un Alūksnes – vietām, kur šīs sugas riests vēl nebija reģistrēts. Pēdējās dienās šiem novērojumiem pievienojās arī pirmais drošais šīs sugas konstatēšanas gadījums Jelgavā ziemas laikā (Andas Alksnes ziņojums 8. decembrī).

Zaķi


Pelēkais zaķis. Foto: Sintija Martinsone

Zaķiem kā sugu grupai tikai ar divām sugām novērojumu ir daudz, kas liecina, ka zaķus (kā ģinti) mēs pazīstam un mums tie patīk, ja par tiem tik labprāt ziņojam. Lielais vairums zaķu novērojumu attiecas uz pelēko zaķi, kurš ir trešais šogad biežāk ziņotais zīdītājs, mazāk ir baltā zaķa novērojumu (28). Abas sugas vasarā nav viegli atšķirt, tāpēc visi pelēkā zaķa novērojumi arī nav pilnīgi droši (arī es neesmu drošs pēc attēliem noteikt visus iesūtītos novērojumus). Tomēr, ja paskatāmies novērojumu ģeogrāfisko izvietojumu (11. attēls), tas vieš cerības, ka sugas vismaz vairumā gadījumu ir noteiktas pareizi, jo baltā zaķa novērojumi, kā to varētu sagaidīt, izvietojas gk. valsts ZA daļā, kamēr pelēkais zaķis novērots visā Latvijas teritorijā vienmērīgi.


11. attēls. Baltā (pa kreisi) un pelēkā zaķa novērojumi Dabasdatos 2017. gadā.

Roņi


Pelēkais ronis. Foto: Igors Deņisovs

Pavisam 2017. gadā Dabasdatos ziņoti 20 roņu novērojumi, no tiem 18 – pelēkais ronis, un divi nenoteikti roņi. Lielāko daļu roņu novērojumu (12) ziņojis Igors Deņisovs no Mangaļsalas mola, kur viņam izdevies iegūt arī lieliskas roņu fotogrāfijas. Daži citi novērojumi izdarīti Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē un daži – posmā no Liepājas līdz Lietuvas robežai, bet interesanti, ka nav neviena novērojuma no līča rietumu piekrastes un arī jūras piekrastes no Liepājas līdz Kolkai. Novērojumu trūkums acīmredzot atspoguļo novērotāju (ne)aktivitāti ziņot novērotos roņus, nevis to reālo sastopamību, jo pelēkais ronis šobrīd kļuvis par visai bieži sastopamu sugu Latvijas piekrastē.

Cilvēks un citi


Homo sapiens
, 220 īpatņi iegūst barību. Foto: Igors Deņisovs

Astoņiem novērotājiem 2017. gadā izdevies novērot arī Homo sapiens un tā satelītsugas – suni un mājas kaķi. Daudzos ziņojumos Homo sapiens ziņots statusā “Novērots”, tomēr pievienotās bildes liecina, ka pareizāk būtu bijis izvēlēties statusu “Darbības pēdas, t.sk. ekskrementi”. Lielākoties novēroti atsevišķi indivīdi vai to darbības pēdas, tomēr dažos gadījumos suga novērota lielākā skaitā, piemēram, Igoram Deņisovam 20. aprīlī izdevies novērot 220 indivīdus barojamies (iegūstam barību). No Homo sapiens satelītsugām suns novērots 4 gadījumos, no tiem vienā gadījumā Valts Jaunzemis novērojis no jūras izskalotu indivīdu Latgalē. Varam tikai iedomāties vētras spēku, kurā dzīvnieks gājis bojā. Kaķis ziņots tikai vienā gadījumā, uzraugot putnu barotavu (nav zināms, ar kādām sekmēm). Tomēr šis novērojums ir savā ziņā pietiekami interesants, jo lieku reizi apliecina faktu par kaķu diversijām pie barotavām. Ja šādu ziņojumu būtu vairāk, kopā ar ziņām par kaķu “barotavas uzraudzības” sekmēm, ar laiku no šī dosjē varētu izvilkt labus argumentus, lai mēģinātu ierobežot mājas kaķa nepamatoti plašās tiesības.

Nobeigumā, savelkot kopējos secinājumus, atgriezīšos mazliet nopietnākās notīs. 1400 novērojumu – vai tas ir daudz vai maz? No vienas puses – daudz, no otras puses – maz. Dabasdatos ir daudzi novērotāji, kuri iet dabā un izdara novērojumus gandrīz vai pat ne “gandrīz” katru dienu. Tajā pat laikā ziņojumu skaits par zīdītājiem no daudziem šādiem novērotājiem ir ļoti mazs, vai tādu nav vispār. No vienas puses, protams, “pie vainas” ir jau pieminētais apstāklis, ka līdz šim Dabasdatos neviens nav zīdītājus pastāvīgi pārskatījis un bikstījis par tiem ziņot. Otrs iemesls varētu būt grūtības ar sugu noteikšanu, un pie tā būs jāpiestrādā, izveidojot kādus jaunus noteicējus šeit Dabasdatos.

No trešās puses, tas ir acīmredzot vienkāršs slinkums/uzņēmības trūkums vispirms piefiksēt redzēto un pēc tam to ieziņot. Un to “trešo pusi”, manuprāt, ir daudz vieglāk labot, nekā pirmo, kaut gan arī tās labā pirmie soļi tagad ir sperti. To saku no paša pieredzes, jo līdz šim gadam arī es biju diezgan slinks zīdītāju ziņotājs. Kas man lika mainīt savu nostāju? Eiropas zīdītāju Atlants. Tas ir uzsākts šogad, un turpināsies līdz 2020. gadam. Diemžēl, cik man zināms, vēl šobrīd Latvijā šim pasākumam nav koordinatora, jo Atlants visām valstīm ir brīvprātīgs pasākums bez speciāla kopēja projekta/finansējuma, un zīdītāju pētniekiem, kā visiem, nav brīva laika. Taču laiks iet uz priekšu, un datus ir jāievāc.


12. attēls. UTM 50x50 km kvadrāti Latvijā.

Tāpēc aicinu visus Dabasdatu kolēģus un domubiedrus tomēr piefiksēt zīdītāju novērojumus, īpaši retākas sugas un/vai parastās sugas dažādos “tālākos nostūros”, lai varam aizpildīt karti godam, jo Dabasdatu materiāls Atlantam noteikti būs noderīgs. Atšķirībā no ligzdojošajiem putniem, zīdītājiem netiek prasītas nekādas speciālas sīkākas pazīmes – pietiek tikai ar sugas drošu konstatēšanu kvadrātā. Tāpēc visos gadījumos, kad runa ir par līdzīgām sugām (vairāki caunveidīgie, eži, sīkie grauzēji), būtu vēlams vai nu foto, vai īss novēroto pazīmju apraksts piezīmēs. Zīdītāju Atlants tiek vākts UTM 50x50 km kvadrātos (12. attēls), tā kā vismaz parastākajām sugām, piemēram, stirnai, karte ir jau gandrīz aizpildīta tikai pa šo vienu gadu. Pacentīsimies to aizpildīt arī ar citām zīdītāju sugām!

Priecīgus Ziemsvētkus un ne matu/ragu/nagu nākamajā gadā!

Viesturs Vintulis

2017-12-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Lullula arborea - 2025-07-17 Rallus
Lanius collurio - 2025-07-17 Rallus
Grus grus - 2025-07-17 Aiga1
Lullula arborea - 2025-07-17 apogs apogs
Serinus serinus - 2025-07-17 Rallus
Heteroptera sp. - 2025-07-17 Filips Bobinskis
Delichon urbicum - 2025-07-17 Rallus
Nezināms
Ignotus
@ mazais_ezis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 17.jūlijs, 00:40

Paldies !


zemesbite 17.jūlijs, 00:37

Paldies, Uģi, par labojumiem! :)


zemesbite 17.jūlijs, 00:27

Dadžu, laikam, vienīgās ir melnas, bet, varbūt, jāmaina atpakaļ uz Bombus sp.?


CerambyX 17.jūlijs, 00:14

Jā, tā man ar izskatās, bet nu nomainīju uz Bombus sp. jo nu noteikti nav sylvarum :)


ekologs 16.jūlijs, 23:20

Manuprāt, Dadžu kamene (Bombus soroeensis).


CerambyX 16.jūlijs, 23:18

Varbūt arī E.maura


CerambyX 16.jūlijs, 23:12

Piekrītu Marekam - manuprāt, Formica truncorum ir ticamākais variants.


CerambyX 16.jūlijs, 23:05

Kārklu vai augļkoku


Divpēdis 16.jūlijs, 22:57

O, skaisti! Paldies, Marek!:)


zane_ernstreite 16.jūlijs, 22:54

Paldies, Uģi, par labojumiem/precizējumiem!


dziedava 16.jūlijs, 22:48

Zemenes ar putukrējumu .. vai saldējumu :DD Siekala tek, citās kategorijās grūti domāt. :) Būtu jauki, ja varētu pavērot, kā attīstās, jo varbūt baltais ragansviests, bet varbūt tomēr pārslainā cukurīte. Drīzāk jau ragansviests


Ziemelmeita 16.jūlijs, 22:44

Paldies,Uģi,par sugu noteikšanu un labojumiem!


mufunja 16.jūlijs, 22:41

Paldies,Uģis. Interesanti.


CerambyX 16.jūlijs, 22:34

Tie baltie ir no zāģlapsnes kāpura (tur uz lapas ar redzams) siekalām veidoti 'radziņi'.


dziedava 16.jūlijs, 22:29

Ahā, tad tomēr ragansviests, bet rūsganais.


dziedava 16.jūlijs, 22:26

Paldies, Uģi!


zemesbite 16.jūlijs, 20:44

Skaista :)


CerambyX 16.jūlijs, 20:24

Šis gan interesanti - var tik domāt un pīt teorijas kā un no kurienes parādījusies :)


nekovārnis 16.jūlijs, 17:10

Ja, piešauj aci šos Pseudovadonia livida var diezgan viegli atšķirt no pārējiem, pēc melnajām ūsām ar salīdzinoši īsajiem posmiņiem. Citiem ūsu posmiņi garāki, arī ķemveidīgāki.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 12:06

Paldies,Uldi! Tā jau izskatījās.


RedStar7 16.jūlijs, 10:30

Mazliet par sugu šaubos, jo vai upes zīriņam nevajadzēja būt melnai spārna malai?


RedStar7 16.jūlijs, 10:21

Ilgi pētīju to pieaugušo zīriņu, bet viennozīmīgas skaidrības man nav. Knābis tā kā būtu, bet astei pēc idejas jābūt garākai un vai kājām arī nebūtu jābūt īsākām? Bet blakus atkal ir cits zīriņš ar manāmi garāku knābi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 09:06

Paldies,Lilita!


bitene 16.jūlijs, 09:05

Manuprāt, šis augs ir ārstniecības baldriāns. Madara noteikti nav, jo augam ir 5 vainaglapas.


nekovārnis 16.jūlijs, 08:16

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 16.jūlijs, 08:15

Šie mēdz būt diezgan raibi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 07:30

Paldies,Ansi!


Mari 16.jūlijs, 07:21

Pladies, Marek! Samulsināja tie ļoti raibie segspārni, šis bija stipri atšķirīgs no pārējiem :)


CerambyX 15.jūlijs, 20:54

Osis + tāds tumšs krāsojums - manuprāt, arī lepidus.


VitaS 15.jūlijs, 17:15

Šis ir birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum).


VitaP. 15.jūlijs, 13:22

Šobrīd vairāk uz brūno.


zane_ernstreite 15.jūlijs, 09:41

Paldies, Ruslan, par precizēšanu!


ekologs 15.jūlijs, 00:01

Lai būtu lielāka iespēja noteikt sikspārni līdz sugai, protams, ja ir iespējams, tad būtu ieteicams nofotogrāfēt sikspārņa ausis un ausu radziņu formu :)


ekologs 14.jūlijs, 23:55

Cassida stigmatica?


guta7 14.jūlijs, 23:10

Marek, paldies par zilenīšu labojumiem!


VijaS 14.jūlijs, 23:09

Paldies, Marek, par labojumiem! :)


MJz 14.jūlijs, 22:57

Ja tā ir bilde no novērotā putna (nevis kaut kur paņemta), tad tā ir pietiekami laba, lai skaidri varētu pateikt, ka bildē ir melnais grifs.


Ivetta 14.jūlijs, 22:36

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem!


nekovārnis 14.jūlijs, 21:57

Domāju ka M.urussovi. Monochamus saltuarius dzeltenais vairodziņš pārdalīts ar joslu bez matiņiem.


dziedava 14.jūlijs, 21:44

Oho, cik lielas sporas! Plānoju arī savu mikroskopēt (to, kas palika balts), būs ar ko salīdzināt.


IlzeP 14.jūlijs, 21:36

Otrais izskatās pēc žubītes, pirmais - īsti nezinu, bet pēc lauku zvirbuļa arī neizskatās.


zemesbite 14.jūlijs, 21:35

Paldies, Marek! :)


IlzeP 14.jūlijs, 21:33

Varbūt palīdzētu izkadrēšana?


IlzeP 14.jūlijs, 21:31

Manuprāt, tumšais, jo vienkrāsaina mantija.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:31

Formica obscuriventris ir Ziemeļamerikas suga. Šī varētu būt Formica truncorum. Cits variants - F.sanguinea, bet tai tumšāka galva.


IlzeP 14.jūlijs, 21:27

Grifs tas ir - bildi redzēju. Bet drīzāk melnais.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:14

Ķirmis, visdrīzāk Ptilinus sp. mātīte


nekovārnis 14.jūlijs, 21:06

Stenocorus meridianus tumšā forma


Ziemelmeita 14.jūlijs, 21:06

Paldies,Marek!


mufunja 14.jūlijs, 20:46

:(


dziedava 14.jūlijs, 20:07

Lieku uz poraino :)


dziedava 14.jūlijs, 19:57

Slikti. Tad es nezinu, kas tas ir.


Ziemelmeita 14.jūlijs, 19:55

Paldies, Julita!


mufunja 14.jūlijs, 19:50

Julita, es redzu caurspīdīgs balts


dziedava 14.jūlijs, 19:18

Nevaru saprast, vai varētu būt Diderma cinereum. It kā atbilst, bet kapilīcijam rakstīts, ka brūns, galos gaišāks. Foto izskatās balts/caurspīdīgs. Bet varbūt pārgaismots, tāpēc? Varbūt pati labāk saproti, vai ir brūns kapilīcijs?


zemesbite 14.jūlijs, 19:10

Paldies, Julita! :)


Andrejs 14.jūlijs, 18:04

Paldies !


dziedava 14.jūlijs, 18:01

Jā, galā melna, bet pa vidam violeti sarkana


Osis 14.jūlijs, 17:40

ir


VitaP. 14.jūlijs, 17:31

Cik saprotu, tādā gadījumā jākļūst melnai. Pavērošu.


dziedava 14.jūlijs, 16:54

Mani darītu aizdomīgu, ka ir dzeltens, malās ir tumši dzeltens un vēl daži sarkanīgi punktiņi - liecina par rūsgano


mufunja 14.jūlijs, 16:28

Jā:). Šajā posmā es viņu neredzēju.


Martins 14.jūlijs, 15:52

Pēc biotopa sugu nedrīkst noteikt, taču biotops var kalpot kā norāde - Limax maximus parasti (!) ir apdzīvotās vietās, tuvu pie mājām, kamēr tumšais kailgliemezis ir vairāk meža/parku suga. Abu sugu dzīvotnes var pārklāties (kā tas ir arī Siguldā), bet tumšais kailgliemezis apdzīvotās vietās ienāk "dziļāk", nekā milzu kailgliemezis mežā.


Martins 14.jūlijs, 15:49

Tumšie kailgliemeži mēdz būt arī pavisam gaiši, tikai ar dažiem plankumiem. Bet galvenā pazīme, ar ko atšķirt no Limax maximus ir tā, ka milzu kailgliemezim uz mantijas (gliemeža priekšējā daļa - "apkakle") vienmēr ir labi saskatāmi tumši plankumi, bet tumšajam kailgliemezim mantija ir vienkrāsaina, bez plankumiem.


Martins 14.jūlijs, 15:45

Būtu labi, ja šo attēlu vai nu izkadrētu vai sastopot nākamo gliemezi, fotografētu no kāda 10-20 cm attāluma. Pēc šī attēla pavisam droši nevar patiekt, ka tas ir spānis.


dziedava 14.jūlijs, 15:45

Izskatās milzīgs. Derētu pavērot attīstību, iespējams, nav ragansviests, bet milzu brefeldija


megemege 14.jūlijs, 15:43

Paldies! Es pat varu iedomāties no kurienes var būt šajā vietā sila ķirzaka! Pagājušajā gadā netālu šai vietai bija pļavā savesti no meža priežu saknes ar visām sūnām. Varbūt tas varētu būt iemesls šīs ķirzakas atrašanos pilsētā!?


dziedava 14.jūlijs, 15:36

Cik skaisti, līdz ar sarkano stadiju!


Ansis 14.jūlijs, 14:19

1.foto ir dienu agrāk - 21.jūnijā


ekologs 14.jūlijs, 13:29

Šī būs sila ķirzaka (Lacerta agilis).


bitene 14.jūlijs, 12:34

Fragariocoptes setiger?


dziedava 14.jūlijs, 11:30

Jā, ievācu tikai tāpēc, ka pētu ragansviestus, mēģinu saprast, kas mums ir, un kāpēc baltajiem mēdz būt sporas ar un bez tumšākām kārpu grupām, varbūt kādu likumsakarību atklāšu. Un šetev, te pavisam cits sporu izmērs, kas nekādi nerīmējas balto ragansviestu 6-8 mkm robežās. Ilgi šaubījos, bet nu aprakstam atbilst, pēc Neuberta atslēgas vispār ļoti viegli pēc sporu izmēra aiziet uz F.intermedia, un alternatīvais ar tādu izmēru ir paciņu ragansviests, ko mēs labi zinām, un šis tas nav. Igaunijā ir zināms un Eiropā vispār arī, mēs tikai bijām pamanījušies to nepamanīt.


adata 14.jūlijs, 10:52

Nu gan! Apsveicu! Tāds it kā necils atradums, bet ko vērts!


Mari 14.jūlijs, 09:30

Tāda dīvaina vīgrieze. Varbūt dārzbēglis? :)


mufunja 14.jūlijs, 08:54

Jā, Julita, šogad to ir daudz. Krāsa ir sarkanoranža.


BI 14.jūlijs, 00:22

Gredzenotas 16.06.2024. Liepājas ezers


MJz 13.jūlijs, 23:41

Nav bildes pieliktas.


meža_meita 13.jūlijs, 23:34

Paldies, paldies! Ivar - pievienoju kopskata bildi. Auga uz lapkokiem ar gludu mizu (lazdām, pīlādžiem) dažādos augstumos virs zemes. Laukumiņi pārsvarā kādi max 4x5 cm2, protams var vairāki lapoņi saaug kopā, tad klājiens ir lielāks. Vienā vietā bija arī uz veca oša, bet tā mazāk tipiski.


dziedava 13.jūlijs, 22:27

Varbūt apkakles palampīte


ekologs 13.jūlijs, 21:55

Kāds no Eudonia vai Scoparia?


Alvis Āboliņš 13.jūlijs, 21:46

Vai M.Strazdam ir nosūtīts? Varbūt viņš spēs atšifrēt.


Ziemelmeita 13.jūlijs, 21:03

Paldies,Marek!


W 13.jūlijs, 21:01

Paldies, Uģi!


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:59

domājams, ka jaunie krauķi. tādā skaitā noteikti nebūs melnā vārna, kur vēl iekšzemē un vienā no viskrauķiskākajām Latvijas vietām.


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:58

ļoti šķiet, ka nepareizi izvēlēta suga. pēc kādām pazīmēm noteikts?


adata 13.jūlijs, 15:11

Vai tik nebūs tumšais kailgliemezis, tikai gaišais eksemplārs, mantija bez raibumiem. Žēl, ka nav pēdas bildes.


adata 13.jūlijs, 14:51

Tīruma (matainas) āboliņš.


Antarktīda 13.jūlijs, 14:14

Izmērs ap 20cm,resns,pelēcīgs ar melniem punktiem uz muguras.Neredzēti milzīgs kailgliemezis


ekologs 13.jūlijs, 13:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


dziedava 13.jūlijs, 13:10

Tonis ir balts vai tomēr dzeltenīgs?


dziedava 13.jūlijs, 13:09

Apkaltusi, līdz galam nenobriedusi


dziedava 13.jūlijs, 13:05

Daudz gan te viņas! Krāsa nobriedušai bija brūna vai te tikai tā izskatās? Vajadzēja būt sarkanoranžīgākai..


dziedava 13.jūlijs, 11:58

P.S. Izlocīto galviņu dēļ izskatīti tika arī P.polycephalum un P.compressum, bet pirmajam neatbilda kājas krāsa, otrajam - sporu raksts, un dzeltenīgie kapilīcija mezgli vispār nekur īsti neiekļaujas.


dziedava 13.jūlijs, 11:52

Pēc noteicējiem nekam īsti neatbilst. Šobrīdējā hipotēze, ka dīvaini un ne līdz galam attīstījies P.album, jo perīdijs arī neplaisā un "iekšas" nav redzamas. Tiklab var būt kāda man nezināma suga, tāpēc vēl paliek "izskatīšanā".


Filips Bobinskis 13.jūlijs, 08:48

Anthocoris nemorum?


megemege 13.jūlijs, 00:07

Jā, vispār bija tāda pacieta, paldies Julita!


dziedava 12.jūlijs, 23:36

Ja paspaidītu, tad neizšķīstu, kā to dara gļotsēnes


laumae 12.jūlijs, 23:24

Paldies, Marek, par vērību! Nejauši esmu piefiksējusi abas līdzīgās sugas. Šis tiešām ir lielais priežu, bet blakus krautnē - lielais egļu koksngrauzis.


Eggy 12.jūlijs, 22:57

Paldies, izlabošu! Viņas visas saulē tik spīdīgas un līdzīgas. :)


nekovārnis 12.jūlijs, 22:54

Šis manuprāt lielais priežu koksngrauzis, Monochamus galloprovincialis


W 12.jūlijs, 22:46

Marek, paldies par sugas noteikšanu!


W 12.jūlijs, 22:32

Uģi, paldies!


Lietuviete 12.jūlijs, 22:23

Liels paldies, Marek, par sugu noteikšanu un visiem labojumiem!


nekovārnis 12.jūlijs, 22:17

1. un 3. foto Potosia cuprea.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:45

Paldies,Uģi, redzētas tikai olas.


CerambyX 12.jūlijs, 21:43

Vai arī otrs alkšņu lapgrauzis (Linaeidea/Plagiosterna aenea). Droši vien, ja nav redzēts pats olu atstājējs, tad lai ir lapgrauzis sp.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:30

Jā,alkšņa lapa.


CerambyX 12.jūlijs, 21:26

Ja tā alkšņa lapa, tad varbūt alkšņu zilais lapgrauzis Agelastica alni?


nekovārnis 12.jūlijs, 21:16

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:11

Paldies,Marek! Kā man tā sajuka zināmas sugas!!!


ekologs 12.jūlijs, 19:08

Uģi, paldies!


CerambyX 12.jūlijs, 18:55

Varbūt - vizuāli it kā atbilst, bet nu es galīgi neņemos pateikt kaut ko par Aleochara sugām :D


ekologs 12.jūlijs, 16:49

Manuprāt, Aleochara bipustulata. ko Uģis, Mareks domā?


ekologs 12.jūlijs, 16:27

Stygnocoris fuligineus?


DaceK 12.jūlijs, 14:01

Paldies par noteikšanu!


dziedava 12.jūlijs, 11:12

Ja īsa (līdz 2mm) un rozīga, tad Stemonitopsis hyperopta


V_Ilze 12.jūlijs, 00:39

Foto neskaidrs, jo fotogrāfēts no uzņemta video,,bet var redzēt divus pieaugušus laukirbju putnus ar mazajiem cālīšiem.


Ivetta 11.jūlijs, 22:27

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:16

Paldies, Marek!


adata 11.jūlijs, 19:15

Mazais mārsils.


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:15

Paldies, Lilita!


nekovārnis 11.jūlijs, 16:58

Iespējams Opesia grandis


mufunja 11.jūlijs, 15:56

Meitenes, šī ir viņa:)


nekovārnis 11.jūlijs, 15:39

Manuprāt Potosia cuprea


nekovārnis 11.jūlijs, 15:09

Manuprāt Araneus angulatus tēviņš


Karmena 11.jūlijs, 12:07

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 11.jūlijs, 11:07

Vēl var ielikt lielajā FB grupā un pajautāt D.Ļeontjevam


dziedava 11.jūlijs, 10:46

Ja paspaidot izšķīst, nevis ir recekļains (no foto nevar droši saprast), tad varētu būt kāda ragainīte Ceratiomyxa sp.


dziedava 11.jūlijs, 10:45

Lai droši noteiktu, par jaunu, būtu jāvēro attīstība.


dziedava 11.jūlijs, 10:41

Marina, es saprotu, ka par šo ir hipotēze Lycogala alisaulianovae. Tā ir aprakstīta "jau" 2023. gadā, jāmeklē raksts "Fifteen new species from the myxomycete genus Lycogala", tur ir labi foto. Nav laika iedziļināties rakstā, bet attēli ir līdzīgi, jā! Un sporu masa ar laiku maina krāsu, tāpēc no zilas varētu kļūt šāda pelēkzila. Vajadzētu rūpīgi izlasīt visu rakstu un parametrus, varbūt izdotos pierādīt, būtu izcili! :))


ekologs 11.jūlijs, 10:31

Lēcējzirneklis (Evarcha falcata).


ekologs 11.jūlijs, 10:28

Vilkzirneklis (Acantholycosa lignaria).


ekologs 11.jūlijs, 10:25

Koksngrauzis (Stictoleptura maculicornis).


IlzeP 10.jūlijs, 22:16

Paldies par skaidrojumu!


adata 10.jūlijs, 22:16

Tāpēc gaidu Marinas mikroskopiju. Tā krāsa tāda raksturīga, koksne iekrāsojas, nezinu, vai kādai vēl ir tāda.


guta7 10.jūlijs, 22:16

Šogad bija ziedos, ir zilganā brūnkāte.


Ance.p 10.jūlijs, 22:03

Manuprāt, bija meža. Vairākas dienas klausījos, bija gan lauku, gan meža. Mana ome (nodarbojusies jaunībā ar ornitoloģiju) arī domāja, ka meža.


Lemmus 10.jūlijs, 21:52

Fantastiski!Apsveicu!


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:28

Sams Silurus glanis


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:23

Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus


Mitslanevx 10.jūlijs, 20:30

Šī ir salate Leuciscus aspius


dziedava 10.jūlijs, 19:13

Iveta, man ar tā šķiet. :) Tik par kausiņu no šādas stadijas nevar zināt.


adata 10.jūlijs, 17:32

Man ir doma, ka būs tīklotā lākturīte.


Ziemelmeita 10.jūlijs, 13:23

Paldies, Lilita!


Mari 10.jūlijs, 11:33

Paldies, Marek! Jā, priekškrūšu vairogs bija gana matains :) Ar šo Anastrangalia atšķiršanu neiet viegli...


nekovārnis 10.jūlijs, 09:55

Droši vien arī S.melanura, bet drošībai tēviņiem jāredz vēders.


nekovārnis 10.jūlijs, 09:50

Šis manuprāt Anastrangalia dubia reyi. Šķiet saskatu dzeltenīgus matiņus uz segspārniem un priekškrūšu vairoga augšpuse arī diezgan mataina.


kamene 10.jūlijs, 09:21

Paldies, Renāte!


Mari 10.jūlijs, 09:06

Šķiet, ka varētu būt Anastrangalia sanguinolenta .


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

Paldies, Marek, par noteikšanu!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


Ivetta 09.jūlijs, 22:46

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


meža_meita 09.jūlijs, 22:41

C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


meža_meita 09.jūlijs, 22:36

Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

Paldies,Marek!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


megemege 09.jūlijs, 22:07

09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

Es viņus vienmēr jaucu...


nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


mufunja 09.jūlijs, 21:57

Iveta,Julita,paldies.


dziedava 09.jūlijs, 21:00

Jā, Iveta! :)


ekologs 09.jūlijs, 20:43

Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


Ivetta 09.jūlijs, 20:12

Paldies, Artur!


ekologs 09.jūlijs, 20:01

Monochamus sutor


adata 09.jūlijs, 19:58

Kaustīklotā lākturīte, cribraria cancellata var. fusca? Meridiānu tīklojums ar kausiņu.


adata 09.jūlijs, 19:50

Pirmā doma Jums bijusi pareizāka. Mantija ir vienkrāsaina, pēdai arī redz baltu joslu pa vidu, tātad tumšais.


dziedava 09.jūlijs, 19:43

Jā, Iveta, gan jau bija dusmīgs uz mani. Un pārliecinājos, ka gļotsēņprāt, tā kastīte nemaz tik hermētiska nav. ;))


ekologs 09.jūlijs, 19:34

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus).


adata 09.jūlijs, 19:33

Nu, kuram gan patīk dzīvošana sprostā!


ekologs 09.jūlijs, 19:28

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


DaceK 09.jūlijs, 18:46

Paldies par noteikšanu


IlzeP 09.jūlijs, 18:30

Alda, varbūt vari atsūtīt foto e-pastā?


IlzeP 09.jūlijs, 18:19

Foto atkārtojas


IlzeP 09.jūlijs, 18:16

Domāju, ka kāda zīdītāja pārtikas krājumi


IlzeP 09.jūlijs, 18:14

Šķiet, ka saskatīju :)


anthicus 09.jūlijs, 18:03

Koksngrauzis Spondylis buprestoides


IlzeP 09.jūlijs, 17:59

Būtu pievienota bilde no kameras, varētu ielikt ceturkšņa pārskatā :)


mufunja 09.jūlijs, 17:20

Varbūt. Es vēl neesmu saticis nevienu rozā.


dziedava 09.jūlijs, 17:01

Mans vākums no rīta no aizvērtas kastītes bija vnk aizbēdzis :DD


adata 09.jūlijs, 16:51

Varbūt rozīgais ragansviests?


IlzeP 09.jūlijs, 16:16

Varbūt foto var nomainīt?


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 11:29

Jā, ar lielu aizturi pievienojās. Paldies par noteikšanu:)


Latvju_zēns 09.jūlijs, 10:07

Pāvs. Torņu cīņu laikā vismaz 1 putns bļāva un bija novērojams īpašumā ezera ZR galā


IlzeP 09.jūlijs, 09:00

Audio fails ir pievienojies.


adata 09.jūlijs, 07:53

Iespējams, ka papagaiļu pumpurīte. Šādiem pusgataviem ir vērts paņemt paraudziņu, kaut nelielu, lai pavērotu, kā mainās forma un krāsa, tad jau noteikšana drošāka.


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:19

Neļauj pievienot audio failu. Izmeta error message ka var ne garāku par 1 min, kaut gan īsāks. Vēleiz mēģinot pievienot, saka ka tāds jau ir sistēmā. Neredzu ka būtu pievienojies.


dziedava 09.jūlijs, 00:13

Kastītē palika parasti balts. Nezinu, ko domāt.


dziedava 09.jūlijs, 00:12

Un viss palīdis apakšpusēs


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:05

Varbūt kaut kāds rufinus vai vulpinus ?


CerambyX 08.jūlijs, 22:54

Varbūt Myrmosa atra


VijaS 08.jūlijs, 21:37

Pēdējie divi foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:35

Pēdējais foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:08

Dekoratīvi :D


Lemmus 08.jūlijs, 19:38

Paldies,Marek!


dziedava 08.jūlijs, 15:08

Plazmodijs, jāvēro


dziedava 08.jūlijs, 14:34

Domā, ka no pagājušā, sēnes iekonservēja :)


ekologs 08.jūlijs, 14:09

Jūlijvabole (Anomala dubia).


IlzeP 08.jūlijs, 12:55

Sēne?


Ivetta 08.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts