Jau labu laiku cenšos veidot Excel tabulas sēņu noteikšanai pēc makroskopiskām pazīmēm dažādām cepurīšu sēņu ģintīm. Tas tāpēc, ka ne visiem ir iespējas tikt pie mikroskopa, kur nu vēl pie iespējas veikt gēnu sekvenču analīzes. Ar makroskopiskām pazīmēm vien ne vienmēr var tikt līdz vēlamajam rezultātam, bet reizēm tās ir pietiekoši spilgtas pat ļoti sarežģītās ģintīs ar vizuāli ļoti līdzīgām sugām.

Sārtā sēntiņa Mycena rosea. Foto: Valda Ērmane

Ziema, protams, nav īstais laiks svaigu eksemplāru noteikšanai, bet tas ir īstais laiks mikologam kaut kam tādam pievērsties. Turklāt dažas tabulas tika izmēģinātas sēņu pasākumos un izrādījās, ka tās strādā. Ziemas apstākļos var mēģināt noteikt savas sēņu fotogrāfijas vai vismaz pārliecināties, vai noteikšanai būtiskākās pazīmes tika piefiksētas.

Tabulas sēntiņu, jumteņu un stikleņu noteikšanai pieejamas šeit.

Kā veidotas tabulas?

1. Pamatā ņemts katras līdz šim Latvijā atrastās ģints sugu saraksts.

2. Izvēlētas katrai ģinti raksturīgākās pazīmes un sakārtotas kolonnās. Cepurītes aptuvenā krāsa un izmērs atzīmēts visām ģintīm. Izmēri sadalīti grupās: liela, maza un vidēja. Te gan jāņem vērā, ka liela sēntiņa būs mazāka par, piemēram, mazu pūkaini. Ir dažas specifiskas pazīmes, piemēram, lapiņu šķautnes vai piensulas krāsa, kas ir vērojamas tikai dažām ģintīm.

3. Pazīmes ņemtas no 2012. g. izdotā Ziemeļvalstu sēņu noteicēja: Knudsen, H., Vesterholt, J. (Eds) 2012. Funga Nordica: Agaricoid, boletoid, clavarioid, cyphelloid and gastroid genera. Copenhagen: Nordsvamp, 1083 p.

4. Izvēlētas tikai pašas raksturīgākas pazīmes, lai pieraksti būtu iespējami īsi – ietilpināmi dažos vārdos. Turklāt izvēle ir ļoti subjektīva.

Kam tabulas paredzētas un kā tās lietot?

1. Tabulas paredzētas dabas pētniekiem ar priekšzināšanām. Līdz vajadzīgajai ģintij jātiek pašiem. Ja neatšķirsiet, piemēram, sēntiņu no ķiverenes vai pūkaini no aplocenes, tabula nelīdzēs. Ir doma izveidot arī ģinšu noteikšanas tabulu, bet tas nebūt nav tik vienkārši.

2. Jāņem vērā, ka tabulā ir tikai līdz šim Latvijā atrastās sugas, bet var arī gadīties Latvijai jaunas sugas. Piemērām, Ziemeļvalstīs konstatētas ap 100 sēntiņu sugas, bet Latvijā – ap 60. Taču arī Latvijā būtu iespējams atrast visas 100 ziemeļvalstu sugas un vēl arī citas.

3. Tabulas visvienkāršāk lietot pēc izslēgšanas pazīmes. Ar filtra palīdzību izslēdzam vispirms tās pazīmes, kas nu nekādi neatbilst jūsu atrastajai sēnei. Tā turpinām, līdz iespējamo sugu skaits sarucis līdz dažām vai pat vienai vienīgai. Protams, jāsalīdzina ar citiem informācijas avotiem – tīmekļa un grāmatu attēliem un aprakstiem.

4. Jāņem vērā, ka tabulas ir subjektīvas un nekad nebūs pilnīgi gatavas. Tās ieteicams lejuplādēt, saglabāt un pēc tam pārveidot un papildināt pēc saviem ieskatiem. Katram varētu būt savas mīļākās un pamanāmākās pazīmes.

Veiksmi sēņu noteikšanā, gaidīšu atsauksmes un ziņas par rezultātiem!

Inita Dāniele

2023-02-13