Aktīvie lietotāji: 272 Šodien ievadītie novērojumi: 102 Kopējais novērojumu skaits: 2278852
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Pārskats par zīdītāju (Mammalia) novērojumiem portālā Dabasdati.lv 2017. gadā
Pievienots 2018-01-06 19:18:21

Gada beigas visiem ir dažādu atskaišu un kopsavilkumu laiks, un, kā jau to var redzēt arī no citiem rakstiem šeit, no “kopsavilkšanas” šajā laikā nespēj izvairīties arī Dabasdati.lv. Šoreiz tiek piedāvāts mans pirmais mēģinājums apkopot datus par gadā novērotajiem zīdītājiem (laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 19. decembrim). Ja nemaldos, tas vispār ir pirmais tieši zīdītājiem veltītais pārskats Dabasdati.lv.


Vāvere. Foto: Viktors Ivanovs

Kopā 2017. gadā līdz 19. decembrim grupā “Zīdītāji” ieziņoti apmēram 1420 novērojumi, no tiem 516 ar pievienotiem attēliem. “Apmēram” tāpēc, ka par diviem novērojumiem nesakrita kopskaits, atlasot visus zīdītāju novērojumus kopā un saskaitot pa atsevišķām grupām. Šajā pārskatā nav arī iekļauti zīdītāju ziņojumi, kuri ievietoti kategorijā “Nezināms” un līdz šim nav noteikti.


Āpsis. Foto: Māris Puķītis

Kopumā visus zīdītāju novērojumus var iedalīt divās grupās: 1) 1396 savvaļas zīdītāju novērojumi un 2) 27 Homo sapiens un tā pavadoņu (suņa un kaķa) novērojumi. Jāatzīmē, ka portāls nav paredzēts mājdzīvnieku novērojumu ziņošanai.

Vismaz vienu zīdītāja novērojumu Dabasdatos ziņojuši 208 novērotāji, tomēr lielākā daļa ieziņojuši tikai vienu (85 novērotāji) vai divus (36) novērojumus. Vismaz 20 novērojumus ir ieziņojuši tikai 19 novērotāji jeb mazāk kā 1/10 no ziņotājiem. Aktīvākais zīdītāju ziņotājs 2017. gadā bijis V. Vintulis (162 ziņojumi), kurš par saviem grēkiem tagad arī raksta šo pārskatu. Ļoti aktīvi zīdītājus ziņojis arī Dmitrijs Teļnovs, ieziņojot 86 novērojumus. Trešajā vietā ar 52 novērojumiem – Andris Klepers, ceturtajā ar 51 – Ģirts Baranovskis, no kura tikai par divām sugām (49) atpaliek Normunds Kukārs. Pirmo piecinieku ar 46 sugām noslēdz Atis Lielbārdis. Savukārt Igors Deņisovs iesniedzis visvairāk novērojumu ar attēliem – attēli pievienoti visiem viņa 32 novērojumiem. Visi vai gandrīz visi zīdītāju ziņojumi ar attēliem ir arī Laimai Birziņai, Valdai Ērmanei, Edgaram Smislovam un Mārim Lukstiņam. Kaut gan ne viena vien zīdītāju suga ir tik plaši pazīstama, ka sugu apstiprinošs attēls ziņojumam nav nepieciešams, jebkura ziņojuma apstiprinājums ar foto ir vērtīgs, tāpēc jo lielāks gods un pateicība ziņotājiem-fotogrāfiem. “Top 10” ziņotāji un to veikums atspoguļots zemāk redzamajā tabulā.

Tabula ar Top 10 zīdītāju ziņotājiem 2017. gadā

Ja paskatāmies novērojumu skaita sadalījumu gada griezumā (decembrī – līdz 19.12.), tas atspoguļo divas lietas – pirmkārt, novērotāju aktivitāti un, otrkārt, kas ir mazāk patīkami, sekas tam, ka Dabasdatos nav bijis īpaša uzsaukuma ziņot par zīdītājiem un neviens šo grupu pastāvīgi “nepieskata”. Atšķirībā no daudzām citām grupām (putni, abinieki, rāpuļi, vairums bezmugurkaulnieku, daļa augu), zīdītāji ir gandrīz vienlīdz labi novērojami kā ziemā tā vasarā. Pa gadalaikiem nedaudz atšķiras tikai tas, kuras zīdītāju grupas kurā laikā ir vieglāk novērot. Līdz ar to teorētiski varētu sagaidīt, ka ziņojumu skaitam pa mēnešiem vajadzētu būt izlīdzinātam.


1. attēls. Ieziņotie zīdītāju novērojumi pa mēnešiem.

Faktiskais novērojumu skaits ļauj izsekot, ka janvārī, gadam sākoties, visi ir bijuši priecīgi atkal kaut ko jaunu ziņot, kaut vai zīdītājus; uz pavasari arvien lielāks skaits novērotāju izgāja dabā, t.sk. arī ELPA ietvaros, un ziņoja visu pēc kārtas, bet jau vasaras vidū, pēc aktīvākās putnu sezonas beigām, novērojumu skaits krasi sarūk. Rudenī acīmredzot novērotāji (izņemot “sēņotājus”) dabā izgāja mazāk, un bija arī jau noguruši no ziņošanas, tāpēc sugas, par kurām neviens nav īpašu interesi Dabasdatos izrādījis, visdrīzāk vienkārši nepūlējās ziņot.


Meža cūkas. Foto: Visvaldis Šteinbergs

Brīdī, kad sāku veidot šo pārskatu, 2017. g. ziņoto zīdītāju tabulā atradās 50 it kā droši noteiktas sugas un 5 “sugu grupas” (nenoteiktas caunas, sikspārņi u.tml.). Jau tikai provizoriski pārskatot novērojumus, varēja manīt zīdītāju ekspertu pastāvīgas klātbūtnes trūkumu Dabasdatos, jo daudzi novērojumi bija tik acīmredzami maz ticami, ka pirms apkopošanas man nācās pārskatīt un labot ziņojumus vismaz daļai sugu, par kurām jutos +/- zinošs kaut ko administrēt. Pēc šādas provizoriskas revīzijas kopējais noteikto sugu skaits samazinājās uz 45, turklāt darba gaitā tika ieviestas arī divas jaunas, bet jau sen nepieciešamas “plašākas kategorijas”: iespēja ziņot līdz sugai nenoteiktus ežus un klaidoņpeles. Sākotnēji biju plānojis salīdzināt datus ar iepriekšējo gadu rezultātiem, bet ātri sapratu, ka to adekvāti nebūs iespējams izdarīt, pirms netiks pārskatīti arī iepriekšējo gadu dati. Tāpēc šī raksta ietvaros izvērtējuma pa gadiem vēl nebūs, bet tādu noteikti būs jāuztaisa nākotnē.

Savvaļas sugu apskats

Kopējais savvaļas zīdītāju novērojumu sadalījums nav īpaši pārsteidzošs (2. attēls). Kā jau lielākie un vieglāk pamanāmie, visvairāk ziņoti ir pārnadži (520 novērojumi), tad plēsēji (298). Tiem seko sugām bagātākā grupa – grauzēji ar 214 novērojumiem. Uz kopējā fona mazliet izceļas zaķi – 156 novērojumi tikai divām zaķu sugām/nenoteiktiem zaķiem. Lielākā skaitā ziņoti arī sikspārņi (116 ziņojumi), kas daļēji izskaidrojams gan ar vairāku aktīvu sikspārņu pētnieku ziņojumiem, gan ar pagrabos ziemojošo sugu novērojumiem. Pārējo zīdītāju grupu ziņojumu skaits svārstās robežās no 20 līdz 50.


2. attēls. Zīdītāju novērojumu sadalījums 2017. gadā.

 

2017. gadā visbiežāk ziņoto zīdītāju sugu “TOP 10”


*29 novērojumi ir arī ziemeļu baltkrūtainajam ezim, bet to skaitā var būt arī kāds nepareizi noteikts dzīvnieks, tāpēc godpilno 10. vietu tabulā atstāju āpsim vienam pašam.

 

Tālākajā aprakstā atsevišķi apskatīšu katru no Dabasdatos šobrīd esošajām zīdītāju grupām, kuras nākotnē acīmredzot būs jāpārkārto atbilstošāk sistemātikai un ērtākai lietošanai.

Ciršļi


Visbiežāk izdodas pamanīt nobeigušos ciršļus. Foto: Valda Ērmane

Ciršļu novērojumu 2017. gadā ir maz, kopā tikai 11 novērojumi. Tas nav liels pārsteigums, jo ciršļi ir maza izmēra dzīvnieki, dzīvo visai slēpti un ļoti ātri pārvietojas. Turklāt, ja neskaita salīdzinoši vieglāk nosakāmo lielo ūdenscirsli, kurš ir lielāks un ar ļoti kontrastainu krāsojumu, pārējās ciršļu sugas dabā noteikt ir praktiski neiespējami, un arī rokā turot pazīmes bieži nav 100% drošas. Dažos noteicējos pat teikts, ka Sorex ģints sugas pilnīgi droši var noteikt tikai pēc hromosomu skaita. Kaut gan šobrīd atstāju lielāko daļu kā “meža cirsli” noteiktos dzīvniekus, kur viņi ir, nākotnē, iespējams, vajadzēs šos novērojumus rūpīgāk pārskatīt un izlemt, vai un kādos gadījumos Dabasdatos “mazos” ciršļus vispār ir jēga ziņot kā atsevišķas sugas.

Eži


Brūnkrūtainais ezis. Foto: Edgars Smislovs

Kopā 2017.g. Dabasdatos bija ieziņoti 46 ežu novērojumi, no tiem 17 kā brūnkrūtainie eži, pārējie – ziemeļu baltkrūtainie. Diemžēl līdz šim nebija trešās kategorijas (tagad tika ieviesta), kurā atzīmēt līdz sugai nenoteiktus ežus, jo ežu noteikšana ir visai sarežģīts jautājums arī speciālistiem. Turklāt Latvijā iespējami arī abu sugu hibrīdi, par kuriem neviens īsti nezina, kā tie izskatās. Tādējādi, izrevidējot ežu novērojumus, no 17 retākās sugas – brūnkrūtainā eža – novērojumiem daži pārcēlās pie baltkrūtainajiem, bet gandrīz visi pārējie, izņemot vienu vienīgu Edgara Smislova ziņojumu (attēlā) pie Lēdurgas – nenoteiktu ežu kategorijā. Tāpat arī starp baltkrūtaino ežu novērojumiem atradās daži novērojumi, kurus vajadzēja pārcelt pie nenoteiktiem ežiem, jo bija aizdomas uz brūnkrūtaino ezi. Ļoti strikti ņemot, ja vien ezis nav pacelts rokās un tam apskatīts krūšu zīmējums, formāli visi eži būtu jāatzīmē kā līdz sugai nenoteikti. Tā kā Latvijā ziemeļu baltkrūtainais ezis tomēr ir daudz biežāk sastopams par brūnkrūtaino, Dabasdatos vismaz pagaidām ir pieļaujams atzīmēt arī pilnīgi droši nenoteiktus ežus kā ziemeļu baltkrūtainos, bet paralēli rūpēsimies, lai ežu noteikšanas precizitāte pieaugtu.

Grauzēji


Pelēkā žurka. Foto: Viktors Ivanovs

Grauzēji ir sugām bagātākā zīdītāju grupa, tāpēc atsevišķi aplūkošu sīkos grauzējus līdz žurkas izmēram un dažas “lielākās” un/vai biežāk ziņotās sugas atsevišķi.

Izmēros mazākajām un arī grūtāk nosakāmajām grauzēju sugām novērojumu nav daudz – kopā 31 astoņu sugu novērojums (3. attēls). Pieci un vairāk novērojumi ir tikai dzeltenkakla un svītrainajai klaidoņpelēm, mājas pelei un pelēkajai žurkai – vieglāk atpazīstamām un arī vieglāk novērojamām sugām, kas liecina, ka nākotnē acīmredzot būs jāpadomā arī par kādu sugu noteicēju grauzējiem un padomiem to novērošanai. Interesantākais šajā grupā ir Aivja Tjagunoviča mazā susura novērojums putnu būrītī 15. oktobrī – šai sugai visai pavēlu sezonā. Šo putnu būrīšos atrodamo sugu, pie tā piestrādājot, ziņojumos citus gadus gribētos sagaidīt lielākā skaitā.


Mazais susuris. Foto: Aivis Tjagunovičs


3. attēls. Grauzēji. Šajā un turpmākajos apļa grafikos skaitļi norāda ziņojumu skaitu, un diagrammās iekļauti tikai līdz sugai noteiktie novērojumi.

No lielākajiem grauzējiem ondatra ziņota 11 reizes, turklāt vairums ziņojumu ir no Rīgas/Pierīgas. Šī suga noteikti ir novērojama daudz biežāk, nekā to atspoguļo ziņojumi Dabasdatos, un, iespējams, tā daļēji ir noteikšanas vaina, jo divos gadījumos ondatra bija ziņota kā cits dzīvnieks (ūdeņu strupaste/Amerikas ūdele). Vāvere un Eirāzijas bebrs ir 4. un 6. šogad biežāk ziņotie zīdītāji Dabasdatos, turklāt arī ziņojumu izvietojums samērā labi nosedz Latvijas teritoriju (4. attēls). Par to, kāpēc šobrīd ir svarīgi, lai novērojumi būtu reprezentatīvi visai Latvijas teritorijai, nedaudz šī raksta beigās.


4. attēls. 2017. gadā Dabasdatos ziņoto vāveres (kreisajā pusē) un bebra novērojumu izvietojums Latvijā.

Kurmji

2017. gadā ir tikai 17 kurmju ziņojumi Latvijas centrālajā un Vidzemes daļā, kas pilnīgi noteikti neatspoguļo ne sugas izplatību, ne sastopamības biežumu Latvijā. Turklāt visi ziņojumi ir bez attēliem. Ierosinu, ka dzīva kurmja (labs) foto varētu būt zināms izaicinājums nākamajam gadam!

Pārnadži


Alnis. Foto: Māris Lukstiņš


5. attēls. Pārnadži

Visas četras pārnadžu sugas - stirna, alnis, staltbriedis un meža cūka - ir 10 visbiežāk ziņoto dzīvnieku “topā” 2017. gadā, turklāt stirna ar 347 ziņojumiem ieņem pārliecinošu pirmo vietu, ievērojami apsteidzot savus “kolēģus”.

Samērā nelielais meža cūku novērojumu skaits, iespējams, saistāms ar zināmu cūku mēra ietekmi, tomēr novērojumu izvietojums Latvijā meža cūkai joprojām ir diezgan vienmērīgs (6. attēls). Gan pārnadžu, gan plēsēju grupā ievērojamai daļai novērojumu statuss ir “Pēdas” vai “Darbības pēdas” – lieta, kurai zīdītāju gadījumā ir pastiprināti jāpievērš uzmanība ejot dabā, un patīkami, ka tas tiek arī darīts.


6. attēls. Dabasdatos ziņoto meža cūkas novērojumu izvietojums Latvijā 2017. g.

Plēsēji


Lapsa. Foto: Inga Svendsena

Līdzīgi kā grauzēju gadījumā, arī plēsējus daudzo sugu dēļ sadalīju divās grupās: lielie plēsēji, kuriem pieskaitīju arī jenotsuni un āpsi, un pārējie – caunveidīgie plēsēji.


7. attēls. “Lielie” plēsēji

Kā jau to varētu sagaidīt, no lielajiem plēsējiem neapšaubāms līderis novērojumu skaita ziņā ir lapsa, kura ir arī otrais Dabasdatos visbiežāk ziņotais zīdītājs 2017. gadā. Interesanti, ka par lāčiem ir vairāk ziņojumu nekā par vilkiem (veseli 11 ziņojumi). Tiesa, visos gadījumos novērotas ir tikai lāču pēdas vai darbības pēdas, bet vilki ir redzēti arī paši. Trim novērotājiem veicies “klātienē” redzēt arī lūsi.


Ūdrs. Foto: Edgars Laucis


8. attēls. Caunveidīgie plēsēji

No izmēros mazākajiem plēsējiem biežāk novērotās sugas ir Amerikas ūdele un meža cauna. Salīdzinoši daudz ir arī ūdra novērojumu (9). Ūdrs nemaz nav tik viegli novērojams, tomēr vairākiem novērotājiem ne tikai izdevies ūdru redzēt, bet arī iegūt labus foto attēlus. Attiecībā uz caunveidīgajiem plēsējiem gan kopumā bija vairākas problēmas ar sugu noteikšanu, kas ne visos gadījumos ir viegla, un acīmredzot šī ir vēl viena grupa, kuras ziņojumu kvalitātes uzlabošanai Dabasdatos būs jāveic daži uzlabojumi.

Sikspārņi


Platausainais sikspārnis. Foto: Gaidis Grandāns


9. attēls. Sikspārņi

No 116 ziņojumiem par sikspārņiem, visvairāk novērotas divas sugas – ziemeļu sikspārnis un brūnais garausainis (9. attēls), kuras abas ir mazajos piemāju pagrabos ziemojošas sugas.

Ziemeļu sikspārni var uzskatīt par parastāko no Latvijas sikspārņu sugām, tomēr šā gada Dabasdatu novērojumi parāda interesantu tendenci, jo novērojumi, pārsvarā no ziemošanas vietām, ir vairāk tikai valsts ziemeļu daļā (10. attēls). Vai tā ir nejaušība, vai redzam klimata pārmaiņu ietekmi – to rādīs turpmāko gadu dati. Viens no interesantākajiem novērojumiem šogad bija arī Alises Dubenlāžes ziemeļu sikspārņa atradums bišu stropā (turklāt apdzīvotā) – Latvijā pirmo reizi!


10. attēls. Ziemeļu sikspārņa (kreisajā pusē) un divkrāsainā sikspārņa novērojumi 2017. gadā.

No pārējo sugu novērojumiem interesantākie ir, protams, divi Eiropas platauša novērojumi, kā arī īpašas atzīmēšanas vērti ir Normunda Kukāra Naterera naktssikspārņa novērojumi un Krišjāņa Stokmaņa-Blaus Branta/bārdainā naktssikspārņa, visdrīzāk, vairošanās kolonijas novērojums. Nesen aicināju ziņot par riestojošiem divkrāsainajiem sikspārņiem, un pēc šī aicinājuma bija arī vairāki ziņojumi, no kuriem vērtīgākie bija no Viesītes un Alūksnes – vietām, kur šīs sugas riests vēl nebija reģistrēts. Pēdējās dienās šiem novērojumiem pievienojās arī pirmais drošais šīs sugas konstatēšanas gadījums Jelgavā ziemas laikā (Andas Alksnes ziņojums 8. decembrī).

Zaķi


Pelēkais zaķis. Foto: Sintija Martinsone

Zaķiem kā sugu grupai tikai ar divām sugām novērojumu ir daudz, kas liecina, ka zaķus (kā ģinti) mēs pazīstam un mums tie patīk, ja par tiem tik labprāt ziņojam. Lielais vairums zaķu novērojumu attiecas uz pelēko zaķi, kurš ir trešais šogad biežāk ziņotais zīdītājs, mazāk ir baltā zaķa novērojumu (28). Abas sugas vasarā nav viegli atšķirt, tāpēc visi pelēkā zaķa novērojumi arī nav pilnīgi droši (arī es neesmu drošs pēc attēliem noteikt visus iesūtītos novērojumus). Tomēr, ja paskatāmies novērojumu ģeogrāfisko izvietojumu (11. attēls), tas vieš cerības, ka sugas vismaz vairumā gadījumu ir noteiktas pareizi, jo baltā zaķa novērojumi, kā to varētu sagaidīt, izvietojas gk. valsts ZA daļā, kamēr pelēkais zaķis novērots visā Latvijas teritorijā vienmērīgi.


11. attēls. Baltā (pa kreisi) un pelēkā zaķa novērojumi Dabasdatos 2017. gadā.

Roņi


Pelēkais ronis. Foto: Igors Deņisovs

Pavisam 2017. gadā Dabasdatos ziņoti 20 roņu novērojumi, no tiem 18 – pelēkais ronis, un divi nenoteikti roņi. Lielāko daļu roņu novērojumu (12) ziņojis Igors Deņisovs no Mangaļsalas mola, kur viņam izdevies iegūt arī lieliskas roņu fotogrāfijas. Daži citi novērojumi izdarīti Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē un daži – posmā no Liepājas līdz Lietuvas robežai, bet interesanti, ka nav neviena novērojuma no līča rietumu piekrastes un arī jūras piekrastes no Liepājas līdz Kolkai. Novērojumu trūkums acīmredzot atspoguļo novērotāju (ne)aktivitāti ziņot novērotos roņus, nevis to reālo sastopamību, jo pelēkais ronis šobrīd kļuvis par visai bieži sastopamu sugu Latvijas piekrastē.

Cilvēks un citi


Homo sapiens
, 220 īpatņi iegūst barību. Foto: Igors Deņisovs

Astoņiem novērotājiem 2017. gadā izdevies novērot arī Homo sapiens un tā satelītsugas – suni un mājas kaķi. Daudzos ziņojumos Homo sapiens ziņots statusā “Novērots”, tomēr pievienotās bildes liecina, ka pareizāk būtu bijis izvēlēties statusu “Darbības pēdas, t.sk. ekskrementi”. Lielākoties novēroti atsevišķi indivīdi vai to darbības pēdas, tomēr dažos gadījumos suga novērota lielākā skaitā, piemēram, Igoram Deņisovam 20. aprīlī izdevies novērot 220 indivīdus barojamies (iegūstam barību). No Homo sapiens satelītsugām suns novērots 4 gadījumos, no tiem vienā gadījumā Valts Jaunzemis novērojis no jūras izskalotu indivīdu Latgalē. Varam tikai iedomāties vētras spēku, kurā dzīvnieks gājis bojā. Kaķis ziņots tikai vienā gadījumā, uzraugot putnu barotavu (nav zināms, ar kādām sekmēm). Tomēr šis novērojums ir savā ziņā pietiekami interesants, jo lieku reizi apliecina faktu par kaķu diversijām pie barotavām. Ja šādu ziņojumu būtu vairāk, kopā ar ziņām par kaķu “barotavas uzraudzības” sekmēm, ar laiku no šī dosjē varētu izvilkt labus argumentus, lai mēģinātu ierobežot mājas kaķa nepamatoti plašās tiesības.

Nobeigumā, savelkot kopējos secinājumus, atgriezīšos mazliet nopietnākās notīs. 1400 novērojumu – vai tas ir daudz vai maz? No vienas puses – daudz, no otras puses – maz. Dabasdatos ir daudzi novērotāji, kuri iet dabā un izdara novērojumus gandrīz vai pat ne “gandrīz” katru dienu. Tajā pat laikā ziņojumu skaits par zīdītājiem no daudziem šādiem novērotājiem ir ļoti mazs, vai tādu nav vispār. No vienas puses, protams, “pie vainas” ir jau pieminētais apstāklis, ka līdz šim Dabasdatos neviens nav zīdītājus pastāvīgi pārskatījis un bikstījis par tiem ziņot. Otrs iemesls varētu būt grūtības ar sugu noteikšanu, un pie tā būs jāpiestrādā, izveidojot kādus jaunus noteicējus šeit Dabasdatos.

No trešās puses, tas ir acīmredzot vienkāršs slinkums/uzņēmības trūkums vispirms piefiksēt redzēto un pēc tam to ieziņot. Un to “trešo pusi”, manuprāt, ir daudz vieglāk labot, nekā pirmo, kaut gan arī tās labā pirmie soļi tagad ir sperti. To saku no paša pieredzes, jo līdz šim gadam arī es biju diezgan slinks zīdītāju ziņotājs. Kas man lika mainīt savu nostāju? Eiropas zīdītāju Atlants. Tas ir uzsākts šogad, un turpināsies līdz 2020. gadam. Diemžēl, cik man zināms, vēl šobrīd Latvijā šim pasākumam nav koordinatora, jo Atlants visām valstīm ir brīvprātīgs pasākums bez speciāla kopēja projekta/finansējuma, un zīdītāju pētniekiem, kā visiem, nav brīva laika. Taču laiks iet uz priekšu, un datus ir jāievāc.


12. attēls. UTM 50x50 km kvadrāti Latvijā.

Tāpēc aicinu visus Dabasdatu kolēģus un domubiedrus tomēr piefiksēt zīdītāju novērojumus, īpaši retākas sugas un/vai parastās sugas dažādos “tālākos nostūros”, lai varam aizpildīt karti godam, jo Dabasdatu materiāls Atlantam noteikti būs noderīgs. Atšķirībā no ligzdojošajiem putniem, zīdītājiem netiek prasītas nekādas speciālas sīkākas pazīmes – pietiek tikai ar sugas drošu konstatēšanu kvadrātā. Tāpēc visos gadījumos, kad runa ir par līdzīgām sugām (vairāki caunveidīgie, eži, sīkie grauzēji), būtu vēlams vai nu foto, vai īss novēroto pazīmju apraksts piezīmēs. Zīdītāju Atlants tiek vākts UTM 50x50 km kvadrātos (12. attēls), tā kā vismaz parastākajām sugām, piemēram, stirnai, karte ir jau gandrīz aizpildīta tikai pa šo vienu gadu. Pacentīsimies to aizpildīt arī ar citām zīdītāju sugām!

Priecīgus Ziemsvētkus un ne matu/ragu/nagu nākamajā gadā!

Viesturs Vintulis

2017-12-20

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Parus major - 2026-01-19 marsancija
Aegithalos caudatus - 2026-01-19 Ilona_rasa
Phalacrocorax carbo - 2026-01-19 ligausis
Anas platyrhynchos - 2026-01-19 ligausis
Mergus merganser - 2026-01-19 ligausis
Bucephala clangula - 2026-01-19 ligausis
Cygnus cygnus - 2026-01-19 ligausis
Nezināms
Ignotus
@ mufunja
Pēdējie komentāri novērojumiem
meža_meita 19.janvāris, 11:55

Skaidrs, paldies Ilze!


IlzeP 19.janvāris, 10:34

Suga novērota tikai migrāciju laikā - ligzdošanas pierādījumu nav.


meža_meita 19.janvāris, 08:27

Interesanti, kāpēc Sarkanajā grāmatā grīšļu ķauķis ir novērtēts kā reģionāli izmiris, ja ir vairāki droši pierādīti sugas novērojumi?


marsancija 18.janvāris, 20:52

Mājas balodis?


Vīksna 18.janvāris, 20:42

Te nu gan tik daudz jālabo neesošu sugu !


IlzeP 18.janvāris, 20:34

Bildi jau var nomainīt ar normālo.


IlzeP 18.janvāris, 20:33

Paldies par komentāru!


Matrus 18.janvāris, 19:23

Paldies par gredzenota paugurknābja gulbja novērojumu, papildināju datu bāzi!


Matrus 18.janvāris, 19:14

Uz foto ir cekulpīles un iespęjams lauči…


adata 18.janvāris, 18:49

Iespējams, kāda no sprodzītēm, var manīt viegli izstieptu galviņu.


Rekmanis 18.janvāris, 18:40

Peļu klijāns


adata 18.janvāris, 18:33

Gaidīšu Julitas slēdzienu, tad uzrakstīšu kā man gāja ar "gļotsēņu atslēgu"!


Edgars Smislovs 18.janvāris, 18:11

Katru neesošo sugu nav nepieciešamība ziņot, pietiek arī ar vienu novērojumu - Putns (nenoteikts).


Kiwi 18.janvāris, 17:54

Lūgums ekspertiem nokomentēt - pēc foto vairums izteikti gaišiem vēderiem, vai varētu būt ziemas žubītes?! Pārlidoja no koka uz koku, diemžēl nav tik labs objektīvs, lai tuvumā nobildētu.


dziedava 18.janvāris, 15:37

Oo, lieliska ziņa! :))


meža_meita 18.janvāris, 15:25

Liels paldies Julita un Iveta, pēc jūsu metodēm, paraudziņš smuki nobriedis, nodošu gādīgajās Julitas rokās, lai gaida savu kārtu zem mikroskopa acs.


alexborzenko 18.janvāris, 15:14

Paldies. Diemžēl neizdevās saskatīt otro gredzenu un pēdējo ciparu. Putns ātri aizlidoja.


BI 18.janvāris, 15:08

Tā kā pēdējā cipara nav, tad iespējami visi 10 varianti. Gredzenots 2025. gadā. Uz otras kājas vajadzēja būt plastmasas gredzenam.


MoreOrLess 18.janvāris, 14:50

Interesants novērojums!


MoreOrLess 18.janvāris, 14:49

Interesants novērojums!


alexborzenko 18.janvāris, 14:18

Metāla gredzens uz kreisās kājas — LATVIA RIGA DT612?


Osis 18.janvāris, 10:26

Man pēc tiem izmēŗiem īsti negrib iet kopā, bet iespējams, ka Tev taisnība - foto "mānis"


Kurmata 18.janvāris, 10:13

Vecums?


Kurmata 18.janvāris, 10:07

Vecums?


ekologs 18.janvāris, 10:06

Tas pirmais, krauķis. Otrais gan tādā leņķi, grūti saskatīt, bet visdrīzāk arī krauķis.


Kurmata 18.janvāris, 10:01

Gulbju vecums?


Kurmata 18.janvāris, 09:59

Vecums?


Kurmata 18.janvāris, 09:57

Cik bija jauno un cik veco grupā?


Kurmata 18.janvāris, 09:55

Cik, lūdzu, jauno un cik veco grupā?


Kurmata 18.janvāris, 09:53

Cik bija jauno un cik veco putnu?


Giitaa 18.janvāris, 09:32

Datums pareizs! Tajā dienā neielādēju foto, tas ir pārfotogāfēts no kameras! Pati pirms publicēšanas konsultējos ar zinošākiem cilvēkiem, jo neticēju tam ko redzēju. Atvainojos par vēlo atbildi komentāram.


adata 17.janvāris, 20:21

Pagrūti saskatīt, bet visticamāk, ka sēne.


Mary1979 17.janvāris, 17:34

Paldies!


ekologs 17.janvāris, 17:27

Stenurella melanura.


Filips Bobinskis 16.janvāris, 22:10

Atstāju Bombus hypnorum.


Vuks 16.janvāris, 21:25

divas pēdējās bildes - tās pašas piepes pēc diviem gadiem


Ziemelmeita 16.janvāris, 20:47

Laikam būs gan, paldies!


adata 16.janvāris, 20:09

Vai nebūs gada staipeknis?


Osis 15.janvāris, 21:48

Paldies Edgar!


megemege 15.janvāris, 20:07

Bikšainais klijāns


IlzeP 15.janvāris, 19:43

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos


Vīksna 15.janvāris, 15:58

Paldies !


dziedava 15.janvāris, 15:57

Jā, Iveta, pilnīgi piekrītu (tikai tml. komentārus labāk rakstīt kā komentārus, jo komentāri no sadaļas, kurā rakstīji, uz jauno Ornitho vidi diezin vai aizceļos, tā struktūra Dabasdatos palika nepabeigta). Foto redzami atsevišķi kausiņi un izpleties sporu mākonis, kāds raksturīgs sprodzītēm, bet kāda nav lākturītēm. Pēc krāsas varētu būt sprogainā incarnata, bet tā kā sen neesmu sprodzītes skatījusies, tad līdz galam to vēl neapgalvoju. Būtu rūpīgāk jāiedziļinās.


dziedava 15.janvāris, 15:49

Par šo arī paldies, interesanti!


dziedava 15.janvāris, 15:39

Paldies, Renāt, tagad zināšu par S.amabilis. :) Šai gan man šķiet kājiņa tai neatbilstu, drīzāk būs vien S.pallida


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:43

Bombus veteranus


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:33

Bombus humilis


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:23

Šķiet, ka te redzam Bombus hypnorum tumšo formu


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:13

Bombus terrestris? un Bombus hypnorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:11

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:10

Bombus lapidarius


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:09

Šķiet, ka Bombus pascuorum


meža_meita 15.janvāris, 13:50

Paldies, apskatīju paraudziņu, interesanta telotrēma, droši vien lēnām deformējas, jo vajadzīgs dzīvs koks, nevis kritala.


meža_meita 15.janvāris, 13:44

Paldies par papildus foto, mazliet vairāk jau krīt uz bālo skleroforu, ko var sajaukt ar ekstrēmi reto S.amabilis, ko nosaka ar mikroskopēšanu. "Bāls" ir tikai nosaukums, jo nevienu īsti neasociē ar bālumu. Šai būtu jābūt tādam zaļgandzeltenam kātiņam, pārējais pēc foto sakrīt.


meža_meita 15.janvāris, 13:36

Izskatās pēc Arthonia arthonioides, jo baktrosporām ir lecideju tipa apotēciji, kamēr šeit attēlos ir artonijveida apotēciji. Baktrosporai ir ļoti šauras un garas sporas, 3. attēla askos nesaredz šādas sporas. Pēdējā attēlā nav attēlotas sporas, varbūt kaut kas ūdenī esošs vai kādas citas struktūras, piem. konīdijas.


Osis 14.janvāris, 20:21

Būsim zināt, paldies Ilz!


IlzeP 14.janvāris, 20:05

Pēc attēla noteica Uudo Timm.


dziedava 14.janvāris, 15:44

Renāt un Ilze! Pievienoju 2 foto. Piezīmēs bija jautājums, kas bija rakstīts dabā. Kā redzams vēsturē, sugas nosaukums ir mainīts jau vēlāk, mājās, kad biju pārliecināta par sugu. Lauka piezīmes mainu reti, jo tā arī ir vēsture, kāds bijis domu gājiens. Vai pēc pievienotajiem foto nav droši, ka bālā? Kā nenoteiktu negribētu atstāt, ja suga ir droša. Ja tomēr šādai izteikti bālai ir kādi līdzinieki, tad, protams, citādi, varbūt es ko nezinu.


Vīksna 14.janvāris, 15:00

Paldies !


IlzeP 14.janvāris, 12:45

Apakša lieliem, pelēki plankumainiem jāskata - tumšais vai milzu kailgliemezis.


meža_meita 14.janvāris, 12:01

Tā kā ĪAS dati ceļo uz uz Ozolu, bet Ilze lūdz pārskatīt šos novērojumus, nomainu uz nenoteiktu skleroforu, jo pēc attēliem saprast nevar, kā arī piezīmēs nav drošas pārliecības. Katrā gadījumā arī līdz sugai nonoteikta parādīsies Ozolā.


Osis 13.janvāris, 23:23

Mī un žē, lab ka tā nav ar putniem:) Es tik zināju,ko vienreiz man rakstīji ka jāapskata apakša jeb "pēda"


ekologs 13.janvāris, 23:09

Brīžiem te ir sarežģiti. Lai noteiktu sugu, kailgliemezi ir jāpreparē un jāpēta ģenitālijas. Ir vizuāli līdzīgi īpatņi, bet pārstāv dažādas sugas, un ir tādi, kuru krāsa var variēt sugas ietvaros, piemēram, sākot no oranžas un beidzot ar melnu.


zemesbite 13.janvāris, 22:41

Paldies, Julita! :)


Osis 13.janvāris, 22:27

Pēc bilžām netā spriežot pilnīgi iespējams, Artūr! Gliemežos man pilngi melna bilde. Apt. nedēļu pirms šī novērojuma bija novēroti spāņi Papes pusē - tāpēc diezgan spontāni tika noteikta šamā suga.


ekologs 13.janvāris, 22:01

Kaut kas uz Arion fasciatus pusi.


Osis 13.janvāris, 21:41

Paldies Mārtiņ par labojumu un tas izklausās daudzsološi:)


guta7 13.janvāris, 20:26

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.janvāris, 20:25

Paldies!


DaceK 13.janvāris, 20:24

Paldies par palīdzību sugas precizēšanā!


Martins 13.janvāris, 20:09

Labs atradums! Pēc manas pieredzes retākā vai viena no retākajām vārpstiņgliemežu sugām Latvijā.


Martins 13.janvāris, 20:05

Jā, tumšais kailgliemezis - tieši tā - vienkrāsaina mantija (milzu kailgliemezim būtu raiba).


Martins 13.janvāris, 20:03

Šis noteikti nav Spānijas kailgliemezis. Uz sāna redzama tumša josla, bet Spānijas kailgliemeži, lai arī var būt dažādās krāsās, tomēr ne raibs.


dziedava 13.janvāris, 19:56

Paldies! :)


IlzeP 13.janvāris, 18:53

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 13.janvāris, 18:51

Vai labāka foto nav? Diezgan vēls datums.


merged_to_637 13.janvāris, 16:31

Manuprāt ir Skeletocutis carneogrisea


IlzeP 13.janvāris, 16:31

Tād pelēka, vienkrāsaina mantija mēdz būt tumšajam.


mufunja 13.janvāris, 16:28

Jā, dzīvs.


IevaM 13.janvāris, 16:26

Aiga, mazo gulbi varbūt vari ieziņot kā atsevišķu novērojumu? Gan 2., gan 3. bildē ir mazais gulbis


DaceK 13.janvāris, 13:48

Drīzāk tumšais. Salīdzinu ar senāku novērojumu tai pat apvidū (ap 1 km no šī), toreiz pārbaudīju pēdu arī. Izskatās identiski. Paldies!


IlzeP 13.janvāris, 12:57

O, aizsargājamās sugas apciemo DAPu :)


IlzeP 13.janvāris, 12:54

Vai fotogrāfijas novērojumam nav?


Mežirbe777 13.janvāris, 12:50

Tajā gadā vieta netika apsekota, konkrēti nevaru teikt. Dzīvotne sugai piemērota, koka stumbra iedobums, kurā papildus sakrājas mitrums.


IlzeP 13.janvāris, 12:45

Diāna Meiere nav pārliecināta par sugas pareizību, jo neraksturīga atliekta maliņa. Kādas domas citiem sēņu zinātājiem?


IlzeP 13.janvāris, 12:32

Mērogs būtu noderējis. Bet, tā kā turpat pēdas jau ziņotas 19. oktobrī, būs ticami. Iepriekšējās novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/s3hfspgj07uo8laqad7881kgq5/


IlzeP 13.janvāris, 12:19

Lai apstiprinātu kā aizsargājamas sugas novērojumu, ar šo aprakstu diemžēl ir par maz. Grauzēju sugu ir diezgan daudz, kādēļ lai tā nebūtu, piemēram, kāda no klaidoņpelēm?


Inita 13.janvāris, 11:29

Pholiota heteroclita tā nav. Varbūt Hypsizygus vai kas cits.


IlzeP 13.janvāris, 10:48

Vai šis nevarētu būt tumšais?


IlzeP 13.janvāris, 10:45

Tā laikam ir: https://dabasdati.lv/lv/article/nesauksim-invazivas-sorbaronijas-par-aronijam/2014/


dziedava 13.janvāris, 07:57

Paldies! Tas interesanti. Un 2024. gadā nebija?


Mežirbe777 13.janvāris, 01:40

Precīzi! Lieldimensiju kastaņas stumbrs, senas viensētas koku stādījumos. Šeit suga novērota arī 23.gada sezonā, tikai nav foto.


Vīksna 12.janvāris, 23:42

Iepriekš bija egļu audze ar sūnām un retām sēnēm. Tad izcirtumā saauga dadžveidīgo plantācija, tagad 3 gadā ciesu audzes.


marsancija 12.janvāris, 21:47

Pārbaudīju- abas bildes tapušas vienas minūtes ietvaros. Nu, neatlidoja man otrs dzenis vienas minūtes laikā. Domāju, ka pirmajā bildē sarkano pieri neredz dzeņa noliektās galvas vai mana foto nepietiekamās kvalitātes dēļ.


IlzeP 12.janvāris, 19:32

Man izskatās pēc gada staipekņa.


edge 12.janvāris, 18:30

Noteikts pēc krūšu kaula formas - abiem pārējiem caurums, caur kuru iet traheja


adata 12.janvāris, 17:56

Paldies, tagad zināšu, kas pa puķupodiem šiverē, palasīju par tām arī ko vairāk.


IlzeP 12.janvāris, 17:17

Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


CerambyX 12.janvāris, 15:14

Tiešām pelēkā dzilna


DavidsG 12.janvāris, 15:01

Diemžēl bildes kvalitāte, piezūmojot no tel., ir švaka un negribēju arī izbaidīt putnu barošanās procesā, bet mugura zaļa, krūšu daļā - pelēks/gaišs. Pēc i-netā atrastā apraksta varētu būt mātīte, jo nebija "sarkanie vaigi"


ekologs 12.janvāris, 14:46

Jā, izskatās pēc kolembolām (Collembola sp.).


dziedava 12.janvāris, 14:34

Tas bija dzīvs koks?


ivars 12.janvāris, 14:30

Pelēkā gan jau.


adata 12.janvāris, 14:13

Koksngrauzis, vai tik ne lielais apšu.


adata 12.janvāris, 14:03

Katrā bildē pa vienai var saskatīt, bildēts ar telefonu caur lupu, nomocījos, labāks nekas nesanāk. Augsnē to ir ļoti daudz, ļoti veiklas, tikai dažas var uzķert ar visu ķermeni, pārējām tik ragi vai astes parādās. Sīkas, baltas, vienkrāsainas. Vai tās būtu kolembolas?


dziedava 12.janvāris, 13:03

Zirgkastaņa, cik saprotu, dzīva?


dziedava 12.janvāris, 12:56

Ja, protams, uz dzīviem kokiem tā nav pavisam cita suga, bet tad tā zinātnē vēl nav aprakstīta.


dziedava 12.janvāris, 12:54

Riskēju, neredzot mikroskopijas foto, bet uz ābelēm vajadzētu būt H.karstenii. A.Kunts teica, ka uz ābelēm esot bieži sastopama Trichia contorta (plašā nozīmē), bet aizdomājās, ka man varētu būt taisnība, ka šaurā nozīmē varētu būt arī H.karstenii, - tiktāl viņš neesot iedziļinājies. Bet "spurainais apraksts" mikroskopijai liecina par H.karstenii, kādu es to saprotu.


Osis 12.janvāris, 09:53

Paldies Aiga!


ZaigaM 12.janvāris, 02:18

Videogabaliņi: https://youtube.com/shorts/cLLcokWqh-A https://youtube.com/shorts/KzthNuKZx44


megemege 12.janvāris, 00:16

Bikšainais klijāns


AinisP 11.janvāris, 22:48

Šī nav tipiska sugas ziemošanas vieta. Visdrīzāk iztraucēts īpatnis no kādas pazemes ziemošanas vietas un jaunu ziemošanas vietu meklējot, nejauši ielidojis baznīcā. Bet šā vai tā, ļoti interesants novērojums.


Osis 11.janvāris, 17:36

Paldies Edgar!


nekovārnis 11.janvāris, 10:43

Paldies par info :) Pārskatot sugas inaturalistā ik pa brīžam kādas izmaiņas izlec, piemeram, Stenodema trispinosa(sum) kopš 2024.gada skaitās Stenodema pilosa sinonīms.


Vīksna 11.janvāris, 00:51

Paldies !


CerambyX 11.janvāris, 00:17

Atbilstoši jaunākajām vēsmām - Aradus obtectus vietā tagad laikam pareizi ir lietot Aradus pictellus.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Jāskatās, ko citi teiks.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Manuprāt, Praulvabole (Prionychus sp.), iespējams melnā praulvabole (Prionychus ater).


dziedava 10.janvāris, 20:54

Mārīt, šai sugai svarīgākais ir ļenganas kājiņas, kurās augļķermeņi nokarājas. Kājiņas nav stabilas, kas augļķermeņus uz sevis turētu kā tipiski citām sugām. To, ka augļķermeņi karājas ļenganās kājiņās, šur tur var nomanīt. Kājiņu garums atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tās var būt garākas un īsākas, bet galvenais, ka ļenganas. Otra pazīme, ko te var redzēt, ir fakts, ka gļotsēne diezgan lielā platībā noklājusi sēni. Arī šī pazīme citām sugām nav raksturīga. Tāpēc vīnogķekaru dzelksnīte te ir diezgan droši. :)


forelljjanka 10.janvāris, 16:37

Bildēs divu dažādu sugu dzeņi.;) Pirmajā dižraibā M,otrajā-vidējais.


marsancija 10.janvāris, 16:03

Paldies Ivetai par vērību!


marsancija 10.janvāris, 16:01

Abās bildēs viens un tas pats putns. Lai arī tie dzeņi man jauc galvu :), bet te es palieku pie vidējā. Varētu jau būt dižraibā jaunulis, bet nav tumšās svītras virs acs.


IlzeP 10.janvāris, 15:15

Vismaz otrajā bildē vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs dižraibais.


ekologs 10.janvāris, 12:52

Paldies par visām! :)


Vīksna 09.janvāris, 21:36

Paldies !


ekologs 09.janvāris, 21:34

Neesmu pārliecināts uz visiem 100, bet izskatās pēc Steatoda grossa tumšās formas.


marsancija 09.janvāris, 20:59

Vai nav lielais ķīris ziemas tērpā? Netīšām aizķēries Aiviekstes iztekā :)


ekologs 09.janvāris, 20:50

Edīte Juceviča apstiprināja, ka Allacma fusca.


ekologs 09.janvāris, 20:47

Pogonognathellus sp.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

Ja sīks gandrīz kā zīlīte - būs mazais! Baltmugurdzenis ir daudz lielāks.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

http://www.putni.lv/drymin.htm


Mežirbe777 09.janvāris, 00:20

Sveiki! Pēc kādiem pierādījumiem secināts, ka attiecīgā būtne pieder konkrētajai ģintij? Ar daudz lielāku varbūtību - tā ir ļoti parastā Hypogymnia physodes.


LMM 08.janvāris, 19:27

"4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata" - jā, tas ari ir kļūdaini. Var redzēt, ka vāciņiem ir simetriska, trijstūrim-līdzīga forma, Rangia ir mazāk simetriska un vairāk noapaļota. Var salīdzināt ar kvantitatīviem Rangia novērojumiem Latvijā: https://www.inaturalist.org/observations/111288593 Vispār, Jūrmalā, Rangia pagaidām ir diezgan reta.


Siona 08.janvāris, 18:28

Paldies! :)


Siona 08.janvāris, 18:25

Paldies! :) pēc tam, kad sabildēju, uzmetu aci noteicējiem.. uh... ļoti daudzām pazīmēm vajadzēja pievērst uzmanību.. es no attēla īsti nevaru saprast neko, pat ne cik segmenti antenām..


IlzeP 08.janvāris, 18:14

Arturs Stalažs noteica pēc attēla: augšējā pa kreisi Viviparus sp., varētu būt Viviparus vivioparus, abas pārejās tajā pašā rindā Cerastoderma glaucum; otrajā rindā no augšas, visticamāk, Dreissena polymorpha, vadoties pēc čaulu izskata un ievākšanas vietas, un 100% tas attiecas uz 2. čaulu (Mytilus trossulus čaulas ir zilganas un plānas un reti tā nodēdē, kā 1., 3. un 4. čaula – parasti šādi izskatās apbružātas Dreissena polymorpha čaulas); 3. rindā no augšas 3. un 4. no kreisās puses, iespējams, nepieaugušas Mya arenaria, būtu jāredz čaulu iekšpuse; 4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata; visas pārējās Macoma balthica.


toms.b 08.janvāris, 17:59

Diemžēl dabasdatos nav tāda opcija ievadīt akmeņpleksti kā sugu. Tad ir administratoriem jāpapildina saraksts.


ekologs 08.janvāris, 17:40

Sveicieni! Jā, tiesa gan :) Paldies!


JGru 08.janvāris, 16:47

Sveiciens, šī gan būs plekste (Platichthys flesus) nevis jūras zeltplekste, jo gar muguras spuru un anālo spuru pamatnēm un gar sānu līniju ir saredzamas mazu, asu kauliņu pauguriņu rindas (noteikit labāk sajūtamas zivi turot rokās), savukārt jūras zeltplekstei šī vietas ir pilnībā gludas.


JGru 08.janvāris, 16:42

Sveiciens, kā pats ziņojuma autors norādījis komentārā, konstatētā suga ir akmeņplekste nevis plekste, līdz ar to būtu jānomaina novērojuma suga.


Krakens 07.janvāris, 22:47

Ephoron virgo


ekologs 07.janvāris, 21:12

Kada no Symphypleona kārtas.


ekologs 07.janvāris, 21:03

Iespējams Isotoma sp. Jāskatās, ko citi teiks :)


Mary1979 07.janvāris, 19:58

Aizraujoši! Pirmo reizi dzīvē redzēju šīs radības tik tuvu, tā tikai dzirdēts naktī kokā specifiskās radītās skaņas un ātri lidojam naktī gandrīz gar degunu.


ekologs 07.janvāris, 19:48

Jā, otrajā foto var skaidri saskatīt auss radziņus, kurus cilvēki bieži vien jauc ar ausīm. Kā jau sugas nosaukums liecina, tad šim sikspārnim ir diezgan garas, lielas ausis, kuras tas, kad karājās kājām gaisā, aizloka aiz spārniem, kas ir redzams trešajā foto.


Mary1979 07.janvāris, 19:30

Paldies! Tik jauki, ka pēc šiem foto varēja noteikt :)


ekologs 07.janvāris, 19:13

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


zemesbite 07.janvāris, 13:28

Paldies, Iveta! Man likās, ka vīnogķekaru dzelksnītei ir garākas kājiņas. Šo bija grūti fotografēt - alksnis zemu, bet apakšā slapjš un grimstošs pamats.:)


Vīksna 07.janvāris, 12:55

Paldies !


meža_meita 07.janvāris, 09:44

Skaisti! Tur uz apotēcijiem jau mana citu dzīvību - kādu lihenofīlo sēni (melni punktiņi uz apotēcijiem), tā ka dzeltenais sienasķērpis nes sevī daudzus, jo daudzus atklājumus :)


adata 07.janvāris, 08:23

Kaut nav šīgada atradne, bet ļoti skaista! Viss perfekti atbilst - plazmodijs plašs un košs, barojas ar flēbiju, redzamas diegveidīgas, garas kājiņas, sporu masa tumši brūna. Nu, konfekte!


Edgars Smislovs 06.janvāris, 23:19

1cy


zemesbite 06.janvāris, 22:46

Paldies, Uģi!


Zigurds Krievans 06.janvāris, 18:57

Paldies.


ekologs 06.janvāris, 16:17

Lēcējzirneklis (Evarcha arcuata).


DD 06.janvāris, 09:52

Sveiciens, bildē diezgan jau pārliecinošs klintnieks!


Mary1979 05.janvāris, 22:33

Uz priedes


Vīksna 05.janvāris, 22:24

Paldies !


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Paldies!


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Jā, tā visticamāk ir lazda


Vīksna 05.janvāris, 22:22

Paldies !


ekologs 05.janvāris, 22:22

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


roosaluristaja 05.janvāris, 22:19

Te svarīgs ir substrāts. Ja lazda, ļoti ticams H.fuscum


ekologs 05.janvāris, 21:34

Lapgrauzis (Lochmaea caprea).


ekologs 05.janvāris, 21:31

Šī, manuprāt, ir skrejvabole (Poecilus versicolor).


Vīksna 05.janvāris, 21:18

Paldies !


Osis 05.janvāris, 20:15

Meža?


dziedava 05.janvāris, 09:19

Kājiņas izskatās mazliet citādākas (resnākas, ne tik baltas), un neizskatās, ka augļķermeņi cieši grupētos, bet kājainās pumpurītes ar tumšām sporām ar gaišu līniju un precīzi tādos sporu izmēros mums ir zināma tikai Ph.noitabile. Tā ka vismaz pagaidām citu versiju nav.


Vīksna 05.janvāris, 00:58

Paldies !


Lemmus 04.janvāris, 20:36

Man liekas, ka vācu.


toms.b 04.janvāris, 19:22

Paldies par sadarbību!


Siona 04.janvāris, 19:21

Ir līdzīgs.. hm.. vai ir kāda jātnieciņu suga, ar kuru varētu viegli sajaukt? :)


Osis 04.janvāris, 19:19

Tiešām Aiga;) Ar šo dabas brīnumu daba mūs ir apveltījusi gandrīz visu D-kurzemi. Šeit tiešām viņu salīdzinoši ir ļoti daudz.


Andritis 04.janvāris, 18:05

Mājas zvirbulis


Mary1979 04.janvāris, 17:39

Novērots uz kļavas apzaļumojumos Esplanādē


Ziemelmeita 04.janvāris, 16:45

Paldies,Uği, par blakšu sugu noteikšanu.


Vīksna 04.janvāris, 16:35

Paldies !


Vīksna 04.janvāris, 14:59

Paldies !


roosaluristaja 04.janvāris, 13:50

Agroainavā jābūt pelēkajam. Turklāt baltie zaķi ziemas laikā ir ar baltu apmatojumu


Siona 04.janvāris, 11:33

Ūu, interesanti! Jā, šo es varu šad un tad apciemot, ir manā mini pastaigu maršrutā iekļaujama :D


dziedava 04.janvāris, 11:32

.. un vairākus apakšējos foto


dziedava 04.janvāris, 11:30

Ahā, paldies! :) Tad kad pāries sali (tas gan laikam drīz nebūs), būtu baigi interesanti, ja to vēlreiz varētu apciemot, jo Ingunai reiz bija novērojums, ka šitāda pēc saliem atkopjas un nobriest. Skat. jaunākos komentārus: https://dabasdati.lv/lv/observation/ka6bubpi3utequkbb2q8g7s8l1/


Igors 04.janvāris, 10:42

No attāluma gaišie klijāni izskatās ļoti līdzīgi medību piekūniem: https://dabasdati.lv/lv/observation/irgum5hmn3rtuis3e463a5ach3/


Siona 04.janvāris, 10:24

Pievienoju! :) Ar to nabaga gļotsēni ir noticis viss iespējamais - sakaltusi, sasalusi..


dziedava 04.janvāris, 10:05

Sintija, vai nav kādi tuvāki attēli? Neapstrīdu Ivetas hipotēzi, bet tomēr īsti saskatāmi augļķermeņi šādā foto nav..


IlzeP 04.janvāris, 09:48

Mātīte


Vīksna 04.janvāris, 01:08

Paldies !


CerambyX 04.janvāris, 00:40

Visdrīzāk palustris


dziedava 03.janvāris, 22:27

Liels paldies par paraudziņiem! Apstiprinājās pēdējā hipotēze, bet sporas ir palielas. Vēlāk papētīšu, vai vēl nav kāds līdzīgs novērojums ar klājeniskākiem augļķermeņiem un vienlaikus palielām sporām. Varbūt tur ir kāda sakarība.


Osis 03.janvāris, 22:08

Melnais mežastrazds


Mary1979 03.janvāris, 20:20

Zem eglēm


Edgars Smislovs 03.janvāris, 19:58

Vai pēc parametriem nesanāk peļu klijāns vai vistu vanags?


adata 03.janvāris, 19:15

Gļotsēne tā ir, iespējams, ka pārslainā cukurīte, tai patīk šādi apaugt stiebriņus un dzinumus. Vai arī kāds ragasviestiņš.


Vīksna 03.janvāris, 16:04

Paldies !


roosaluristaja 03.janvāris, 13:54

Ja ozola zars, ticams, ka P.quercina


Vīksna 03.janvāris, 10:44

Paldies !


megemege 02.janvāris, 23:26

Bildē var redzēt arī Balto āmuli (Viscum album).


ekologs 02.janvāris, 22:50

Paldies, Uģi!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts