Tiešraidē vērojamais ūpju ligzdošanas process bez nervus kutinošām epizodēm ir veiksmīgi novests aptuveni līdz pusei - visas trīs olas ir izšķīlušās, un visi trīs cāļi pieņemas apjomā. Kopš 23. aprīļa, kad izšķīlās pirmie divi cāļi, ligzdā notiekošais strauji kļuva skatītājiem interesantāks. Aktīvi tiek piegādāti nomedītie barības objekti, kurus pagaidām ūpju mātīte pati sadala un izbaro cāļiem, taču kopš ūpēniem ir atvērušās acis tie jau cenšas baroties arī paši. Aizvien biežāk mātīte atstāj cāļus ligzdā vienus pašus un skatītājiem ir iespēja papriecāties par to piemīlīgo izskatu, un neveiklajiem vingrinājumiem, kā arī pašausmināties par medījumu “morgu”, kas atrodas tiem apkārt.

Trīs ūpju mazuļi, 1. maijs.

Ūpēni paagušies, 14. maijs.

Perēšanas laiks bija ne mazāk interesants klausītājiem, jo izrādījās, ka putni ir vokāli ļoti aktīvi, un, kas pārsteidzoši, arī dienas gaišajā laikā pāris daudz komunicēja savā starpā, un bija dzirdama arī tēviņa klasiskā (teritoriālā) dziesma. Perēšanas laikā medījums ligzdā tik pat kā neparādījās, mātīte pameta ligzdu vakara krēslā vai naktī uz ne vairāk kā uz 10 minūtēm, lai iestiprinātos un izkustētos. Parasti šādos gadījumos ligzdā pēc īsa mirkļa parādījās tēviņš, kurš stāvēja blakus olām un tās apsargāja. Šķita, ka perēšanas laikā ligzda tiek turēta maksimāli tīra, lai ar smakām nepiesaistītu jebkāda veida apdraudējumu, ligzdā palika vienīgi mātītes atrijas (cilindriskas formas veidojums, kurā sakompaktētas nesagremojamās barības objektu daļas, kauli, spalvas un mati).

Vienīgais gadījums, kurš būtu atzīmējams kā incidents, jo perējošajai mātītei radīja zināmu satraukumu, notika 11. aprīlī, kad ligzdas tuvumā atradās vairāki cilvēki, kuri skaļi sarunājās un zāģēja ar motorzāģi. Tā kā traucējums ilga tikai aptuveni 10 minūtes, un putns tiešu apdraudējumu neizjuta - perēšana netika pārtraukta, taču satraukta kakla staipīšana un skatīšanās apkārt neizpalika. Šādi gadījumi ir bīstami pūču un vārnveidīgo naidīgo attiecību dēļ, ir fiksēti gadījumi, kad vārnas dienas gaišajā laikā izmanto mirkli, kurā ūpis no ligzdas iztramdīts, un izposta perējumu - saknābājot olas. Rakstot par dzīvniekiem gan stipri jāpārdomā, vai to attiecības raksturot ar tik cilvēkiem piedienīgiem apzīmējumiem ir korekti, taču vārnveidīgo un pūču savstarpējā nepatika liek domāt, ka šis varētu būt izņēmums.

Tiešraidē diezgan bieži vērojama daudzbalsīga pelēko vārnu bara ķērkšana tieši pie ligzdas, kā ūpju atbilde uz to, tumsai izklīstot, redzami no ligzdām izgrābtie vārnu cāļi un arī pa kādam pieaugušajam putnam, kā atbilde uz to seko vārnu kārtējā ķērkšana un tā tas turpinās.

Lauču piegāde.

Līdz šim dominējošais medījums ir putns laucis (Fulica atra), acīm redzot tas ir šajā atrašanās vietā un laikā visvieglāk iegūstams. Īpaša nomedīto sugu daudzveidība kameras redzeslokā nav nonākusi, papildus laučiem ir redzētas jau minētās pelēkās vārnas (Corvus cornix), zīdītājs, kurš visticamāk bija kurmis (Talpa europaea), kā arī vairāki nenoteikti žurkām līdzīgi zīdītāji un viens nenoteikts balodim līdzīgs putns.

Turpmākā ligzdošanas gaita, cāļiem pieaugot, kļūs aizvien darbīgāka, jo būs nepieciešams aizvien vairāk barības, sagaidāms, ka tās sagādē drīzumā iesaistīsies arī mātīte. Cāļi ligzdā uzturēsies vismaz līdz maija beigām, jūnija sākumam, vēlāk, aizvien vēl veikli nelidojoši, tie izklīdīs pa tuvējiem kokiem, un vecāki tos turpinās apgādāt ar barību - ar kuras sadalīšanu vai norīšanu vienā gabalā tie tiks galā paši.

Ūpene mēnessgaismā.

TIEŠRAIDE
FORUMS

Pēteris Daknis, putnu pētnieks

2017-05-15

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.