Notikumi Latvijas Dabas fonda jūras ērgļu tiešraides ligzdās

Rakstu arhīvs

2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |

Notikumi Latvijas Dabas fonda jūras ērgļu tiešraides ligzdās

Pievienots 2021-12-11 18:18:47

Pašlaik iespējams vērot divas Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraides no jūras ērgļu ligzdām: no visu laiku populārākās mūsu tiešraižu ligzdas Durbē un no ligzdas Slīterē. Gadu gaitā skatītāji ir varējuši sekot līdzi tiešraidēm vēl no četrām citām jūras ērgļu tiešraides ligzdām.

Ligzda Talsu apkārtnē (2012)

Pirmā jūras ērgļu ligzda, no kuras LDF nodrošināja tiešraidi projekta "Ērgļi pāri robežām" ietvaros, atradās Talsu apkārtnē. 2012. gadā tā bija apdzīvota, bet olas netika izdētas.

Pieaudzis jūras ērglis ligzdā 29.02.2012. Foto no Latvijas Dabas fonda arhīva

Nākošajā sezonā tiešraide no šīs ligzdas vairs netika nodrošināta un tā arī nebija apdzīvota. Savukārt 2014. gada martā ligzdas koks, ļoti liela apse, izgāzās ar visām saknēm. Nepilnu trīs kilometru attālumā tika atrasta jauna ligzda, kas, visticamāk, bijusi uzbūvēta 2013. gada decembrī. 2014. gada maijā tika konstatēts, ka ligzdas koks ir nogāzies vētrā un mātīte ir sapinusies zaros un nositusies. Kopš tā laika ligzdošanas teritorijas statuss ir neskaidrs.

Ligzdas koks, kurā bija iepriekš uzstādīta kamera, izgāzies ar saknēm 26.03.2014. Foto: Jānis Ķuze

Mātīte gājusi bojā vētras laikā. Foto: Jānis Ķuze

Ligzda pie Kaņiera ezera (2013)

2013. gadā tika uzstādīta tiešraides kamera pie jūras ērgļu ligzdas Ķemeru nacionālā parka teritorijā pie Kaņiera ezera. Šis ligzdošanas iecirknis ir zināms kopš 1976. gada, un laika gaitā ērgļi te ir nomainījuši vairākas ligzdas. Šī konkrētā tika uzbūvēta 2012. gada sākumā pēc tam, kad nogāzās iepriekšējais ligzdas koks – ozols. 2012. gadā šī bija viena no vēlākajām ligzdām Latvijā – olas tika iedētas tikai aprīļa otrā pusē un mazulis ligzdu atstāja tikai augusta sākumā. Viens no 2012. gada pāra putniem, domājams, mātīte, bija gredzenota kā mazulis ligzdā 1997. gadā pie Sātiņu zivju dīķiem, uz kreisās kājas tai bija gredzens ar krāsu kombināciju "sarkans virs oranža" un kodu G451.

Nepieaudzis jūras ērglis un gredzenots pieaugušais putns ligzdā 07.04.2013. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Kameras darbības laikā ligzdu apmeklēja vairāki jūras ērgļi, bet, diemžēl, ligzdošana te nenotika. Tomēr tika nolasīti pieci dažādi jūras ērgļu gredzeni, no tiem viens Lietuvas izcelsmes (putns gredzenots 23.06.2009.).

Domājams, teritorijas saimnieki jau nākamajā gadā pārcēlās uz citu ligzdu priedē aptuveni 1,5 km tālāk, ko izdevās atrast tikai 2021. gadā, kad tā bija viena no divām togad Latvijā zināmajām ligzdām ar trim cāļiem.

Mazuļu gredzenošana 17.05.2021. Foto: Jānis Ķuze

Ligzda pie Lubāna ezera (2014)

Šī jūras ērgļu teritorija ornitologiem ir zināma kopš 2010. gada. Sekmīga ligzdošana te bijusi 2013. gadā, kad izauga divi mazuļi. Videonovērošanas sistēma pie šīs ligzdas tika uzstādīta 2014. gada janvārī, šis bija viens no retajiem gadījumiem, kad kamera atradās blakus kokā tālāk prom no ligzdas, tādēļ neredzējām tagad jau tik ierastos tuvplānus.

Tēviņam uz labās kājas bija gredzens ar krāsu kombināciju "zils virs sarkana", bet uz kreisās kājas "oranžs virs zila" ar kodu V506. Putns bija gredzenots 04.06.2007. pie Sartai ezera, Lietuvas ZA daļā, aptuveni 124 km no kameras ligzdas.

Putniem tika doti vārdi Lubāna (mātītei) un Sartas (tēviņam), par godu ezeriem, kas atrodas šīs ligzdas un tēviņa dzimtās ligzdas tuvumā. Pirmo olu mātīte izdēja 24. martā (otrās olas dēšanas laikā kamera nestrādāja, un nav zināms precīzs datums), un mazuļi izšķīlās 30. aprīlī un 2. maijā. Tie tika apgredzenoti ar krāsainajiem gredzeniem (krāsu kombinācija "zils virs melna") Latvia Riga H376 un H377, foruma dalībnieki tiem deva vārdus Mākonis un Puķīte. Putniem augot lielākiem, gan kļuva skaidrs, ka, visticamāk, pirmā ir mātīte, bet otrais tēviņš, tāpēc vārdi tika samainīti uz Mākonīte un Puķītis.

Jaunie ērglēni 14.06.2014. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Nākošajā gadā tiešraide no ligzdas vairs netika translēta un, lai gan ligzda bija apdzīvota, mazuļi netika izvesti. Savukārt 2016. gadā te izauga trīs mazuļi, un šī ligzda bija viena no divām togad zināmajām trīs cāļu ligzdām Latvijā.

Trīs cāļi gredzenošanas laikā 07.06.2016. Foto: Jānis Ķuze

Lai arī ligzda turpmākajos gados bija apdzīvota, te izauga tikai viens mazulis – 2018. gadā, savukārt 2020. gadā putni pārcēlās uz citu ligzdu turpat netālu priedē un 2021. gadā tajā izaudzināja vienu mazuli.

Vienīgais cālis 12.06.2018. Foto: Jānis Ķuze

Mazulis gredzenošanas laikā jaunajā ligzdā priedē 03.06.2021. Foto: Jānis Ķuze

Ligzda Ziemeļkurzemē (2018)

Sākot ar 2015. gadu, LDF piedāvā tiešraidi no vispopulārākās tiešraides kameras – no jūras ērgļu ligzdas Durbē. 2018. gadā tika pieslēgta vēl viena tiešraide no citas jūras ērgļu ligzdas, kas atradās Kurzemes ziemeļu daļā. Šī teritorija ir zināma kopš 2013. gada, kad ligzda atradās izcirtumā atstātā vecā, līkā un iztrupējušā apsē, šajā vietā ērgļi sekmīgi ligzdoja divus gadus. 2014. gada oktobrī ligzdas koks nokrita, un putni pārvācās aptuveni 80 metrus tālāk, uzbūvējot ligzdu vecas priedes galotnē. Divu gadu laikā, kad tika apdzīvota šī ligzda, mazuļi netika izvesti ne reizi, un 2017. gadā jūras ērgļi uzbūvēja jaunu ligzdu aptuveni 300 metrus tālāk. Jau pirmajā gadā ligzdošana šajā vietā bija sekmīga, izauga divi jaunie putni.

Tēviņam tika dots vārds Osis (jaunā ligzda atradās oša galotnē) un mātītei – Cilla. Olas viņa izdēja 20. un 23. martā, savukārt mazuļi izšķīlās 25. un 28. aprīlī. Tie tika arī apgredzenoti 7. jūnijā, vecākais mazulis (Bose) tika pie gredzena H546 un jaunākais (Knips) – pie H545.

Pieaugušie putni uz ligzdu nesa arī zivis, kas ķertas jūrā. Medījumā vējzivs (17.06.2018.). Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazuļiem augot lielākiem, vecākiem bija arvien grūtāk tos abus apgādāt ar medījumu, un vecākais cālis bija augumā lielāks un stiprāks, līdz ar to jaunākajam diezgan bieži bija jādzīvo ar tukšu vēderu. 22. jūnijā Knips izkrita no ligzdas (video) un tika pieņemts lēmums to glābt. Mazulis bija ļoti novārdzis, tāpēc nebija vērts to celt atpakaļ ligzdā un viņu aizveda uz plēsīgo putnu rehabilitācijas staciju pie Uģa Bergmaņa. Tur Knips sasniedza lidotspēju un 30. septembrī tika palaists brīvībā (video) Orenīšu dīķos. Savukārt vecākais mazulis Bose 2021. gada sākumā tika novērots pie īpaši ērgļu piebarošanai izveidotās barotavas Igaunijas ZR daļā (ziņa).

2019. gadā šajā ligzdā arī izauga divi mazuļi, no kuriem gredzenošanas mirklī viens bija liels un dūšīgs, bet otrs – vārgs.

Mazuļi gredzenošanas laikā 12.05.2019. Foto: Jānis Ķuze

2020. gadā putni pārcēlās uz citu ligzdu, arī osī, turpat netālu no kameras ligzdas, un tur izauga viens mazulis. 2021. gadā jaunā ligzda bija apdzīvota, bet mazuļi netika izvesti.

Jaunā ligzda osī 28.05.2020. Foto: Jānis Ķuze

Vienīgais mazulis gredzenošanas laikā 28.05.2020. Foto: Jānis Ķuze

Paldies ornitologam Jānim Ķuzem par informāciju un palīdzību raksta tapšanā.

Ilze Bojāre

2021-12-11

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

Pēdējie novērojumi

Sarkanrīklīte

Erithacus rubecula - 2025-04-28 Litenesputni

Sarkanrīklīte

Erithacus rubecula - 2025-04-28 Litenesputni

Sarkanrīklīte

Erithacus rubecula - 2025-04-28 Litenesputni

Sarkanrīklīte

Erithacus rubecula - 2025-04-28 Litenesputni

Ķivulis

Spinus spinus - 2025-04-28 Litenesputni

Zaļžubīte

Chloris chloris - 2025-04-28 Litenesputni

Lielā zīlīte

Parus major - 2025-04-28 Litenesputni

Fotogalerija

Nezināms

Ignotus

@ sandis

Pēdējie komentāri novērojumiem

Mari 18.oktobris, 21:44

Julita, es šodien ieliku vēl vienu novērojumu ar izlocītiem augļķermeņiem, šie abi nevarētu būt viena un tā pati suga? Auga nelielā attālumā uz vienas un tās pašas kritalas. Vēl turpat auga trešais variants, kam augļķermeņi vairāk lodveida, sporas apaļas, bet izmēri un kārpiņas līdzīgas kā šiem.

Mari 18.oktobris, 21:38

Nedaudz varbūt ir, katrā ziņā ideāli apaļas arī nav.

Mari 18.oktobris, 21:37

Pagaidām sporas izpūst neizdodas, drusku jāpagaida, kad pašas sāks kaut cik birt :)

dziedava 18.oktobris, 21:29

Paldies, Mārīt! Mēģinu tikt skaidrībā, kas no 2023. un 2025. gadā aprakstītajām vilkpienainēm mums ir atrastas :)

dziedava 18.oktobris, 20:51

Njā.. Te svarīgi redzēt iekšējās struktūras, kā kapilīcijs “uzvedas”, vai tas ir viļņots, vai savienoti gali. Ja nevar izpūst sporas, to nevar redzēt,

dziedava 18.oktobris, 20:45

Te atkal nav stūrainās sporas?

BI 18.oktobris, 20:19

Kopā ar O. Keišs, I. Dinsbergs, W. Schneider

zemesbite 18.oktobris, 13:15

Apsveicu! :)

zemesbite 18.oktobris, 13:13

Paldies, Uldi!

zemesbite 18.oktobris, 13:12

Paldies, Julita!

Vīksna 18.oktobris, 10:28

Paldies !

Osis 18.oktobris, 09:36

Paldies, Edgar!

adata 18.oktobris, 08:33

Labais! Sākumā pat nesapratu, kur tā tauriņpiepe ir!

zemesbite 17.oktobris, 23:26

Bija jau patumšs, gulbji tālu, tāpēc fotogrāfijas sliktas :(

zemesbite 17.oktobris, 23:14

Smaržīgā zvīņene?

VijaS 17.oktobris, 19:57

Nu re kā izdevās trāpīt :D Paldies, Julita, ka noteici!

adata 17.oktobris, 19:47

Tom, noteikti vajag ieziņot, ja Jums dabā iešana patīk un pētīšana arī! Mana pieredze ir tāda, ka no gļotsēnēm vispār neko nesapratu, pirmoreiz ar tām sastapos tikai 2022.gada rudenī, tā pamazām aizrāvos, pētīju, lasīju, to mainīgā daba un krāsainība aizrāva! Man arī nav mikroskopa, arī brīvo brīžu varētu būt vairāk, bet iegādājos lupu, ar to vismaz var atšķirt gļotsēni no citiem objektiem! Nu paliku pie tā, ka vienreiz gadā, sezonas noslēgumā ievāktos paraudziņus (ar laiku iemācījos izaudzēt, nobriedināt), izžāvētus aizsūtu Julitai noteikšanai. Tāds ir mans gandarījums un ieguldījums gļotsēņu pētniecībā. Galvenais, kā pašam tas patīk un interesē.

dziedava 17.oktobris, 17:21

Paldies, Raivo, par interesanto info! :)

StarFlare 17.oktobris, 16:11

Izskatās pēc leicistiska meža pīles tēviņa.

Mežirbe777 17.oktobris, 14:52

Sveiciens. Ieziņotā sugas atradne tika apmeklēta un noteikta līdz taksonam. Tā ir Sclerophora peronella (Ach.) Tibell. Nagliņas 0,7 - 0,8 mm garas, askusporas apaļas, vidēji 3,2 µm diametrā (n=16). Viena no retākajām ģints pārstāvēm. Vērtīgs ziņojums :) Biju patīkami pārsteikts - konkrētais sausoknis vēl bija savā vietā pēc vairāk nekā sešiem gadiem, ņemot vērā cik zibenīgas ir pašreizējās ainavas pārmaiņas. Uz blakus vīksnas sausokņa arī retā suga Trametes gibbosa, uz muzeja ēkām arī daudz reto nagliņu. Dvēseliska un iedvesmojoša vieta :)

Rallus 17.oktobris, 08:35

Asinsarkanie pilieniņi, kas ir abām brūnzobēm. Rūgtumu nepagaršoju. Prātīgi būtu likt Hydnellym sp.

dziedava 16.oktobris, 19:55

Uz Tevi man bija galvenā cerība - šis paraugs bija izstādē, un tam Tu tiešām biji iedevusi tipiskāko no vilkpienainēm :)))

dziedava 16.oktobris, 08:01

Šīs varētu būt jaunas pumpurītes (Physarum sp.) vai lampītes (Lamproderma sp.)

dziedava 16.oktobris, 07:56

Ziņot vai neziņot vienmēr pirmkārt ir katra paša izvēle - vai pašam ir interesanti savus redzējumus piefiksēt. Man kā gļotsēņu pētniekam vienmēr ir interesanti redzēt, ko citi ziņo! No tādiem tāliem foto tiešām līdz sugai noteikt var reti. Bet reizēm var. Reizēm var nojaust un izvirzīt ticamāko versiju. Noteikšanai palīdzētu, ja pierakstītu kādus faktus, ko nevar nofotografēt, bet var redzēt. Piemēram, ja zināms, uz kādas sugas koka kritalas atrasts. Vēl varētu iegādāties lupu, un tas būtu viens lielisks papildu instruments, tad varētu pierakstīt jau sīkākas detaļas - vai ir kājiņa, piemēram. Un visbeidzot, ja ir ziņojums, un izskatās, ka suga varētu būt ļoti reta, tad, ziņojot Dabasdatos, ir iespēja to uzzināt un varbūt ievākt paraugu, lai to vēlāk mikroskopiski noteiktu. Jebkurā gadījumā gļotsēņu ziņojums ir liecība, ka attiecīgajā vietā gļotsēnes aug, un sniedz arī ieskatu, kurā laikā aug, un apmēram kas aug. Tas priekš manis arī ir nozīmīga informācija. Bet vai ziņot, ja pastāv varbūtība, ka paliks līdz sugai nenoteikts - tā atkal katra paša izvēle.

Ivars Leimanis 15.oktobris, 22:40

Vēlams izcelt - kā interesantu novērojumu!

toms.b 15.oktobris, 21:24

Tika noteikta meklējot vizuālas līdzības. Bet apskatot vēlreiz, laikam būšu kļūdījies. Gļotsēnes ir sarežģīti atpazīt, bet negribēju visur likt “gļotsēne (nenoteikta)”. Par cik man nav pieejama pienācīga aparatūra, varbūt labāk gļotsēņu novērojumus neziņot?

Mareks Kilups 15.oktobris, 20:58

1cy uz D, kraukļa pavadīts

dziedava 15.oktobris, 20:45

Kā tā tika noteikta?

Mari 15.oktobris, 20:37

Par kolumellas krāsu grūti saprast, tai ir tāda negluda virsma un tumšo krāsu, šķiet, piedod pielipušās sporas. Ja paskrāpē, tad kaut kas balts paspīd.

dziedava 15.oktobris, 20:23

pag, uz milimetru papīra tas melnais ir kolumella? Nevis balta, bet melna?

zemesbite 15.oktobris, 20:06

Paldies, Uģi!

Mari 15.oktobris, 19:50

Pieliku vēl pāris foto ar "kātiņu" un kolumellu uz mm papīra. Pārmērīju galviņu - 0.98mm x 0.68 mm, bet sporas (9) 9,5- 11,5 mkm ( atsevišķas 13, 14 un 15 mkm). Laikam jau šim paraudziņam arī būs "jāatpūšas" :)

Bekuvecis 15.oktobris, 18:21

Bezkaunīgs jautājums: pēc kā noteikts, ka tieši Peka brūnzobe, nevis rūsganā?

Bekuvecis 15.oktobris, 18:21

Bezkaunīgs jautājums: pēc kā noteikts, ka tieši Peka brūnzobe, nevis rūsganā?

dziedava 15.oktobris, 16:08

Nav pirmais gadījums, kad daļa pazīmju atbilst vienai, daļa - otrai sugai. Jo D=1mm, sporu izmērs un īsā kājiņa atkal ir par labu D.umbilicatum. Nu vrb ir vēl kāda [man] nezināma suga. Franču noteicējā ir D.subfloriforme, kam galviņas apakša veido tādu izliekumu kā te pēdējos foto, un sporu izmēri atbilstu, bet neatbilst kolumella - tai būtu jābūt uz augšu lielai.

Mari 15.oktobris, 14:46

Uz egles kritalas.

laumae 15.oktobris, 14:44

Uģi, paldies!

Mari 15.oktobris, 14:06

Jā, auga uz sūnām krietni apaugušas kritalas, kolumella apm1/3 no galviņas diametra, galviņas diametrs ap 1mm. Kājiņa praktiski nav, izskatās, ka galviņa "sēž" uz sakaltuša plazmodija pārpalikuma. Sporas varu vēl pārmērīt, varūt kāda būs 9mkm, bet mazāk gan šķiet ka nē.

dziedava 15.oktobris, 12:50

Tā būs sēne

dziedava 15.oktobris, 11:25

Galviņas diametrs? Kājiņas krāsa un platums? Pēc divkārtainā perīdija un mazās kolumellas (man izskatās 1/3 no galviņas diametra - tā ir?) domātu, ka Diderma montanum, bet tai sporas 7-9 mkm neaizvelk pat līdz apakšējai nomērīto robežai. Uz kā auga? Izskatās, uz sūnām, bet uz kritalas vai uz zemes? Ir vēl variants Diderma carneum

dziedava 15.oktobris, 09:50

Paldies, Astra!

Ziemelmeita 15.oktobris, 09:45

Biotops Gaujmalas mežs ar platlapjiem un pa vidu skujkoki. Vietu aptuveni atceros, katreiz, kad uz turieni eju, apstaigāju to vietu cerībā vēl reizi to skaistumu ieraudzīt. Tajā malā ir vecu egļu kritalas, ļoti iespējams, ka tā arī bija egle.

dziedava 15.oktobris, 09:14

P.S. oranžīga "pie kājas" ir nobriešanas vaina, katrā ziņā tā nav raksturīga pazīme, un pēc autora Ļeontjeva domām šī suga ir otrā biežākā pēc parastākās no vilkpienainēm (parastākā gan man vēl starp paraugiem jāatrod un jānosaka:)).

dziedava 15.oktobris, 09:09

Paldies, Iveta! Noteikšana ir grūta, jo [man ir sajūta, ka] daudzas sugas vēl nav aprakstītas. Daudz paraugu mikroskopēti, noteikti tikai daži. Bet vismaz parastākās un neparastākās (t.i. vieglāk atšķiramās) vajadzētu "izķert". Ļoti palīdz apgūtā iespēja skatīt polarizētā gaismā, jo kristālu esamība ir svarīga pazīme, un to šajā gadījumā ir viegli noteikt - vai nu ir, vai nav, nav jāšaubās kā citās pazīmēs (krāsa ir dzeltenbrūna vai sarkanbrūna, piemēram).

dziedava 15.oktobris, 09:01

Astra, vai ir iespējams atcerēties, uz kādas kritalas kādā biotopā tas bija?

adata 15.oktobris, 08:37

Šīs ir divas, šādā stadijā pēc skata līdzīgas sugas, lai noteiktu, kura ir kura, jāmikroskopē sporu stadijā.

adata 15.oktobris, 08:23

Vareni, meitenes! Apsveikumi visām! Nu vilkpienaiņu jauno sugu maisam gals vaļā! Vēl nav par vēlu kādu (kaut pēc skata parastu) paraudziņu ievākt un aizsūtīt Julitai! Ja nu... Bet šīs interesantas, nav gadījies sastapt (kaut gan to ir ļoti daudz redzēts) dzeltenu, un šādu - ar oranžīgu pie "kājas".

LMM 14.oktobris, 21:38

Discus ruderatus

roosaluristaja 14.oktobris, 21:05

M.rosea vai M.pura. Vizuāli līdzīgas sugas

Ziemelmeita 14.oktobris, 20:58

Paldies,Julita! Gan jau pienāks brīdis, kad šito arī izdosies noteikt.

dziedava 14.oktobris, 20:51

Izskatīju arī 2025. gada aprakstītās sugas, un man joprojām šķiet, ka šī nav aprakstīta :/. Vistuvākā ir Lycogala umbrinum, bet tai vajadzētu būt tumšāk brūnam perīdijam un tumšākiem pūslīšiem. Ornaments tīri labi atbilst, ja neskaita, ka paraugā tāds ir augšpusē, bet aprakstā - viscaur. Kristāli, eļļa atbilst. Bet tā nokrāsa "umber" ietverta nosaukumā, un te tā nu īsti nav, tāpēc pagaidām atstāju nenoteiktu.

dziedava 14.oktobris, 20:41

Izpētot pieejamos materiālus un foto, domāju, ka vismaz uz šo brīdi nekādu citu līdzīgu variantu nav. Apsveicu! Interesanta suga.

Ziemelmeita 14.oktobris, 18:43

Paldies,Julita! Prieks,ka izdevās noteikt. Tik skaisti dzeltenu vairāk nav nācies satikt.

dziedava 14.oktobris, 17:55

Godīgi sakot, necerēju, ka tik ātri izdosies noteikt. Nepagāja ne 3,5 gadi! Tomēr krāsa raksturīga un palaimējās, ka bija starp tagad aprakstītajām sugām.

dziedava 14.oktobris, 14:22

Visticamāk lietus sašķaidījis ragansviestu tā, ka pat pazīt grūti.

Vīksna 14.oktobris, 10:28

Paldies !

nekovārnis 14.oktobris, 04:38

Paldies, Uģi! :)

CerambyX 13.oktobris, 23:41

Laikam jau pārāk plats priekš Gonianotus. Bet nu šie verbasci veidīgie būtu it kā jāparbauda vai nevar būt duplicatus (drīzāk nē, bet kas zin)

dziedava 13.oktobris, 22:36

Tieši otrādi, redzamie kristāli ir stūraini, neapaļi. Pumpurītēm tie būtu gludi apaļi. Šie ir ļoti tipiski cukurīšu kristāli. Izteikti krustiņi ir daļai sugu, citām ir tieši šādi

VijaS 13.oktobris, 22:22

Izķidāju vēl vienu, izdevās sameklēt arī nedaudz kapilīcija, un tas ir caurspīdīgs. Virsmas faktūra tiešām drīzāk atgādina cukurīti; neredzu raksturīgos "krustiņus", visas kaļķa granulas ir vairāk vai mazāk apaļīgas.

ekologs 13.oktobris, 22:12

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).

Mari 13.oktobris, 19:23

Varētu būt P.album, bet netipiski šķita, ka auga arī uz sūnām un vertikāli, ne kā pierasts redzēt uz koksnes un nokareni.

ekologs 13.oktobris, 16:43

Hm, kāda pundurvabole (Scydmaenidae sp.)?

CerambyX 13.oktobris, 14:55

Aedes jau tā kā ir, bet diez vai vexans - kāju krāsojums, manuprāt, neatbilst. Kaut kas uz Aedes annulipes/excrucians/riparius pusi.

meža_meita 13.oktobris, 11:50

Paldies par info!

dziedava 12.oktobris, 21:37

Hmm. Pēc skata T.varia, bet elateru vijumi izskatās vairāk nekā divi?! Te būtu vēl jāpadomā

Mari 12.oktobris, 21:34

Varbūt T.varia?

Mežirbe777 12.oktobris, 21:02

Piekrītu, pārsteidzoši iespaidīgi. Blakus bija arī teju dižs osis ar S.pallida klājienu. Pie sevis padomāju, cik ilgs laiks paies kamēr suga uzskatīs blakus esošā kultūras pieminekļa atjaunotos guļbalķus par labu esam. Prasītos pārstādīt :D

Mari 12.oktobris, 20:58

Tā doma par lēnu piebriešanu radās, jo paraugā bija gan apaļas, gan, vairāk vai mazāk izteiktas, stūrainas sporas. Par koku - visticamāk, ka tā bija apse, bet gluži 100% pārliecības nav.

Mežirbe777 12.oktobris, 20:52

Pateicoties iepriekšējam DD ziņojumam bija iespējams savām acīm raudzīt šo sugu, par kuru bija ilgi sapņots. Vai ir zināms, vai šī retā suga tiks iekļauta jaunajā ĪA sugu sarakstā?

meža_meita 12.oktobris, 20:36

Tik iespaidīga atradne nav redzēta. Varētu būt ekvivalenta vairāk kā desmit dižkokiem :D

meža_meita 12.oktobris, 20:35

Skaisti! Vai ir zināms,vai šī ir jauna, vai jau zināma atradne?

dziedava 12.oktobris, 19:32

Kas domāts ar “ļoti lēni piebriest”? Tas, ka sporas stūrainas? Man izskatās, ka varētu būt īpašā pumpurīte ar stūrainām sporām. Tā gan tipiski aug uz apses kritalām, bet lapkoks varētu sevī to arī ietvert(?)

adata 12.oktobris, 17:03

Citronu bisporella.

IlzeP 12.oktobris, 16:47

Krauķiem arī ir spīdīgas spalvas. Pie tam tā apkārtne ir tipiska krauķu uzturēšanās vieta.

ekologs 12.oktobris, 15:36

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).

mežataksators 12.oktobris, 13:11

Nē,, apspalvojums ar metālisku zaļganu un violetu spīdumu.

mazais_ezis 12.oktobris, 13:04

Vai nav krauķis jaunais putns?

Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !

Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !

IlzeP 12.oktobris, 11:14

Samērā vēls novērojums rudenī. Vai ir pārliecība par sugu?

IlzeP 12.oktobris, 11:07

Man izskatās pēc zaļziedu.

dziedava 12.oktobris, 08:26

Vai tur ir mitrs mikroklimats? Starp sūnām uz smilšakmens atseguma jāpārbauda raibā lampīte Lamproderma puncticulatum (kas LV atklāta tikai pagājušogad, un visi atradumi tajā pašā apkārtnē, t. sk. uz smilšakmens atsegumiem, bet ne tieši šajā vietā). 1,2 mm priekš garkājas (L.columbinum) ir pamaz. Uzmanību jāpievērš gan precīzam sporu izmēram (no-līdz), gan iekšējām un ārējām struktūrām (perīdijam un kapilīcijam), kam raibās gadījumā arī būtu jābūt raibam (plankumainam).

dziedava 11.oktobris, 22:55

Pēc atslēgas vislabāk atbilst L.laeve, sporas gan izskatās pamazas (būtu jābūt (6–)6.5–8.5 μm), bet vilkpienainēm sporu izmērs jāmēra ar visu gredzenu, turklāt tas gaišajām sporām ir ļoti grūti redzams.

dziedava 11.oktobris, 22:37

Interesanti, ka maza, ar dzeltenīgu sporu masu, rozā eļļas pilieniem un tumšu galvas rakstu ar tīkliņu. Tādu kombināciju no aprakstītajām sugām īsti nevaru iedomāties.

dziedava 11.oktobris, 22:27

Vilkpienainēm vajag mikroskopēt perīdiju - jāredz arī galviņas tuvplānu, kā izvietoti uzbiezinājumi - kādā krāsā un cik tuvu viens otram. Perīdija mikroskopijā jāredz uzbiezinājumu krāsa, forma, vai tajos ir eļļas pilieni. Polarizētajā gaismā skatās arī kristālu esamību.

adata 11.oktobris, 20:55

Koraļļu dižadatene.

dziedava 11.oktobris, 20:17

Tā droši ir pumpurīte, nevis cukurīte? Kāds ir kapilīcijs?

pustumsa 11.oktobris, 19:50

Paldies, Julita!

dziedava 11.oktobris, 19:40

Izskatās pēc dzeltenā ragansviesta, bet sporas gan milzīgas!

dziedava 11.oktobris, 09:58

Pētīju vairākas vilkpienaines, bet tās manā skatā smukākās polarizētajā gaismā neatbilda prognozēm un pagaidām neko neizdevās noteikt. Šo skatīju tikai tāpēc, ka gadījās "pa rokai", bet te izrādījās ļoti daudz kristālu, un arī sugai raksturīgā dzintardzeltenā krāsa mikroskopijā, un visas pazīmes noteikšanai sanāca. Suga arī esot salīdzinoši vieglāk nosakāma.

zemesbite 10.oktobris, 22:40

Paldies, Ansi!

zemesbite 10.oktobris, 22:03

Paldies, Renāte!

Lemmus 10.oktobris, 21:42

Liels paldies par noteiktajām sugām! :)

IlzeP 10.oktobris, 18:58

Manuprāt, žagatas ligzda

Bekuvecis 10.oktobris, 18:57

Pluteus hispidulus. Parunāju ar Initu, viņa piekrita. Otrais atrdums Latvijā. Latv. nosaukuma vēl nav, nav arī DD sugu sarakstā.

Vīksna 10.oktobris, 18:16

Paldies !

Grandāns 10.oktobris, 18:14

Ja būs nepiecišams pievienošu audio ar failiem lv.

graudzins 10.oktobris, 13:39

Aedes vexans

graudzins 10.oktobris, 13:37

Culex pipiens vai torrentium

graudzins 10.oktobris, 13:34

Raksti uz spārniem un noteicošā baltā svītra uz stilba, liecina, ka šis ods ir Culiseta annulata

graudzins 10.oktobris, 13:28

Odam ir redzams spics dibens, tas liecinot, ka ods ir no Aedes ģints. Izskatās pēc Aedes Sticticus spriežot pēc rakstiem uz vēdera un melnajām kājām.

ER 10.oktobris, 10:29

Tīrot būri 09.10.2025., starp zaļo vārnu mazuļu neapēstajām barības atliekām vēl astoņi dižkoksngrauži. Ticami, ka atnesti uz būri jūlija trešajā dekādē, pēc mazuļu gredzenošanas 19.07.2025., kad izņēmu pirmās divas vaboles.

dziedava 10.oktobris, 07:49

Jā! :)

LMM 10.oktobris, 00:32

Tikai Cochlodina laminata.

Mari 09.oktobris, 23:05

Varbūt Tīklotā lākturīte (Cribraria cancellata)?

Karmena 09.oktobris, 22:04

Foto ir, bet nekādi neizdodas pievienot. Visi mēģinājumi nesekmīgi. Varbūt kādu dienu notiks brīnums un foto izdosies pievienot.

dziedava 09.oktobris, 21:09

Tev tak ir brīnišķīgi kapilīcija fragmenti un samērā skaidras sporas, ar visu izmēru :)), tas vēl ir no nosakāmo gala :))

VijaS 09.oktobris, 21:05

Paraudziņš ir sakaltis plācenītis, kuru es salauzu vairākos gabaliņos, lai kaut kur pa vidu izurbinātu "tīrāku" sporu masu, kas nav tik ļoti sēņu caurausta. Galīgi neradās sajūta, ka tas ir kaut kas, kas sastāv no atsevišķām vālītēm - man pat uz kastītes bija pierakstīts "sapelējis ragansviests?". Pēc sporām es izskatīju kūlītes variantu; par tumsnējo neiedomājos, kaut kā tas kopskats ar viņu neiet kopā.

adata 09.oktobris, 20:18

3.att. labajā pusē vai nav gludais ragansviests?

adata 09.oktobris, 20:13

Milzu vilkpienaine?

adata 09.oktobris, 20:05

Varbūt sēne, violetā ragansviestene?

dziedava 09.oktobris, 19:17

Manuprāt, Stemonitis fusca vai Symphytocarpus amaurochaetoides. Atšķiras ar to, ka pirmajam ir ārējais tīkliņš, otrajam nav. Resp., tādā sapelējušā mikroskopijā jāskatās, vai ir kāds smalkā tīkliņa "aizmetnis", kāda maza acs, vai ir tikai resnie lielā iekšējā tīkla pavedieni.

VitaP. 09.oktobris, 17:02

Nevaru atbildēt.

adata 09.oktobris, 15:44

Lai noteiktu, kura tieši, jāmikroskopē sporu stadijā. Šādā stadijā abas sugas izskatās vienādi oranžas.

dziedava 09.oktobris, 14:42

Vai sporu mākonis bija staipīgs? (tā vajadzētu būt režģa gļotsēnei) Foto vairāk līdzinās kādai no pilienītēm.

Ivars Leimanis 09.oktobris, 12:56

Oho, retumi, lieliski!

Ziemelmeita 09.oktobris, 12:13

Paldies,Ivar! Inita domā,ka drīzāk P.podospilens vai P.plautus, bet ne ēnainā jumtene.

Martins 09.oktobris, 11:29

Tomēr I.elegans C tipa mātīte.

Ivars Leimanis 09.oktobris, 11:27

Pavisam noteikti - ēnainā jumtene!

ludmila2024 09.oktobris, 10:16

Amanda, paldies! Izlaboju

Amanda 08.oktobris, 22:48

Baltpieres zoss

Mari 08.oktobris, 21:32

Jā, sporas gan milzīgas! :)

dziedava 08.oktobris, 20:52

Ā, tad labi, tie ir tie mezgli :))

Mari 08.oktobris, 20:25

Granulas gan nemanīju, bet kaut kādi dzelteni veidojumi bija - mezgli, ne mezgli.... 7. foto.

Ivars Leimanis 08.oktobris, 19:24

Zeltainā aleirija

Bekuvecis 08.oktobris, 10:35

Nav lapiņsēne, lai gan par tādu izliekas!

adata 08.oktobris, 07:57

Piekrītu.

dziedava 07.oktobris, 21:47

Iveta, jā, ievācot man bija tāda doma, bet tur ir arī sporas, kas nav gļotsēņu. Protams, var būt nesaistīti. Doma bija, ka arī ir fragmentētais gļotpūpēdis. Var jau būt, ka ir..

dziedava 07.oktobris, 20:44

Iekšās neko dzeltenoranžu neizdevās ieraudzīt? Vismaz kādas dzeltenoranžas granulas..

dziedava 07.oktobris, 20:42

:D Es pievērstu uzmanību, ka rozīgs izskatās - tātad var izrādīties ne parastais, bet R.splendens, ko mums visu laiku neizdodas pierādīt.

dziedava 07.oktobris, 20:39

Šis bij pārsteigums. Ievācu bez cerībām, jo sakaltis. Hipotēze par gļotsēni, jo gļotaina apmale. Tā kā balts, sporu nebūs, neko zaudēt nevar, ielēju kastītē ūdeni (pat ne salvetes, vnk "dzīvu ūdeni") un aizmirsu. Krāmējoties pa kastītēm, atveru un - pārsteigums. Plānotā gļotsēne izaugusi 100x lielāka :D un izrādās sēne, kas mitrumā beidzot uzbriedusi. Kā tādu mikroskopēt, gan nezinu, jo tur tak receklis.. Tā ka vai pēdējie 2 mikro-foto par tēmu - nezinu.

adata 07.oktobris, 20:21

Nu brošiņa! Labāku vietu neatrast!

adata 07.oktobris, 20:17

Kaut ko līdzīgu ir gadījies redzēt, kad it kā veidojas gļotsēne, bet ātri sakalst, neattīstās. Gļotsēnei augšanas vieta ap caurumu būtu atbilstoša...

zane_ernstreite 07.oktobris, 19:51

Paldies, Iveta! Šis bija no sērijas - zināju, bet aizmirsu...

adata 07.oktobris, 19:44

Var redzēt gļotu ap kāju.

dziedava 07.oktobris, 19:22

Nu jau pēc šūnām izskatās :)

Mari 07.oktobris, 19:10

Ceturtais foto dienu vēlāk - 7. okt.

Mežirbe777 07.oktobris, 18:36

Super atradums! Pēc kopskata ļoti līdzīga pirms pāris dienām Somijā redzētam sugas eksemplāram (zināmā atradnē). Ļoti labprāt ieraudzītu arī LV.

Ivars Leimanis 07.oktobris, 17:52

Man šis ir ļooooti interesants atradums, jo pašam pirmoreiz palaimējies uziet šai Latvijā ļoti reti sastopamajai piepei.

Ivars Leimanis 07.oktobris, 14:40

Tomēr, tomēr, precizitātes labad ... viena atradne bija 2022.gadā pašā Zemgales dienvidaustrumu stūrītī. :))) Ja nu vienīgi ir diskusija par Zemgales robežu. Bet nav jau tik svarīgi.

Edgars Smislovs 07.oktobris, 13:29

Vai nebija pelēkā dzilna?

dziedava 07.oktobris, 13:03

Mans kompromisa piedāvājums - krātervizulīte. Jo "tīklsporu vizulīte" nosaukumā nesatur nevienu raksturīgu atšķiršanas pazīmi. "tīklsporu" bija būtiski krāterīšu kompānijā, bet vizulīšu starpā tīklotas sporas ir salīdzinoši parasti. Bet krāterītēm līdzīgā forma gan būtu raksturīga iezīme. Kā ceļotājsugai (no vienas ģints otrā), man šķiet, nebūtu liels grēks latviskajā ģints nosaukumā to arī ietvert.

Amanda 07.oktobris, 10:56

Paldies, par informāciju

mazais_ezis 07.oktobris, 10:33

Šī būs lielā čakste, brūnā čakste pašlaik sauļojas Tanzānijā.

Mari 07.oktobris, 10:15

Kritala visticamāk bija egles.

Mari 07.oktobris, 10:14

Jā, jums taisnība - būs Violetā šūnaine! :)

IlzeP 07.oktobris, 09:39

Informācija no Ilmāra: gredzenots 09.01.2025., 2y+, Vācijā, netālu no Haselünne. 26 kontroles Vācijā līdz 22.03.2025. Šī ir pirmā kopš tā laika.

Ziemelmeita 07.oktobris, 08:34

Paldies,Ivar!

dziedava 07.oktobris, 07:57

Jebkurā gadījumā es to paraudziņu gribētu redzēt ;))

dziedava 07.oktobris, 07:44

Redzot, ka sporu forma ir neapaļa, visticamāk, sporas grupējas. Un, ja tā, tad jāredz, kā tās grupējas, pa cik vienā grupā. To reizēm var redzēt tikai bez segstikliņa skatot, jo kā uzliek, tā grupa izjūk, tā ka der arī mazie palielinājumi, tik jāspēj saskatīt, cik sporu grupā (nu aptuveni - dažas, līdz 20, virs 20). Un augļķermeņu diametru arī vajag. Tādas lielas grupas uz dzīviem kokiem ir Jūlijas dzelksnītei (Badhamia juliae), bet tai sporas gandrīz apaļas. Ja tai vietā ceriņš bija pakaltis, tad varbūt ir kapsulu dzelksnīte (Badhamia capsulifera), tai sporas grupējas pa 4-20.

Siona 06.oktobris, 23:57

Nu es centos :D , bet tā bija diezgan briesmīga pieredze :D Izmērs varbūt ir aptuveni 11,95 mikrometri. Bildes ir tādas, kā ir.... Jā, nodošu sveicienus un paldies! :)))

dziedava 06.oktobris, 22:11

Bet nu uz ceriņa - tas ir vnk super!! Paldies pasaki skolēniem :))

dziedava 06.oktobris, 22:10

Tuvplāni, protams, var noderēt, un izmērs arī, bet sporu virsmas raksts un sporu izmērs te ir paši svarīgākie.

dziedava 06.oktobris, 22:09

Vajag 1000x ar imersijas eļļu, obligāti. Vai tas ir iespējams? Jo dzīvo koku gļotsēnēm svarīgs sporu raksts līdz niansēm, sporu izmērs arī.

Siona 06.oktobris, 22:02

Atradni man skolēni parādīja (atrada, meklējot ķērpjus) :)) paņēmu paraudziņu un ar skolas mikroskopu arī apskatījām, mājās varu rūpīgāk - ir kādi ieteikumi, kam pievērst uzmanību? Vai vienkārši daudzus tuvplāniņus?

Ivars Leimanis 06.oktobris, 21:02

Ticamāk, ka Ceriporiopsis aneirina. Noteikti ne kāriju aporpija.

VijaS 06.oktobris, 20:55

Es arī lieku uz violeto šūnaini. Kritala varētu būt egle?

Pūcis 06.oktobris, 20:46

Gredzens 2A6

dziedava 06.oktobris, 20:06

Var būt pavisam jauna šūnaine

Rekmanis 06.oktobris, 20:04

Iespējams aizšauts medību laikā. Garkaklis.

nekovārnis 06.oktobris, 19:54

Paldies, Uģi! :)

Mari 06.oktobris, 19:31

Kāda no aveņgļotsēnēm? 3. foto no mājas paraudziņa.

dziedava 06.oktobris, 17:02

Oho, cik interesanti!! Bet bez rūpīgas mikroskopēšanas pat līdz ģintij tikt nevarēs.

dziedava 06.oktobris, 14:25

Foto būs?

Vīksna 06.oktobris, 11:00

Paldies !

dziedava 06.oktobris, 10:44

Paldies, Ansi! :)

Ansis 06.oktobris, 10:04

Pirmajās 2 bildēs ir Ptychostomum pallescens. Bet vēl ievāktas no šīs vietas: Ceratodon purpureus, Streblotrichum convolutum, Geheebia fallax

dziedava 06.oktobris, 08:21

Tikai paviršs skatījums - mums jau reiz bija hipotēze par L.debile sēdošiem augļķermeņiem, bet Edvīns to noraidīja, - esot sēdošā forma kājainajai sugai. Konkrētā gadījumā Lamproderma nigrescens. Bet toreiz lai arī sēdošo bija vesela plantācija, blakus bija arī grupiņa kājaino, tāpēc negribīgi padevos. Te būtu rūpīgi jāizvērtē, vai nav kādas kājainās sēdošā forma. Kapilīcijs sanāk viscaur caurspīdīgs? Toreiz bija tumšs un tikai galos gaišāks. Tā ka šai ziņā šis vairāk atbilst L.violaceum var. debile (kā tas saucies agrāk). Bet ja atšķirība ir tikai "sēdēšanā", tad jautājums, kāpēc vienā gadījumā tā izdalās kā atsevišķa suga, bet otrā - nē..

sandis 06.oktobris, 02:11

Šī pēc sugas apraksta un franču / Nannengas atslēgām ļoti labi atbilst sugai Lamproderma debile. Latvisko nosaukumu viegli iedomāties ;) Atšķiras substrāts – sugas aprakstā minēts, ka augot uz dižskābarža nobirām (suga aprakstīta Lielbritānijā), manā gadījumā uz mellenāja un sūnām. Internetā diemžēl neatrodu nevienu attēlu, ar ko salīdzināt šo atradumu.

sandis 06.oktobris, 01:17

Paldies, Iveta! Julita, kā redzi – nevis dzīvs, bet tikai pusdzīvs ;) Par atrašanu – joprojām darbojos pēc principa bez piecām/sešām atrastām sugām no 250x250 m kvadrāta ārā neiet. Ja nav kritalu – rāpoju pa sūnām. Šis bija viens no kvadrātiem bez sugām, izvēlējos kritalu, tā bija patukša, blakus kritalai pamanīju šīs gļotsēnes. Beigās šajā vietā esmu iesprūdis, būs vēl daži interesanti atradumi. Tik jāatrod laiks mikroskopēšanai, sugu noteikšanai un salikšanai DD. Laika kā reiz šobrīd ļoti maz un brīvajos brīžos drīzāk gribas atkal aizskriet uz savu sūnu pleķi :) Par nosaukumu – domāju, ka rīkojamies līdzīgi kā ar Tavu Diachea (bij. Craterium) muscorum – tā kā šai sugai mums nav iegājies krāterītes nosaukums, saucam par vizulīti. Kaut, piekrītu, drīzāk izskatās pēc krāterītes.

Ziemelmeita 05.oktobris, 21:38

Paldies, Uģi!

ekologs 05.oktobris, 16:59

Manuprāts, praulvabole (Prionychus sp.), velk pat uz melno praulvaboli (Prionychus ater).

dziedava 05.oktobris, 16:49

Marina, jā, es zinu, vēl nesanāca laika paskatīties.

ekologs 05.oktobris, 16:45

Līķvabole (Silpha tristis).

ekologs 05.oktobris, 16:38

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).

adata 05.oktobris, 16:34

Šis vēl diezgan jauns, lai noteiktu vairāk. Būtu jāvēro, kā formējas, vai maina krāsu. Ticamāk, ka sanāktu paciņu ragansviests, bet var būt arī kas cits.

mufunja 05.oktobris, 16:30

Julita, es tev nosūtīju šo paraugu. Varbūt tu vari saprast, kas tas ir.

Ziemelmeita 05.oktobris, 16:24

Paldies, Ansi, par sūnu noteikšanu!

Mežirbe777 05.oktobris, 16:07

Paldies, Ansi! Ja vairāk redzošu acu pievērstu uzmanību, nešaubāmi nāktu klāt vēl atradņu :)

Vladimirs S 05.oktobris, 13:54

Ok! Paldies!

Pūcis 05.oktobris, 12:06

Nemēģināju pārspiest...

BI 05.oktobris, 11:53

Otrs bildē gan ir 0Y90

eurycercus 05.oktobris, 09:24

Evarcha falcata?

adata 04.oktobris, 20:45

Nu, koši uzkrāsojusies!

pustumsa 04.oktobris, 20:30

Laivu bāzes Žoriks

pustumsa 04.oktobris, 20:15

2 cekulpīles barā

Amanda 04.oktobris, 18:45

Žubīte

Mari 04.oktobris, 16:45

Spurainais diemžēl ir pelējums, un baltais - gļotu stadija, kas tālāk neattīstījās.

Lemmus 04.oktobris, 16:30

Ievācu.

dziedava 04.oktobris, 16:14

Vēl var būt cukurīte arī..

dziedava 04.oktobris, 16:13

Jā, kāja melna. Bet tad jau to varēja pabāzt mikroskopēt pārējo, vrb kāda spora un kapilīcijs jau ir. Vai tas spurainais ir kapilīcijs?

Mari 04.oktobris, 15:10

Ieliku foto, kur labi redzama melnā kājiņa ( tas augļķermenītis gan aizgāja bojā)

dziedava 04.oktobris, 07:21

Ļoti neparasta kombinācija - īsa melna kājiņa un apaļīgi plakana galviņa. Un uz nobirām. Gļotsēņu atslēga kā cerīgāko piedāvā nabas jāņodzīti, bet tai neredzu "nabiņu" un nobirām arī nav raksturīga. Šķirstot noteicēju, visas līdzīgās atduras pret pēcsniedzītēm, kas gluži nevarētu būt :D Olītēm melnas kājiņas nav tipiskas (ja tiešām melna), tad paliek lampītes. Par garkājas lampīti (kā blakus) vismaz pagaidām šo nosaukt grūti ;) Atliek cerēt, ka nobriedīs tiktāl, lai mistēriju izdotos atrisināt :)

Mari 03.oktobris, 22:27

Sīka, domāju, ka zem 1mm.

a.b 03.oktobris, 17:29

Paldies. Sadalīšu.

Edgars Smislovs 03.oktobris, 17:27

Pirmajā foto divas brūnkakla.

dziedava 03.oktobris, 16:57

Melnas kājiņas? Pavisam interesanti! Nu lai vēl pagatavojas. Kāds aptuveni diametrs?

Mari 03.oktobris, 16:40

Diemžēl atkal ir tikai šīs četras melnās galviņas uz melniem kātiņiem. Jā, mikroskopēšu, ja augļķermenīšiem draudēs bojāeja (sažūšana, sapelēšana), jācer, ka tomēr nobriedīs...

dziedava 03.oktobris, 16:32

Kaut kas interesants :) Rudenī gļotsēnes attīstās lēnāk. Un ne vienmēr var uzminēt, kad tās ir gatavas sporu stadijai, resp., kā organizēt mitrumu. Vai šobrīd tiek mitrināts un viņas redz "dienas gaismu"? Iespējams, tās ir kādas olītes (Diderma). Reizēm tās pietiek palikt zem siltas lampas, un tās acu priekšā (sekunžu laikā) nobriest, maina krāsu, apvalciņš saplaisā un viss gatavs. Reizēm tā var sabojāt paraugu ;) Ja paraugs liels, var paeksperimentēt ar daļu, mēģinot pasildīt. Vēl pēc pāris dienām, ja nekas nemainītos, man droši vien beigtos pacietība, un es tādu pašu "iemestu mikroskopā", ja nu brieduma pietiek noteikšanai.