Aktīvie lietotāji: 259 Šodien ievadītie novērojumi: 128 Kopējais novērojumu skaits: 2282178
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Par putnu fotografēšanas ētiku – kas atrodas aiz bildes?
Pievienots 2014-05-09 15:41:24

Putnu fotografēšana ir kļuvusi par mūsu ikdienu. Vēl pirms divdesmit gadiem Latvijā ar to nodarbojās saujiņa cilvēku, kas bija šīs nodarbes fanātiķi. Dažiem no tiem foto ķīmijas sagatavošana, filmu attīstīšana un bilžu kopēšana paņēma tikpat daudz, ja ne vēl vairāk laika, kā pati iešana dabā, lai putnus fotografētu. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies – pateicoties straujajai tehnikas attīstībai, šodien putnotāji lieto pat tādus terminus kā  phonescoping jeb telefonskopija – kvalitatīvus putnu attēlus ir iespējams iegūt pat ar mobilajā telefonā iebūvētām kamerām, fotografējot caur putnu vērošanas teleskopu! Tas viss ir padarījis putnus pieejamākus, kā jebkad iepriekš un – liek mums būt arvien atbildīgākiem, šīs iespējas izmantojot!


Foto: Tom Olliver / flickr.com

Pirms runāt par putnu fotografēšanas ētiku, vajadzētu tikt skaidrībā, kāpēc šī tēma vispār ir aktuāla un kādēļ to skatīt atsevišķi no putnu vērošanas, kas tāpat pēdējo desmit gadu laikā ir jūtami pieņēmusies spēkā. Problēma slēpjas apstāklī, ka labu attēlu iegūšanas nolūkā putnu fotogrāfi parasti cenšas putniem tikt pēc iespējas tuvāk, kas bieži beidzas ar putnu iztraucēšanu. Šāda traucēšana putniem var beigties ar barošanās vai atpūtas vietas pamešanu vai sliktākajā gadījumā pat ar nesekmīgu ligzdošanu, ja bildēts pie ligzdas. Augot putnu fotogrāfu saimei, nekritiskas to darbības rezultātā populārās putnu vērošanas vietās putniem var tikt radīts pastāvīgs traucējums, kas var novest pat pie te rodamās putnu daudzveidības un (caurceļošanas laikā) vienlaikus uzturošos putnu skaita samazināšanās.

Lai gan Latvijā putnu fotografēšanas popularitāte pēdējos gados ir būtiski augusi, mēs joprojām atpaliekam no rietumu Eiropas, kur putnu vērotāju un fotogrāfu skaits ir krietni lielāks un arī par šo nodarbju ētiskajiem aspektiem ir sākts runāt jau sen. Labu ieskatu par to guvu šī gada aprīlī, viesojoties pie kolēģiem Skotijā, kur man bija retā izdevība piedalīties jaunu dzeltenknābja gārgaļu ziemošanas vietu meklēšanā. Braucot pa vienu no Hebridu salām, vietējie putnotāji mums parādīja vietu, kur kūdrainā tīrelī šopavasar bija uzturējusies, iespējams, uz ligzdošanu sataisījusies baltā pūce, ko šopavasar bija paspējuši apskatīt daudzi vietējie putnu vērotāji. Putns esot pazudis pēc tam, kad to iztraucējuši četri nu jau vietējo putnotāju vidū nelāgu slavu iemantojuši putnu fotogrāfi, kas izkārtojušies ķēdē briduši pāri tīrelim, putnu ik pa laikam izceļot, lai to varētu fotografēt lidojumā. Biju spiests noklausīties ļoti neglaimojošos visai putnu fotogrāfu saimei veltītos epitetos – putnu bildētājiem liekoties, ka noteikumi uz tiem neattiecas un bieži gadoties tā – jo pazīstamāks fotogrāfs, jo nelāgākā izpausmē šādu attieksmi varot sagaidīt. Dažiem liekoties, ka salīdzinot ar putnu vērotājiem, putnu fotogrāfi ir “īpaša šķira” ar īpašām atlaidēm. Uz jautājumu, kā šādas problēmas tiek risinātas, tika atbildēts – rakstot par to presē un nosaucot negodprātīgos bildētājus vārdā... Redaktoriem savukārt esot iespējams šādi sašmucējušos autoru bildes ignorēt, jo zinošiem lasītājiem neesot prieka no “asiņainiem” attēliem un konkrētās salas putnotāju auditorija uzvertu šo baltās pūces attēlu parādīšanos presē kā sarkanas lupatas karināšanu buļļa deguna galā.

Tā kā pats sevi zināmā mērā pieskaitu pie putnu fotogrāfu sabiedrības, dzirdētais man lika aizdomāties par gadījumiem, kad atsevišķu bildētāju dēļ nepelnīti var tikt diskreditēta visa putnu fotogrāfu cunfte. Pārcilāju atmiņā gadījumus, kad ar kaut ko līdzīgu bija nācies saskarties Latvijā un pārdomāju arī pats savu attieksmi – vai tiešām vienmēr esmu rīkojies tikai tā, kā vajadzētu un nevis tā, kā ir vieglāk? Un vai varētu būt, ka šādas problēmas ir raksturīgas visur citur, bet tikai ne pie mums? Laikam jau nē.

Domāju, ka grēkošanai pret galveno putnu vērošanas (un arī fotografēšanas) principu – “vēro (bildē), bet netraucē” ir vairāki iemesli, kas turklāt bieži darbojas kopā. Pirmais, kas kļūst īpaši nozīmīgs, paplašinoties putnu bildētāju lokam – putnu fotografētāji dažkārt nepazīst putnus, ko bildē. Ar sugas pazīšanu parasti ir par maz – ir labi jāpārzina tās uzvedības nianses dažādās sezonās, kas ne tikai palīdz tikt pie labiem attēliem, bet arī palīdz saprast, kurā brīdī varbūt nejauši piedzīvoto izdevību neizmantot, lai “modelim” nenodarītu ļaunumu un nevainīgu putnu fotografēšanu nepārvērstu par “iešanu pāri līķiem”. Ja pieminētie baltās pūces bildētāji būtu lietas kursā par situācijas būtību – pūces dzenāšanu “ligzdošanas sezonas laikā pa piemērotu biotopu”, iespējams, arī viņu attieksme būtu savādāka.

Otra diemžēl arī plaši izplatīta problēma, uz ko manu uzmanību savulaik vērsa skotu dabas fotogrāfs Nials Benvī  (Niall Benvie), ir oportūnisms. Tā vietā, lai katra sev interesējošā motīva iegūšanai gatavotos ar vislielāko rūpību, izraugoties un iekārtojot bildēšanas vietas un būvējot slēpņus, kas dotu iespēju bildēt putnus, tos netraucējot, putnu fotogrāfi pārāk bieži paļaujas uz gadījumu – cerību vienkārši “pieiet tuvāk,” piemēram, ķīvīšu vai dzelteno tārtiņu baram uz lauka. Šāda attieksme ar ļoti labiem attēliem atmaksājas reti un parasti beidzas ar putnu iztraucēšanu. 

Savulaik ievērojama daļa no publicētajām putnu fotogrāfijām bija tapusi pie ligzdām. Tā, neapšaubāmi, bija salīdzinoši vienkārša iespēja nokļūt putniem fotografējamā attālumā, ko daļēji varēja attaisnot ar tā laika fotogrāfijas tehniskajām iespējām. Lai gan putnu ligzdošanas uzvedība ir ļoti būtisks to dzīves aspekts, lielais risks, kādam tiek pakļauts dējums vai mazuļi, kā arī salīdzinoši vieglais veids, kā tikt pie šādiem attēliem, rada tiem zināmu “negatīvu pievienoto vērtību”. Kā spilgtākos ligzdu bilžu piemērus atceros divus, pāris gadus atpakaļ redzētus Velsā izdotā dabas aizsardzībai veltītā bukletā. Tajos bija redzamas uz ligzdām sēdošas purva pūce un kuitala – nolūkā tikt pie vēlamā bildēšanas rakursa, fotogrāfs bija izcirpis ligzdu piesedzošo zāli, tādējādi atklājot perējošos putnus pilnā augumā! Lai gan Latvijā tik brutālus fotografēšanas piemērus pēdējā laikā nav nācies redzēt, trenētu aci uzreiz uzmanīgu dara tuvplāna attēli ar uztrauktiem, zemu lidojošiem un parasti uz zemes ligzdojošiem putniem. Reiz man tika rādīti šādi zivju gārņa attēli un manas aizdomas apstiprinājās, redzot sērijas nākošos kadrus – gārņa ligzdu ar tikko šķīlušamies mazuļiem. Vai tas nozīmē, ka fotografēt putnus pie ligzdām būtu slikti? Atbilde, protams, nav viennozīmīga – no tā, ka bildēsiet mājas strazdu barojam mazuļus putnu būrī pie mājas sienas, visticamāk, liela nelaime neradīsies. Tomēr jāņem vērā, ka fotografēšana pie ligzdas uzliek ļoti lielu atbildību, jo dažkārt pat salīdzinoši īss traucējums var novest pie ligzdas pamešanas un neviens, pat ne vislabākais kadrs, nav tā vērts. Savu putnu fotogrāfa gaitu sākumā vairākas reizes tiku fotografējis putnus pie ligzdām un pārliecinājos par to, ka nemitīgā uztraukuma par tēmu “vai mana klātbūtne nenodarīs ko sliktu” rezultātā no šādas putnu fotografēšanas bija visai maz prieka, arī tad, ja iegūtie kadri bija salīdzinoši labi. 

Putnus fotografējot, kameras slēdzi var nospiest dažādu iemeslu dēļ – sākot ar ornitofaunistiska retuma dokumentēšanu un fotografēšanu tikai sava prieka pēc un beidzot ar profesionālu nodarbi. Katram no šiem piemēriem ir sava specifika, tādēļ vienas receptes – kā bildēt putnus, nodarot tiem pēc iespējas mazāku traucējumu – ieteikšana nebūt nav viegla. Man aktuāli liekas pazīstamā Ziemeļamerikas putnu fotogrāfa Artūra Morisa ieteiktie vienkāršie pamatprincipi (Morris A. 1998. The art of bird photography. Amphoto books, New York.), kurus ievērojot risks, ka putniem tiks radīts būtisks traucējums, tiek samazināts līdz minimumam.

- Fotografējot putnus, vienmēr jāpatur prātā, ka jūsu radītā traucējuma rezultātā putni var pamest savas barošanās, atpūtas vai pat ligzdošanas vietas. Centieties radīt pēc iespējas mazāku ietekmi;

- Jums ir jāpazīst putni, ko fotografējat. Pazīstot to uzvedību, ķermeņa valodu un saucienus, jūs zināsiet, vai mēģinājums piekļūt vēl tuvāk ir pieļaujams.

- Iespēju robežās centieties nefotografēt putnus pie ligzdas – jūsu radītais traucējums var novest pie ligzdas pamešanas; pat īslaicīga perējošā putna nodzīšana no ligzdas un ligzdas atsegšana var novest pie tā, ka to izposta plēsēji;

- Fotografējot putnus publiski zināmās un bieži apmeklētās vietās, paturiet prātā, ka putnus var vēlēties apskatīt vai fotografēt arī citi putnu vērotāji vai fotogrāfi.

Domāju, ka uzskaitīto pamatprincipu saraksts nebūt nav jāuztver kā kaut kas galīgs – daudzi no mums to noteikti varētu papildināt ar sevis varbūt jau ilgstoši praksē ievērotiem, nerakstītiem noteikumiem.

Jo ilgāk nodarbosieties ar putnu bildēšanu, jo vairāk putnu fotogrāfijās ieraudzīsiet arī no tā, kas paliek aiz kadra. Kādā brīdī tas pat var sāk traucēt – aiz dziedoša putna attēla pamanīsiet provocēšanas atskaņotāju, blakus zīlītēm uz zara redzēsiet barotavu, bet aiz lieliska ķīvītes lidojuma tuvplāna pamanīsiet turpat blakus zālē paslēpušos mazuli. Tomēr to, vai putnu attēli nav tapuši putniem “nedraudzīgā veidā”, bieži var pateikt tikai un vienīgi pats autors. Tādēļ labākais, ko katrs no mums var darīt, ir izvērtēt pašiem savu pieredzi un pārskatīt sava darba metodes, ja tās rada šaubas. Un – kas ir tikpat svarīgi – sākt runāt par putnu fotografēšanas ētiku tāpat, kā runājam par tehniku vai jebko citu, kas ir būtiski putnu bildēšanas ikdienā. Labāk par to sākt runāt pašiem, nevis piedzīvot savu baltās pūces gadījumu, kas putnu bildētāju tēlu var sabojāt uz ilgu laiku.


Jānis Ķuze, janis.kuze@ldf.lv
Oriģinālā publicēts LOB žurnāla „Putni dabā” 2007. gada 2./3. numurā. Pārpublicēts ar nelieliem autora ieviestiem labojumiem.



Dabasdati.lv forums

Apspried redzēto www.dabasdati.lv/forums!

Dabasdati.lv forumā esat aicināti arī uz sarunām par savvaļas augu un dzīvnieku novērojumiem dabā, dabas foto un arī citām ar dabu un tās vērošanu saistītām tēmām. 

Pēdējie novērojumi
Hymenoptera sp. - 2025-06-12 Vīksna
Oniscoidea sp. - 2025-06-12 Vīksna
Calamagrostis sp. - 2025-07-09 Vīksna
Valeriana officinalis - 2025-07-09 Vīksna
Cirsium arvense - 2025-07-09 Vīksna
Aphididae sp. - 2025-06-12 Vīksna
Trichoptera sp. - 2025-06-12 Vīksna
Nezināms
Ignotus
@ anthicus
Pēdējie komentāri novērojumiem
adata 06.februāris, 20:29

Šis ir vidējais dzenis, dižraibajam būtu melnā svītra zem vaiga.


roosaluristaja 06.februāris, 19:48

Vairāk pēc pelēkās izskatās


Zigurds Krievans 06.februāris, 17:08

Labdien, tas priecē ka gredzenotais putns atradās :) Iepriekš gar to kaudzi biju staigājis, bet neko vairāk kā parastus kūtsmēslus neredzēju. Tagad varbūt kaut ko pieveda, bet bija stiprs sniegs un viss baltā, un neko saskatīt neizdevās. Īpaši traucēt putnus ar negribējās, tā ka pa ātro tikai gar vienu malu nogāju un devos prom. Vienā vietā bija pilns ar kraukļu pēdām, bet tur ar nekā īpaša. Paliks siltāks, cerams sanāks pačekot, ja vēl būs neaizlaidušies.


Vīksna 06.februāris, 12:29

Paldies !


ekologs 06.februāris, 07:35

Jā, Uģim taisnība ir par to apkakli. Paldies! Tinējs jau ir :) Ar melno apkakli var apskatīties Archips spp.


CerambyX 05.februāris, 22:08

Nē, Pandemis sugu kāpuriem nav tāda tumša 'apkaklīte'. Kāda cita suga.


IlzeP 05.februāris, 21:00

Vai mainīt uz šo sugu?


Vīksna 05.februāris, 19:59

Paldies !


ekologs 05.februāris, 19:13

Teiktu, ka mīkstspārnis (Cantharis pellucida).


ekologs 05.februāris, 19:08

Iespējams kāds no Otiorhynchus sp.


ekologs 05.februāris, 19:00

Manuprāt, te kārtējā Orchesella flavescens :)


ekologs 05.februāris, 18:44

Izskatās pēc tinēja (Pandemis heparana) kāpura.


IlzeP 05.februāris, 18:29

Un šim tāpat.


IlzeP 05.februāris, 18:21

Arī šim nav reģistrējusies vieta - dzēšams.


IlzeP 05.februāris, 16:41

Šim tas pats


IlzeP 05.februāris, 16:40

Arī šim nav reģistrējusies vieta.


IlzeP 05.februāris, 16:38

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:37

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:29

Arī šeit tas pats - kaut kāda sistēmas kļūda bijusi.


IlzeP 05.februāris, 16:26

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņojiet par jaunu un šo dzēšat!


IlzeP 05.februāris, 16:24

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja vieta zināma, ieziņojiet, lūdzu, vēlreiz, un šo dzēsiet!


Vīksna 05.februāris, 16:19

Paldies !


IlzeP 05.februāris, 16:17

Māri, vai Tu esi ieziņojis vēlreiz pareizajā vietā? Vai šo novērojumu var dzēst? Nevar eksoprtēt uz ornitho, jo "nav" novērojuma vietas.


dziedava 05.februāris, 15:50

Jāteic, ka šogad prioritāri cenšos laiku veltīt grāmatas "bīdīšanai uz priekšu", tāpēc ar mikroskopijām uz priekšu iet lēni, pamazām. Uz galda stāv pēdējie saņemtie paraugi, ko plānots tuvākā laikā apskatīt, bet paralēli grāmatai tas tuvākais laiks nāk lēnām.


dziedava 05.februāris, 15:49

Mikroskopija hipotēzi apstiprināja, paldies par paraugu! :)


Toms Čakars 05.februāris, 15:10

Paldies!


mazais_ezis 05.februāris, 12:47

Peļu klijāns.


Siona 05.februāris, 11:44

Bija uz ozola, jā!


LMM 04.februāris, 23:36

Perpolita, laikam hammonis.


Mežirbe777 04.februāris, 20:44

Paldies! Blakus esošā mūra kroga ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tomēr divas blakus esošās senās koka ēkas tādas nav. Daudzi skaisti retumi bija sastopami.


meža_meita 04.februāris, 20:29

Skaisti! Šo arī esmu redzējusi arī uz citām guļbūvēm, laikam viņai tās ļoti patīk. Žēl gan, ka tik unikāla koka ēka ir pamesta.


Vīksna 04.februāris, 19:12

Tas, ko man likāt atdalīt. Izžuvusi upes gultne ar dažādiem gliemežiem un rokās šī gliemene.


nekovārnis 04.februāris, 19:10

Paldies Artur un Ilze! :)


adata 04.februāris, 18:37

Paldies, Uldi!


IlzeP 04.februāris, 18:29

Viens lieks "t" nosaukumā bija problēma. Bet par sugas pareizību paļaujos uz Jums.


Vīksna 04.februāris, 15:43

Antodonta cygnea nevaru pierakstīt.


Vīksna 04.februāris, 15:38

Paldies !


ekologs 04.februāris, 15:21

Iespējams, kāda no Pogonognatellus sp.


meža_meita 04.februāris, 15:11

Paldies Ilze! Domāju, ka varbūt Spānis.


IlzeP 04.februāris, 14:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:31

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:29

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:22

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:17

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:51

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:48

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:39

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 11:13

Vai foto nav? Droši vien arī šoreiz pelēkā.


Jānis Ķuze 04.februāris, 11:03

Sveiki! H818 gredzenoju kā jauno putnu ligzdā 10.06.2023. Gulbenes pusē, šis ir pirmais nolasījums. Tik lielā skaitā ziemās reti gadās redzēt (aptuveni 20 gadus atpakaļ pie Dzeldas līdzīgos apstākļos tika uzskaitīti pie 30). Interesanti, kas piesaistīja putnu uzmanību, kaudzē bija kaut kas vairāk par tikai kūtsmēsliem.


Mežirbe777 04.februāris, 00:28

Aktīvajā sezonā noteikti jāievāc un jāpārbauda, aizdomas par Buellia violaceofusca, vai arī Lecanographa (:


Mežirbe777 04.februāris, 00:06

Physcia caesia (Hoffm.) Fürnr.


dziedava 03.februāris, 22:02

Paldies par paraugu! :) Mikroskopēju. Cukurīte ir droši, bet par sugu es vēl papētīšu. Tuvākā man zināmā sanāk Didymium bahiense, kam substrāts atbilst, jo aug uz visādiem augiem, bet tai it kā ir apaļas sporas, bet šīs tādas neregulāras un pat mazliet lauzītas. Jāsaprot, vai tā vnk gadījies, vai nav kādas citas sugas pazīme.


Vīksna 03.februāris, 20:47

Paldies !


IlzeP 03.februāris, 19:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Arianta arbustorum sadēdējusi čaula)


IlzeP 03.februāris, 19:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:42

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis Cepaea sp., varētu būt C. hortensis)


IlzeP 03.februāris, 19:41

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:38

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:35

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:33

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Oxychilus sp.)


IlzeP 03.februāris, 19:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Vīksna 03.februāris, 11:08

Paldies !


Agnese 02.februāris, 14:27

Paldies Edgaram par komentāru! Materiāls ir ievākts un ielikts Dabas muzejas krājumā.


IlzeP 01.februāris, 20:57

Gaigalas mātīte.


Rekmanis 01.februāris, 16:26

Tādu fisciju dabasdatos neatrodu.


Cute Kitten 01.februāris, 13:52

Izskatās pēc baltača, bet nav redzams baltais astes galiņš kurš atradās zem ūdens. Acis izteikti baltas.


Cute Kitten 01.februāris, 12:41

Vai kāds var palīdzēt noteikt vai šis tiešām ir peļu klijāns?


Vīksna 31.janvāris, 16:13

Paldies !


Vīksna 31.janvāris, 14:24

Paldies !


CerambyX 31.janvāris, 12:31

Drīzāk rubiginosa (sevišķi, ja uz kāda ušņ/dadžveidīga Cirisum)


Vīksna 31.janvāris, 12:17

Paldies !


meža_meita 30.janvāris, 22:08

Domāju, ka Physcia dubia


meža_meita 30.janvāris, 22:02

Ar stereokaulona noteikšanu man nekas nesanāk, bet Mužo ksantoparmēlija pārtop par jaunu sugu Latvijā, ieritināto arktoparmēliju Arctoparmelia incurva. Suga pelnījusi atsevišķu novērojumu, ko arī ielikšu. Paldies Ritvar par šo akmeni, bez Tevis šī suga netiktu atrasta :)


svilanei 30.janvāris, 13:45

Domāju, ka Viola canina. Cik var redzēt - izteiktu rozetes lapu nav, tāpēc Rivina vijolīte nebūs. Ziedi gaiši ar gaišu piesi, lieli un augšējās divas ziedlapas pārklājas, lapu forma arī kā Viola canina.


IlzeP 29.janvāris, 15:50

Cita bilde pievienojusies


IlzeP 29.janvāris, 15:49

Vai nav tomēr lauku (cik nu tur var redzēt)?


IlzeP 29.janvāris, 15:47

Attēlā galva izskatās ļoti dīvainā krāsā...


Irbe 29.janvāris, 15:10

2.foto pelēkais strazds


Matrus 29.janvāris, 12:37

Vienu savāca Drauga spārns 28.01.2026.


dziedava 29.janvāris, 12:30

Jā, Iveta, paraugs lai stāv, varbūt kādreiz šo sugu arī sadalīs, jo abi paraugi savstarpēji vizuāli atšķiras. Bet par sūtījumiem esmu ļoti pateicīga, jo vakar ļoti vajadzēja dabūt šīs sugas titulsporu, un šajos paraugos varēju izvēlēties labāko :))


adata 29.janvāris, 11:45

Labi, ka tika zem mikroskopa! Samulsināja tie vertikāli pastieptie augļķermeņi.


meža_meita 29.janvāris, 10:05

Šie attēlā ir sveķi. Sveķi ļoti labi fluoriscē.


Vīksna 28.janvāris, 16:46

Paldies !


CerambyX 28.janvāris, 11:15

Det. N.Savenkovs


Bekuvecis 27.janvāris, 18:04

Papētīju detālus ģeodatus par šo vietu, šķiet sugai piemērota. Novērotājs ir ar zināšanam un pieredzi. Tā ka izskatās ļoti ticami. Tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā. Jo kļūdīties ir cilvēcīgi, pat zinātājam (piemērs: šīs pašas sugas novērojums akurāt tajā pašā datumā, tikai gadu vēlāk un Engures pagastā). Pērn apsekot atradni īstajā laikā man pašam nebija iespējams, ceru uz šo gadu.


Bekuvecis 27.janvāris, 15:38

Atļaušos nepiekrist. Pats pirmais un būtiskākais - otrajā foto redzams (īpaši - pēc minimālas foto pēcapstrādes), ka kātiņš ir izteikti violets - kā apaļsporu bisītei. Otrkārt, cepurītes krāsa un krokojuma raksturs - akurāt kā apaļsporu bisītei, ne parastajai vai dižajai. Treškārt, augtene - parastā bisīte nekad nav manīta uz egles (dižā reizēm gan), turpretī apaļsporu bisītei tā ir vistipiskākā. Ceturtkārt, novērojuma datums - nenormāli vēls parastajai, pašā laikā apaļsporu. Tātad, apaļsporu bisītes piektā vai sestā atradne Latvijā - atkarībā no tā, vai apstiprināsies šis 2024. gada novērojums Pierīgā: https://dabasdati.lv/lv/observation/8cl84jvqlbija6q8sr13oj5co6/ (šķiet ļoti ticams, tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā).


Agnese 27.janvāris, 14:41

Inita Dāniele palīdzēja noteikt sugu (tomēr parastā bisīte).


CerambyX 27.janvāris, 14:38

Šajā apkārtnē uzturas krauķi.


dziedava 26.janvāris, 17:45

Visticamāk kāda kājainā cukurīte Didymium sp.


IlzeP 26.janvāris, 16:52

Bez fotogrāfijas un papildu informācijas mainu sugu uz pelēko dzilnu.


dziedava 26.janvāris, 15:43

Renāt, Tu pilnīgi uzminēji, ka es gatavojos sūtīt sprodzīšu paraugus uz Igauniju ukraiņu pētniecei Irynai Yatsiuk, kura ar šo ģinti nodarbojas. Vienīgi neesmu droša, vai viņa šobrīd ņemas arī ar rūsainajām (un vai vispār neesmu nokavējusi "pieteikšanos" ar potenciāli jaunajām sugām) ;). Kaut kad, kad sporu katalogs ļaus no tā atslēgties, paskatīšos. Iveta, paldies par labiem vārdiem! :)


Mary1979 26.janvāris, 14:27

Lauči noteikti ir. Paldies!


meža_meita 26.janvāris, 12:51

Paldies Julita un Iveta, liels prieks par noteikto sugu un jūsu entuziasmu! Pilnīgi iztēlojos, kā kādā nākamajā LMB gada kopsapulcē Julita stāsta kā sadalītas sprodzītes un tika mikroskopēti visi rūsaino sprodzīšu paraugi, rezultātā tik un tik jaunas sugas LV :D


Vīksna 26.janvāris, 09:52

Paldies !


meža_meita 26.janvāris, 09:47

:(


dziedava 26.janvāris, 09:29

Paraugu gan vērts saglabāt, jo mēs droši nezinām, vai nevar vēl kādas citas sugas būt uz hiacinšu sīpoliem. Bez mikroskopijas pagaidām tā ir tikai hipotēze.


Guntanators 26.janvāris, 02:02

Video: https://youtu.be/4QDMYzeMTVo


Guntanators 26.janvāris, 01:46

Video: https://youtu.be/O5fjqJKToZg


ekologs 25.janvāris, 19:53

Bārdzīlīte (Panurus biarmicus).


megemege 25.janvāris, 17:57

Paldies, Edgar!


Siona 24.janvāris, 20:06

Paldies! :))


dziedava 24.janvāris, 20:00

Irir! Sporas tādas stūrainas :)


ekologs 24.janvāris, 18:25

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


ekologs 24.janvāris, 16:37

Parastā kaulene (Lithobius forficatus).


adata 23.janvāris, 21:27

Jā, un tas kopskata klājiens arī citāds, sprodzītēm atbilstošs. Atslēgu izmantot īsti nav nācies, dabā tā prasa vairāk laika, nesanāk tik ātri, bet šībrīža vakaros var paurķēties. Neticēju sev, ka no plazmodija bildes vien ko izlobīšu.Visvairāk zināšanu man sniedz "Dziedavā" aprakstītais pārskats, nenovērtējami! Ideāli (tāpat kā pabeigts) nekas nemēdz būt, visu cieņu jau izdarītajam, Jums noteikti izdosies!


pustumsa 23.janvāris, 20:13

Paldies. Nezināju


dziedava 23.janvāris, 18:22

Milzumpaldies, Iveta! Kad būs skaidrs, ka dabasdati pēc mēneša dodas no šīs vietas prom uz jaunām mājām, plānoju atjaunot atslēgu, "izspiežot" no Dabasdatiem visu jaunāko info, un tādi pieredzes stāsti labāk palīdz saprast, kas jālabo. Ideāla gan nebūs, jo tam man nav laika (un finansu), bet kaut ko vismaz. :) Bet hipotēze sakrīt ar to, ko es redzēju, saņemot paraugu. :)) Un pēc atslēgas man arī tā ar visu oranžo krāsu sanāca kā viena no 2 pamathipotēzēm, bet man papildus bija zināms substrāts (iespējams, melnalksnis), vienīgi formu ievadīju kā apaļīgu, jo paskatījos, ka atslēgā izstieptā ir tāda ļoti izstiepta. Bet pilienveida arī būtu bijis jāizskata. Tā ka paldies abām, Ivetai un Renātei! Kaut kad vēlāk, kad būs vairāk laika, arī mikroskopēšu, bet izskatās visai pārliecinoši ar atsevišķiem (no sporu mākoņa), platiem kausiņiem.


adata 23.janvāris, 18:19

Būs tomēr vidējais dzenis, baltmugurdzenim nav balto laukumu spārnu sānos.


adata 23.janvāris, 17:38

Nu, Julita, mana hipotēze ir/sanāca rūsainā sprodzīte. Bet līdz tai nokļuvu ņemot vērā arī savu pieredzi, ka augļķermeņi veidojas sprodzītēm atbilstošā formā. Ievadot pēc atslēgas krāsu oranžu (un formu pilienveida, jo sākumā tā šķita pilienveida, par izstieptu neiedomājos),piedāvāja krāterītes, ko sapratu, ka galīgi garām. Atpazīstot sprodzītes formu, sāku lasīt par tām. Tur teikums: " no jaunībā līdzīgās maldinošās pilienītes atšķiras ar vālītes formu". Un sprodzītēm atslēgā forma " vertikāli izstiepta. Bingo! Savadīju vēlreiz parametrus, norādot attiecīgo formu un krāsu! (norādīju rozā, pēc izlasītā, ka pirms pāris dienām tā sprodzītei varētu būt bijusi rozā, jo ievadot oranžu, kā ir attēlā, piedāvāja pilienītes, kas atkal tā kā nebūtu pēc plazmo formas), piedāvāja sprodzīti( vai konkrēti jau sugu, nepieminu, bet to atklāju palasot). Tā man sanāca, varbūt esmu iebraukuši arī auzās, varbūt šis ir kas neaprakstīts. Secināju - lai izmantotu "atslēgu", precīzi jāzin krāsa un forma ko norādīt, jākrāj pieredze, jo vasarā man bija gadījums nosakot pārslaino cukurīti, kad ievadīju dzeltenu (tāds tas man tobrīd no piedāvātā likās) plazmo krāsu, piedāvāja viskautko citu.


Vīksna 23.janvāris, 14:33

Tad jau labi. Paldies !


VijaS 23.janvāris, 11:27

Paldies, Valda!


dziedava 23.janvāris, 10:32

Liels paldies par paraugiem! Vēl nemikroskopēju, bet apskatīju. Abi ir saglabājušies lieliskā stāvoklī, tāpēc par to var nesatraukties.:)


dziedava 23.janvāris, 10:06

Iveta, paraugs ir pie manis, apskatīju. Nemikroskopēju vēl, bet hipotēze ir skaidra. Būtu interesanti uzzināt "atslēgas stāstu", kas nebūtu ietekmēts no manas hipotēzes, jo izskatās, ka zem šī novērojuma nevienas hipotēzes vēl nav.


IlzeP 22.janvāris, 12:00

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Andri, tas ir kāda cita novērojums?


IlzeP 22.janvāris, 11:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:50

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:48

Sphaerium sp. - pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:45

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:39

Pec foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:15

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:14

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:13

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 22.janvāris, 11:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


ekologs 22.janvāris, 08:33

Alkšņu zilā lapgrauža (Agelastica alni) kāpurs.


Mangusts 22.janvāris, 07:35

brīžiem izskrēja apgaismotākā vietā pie nožogojuma starp mājām, rušinājās sniegā un, šķiet, kaut ko noķēra, ko pēc tam stūrī, no kura izskrēja, visticamāk, ēda.


Mangusts 22.janvāris, 00:09

https://www.youtube.com/shorts/7RxQ4s2VQ54


Vladimirs S 21.janvāris, 20:45

https://dabasdati.lv/lv/observation/ci632kpj6gud7udis51lbotr45/


Zane Dāvidsone 21.janvāris, 20:21

Diemžēl apzināti neskaitīju, bet, skatos video, ko biju uzņēmusi- 16 vecie, 3 jaunie.


Ziemelmeita 21.janvāris, 19:49

Paldies,Valda!


Grislis 21.janvāris, 18:23

Uz vārpiņām kaut kāda melnplaukas sēne...


Grislis 21.janvāris, 18:07

Var jau būt, ka sanāk retais C.otrubae, bet tad sīkāk jāpēta pūslītis un tā knābītis...


Matrus 21.janvāris, 16:58

Janvārī putni neligzdo….


grieze 21.janvāris, 14:21

2025. gadā pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma atkal ir dziedoša tēviņa novērojums, bet, vai bija arī mātīte, nav zināms. Ticami, ka 1970.-80. gados vēl ligzdoja (1989. gadā, piemēram jūlijā-augustā noķerti 5 putni bez pievilināšanas), bet pierādīta ligzdošana 1940. gadā (Roms J. 1942. Acrocephalus paludicola Vieill. Brutvogel im Lettland. Folia Zoologica et Hydrobiologica 11: 215.)


adata 21.janvāris, 13:19

Šis man izskatās tā, it kā ragansviestiņš būtu apaudzis riekstu!


Grislis 20.janvāris, 18:33

Šis man liekas aizdomīgs... gan pēc pūslīša formas, gan vidējā foto labi redzams knābītis ar šķēlumu, kāds C.loliacea noteikti nav. Varbūt kāds interesants hibrīds. Ja vēl saglabājies paraudziņš, varu apskatīt. Piedod, ka šo ieraudzīju tik vēlu...


ekologs 20.janvāris, 17:51

Paldies!


zemesbite 20.janvāris, 17:41

Illosporiopsis christiansenii ?


Vīksna 20.janvāris, 14:39

Paldies !


IlzeP 20.janvāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:29

Pēc attēla noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:28

Visticamāk, Arion fuscus (Artura Stalaža komentārs)


IlzeP 20.janvāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:23

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:21

Komentārs te jau bija, tagad arī Artura Stalaža komentārs: "2. un 4. attēls – Lymnaea stagnalis (gliemeži) čaulas daudz, +gliemenes – šos abus attēlus varētu likt kā atsevišķu ziņojumu šai sugai; 3. attēls (gliemene) pēc formas Antodonta cygnea." Būtu labi sadalīt divos novērojumos.


IlzeP 20.janvāris, 14:18

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis, pēc raibumiem nevar sajaukt ar Helix pomatia mazuļiem)


IlzeP 20.janvāris, 14:15

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:14

Nepieaudzis. Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:10

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:09

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Mežirbe777 20.janvāris, 14:09

Brīnišķīgi! Negaidīts retums.. Paldies!


IlzeP 20.janvāris, 14:08

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:07

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:06

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:05

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:04

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:03

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts