Aktīvie lietotāji: 594 Šodien ievadītie novērojumi: 73 Kopējais novērojumu skaits: 2285102
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Par putnu fotografēšanas ētiku – kas atrodas aiz bildes?
Pievienots 2014-05-09 15:41:24

Putnu fotografēšana ir kļuvusi par mūsu ikdienu. Vēl pirms divdesmit gadiem Latvijā ar to nodarbojās saujiņa cilvēku, kas bija šīs nodarbes fanātiķi. Dažiem no tiem foto ķīmijas sagatavošana, filmu attīstīšana un bilžu kopēšana paņēma tikpat daudz, ja ne vēl vairāk laika, kā pati iešana dabā, lai putnus fotografētu. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies – pateicoties straujajai tehnikas attīstībai, šodien putnotāji lieto pat tādus terminus kā  phonescoping jeb telefonskopija – kvalitatīvus putnu attēlus ir iespējams iegūt pat ar mobilajā telefonā iebūvētām kamerām, fotografējot caur putnu vērošanas teleskopu! Tas viss ir padarījis putnus pieejamākus, kā jebkad iepriekš un – liek mums būt arvien atbildīgākiem, šīs iespējas izmantojot!


Foto: Tom Olliver / flickr.com

Pirms runāt par putnu fotografēšanas ētiku, vajadzētu tikt skaidrībā, kāpēc šī tēma vispār ir aktuāla un kādēļ to skatīt atsevišķi no putnu vērošanas, kas tāpat pēdējo desmit gadu laikā ir jūtami pieņēmusies spēkā. Problēma slēpjas apstāklī, ka labu attēlu iegūšanas nolūkā putnu fotogrāfi parasti cenšas putniem tikt pēc iespējas tuvāk, kas bieži beidzas ar putnu iztraucēšanu. Šāda traucēšana putniem var beigties ar barošanās vai atpūtas vietas pamešanu vai sliktākajā gadījumā pat ar nesekmīgu ligzdošanu, ja bildēts pie ligzdas. Augot putnu fotogrāfu saimei, nekritiskas to darbības rezultātā populārās putnu vērošanas vietās putniem var tikt radīts pastāvīgs traucējums, kas var novest pat pie te rodamās putnu daudzveidības un (caurceļošanas laikā) vienlaikus uzturošos putnu skaita samazināšanās.

Lai gan Latvijā putnu fotografēšanas popularitāte pēdējos gados ir būtiski augusi, mēs joprojām atpaliekam no rietumu Eiropas, kur putnu vērotāju un fotogrāfu skaits ir krietni lielāks un arī par šo nodarbju ētiskajiem aspektiem ir sākts runāt jau sen. Labu ieskatu par to guvu šī gada aprīlī, viesojoties pie kolēģiem Skotijā, kur man bija retā izdevība piedalīties jaunu dzeltenknābja gārgaļu ziemošanas vietu meklēšanā. Braucot pa vienu no Hebridu salām, vietējie putnotāji mums parādīja vietu, kur kūdrainā tīrelī šopavasar bija uzturējusies, iespējams, uz ligzdošanu sataisījusies baltā pūce, ko šopavasar bija paspējuši apskatīt daudzi vietējie putnu vērotāji. Putns esot pazudis pēc tam, kad to iztraucējuši četri nu jau vietējo putnotāju vidū nelāgu slavu iemantojuši putnu fotogrāfi, kas izkārtojušies ķēdē briduši pāri tīrelim, putnu ik pa laikam izceļot, lai to varētu fotografēt lidojumā. Biju spiests noklausīties ļoti neglaimojošos visai putnu fotogrāfu saimei veltītos epitetos – putnu bildētājiem liekoties, ka noteikumi uz tiem neattiecas un bieži gadoties tā – jo pazīstamāks fotogrāfs, jo nelāgākā izpausmē šādu attieksmi varot sagaidīt. Dažiem liekoties, ka salīdzinot ar putnu vērotājiem, putnu fotogrāfi ir “īpaša šķira” ar īpašām atlaidēm. Uz jautājumu, kā šādas problēmas tiek risinātas, tika atbildēts – rakstot par to presē un nosaucot negodprātīgos bildētājus vārdā... Redaktoriem savukārt esot iespējams šādi sašmucējušos autoru bildes ignorēt, jo zinošiem lasītājiem neesot prieka no “asiņainiem” attēliem un konkrētās salas putnotāju auditorija uzvertu šo baltās pūces attēlu parādīšanos presē kā sarkanas lupatas karināšanu buļļa deguna galā.

Tā kā pats sevi zināmā mērā pieskaitu pie putnu fotogrāfu sabiedrības, dzirdētais man lika aizdomāties par gadījumiem, kad atsevišķu bildētāju dēļ nepelnīti var tikt diskreditēta visa putnu fotogrāfu cunfte. Pārcilāju atmiņā gadījumus, kad ar kaut ko līdzīgu bija nācies saskarties Latvijā un pārdomāju arī pats savu attieksmi – vai tiešām vienmēr esmu rīkojies tikai tā, kā vajadzētu un nevis tā, kā ir vieglāk? Un vai varētu būt, ka šādas problēmas ir raksturīgas visur citur, bet tikai ne pie mums? Laikam jau nē.

Domāju, ka grēkošanai pret galveno putnu vērošanas (un arī fotografēšanas) principu – “vēro (bildē), bet netraucē” ir vairāki iemesli, kas turklāt bieži darbojas kopā. Pirmais, kas kļūst īpaši nozīmīgs, paplašinoties putnu bildētāju lokam – putnu fotografētāji dažkārt nepazīst putnus, ko bildē. Ar sugas pazīšanu parasti ir par maz – ir labi jāpārzina tās uzvedības nianses dažādās sezonās, kas ne tikai palīdz tikt pie labiem attēliem, bet arī palīdz saprast, kurā brīdī varbūt nejauši piedzīvoto izdevību neizmantot, lai “modelim” nenodarītu ļaunumu un nevainīgu putnu fotografēšanu nepārvērstu par “iešanu pāri līķiem”. Ja pieminētie baltās pūces bildētāji būtu lietas kursā par situācijas būtību – pūces dzenāšanu “ligzdošanas sezonas laikā pa piemērotu biotopu”, iespējams, arī viņu attieksme būtu savādāka.

Otra diemžēl arī plaši izplatīta problēma, uz ko manu uzmanību savulaik vērsa skotu dabas fotogrāfs Nials Benvī  (Niall Benvie), ir oportūnisms. Tā vietā, lai katra sev interesējošā motīva iegūšanai gatavotos ar vislielāko rūpību, izraugoties un iekārtojot bildēšanas vietas un būvējot slēpņus, kas dotu iespēju bildēt putnus, tos netraucējot, putnu fotogrāfi pārāk bieži paļaujas uz gadījumu – cerību vienkārši “pieiet tuvāk,” piemēram, ķīvīšu vai dzelteno tārtiņu baram uz lauka. Šāda attieksme ar ļoti labiem attēliem atmaksājas reti un parasti beidzas ar putnu iztraucēšanu. 

Savulaik ievērojama daļa no publicētajām putnu fotogrāfijām bija tapusi pie ligzdām. Tā, neapšaubāmi, bija salīdzinoši vienkārša iespēja nokļūt putniem fotografējamā attālumā, ko daļēji varēja attaisnot ar tā laika fotogrāfijas tehniskajām iespējām. Lai gan putnu ligzdošanas uzvedība ir ļoti būtisks to dzīves aspekts, lielais risks, kādam tiek pakļauts dējums vai mazuļi, kā arī salīdzinoši vieglais veids, kā tikt pie šādiem attēliem, rada tiem zināmu “negatīvu pievienoto vērtību”. Kā spilgtākos ligzdu bilžu piemērus atceros divus, pāris gadus atpakaļ redzētus Velsā izdotā dabas aizsardzībai veltītā bukletā. Tajos bija redzamas uz ligzdām sēdošas purva pūce un kuitala – nolūkā tikt pie vēlamā bildēšanas rakursa, fotogrāfs bija izcirpis ligzdu piesedzošo zāli, tādējādi atklājot perējošos putnus pilnā augumā! Lai gan Latvijā tik brutālus fotografēšanas piemērus pēdējā laikā nav nācies redzēt, trenētu aci uzreiz uzmanīgu dara tuvplāna attēli ar uztrauktiem, zemu lidojošiem un parasti uz zemes ligzdojošiem putniem. Reiz man tika rādīti šādi zivju gārņa attēli un manas aizdomas apstiprinājās, redzot sērijas nākošos kadrus – gārņa ligzdu ar tikko šķīlušamies mazuļiem. Vai tas nozīmē, ka fotografēt putnus pie ligzdām būtu slikti? Atbilde, protams, nav viennozīmīga – no tā, ka bildēsiet mājas strazdu barojam mazuļus putnu būrī pie mājas sienas, visticamāk, liela nelaime neradīsies. Tomēr jāņem vērā, ka fotografēšana pie ligzdas uzliek ļoti lielu atbildību, jo dažkārt pat salīdzinoši īss traucējums var novest pie ligzdas pamešanas un neviens, pat ne vislabākais kadrs, nav tā vērts. Savu putnu fotogrāfa gaitu sākumā vairākas reizes tiku fotografējis putnus pie ligzdām un pārliecinājos par to, ka nemitīgā uztraukuma par tēmu “vai mana klātbūtne nenodarīs ko sliktu” rezultātā no šādas putnu fotografēšanas bija visai maz prieka, arī tad, ja iegūtie kadri bija salīdzinoši labi. 

Putnus fotografējot, kameras slēdzi var nospiest dažādu iemeslu dēļ – sākot ar ornitofaunistiska retuma dokumentēšanu un fotografēšanu tikai sava prieka pēc un beidzot ar profesionālu nodarbi. Katram no šiem piemēriem ir sava specifika, tādēļ vienas receptes – kā bildēt putnus, nodarot tiem pēc iespējas mazāku traucējumu – ieteikšana nebūt nav viegla. Man aktuāli liekas pazīstamā Ziemeļamerikas putnu fotogrāfa Artūra Morisa ieteiktie vienkāršie pamatprincipi (Morris A. 1998. The art of bird photography. Amphoto books, New York.), kurus ievērojot risks, ka putniem tiks radīts būtisks traucējums, tiek samazināts līdz minimumam.

- Fotografējot putnus, vienmēr jāpatur prātā, ka jūsu radītā traucējuma rezultātā putni var pamest savas barošanās, atpūtas vai pat ligzdošanas vietas. Centieties radīt pēc iespējas mazāku ietekmi;

- Jums ir jāpazīst putni, ko fotografējat. Pazīstot to uzvedību, ķermeņa valodu un saucienus, jūs zināsiet, vai mēģinājums piekļūt vēl tuvāk ir pieļaujams.

- Iespēju robežās centieties nefotografēt putnus pie ligzdas – jūsu radītais traucējums var novest pie ligzdas pamešanas; pat īslaicīga perējošā putna nodzīšana no ligzdas un ligzdas atsegšana var novest pie tā, ka to izposta plēsēji;

- Fotografējot putnus publiski zināmās un bieži apmeklētās vietās, paturiet prātā, ka putnus var vēlēties apskatīt vai fotografēt arī citi putnu vērotāji vai fotogrāfi.

Domāju, ka uzskaitīto pamatprincipu saraksts nebūt nav jāuztver kā kaut kas galīgs – daudzi no mums to noteikti varētu papildināt ar sevis varbūt jau ilgstoši praksē ievērotiem, nerakstītiem noteikumiem.

Jo ilgāk nodarbosieties ar putnu bildēšanu, jo vairāk putnu fotogrāfijās ieraudzīsiet arī no tā, kas paliek aiz kadra. Kādā brīdī tas pat var sāk traucēt – aiz dziedoša putna attēla pamanīsiet provocēšanas atskaņotāju, blakus zīlītēm uz zara redzēsiet barotavu, bet aiz lieliska ķīvītes lidojuma tuvplāna pamanīsiet turpat blakus zālē paslēpušos mazuli. Tomēr to, vai putnu attēli nav tapuši putniem “nedraudzīgā veidā”, bieži var pateikt tikai un vienīgi pats autors. Tādēļ labākais, ko katrs no mums var darīt, ir izvērtēt pašiem savu pieredzi un pārskatīt sava darba metodes, ja tās rada šaubas. Un – kas ir tikpat svarīgi – sākt runāt par putnu fotografēšanas ētiku tāpat, kā runājam par tehniku vai jebko citu, kas ir būtiski putnu bildēšanas ikdienā. Labāk par to sākt runāt pašiem, nevis piedzīvot savu baltās pūces gadījumu, kas putnu bildētāju tēlu var sabojāt uz ilgu laiku.


Jānis Ķuze, janis.kuze@ldf.lv
Oriģinālā publicēts LOB žurnāla „Putni dabā” 2007. gada 2./3. numurā. Pārpublicēts ar nelieliem autora ieviestiem labojumiem.



Dabasdati.lv forums

Apspried redzēto www.dabasdati.lv/forums!

Dabasdati.lv forumā esat aicināti arī uz sarunām par savvaļas augu un dzīvnieku novērojumiem dabā, dabas foto un arī citām ar dabu un tās vērošanu saistītām tēmām. 

Pēdējie novērojumi
Spinus spinus - 2026-02-23 zalktene12
Pardosa sp. - 2026-02-27 ekologs
Accipiter nisus - 2026-02-27 VitaP.
Chloris chloris - 2026-02-27 zane_ernstreite
Grus grus - 2026-02-27 Osis
Turdus merula - 2026-02-27 Rocky
Anser fabalis - 2026-02-27 Osis
Nezināms
Ignotus
@ Pūcis
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 27.februāris, 14:51

Tikko taisīju Diderma deplanatum kolāžu - nu 1:1 ar tiem paraugiem, kas mums ir :). Brīnītos, ja mikroskopijā izrādītos tomēr, ka nav.


ekologs 27.februāris, 14:47

Pirmais posmkājis pie plusiem :) Nu ne jau Pardosa hortensis?


mufunja 27.februāris, 12:32

Piekrītu. Pirmo reizi, kad to atradu, tas arī bija mitrā vietā.


dziedava 27.februāris, 12:19

Paldies! Izskatās, ka šī suga labprātāk aug mitrās vietās, tad te arī tas apstiprinās :)


mufunja 27.februāris, 11:57

Man šķiet, ka tur ir mitrs. Tas ir tieši blakus upei. Es to atradu, kad makšķerēju.:) :)


kamene 27.februāris, 11:50

Paldies, Julita!


dziedava 27.februāris, 11:37

Paldies! :)


dziedava 27.februāris, 11:36

Super, lielisks atradums! Tas sanāk klajš lauks? Tur nav mitrs?


mufunja 27.februāris, 11:20

Manuprāt, tā ir priede, ļoti vecs celms.


mufunja 27.februāris, 11:18

Paldies, Julita. ir viss :)


dziedava 27.februāris, 08:41

Laikam egles kritala?


dziedava 27.februāris, 06:38

Šis arī tāds aizdomīgs. Un septembra beigas..


dziedava 27.februāris, 06:29

Grūti bez mikroskopēšanas pateikt, bet ja pakāje būtu mazliet rozīga, es teiktu, ka drīzāk F.licentii, jo septembris, plika koksne un dzeltenais tonis ne uz zaļgano, bet brūngano toni.


dziedava 27.februāris, 06:22

No šādiem foto, protams, droši noteikt nevar, bet augšanas laiks, vertikālā virsma plus iekšas tādas "pūkainas" tipiski izskatījās F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:19

Varbūt ir vēl kāds foto? Vajadzētu būt F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:17

Pēc augšanas laika, substrāta un pleķainības vairāk velk uz F.licentii. Ja ir vēl kāds foto, tuvāk (redzēt pakājes toni), citā rakursā, varētu pievienot


dziedava 27.februāris, 06:12

2. foto pakāje izskatās viegli rozīga, pats augļķermenis arī tāds nav tīri dzeltens, mazliet brūngani pleķi. Plus augšanas laiks septembrī uz plikas koksnes (ne sūnām) - viss liecina, ka drīzāk vajadzētu būt F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:03

Foto saskatāms, ka izveidojušās sīkas bumbiņas kā grubulīši. Ragansviestiem tā neveidojas. Ja nav kaut kas nezināms superrets, tad ticamākā versija skujkoku mežā uz sūnām ir zaļganās pumpurītes plazmodijs ar jaunu augļķermeņu aizmetņiem


dziedava 26.februāris, 18:06

Šai sugai galvenā pazīme ir kapilīcija gals ar bumbulīti un galā mazu smailīti Te es galu īsti neredzu. Ir tāds?


dziedava 26.februāris, 16:29

Kāda koka suga varētu būt kritala?


Vīksna 26.februāris, 15:37

Paldies !


Zigurds Krievans 26.februāris, 11:23

Paldies, izskatās ka varētu būt! Vajadzēs vēl vasarā pārbaudīt:)


roosaluristaja 26.februāris, 09:24

Droši vien priežu cietpiepe. Uz priedēm nav daudz šāda tipa piepju. 100 punkti pēc šādiem attēliem, protams, nevar pateikt


CerambyX 25.februāris, 23:12

Taustekļi melni - tad drīzāk Bembidion illigeri


CerambyX 25.februāris, 23:05

Tā kā naktssvece.


Zigurds Krievans 25.februāris, 22:49

Varbūt var noteikt kas par augu tas ir? Būtu noderīgi zināt :) Izskatās ka zvirbuļveidīgajiem sēklas patīk, citās vietās kur sniega daudz, daudz pēdu apkārt un izbirdnināti.


ArnitaP 25.februāris, 17:54

Vai tā ir samtainā ziemene?


Vīksna 25.februāris, 10:13

Paldies !


Vīksna 25.februāris, 09:31

Bildē sēne ne raibenis.


vertiginidae 24.februāris, 20:51

Melngalvas mīkstgliemezis (Krynickillus melanocephalus)?


Ilze Ķuze 24.februāris, 20:25

Paraudziņš gan vairs nav.


ekologs 24.februāris, 17:54

Kaut kas no bruņērcēm (Oribatida sp.).


Vīksna 24.februāris, 17:48

Paldies !


Vīksna 24.februāris, 07:51

Paldies !


Vīksna 24.februāris, 00:03

Paldies !


CerambyX 23.februāris, 23:25

Sākotnējā versija par agestis bija pareiza (šķiet šo novērojumu tā arī savulaik esmu skatījis) :)


Vīksna 23.februāris, 22:33

Paldies !


žurciņš_4 23.februāris, 21:49

Nesaprotu. Nav P. icarus.


CerambyX 23.februāris, 21:40

Droši vien kāds Passaloecus sp.


CerambyX 23.februāris, 21:38

Kāds cits no lielajiem jātnieciņiem


CerambyX 23.februāris, 21:29

Teiktu, ka šī suga - bet tad būtu jābūt bijušai uz sarkanās uzpirkstītes (nu vai tai kaut kur dārzā vismaz jābūt tuvumā).


Vīksna 23.februāris, 21:16

Paldies !


Vīksna 23.februāris, 16:51

Paldies !


Toms Čakars 23.februāris, 09:33

Pēc attēla noteica Renāte Kaupuža


Vīksna 22.februāris, 22:26

Paldies !


Siona 22.februāris, 19:30

Jā, tā gan ir! :)


Vīksna 22.februāris, 15:56

Paldies ! Reizēm te ne ieiet, ne ielikt ko var. Mēģinu vēl no vecā kautko paspēt ielikt. Ne tik daudz kukaiņus bildē, vai jēdzīgi sanāk.


ekologs 22.februāris, 15:16

Mātīte un tēviņš :)


ekologs 22.februāris, 15:07

Manuprāt, tumšā koksnes skudra (Camponotus herculeanus).


IlzeP 22.februāris, 14:22

Tad Tev laikam ir ieķeksēts "Pielāgot putnu atlantam".


Vīksna 22.februāris, 14:17

Paldies !


ekologs 22.februāris, 11:22

Manuprāt, te velk uz melnuli (Crypticus quisquilius).


dziedava 22.februāris, 10:26

Sūnu/mazā cukurīte arī tāda varētu izskatīties. Bez mikroskopēšanas nav droši noteikt.


Siona 22.februāris, 09:08

Jā, ķērpis! :) oij.. nezināmajiem novērojumiem man šis parādās automātiski, dažreiz, no telefona ievadot novērojumu, piemirstas nomainīt..


ekologs 21.februāris, 08:26

Bildē redzami 2 indivīdi :) Otrs stūrī, labā pusē zarus grauž.


dziedava 21.februāris, 08:20

3. foto vajadzētu pārbaudīt, vai nav Lamproderma columbinum. Ja ir paraugs, to jau vajadzētu varēt ātri izdarīt.


Ziemelmeita 20.februāris, 07:46

Paldies,Ansi!


Vīksna 20.februāris, 00:05

Paldies !


dziedava 19.februāris, 22:14

Jauki, ka apskatīta arī gļotsēne. :) Šai sugu grupai elateras noteikšanā ir svarīgākas par sporām, jāredz raksts un elateras gals, cik garš tas ir.


Durkts 19.februāris, 16:56

ja ir kāds imm, tad to norādu. ja nav norādīts - tad visi ad putni. paldies.


dziedava 19.februāris, 15:40

Te domāts ķērpis? Kāpēc tāds dīvains statuss?


CerambyX 18.februāris, 23:44

Vērīgi pamanīts - tiešām izskatās, ka nebūs icarus. Pēc lidošanas laika it kā varētu būt tikai agestis (priekš artaxerces tipiski daudz par vēlu).


CerambyX 18.februāris, 23:43

Jā, varētu būt, ka mazāk tipisks artaxerxes (parasti jau tas 2. plankums dauz izteiktāk nobīdīts). Jāatzīmē, ka retu reizi var būt arī aberanti icarus īpatņi, kam priekšspārna pamatnē nemaz nav tas melnais plankums. Tie citreiz stirpi mulsinoši izskatās.


ekologs 18.februāris, 20:00

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vladimirs S 18.februāris, 17:31

Gredzens: DEH ZH84409 Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 05.01.2019 Gredzenošanas vieta: Unseburg, Salzlandkreis, Sachsen-Anhalt, Germany Koordinātas: 51°56'00" N 11°31'00" E


Vladimirs S 18.februāris, 17:27

Gredzena pārbaude: NOS 6H28332 Suga: Acanthis flammea flammea Vecums: 2y+ Gredzenošanas datums: 11.07.2019 Gredzenošanas vieta: Ådnøya (Norway, Hordaland, Lindås) Koordinātas: 60°44'49" N 05°02'42" E


Vīksna 18.februāris, 09:45

Paldies !


ArnitaP 18.februāris, 09:09

Paldies!


BI 18.februāris, 08:13

Jā, abi putni arī pagājušajā gadā tajā rajonā dzīvoja


žurciņš_4 18.februāris, 00:31

Nav P. icarus. Varētu būt Aricia artaxerxes vai A. agestis, jo nav unf šūnas plankuma un augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā 2. plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nobīdīts uz leju.


toms.b 18.februāris, 00:03

Vai fonā redzamajam kreves ķērpim varētu noteikt sugu?


žurciņš_4 17.februāris, 22:35

Izskatās pēc Aporia crataegi kūniņas.


žurciņš_4 17.februāris, 22:32

Bet tas attiecas uz P. icarus. Tā varētu būt arī Aricia artaxerxes, taču bez augšpuses īsti atšķirt nevar. Katrā ziņā tas nav P. icarus.


žurciņš_4 17.februāris, 22:10

Piekrītu Vitai. Jo A. agestis sugai nav unf šūnas plankuma, savukārt P. icarus tas ir. Tāpat A. agestis gadījumā augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā otrais plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nedaudz nobīdīts uz leju.


VitaS 17.februāris, 22:00

Šis ļoti izskatās pēc Aricia agestis.


adata 17.februāris, 21:04

Šīm redzama raksturīgā krāsu maiņa vienkopus - balta-dzeltena-brūna, aug bariņos, bet ne ciešos klājienos.


IlzeP 17.februāris, 19:14

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Kāds no sermuļu dzimtas ir, tiktāl taisnība, bet, lai vairāk ko pateiktu, vajadzētu mērogu un info par sniega dziļumu un irdenumu. Cauna tā vismazāk izskatās…"


Siona 17.februāris, 18:58

Kurai putnu sugai/ putnu sugām varētu būt raksturīgi atstāt šādus caurumus sniegā? Apkārt nebija nopēdots..


Indulis Martinsons 17.februāris, 17:34

Paldies par Jūsu palīdzību sugas noteikšanā!


Indulis Martinsons 17.februāris, 15:52

Lūdzu, orintologu padomu sugas noteikšanā, jo pašam nav nepieciešamo zināšanu. Mana versija, ka šis ir zvirbuļu vanags (Accipiter nisus).


Osis 17.februāris, 10:19

Šoreiz nebūs - ieliku vēl vienu bildi ar domu, ka būs labāk / datorā bildes ar sarkaniem/rozā knābjiem - ielieku šeit un foto baigi nokompresējās


MJz 17.februāris, 09:18

Trešā no labās izskatās pēc Kanādas zoss.


ArnitaP 16.februāris, 17:15

Paldies!


ArnitaP 16.februāris, 16:53

Vai tās varētu būt caunas pēdas?


Antarktīda 16.februāris, 07:01

Paldies


ekologs 15.februāris, 23:48

Lūšu pēdas tās nav. Manuprāt, lapsas pēdas.


ekologs 15.februāris, 23:44

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vīksna 15.februāris, 22:52

Paldies !


Mežirbe777 15.februāris, 22:39

Hipotētisks Mycocalicium subtile. Būtu jāiegūst papildus objektīvi dati.


dziedava 15.februāris, 21:35

Tas gan vairāk minējums, jo rozīgs sākums var būt arī Hemitrichia karstenii, kas agrāk skaitījās T.contorta varietāte


ArnitaP 15.februāris, 20:29

Vai pēdējais foto, ko pievienoju, kaut ko dod?


IlzeP 15.februāris, 20:13

Vispirms jau pēdām vajadzētu mērogu, lai kaut ko varētu saprast.


meža_meita 15.februāris, 17:16

Paldies Julita!


ArnitaP 15.februāris, 16:47

Vai tās varētu būt lūšu pēdas?


Amanda 13.februāris, 22:36

Peļu klijāns


ekologs 13.februāris, 21:13

Te izskatās pēc vidējās spīļastes (Apterygida media).


Vīksna 13.februāris, 21:02

Paldies !


ekologs 13.februāris, 21:01

Slaidzirneklis (Pachygnatha degeeri).


ekologs 13.februāris, 20:58

Krabjzirneklis (Xysticus cristatus).


Vīksna 13.februāris, 16:34

Paldies !


mufunja 13.februāris, 15:22

Paldies, Uldis. Man šķiet, ka tā ir apse.


Sintija909 13.februāris, 10:13

Putniņš ielidoja logā, bet atžirga un aizlidoja. Apkārtnē bija dzirdami citi ( nedzirdētas balsis). Krāsa pelēkbrūna.


roosaluristaja 13.februāris, 09:24

Ja tas ir uz apses, varētu būt Punctularia strigosozonata


ekologs 12.februāris, 23:35

Tinējs (Apotomis sororculana).


ekologs 12.februāris, 23:32

Tinējs (Dichrorampha simpliciana).


ekologs 12.februāris, 23:26

Kruzuļzirneklis (Dictyna arundinacea).


ekologs 12.februāris, 23:22

Lēcējzirneklis (Attulus terebratus).


ekologs 12.februāris, 23:19

Garkājods (Tipulidae sp.).


dziedava 12.februāris, 22:07

Mikroskopēju. Šis mazliet sarežģīts gadījums, jo raksturīgas sugas pazīmes ir uz galviņas (raksts), bet galviņa ir izsporojusies un rakstiņš nav saskatāms. Mikroskopiski gari elateru gali liecina par iespējamām divām sugām - T.botrytis un T.ambigua. Pēc sarkanīgās krāsas galviņai, elateras bez bumbuļveida paresninājumiem un kopējā garuma vajadzētu būt sugu grupas pamatsugai T.botrytis.


ArnitaP 12.februāris, 18:23

Paldies!


mufunja 12.februāris, 17:32

Paldies Julita.


Mežirbe777 12.februāris, 17:24

Šis ir krietni padzīvojis Fomitiporia robusta eksemplārs. I.dryadeus būtu atšķirīgs augļķermeņa izskats un dzīvotne. Suga var tikt konstatēta pie dižozolu pamatnēm.


ArnitaP 12.februāris, 16:37

Vai tā varētu būt Inonotus dryadeus? Aug uz ozola. Mazie bumbuļi, vadoties pēc krāsas, varētu būt jaunie augļķermeņi.1.foto - piepes augšpuse, 2.foto - piepes apakšpuse.


dziedava 12.februāris, 11:45

Sporas ļoti lielas, bet ar nepārprotamām tumšāku kārpu grupām, kas raksturīgas sugai ar mazākām sporām - D.minus. Tā kā sporu rakstam noteikšanā ir lielāka nozīme nekā izmēram, tad mainu nosaukumu. Iespējams, bijusi traucēta attīstība (kaļķa jau arī maz), tad sporas var būt lielākas, - nekāds brīnums traucētai attīstībai nebūtu, jo novērots novembrī, kamēr tipiski aug augustā-septembrī.


dziedava 12.februāris, 10:10

Tā kā uz sūnām ir divi līdzīgi varianti, ko var noteikt tikai mikroskopējot (varbūt kādreiz arī pēc lieliem tuvplāniem, bet ne šādiem foto), tad ieviesu sugu pāri šādiem gadījumiem - ar mazu melnu kājiņu un "cukurotu" galviņu.


dziedava 12.februāris, 09:53

Ak, mans 2019. gada naivums! Piedod, Evita, bet no šāda foto līdz sugai noteikt nevarēs.Šķiet pat, kājiņa varētu arī nebūt melna, bet balta, tad būtu jāizskata kāda pumpurītes Physarum sp. versija.


dziedava 11.februāris, 21:35

Mikroskopēju. Nekā jauna, viss apstiprinās. :)


DainisGeo 11.februāris, 21:30

O, interesanti! Paldies!


Vīksna 11.februāris, 20:50

Paldies !


dziedava 11.februāris, 20:06

Bija tāda, kā domāts, bet ļoti labi, ka dažviet mazliet pajukusi - šķiet, pirmoreiz varēju tik labi izpētīt atsegušās kolumellas, tā ka paraugs labi noderēja! :)


Edgars Smislovs 11.februāris, 16:24

Gredzens: LVR HT12103 Suga: Larus argentatus Atrašanas datums: 07.02.2026 Atrašanas vieta: Ustka, POMORSKIE, POLAND Koordinātas: 54°35'21" N 16°51'25" E 54.589027 16.857068 Atrašanas apstākļi: ring number of metal ring read. Atradējs: Andrzej Demczak


Ivars Leimanis 11.februāris, 16:13

Kalnu stāvdivzobe, Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum)


Vīksna 11.februāris, 13:34

Paldies !


ekologs 11.februāris, 07:40

Kāda no sēņmīļiem (latridiidae sp.).


ekologs 11.februāris, 07:31

Pēc bildes, izskatās, ka varētu būt Dumbrainis (Cyphon padi).


ekologs 10.februāris, 22:50

Zaļais krustazirneklis (Araniella cucurbitina).


Vīksna 10.februāris, 11:04

Paldies !


Vīksna 10.februāris, 11:02

Paldies !


CerambyX 10.februāris, 08:57

Vajadzētu būt tā kā Pterostichus vernalis


ekologs 09.februāris, 22:48

Hm.... Kāda no Harpalus sp.?


Mežirbe777 09.februāris, 22:17

Uz Salix sp. lapām hipotētiski der Melampsora caprearum, bet viena bilde šādā gadījumā nav pierādījums. Nepieciešams vairāk info, lai izslēgtu citus variantus.


Vladimirs S 09.februāris, 17:51

Garkaklis vai krīklis, pēc izmēriem varētu noteikt.


ekologs 09.februāris, 17:19

Jā, diezgan līdzīgas, ja neieskatās.


Ivars Leimanis 09.februāris, 16:07

Plakanā skrāpīte


Vīksna 09.februāris, 10:45

Paldies !


Vīksna 09.februāris, 10:44

Paldies !


finesse 09.februāris, 10:34

šis būs vidējais dzenis ;)


CerambyX 09.februāris, 03:14

Synaptus nav tā ka baigi rets, bet g.k. pie ūdeņiem (palieņu pļavās, gar upēm u.c. ūdenstilpēm). Šis būs Athous haemorrhoidalis


ekologs 08.februāris, 22:49

Ko Uģis, Mareks teiks?


Vīksna 08.februāris, 22:47

Tāds tomēr rets minēts, varbūt cits.


Vīksna 08.februāris, 22:42

Paldies !


ekologs 08.februāris, 21:50

Sprakšķis (Synaptus filiformis).


pustumsa 08.februāris, 16:13

Oho!! Un cauri mežiņam gar krastu izgājis! Paldies, Andri! Žēl, ka nesatiku!


Vīksna 08.februāris, 14:10

Paldies !


ekologs 08.februāris, 11:30

Mīkstspārnis (Cantharis rustica).


ekologs 08.februāris, 10:34

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 08.februāris, 10:30

Manuprāt, vientuļā lapsene (Odynerus melanocephalus).


ekologs 08.februāris, 10:21

Zebras lēcējzirneklis (Salticus scenicus).


adata 06.februāris, 20:29

Šis ir vidējais dzenis, dižraibajam būtu melnā svītra zem vaiga.


roosaluristaja 06.februāris, 19:48

Vairāk pēc pelēkās izskatās


Zigurds Krievans 06.februāris, 17:08

Labdien, tas priecē ka gredzenotais putns atradās :) Iepriekš gar to kaudzi biju staigājis, bet neko vairāk kā parastus kūtsmēslus neredzēju. Tagad varbūt kaut ko pieveda, bet bija stiprs sniegs un viss baltā, un neko saskatīt neizdevās. Īpaši traucēt putnus ar negribējās, tā ka pa ātro tikai gar vienu malu nogāju un devos prom. Vienā vietā bija pilns ar kraukļu pēdām, bet tur ar nekā īpaša. Paliks siltāks, cerams sanāks pačekot, ja vēl būs neaizlaidušies.


Vīksna 06.februāris, 12:29

Paldies !


ekologs 06.februāris, 07:35

Jā, Uģim taisnība ir par to apkakli. Paldies! Tinējs jau ir :) Ar melno apkakli var apskatīties Archips spp.


CerambyX 05.februāris, 22:08

Nē, Pandemis sugu kāpuriem nav tāda tumša 'apkaklīte'. Kāda cita suga.


IlzeP 05.februāris, 21:00

Vai mainīt uz šo sugu?


Vīksna 05.februāris, 19:59

Paldies !


ekologs 05.februāris, 19:13

Teiktu, ka mīkstspārnis (Cantharis pellucida).


ekologs 05.februāris, 19:08

Iespējams kāds no Otiorhynchus sp.


ekologs 05.februāris, 19:00

Manuprāt, te kārtējā Orchesella flavescens :)


ekologs 05.februāris, 18:44

Izskatās pēc tinēja (Pandemis heparana) kāpura.


IlzeP 05.februāris, 16:41

Šim tas pats


IlzeP 05.februāris, 16:40

Arī šim nav reģistrējusies vieta.


IlzeP 05.februāris, 16:38

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:37

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:29

Arī šeit tas pats - kaut kāda sistēmas kļūda bijusi.


IlzeP 05.februāris, 16:24

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja vieta zināma, ieziņojiet, lūdzu, vēlreiz, un šo dzēsiet!


Vīksna 05.februāris, 16:19

Paldies !


IlzeP 05.februāris, 16:17

Māri, vai Tu esi ieziņojis vēlreiz pareizajā vietā? Vai šo novērojumu var dzēst? Nevar eksoprtēt uz ornitho, jo "nav" novērojuma vietas.


dziedava 05.februāris, 15:50

Jāteic, ka šogad prioritāri cenšos laiku veltīt grāmatas "bīdīšanai uz priekšu", tāpēc ar mikroskopijām uz priekšu iet lēni, pamazām. Uz galda stāv pēdējie saņemtie paraugi, ko plānots tuvākā laikā apskatīt, bet paralēli grāmatai tas tuvākais laiks nāk lēnām.


dziedava 05.februāris, 15:49

Mikroskopija hipotēzi apstiprināja, paldies par paraugu! :)


Toms Čakars 05.februāris, 15:10

Paldies!


mazais_ezis 05.februāris, 12:47

Peļu klijāns.


Siona 05.februāris, 11:44

Bija uz ozola, jā!


LMM 04.februāris, 23:36

Perpolita, laikam hammonis.


Mežirbe777 04.februāris, 20:44

Paldies! Blakus esošā mūra kroga ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tomēr divas blakus esošās senās koka ēkas tādas nav. Daudzi skaisti retumi bija sastopami.


meža_meita 04.februāris, 20:29

Skaisti! Šo arī esmu redzējusi arī uz citām guļbūvēm, laikam viņai tās ļoti patīk. Žēl gan, ka tik unikāla koka ēka ir pamesta.


Vīksna 04.februāris, 19:12

Tas, ko man likāt atdalīt. Izžuvusi upes gultne ar dažādiem gliemežiem un rokās šī gliemene.


nekovārnis 04.februāris, 19:10

Paldies Artur un Ilze! :)


adata 04.februāris, 18:37

Paldies, Uldi!


IlzeP 04.februāris, 18:29

Viens lieks "t" nosaukumā bija problēma. Bet par sugas pareizību paļaujos uz Jums.


Vīksna 04.februāris, 15:43

Antodonta cygnea nevaru pierakstīt.


Vīksna 04.februāris, 15:38

Paldies !


ekologs 04.februāris, 15:21

Iespējams, kāda no Pogonognatellus sp.


meža_meita 04.februāris, 15:11

Paldies Ilze! Domāju, ka varbūt Spānis.


IlzeP 04.februāris, 14:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:31

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:29

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:22

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:17

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts