Aktīvie lietotāji: 347 Kopējais novērojumu skaits: 2274822
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Mazuļu šķilšanās bums Latvijas Dabas fonda tiešraidēs
Pievienots 2021-05-28 21:54:20

Baltie stārķi Tukuma novadā

Balto stārķu pāris Volts un Fāze turpināja perēt savas piecas olas, taču gandrīz katru dienu teritorijā bija kāds svešinieks, un viņi abi aktīvi klabināja un izlidoja ieviest ligzdas apkārtnē kārtību. Bija dienas, kad netālu bija vienlaicīgi redzami vai dzirdami pat divi sveši baltie stārķi.


Fāze un Volts sargā ligzdu no svešinieka 10.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Abi ligzdas saimnieki vienlaikus ligzdā uzturējās galvenokārt naktīs un izrādījās diezgan aktīvi: gan nokārtojās, gan grozīja oliņas, izvingrināja spārnus, kā arī aizlidoja vai atlidoja. Tikai dažas naktis Fāze bija atstāta viena pati nakts dežūrā.


Baltie stārķi mēdz izlidot vai ielidot ligzdā arī naktī. 12.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pirmie divi cāļi izšķīlās 22. maijā ar dažu stundu starpību, savukārt pārējie – 23., 24. un 25. maijā. Paldies aktīvajiem foruma dalībniekiem, kas ļoti sīki un smalki reģistrē visu ligzdā notiekošo un arī ieraksta video. Te divi no tiem: abi vecāki un pirmais mazulis un te jau izšķīlušies trīs cāļi.

Diemžēl ar barošanu jaunajiem vecākiem no sākuma neveicās tik gludi, jo mātīte cāļiem piedāvāja nēģus, kas tiem izrādījās pārāk liels kumoss. Tēviņš nesa piemērotāku ēdienu, taču tā nebija pietiekoši, un mazuļi izrādīja agresiju viens pret otru, diviem jaunākajiem pie kopgalda gāja grūti.


Fāze baro mazuļus, jaunākais kaut kur aprakts zem vecākajiem brāļiem un māsām 25.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Pēc 5. maija kautiņa melno stārķu ligzdā valdīja romantiska ģimenes dzīve ar mājas labiekārtošanu, savstarpēju uzmanības izrādīšanu un, protams, pārošanos. 12. maija rīts uzausa ar pārsteigumu – naktī Grāfiene bija izdējusi pirmo olu, forumieši domā, ka tā tika izdēta jau vēlu iepriekšējā vakarā.


Melnie stārķi Grāfs un Grāfiene un viņu pirmā ola 12.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Piedāvāju noskatīties video no stārķu ikdienas, kad tēviņš atnes milzīgu sūnu kumšķi un dāma pirmajā mirklī viņu nepazīst, sargā olu.

14. maija un 16. maija naktī Grāfiene izdēja vēl divas olas. Pašlaik ligzdā var vērot skaistu ģimenes idilli, Grāfiene gan dažkārt ir prom ilgu laika periodu (24. maijā aizlidoja un atgriezās pēc vairāk nekā 42 stundām), bet ornitologs Māris Strazds stāsta, ka tas ir normāli šajā perēšanas posmā, ja nomaiņa notiek vienu reizi dienā vai pat var kādu dienu nenotikt vispār.

Šajā 15. maija video var redzēt, kā stārķis reaģē uz zemu virs ligzdas pārlidojošu helikopteru.

Ornitologs Māris Strazds jau pirms olu izdēšanas brīdināja, ka, visticamāk, jaunos putnus nevarēs izaudzināt, jo šis ir ļoti vēls dējums, un otrs faktors, kas to, visticamāk, ietekmēs, ir salīdzinoši nesen notikusī grāvju tīrīšana šajos mežos, kas ir samazinājusi potenciālās barošanās vietas.

Melnās klijas Kurzemē

Melno kliju ligzdā maija sākumā viss ritēja pēc mierīgas perēšanas plāna, un vienīgais ciemiņš, kas traucēja Goldas un Greja ikdienu, bija gredzenota melnā klija A97, kas ir šķīlusies šajā ligzdā 2018. gadā. Kā skaidroja ornitologs Aigars Kalvāns, tad nav zināms vai Golda te ligzdoja jau 2018. gadā, tādēļ droši apgalvot, ka šis ir viņas pēcnācējs, nevar, tomēr izslēgt arī to nevar. Viņš bija redzams ligzdā 7. un 9.–11. maijā (video).


Golda nav priecīga par gredzenotā A97 vizīti ligzdā 09.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Arī 21. maijā pie ligzdas pielidoja gredzenota klija un, visticamāk, tieši šis putns, bet Golda to patrieca zibens ātrumā, jo mazuļi bija sākuši šķilties un "svešie" ligzdas tuvumā bija ļoti nevēlami. Pirmie divi cāļi izšķīlās ar dienas starpību – 22. un 23. maijā, savukārt trešais mazulis – 27. maijā.


Starp olām, papīriem un plēvēm redzams pirmais melno kliju cālis 22.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Grejs un pirmais mazulis 23.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Zivjērgļu ligzdā, kā jau ierasts, perēšanas periods norit ar nelielām, bet diezgan biežām trauksmēm, kad mātīte aizlido no ligzdas un atgriežas pēc īsa mirkļa. Ligzdā gan traucētājus varēja redzēt trīs reizes. Tā 16. martā ligzdā ielidoja svešs zivjērglis, bet Teo sargāja ligzdu un olas un ligzdu nepameta, savukārt 23. maijā Vita pameta ligzdu un tajā ielidoja nepieaudzis vistu vanags (video). Arī 27. maijā ligzdā Teo dežūras laikā ielidoja negredzenots zivjērglis.


Svešs zivjērglis ligzdā, Teo sargā ligzdu un oliņas 16.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Nepieaudzis vistu vanags ligzdā, Vita pametusi ligzdu un olas vienas 16.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Atgādinu, ka šogad olas tika izdētas precīzi tajos pašos datumos kā pagājušajā sezonā un toreiz izšķīlās viena ola (nav gan skaidrs, kura no trijām) 31. maijā. Tāpēc varam gaidīt, ka tuvākajās dienās arī šajā ligzdā sāks šķilties mazuļi.


Teo un Vita pārstumda lielgabarīta mēbeles 14.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vistu vanagi Rīgā

Vistu vanagiem forumieši deva arī vārdus; iedvesmojoties no to gredzenu numuriem, tie sākas ar H burtu: Hilda un Haris. Lai arī putni ir jauni un nepieredzējuši, te ir izveidojies saskanīgs pāris, kas raiti nomaina viens otru. Literatūrā var lasīt, ka vistu vanagu mātīte ir galvenā perētāja, bet tēviņš vairāk uzrauga olas mātītes prombūtnē, taču Haris labprāt neilgu laiku perē un dažkārt abi putni tik jauki viens otru izstumj no ligzdas, lai tiktu pie iecienītās nodarbes (video). Olas ligzdā vienas pašas tika atstātas ļoti reti, taču kaut kādu iemeslu dēļ 20. maijā tās bez uzraudzības bija vairāk nekā 21 minūti.


Haris perē, kad Hilda ielido ligzdā ar zariņu knābī 22.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. maijā no rīta, kad šķīlās pirmais cālis, Haris asistēja Hildai, gulēja blakus ligzdā, stūma viņu nost no olām, lai varētu redzētu mazulīti (video). Tās pašas dienas vakarā izšķīlās otrais vanadzēns, savukārt trešais – 27. maijā. Mātīte jau pirmajās barošanas reizēs ar jauno pienākumu lieliski tika galā.


Trīs jaunajiem vanadzēniem pusdienās tiek servēts mājas strazds 27.05.2021. Foto avots: 
Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzda Durbē

Ligzdā pašlaik visbiežāk var redzēt tēviņu, kuru forumā sauc par K kungu un kurš savulaik apēda Mildas un Raimja neizšķīlušos olu. Aprīļa beigās tam bija savainota kreisā kāja, bet nu jau tā ir sadzijusi. Viņš ir aizrautīgs ligzdas uzrušinātājs, rokas pa to un mēģina atrast ko interesantu ligzdas pagrabstāvā. Milda ligzdā ir redzama daudz retāk, pēdējo reizi kopā ar K kungu ligzdu apmeklēja 20. maijā.


Milda un viņas jaunais kavalieris ligzdā 20.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ligzdā ciemojas daudz un dažādi ciemiņi. Kā interesantāko jāmin vālodžu pāri, kas dzīvojās pa ligzdu 24. maijā. ValdisRap daudzās foruma tēmās vakaros ieliek interesantus dienas kopsavilkuma video, un šeit 24. maija notikumi Durbes ligzdā – K kungs un vālodzes.

Jūras ērgļi Slīterē

Abi pāra putni diezgan bieži turpināja apmeklēt ligzdu, kaut ko mazliet piekārtot, bet ilgstoši ligzdā neuzturējās. 20. maijā ligzdu apmeklēja gredzenots klinšu ērglis ar melnu gredzenu 420K uz kreisās kājas un zaļu gredzenu uz labās kājas. Putns ir šķīlies Igaunijā un gredzenots ligzdā kā mazulis 2020. gada 1. jūlijā.


Gredzenots Igaunijā šķīlies klinšu ērglis Slīteres ligzdā 20.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Klinšu ērgļa 420K gredzenošana 01.07.2020. Foto: Gunnar Sein, igauņu klinšu ērgļu populācijas monitoringa darbu vadītājs

22. maijā ligzdā ciemojās pavisam jauniņš, raibs jūras ērglis (video), savukārt 23. maijā – lauku balodis (video).

Mazo ērgļu kameras

Abās mazo ērgļu ligzdās tā arī tika izdēta tikai viena ola, kas visticamāk nemaz nav slikti, pie nosacījuma, ja tā izšķiļas.

Kamerai, kas atrodas pie ligzdas eglē, bija tehniskas problēmas, un dažas dienas tiešraide nebija vērojama, taču, tai atjaunojoties, ligzdā nekas nebija mainījies un ritēja vienmuļais perēšanas periods. Kopumā Andris ir ļoti labs pārtikas sagādātājs, taču gadījās arī dažas badošanās dienas.


Anna uzpoš ligzdu ar priedes zariņu 22.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Bērzā esošajā mazo ērgļu ligzdā 8. un 9. maijā bija trauksme un saimniekiem bija jāievieš teritorijā kārtība (video). Ja Andris egles kamerā pārsvarā uz ligzdu nes grauzējus, tad Uldis bērza kamerā piegādā ļoti dažādu pārtiku: gan ķirzakas, gan zivi, gan grauzējus, gan kurmjus, gan putnēnus, kā arī vardes.


Uztraukums mazo ērgļu ligzdā bērzā 08.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

16. maijā notika kameras tīrīšana, un tā tika pārvietota uz citu vietu, kur ir akmeņaināka gultne. Kadrā ik pa laikam iepeld gan nelielas zivteles, gan kāda skaista forele, gan pat brangāks sapals.


Sapals zemūdens kamerā 17.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Strauta forele zemūdens kamerā 17.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-05-28

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Accipiter nisus - 2025-12-28 Dreamleaf
Pholiota squarrosa - 2025-11-06 Dreamleaf
Coccothraustes coccothraustes - 2026-01-06 marsancija
Leiopicus medius - 2025-12-19 marsancija
Sturnus vulgaris - 2025-12-14 marsancija
Picus canus - 2025-12-13 marsancija
Anthus petrosus - 2026-01-09 ekologs
Nezināms
Ignotus
@ sandis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 09.janvāris, 21:36

Paldies !


ekologs 09.janvāris, 21:34

Neesmu pārliecināts uz visiem 100, bet izskatās pēc Steatoda grossa tumšās formas.


marsancija 09.janvāris, 20:59

Vai nav lielais ķīris ziemas tērpā? Netīšām aizķēries Aiviekstes iztekā :)


ekologs 09.janvāris, 20:50

Edīte Juceviča apstiprināja, ka Allacma fusca.


ekologs 09.janvāris, 20:47

Pogonognathellus sp.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

Ja sīks gandrīz kā zīlīte - būs mazais! Baltmugurdzenis ir daudz lielāks.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

http://www.putni.lv/drymin.htm


Mežirbe777 09.janvāris, 00:20

Sveiki! Pēc kādiem pierādījumiem secināts, ka attiecīgā būtne pieder konkrētajai ģintij? Ar daudz lielāku varbūtību - tā ir ļoti parastā Hypogymnia physodes.


LMM 08.janvāris, 19:27

"4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata" - jā, tas ari ir kļūdaini. Var redzēt, ka vāciņiem ir simetriska, trijstūrim-līdzīga forma, Rangia ir mazāk simetriska un vairāk noapaļota. Var salīdzināt ar kvantitatīviem Rangia novērojumiem Latvijā: https://www.inaturalist.org/observations/111288593 Vispār, Jūrmalā, Rangia pagaidām ir diezgan reta.


Siona 08.janvāris, 18:28

Paldies! :)


Siona 08.janvāris, 18:25

Paldies! :) pēc tam, kad sabildēju, uzmetu aci noteicējiem.. uh... ļoti daudzām pazīmēm vajadzēja pievērst uzmanību.. es no attēla īsti nevaru saprast neko, pat ne cik segmenti antenām..


IlzeP 08.janvāris, 18:14

Arturs Stalažs noteica pēc attēla: augšējā pa kreisi Viviparus sp., varētu būt Viviparus vivioparus, abas pārejās tajā pašā rindā Cerastoderma glaucum; otrajā rindā no augšas, visticamāk, Dreissena polymorpha, vadoties pēc čaulu izskata un ievākšanas vietas, un 100% tas attiecas uz 2. čaulu (Mytilus trossulus čaulas ir zilganas un plānas un reti tā nodēdē, kā 1., 3. un 4. čaula – parasti šādi izskatās apbružātas Dreissena polymorpha čaulas); 3. rindā no augšas 3. un 4. no kreisās puses, iespējams, nepieaugušas Mya arenaria, būtu jāredz čaulu iekšpuse; 4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata; visas pārējās Macoma balthica.


toms.b 08.janvāris, 17:59

Diemžēl dabasdatos nav tāda opcija ievadīt akmeņpleksti kā sugu. Tad ir administratoriem jāpapildina saraksts.


ekologs 08.janvāris, 17:40

Sveicieni! Jā, tiesa gan :) Paldies!


JGru 08.janvāris, 16:47

Sveiciens, šī gan būs plekste (Platichthys flesus) nevis jūras zeltplekste, jo gar muguras spuru un anālo spuru pamatnēm un gar sānu līniju ir saredzamas mazu, asu kauliņu pauguriņu rindas (noteikit labāk sajūtamas zivi turot rokās), savukārt jūras zeltplekstei šī vietas ir pilnībā gludas.


JGru 08.janvāris, 16:42

Sveiciens, kā pats ziņojuma autors norādījis komentārā, konstatētā suga ir akmeņplekste nevis plekste, līdz ar to būtu jānomaina novērojuma suga.


Krakens 07.janvāris, 22:47

Ephoron virgo


ekologs 07.janvāris, 21:12

Kada no Symphypleona kārtas.


ekologs 07.janvāris, 21:03

Iespējams Isotoma sp. Jāskatās, ko citi teiks :)


Mary1979 07.janvāris, 19:58

Aizraujoši! Pirmo reizi dzīvē redzēju šīs radības tik tuvu, tā tikai dzirdēts naktī kokā specifiskās radītās skaņas un ātri lidojam naktī gandrīz gar degunu.


ekologs 07.janvāris, 19:48

Jā, otrajā foto var skaidri saskatīt auss radziņus, kurus cilvēki bieži vien jauc ar ausīm. Kā jau sugas nosaukums liecina, tad šim sikspārnim ir diezgan garas, lielas ausis, kuras tas, kad karājās kājām gaisā, aizloka aiz spārniem, kas ir redzams trešajā foto.


Mary1979 07.janvāris, 19:30

Paldies! Tik jauki, ka pēc šiem foto varēja noteikt :)


ekologs 07.janvāris, 19:13

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


zemesbite 07.janvāris, 13:28

Paldies, Iveta! Man likās, ka vīnogķekaru dzelksnītei ir garākas kājiņas. Šo bija grūti fotografēt - alksnis zemu, bet apakšā slapjš un grimstošs pamats.:)


Vīksna 07.janvāris, 12:55

Paldies !


meža_meita 07.janvāris, 09:44

Skaisti! Tur uz apotēcijiem jau mana citu dzīvību - kādu lihenofīlo sēni (melni punktiņi uz apotēcijiem), tā ka dzeltenais sienasķērpis nes sevī daudzus, jo daudzus atklājumus :)


adata 07.janvāris, 08:23

Kaut nav šīgada atradne, bet ļoti skaista! Viss perfekti atbilst - plazmodijs plašs un košs, barojas ar flēbiju, redzamas diegveidīgas, garas kājiņas, sporu masa tumši brūna. Nu, konfekte!


Edgars Smislovs 06.janvāris, 23:19

1cy


zemesbite 06.janvāris, 22:46

Paldies, Uģi!


Zigurds Krievans 06.janvāris, 18:57

Paldies.


ekologs 06.janvāris, 16:17

Lēcējzirneklis (Evarcha arcuata).


DD 06.janvāris, 09:52

Sveiciens, bildē diezgan jau pārliecinošs klintnieks!


Mary1979 05.janvāris, 22:33

Uz priedes


Vīksna 05.janvāris, 22:24

Paldies !


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Paldies!


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Jā, tā visticamāk ir lazda


Vīksna 05.janvāris, 22:22

Paldies !


ekologs 05.janvāris, 22:22

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


roosaluristaja 05.janvāris, 22:19

Te svarīgs ir substrāts. Ja lazda, ļoti ticams H.fuscum


ekologs 05.janvāris, 21:34

Lapgrauzis (Lochmaea caprea).


ekologs 05.janvāris, 21:31

Šī, manuprāt, ir skrejvabole (Poecilus versicolor).


Vīksna 05.janvāris, 21:18

Paldies !


Osis 05.janvāris, 20:15

Meža?


dziedava 05.janvāris, 09:19

Kājiņas izskatās mazliet citādākas (resnākas, ne tik baltas), un neizskatās, ka augļķermeņi cieši grupētos, bet kājainās pumpurītes ar tumšām sporām ar gaišu līniju un precīzi tādos sporu izmēros mums ir zināma tikai Ph.noitabile. Tā ka vismaz pagaidām citu versiju nav.


Vīksna 05.janvāris, 00:58

Paldies !


Lemmus 04.janvāris, 20:36

Man liekas, ka vācu.


toms.b 04.janvāris, 19:22

Paldies par sadarbību!


Siona 04.janvāris, 19:21

Ir līdzīgs.. hm.. vai ir kāda jātnieciņu suga, ar kuru varētu viegli sajaukt? :)


Osis 04.janvāris, 19:19

Tiešām Aiga;) Ar šo dabas brīnumu daba mūs ir apveltījusi gandrīz visu D-kurzemi. Šeit tiešām viņu salīdzinoši ir ļoti daudz.


Andritis 04.janvāris, 18:05

Mājas zvirbulis


Mary1979 04.janvāris, 17:39

Novērots uz kļavas apzaļumojumos Esplanādē


Ziemelmeita 04.janvāris, 16:45

Paldies,Uği, par blakšu sugu noteikšanu.


Vīksna 04.janvāris, 16:35

Paldies !


Vīksna 04.janvāris, 14:59

Paldies !


roosaluristaja 04.janvāris, 13:50

Agroainavā jābūt pelēkajam. Turklāt baltie zaķi ziemas laikā ir ar baltu apmatojumu


Siona 04.janvāris, 11:33

Ūu, interesanti! Jā, šo es varu šad un tad apciemot, ir manā mini pastaigu maršrutā iekļaujama :D


dziedava 04.janvāris, 11:32

.. un vairākus apakšējos foto


dziedava 04.janvāris, 11:30

Ahā, paldies! :) Tad kad pāries sali (tas gan laikam drīz nebūs), būtu baigi interesanti, ja to vēlreiz varētu apciemot, jo Ingunai reiz bija novērojums, ka šitāda pēc saliem atkopjas un nobriest. Skat. jaunākos komentārus: https://dabasdati.lv/lv/observation/ka6bubpi3utequkbb2q8g7s8l1/


Igors 04.janvāris, 10:42

No attāluma gaišie klijāni izskatās ļoti līdzīgi medību piekūniem: https://dabasdati.lv/lv/observation/irgum5hmn3rtuis3e463a5ach3/


Siona 04.janvāris, 10:24

Pievienoju! :) Ar to nabaga gļotsēni ir noticis viss iespējamais - sakaltusi, sasalusi..


dziedava 04.janvāris, 10:05

Sintija, vai nav kādi tuvāki attēli? Neapstrīdu Ivetas hipotēzi, bet tomēr īsti saskatāmi augļķermeņi šādā foto nav..


IlzeP 04.janvāris, 09:48

Mātīte


Vīksna 04.janvāris, 01:08

Paldies !


CerambyX 04.janvāris, 00:40

Visdrīzāk palustris


dziedava 03.janvāris, 22:27

Liels paldies par paraudziņiem! Apstiprinājās pēdējā hipotēze, bet sporas ir palielas. Vēlāk papētīšu, vai vēl nav kāds līdzīgs novērojums ar klājeniskākiem augļķermeņiem un vienlaikus palielām sporām. Varbūt tur ir kāda sakarība.


Osis 03.janvāris, 22:08

Melnais mežastrazds


Mary1979 03.janvāris, 20:20

Zem eglēm


Edgars Smislovs 03.janvāris, 19:58

Vai pēc parametriem nesanāk peļu klijāns vai vistu vanags?


adata 03.janvāris, 19:15

Gļotsēne tā ir, iespējams, ka pārslainā cukurīte, tai patīk šādi apaugt stiebriņus un dzinumus. Vai arī kāds ragasviestiņš.


Vīksna 03.janvāris, 16:04

Paldies !


roosaluristaja 03.janvāris, 13:54

Ja ozola zars, ticams, ka P.quercina


Vīksna 03.janvāris, 10:44

Paldies !


megemege 02.janvāris, 23:26

Bildē var redzēt arī Balto āmuli (Viscum album).


ekologs 02.janvāris, 22:50

Paldies, Uģi!


Vīksna 02.janvāris, 22:21

Paldies !


Vīksna 02.janvāris, 22:20

Paldies !


Vīksna 02.janvāris, 20:57

Paldies !


ekologs 02.janvāris, 20:47

Mēslu vabole (Aphodius rufipes).


Bekuvecis 02.janvāris, 19:14

Plikam apgalvojumam, ka super retā dzeltenā mušmire, trūkst jelkāda seguma: fotoapliecinājuma nav, un ar priedēm apaugušas smilšu kāpas tur pie Zemītes diez vai ir.


Bekuvecis 02.janvāris, 19:08

Nekadā gadījuma ne dižretums - dzeltenā!


Mary1979 02.janvāris, 16:03

Novērota uz veca, bet dzīva vītola


Aiša 01.janvāris, 16:13

Paldies!


Kasp81 01.janvāris, 13:31

Visdrīzāk tas ir melnalksnis


Aiša 01.janvāris, 12:21

pieliku vēl bildes no tās kritalas


Aiša 01.janvāris, 11:52

visticamāk,ka lapu koks


IlzeP 31.decembris, 21:05

Trešajā bildē tai priekšējai lielākajai kritalai vajadzētu būt lapu kokam.


Osis 31.decembris, 18:03

Paldies par šo gadu, mājas strazd!


Aiša 31.decembris, 15:21

Aizgājām. Neesmu vairs par priedi pārliecināta. Bijām paņēmuši no kritalas mizas gabalu un likām klāt visiem tuvumā augošiem kokiem. Ta arī koka sugu neatpazinām. Tāpēc laboju piezīmes.


W 31.decembris, 15:13

Uz bērza kritalas.


adata 31.decembris, 12:45

Sveiciens visiem! Man paveicās vairāk - Stiglavas gravā satikos ar pašu Renāti Kaupužu! Jauks gada pārsteigums!


adata 31.decembris, 07:56

Julita, paldies, interesanti. Lai te sniegs nomierinās, noteikti ievākšu, vēl jau tur viss nav izsporojies. Mācība no šī visa - pat ejot "tikai pastaigā", jāpaņem līdzi viss aprīkojums gļotsēņu vērošanai, tai skaitā nazītis un kārbiņa! Par kapilīciju taisnība, tai uz apses "pārstaipu" nebija.


ievahaa 31.decembris, 00:21

Tagad zinu, kurš bija atstājis pēdas sniegā pirms manis


dziedava 30.decembris, 22:55

Var gadīties arī sēne..


dziedava 30.decembris, 22:24

Iveta, liels paldies par vērību! Vajadzētu ievākt paraudziņu. Īpaši otrajā novērojumā kapilīcijs izskatās ar gariem pavedieniem, izstiepies krustām šķērām. Bet vispār kārpainajai mizainei kapilīcijs var pat nebūt, parasti tā tik daudz nav (ja rūpīgi paskatās kārpaino mizaiņu foto, tad tas dzeltenais ir kā pulveris (sporas), pavedieni (kapilīcijs) īpaši vispār nav ievērojami). Es teiktu, ka tā nav kārpainā mizaine, pat ja izskatās, ka ir vāciņi. Var būt gan pilienītes, gan kāda cita mizaine vai tai līdzīga. Es pati ne reizi vien esmu mizaines ar pilienītēm sajaukusi, tāpēc bez mikroskopēšanas reti tās nosaku, ja jau ir iespēja pārbaudīt. Pasaule par substrātiem līdz sugai ļoti reti ko saka, mums pārsvarā ir pašu pētījumi, bet to jau ir gana daudz, lai kko varētu secināt.


Ivetta 30.decembris, 21:47

Paldies, Marek! :)


adata 30.decembris, 21:06

Julita, todien atradu vairākas kārpainās mizaines, divas tik ieziņoju, bet ievēroju, ka visas bija uz skujkoku kritalām - eglēm. Ko pasaule raksta? "Dziedavā" minēti tikai lapu koki...


Aiša 30.decembris, 20:06

izskatījās pēc priedes jo vietām miza vēl bija klāt, tikai ar krusu apbirusi, iešu vēlreiz pētīt


dziedava 30.decembris, 19:39

P.S. Tikai visdrīzāk tā nav priedes, bet kāda lapukoka kritala.


dziedava 30.decembris, 19:38

Izskatās, ka šogad notiek sacensība, kurš atradīs šīgada pēdējo Gada gļotsēni 2025 :D


adata 30.decembris, 07:51

Iespējams, ka milzu!


roosaluristaja 30.decembris, 07:47

Rūgtā mīkstpiepe nav. Neatbilst himenofora poru forma. Iespējams Tyromyces chioneus, ja tas ir uz lapu koka.


dziedava 29.decembris, 21:00

Varbūt sūnu cukurīte Didymium melanospermum. Teorētiski kājiņu var nebūt, bet te 2. foto melna pat ir laikam saskatāma. Tomēr tāda klājeniska forma ir reti, un tāpēc interesanti.


dziedava 29.decembris, 20:50

Lieliski! Es skatos un domāju, un man nav skaidrs, kas īsti varētu būt. Varbūt arī kāda cukurīte (Didymium), Ļoti labprāt mikroskopētu, lai noteiktu. Vai ir kāda iespēja paraugu atgādāt uz Rīgu? (klātienē vai ar pakomāta starpniecību)


Vīksna 29.decembris, 19:55

Paldies !


Ansis 29.decembris, 17:51

Bez foto noteikt nevarēs!


IlzeP 29.decembris, 09:53

Paldies, Uldi!


Edgars Smislovs 29.decembris, 08:24

289 vēl ir laiks!


roosaluristaja 28.decembris, 19:18

Latvijā ir sastopami tikai 2 kaķu dzimtas plēsēji: Eirāzijas lūsis un mājas kaķis


BaibaLesina 28.decembris, 18:44

Kas tas varētu būt? Priekš mājas kaķa, šķiet, nedaudz par lielu.


meža_meita 28.decembris, 17:08

3.att. miltainā ramalīna


meža_meita 28.decembris, 17:04

Kopā gan plūmju evernija (2.att.), gan miltainā ramalīna (3.att.).


CerambyX 28.decembris, 15:03

288?


Rallus 27.decembris, 20:33

Dabūji šo vēl 2025. gada listei. Labs!


Ziemelmeita 27.decembris, 16:59

Paldies,Uldi! Šis būs uz Salix.


roosaluristaja 27.decembris, 11:52

Pēc literatūras datiem D.disciformis gandrīz tikai uz skābaržiem, D.bullata uz Salix un apsēm. Manuprāt skābardis šeit nav


adata 27.decembris, 08:24

Kā daudzām šajā laikā pāri klājies pelējums, bet kātiņš tievs, iespējams bijusi kāda no lākturītēm.


meža_meita 26.decembris, 17:45

Skaisti foto!


toms.b 26.decembris, 16:58

Pievienoju papildus foto. Ir ievākts arī paraudziņš.


Vladimirs S 25.decembris, 21:44

Āpsis.


dziedava 25.decembris, 17:07

Vajadzētu pievienot foto


erts 25.decembris, 15:59

Virzienā no DA lidojumā pāri pilsētai un nolaidās Daugavā.


erts 25.decembris, 15:56

Šitāda balta pīle šeit periodiski tiek novērota jau no 2017.gada


IlzeP 24.decembris, 09:57

Paldies par info, jauki!


Divpēdis 23.decembris, 22:59

Paldies, Amanda! Ilze - dzīvnieku nemeklēju un knābāšanu neredzēju, visiem galvas gaisā bija; atstatumi kā dzērvēm varēja būt: metri 10 starp putniem; bet tā biedrošanās bija metrus 50 no lielceļa, Kamēr sasildīju objektīvu un binokli, bariņš paklīda


dziedava 23.decembris, 20:50

Jā, šī atbilda kā pēc grāmatas :))


dziedava 23.decembris, 20:33

Šis ir sarežģīts gadījums, sēnes saēsts, bez redzama kapilīcija (vienviet mikroskopā izskatījās pēc dzelteniem kaļķa mezgliem, bet zem stikliņa neko par tēmu neatradu). Sporas ar tādu rakstu iespējamas cukurītēm, pumpurītēm un olītēm. Forma īsti nav skaidra. Sporu raksts un izmērs vienīgie apmēram skaidri, lai arī sporas ir traumētas. Pirtmā doma bija Didymium minus, sporas atbilst, bet tā it kā ar kājiņu, kas gan arī nav izslēgta. Bet nevar izslēgt arī citas sugas ar līdzīgām sporām.


ekologs 23.decembris, 18:37

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis (Triphosa dubitata).


Vīksna 23.decembris, 18:34

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis, Triphosa dubitata.


ekologs 23.decembris, 18:24

Ķērpju māņkrabjzirneklis (Philodromus margaritatus).


ekologs 23.decembris, 18:19

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii).


dziedava 23.decembris, 16:17

Laikam drusku vieglprātīgi pieteicos zemesmēlīšu pētīšanai, jo tām tāpat kā citām sugu grupām, lai noteiktu, jāiedziļinās daudzos zinātniskos rakstos, jo vienkārši nav, lai arī 2022. gadā esmu pētījusi un pieraksti par noteikšanu ir. Te tiešām vajadzētu tādu masveida noteikšanu, kad ir daudz dažādu paraugu, un var salīdzināt, kā tās pazīmes izpaužas vienā vai otrā gadījumā, un tad ir saprotamāk, kad nošķiras uz vienu vai otru sugu. Ar vienu paraugu pēc gandrīz 3,5 gadu pārtraukuma ir pagrūti. :)) Konkrētajā gadījumā pieturējos pie atslēgas, kurā sugas tika nodalītas atkarībā no tā, vai askusporas nobriest visas reizē vai pakāpeniski. Visumā pēc mikro-parametriem samērā līdzīgas ir 3 sugas: Geoglossum cookeianum, Geoglossum vleugelianum un Geoglossum simile. Bet no tām tikai Geoglossum vleugelianum sporas nobriest pakāpeniski. Konkrētajā paraugā bija dažādas sporas. Dominēja tumšās, nobriedušās, ar 8 posmiem, bet bija arī gaišās, nenobriedušās, ar 2-4 posmiem, tāpēc pieņēmu, ka attīstība notiek pakāpeniski. Sporu izmēri dažādos avotos atšķiras, bet kopumā arī tie starp minētajām 3 sugām vairāk atbilda Geoglossum vleugelianum.


IlzeP 22.decembris, 17:28

Otrajā foto izskatās pēc tipiskas žagatas ligzdas.


IlzeP 22.decembris, 17:25

4-5 uz lauka? Pie kāda beigta dzīvnieka?


Amanda 22.decembris, 16:44

Jūras ērglis


ekologs 22.decembris, 15:41

Paldies par visiem pievienotiem! :)


IlzeP 22.decembris, 13:18

Pievienoju datu bāzei (simfilu nebija vispār). Vai kādam ir komentāri par atbilstību sugai?


IlzeP 22.decembris, 13:08

Pievienoju datu bāzei. Vai kādam ir komentāri par atbilstību sugai?


dziedava 22.decembris, 13:04

Izskatās mazliet neparasti. Ja būtu paraugs, tad paskatītos, vai ir tomēr parastākā no pilienītēm, vai tomēr kāda neparastāka suga.


dziedava 22.decembris, 11:36

Vēl nav pietiekami nobriedusi, lai varētu noteikt sugu


dziedava 22.decembris, 09:22

Ja tas būtu iespējams, tas būtu ļoti jauki, jo suga noteikti ir no reti novērotajām.


toms.b 22.decembris, 08:56

Šīs gļotsēnes tika nofotogrāfētas garāmejot, diemžēl vairāk informāciju neesmu piefiksējis. Izskatās, ka būs jāiet vēlreiz uz šo atradni ievākt vairāk informācijas un paraugu.


dziedava 22.decembris, 08:40

Ļoti labs atradums! Uz kā auga? Tikai lai droši noteiktu līdz sugai, būtu jāmikroskopē.


Auzene 21.decembris, 20:08

Nenoteikts īvju dzimtas augs, pēc pazīmēm līdzīgs Latvijā neaugošajai Torreya taxifolia.


Siona 21.decembris, 18:54

Sēņu grupiņā noteica kā Xylaria filiformis, bet te šī suga pagaidām nav pievienota sugu sarakstam! ;)


roosaluristaja 21.decembris, 13:55

PictureThis domā tāpat


ekologs 21.decembris, 13:54

Simfila, manuprāt, atbilst Symphylella vulgaris. Sugu izvēlnē neatradu.


dziedava 21.decembris, 13:38

Sēne


ekologs 21.decembris, 13:37

Manuprāt, Haplophthalmus danicus. Sugu izvēlnē neatradu.


dziedava 21.decembris, 13:01

Ja tās ir pilnībā apaļas un vāciņš plaisā neregulāri, tad var būt baltapaļā var. scyphoides. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka tā ir atsevišķa suga, jo sporas arī atšķiras. Sāku šīs pētīt tieši tāpēc, ka man uzkrītoši atšķiras titulsporas var. leucocephalum un var. scyphoides, un tieši šo tēmu atradu arī Craterium scyphoides aprakstā. Tā ka vērts mikroskopēt, pievēršot uzmanību sporu rakstam, kurā tad ir jābūt lielākām un neregulāri izvietotām kārpām.


W 20.decembris, 21:51

Neodasyscypha cerina - tā apgalvo internets.


Vīksna 20.decembris, 18:48

Paldies !


efesaa 20.decembris, 18:33

https://www.youtube.com/shorts/0QKxsQ235I4


Vīksna 20.decembris, 09:18

Paldies !


Mari 19.decembris, 20:38

Paldies, Julita! Jauki, ka tomēr izdevās tikt līdz sugai! :)) Prieks!


dziedava 19.decembris, 20:19

Viss pareizi secināts :)


dziedava 19.decembris, 15:14

Ļoti ļoti labs atradums! Šo varētu likt aizsargājamo sugu sarakstā, jo pasaulē reti ziņota, Latvijā tikai izcilās vietās atrasta. Par laimi, paraugā bija arī nobrieduši eksemplāri, kam sporu mākonis knapi turējās klāt - un tā ir arī raksturīga sugas pazīme. Bet visuzskatāmākais te ir sporu virsmas raksts, tāpēc te svarīgi redzēt sporas vislielākajā palielinājumā.


dziedava 19.decembris, 12:38

Jā, sporas ir netipiski lielas, saglabāšu. Ja nu kādreiz kāds veic T.varia revīziju, varbūt izdala jaunas sugas :)


dziedava 19.decembris, 12:17

Netipisks augšanas laiks. Ja būtu paraugs, tad pārbaudītu.


dziedava 19.decembris, 11:56

Liels paldies Vija par mikroskopējumiem!! Jā nu, saprast neko tā skaidri nevar. Šitie visi tak izskatās kā tipiski rufas, bet sporas katram citādas.. Nu kaut vai šis pats un šis: https://dabasdati.lv/lv/observation/123bcde42995588676726de1df696803/ Vizuāli pilnīgi dvīņi, un tik un tā sporas atšķiras. Un vasaras sākums un apaļas sporas - licentii šim arī nesanāks, lai arī rūsgano pakāji varētu ieskaitīt. Bez DNS pētījumiem laikam nav vērts mēģināt šos saprast.


dziedava 19.decembris, 11:26

Jā, ragansviests tas ir pilnīgi noteikti. Var būt arī dzeltenais.


dziedava 18.decembris, 22:42

Jā nu šis ir sarežģīts. Diemžēl bijusi garšīga un vālītes ir izpurgātas, līdz ar to tīkliņa struktūru nevar saprast, tas ir izpluinīts. Skaidrs tik, ka ir ārējais un iekšējais tīkliņš, bet cik lielas acis ārējam tīkliņam - praktiski neiespējami saprast. Ja būtu garāka, tad būtu samērā normāla S.flavogenita, bet par tik sīkām vēsture klusē. S. pseudoflavogenita ir aprakstīta un atrasta tikai Krievijā, foto tikai oriģinālajā aprakstā, un bez kopskata. Līdz ar to milzīga atbildība noteikt kā otro valsti pasaulē, ja nav skaidri saskatāmas detaļas. It kā atšķirība niecīga - sporas tik reti noteiktai sugai var vēl nebūt apzinātas ar pilnu amplitūdu. Substrāts minēts lapukoku kritalas - te - skujas nobirās :)), bet lapukoki arī foto manāmi tuvumā. S.flavogenita aug gan uz kritalām, gan uz augiem, kāpēc lai S. pseudoflavogenita arī tā neaugtu? Kā atšķirīgs minēts sporu raksts, lai arī it kā līdzīgs. Un te jāteic, ka vairākkārt mikroskopēju vienu un otru, un es ar savu aci atšķirības redzu, jo pievēršu uzmanību visiem arī it kā sīkumiem. Bet vai tieši tas ir tas, ko autori domājuši, grūti saprast.


adata 18.decembris, 22:06

Julita, atminos to, ka pērnā vasara bija sausa, dārzus laistījām trakumā. Bet, uz Silarašiem parasti braucu gailenēs, tātad jau bija lietainas dienas, parasts sēņu laika mikroklimats. Gaileņojot arī uzgāju šo. Mežs tur galīgi nav slapjš, vairāk priežu-egļu, nogabali daļēji pacirsti, ir arī priežu jaunaudzes. Arī pušķainajai vālenītei ir gan balts (Dziedavā minēts), gan dzeltens (manos novērojumos redzēts) plazmodijs, kad vēl pavisam bumbiņu stadijā. Mans gan nav mikroskopiski noteikts, tikai pēc garuma. Tā, ka iespējams augu vālenītei arī ir dažādi...


dziedava 18.decembris, 19:53

Šis ir ļoti labs jautājums. Es arī par citu sugu vālenītēm esmu domājusi, vai tiešām vienai sugai var būt tik dažādi plazmodiji. Un aprakstos figurē dažādi. Ir sugas, kur uzreiz rakstīts, ka var būt gan balts, gan dzeltens. Bet ir tādas, kas tipiski vienā krāsā, piem., augu vālenītei gandrīz visur ir rakstīts, ka balts plazmodijs, bet svaigā Austrālijas noteicējā - ka balts vai gaiši dzeltens. Ņēmu šo paraugu vēlreiz mikroskopēt, vai nav virsgala vālenīte, kas, savukārt, ir tipiski ar dzeltenu plazmodiju. Bet paraugs ir apkaltis. Foto var labi redzēt, ka tieši vālītes gali ir melni, līdz ar to droši pārliecināties, ka galā nav membrānveida paplatinājums, nevar. Tomēr mikroskopēju. Ciktāl bija redzams, kolumella galā sašaurinājās, tāpēc domāju, ka virsgala vālenīte ir maz ticama, jo tai vajadzētu uz augšu paplatināties. Vēl viena atšķirība abām sugām ir ārējais tīkliņš, ko te arī nevarēja apskatīt, jo sporas izpūst apkaltušam nevarēja - virsgala ārējais tīkliņš ir ar maziem āķīšiem, bet augu - gluds. Ja atmet virsgala vālenītes versiju, tad no pārējām zināmām sugām pēc garuma un sporu izmēra paliek tikai augu vālenīte. Sporas ir sabildētas krustu šķērsu, paraugs tiek saglabāts. Ja nu nāks vēl kāda sapratne, varēs pārnoteikt, ja vajadzēs. Vēl es nesen nonācu līdz hipotēzei, ka balts un dzeltens ir saistīti ar mitruma apstākļiem, resp., "baltās" sugas raksturīgas sausākam mikroklimatam, bet "dzeltenās" - mitrākam. Un tā pati suga mitrākos apstākļos var būt dzeltena un sausākos palikt balta. Bet tā hipotēze nav nekur lasīta, un ir tikai hipotēze. Kāds mikroklimats bija šajā atradnē? Plašākos mērogos šajā apkārtnē un arī konkrētajā augšanas vietā?


Vīksna 18.decembris, 18:58

Paldies !


ekologs 18.decembris, 18:23

Slaidbite (Lasioglossum sp.).


ekologs 18.decembris, 18:14

Orchesella sp. Iespējams Orchesella flavescens.


dziedava 18.decembris, 14:57

Kaut kā nebiju aizdomājusies, ka Smita vālenīte un neievērotā cilindrīte ir ļoti līdzīgas. Abas var izskatīties ar rozīgu nokrāsu, abas īsas un abām ļoti mazas un ļoti gaišas sporas. Atšķirīgās pazīmes, ja neizdodas saskatīt būtiski atšķirīgo sporu rakstu (neievērotā ir ar tīkliņu, bet Smita - ar kārpām) - Smita vālenītes aug vairāk pušķos, ciešākās grupās, bet neievērotā - izklaidus, kaut var būt nelielās grupiņās izklaidus lielākā grupā. Turklāt neievērotā cilindrīte raksturīga uz skujkoku kritalām, kamēr Smita - uz lapukokiem, t. sk. melnalkšņiem, bet reizumis arī uz skujkokiem.


dziedava 17.decembris, 22:39

Šis interesants. Vālīšu galā ir taurītes kā S.flavogenita, bet tai jābūt garumā 4-7 mm, kamēr te ir 2-3 mm. Savukārt 2020. gadā ir izdalīta S. pseudoflavogenita, kas ir 3-5 mm gara, un kam sporas 7-8 mkm, bet te - 8-9 mkm. Vēl padomāšu. :)


adata 17.decembris, 20:28

Skujkoks nav par tuvumā. Ir tikai lapu koki - lazda, kastanis, ābelītes. Otrpus celmam (D pusē) lejasdaļā, ko pamanīju pirmo, arī bija kaut kas no šim līdzīga, bet tik izsporojies, ka palicis tikai paliels brūns sporu pleķis. Intriga pavērot nākamgad.


dziedava 17.decembris, 18:54

Hmm, nepievērsu tam uzmanību, bet tas interesanti, paldies! Vispār izskatās pēc vālenītes, ne kūlītes, speciāli salīdzināju aprakstus ar Stemonitis splendens, bet mikroskopiski tomēr atbilst visām kūlītes pazīmēm, un abas mikroskopētās kūlītes - vienādas. Tur kāds skujkoks blakus neaug?


adata 17.decembris, 18:42

Paldies, Julita! Tad šīs var augt ne tikai uz skujkokiem.


Ziemelmeita 17.decembris, 14:46

Paldies,Uldi, par labojumiem!


roosaluristaja 17.decembris, 14:19

Raupjā sīkpiepe noteikti nav. Derētiu tuvāku attēlu, lai varētu padomāt par sugu


adata 17.decembris, 13:21

Tomēr var saskatīt!


adata 17.decembris, 10:06

Redz stiklaini gļotainu kājiņu.


adata 17.decembris, 09:37

Varētu būt nabas jāņodzīte, tik nav pārliecības, jo neredz virspusē raksturīgo "diskiņu".


Osis 17.decembris, 09:23

Paldies Amanda!


Amanda 17.decembris, 08:19

Visas atēlā redzamās ir kanādas zosis.


VijaS 16.decembris, 21:46

Arī šis paraudziņš saēsts driskās, pilna kastīte ar pulveri. Sporas attiecīgi arī diezgan bojātas, bet atradās arī normālas, izmēri ap 7,5mkm. Vispār traki, ka ragansviesti ir tik garšīgi, ka nav neviena normāla paraudziņa..


Osis 16.decembris, 21:35

1 tiešām, vai pārējas ar var traktēt kā Kanādas zosis?


Amanda 16.decembris, 21:21

Kanādas zosis


VijaS 16.decembris, 21:01

No iekšām, šķiet, īsti nē, bet pakājei gan tāds aizdomīgs tonis. Korektāk laikam arī būtu atstāt kā neprecizētu, viskautkas pa virsu savairojies, ka nebūs atpazīstams.


VijaS 16.decembris, 20:48

Arī šis paraugs pilnībā saēsts, bet kastītē vismaz kaut kādas pulvera atliekas saglabājušās. Sporas atradās arī nebojātas, smuki redzamas tumšāku kārpu grupas, vienīgais - priekš rūsganā ragansviesta par lielu..


VijaS 16.decembris, 20:19

Kastītē no paraudziņa palikusi tikai biezā dzeltenā apakškārta, viss pārējais apēsts tā, ka gandrīz pat pulvera nav.. Tās sporas, ko izdevās izkratīt, ļoti bojātas. Atliekas neglabāšu.


mufunja 16.decembris, 12:07

Varbūt es kļūdos. Man ir fotogrāfija, bet nav parauga:(


zemesbite 16.decembris, 12:04

Paldies, Ivar!


Vīksna 15.decembris, 23:34

Palikšu pie ticamākiem novērojumiem un bildēm.Vismaz kukaiņu diezgan un var ar bildēm likt.


Ivars Leimanis 15.decembris, 23:29

Parastā sprogaine Ulota intermedia


Amanda 15.decembris, 16:17

Kajaks


IlzeP 15.decembris, 08:40

Atlanta pazīmes, tajā skaitā "T", domātas tikai putniem.


ekologs 15.decembris, 07:23

Jā, strupaste. Manuprāt, tumšā strupaste (Microtus agrestis).


IlzeP 14.decembris, 17:51

Strupaste?


IlzeP 14.decembris, 17:39

Vai nav jūras ērglis?


gunitak 14.decembris, 17:19

Rāceņu baltenis.


Amnis77 14.decembris, 11:45

Uzvedība ligzdotājam, Ilze. Viņi šeit vairojas!!!


adata 14.decembris, 10:42

Jautājums Julitai, vai augu vālenītes var būt gan dzeltenu, gan baltu plazmodiju?


Vīksna 14.decembris, 00:52

Paldies !


IlzeP 13.decembris, 13:23

Visi līdz martam dabasdati.lv esošie Selatosomus nigricornis ir veiksmīgi pārmigrējuši uz dabasdati.ornitho.lv kā Paraphotistus nigricornis - acīmredzot, mēs ar Kirilu (Cyril) no Biolovision ar šo kaut kad jau esam tikuši skaidrībā. Domāju, ka šeit nav lielas jēgas vairs mainīt.


nekovārnis 13.decembris, 08:36

Paraphotistus nigricornis izskatās tas pats kas Selatosomus nigricornis. Šobrīd Dabasdatos abi. Ja pareizi sapratu Selatosomus nigricornis ir sinonīms un pareizi Paraphotistus nigricornis. Vismaz ornitho derētu apvienot.


dziedava 12.decembris, 18:53

4. foto pa labi tumšās ap caurumu ir spuraingreizā pilienīte, bet pa kreisi dzeltenīgā ir daudzveidīgā pilienīte (viņas tiešām mēdz augt kopā). Bet laikam te domāta ir daudzveidīgā.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts