Aktīvie lietotāji: 296 Šodien ievadītie novērojumi: 57 Kopējais novērojumu skaits: 2283625
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Mazuļu šķilšanās bums Latvijas Dabas fonda tiešraidēs
Pievienots 2021-05-28 21:54:20

Baltie stārķi Tukuma novadā

Balto stārķu pāris Volts un Fāze turpināja perēt savas piecas olas, taču gandrīz katru dienu teritorijā bija kāds svešinieks, un viņi abi aktīvi klabināja un izlidoja ieviest ligzdas apkārtnē kārtību. Bija dienas, kad netālu bija vienlaicīgi redzami vai dzirdami pat divi sveši baltie stārķi.


Fāze un Volts sargā ligzdu no svešinieka 10.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Abi ligzdas saimnieki vienlaikus ligzdā uzturējās galvenokārt naktīs un izrādījās diezgan aktīvi: gan nokārtojās, gan grozīja oliņas, izvingrināja spārnus, kā arī aizlidoja vai atlidoja. Tikai dažas naktis Fāze bija atstāta viena pati nakts dežūrā.


Baltie stārķi mēdz izlidot vai ielidot ligzdā arī naktī. 12.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pirmie divi cāļi izšķīlās 22. maijā ar dažu stundu starpību, savukārt pārējie – 23., 24. un 25. maijā. Paldies aktīvajiem foruma dalībniekiem, kas ļoti sīki un smalki reģistrē visu ligzdā notiekošo un arī ieraksta video. Te divi no tiem: abi vecāki un pirmais mazulis un te jau izšķīlušies trīs cāļi.

Diemžēl ar barošanu jaunajiem vecākiem no sākuma neveicās tik gludi, jo mātīte cāļiem piedāvāja nēģus, kas tiem izrādījās pārāk liels kumoss. Tēviņš nesa piemērotāku ēdienu, taču tā nebija pietiekoši, un mazuļi izrādīja agresiju viens pret otru, diviem jaunākajiem pie kopgalda gāja grūti.


Fāze baro mazuļus, jaunākais kaut kur aprakts zem vecākajiem brāļiem un māsām 25.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Pēc 5. maija kautiņa melno stārķu ligzdā valdīja romantiska ģimenes dzīve ar mājas labiekārtošanu, savstarpēju uzmanības izrādīšanu un, protams, pārošanos. 12. maija rīts uzausa ar pārsteigumu – naktī Grāfiene bija izdējusi pirmo olu, forumieši domā, ka tā tika izdēta jau vēlu iepriekšējā vakarā.


Melnie stārķi Grāfs un Grāfiene un viņu pirmā ola 12.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Piedāvāju noskatīties video no stārķu ikdienas, kad tēviņš atnes milzīgu sūnu kumšķi un dāma pirmajā mirklī viņu nepazīst, sargā olu.

14. maija un 16. maija naktī Grāfiene izdēja vēl divas olas. Pašlaik ligzdā var vērot skaistu ģimenes idilli, Grāfiene gan dažkārt ir prom ilgu laika periodu (24. maijā aizlidoja un atgriezās pēc vairāk nekā 42 stundām), bet ornitologs Māris Strazds stāsta, ka tas ir normāli šajā perēšanas posmā, ja nomaiņa notiek vienu reizi dienā vai pat var kādu dienu nenotikt vispār.

Šajā 15. maija video var redzēt, kā stārķis reaģē uz zemu virs ligzdas pārlidojošu helikopteru.

Ornitologs Māris Strazds jau pirms olu izdēšanas brīdināja, ka, visticamāk, jaunos putnus nevarēs izaudzināt, jo šis ir ļoti vēls dējums, un otrs faktors, kas to, visticamāk, ietekmēs, ir salīdzinoši nesen notikusī grāvju tīrīšana šajos mežos, kas ir samazinājusi potenciālās barošanās vietas.

Melnās klijas Kurzemē

Melno kliju ligzdā maija sākumā viss ritēja pēc mierīgas perēšanas plāna, un vienīgais ciemiņš, kas traucēja Goldas un Greja ikdienu, bija gredzenota melnā klija A97, kas ir šķīlusies šajā ligzdā 2018. gadā. Kā skaidroja ornitologs Aigars Kalvāns, tad nav zināms vai Golda te ligzdoja jau 2018. gadā, tādēļ droši apgalvot, ka šis ir viņas pēcnācējs, nevar, tomēr izslēgt arī to nevar. Viņš bija redzams ligzdā 7. un 9.–11. maijā (video).


Golda nav priecīga par gredzenotā A97 vizīti ligzdā 09.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Arī 21. maijā pie ligzdas pielidoja gredzenota klija un, visticamāk, tieši šis putns, bet Golda to patrieca zibens ātrumā, jo mazuļi bija sākuši šķilties un "svešie" ligzdas tuvumā bija ļoti nevēlami. Pirmie divi cāļi izšķīlās ar dienas starpību – 22. un 23. maijā, savukārt trešais mazulis – 27. maijā.


Starp olām, papīriem un plēvēm redzams pirmais melno kliju cālis 22.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Grejs un pirmais mazulis 23.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Zivjērgļu ligzdā, kā jau ierasts, perēšanas periods norit ar nelielām, bet diezgan biežām trauksmēm, kad mātīte aizlido no ligzdas un atgriežas pēc īsa mirkļa. Ligzdā gan traucētājus varēja redzēt trīs reizes. Tā 16. martā ligzdā ielidoja svešs zivjērglis, bet Teo sargāja ligzdu un olas un ligzdu nepameta, savukārt 23. maijā Vita pameta ligzdu un tajā ielidoja nepieaudzis vistu vanags (video). Arī 27. maijā ligzdā Teo dežūras laikā ielidoja negredzenots zivjērglis.


Svešs zivjērglis ligzdā, Teo sargā ligzdu un oliņas 16.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Nepieaudzis vistu vanags ligzdā, Vita pametusi ligzdu un olas vienas 16.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Atgādinu, ka šogad olas tika izdētas precīzi tajos pašos datumos kā pagājušajā sezonā un toreiz izšķīlās viena ola (nav gan skaidrs, kura no trijām) 31. maijā. Tāpēc varam gaidīt, ka tuvākajās dienās arī šajā ligzdā sāks šķilties mazuļi.


Teo un Vita pārstumda lielgabarīta mēbeles 14.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vistu vanagi Rīgā

Vistu vanagiem forumieši deva arī vārdus; iedvesmojoties no to gredzenu numuriem, tie sākas ar H burtu: Hilda un Haris. Lai arī putni ir jauni un nepieredzējuši, te ir izveidojies saskanīgs pāris, kas raiti nomaina viens otru. Literatūrā var lasīt, ka vistu vanagu mātīte ir galvenā perētāja, bet tēviņš vairāk uzrauga olas mātītes prombūtnē, taču Haris labprāt neilgu laiku perē un dažkārt abi putni tik jauki viens otru izstumj no ligzdas, lai tiktu pie iecienītās nodarbes (video). Olas ligzdā vienas pašas tika atstātas ļoti reti, taču kaut kādu iemeslu dēļ 20. maijā tās bez uzraudzības bija vairāk nekā 21 minūti.


Haris perē, kad Hilda ielido ligzdā ar zariņu knābī 22.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. maijā no rīta, kad šķīlās pirmais cālis, Haris asistēja Hildai, gulēja blakus ligzdā, stūma viņu nost no olām, lai varētu redzētu mazulīti (video). Tās pašas dienas vakarā izšķīlās otrais vanadzēns, savukārt trešais – 27. maijā. Mātīte jau pirmajās barošanas reizēs ar jauno pienākumu lieliski tika galā.


Trīs jaunajiem vanadzēniem pusdienās tiek servēts mājas strazds 27.05.2021. Foto avots: 
Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzda Durbē

Ligzdā pašlaik visbiežāk var redzēt tēviņu, kuru forumā sauc par K kungu un kurš savulaik apēda Mildas un Raimja neizšķīlušos olu. Aprīļa beigās tam bija savainota kreisā kāja, bet nu jau tā ir sadzijusi. Viņš ir aizrautīgs ligzdas uzrušinātājs, rokas pa to un mēģina atrast ko interesantu ligzdas pagrabstāvā. Milda ligzdā ir redzama daudz retāk, pēdējo reizi kopā ar K kungu ligzdu apmeklēja 20. maijā.


Milda un viņas jaunais kavalieris ligzdā 20.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ligzdā ciemojas daudz un dažādi ciemiņi. Kā interesantāko jāmin vālodžu pāri, kas dzīvojās pa ligzdu 24. maijā. ValdisRap daudzās foruma tēmās vakaros ieliek interesantus dienas kopsavilkuma video, un šeit 24. maija notikumi Durbes ligzdā – K kungs un vālodzes.

Jūras ērgļi Slīterē

Abi pāra putni diezgan bieži turpināja apmeklēt ligzdu, kaut ko mazliet piekārtot, bet ilgstoši ligzdā neuzturējās. 20. maijā ligzdu apmeklēja gredzenots klinšu ērglis ar melnu gredzenu 420K uz kreisās kājas un zaļu gredzenu uz labās kājas. Putns ir šķīlies Igaunijā un gredzenots ligzdā kā mazulis 2020. gada 1. jūlijā.


Gredzenots Igaunijā šķīlies klinšu ērglis Slīteres ligzdā 20.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Klinšu ērgļa 420K gredzenošana 01.07.2020. Foto: Gunnar Sein, igauņu klinšu ērgļu populācijas monitoringa darbu vadītājs

22. maijā ligzdā ciemojās pavisam jauniņš, raibs jūras ērglis (video), savukārt 23. maijā – lauku balodis (video).

Mazo ērgļu kameras

Abās mazo ērgļu ligzdās tā arī tika izdēta tikai viena ola, kas visticamāk nemaz nav slikti, pie nosacījuma, ja tā izšķiļas.

Kamerai, kas atrodas pie ligzdas eglē, bija tehniskas problēmas, un dažas dienas tiešraide nebija vērojama, taču, tai atjaunojoties, ligzdā nekas nebija mainījies un ritēja vienmuļais perēšanas periods. Kopumā Andris ir ļoti labs pārtikas sagādātājs, taču gadījās arī dažas badošanās dienas.


Anna uzpoš ligzdu ar priedes zariņu 22.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Bērzā esošajā mazo ērgļu ligzdā 8. un 9. maijā bija trauksme un saimniekiem bija jāievieš teritorijā kārtība (video). Ja Andris egles kamerā pārsvarā uz ligzdu nes grauzējus, tad Uldis bērza kamerā piegādā ļoti dažādu pārtiku: gan ķirzakas, gan zivi, gan grauzējus, gan kurmjus, gan putnēnus, kā arī vardes.


Uztraukums mazo ērgļu ligzdā bērzā 08.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

16. maijā notika kameras tīrīšana, un tā tika pārvietota uz citu vietu, kur ir akmeņaināka gultne. Kadrā ik pa laikam iepeld gan nelielas zivteles, gan kāda skaista forele, gan pat brangāks sapals.


Sapals zemūdens kamerā 17.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Strauta forele zemūdens kamerā 17.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-05-28

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Mergus merganser - 2026-02-17 Matrus
Ardea cinerea - 2026-02-17 Matrus
Anas crecca - 2026-02-17 Matrus
Aythya fuligula - 2026-02-17 Matrus
Fulica atra - 2026-02-17 Matrus
Anas platyrhynchos - 2026-02-17 Matrus
Cygnus cygnus - 2026-02-17 Matrus
Nezināms
Ignotus
@ felsi
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 18.februāris, 09:45

Paldies !


ArnitaP 18.februāris, 09:09

Paldies!


BI 18.februāris, 08:13

Jā, abi putni arī pagājušajā gadā tajā rajonā dzīvoja


žurciņš_4 18.februāris, 00:31

Nav P. icarus. Varētu būt Aricia artaxerxes vai A. agestis, jo nav unf šūnas plankuma un augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā 2. plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nobīdīts uz leju.


toms.b 18.februāris, 00:03

Vai fonā redzamajam kreves ķērpim varētu noteikt sugu?


žurciņš_4 17.februāris, 22:35

Izskatās pēc Aporia crataegi kūniņas.


žurciņš_4 17.februāris, 22:32

Bet tas attiecas uz P. icarus. Tā varētu būt arī Aricia artaxerxes, taču bez augšpuses īsti atšķirt nevar. Katrā ziņā tas nav P. icarus.


žurciņš_4 17.februāris, 22:10

Piekrītu Vitai. Jo A. agestis sugai nav unf šūnas plankuma, savukārt P. icarus tas ir. Tāpat A. agestis gadījumā augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā otrais plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nedaudz nobīdīts uz leju.


VitaS 17.februāris, 22:00

Šis ļoti izskatās pēc Aricia agestis.


adata 17.februāris, 21:04

Šīm redzama raksturīgā krāsu maiņa vienkopus - balta-dzeltena-brūna, aug bariņos, bet ne ciešos klājienos.


IlzeP 17.februāris, 19:14

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Kāds no sermuļu dzimtas ir, tiktāl taisnība, bet, lai vairāk ko pateiktu, vajadzētu mērogu un info par sniega dziļumu un irdenumu. Cauna tā vismazāk izskatās…"


Siona 17.februāris, 18:58

Kurai putnu sugai/ putnu sugām varētu būt raksturīgi atstāt šādus caurumus sniegā? Apkārt nebija nopēdots..


Indulis Martinsons 17.februāris, 17:34

Paldies par Jūsu palīdzību sugas noteikšanā!


Indulis Martinsons 17.februāris, 15:52

Lūdzu, orintologu padomu sugas noteikšanā, jo pašam nav nepieciešamo zināšanu. Mana versija, ka šis ir zvirbuļu vanags (Accipiter nisus).


Osis 17.februāris, 10:19

Šoreiz nebūs - ieliku vēl vienu bildi ar domu, ka būs labāk / datorā bildes ar sarkaniem/rozā knābjiem - ielieku šeit un foto baigi nokompresējās


MJz 17.februāris, 09:18

Trešā no labās izskatās pēc Kanādas zoss.


ArnitaP 16.februāris, 17:15

Paldies!


ArnitaP 16.februāris, 16:53

Vai tās varētu būt caunas pēdas?


Antarktīda 16.februāris, 07:01

Paldies


ekologs 15.februāris, 23:48

Lūšu pēdas tās nav. Manuprāt, lapsas pēdas.


ekologs 15.februāris, 23:44

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vīksna 15.februāris, 22:52

Paldies !


Mežirbe777 15.februāris, 22:39

Hipotētisks Mycocalicium subtile. Būtu jāiegūst papildus objektīvi dati.


dziedava 15.februāris, 21:35

Tas gan vairāk minējums, jo rozīgs sākums var būt arī Hemitrichia karstenii, kas agrāk skaitījās T.contorta varietāte


ArnitaP 15.februāris, 20:29

Vai pēdējais foto, ko pievienoju, kaut ko dod?


IlzeP 15.februāris, 20:13

Vispirms jau pēdām vajadzētu mērogu, lai kaut ko varētu saprast.


meža_meita 15.februāris, 17:16

Paldies Julita!


ArnitaP 15.februāris, 16:47

Vai tās varētu būt lūšu pēdas?


Amanda 13.februāris, 22:36

Peļu klijāns


ekologs 13.februāris, 21:13

Te izskatās pēc vidējās spīļastes (Apterygida media).


Vīksna 13.februāris, 21:02

Paldies !


ekologs 13.februāris, 21:01

Slaidzirneklis (Pachygnatha degeeri).


ekologs 13.februāris, 20:58

Krabjzirneklis (Xysticus cristatus).


Vīksna 13.februāris, 16:34

Paldies !


mufunja 13.februāris, 15:22

Paldies, Uldis. Man šķiet, ka tā ir apse.


Sintija909 13.februāris, 10:13

Putniņš ielidoja logā, bet atžirga un aizlidoja. Apkārtnē bija dzirdami citi ( nedzirdētas balsis). Krāsa pelēkbrūna.


roosaluristaja 13.februāris, 09:24

Ja tas ir uz apses, varētu būt Punctularia strigosozonata


ekologs 12.februāris, 23:35

Tinējs (Apotomis sororculana).


ekologs 12.februāris, 23:32

Tinējs (Dichrorampha simpliciana).


ekologs 12.februāris, 23:26

Kruzuļzirneklis (Dictyna arundinacea).


ekologs 12.februāris, 23:22

Lēcējzirneklis (Attulus terebratus).


ekologs 12.februāris, 23:19

Garkājods (Tipulidae sp.).


dziedava 12.februāris, 22:07

Mikroskopēju. Šis mazliet sarežģīts gadījums, jo raksturīgas sugas pazīmes ir uz galviņas (raksts), bet galviņa ir izsporojusies un rakstiņš nav saskatāms. Mikroskopiski gari elateru gali liecina par iespējamām divām sugām - T.botrytis un T.ambigua. Pēc sarkanīgās krāsas galviņai, elateras bez bumbuļveida paresninājumiem un kopējā garuma vajadzētu būt sugu grupas pamatsugai T.botrytis.


ArnitaP 12.februāris, 18:23

Paldies!


mufunja 12.februāris, 17:32

Paldies Julita.


Mežirbe777 12.februāris, 17:24

Šis ir krietni padzīvojis Fomitiporia robusta eksemplārs. I.dryadeus būtu atšķirīgs augļķermeņa izskats un dzīvotne. Suga var tikt konstatēta pie dižozolu pamatnēm.


ArnitaP 12.februāris, 16:37

Vai tā varētu būt Inonotus dryadeus? Aug uz ozola. Mazie bumbuļi, vadoties pēc krāsas, varētu būt jaunie augļķermeņi.1.foto - piepes augšpuse, 2.foto - piepes apakšpuse.


dziedava 12.februāris, 11:45

Sporas ļoti lielas, bet ar nepārprotamām tumšāku kārpu grupām, kas raksturīgas sugai ar mazākām sporām - D.minus. Tā kā sporu rakstam noteikšanā ir lielāka nozīme nekā izmēram, tad mainu nosaukumu. Iespējams, bijusi traucēta attīstība (kaļķa jau arī maz), tad sporas var būt lielākas, - nekāds brīnums traucētai attīstībai nebūtu, jo novērots novembrī, kamēr tipiski aug augustā-septembrī.


dziedava 12.februāris, 10:10

Tā kā uz sūnām ir divi līdzīgi varianti, ko var noteikt tikai mikroskopējot (varbūt kādreiz arī pēc lieliem tuvplāniem, bet ne šādiem foto), tad ieviesu sugu pāri šādiem gadījumiem - ar mazu melnu kājiņu un "cukurotu" galviņu.


dziedava 12.februāris, 09:53

Ak, mans 2019. gada naivums! Piedod, Evita, bet no šāda foto līdz sugai noteikt nevarēs.Šķiet pat, kājiņa varētu arī nebūt melna, bet balta, tad būtu jāizskata kāda pumpurītes Physarum sp. versija.


dziedava 11.februāris, 21:35

Mikroskopēju. Nekā jauna, viss apstiprinās. :)


DainisGeo 11.februāris, 21:30

O, interesanti! Paldies!


Vīksna 11.februāris, 20:50

Paldies !


dziedava 11.februāris, 20:06

Bija tāda, kā domāts, bet ļoti labi, ka dažviet mazliet pajukusi - šķiet, pirmoreiz varēju tik labi izpētīt atsegušās kolumellas, tā ka paraugs labi noderēja! :)


Edgars Smislovs 11.februāris, 16:24

Gredzens: LVR HT12103 Suga: Larus argentatus Atrašanas datums: 07.02.2026 Atrašanas vieta: Ustka, POMORSKIE, POLAND Koordinātas: 54°35'21" N 16°51'25" E 54.589027 16.857068 Atrašanas apstākļi: ring number of metal ring read. Atradējs: Andrzej Demczak


Ivars Leimanis 11.februāris, 16:13

Kalnu stāvdivzobe, Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum)


Vīksna 11.februāris, 13:34

Paldies !


ekologs 11.februāris, 07:40

Kāda no sēņmīļiem (latridiidae sp.).


ekologs 11.februāris, 07:31

Pēc bildes, izskatās, ka varētu būt Dumbrainis (Cyphon padi).


ekologs 10.februāris, 22:50

Zaļais krustazirneklis (Araniella cucurbitina).


Vīksna 10.februāris, 11:04

Paldies !


Vīksna 10.februāris, 11:02

Paldies !


CerambyX 10.februāris, 08:57

Vajadzētu būt tā kā Pterostichus vernalis


ekologs 09.februāris, 22:48

Hm.... Kāda no Harpalus sp.?


Mežirbe777 09.februāris, 22:17

Uz Salix sp. lapām hipotētiski der Melampsora caprearum, bet viena bilde šādā gadījumā nav pierādījums. Nepieciešams vairāk info, lai izslēgtu citus variantus.


Vladimirs S 09.februāris, 17:51

Garkaklis vai krīklis, pēc izmēriem varētu noteikt.


ekologs 09.februāris, 17:19

Jā, diezgan līdzīgas, ja neieskatās.


Ivars Leimanis 09.februāris, 16:07

Plakanā skrāpīte


Vīksna 09.februāris, 10:45

Paldies !


Vīksna 09.februāris, 10:44

Paldies !


finesse 09.februāris, 10:34

šis būs vidējais dzenis ;)


CerambyX 09.februāris, 03:14

Synaptus nav tā ka baigi rets, bet g.k. pie ūdeņiem (palieņu pļavās, gar upēm u.c. ūdenstilpēm). Šis būs Athous haemorrhoidalis


ekologs 08.februāris, 22:49

Ko Uģis, Mareks teiks?


Vīksna 08.februāris, 22:47

Tāds tomēr rets minēts, varbūt cits.


Vīksna 08.februāris, 22:42

Paldies !


ekologs 08.februāris, 21:50

Sprakšķis (Synaptus filiformis).


pustumsa 08.februāris, 16:13

Oho!! Un cauri mežiņam gar krastu izgājis! Paldies, Andri! Žēl, ka nesatiku!


Vīksna 08.februāris, 14:10

Paldies !


ekologs 08.februāris, 11:30

Mīkstspārnis (Cantharis rustica).


ekologs 08.februāris, 10:34

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 08.februāris, 10:30

Manuprāt, vientuļā lapsene (Odynerus melanocephalus).


ekologs 08.februāris, 10:21

Zebras lēcējzirneklis (Salticus scenicus).


adata 06.februāris, 20:29

Šis ir vidējais dzenis, dižraibajam būtu melnā svītra zem vaiga.


roosaluristaja 06.februāris, 19:48

Vairāk pēc pelēkās izskatās


Zigurds Krievans 06.februāris, 17:08

Labdien, tas priecē ka gredzenotais putns atradās :) Iepriekš gar to kaudzi biju staigājis, bet neko vairāk kā parastus kūtsmēslus neredzēju. Tagad varbūt kaut ko pieveda, bet bija stiprs sniegs un viss baltā, un neko saskatīt neizdevās. Īpaši traucēt putnus ar negribējās, tā ka pa ātro tikai gar vienu malu nogāju un devos prom. Vienā vietā bija pilns ar kraukļu pēdām, bet tur ar nekā īpaša. Paliks siltāks, cerams sanāks pačekot, ja vēl būs neaizlaidušies.


Vīksna 06.februāris, 12:29

Paldies !


ekologs 06.februāris, 07:35

Jā, Uģim taisnība ir par to apkakli. Paldies! Tinējs jau ir :) Ar melno apkakli var apskatīties Archips spp.


CerambyX 05.februāris, 22:08

Nē, Pandemis sugu kāpuriem nav tāda tumša 'apkaklīte'. Kāda cita suga.


IlzeP 05.februāris, 21:00

Vai mainīt uz šo sugu?


Vīksna 05.februāris, 19:59

Paldies !


ekologs 05.februāris, 19:13

Teiktu, ka mīkstspārnis (Cantharis pellucida).


ekologs 05.februāris, 19:08

Iespējams kāds no Otiorhynchus sp.


ekologs 05.februāris, 19:00

Manuprāt, te kārtējā Orchesella flavescens :)


ekologs 05.februāris, 18:44

Izskatās pēc tinēja (Pandemis heparana) kāpura.


IlzeP 05.februāris, 16:41

Šim tas pats


IlzeP 05.februāris, 16:40

Arī šim nav reģistrējusies vieta.


IlzeP 05.februāris, 16:38

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:37

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:29

Arī šeit tas pats - kaut kāda sistēmas kļūda bijusi.


IlzeP 05.februāris, 16:24

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja vieta zināma, ieziņojiet, lūdzu, vēlreiz, un šo dzēsiet!


Vīksna 05.februāris, 16:19

Paldies !


IlzeP 05.februāris, 16:17

Māri, vai Tu esi ieziņojis vēlreiz pareizajā vietā? Vai šo novērojumu var dzēst? Nevar eksoprtēt uz ornitho, jo "nav" novērojuma vietas.


dziedava 05.februāris, 15:50

Jāteic, ka šogad prioritāri cenšos laiku veltīt grāmatas "bīdīšanai uz priekšu", tāpēc ar mikroskopijām uz priekšu iet lēni, pamazām. Uz galda stāv pēdējie saņemtie paraugi, ko plānots tuvākā laikā apskatīt, bet paralēli grāmatai tas tuvākais laiks nāk lēnām.


dziedava 05.februāris, 15:49

Mikroskopija hipotēzi apstiprināja, paldies par paraugu! :)


Toms Čakars 05.februāris, 15:10

Paldies!


mazais_ezis 05.februāris, 12:47

Peļu klijāns.


Siona 05.februāris, 11:44

Bija uz ozola, jā!


LMM 04.februāris, 23:36

Perpolita, laikam hammonis.


Mežirbe777 04.februāris, 20:44

Paldies! Blakus esošā mūra kroga ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tomēr divas blakus esošās senās koka ēkas tādas nav. Daudzi skaisti retumi bija sastopami.


meža_meita 04.februāris, 20:29

Skaisti! Šo arī esmu redzējusi arī uz citām guļbūvēm, laikam viņai tās ļoti patīk. Žēl gan, ka tik unikāla koka ēka ir pamesta.


Vīksna 04.februāris, 19:12

Tas, ko man likāt atdalīt. Izžuvusi upes gultne ar dažādiem gliemežiem un rokās šī gliemene.


nekovārnis 04.februāris, 19:10

Paldies Artur un Ilze! :)


adata 04.februāris, 18:37

Paldies, Uldi!


IlzeP 04.februāris, 18:29

Viens lieks "t" nosaukumā bija problēma. Bet par sugas pareizību paļaujos uz Jums.


Vīksna 04.februāris, 15:43

Antodonta cygnea nevaru pierakstīt.


Vīksna 04.februāris, 15:38

Paldies !


ekologs 04.februāris, 15:21

Iespējams, kāda no Pogonognatellus sp.


meža_meita 04.februāris, 15:11

Paldies Ilze! Domāju, ka varbūt Spānis.


IlzeP 04.februāris, 14:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:31

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:29

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:22

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:17

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:51

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:48

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:39

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 11:13

Vai foto nav? Droši vien arī šoreiz pelēkā.


Jānis Ķuze 04.februāris, 11:03

Sveiki! H818 gredzenoju kā jauno putnu ligzdā 10.06.2023. Gulbenes pusē, šis ir pirmais nolasījums. Tik lielā skaitā ziemās reti gadās redzēt (aptuveni 20 gadus atpakaļ pie Dzeldas līdzīgos apstākļos tika uzskaitīti pie 30). Interesanti, kas piesaistīja putnu uzmanību, kaudzē bija kaut kas vairāk par tikai kūtsmēsliem.


Mežirbe777 04.februāris, 00:28

Aktīvajā sezonā noteikti jāievāc un jāpārbauda, aizdomas par Buellia violaceofusca, vai arī Lecanographa (:


Mežirbe777 04.februāris, 00:06

Physcia caesia (Hoffm.) Fürnr.


dziedava 03.februāris, 22:02

Paldies par paraugu! :) Mikroskopēju. Cukurīte ir droši, bet par sugu es vēl papētīšu. Tuvākā man zināmā sanāk Didymium bahiense, kam substrāts atbilst, jo aug uz visādiem augiem, bet tai it kā ir apaļas sporas, bet šīs tādas neregulāras un pat mazliet lauzītas. Jāsaprot, vai tā vnk gadījies, vai nav kādas citas sugas pazīme.


Vīksna 03.februāris, 20:47

Paldies !


IlzeP 03.februāris, 19:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Arianta arbustorum sadēdējusi čaula)


IlzeP 03.februāris, 19:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:42

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis Cepaea sp., varētu būt C. hortensis)


IlzeP 03.februāris, 19:41

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:38

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:35

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:33

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Oxychilus sp.)


IlzeP 03.februāris, 19:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Vīksna 03.februāris, 11:08

Paldies !


Agnese 02.februāris, 14:27

Paldies Edgaram par komentāru! Materiāls ir ievākts un ielikts Dabas muzejas krājumā.


IlzeP 01.februāris, 20:57

Gaigalas mātīte.


Rekmanis 01.februāris, 16:26

Tādu fisciju dabasdatos neatrodu.


Cute Kitten 01.februāris, 13:52

Izskatās pēc baltača, bet nav redzams baltais astes galiņš kurš atradās zem ūdens. Acis izteikti baltas.


Cute Kitten 01.februāris, 12:41

Vai kāds var palīdzēt noteikt vai šis tiešām ir peļu klijāns?


Vīksna 31.janvāris, 16:13

Paldies !


Vīksna 31.janvāris, 14:24

Paldies !


CerambyX 31.janvāris, 12:31

Drīzāk rubiginosa (sevišķi, ja uz kāda ušņ/dadžveidīga Cirisum)


Vīksna 31.janvāris, 12:17

Paldies !


meža_meita 30.janvāris, 22:08

Domāju, ka Physcia dubia


meža_meita 30.janvāris, 22:02

Ar stereokaulona noteikšanu man nekas nesanāk, bet Mužo ksantoparmēlija pārtop par jaunu sugu Latvijā, ieritināto arktoparmēliju Arctoparmelia incurva. Suga pelnījusi atsevišķu novērojumu, ko arī ielikšu. Paldies Ritvar par šo akmeni, bez Tevis šī suga netiktu atrasta :)


svilanei 30.janvāris, 13:45

Domāju, ka Viola canina. Cik var redzēt - izteiktu rozetes lapu nav, tāpēc Rivina vijolīte nebūs. Ziedi gaiši ar gaišu piesi, lieli un augšējās divas ziedlapas pārklājas, lapu forma arī kā Viola canina.


IlzeP 29.janvāris, 15:50

Cita bilde pievienojusies


IlzeP 29.janvāris, 15:49

Vai nav tomēr lauku (cik nu tur var redzēt)?


IlzeP 29.janvāris, 15:47

Attēlā galva izskatās ļoti dīvainā krāsā...


Irbe 29.janvāris, 15:10

2.foto pelēkais strazds


Matrus 29.janvāris, 12:37

Vienu savāca Drauga spārns 28.01.2026.


dziedava 29.janvāris, 12:30

Jā, Iveta, paraugs lai stāv, varbūt kādreiz šo sugu arī sadalīs, jo abi paraugi savstarpēji vizuāli atšķiras. Bet par sūtījumiem esmu ļoti pateicīga, jo vakar ļoti vajadzēja dabūt šīs sugas titulsporu, un šajos paraugos varēju izvēlēties labāko :))


adata 29.janvāris, 11:45

Labi, ka tika zem mikroskopa! Samulsināja tie vertikāli pastieptie augļķermeņi.


meža_meita 29.janvāris, 10:05

Šie attēlā ir sveķi. Sveķi ļoti labi fluoriscē.


Vīksna 28.janvāris, 16:46

Paldies !


CerambyX 28.janvāris, 11:15

Det. N.Savenkovs


Bekuvecis 27.janvāris, 18:04

Papētīju detālus ģeodatus par šo vietu, šķiet sugai piemērota. Novērotājs ir ar zināšanam un pieredzi. Tā ka izskatās ļoti ticami. Tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā. Jo kļūdīties ir cilvēcīgi, pat zinātājam (piemērs: šīs pašas sugas novērojums akurāt tajā pašā datumā, tikai gadu vēlāk un Engures pagastā). Pērn apsekot atradni īstajā laikā man pašam nebija iespējams, ceru uz šo gadu.


Bekuvecis 27.janvāris, 15:38

Atļaušos nepiekrist. Pats pirmais un būtiskākais - otrajā foto redzams (īpaši - pēc minimālas foto pēcapstrādes), ka kātiņš ir izteikti violets - kā apaļsporu bisītei. Otrkārt, cepurītes krāsa un krokojuma raksturs - akurāt kā apaļsporu bisītei, ne parastajai vai dižajai. Treškārt, augtene - parastā bisīte nekad nav manīta uz egles (dižā reizēm gan), turpretī apaļsporu bisītei tā ir vistipiskākā. Ceturtkārt, novērojuma datums - nenormāli vēls parastajai, pašā laikā apaļsporu. Tātad, apaļsporu bisītes piektā vai sestā atradne Latvijā - atkarībā no tā, vai apstiprināsies šis 2024. gada novērojums Pierīgā: https://dabasdati.lv/lv/observation/8cl84jvqlbija6q8sr13oj5co6/ (šķiet ļoti ticams, tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā).


Agnese 27.janvāris, 14:41

Inita Dāniele palīdzēja noteikt sugu (tomēr parastā bisīte).


CerambyX 27.janvāris, 14:38

Šajā apkārtnē uzturas krauķi.


dziedava 26.janvāris, 17:45

Visticamāk kāda kājainā cukurīte Didymium sp.


IlzeP 26.janvāris, 16:52

Bez fotogrāfijas un papildu informācijas mainu sugu uz pelēko dzilnu.


dziedava 26.janvāris, 15:43

Renāt, Tu pilnīgi uzminēji, ka es gatavojos sūtīt sprodzīšu paraugus uz Igauniju ukraiņu pētniecei Irynai Yatsiuk, kura ar šo ģinti nodarbojas. Vienīgi neesmu droša, vai viņa šobrīd ņemas arī ar rūsainajām (un vai vispār neesmu nokavējusi "pieteikšanos" ar potenciāli jaunajām sugām) ;). Kaut kad, kad sporu katalogs ļaus no tā atslēgties, paskatīšos. Iveta, paldies par labiem vārdiem! :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts