Aktīvie lietotāji: 289 Šodien ievadītie novērojumi: 80 Kopējais novērojumu skaits: 2251887
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Par jūras ērgļa vizīti melno stārķu ligzdā
Pievienots 2015-04-28 11:23:23

Pirms pāris dienām notikušo uzbrukumu ligzdai daudzi vērotāji, iespējams, uztvēra kā drāmu, taču diemžēl tā ir stārķu dzīves ikdiena. Varbūt ne gluži ikdiena, bet situācija, ar kuru jārēķinās visu laiku. To, ka ligzdās ir liels olu zudums, mēs zinājām no ligzdu pārbaudēm olu laikā un vēlāk. Kopš 2009. gada, kad sākām pārbaudīt ligzdas pavasarī, pārbaudītajās ligzdās pazuda 43 olas no 195 jeb 22%.

Jūras ērglis melno stārķu ligzdā.

Līdz šim zudums tika saistīts ar gadījumiem, kad stārķis traucējumu dēļ ir nodzīts no ligzdas un pa to laiku kādu olu paspēj aiznest krauklis vai vārna. Caunu postījums vienmēr tika saistīts ar ligzdas pilnīgu izpostīšanu, bet par to, ka šādā veidā ligzdu var mēģināt postīt jūras ērglis, nebija pat aizdomu. Tagad ir pierādījumi. Tiesa, kā to varēja labi redzēt, ērglis īsti nezināja, kā ar olu tikt galā - pārknābt to viņam neizdevās, bet, tā kā ola izslīdēja no nagiem un nokrita zemē, kur viņš tai netika klāt (zem ligzdas ir pabiezas lazdas, kur ērglis nevar nolaisties), pamēģināja ar otru. Pēc otrās neveiksmes ērglis acīmredzami saprata, ka nav vērts mēģināt vēl, un devās prom. Iespējams, lai atgrieztos tad, kad ligzdā būs mazuļi, ar kuriem viņš pratīs tikt galā.


Jūras ērgļa ierašanās ligzdā. Video: Blorian Yang.


Pirmās olas nomešana. Video: Liesma Balode.


Otras olas nomešana. Video: Liesma Balode.

Diemžēl pēdējos gados ir jau vairāki šādi gadījumi, kad diezgan nepārprotami jūras ērglis ir izēdis stārķēnus. Pēc šī gadījuma, protams, nevar apgalvot, ka visos citos pie vainas būtu neprasmīgi jūras ērgļi. Visdrīzāk, ka tas tomēr ir izņēmums, kuru, pateicoties kamerai, ir izdevies lieliski dokumentēt. Lai kas arī nebūtu patiesie olu kārotāji, netieši pie tā lielā mērā ir vainojams mežu stāvoklis, proti, piemērotu koku dramatisks trūkums un mežu fragmentācija ciršanas dēļ. Mūsu platuma grādos un apstākļos melnais stārķis ir vecu mežu iekšienes putns, bet runāt par lieliem mežu masīviem Latvijā vairs nevar vispār. Lielais izcirtumu daudzums, kas, no augšas raugoties, veido šaha galdiņa ainavu, kādreizējo mežu masīvus ir pārvērtis par vienu vienīgu mežmalu bez iekšienes. Izcirtumi dziļi mežu iekšienē ir ieveduši vārnas, kas normāli tur nebūtu sastopamas vispār. Domājams, tieši vārna papildus mežos dabiski dzīvojošajiem kraukļiem ir galvenais olēdājs, un viņa atšķirībā no ērgļa ar to tiek galā prasmīgāk. Izcirtumos ieviešas arī daudz ne meža peļu, kas uztur lielu caunu skaitu, bet gados, kad peļu nav, arī caunas meklē alternatīvu pārtiku, tostarp arī stārķus un tā olas. Visbeidzot, izcirtumi ļoti atvieglo pielidošanu pie ligzdām arī jūras ērglim, kas biezā, vecā mežā normāli novietotai stārķa ligzdai, kas parasti ir zem vainaga, vienkārši netiktu klāt vai to vispār nepamanītu.

Šobrīd iespējams, ka vecie ligzdu koki, kādus stārķi vēl šur tur atrod, sava izņēmuma stāvokļa dēļ -tādu koku ir ļoti maz - kļūst par lamatām: lielos kokus no augšas labi pamana arī ērgļi un var lidot uz tiem kā uz labu atpūtas vietu, jo tādu nav daudz. Ja izrādās, ka kokā ir arī brīvi pieejams barības „galdiņš", ērglim nevar pārmest, ka viņš to izmanto. Citiem vārdiem sakot, vairums šādu gadījumu ir stārķa maksa par cilvēku labklājību, jo nesamērīgā mežu izciršana ir tā, kas nodrošina (dažu) cilvēku labklājību.

Tā kā ērglis neatgriezās nākamajā dienā, šobrīd var cerēt, ka citu pārdzīvojumu vairs nebūs un divas atlikušās olas izdosies izperēt. Tā kā nav zināms, kuras no olām gāja bojā, vairs nevar prognozēt arī pirmā mazuļa izšķilšanās laiku, - tas var būt gan 9. maijs, gan pāris dienas vēlāk, ja zudumā gājušas abas pirmās olas. Vienu no izmestajām olām pa nakti, putnus netraucējot, izdevās atrast un savākt.Tā ir pilnīgi vesela, normāla izmēra ola. Pagaidām šim mērķim līdzekļu nav vispār, bet, ja izdosies atrast līdzekļus, lai veiktu pārbaudes, tad vēlāk būs iespējams uzzināt arī to, vai olā ir piesārņojums un cik tā ir daudz. Taču, pat ņemot vērā vecāku drosmi, kas nepieciešama, lai uzbruktu ienaidniekam, kurš gluži viegli var apēst arī tevi pašu, un rūpību olas perējot, diemžēl nav garantiju, ka viss ir garām. Mēs tikai varam cerēt, ka tā būs, bet vai tā tiešām būs, laiks rādīs.

Māris Strazds (27.04.2015)

 

 

Jāņa Ķuzes komentārs

Līdzšinējā pieredze liecina, ka olas nav būtiska jūras ērgļu barības sastāvdaļa, un šādi gadījumi ir vairāk jāuzskata par izņēmumu. Tajā pašā laikā ir svarīgi atzīmēt, ka plašākais priekšstats par barības klāstu tradicionāli tiek gūts no ligzdās atrastajiem barības pārpalikumiem, kur parasti dominē zivju un putnu atliekas. Ja olas tiek apēstas uz vietas un netiek nestas projām (ērgļi barību parasti nes nagos un olas nest tādā veidā, domājams, nav ērti), to atliekas ligzdās, protams, neparādās. Līdz ar to par šādiem gadījumiem mums ļauj spriest tikai tiešie novērojumi, kā šajā gadījumā ar kameru aprīkotajā melnā stārķa ligzdā.

Līdzīgs gadījums ir reģistrēts 2011. gadā Igaunijā, kur ar kameru bija aprīkota jūras ērgļu ligzda, kurā ērgļi ligzdošanu neuzsāka. Aprīļa beigās ligzdā uzradās meža pīles mātīte, kas sāka dēt olas, tomēr sekmīgi ligzdot tai neizdevās – 4. maijā ligzdā ielaidās nepilnīgi pieaudzis jūras ērglis, kas olas izēda. Šis putns ar barību tika galā pārliecinošāk, nekā nesenais ciemiņš mūsu melnā stārķa ligzdā (sk. video). Domājams, ka šajā ziņā liela nozīme ir pieredzei, – jūras ērglis, kas centās izēst melnā stārķa olas, bija jauns pieaugušais putns (piektajā dzīves gadā), un veids, kā putns darbojās, liecina par to, ka tam nav pieredzes un iemaņu šādas barības patērēšanā. Par to lika domāt arī fakts, ka pēc neveiksmes ar pirmajām divām olām ērglis ligzdu pameta, atlikušās divas olas tā arī atstājot neaiztiktas.


Video: Felis silvestris, Looduskalender forums.

 

Pārpublicējot šo materiālu vai daļas no tā, atsauce uz avotu (un autoru) obligāta.

Pēdējie novērojumi
Nyctereutes procyonoides - 2025-10-13 Acenes
Physarum sp. - 2025-10-09 Mari
Pisauridae sp. - 2025-10-13 Aigars
Motacilla alba - 2025-10-13 Rallus
Phoenicurus ochruros - 2025-10-13 Rallus
Anser anser - 2025-10-13 eksperts 3
Anser sp. - 2025-10-13 Ivars.skerstins@gmail.com
Nezināms
Ignotus
@ IevaM
Pēdējie komentāri novērojumiem
Mari 13.oktobris, 19:23

Varētu būt P.album, bet netipiski šķita, ka auga arī uz sūnām un vertikāli, ne kā pierasts redzēt uz koksnes un nokareni.


ekologs 13.oktobris, 16:43

Hm, kāda pundurvabole (Scydmaenidae sp.)?


CerambyX 13.oktobris, 14:55

Aedes jau tā kā ir, bet diez vai vexans - kāju krāsojums, manuprāt, neatbilst. Kaut kas uz Aedes annulipes/excrucians/riparius pusi.


meža_meita 13.oktobris, 11:50

Paldies par info!


dziedava 12.oktobris, 21:37

Hmm. Pēc skata T.varia, bet elateru vijumi izskatās vairāk nekā divi?! Te būtu vēl jāpadomā


Mari 12.oktobris, 21:34

Varbūt T.varia?


Mežirbe777 12.oktobris, 21:02

Piekrītu, pārsteidzoši iespaidīgi. Blakus bija arī teju dižs osis ar S.pallida klājienu. Pie sevis padomāju, cik ilgs laiks paies kamēr suga uzskatīs blakus esošā kultūras pieminekļa atjaunotos guļbalķus par labu esam. Prasītos pārstādīt :D


Mari 12.oktobris, 20:58

Tā doma par lēnu piebriešanu radās, jo paraugā bija gan apaļas, gan, vairāk vai mazāk izteiktas, stūrainas sporas. Par koku - visticamāk, ka tā bija apse, bet gluži 100% pārliecības nav.


Mežirbe777 12.oktobris, 20:52

Pateicoties iepriekšējam DD ziņojumam bija iespējams savām acīm raudzīt šo sugu, par kuru bija ilgi sapņots. Vai ir zināms, vai šī retā suga tiks iekļauta jaunajā ĪA sugu sarakstā?


meža_meita 12.oktobris, 20:36

Tik iespaidīga atradne nav redzēta. Varētu būt ekvivalenta vairāk kā desmit dižkokiem :D


meža_meita 12.oktobris, 20:35

Skaisti! Vai ir zināms,vai šī ir jauna, vai jau zināma atradne?


dziedava 12.oktobris, 19:32

Kas domāts ar “ļoti lēni piebriest”? Tas, ka sporas stūrainas? Man izskatās, ka varētu būt īpašā pumpurīte ar stūrainām sporām. Tā gan tipiski aug uz apses kritalām, bet lapkoks varētu sevī to arī ietvert(?)


adata 12.oktobris, 17:03

Citronu bisporella.


IlzeP 12.oktobris, 16:47

Krauķiem arī ir spīdīgas spalvas. Pie tam tā apkārtne ir tipiska krauķu uzturēšanās vieta.


ekologs 12.oktobris, 15:36

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


mežataksators 12.oktobris, 13:11

Nē,, apspalvojums ar metālisku zaļganu un violetu spīdumu.


mazais_ezis 12.oktobris, 13:04

Vai nav krauķis jaunais putns?


Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !


Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !


IlzeP 12.oktobris, 11:14

Samērā vēls novērojums rudenī. Vai ir pārliecība par sugu?


IlzeP 12.oktobris, 11:07

Man izskatās pēc zaļziedu.


dziedava 12.oktobris, 08:26

Vai tur ir mitrs mikroklimats? Starp sūnām uz smilšakmens atseguma jāpārbauda raibā lampīte Lamproderma puncticulatum (kas LV atklāta tikai pagājušogad, un visi atradumi tajā pašā apkārtnē, t. sk. uz smilšakmens atsegumiem, bet ne tieši šajā vietā). 1,2 mm priekš garkājas (L.columbinum) ir pamaz. Uzmanību jāpievērš gan precīzam sporu izmēram (no-līdz), gan iekšējām un ārējām struktūrām (perīdijam un kapilīcijam), kam raibās gadījumā arī būtu jābūt raibam (plankumainam).


dziedava 11.oktobris, 22:55

Pēc atslēgas vislabāk atbilst L.laeve, sporas gan izskatās pamazas (būtu jābūt (6–)6.5–8.5 μm), bet vilkpienainēm sporu izmērs jāmēra ar visu gredzenu, turklāt tas gaišajām sporām ir ļoti grūti redzams.


dziedava 11.oktobris, 22:37

Interesanti, ka maza, ar dzeltenīgu sporu masu, rozā eļļas pilieniem un tumšu galvas rakstu ar tīkliņu. Tādu kombināciju no aprakstītajām sugām īsti nevaru iedomāties.


dziedava 11.oktobris, 22:27

Vilkpienainēm vajag mikroskopēt perīdiju - jāredz arī galviņas tuvplānu, kā izvietoti uzbiezinājumi - kādā krāsā un cik tuvu viens otram. Perīdija mikroskopijā jāredz uzbiezinājumu krāsa, forma, vai tajos ir eļļas pilieni. Polarizētajā gaismā skatās arī kristālu esamību.


adata 11.oktobris, 20:55

Koraļļu dižadatene.


dziedava 11.oktobris, 20:17

Tā droši ir pumpurīte, nevis cukurīte? Kāds ir kapilīcijs?


pustumsa 11.oktobris, 19:50

Paldies, Julita!


dziedava 11.oktobris, 19:40

Izskatās pēc dzeltenā ragansviesta, bet sporas gan milzīgas!


dziedava 11.oktobris, 09:58

Pētīju vairākas vilkpienaines, bet tās manā skatā smukākās polarizētajā gaismā neatbilda prognozēm un pagaidām neko neizdevās noteikt. Šo skatīju tikai tāpēc, ka gadījās "pa rokai", bet te izrādījās ļoti daudz kristālu, un arī sugai raksturīgā dzintardzeltenā krāsa mikroskopijā, un visas pazīmes noteikšanai sanāca. Suga arī esot salīdzinoši vieglāk nosakāma.


zemesbite 10.oktobris, 22:40

Paldies, Ansi!


zemesbite 10.oktobris, 22:03

Paldies, Renāte!


Lemmus 10.oktobris, 21:42

Liels paldies par noteiktajām sugām! :)


IlzeP 10.oktobris, 18:58

Manuprāt, žagatas ligzda


Bekuvecis 10.oktobris, 18:57

Pluteus hispidulus. Parunāju ar Initu, viņa piekrita. Otrais atrdums Latvijā. Latv. nosaukuma vēl nav, nav arī DD sugu sarakstā.


Vīksna 10.oktobris, 18:16

Paldies !


Grandāns 10.oktobris, 18:14

Ja būs nepiecišams pievienošu audio ar failiem lv.


graudzins 10.oktobris, 13:39

Aedes vexans


graudzins 10.oktobris, 13:37

Culex pipiens vai torrentium


graudzins 10.oktobris, 13:34

Raksti uz spārniem un noteicošā baltā svītra uz stilba, liecina, ka šis ods ir Culiseta annulata


graudzins 10.oktobris, 13:28

Odam ir redzams spics dibens, tas liecinot, ka ods ir no Aedes ģints. Izskatās pēc Aedes Sticticus spriežot pēc rakstiem uz vēdera un melnajām kājām.


ER 10.oktobris, 10:29

Tīrot būri 09.10.2025., starp zaļo vārnu mazuļu neapēstajām barības atliekām vēl astoņi dižkoksngrauži. Ticami, ka atnesti uz būri jūlija trešajā dekādē, pēc mazuļu gredzenošanas 19.07.2025., kad izņēmu pirmās divas vaboles.


dziedava 10.oktobris, 07:49

Jā! :)


LMM 10.oktobris, 00:32

Tikai Cochlodina laminata.


Mari 09.oktobris, 23:05

Varbūt Tīklotā lākturīte (Cribraria cancellata)?


Karmena 09.oktobris, 22:04

Foto ir, bet nekādi neizdodas pievienot. Visi mēģinājumi nesekmīgi. Varbūt kādu dienu notiks brīnums un foto izdosies pievienot.


dziedava 09.oktobris, 21:09

Tev tak ir brīnišķīgi kapilīcija fragmenti un samērā skaidras sporas, ar visu izmēru :)), tas vēl ir no nosakāmo gala :))


VijaS 09.oktobris, 21:05

Paraudziņš ir sakaltis plācenītis, kuru es salauzu vairākos gabaliņos, lai kaut kur pa vidu izurbinātu "tīrāku" sporu masu, kas nav tik ļoti sēņu caurausta. Galīgi neradās sajūta, ka tas ir kaut kas, kas sastāv no atsevišķām vālītēm - man pat uz kastītes bija pierakstīts "sapelējis ragansviests?". Pēc sporām es izskatīju kūlītes variantu; par tumsnējo neiedomājos, kaut kā tas kopskats ar viņu neiet kopā.


adata 09.oktobris, 20:18

3.att. labajā pusē vai nav gludais ragansviests?


adata 09.oktobris, 20:13

Milzu vilkpienaine?


adata 09.oktobris, 20:05

Varbūt sēne, violetā ragansviestene?


dziedava 09.oktobris, 19:17

Manuprāt, Stemonitis fusca vai Symphytocarpus amaurochaetoides. Atšķiras ar to, ka pirmajam ir ārējais tīkliņš, otrajam nav. Resp., tādā sapelējušā mikroskopijā jāskatās, vai ir kāds smalkā tīkliņa "aizmetnis", kāda maza acs, vai ir tikai resnie lielā iekšējā tīkla pavedieni.


VitaP. 09.oktobris, 17:02

Nevaru atbildēt.


adata 09.oktobris, 15:44

Lai noteiktu, kura tieši, jāmikroskopē sporu stadijā. Šādā stadijā abas sugas izskatās vienādi oranžas.


dziedava 09.oktobris, 14:42

Vai sporu mākonis bija staipīgs? (tā vajadzētu būt režģa gļotsēnei) Foto vairāk līdzinās kādai no pilienītēm.


Ivars Leimanis 09.oktobris, 12:56

Oho, retumi, lieliski!


Ziemelmeita 09.oktobris, 12:13

Paldies,Ivar! Inita domā,ka drīzāk P.podospilens vai P.plautus, bet ne ēnainā jumtene.


Martins 09.oktobris, 11:29

Tomēr I.elegans C tipa mātīte.


Ivars Leimanis 09.oktobris, 11:27

Pavisam noteikti - ēnainā jumtene!


ludmila2024 09.oktobris, 10:16

Amanda, paldies! Izlaboju


Amanda 08.oktobris, 22:48

Baltpieres zoss


Mari 08.oktobris, 21:32

Jā, sporas gan milzīgas! :)


dziedava 08.oktobris, 20:52

Ā, tad labi, tie ir tie mezgli :))


Mari 08.oktobris, 20:25

Granulas gan nemanīju, bet kaut kādi dzelteni veidojumi bija - mezgli, ne mezgli.... 7. foto.


Ivars Leimanis 08.oktobris, 19:24

Zeltainā aleirija


Bekuvecis 08.oktobris, 10:35

Nav lapiņsēne, lai gan par tādu izliekas!


adata 08.oktobris, 07:57

Piekrītu.


dziedava 07.oktobris, 21:47

Iveta, jā, ievācot man bija tāda doma, bet tur ir arī sporas, kas nav gļotsēņu. Protams, var būt nesaistīti. Doma bija, ka arī ir fragmentētais gļotpūpēdis. Var jau būt, ka ir..


dziedava 07.oktobris, 20:44

Iekšās neko dzeltenoranžu neizdevās ieraudzīt? Vismaz kādas dzeltenoranžas granulas..


dziedava 07.oktobris, 20:42

:D Es pievērstu uzmanību, ka rozīgs izskatās - tātad var izrādīties ne parastais, bet R.splendens, ko mums visu laiku neizdodas pierādīt.


dziedava 07.oktobris, 20:39

Šis bij pārsteigums. Ievācu bez cerībām, jo sakaltis. Hipotēze par gļotsēni, jo gļotaina apmale. Tā kā balts, sporu nebūs, neko zaudēt nevar, ielēju kastītē ūdeni (pat ne salvetes, vnk "dzīvu ūdeni") un aizmirsu. Krāmējoties pa kastītēm, atveru un - pārsteigums. Plānotā gļotsēne izaugusi 100x lielāka :D un izrādās sēne, kas mitrumā beidzot uzbriedusi. Kā tādu mikroskopēt, gan nezinu, jo tur tak receklis.. Tā ka vai pēdējie 2 mikro-foto par tēmu - nezinu.


adata 07.oktobris, 20:21

Nu brošiņa! Labāku vietu neatrast!


adata 07.oktobris, 20:17

Kaut ko līdzīgu ir gadījies redzēt, kad it kā veidojas gļotsēne, bet ātri sakalst, neattīstās. Gļotsēnei augšanas vieta ap caurumu būtu atbilstoša...


zane_ernstreite 07.oktobris, 19:51

Paldies, Iveta! Šis bija no sērijas - zināju, bet aizmirsu...


adata 07.oktobris, 19:44

Var redzēt gļotu ap kāju.


dziedava 07.oktobris, 19:22

Nu jau pēc šūnām izskatās :)


Mari 07.oktobris, 19:10

Ceturtais foto dienu vēlāk - 7. okt.


Mežirbe777 07.oktobris, 18:36

Super atradums! Pēc kopskata ļoti līdzīga pirms pāris dienām Somijā redzētam sugas eksemplāram (zināmā atradnē). Ļoti labprāt ieraudzītu arī LV.


Ivars Leimanis 07.oktobris, 17:52

Man šis ir ļooooti interesants atradums, jo pašam pirmoreiz palaimējies uziet šai Latvijā ļoti reti sastopamajai piepei.


Ivars Leimanis 07.oktobris, 14:40

Tomēr, tomēr, precizitātes labad ... viena atradne bija 2022.gadā pašā Zemgales dienvidaustrumu stūrītī. :))) Ja nu vienīgi ir diskusija par Zemgales robežu. Bet nav jau tik svarīgi.


Edgars Smislovs 07.oktobris, 13:29

Vai nebija pelēkā dzilna?


dziedava 07.oktobris, 13:03

Mans kompromisa piedāvājums - krātervizulīte. Jo "tīklsporu vizulīte" nosaukumā nesatur nevienu raksturīgu atšķiršanas pazīmi. "tīklsporu" bija būtiski krāterīšu kompānijā, bet vizulīšu starpā tīklotas sporas ir salīdzinoši parasti. Bet krāterītēm līdzīgā forma gan būtu raksturīga iezīme. Kā ceļotājsugai (no vienas ģints otrā), man šķiet, nebūtu liels grēks latviskajā ģints nosaukumā to arī ietvert.


Amanda 07.oktobris, 10:56

Paldies, par informāciju


mazais_ezis 07.oktobris, 10:33

Šī būs lielā čakste, brūnā čakste pašlaik sauļojas Tanzānijā.


Mari 07.oktobris, 10:15

Kritala visticamāk bija egles.


Mari 07.oktobris, 10:14

Jā, jums taisnība - būs Violetā šūnaine! :)


IlzeP 07.oktobris, 09:39

Informācija no Ilmāra: gredzenots 09.01.2025., 2y+, Vācijā, netālu no Haselünne. 26 kontroles Vācijā līdz 22.03.2025. Šī ir pirmā kopš tā laika.


Ziemelmeita 07.oktobris, 08:34

Paldies,Ivar!


dziedava 07.oktobris, 07:57

Jebkurā gadījumā es to paraudziņu gribētu redzēt ;))


dziedava 07.oktobris, 07:44

Redzot, ka sporu forma ir neapaļa, visticamāk, sporas grupējas. Un, ja tā, tad jāredz, kā tās grupējas, pa cik vienā grupā. To reizēm var redzēt tikai bez segstikliņa skatot, jo kā uzliek, tā grupa izjūk, tā ka der arī mazie palielinājumi, tik jāspēj saskatīt, cik sporu grupā (nu aptuveni - dažas, līdz 20, virs 20). Un augļķermeņu diametru arī vajag. Tādas lielas grupas uz dzīviem kokiem ir Jūlijas dzelksnītei (Badhamia juliae), bet tai sporas gandrīz apaļas. Ja tai vietā ceriņš bija pakaltis, tad varbūt ir kapsulu dzelksnīte (Badhamia capsulifera), tai sporas grupējas pa 4-20.


Siona 06.oktobris, 23:57

Nu es centos :D , bet tā bija diezgan briesmīga pieredze :D Izmērs varbūt ir aptuveni 11,95 mikrometri. Bildes ir tādas, kā ir.... Jā, nodošu sveicienus un paldies! :)))


dziedava 06.oktobris, 22:11

Bet nu uz ceriņa - tas ir vnk super!! Paldies pasaki skolēniem :))


dziedava 06.oktobris, 22:10

Tuvplāni, protams, var noderēt, un izmērs arī, bet sporu virsmas raksts un sporu izmērs te ir paši svarīgākie.


dziedava 06.oktobris, 22:09

Vajag 1000x ar imersijas eļļu, obligāti. Vai tas ir iespējams? Jo dzīvo koku gļotsēnēm svarīgs sporu raksts līdz niansēm, sporu izmērs arī.


Siona 06.oktobris, 22:02

Atradni man skolēni parādīja (atrada, meklējot ķērpjus) :)) paņēmu paraudziņu un ar skolas mikroskopu arī apskatījām, mājās varu rūpīgāk - ir kādi ieteikumi, kam pievērst uzmanību? Vai vienkārši daudzus tuvplāniņus?


Ivars Leimanis 06.oktobris, 21:02

Ticamāk, ka Ceriporiopsis aneirina. Noteikti ne kāriju aporpija.


VijaS 06.oktobris, 20:55

Es arī lieku uz violeto šūnaini. Kritala varētu būt egle?


Pūcis 06.oktobris, 20:46

Gredzens 2A6


dziedava 06.oktobris, 20:06

Var būt pavisam jauna šūnaine


Rekmanis 06.oktobris, 20:04

Iespējams aizšauts medību laikā. Garkaklis.


nekovārnis 06.oktobris, 19:54

Paldies, Uģi! :)


Mari 06.oktobris, 19:31

Kāda no aveņgļotsēnēm? 3. foto no mājas paraudziņa.


dziedava 06.oktobris, 17:02

Oho, cik interesanti!! Bet bez rūpīgas mikroskopēšanas pat līdz ģintij tikt nevarēs.


dziedava 06.oktobris, 14:25

Foto būs?


Vīksna 06.oktobris, 11:00

Paldies !


dziedava 06.oktobris, 10:44

Paldies, Ansi! :)


Ansis 06.oktobris, 10:04

Pirmajās 2 bildēs ir Ptychostomum pallescens. Bet vēl ievāktas no šīs vietas: Ceratodon purpureus, Streblotrichum convolutum, Geheebia fallax


dziedava 06.oktobris, 08:21

Tikai paviršs skatījums - mums jau reiz bija hipotēze par L.debile sēdošiem augļķermeņiem, bet Edvīns to noraidīja, - esot sēdošā forma kājainajai sugai. Konkrētā gadījumā Lamproderma nigrescens. Bet toreiz lai arī sēdošo bija vesela plantācija, blakus bija arī grupiņa kājaino, tāpēc negribīgi padevos. Te būtu rūpīgi jāizvērtē, vai nav kādas kājainās sēdošā forma. Kapilīcijs sanāk viscaur caurspīdīgs? Toreiz bija tumšs un tikai galos gaišāks. Tā ka šai ziņā šis vairāk atbilst L.violaceum var. debile (kā tas saucies agrāk). Bet ja atšķirība ir tikai "sēdēšanā", tad jautājums, kāpēc vienā gadījumā tā izdalās kā atsevišķa suga, bet otrā - nē..


sandis 06.oktobris, 02:11

Šī pēc sugas apraksta un franču / Nannengas atslēgām ļoti labi atbilst sugai Lamproderma debile. Latvisko nosaukumu viegli iedomāties ;) Atšķiras substrāts – sugas aprakstā minēts, ka augot uz dižskābarža nobirām (suga aprakstīta Lielbritānijā), manā gadījumā uz mellenāja un sūnām. Internetā diemžēl neatrodu nevienu attēlu, ar ko salīdzināt šo atradumu.


sandis 06.oktobris, 01:17

Paldies, Iveta! Julita, kā redzi – nevis dzīvs, bet tikai pusdzīvs ;) Par atrašanu – joprojām darbojos pēc principa bez piecām/sešām atrastām sugām no 250x250 m kvadrāta ārā neiet. Ja nav kritalu – rāpoju pa sūnām. Šis bija viens no kvadrātiem bez sugām, izvēlējos kritalu, tā bija patukša, blakus kritalai pamanīju šīs gļotsēnes. Beigās šajā vietā esmu iesprūdis, būs vēl daži interesanti atradumi. Tik jāatrod laiks mikroskopēšanai, sugu noteikšanai un salikšanai DD. Laika kā reiz šobrīd ļoti maz un brīvajos brīžos drīzāk gribas atkal aizskriet uz savu sūnu pleķi :) Par nosaukumu – domāju, ka rīkojamies līdzīgi kā ar Tavu Diachea (bij. Craterium) muscorum – tā kā šai sugai mums nav iegājies krāterītes nosaukums, saucam par vizulīti. Kaut, piekrītu, drīzāk izskatās pēc krāterītes.


Ziemelmeita 05.oktobris, 21:38

Paldies, Uģi!


ekologs 05.oktobris, 16:59

Manuprāts, praulvabole (Prionychus sp.), velk pat uz melno praulvaboli (Prionychus ater).


dziedava 05.oktobris, 16:49

Marina, jā, es zinu, vēl nesanāca laika paskatīties.


ekologs 05.oktobris, 16:45

Līķvabole (Silpha tristis).


ekologs 05.oktobris, 16:38

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


adata 05.oktobris, 16:34

Šis vēl diezgan jauns, lai noteiktu vairāk. Būtu jāvēro, kā formējas, vai maina krāsu. Ticamāk, ka sanāktu paciņu ragansviests, bet var būt arī kas cits.


mufunja 05.oktobris, 16:30

Julita, es tev nosūtīju šo paraugu. Varbūt tu vari saprast, kas tas ir.


Ziemelmeita 05.oktobris, 16:24

Paldies, Ansi, par sūnu noteikšanu!


Mežirbe777 05.oktobris, 16:07

Paldies, Ansi! Ja vairāk redzošu acu pievērstu uzmanību, nešaubāmi nāktu klāt vēl atradņu :)


Vladimirs S 05.oktobris, 13:54

Ok! Paldies!


Pūcis 05.oktobris, 12:06

Nemēģināju pārspiest...


BI 05.oktobris, 11:53

Otrs bildē gan ir 0Y90


eurycercus 05.oktobris, 09:24

Evarcha falcata?


adata 04.oktobris, 20:45

Nu, koši uzkrāsojusies!


pustumsa 04.oktobris, 20:30

Laivu bāzes Žoriks


pustumsa 04.oktobris, 20:15

2 cekulpīles barā


Amanda 04.oktobris, 18:45

Žubīte


Mari 04.oktobris, 16:45

Spurainais diemžēl ir pelējums, un baltais - gļotu stadija, kas tālāk neattīstījās.


Lemmus 04.oktobris, 16:30

Ievācu.


dziedava 04.oktobris, 16:14

Vēl var būt cukurīte arī..


dziedava 04.oktobris, 16:13

Jā, kāja melna. Bet tad jau to varēja pabāzt mikroskopēt pārējo, vrb kāda spora un kapilīcijs jau ir. Vai tas spurainais ir kapilīcijs?


Mari 04.oktobris, 15:10

Ieliku foto, kur labi redzama melnā kājiņa ( tas augļķermenītis gan aizgāja bojā)


dziedava 04.oktobris, 07:21

Ļoti neparasta kombinācija - īsa melna kājiņa un apaļīgi plakana galviņa. Un uz nobirām. Gļotsēņu atslēga kā cerīgāko piedāvā nabas jāņodzīti, bet tai neredzu "nabiņu" un nobirām arī nav raksturīga. Šķirstot noteicēju, visas līdzīgās atduras pret pēcsniedzītēm, kas gluži nevarētu būt :D Olītēm melnas kājiņas nav tipiskas (ja tiešām melna), tad paliek lampītes. Par garkājas lampīti (kā blakus) vismaz pagaidām šo nosaukt grūti ;) Atliek cerēt, ka nobriedīs tiktāl, lai mistēriju izdotos atrisināt :)


Mari 03.oktobris, 22:27

Sīka, domāju, ka zem 1mm.


a.b 03.oktobris, 17:29

Paldies. Sadalīšu.


Edgars Smislovs 03.oktobris, 17:27

Pirmajā foto divas brūnkakla.


dziedava 03.oktobris, 16:57

Melnas kājiņas? Pavisam interesanti! Nu lai vēl pagatavojas. Kāds aptuveni diametrs?


Mari 03.oktobris, 16:40

Diemžēl atkal ir tikai šīs četras melnās galviņas uz melniem kātiņiem. Jā, mikroskopēšu, ja augļķermenīšiem draudēs bojāeja (sažūšana, sapelēšana), jācer, ka tomēr nobriedīs...


dziedava 03.oktobris, 16:32

Kaut kas interesants :) Rudenī gļotsēnes attīstās lēnāk. Un ne vienmēr var uzminēt, kad tās ir gatavas sporu stadijai, resp., kā organizēt mitrumu. Vai šobrīd tiek mitrināts un viņas redz "dienas gaismu"? Iespējams, tās ir kādas olītes (Diderma). Reizēm tās pietiek palikt zem siltas lampas, un tās acu priekšā (sekunžu laikā) nobriest, maina krāsu, apvalciņš saplaisā un viss gatavs. Reizēm tā var sabojāt paraugu ;) Ja paraugs liels, var paeksperimentēt ar daļu, mēģinot pasildīt. Vēl pēc pāris dienām, ja nekas nemainītos, man droši vien beigtos pacietība, un es tādu pašu "iemestu mikroskopā", ja nu brieduma pietiek noteikšanai.


Mari 03.oktobris, 16:22

Julita, kas tas varētu būt? Melnā stadija jau turpinās vairākas dienas bez izmaiņām.


Edgars Smislovs 03.oktobris, 12:25

Gredzenots kā mazulis 2023.05.22 Rīgā, Mežaparkā, tēviņš, gredzenoja I.Jakovļevs.


Eggy 03.oktobris, 10:01

Purva vai Pelēkā?


dziedava 02.oktobris, 21:04

Marita, reizēm mikroskopijā jau bija radusies sajūta, ka "nobirušas kārpas", jo dīvaini punktiņi, bet sākumā tas tā nenopietni šķita, vēlāk sapratu, ka varētu būt nopietni. Bet ka to izmanto kā pazīmi noteikšanai - to gan redzēju pirmoreiz! Licea minima arī tā esot, tāpēc šīs sugas varētu būt radnieciskas. To gan vēl neķēros pārbaudīt, man šodien kriksīšu jau pietiek. ;)


Mari 02.oktobris, 20:59

Fantastiski! Par birstošām kārpām gan kaut kas jauns, nedzirdēts :)


dziedava 02.oktobris, 20:50

Nu šai sanāca pilnīgs detektīvs ar negaidītu rezultātu, kad viss izrādījās otrādi, nekā bija gaidāms :D Vispirms ievēroju, ka mums lielsporu kriksītes visas tā tiek noteiktas pēc lielām sporām un viss, kaut perīdija krāsa atšķiras. Iedziļinājos, sadalīju visus savus novērojumus "pa krāsiņām" un mēģināju vienai no tām piemērot otru sugu ar lielām sporām, kam nekur neizdevās atrast attēlu ar krāsām, jo pasaulē reti noteikta. Tikai pēc lielas meklēšanas tiku pie melnbaltiem attēliem, bet te svarīgākais ir krāsas. Tad nu nācās iedziļināties sugas aprakstos pa visiem pieejamiem noteicējiem (kopā 4 vai 5 tika izmantoti). Tā kā komplekts "krāsas plus maliņas raksts" nekur nesanāca, tad uznāca apskaidrība, ka visi apraksti tapuši ūdenī mikroskopētiem, bet mēs visu liekam KOH, kas maina krāsu. Tad nu meklēju vecos paraugus un jaunajā meklēju vēl kādu eksemplāru mikroskopēšanai, lai veiktu salīdzinājumu H2O un KOH. Liels bija pārsteigums, ka ūdenī sporu krāsas sugām "apgriezās otrādi" un beidzot viss salikās "pa plauktiņiem" - sarkanīgās sporas kopā ar maliņu ar daudzām izaugumu rindām. Bet punkts uz i bija birstošās kārpas, kas visos aprakstos bija pieminētas - no sporām viegli birstot kārpas, kuras varot redzēt arī atsevišķi nobirušas blakus. Un te tās bija! (3. foto no apakšas.) Ne tikai es ar šo sugu esmu maldījusies, jo ja internetā nav neviena sugas foto ar krāsām, tad ir grūti pie tam uzminēt, ka ūdenī viss izskatīsies citādi..


dziedava 02.oktobris, 16:45

Tos smalkos tīkliņus pilnībā visus nobildēt var būt sarežģīti. Vrb tāds tas nemaz nav. Paskatījos, ka manās mikroskopijās ar nav pilnīgi visas acis redzamas. Jebkurā gadījumā domāju, ka šaubu nav :)


Mari 02.oktobris, 16:37

Tīkliņš šķiet daļējs, vispār bija grūti noķert to fokusā, bet varbūt tā vienkārši ir mikroskopēšanas vaina.


mufunja 02.oktobris, 16:18

Es domāju, ka jā


dziedava 02.oktobris, 15:03

Paldies! Paraugs ir saņemts :). Kad sanāks laiks, mikroskopēšu.


dziedava 02.oktobris, 14:24

Kas tieši mulsina? Sporu izmērs atbilst, raksts arī, gredzens ir. Kas tīkliņam vainas?


mufunja 02.oktobris, 13:49

Julita,man ļoti žēl, bet nav parauga.


Mari 02.oktobris, 13:47

Varbūt Vāles pilienīte (H.clavata)? Mulsina tikai sporu tīkliņš...


dziedava 02.oktobris, 12:17

Marina, lai šo droši noteiktu, vajadzīga mikroskopija. Ja paliek tikai šis viens foto, tad es lieku atpakaļ kā nenoteiktu.


Vīksna 02.oktobris, 09:55

Paldies !


IlzeP 02.oktobris, 09:53

Var jau būt, ka nav īsti vesela. Šādas zosis, kas uzturas pa vienai, dažkārt mēdz pielaist diezgan tuvu. Vai fotoattēla nav?


IlgvarsG 02.oktobris, 08:49

Vai tāda zoss uzvedība ir normāla?


Mari 02.oktobris, 08:02

Ak, Julita, Tu esi nenogurdināma, paldies! :)) Man jau liekas, ka šādās situācijās jāturas pie parastākās sugas ( kā šeit), un jākrāj pieredze, kas zin, kā nākotnē :))


dziedava 02.oktobris, 07:10

Šai es veltīju dienu ;). Pilnīgā izmisumā, nespējot izšķirties starp parasto P.leucophaeum un pasaulē reto P.robustum (Latvijā skaitītos 2. atradne; pirmo noteica Adamonīte no sena vākuma), ieliku lielajā FB grupā, kur diviem uzticamākajiem pētniekiem katram bija savs viedoklis ;)). Edvīns Norvēģijā P.robustum nav akceptējis, lai arī jaunībā pats tādu esot noteicis (netic savai noteikšanas pareizībai). Novērojuma foto un diskusija te: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4130272293899264/


ekologs 01.oktobris, 20:39

Paldies, Ruslan!


ekologs 01.oktobris, 20:06

Arī te paldies! :)


ekologs 01.oktobris, 20:05

Paldies, Ilze! :)


ekologs 01.oktobris, 20:03

Parastā klajumspāre (Sympetrum vulgatum)?


Ziemelmeita 01.oktobris, 17:22

Paldies,Inese!


dziedava 01.oktobris, 17:20

Bet pirmkārt jau krāsa - rozā vai sarkana.


cielava 01.oktobris, 16:19

paldies par ziņu! tāpēc ierakstīju komentāru, lai pievērstu uzmanību un, iespējams, uzzināt, kas par dziedātāju.


mandele 01.oktobris, 15:28

Šī nav rudbekija, bet Heliopsis helianthoides.


IlzeP 01.oktobris, 15:00

Balss noteikšanas aplikācijām noteikti nevajadzētu simtprocentīgi uzticēties! Tās var izmantot, lai saprastu, kādā virzienā domāt, ko pārbaudīt. Vai varbūt, lai mācītos parastākās sugas. Retai sugai, kā zilrīklīte, par pierādījumu aplikācijas versija vien neder. Attēlā, manuprāt, ir kāds no lapu ķauķīšiem - čunčiņš?


Mari 01.oktobris, 14:54

Paldies, Julita! Pamērīšu :)


dziedava 01.oktobris, 14:24

Melnā plaispika?


IlzeP 01.oktobris, 13:11

Atbilstoši Fons Verheyde dotajai tabulai, šis ir noteikts kā Ichneumon lugens.


IlzeP 01.oktobris, 13:10

Atbilstoši Fons Verheyde dotajai tabulai, šis ir noteikts kā Ichneumon lugens.


IlzeP 01.oktobris, 13:09

Atbilstoši Fons Verheyde dotajai tabulai, šis ir noteikts kā Ichneumon lugens.


IlzeP 01.oktobris, 13:08

Atbilstoši Fons Verheyde dotajai tabulai, šis ir noteikts kā Ichneumon lugens.


IlzeP 01.oktobris, 13:02

Šos būtu labi sadalīt pa sugām. Meklēju Chasmias motatorius, šis novērojums, protams, neatlasījās.


cielava 01.oktobris, 12:34

balss noteikšanas programma apgalvoja, ka esot zilrīklīte, bildē gan rīklīte pelēka..


Gaidis Grandāns 01.oktobris, 11:01

Droši vien dzeltenie tārtiņi


dziedava 01.oktobris, 08:30

P.S. Un sprodzītēm svarīgs arī kapilīcija platums (ar/bez raksta).


dziedava 01.oktobris, 08:29

Šobrīd es sprodzītēs neiedziļināšos, kausiņam rakstiņš ir saskatāms, tas jauki :). Bet vai tā gļotsēne nebija rozā? Jo irdenā ir sarkana, kas ar laiku izbalē, bet nekad nav rozā. Man šķiet, vai šī nebija rozā?


Mari 30.septembris, 21:50

Versija - Irdenā sprodzīte (A.denuata)


dziedava 30.septembris, 16:08

Paldies! Tātad tomēr nav dzīva.


IlzeP 30.septembris, 15:44

(Ārkārtīgi retajām) zaļajām vārnām jau vajadzētu būt prom. Balss apraksts atgādina sīli.


Mari 30.septembris, 15:42

Nokaltis lielas apses vertikāls stumbenis (diezgan augsts, nevaru pateikt cik m, varbūt kādi 6)


dziedava 30.septembris, 15:02

Marita, tā apse bija dzīva, uz kuras sūnām novērota?


nekovārnis 30.septembris, 10:15

Diez vai šis būs nācis no gatera :) Suga reta un lokāla - zināma no Gaujas un Abavas senlejām, kā arī Daugavpils apkārtnes.


Durkts 30.septembris, 08:58

ja blakus gateris, tad jau grauzēji arī tiek pievesti :)


dziedava 29.septembris, 21:20

Jā, es par Tavu jau biju pieņēmusi lēmumu par Physarum oblatum, kam ir daudzveidīgas izpausmes, bet pirms gala vārda vēl paņēmu Maritas, kas šķita līdzīgs, bet ar baltu kāju, kas gan neiederētos pie oblatum. Nu un tā jūsu kopdarbs kopā ar Nannengu aizveda līdz rezultātam :)). Šitie dzeltenie ir Dievišķi no skata, bet velnišķīgi priekš noteikšanas.


VijaS 29.septembris, 21:00

Paldies, Julita, par rūpīgo detektīva darbu! Priecājos, ka Tev izdevās aizrakties līdz sugai :D


megemege 29.septembris, 21:00

Dzirdēta balss.


dziedava 29.septembris, 20:49

Marita, esi iedzīvojusies pie labiem mežiem, tagad tā tik jāturpina uz priekšu, sezona vēl nav galā :))


Mari 29.septembris, 20:35

Super! Paldies, Julita, par fantastiski lielo darbu un pacietību sugas noteikšanā! :))


Vladimirs S 29.septembris, 20:21

Lielais piekūns pēc balss? Kļūda ar sugu vai statusu?


Vladimirs S 29.septembris, 20:18

Audio failu var pievienot kartes kreisajā apakšējā stūrī.


dziedava 29.septembris, 18:33

Nu jūs, Marita un Vija, esat vnk malači - ja būtu tikai vienai no jums, es laikam līdz sugai neaizrāpotu. Atslēgas aizveda neceļos, šī suga man pat nebija izskatīšanā. Bet apmierinoša varianta nebija. Ķēros beigās pie Nannengas un tur aizveda uz pareizo sugu. To, ka abas viena suga, lai arī kājiņas katrai citā krāsā, pateica sporas - pārāk jau līdzīgas bija :). Un te viscaur - gan balts, gan dzeltens iespējams. Bet kamēr rāpoju pa nepareiziem ceļiem, pierakstīju iespējamos līdzīgos variantus, kas varbūt var noderēt citreiz. Ir vairākas līdzīgas sugas, kam galviņa dzeltena. Te atlasītas līdzīgākās (ko izdevās atrast), salīdzinu sporu izmērus, rakstu, kapilīcija mezglus un kājas krāsu visām. Physarum albesces izrādās pēcsniedzīte, to neapskatu. Šajā novērojumā: apaļa galviņa, sporas 10-12 µm, dīgļa poras puse gaišāka; kapilīcija mezgli balti un dzelteni, kāja dzeltena, dzeltenoranžīga. Citas vizuāli līdzīgas sugas ar kārpainām sporām: Craterium aureum 8-10µm, mezgli dzelteni, kāja sarkanoranža vai sarkanbrūna, galviņa drīzāk vertikāli garena, kaut var būt apaļa Physarum melleum 7,5-10 µm, ar tumšāku kārpu grupām; mezgli balti vai gaiši olīvdzelteni; kāja balta, var būt oranžīga, brūngana Physarum flavidum 11-13 µm, mezgli balti vai krēmkrāsas, kāja brūngana (oranžbrūna, sarkanbrūna), bet galviņa ar oranžsarkanu apakšu Physarum citrinum 8-12 µm, bet ar tumšākām kārpu grupām (Stephenson: 8-10µm; tumšākas grupas nav minētas), mezgli spilgti dzelteni, kāja dzeltena, apakšā oranžbrūna Physarum oblatum 9-12 µm, dažreiz ar kārpu grupām vai ar gaišāku dīgļa poras pusi, mezgli balti un dzelteni; kāja oranžbrūna līdz sarkanbrūna; bet galviņas apakša tumšāka (oranž- vai sarkanbrūna) Physarum auripigmentum (8-)9-10(-11) µm, mezgli spilgti dzelteni, kāja oranžsarkana


Osis 29.septembris, 18:31

Paldies Edgar!


dziedava 29.septembris, 14:40

Interesants vērojums, ka aug atkal, vienu gadu izlaižot!


dziedava 29.septembris, 11:55

Oho! Ceru, ka ievāci? Atslēga piedāvā krēpjaino kūlīti (Symphytocarpus amaurochaetoides), pēc sporām viegli varētu pārbaudīt


Ziemelmeita 29.septembris, 11:14

Paldies,Marek! Paldies arī Uģim. Šis būtu palicis manā arhīvā kā A.tabacicolor. Tagad,kad zinu,kas šī par sugu,redzu atšķirību.


Mari 29.septembris, 09:19

O, kāds priecīgs pārsteigums! Paldies, Iveta! Paldies, Julita! Latviskais nosaukums tiešām atbilstošs - tādi sīki bruņurupucīši :D


adata 29.septembris, 07:47

Apsveicu! Apbrīnojamas spējas atradējam šo pamanīt un Mātei Dabai to visu ietilpināt 1mm!!!


dziedava 29.septembris, 07:44

Ļoti ticami, ka plakancaurā cukurīte Didymium serpula. Vismaz manējā akurāt tā izskatījās. Ļoti viegli mikroskopiski pārbaudīt - starp sporām ir tādas kā gigantiskas sporas (vesicle), kas savienotas ar kapilīciju.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts