Aktīvie lietotāji: 333 Kopējais novērojumu skaits: 2276588
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Mazuļu šķilšanās bums Latvijas Dabas fonda tiešraidēs
Pievienots 2021-05-28 21:54:20

Baltie stārķi Tukuma novadā

Balto stārķu pāris Volts un Fāze turpināja perēt savas piecas olas, taču gandrīz katru dienu teritorijā bija kāds svešinieks, un viņi abi aktīvi klabināja un izlidoja ieviest ligzdas apkārtnē kārtību. Bija dienas, kad netālu bija vienlaicīgi redzami vai dzirdami pat divi sveši baltie stārķi.


Fāze un Volts sargā ligzdu no svešinieka 10.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Abi ligzdas saimnieki vienlaikus ligzdā uzturējās galvenokārt naktīs un izrādījās diezgan aktīvi: gan nokārtojās, gan grozīja oliņas, izvingrināja spārnus, kā arī aizlidoja vai atlidoja. Tikai dažas naktis Fāze bija atstāta viena pati nakts dežūrā.


Baltie stārķi mēdz izlidot vai ielidot ligzdā arī naktī. 12.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pirmie divi cāļi izšķīlās 22. maijā ar dažu stundu starpību, savukārt pārējie – 23., 24. un 25. maijā. Paldies aktīvajiem foruma dalībniekiem, kas ļoti sīki un smalki reģistrē visu ligzdā notiekošo un arī ieraksta video. Te divi no tiem: abi vecāki un pirmais mazulis un te jau izšķīlušies trīs cāļi.

Diemžēl ar barošanu jaunajiem vecākiem no sākuma neveicās tik gludi, jo mātīte cāļiem piedāvāja nēģus, kas tiem izrādījās pārāk liels kumoss. Tēviņš nesa piemērotāku ēdienu, taču tā nebija pietiekoši, un mazuļi izrādīja agresiju viens pret otru, diviem jaunākajiem pie kopgalda gāja grūti.


Fāze baro mazuļus, jaunākais kaut kur aprakts zem vecākajiem brāļiem un māsām 25.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Pēc 5. maija kautiņa melno stārķu ligzdā valdīja romantiska ģimenes dzīve ar mājas labiekārtošanu, savstarpēju uzmanības izrādīšanu un, protams, pārošanos. 12. maija rīts uzausa ar pārsteigumu – naktī Grāfiene bija izdējusi pirmo olu, forumieši domā, ka tā tika izdēta jau vēlu iepriekšējā vakarā.


Melnie stārķi Grāfs un Grāfiene un viņu pirmā ola 12.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Piedāvāju noskatīties video no stārķu ikdienas, kad tēviņš atnes milzīgu sūnu kumšķi un dāma pirmajā mirklī viņu nepazīst, sargā olu.

14. maija un 16. maija naktī Grāfiene izdēja vēl divas olas. Pašlaik ligzdā var vērot skaistu ģimenes idilli, Grāfiene gan dažkārt ir prom ilgu laika periodu (24. maijā aizlidoja un atgriezās pēc vairāk nekā 42 stundām), bet ornitologs Māris Strazds stāsta, ka tas ir normāli šajā perēšanas posmā, ja nomaiņa notiek vienu reizi dienā vai pat var kādu dienu nenotikt vispār.

Šajā 15. maija video var redzēt, kā stārķis reaģē uz zemu virs ligzdas pārlidojošu helikopteru.

Ornitologs Māris Strazds jau pirms olu izdēšanas brīdināja, ka, visticamāk, jaunos putnus nevarēs izaudzināt, jo šis ir ļoti vēls dējums, un otrs faktors, kas to, visticamāk, ietekmēs, ir salīdzinoši nesen notikusī grāvju tīrīšana šajos mežos, kas ir samazinājusi potenciālās barošanās vietas.

Melnās klijas Kurzemē

Melno kliju ligzdā maija sākumā viss ritēja pēc mierīgas perēšanas plāna, un vienīgais ciemiņš, kas traucēja Goldas un Greja ikdienu, bija gredzenota melnā klija A97, kas ir šķīlusies šajā ligzdā 2018. gadā. Kā skaidroja ornitologs Aigars Kalvāns, tad nav zināms vai Golda te ligzdoja jau 2018. gadā, tādēļ droši apgalvot, ka šis ir viņas pēcnācējs, nevar, tomēr izslēgt arī to nevar. Viņš bija redzams ligzdā 7. un 9.–11. maijā (video).


Golda nav priecīga par gredzenotā A97 vizīti ligzdā 09.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Arī 21. maijā pie ligzdas pielidoja gredzenota klija un, visticamāk, tieši šis putns, bet Golda to patrieca zibens ātrumā, jo mazuļi bija sākuši šķilties un "svešie" ligzdas tuvumā bija ļoti nevēlami. Pirmie divi cāļi izšķīlās ar dienas starpību – 22. un 23. maijā, savukārt trešais mazulis – 27. maijā.


Starp olām, papīriem un plēvēm redzams pirmais melno kliju cālis 22.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Grejs un pirmais mazulis 23.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Zivjērgļu ligzdā, kā jau ierasts, perēšanas periods norit ar nelielām, bet diezgan biežām trauksmēm, kad mātīte aizlido no ligzdas un atgriežas pēc īsa mirkļa. Ligzdā gan traucētājus varēja redzēt trīs reizes. Tā 16. martā ligzdā ielidoja svešs zivjērglis, bet Teo sargāja ligzdu un olas un ligzdu nepameta, savukārt 23. maijā Vita pameta ligzdu un tajā ielidoja nepieaudzis vistu vanags (video). Arī 27. maijā ligzdā Teo dežūras laikā ielidoja negredzenots zivjērglis.


Svešs zivjērglis ligzdā, Teo sargā ligzdu un oliņas 16.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Nepieaudzis vistu vanags ligzdā, Vita pametusi ligzdu un olas vienas 16.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Atgādinu, ka šogad olas tika izdētas precīzi tajos pašos datumos kā pagājušajā sezonā un toreiz izšķīlās viena ola (nav gan skaidrs, kura no trijām) 31. maijā. Tāpēc varam gaidīt, ka tuvākajās dienās arī šajā ligzdā sāks šķilties mazuļi.


Teo un Vita pārstumda lielgabarīta mēbeles 14.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vistu vanagi Rīgā

Vistu vanagiem forumieši deva arī vārdus; iedvesmojoties no to gredzenu numuriem, tie sākas ar H burtu: Hilda un Haris. Lai arī putni ir jauni un nepieredzējuši, te ir izveidojies saskanīgs pāris, kas raiti nomaina viens otru. Literatūrā var lasīt, ka vistu vanagu mātīte ir galvenā perētāja, bet tēviņš vairāk uzrauga olas mātītes prombūtnē, taču Haris labprāt neilgu laiku perē un dažkārt abi putni tik jauki viens otru izstumj no ligzdas, lai tiktu pie iecienītās nodarbes (video). Olas ligzdā vienas pašas tika atstātas ļoti reti, taču kaut kādu iemeslu dēļ 20. maijā tās bez uzraudzības bija vairāk nekā 21 minūti.


Haris perē, kad Hilda ielido ligzdā ar zariņu knābī 22.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. maijā no rīta, kad šķīlās pirmais cālis, Haris asistēja Hildai, gulēja blakus ligzdā, stūma viņu nost no olām, lai varētu redzētu mazulīti (video). Tās pašas dienas vakarā izšķīlās otrais vanadzēns, savukārt trešais – 27. maijā. Mātīte jau pirmajās barošanas reizēs ar jauno pienākumu lieliski tika galā.


Trīs jaunajiem vanadzēniem pusdienās tiek servēts mājas strazds 27.05.2021. Foto avots: 
Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzda Durbē

Ligzdā pašlaik visbiežāk var redzēt tēviņu, kuru forumā sauc par K kungu un kurš savulaik apēda Mildas un Raimja neizšķīlušos olu. Aprīļa beigās tam bija savainota kreisā kāja, bet nu jau tā ir sadzijusi. Viņš ir aizrautīgs ligzdas uzrušinātājs, rokas pa to un mēģina atrast ko interesantu ligzdas pagrabstāvā. Milda ligzdā ir redzama daudz retāk, pēdējo reizi kopā ar K kungu ligzdu apmeklēja 20. maijā.


Milda un viņas jaunais kavalieris ligzdā 20.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ligzdā ciemojas daudz un dažādi ciemiņi. Kā interesantāko jāmin vālodžu pāri, kas dzīvojās pa ligzdu 24. maijā. ValdisRap daudzās foruma tēmās vakaros ieliek interesantus dienas kopsavilkuma video, un šeit 24. maija notikumi Durbes ligzdā – K kungs un vālodzes.

Jūras ērgļi Slīterē

Abi pāra putni diezgan bieži turpināja apmeklēt ligzdu, kaut ko mazliet piekārtot, bet ilgstoši ligzdā neuzturējās. 20. maijā ligzdu apmeklēja gredzenots klinšu ērglis ar melnu gredzenu 420K uz kreisās kājas un zaļu gredzenu uz labās kājas. Putns ir šķīlies Igaunijā un gredzenots ligzdā kā mazulis 2020. gada 1. jūlijā.


Gredzenots Igaunijā šķīlies klinšu ērglis Slīteres ligzdā 20.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Klinšu ērgļa 420K gredzenošana 01.07.2020. Foto: Gunnar Sein, igauņu klinšu ērgļu populācijas monitoringa darbu vadītājs

22. maijā ligzdā ciemojās pavisam jauniņš, raibs jūras ērglis (video), savukārt 23. maijā – lauku balodis (video).

Mazo ērgļu kameras

Abās mazo ērgļu ligzdās tā arī tika izdēta tikai viena ola, kas visticamāk nemaz nav slikti, pie nosacījuma, ja tā izšķiļas.

Kamerai, kas atrodas pie ligzdas eglē, bija tehniskas problēmas, un dažas dienas tiešraide nebija vērojama, taču, tai atjaunojoties, ligzdā nekas nebija mainījies un ritēja vienmuļais perēšanas periods. Kopumā Andris ir ļoti labs pārtikas sagādātājs, taču gadījās arī dažas badošanās dienas.


Anna uzpoš ligzdu ar priedes zariņu 22.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Bērzā esošajā mazo ērgļu ligzdā 8. un 9. maijā bija trauksme un saimniekiem bija jāievieš teritorijā kārtība (video). Ja Andris egles kamerā pārsvarā uz ligzdu nes grauzējus, tad Uldis bērza kamerā piegādā ļoti dažādu pārtiku: gan ķirzakas, gan zivi, gan grauzējus, gan kurmjus, gan putnēnus, kā arī vardes.


Uztraukums mazo ērgļu ligzdā bērzā 08.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

16. maijā notika kameras tīrīšana, un tā tika pārvietota uz citu vietu, kur ir akmeņaināka gultne. Kadrā ik pa laikam iepeld gan nelielas zivteles, gan kāda skaista forele, gan pat brangāks sapals.


Sapals zemūdens kamerā 17.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Strauta forele zemūdens kamerā 17.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-05-28

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Galerina marginata - 2023-11-02 Vuks
Mustela putorius - 2026-01-16 Rallus
Myxomycetes sp. - 2023-11-02 Vuks
Myxomycetes sp. - 2023-11-02 Vuks
Mareca strepera - 2026-01-16 Osis
Cygnus columbianus - 2025-10-12 megemege
Garrulus glandarius - 2026-01-16 Larijs
Nezināms
Ignotus
@ tatia
Pēdējie komentāri novērojumiem
Filips Bobinskis 16.janvāris, 22:10

Atstāju Bombus hypnorum.


Vuks 16.janvāris, 21:25

divas pēdējās bildes - tās pašas piepes pēc diviem gadiem


Ziemelmeita 16.janvāris, 20:47

Laikam būs gan, paldies!


adata 16.janvāris, 20:09

Vai nebūs gada staipeknis?


Osis 15.janvāris, 21:48

Paldies Edgar!


megemege 15.janvāris, 20:07

Bikšainais klijāns


IlzeP 15.janvāris, 19:43

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos


Vīksna 15.janvāris, 15:58

Paldies !


dziedava 15.janvāris, 15:57

Jā, Iveta, pilnīgi piekrītu (tikai tml. komentārus labāk rakstīt kā komentārus, jo komentāri no sadaļas, kurā rakstīji, uz jauno Ornitho vidi diezin vai aizceļos, tā struktūra Dabasdatos palika nepabeigta). Foto redzami atsevišķi kausiņi un izpleties sporu mākonis, kāds raksturīgs sprodzītēm, bet kāda nav lākturītēm. Pēc krāsas varētu būt sprogainā incarnata, bet tā kā sen neesmu sprodzītes skatījusies, tad līdz galam to vēl neapgalvoju. Būtu rūpīgāk jāiedziļinās.


dziedava 15.janvāris, 15:49

Par šo arī paldies, interesanti!


dziedava 15.janvāris, 15:39

Paldies, Renāt, tagad zināšu par S.amabilis. :) Šai gan man šķiet kājiņa tai neatbilstu, drīzāk būs vien S.pallida


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:43

Bombus veteranus


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:33

Bombus humilis


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:23

Šķiet, ka te redzam Bombus hypnorum tumšo formu


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:13

Bombus terrestris? un Bombus hypnorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:11

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:10

Bombus lapidarius


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:09

Šķiet, ka Bombus pascuorum


meža_meita 15.janvāris, 13:50

Paldies, apskatīju paraudziņu, interesanta telotrēma, droši vien lēnām deformējas, jo vajadzīgs dzīvs koks, nevis kritala.


meža_meita 15.janvāris, 13:44

Paldies par papildus foto, mazliet vairāk jau krīt uz bālo skleroforu, ko var sajaukt ar ekstrēmi reto S.amabilis, ko nosaka ar mikroskopēšanu. "Bāls" ir tikai nosaukums, jo nevienu īsti neasociē ar bālumu. Šai būtu jābūt tādam zaļgandzeltenam kātiņam, pārējais pēc foto sakrīt.


meža_meita 15.janvāris, 13:36

Izskatās pēc Arthonia arthonioides, jo baktrosporām ir lecideju tipa apotēciji, kamēr šeit attēlos ir artonijveida apotēciji. Baktrosporai ir ļoti šauras un garas sporas, 3. attēla askos nesaredz šādas sporas. Pēdējā attēlā nav attēlotas sporas, varbūt kaut kas ūdenī esošs vai kādas citas struktūras, piem. konīdijas.


Osis 14.janvāris, 20:21

Būsim zināt, paldies Ilz!


IlzeP 14.janvāris, 20:05

Pēc attēla noteica Uudo Timm.


dziedava 14.janvāris, 15:44

Renāt un Ilze! Pievienoju 2 foto. Piezīmēs bija jautājums, kas bija rakstīts dabā. Kā redzams vēsturē, sugas nosaukums ir mainīts jau vēlāk, mājās, kad biju pārliecināta par sugu. Lauka piezīmes mainu reti, jo tā arī ir vēsture, kāds bijis domu gājiens. Vai pēc pievienotajiem foto nav droši, ka bālā? Kā nenoteiktu negribētu atstāt, ja suga ir droša. Ja tomēr šādai izteikti bālai ir kādi līdzinieki, tad, protams, citādi, varbūt es ko nezinu.


Vīksna 14.janvāris, 15:00

Paldies !


IlzeP 14.janvāris, 12:45

Apakša lieliem, pelēki plankumainiem jāskata - tumšais vai milzu kailgliemezis.


meža_meita 14.janvāris, 12:01

Tā kā ĪAS dati ceļo uz uz Ozolu, bet Ilze lūdz pārskatīt šos novērojumus, nomainu uz nenoteiktu skleroforu, jo pēc attēliem saprast nevar, kā arī piezīmēs nav drošas pārliecības. Katrā gadījumā arī līdz sugai nonoteikta parādīsies Ozolā.


Osis 13.janvāris, 23:23

Mī un žē, lab ka tā nav ar putniem:) Es tik zināju,ko vienreiz man rakstīji ka jāapskata apakša jeb "pēda"


ekologs 13.janvāris, 23:09

Brīžiem te ir sarežģiti. Lai noteiktu sugu, kailgliemezi ir jāpreparē un jāpēta ģenitālijas. Ir vizuāli līdzīgi īpatņi, bet pārstāv dažādas sugas, un ir tādi, kuru krāsa var variēt sugas ietvaros, piemēram, sākot no oranžas un beidzot ar melnu.


zemesbite 13.janvāris, 22:41

Paldies, Julita! :)


Osis 13.janvāris, 22:27

Pēc bilžām netā spriežot pilnīgi iespējams, Artūr! Gliemežos man pilngi melna bilde. Apt. nedēļu pirms šī novērojuma bija novēroti spāņi Papes pusē - tāpēc diezgan spontāni tika noteikta šamā suga.


ekologs 13.janvāris, 22:01

Kaut kas uz Arion fasciatus pusi.


Osis 13.janvāris, 21:41

Paldies Mārtiņ par labojumu un tas izklausās daudzsološi:)


guta7 13.janvāris, 20:26

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.janvāris, 20:25

Paldies!


DaceK 13.janvāris, 20:24

Paldies par palīdzību sugas precizēšanā!


Martins 13.janvāris, 20:09

Labs atradums! Pēc manas pieredzes retākā vai viena no retākajām vārpstiņgliemežu sugām Latvijā.


Martins 13.janvāris, 20:05

Jā, tumšais kailgliemezis - tieši tā - vienkrāsaina mantija (milzu kailgliemezim būtu raiba).


Martins 13.janvāris, 20:03

Šis noteikti nav Spānijas kailgliemezis. Uz sāna redzama tumša josla, bet Spānijas kailgliemeži, lai arī var būt dažādās krāsās, tomēr ne raibs.


dziedava 13.janvāris, 19:56

Paldies! :)


IlzeP 13.janvāris, 18:53

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 13.janvāris, 18:51

Vai labāka foto nav? Diezgan vēls datums.


merged_to_637 13.janvāris, 16:31

Manuprāt ir Skeletocutis carneogrisea


IlzeP 13.janvāris, 16:31

Tād pelēka, vienkrāsaina mantija mēdz būt tumšajam.


mufunja 13.janvāris, 16:28

Jā, dzīvs.


IevaM 13.janvāris, 16:26

Aiga, mazo gulbi varbūt vari ieziņot kā atsevišķu novērojumu? Gan 2., gan 3. bildē ir mazais gulbis


DaceK 13.janvāris, 13:48

Drīzāk tumšais. Salīdzinu ar senāku novērojumu tai pat apvidū (ap 1 km no šī), toreiz pārbaudīju pēdu arī. Izskatās identiski. Paldies!


IlzeP 13.janvāris, 12:57

O, aizsargājamās sugas apciemo DAPu :)


IlzeP 13.janvāris, 12:54

Vai fotogrāfijas novērojumam nav?


Mežirbe777 13.janvāris, 12:50

Tajā gadā vieta netika apsekota, konkrēti nevaru teikt. Dzīvotne sugai piemērota, koka stumbra iedobums, kurā papildus sakrājas mitrums.


IlzeP 13.janvāris, 12:45

Diāna Meiere nav pārliecināta par sugas pareizību, jo neraksturīga atliekta maliņa. Kādas domas citiem sēņu zinātājiem?


IlzeP 13.janvāris, 12:32

Mērogs būtu noderējis. Bet, tā kā turpat pēdas jau ziņotas 19. oktobrī, būs ticami. Iepriekšējās novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/s3hfspgj07uo8laqad7881kgq5/


IlzeP 13.janvāris, 12:19

Lai apstiprinātu kā aizsargājamas sugas novērojumu, ar šo aprakstu diemžēl ir par maz. Grauzēju sugu ir diezgan daudz, kādēļ lai tā nebūtu, piemēram, kāda no klaidoņpelēm?


Inita 13.janvāris, 11:29

Pholiota heteroclita tā nav. Varbūt Hypsizygus vai kas cits.


IlzeP 13.janvāris, 10:48

Vai šis nevarētu būt tumšais?


IlzeP 13.janvāris, 10:45

Tā laikam ir: https://dabasdati.lv/lv/article/nesauksim-invazivas-sorbaronijas-par-aronijam/2014/


dziedava 13.janvāris, 07:57

Paldies! Tas interesanti. Un 2024. gadā nebija?


Mežirbe777 13.janvāris, 01:40

Precīzi! Lieldimensiju kastaņas stumbrs, senas viensētas koku stādījumos. Šeit suga novērota arī 23.gada sezonā, tikai nav foto.


Vīksna 12.janvāris, 23:42

Iepriekš bija egļu audze ar sūnām un retām sēnēm. Tad izcirtumā saauga dadžveidīgo plantācija, tagad 3 gadā ciesu audzes.


marsancija 12.janvāris, 21:47

Pārbaudīju- abas bildes tapušas vienas minūtes ietvaros. Nu, neatlidoja man otrs dzenis vienas minūtes laikā. Domāju, ka pirmajā bildē sarkano pieri neredz dzeņa noliektās galvas vai mana foto nepietiekamās kvalitātes dēļ.


IlzeP 12.janvāris, 19:32

Man izskatās pēc gada staipekņa.


edge 12.janvāris, 18:30

Noteikts pēc krūšu kaula formas - abiem pārējiem caurums, caur kuru iet traheja


adata 12.janvāris, 17:56

Paldies, tagad zināšu, kas pa puķupodiem šiverē, palasīju par tām arī ko vairāk.


IlzeP 12.janvāris, 17:17

Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


CerambyX 12.janvāris, 15:14

Tiešām pelēkā dzilna


DavidsG 12.janvāris, 15:01

Diemžēl bildes kvalitāte, piezūmojot no tel., ir švaka un negribēju arī izbaidīt putnu barošanās procesā, bet mugura zaļa, krūšu daļā - pelēks/gaišs. Pēc i-netā atrastā apraksta varētu būt mātīte, jo nebija "sarkanie vaigi"


ekologs 12.janvāris, 14:46

Jā, izskatās pēc kolembolām (Collembola sp.).


dziedava 12.janvāris, 14:34

Tas bija dzīvs koks?


ivars 12.janvāris, 14:30

Pelēkā gan jau.


adata 12.janvāris, 14:13

Koksngrauzis, vai tik ne lielais apšu.


adata 12.janvāris, 14:03

Katrā bildē pa vienai var saskatīt, bildēts ar telefonu caur lupu, nomocījos, labāks nekas nesanāk. Augsnē to ir ļoti daudz, ļoti veiklas, tikai dažas var uzķert ar visu ķermeni, pārējām tik ragi vai astes parādās. Sīkas, baltas, vienkrāsainas. Vai tās būtu kolembolas?


dziedava 12.janvāris, 13:03

Zirgkastaņa, cik saprotu, dzīva?


dziedava 12.janvāris, 12:56

Ja, protams, uz dzīviem kokiem tā nav pavisam cita suga, bet tad tā zinātnē vēl nav aprakstīta.


dziedava 12.janvāris, 12:54

Riskēju, neredzot mikroskopijas foto, bet uz ābelēm vajadzētu būt H.karstenii. A.Kunts teica, ka uz ābelēm esot bieži sastopama Trichia contorta (plašā nozīmē), bet aizdomājās, ka man varētu būt taisnība, ka šaurā nozīmē varētu būt arī H.karstenii, - tiktāl viņš neesot iedziļinājies. Bet "spurainais apraksts" mikroskopijai liecina par H.karstenii, kādu es to saprotu.


Osis 12.janvāris, 09:53

Paldies Aiga!


ZaigaM 12.janvāris, 02:18

Videogabaliņi: https://youtube.com/shorts/cLLcokWqh-A https://youtube.com/shorts/KzthNuKZx44


megemege 12.janvāris, 00:16

Bikšainais klijāns


AinisP 11.janvāris, 22:48

Šī nav tipiska sugas ziemošanas vieta. Visdrīzāk iztraucēts īpatnis no kādas pazemes ziemošanas vietas un jaunu ziemošanas vietu meklējot, nejauši ielidojis baznīcā. Bet šā vai tā, ļoti interesants novērojums.


Osis 11.janvāris, 17:36

Paldies Edgar!


nekovārnis 11.janvāris, 10:43

Paldies par info :) Pārskatot sugas inaturalistā ik pa brīžam kādas izmaiņas izlec, piemeram, Stenodema trispinosa(sum) kopš 2024.gada skaitās Stenodema pilosa sinonīms.


Vīksna 11.janvāris, 00:51

Paldies !


CerambyX 11.janvāris, 00:17

Atbilstoši jaunākajām vēsmām - Aradus obtectus vietā tagad laikam pareizi ir lietot Aradus pictellus.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Jāskatās, ko citi teiks.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Manuprāt, Praulvabole (Prionychus sp.), iespējams melnā praulvabole (Prionychus ater).


dziedava 10.janvāris, 20:54

Mārīt, šai sugai svarīgākais ir ļenganas kājiņas, kurās augļķermeņi nokarājas. Kājiņas nav stabilas, kas augļķermeņus uz sevis turētu kā tipiski citām sugām. To, ka augļķermeņi karājas ļenganās kājiņās, šur tur var nomanīt. Kājiņu garums atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tās var būt garākas un īsākas, bet galvenais, ka ļenganas. Otra pazīme, ko te var redzēt, ir fakts, ka gļotsēne diezgan lielā platībā noklājusi sēni. Arī šī pazīme citām sugām nav raksturīga. Tāpēc vīnogķekaru dzelksnīte te ir diezgan droši. :)


forelljjanka 10.janvāris, 16:37

Bildēs divu dažādu sugu dzeņi.;) Pirmajā dižraibā M,otrajā-vidējais.


marsancija 10.janvāris, 16:03

Paldies Ivetai par vērību!


marsancija 10.janvāris, 16:01

Abās bildēs viens un tas pats putns. Lai arī tie dzeņi man jauc galvu :), bet te es palieku pie vidējā. Varētu jau būt dižraibā jaunulis, bet nav tumšās svītras virs acs.


IlzeP 10.janvāris, 15:15

Vismaz otrajā bildē vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs dižraibais.


ekologs 10.janvāris, 12:52

Paldies par visām! :)


Vīksna 09.janvāris, 21:36

Paldies !


ekologs 09.janvāris, 21:34

Neesmu pārliecināts uz visiem 100, bet izskatās pēc Steatoda grossa tumšās formas.


marsancija 09.janvāris, 20:59

Vai nav lielais ķīris ziemas tērpā? Netīšām aizķēries Aiviekstes iztekā :)


ekologs 09.janvāris, 20:50

Edīte Juceviča apstiprināja, ka Allacma fusca.


ekologs 09.janvāris, 20:47

Pogonognathellus sp.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

Ja sīks gandrīz kā zīlīte - būs mazais! Baltmugurdzenis ir daudz lielāks.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

http://www.putni.lv/drymin.htm


Mežirbe777 09.janvāris, 00:20

Sveiki! Pēc kādiem pierādījumiem secināts, ka attiecīgā būtne pieder konkrētajai ģintij? Ar daudz lielāku varbūtību - tā ir ļoti parastā Hypogymnia physodes.


LMM 08.janvāris, 19:27

"4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata" - jā, tas ari ir kļūdaini. Var redzēt, ka vāciņiem ir simetriska, trijstūrim-līdzīga forma, Rangia ir mazāk simetriska un vairāk noapaļota. Var salīdzināt ar kvantitatīviem Rangia novērojumiem Latvijā: https://www.inaturalist.org/observations/111288593 Vispār, Jūrmalā, Rangia pagaidām ir diezgan reta.


Siona 08.janvāris, 18:28

Paldies! :)


Siona 08.janvāris, 18:25

Paldies! :) pēc tam, kad sabildēju, uzmetu aci noteicējiem.. uh... ļoti daudzām pazīmēm vajadzēja pievērst uzmanību.. es no attēla īsti nevaru saprast neko, pat ne cik segmenti antenām..


IlzeP 08.janvāris, 18:14

Arturs Stalažs noteica pēc attēla: augšējā pa kreisi Viviparus sp., varētu būt Viviparus vivioparus, abas pārejās tajā pašā rindā Cerastoderma glaucum; otrajā rindā no augšas, visticamāk, Dreissena polymorpha, vadoties pēc čaulu izskata un ievākšanas vietas, un 100% tas attiecas uz 2. čaulu (Mytilus trossulus čaulas ir zilganas un plānas un reti tā nodēdē, kā 1., 3. un 4. čaula – parasti šādi izskatās apbružātas Dreissena polymorpha čaulas); 3. rindā no augšas 3. un 4. no kreisās puses, iespējams, nepieaugušas Mya arenaria, būtu jāredz čaulu iekšpuse; 4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata; visas pārējās Macoma balthica.


toms.b 08.janvāris, 17:59

Diemžēl dabasdatos nav tāda opcija ievadīt akmeņpleksti kā sugu. Tad ir administratoriem jāpapildina saraksts.


ekologs 08.janvāris, 17:40

Sveicieni! Jā, tiesa gan :) Paldies!


JGru 08.janvāris, 16:47

Sveiciens, šī gan būs plekste (Platichthys flesus) nevis jūras zeltplekste, jo gar muguras spuru un anālo spuru pamatnēm un gar sānu līniju ir saredzamas mazu, asu kauliņu pauguriņu rindas (noteikit labāk sajūtamas zivi turot rokās), savukārt jūras zeltplekstei šī vietas ir pilnībā gludas.


JGru 08.janvāris, 16:42

Sveiciens, kā pats ziņojuma autors norādījis komentārā, konstatētā suga ir akmeņplekste nevis plekste, līdz ar to būtu jānomaina novērojuma suga.


Krakens 07.janvāris, 22:47

Ephoron virgo


ekologs 07.janvāris, 21:12

Kada no Symphypleona kārtas.


ekologs 07.janvāris, 21:03

Iespējams Isotoma sp. Jāskatās, ko citi teiks :)


Mary1979 07.janvāris, 19:58

Aizraujoši! Pirmo reizi dzīvē redzēju šīs radības tik tuvu, tā tikai dzirdēts naktī kokā specifiskās radītās skaņas un ātri lidojam naktī gandrīz gar degunu.


ekologs 07.janvāris, 19:48

Jā, otrajā foto var skaidri saskatīt auss radziņus, kurus cilvēki bieži vien jauc ar ausīm. Kā jau sugas nosaukums liecina, tad šim sikspārnim ir diezgan garas, lielas ausis, kuras tas, kad karājās kājām gaisā, aizloka aiz spārniem, kas ir redzams trešajā foto.


Mary1979 07.janvāris, 19:30

Paldies! Tik jauki, ka pēc šiem foto varēja noteikt :)


ekologs 07.janvāris, 19:13

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


zemesbite 07.janvāris, 13:28

Paldies, Iveta! Man likās, ka vīnogķekaru dzelksnītei ir garākas kājiņas. Šo bija grūti fotografēt - alksnis zemu, bet apakšā slapjš un grimstošs pamats.:)


Vīksna 07.janvāris, 12:55

Paldies !


meža_meita 07.janvāris, 09:44

Skaisti! Tur uz apotēcijiem jau mana citu dzīvību - kādu lihenofīlo sēni (melni punktiņi uz apotēcijiem), tā ka dzeltenais sienasķērpis nes sevī daudzus, jo daudzus atklājumus :)


adata 07.janvāris, 08:23

Kaut nav šīgada atradne, bet ļoti skaista! Viss perfekti atbilst - plazmodijs plašs un košs, barojas ar flēbiju, redzamas diegveidīgas, garas kājiņas, sporu masa tumši brūna. Nu, konfekte!


Edgars Smislovs 06.janvāris, 23:19

1cy


zemesbite 06.janvāris, 22:46

Paldies, Uģi!


Zigurds Krievans 06.janvāris, 18:57

Paldies.


ekologs 06.janvāris, 16:17

Lēcējzirneklis (Evarcha arcuata).


DD 06.janvāris, 09:52

Sveiciens, bildē diezgan jau pārliecinošs klintnieks!


Mary1979 05.janvāris, 22:33

Uz priedes


Vīksna 05.janvāris, 22:24

Paldies !


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Paldies!


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Jā, tā visticamāk ir lazda


Vīksna 05.janvāris, 22:22

Paldies !


ekologs 05.janvāris, 22:22

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


roosaluristaja 05.janvāris, 22:19

Te svarīgs ir substrāts. Ja lazda, ļoti ticams H.fuscum


ekologs 05.janvāris, 21:34

Lapgrauzis (Lochmaea caprea).


ekologs 05.janvāris, 21:31

Šī, manuprāt, ir skrejvabole (Poecilus versicolor).


Vīksna 05.janvāris, 21:18

Paldies !


Osis 05.janvāris, 20:15

Meža?


dziedava 05.janvāris, 09:19

Kājiņas izskatās mazliet citādākas (resnākas, ne tik baltas), un neizskatās, ka augļķermeņi cieši grupētos, bet kājainās pumpurītes ar tumšām sporām ar gaišu līniju un precīzi tādos sporu izmēros mums ir zināma tikai Ph.noitabile. Tā ka vismaz pagaidām citu versiju nav.


Vīksna 05.janvāris, 00:58

Paldies !


Lemmus 04.janvāris, 20:36

Man liekas, ka vācu.


toms.b 04.janvāris, 19:22

Paldies par sadarbību!


Siona 04.janvāris, 19:21

Ir līdzīgs.. hm.. vai ir kāda jātnieciņu suga, ar kuru varētu viegli sajaukt? :)


Osis 04.janvāris, 19:19

Tiešām Aiga;) Ar šo dabas brīnumu daba mūs ir apveltījusi gandrīz visu D-kurzemi. Šeit tiešām viņu salīdzinoši ir ļoti daudz.


Andritis 04.janvāris, 18:05

Mājas zvirbulis


Mary1979 04.janvāris, 17:39

Novērots uz kļavas apzaļumojumos Esplanādē


Ziemelmeita 04.janvāris, 16:45

Paldies,Uği, par blakšu sugu noteikšanu.


Vīksna 04.janvāris, 16:35

Paldies !


Vīksna 04.janvāris, 14:59

Paldies !


roosaluristaja 04.janvāris, 13:50

Agroainavā jābūt pelēkajam. Turklāt baltie zaķi ziemas laikā ir ar baltu apmatojumu


Siona 04.janvāris, 11:33

Ūu, interesanti! Jā, šo es varu šad un tad apciemot, ir manā mini pastaigu maršrutā iekļaujama :D


dziedava 04.janvāris, 11:32

.. un vairākus apakšējos foto


dziedava 04.janvāris, 11:30

Ahā, paldies! :) Tad kad pāries sali (tas gan laikam drīz nebūs), būtu baigi interesanti, ja to vēlreiz varētu apciemot, jo Ingunai reiz bija novērojums, ka šitāda pēc saliem atkopjas un nobriest. Skat. jaunākos komentārus: https://dabasdati.lv/lv/observation/ka6bubpi3utequkbb2q8g7s8l1/


Igors 04.janvāris, 10:42

No attāluma gaišie klijāni izskatās ļoti līdzīgi medību piekūniem: https://dabasdati.lv/lv/observation/irgum5hmn3rtuis3e463a5ach3/


Siona 04.janvāris, 10:24

Pievienoju! :) Ar to nabaga gļotsēni ir noticis viss iespējamais - sakaltusi, sasalusi..


dziedava 04.janvāris, 10:05

Sintija, vai nav kādi tuvāki attēli? Neapstrīdu Ivetas hipotēzi, bet tomēr īsti saskatāmi augļķermeņi šādā foto nav..


IlzeP 04.janvāris, 09:48

Mātīte


Vīksna 04.janvāris, 01:08

Paldies !


CerambyX 04.janvāris, 00:40

Visdrīzāk palustris


dziedava 03.janvāris, 22:27

Liels paldies par paraudziņiem! Apstiprinājās pēdējā hipotēze, bet sporas ir palielas. Vēlāk papētīšu, vai vēl nav kāds līdzīgs novērojums ar klājeniskākiem augļķermeņiem un vienlaikus palielām sporām. Varbūt tur ir kāda sakarība.


Osis 03.janvāris, 22:08

Melnais mežastrazds


Mary1979 03.janvāris, 20:20

Zem eglēm


Edgars Smislovs 03.janvāris, 19:58

Vai pēc parametriem nesanāk peļu klijāns vai vistu vanags?


adata 03.janvāris, 19:15

Gļotsēne tā ir, iespējams, ka pārslainā cukurīte, tai patīk šādi apaugt stiebriņus un dzinumus. Vai arī kāds ragasviestiņš.


Vīksna 03.janvāris, 16:04

Paldies !


roosaluristaja 03.janvāris, 13:54

Ja ozola zars, ticams, ka P.quercina


Vīksna 03.janvāris, 10:44

Paldies !


megemege 02.janvāris, 23:26

Bildē var redzēt arī Balto āmuli (Viscum album).


ekologs 02.janvāris, 22:50

Paldies, Uģi!


Vīksna 02.janvāris, 22:21

Paldies !


Vīksna 02.janvāris, 22:20

Paldies !


Vīksna 02.janvāris, 20:57

Paldies !


ekologs 02.janvāris, 20:47

Mēslu vabole (Aphodius rufipes).


Bekuvecis 02.janvāris, 19:14

Plikam apgalvojumam, ka super retā dzeltenā mušmire, trūkst jelkāda seguma: fotoapliecinājuma nav, un ar priedēm apaugušas smilšu kāpas tur pie Zemītes diez vai ir.


Bekuvecis 02.janvāris, 19:08

Nekadā gadījuma ne dižretums - dzeltenā!


Mary1979 02.janvāris, 16:03

Novērota uz veca, bet dzīva vītola


Aiša 01.janvāris, 16:13

Paldies!


Kasp81 01.janvāris, 13:31

Visdrīzāk tas ir melnalksnis


Aiša 01.janvāris, 12:21

pieliku vēl bildes no tās kritalas


Aiša 01.janvāris, 11:52

visticamāk,ka lapu koks


IlzeP 31.decembris, 21:05

Trešajā bildē tai priekšējai lielākajai kritalai vajadzētu būt lapu kokam.


Osis 31.decembris, 18:03

Paldies par šo gadu, mājas strazd!


Aiša 31.decembris, 15:21

Aizgājām. Neesmu vairs par priedi pārliecināta. Bijām paņēmuši no kritalas mizas gabalu un likām klāt visiem tuvumā augošiem kokiem. Ta arī koka sugu neatpazinām. Tāpēc laboju piezīmes.


W 31.decembris, 15:13

Uz bērza kritalas.


adata 31.decembris, 12:45

Sveiciens visiem! Man paveicās vairāk - Stiglavas gravā satikos ar pašu Renāti Kaupužu! Jauks gada pārsteigums!


adata 31.decembris, 07:56

Julita, paldies, interesanti. Lai te sniegs nomierinās, noteikti ievākšu, vēl jau tur viss nav izsporojies. Mācība no šī visa - pat ejot "tikai pastaigā", jāpaņem līdzi viss aprīkojums gļotsēņu vērošanai, tai skaitā nazītis un kārbiņa! Par kapilīciju taisnība, tai uz apses "pārstaipu" nebija.


ievahaa 31.decembris, 00:21

Tagad zinu, kurš bija atstājis pēdas sniegā pirms manis


dziedava 30.decembris, 22:55

Var gadīties arī sēne..


dziedava 30.decembris, 22:24

Iveta, liels paldies par vērību! Vajadzētu ievākt paraudziņu. Īpaši otrajā novērojumā kapilīcijs izskatās ar gariem pavedieniem, izstiepies krustām šķērām. Bet vispār kārpainajai mizainei kapilīcijs var pat nebūt, parasti tā tik daudz nav (ja rūpīgi paskatās kārpaino mizaiņu foto, tad tas dzeltenais ir kā pulveris (sporas), pavedieni (kapilīcijs) īpaši vispār nav ievērojami). Es teiktu, ka tā nav kārpainā mizaine, pat ja izskatās, ka ir vāciņi. Var būt gan pilienītes, gan kāda cita mizaine vai tai līdzīga. Es pati ne reizi vien esmu mizaines ar pilienītēm sajaukusi, tāpēc bez mikroskopēšanas reti tās nosaku, ja jau ir iespēja pārbaudīt. Pasaule par substrātiem līdz sugai ļoti reti ko saka, mums pārsvarā ir pašu pētījumi, bet to jau ir gana daudz, lai kko varētu secināt.


Ivetta 30.decembris, 21:47

Paldies, Marek! :)


adata 30.decembris, 21:06

Julita, todien atradu vairākas kārpainās mizaines, divas tik ieziņoju, bet ievēroju, ka visas bija uz skujkoku kritalām - eglēm. Ko pasaule raksta? "Dziedavā" minēti tikai lapu koki...


Aiša 30.decembris, 20:06

izskatījās pēc priedes jo vietām miza vēl bija klāt, tikai ar krusu apbirusi, iešu vēlreiz pētīt


dziedava 30.decembris, 19:39

P.S. Tikai visdrīzāk tā nav priedes, bet kāda lapukoka kritala.


dziedava 30.decembris, 19:38

Izskatās, ka šogad notiek sacensība, kurš atradīs šīgada pēdējo Gada gļotsēni 2025 :D


adata 30.decembris, 07:51

Iespējams, ka milzu!


roosaluristaja 30.decembris, 07:47

Rūgtā mīkstpiepe nav. Neatbilst himenofora poru forma. Iespējams Tyromyces chioneus, ja tas ir uz lapu koka.


dziedava 29.decembris, 21:00

Varbūt sūnu cukurīte Didymium melanospermum. Teorētiski kājiņu var nebūt, bet te 2. foto melna pat ir laikam saskatāma. Tomēr tāda klājeniska forma ir reti, un tāpēc interesanti.


dziedava 29.decembris, 20:50

Lieliski! Es skatos un domāju, un man nav skaidrs, kas īsti varētu būt. Varbūt arī kāda cukurīte (Didymium), Ļoti labprāt mikroskopētu, lai noteiktu. Vai ir kāda iespēja paraugu atgādāt uz Rīgu? (klātienē vai ar pakomāta starpniecību)


Vīksna 29.decembris, 19:55

Paldies !


Ansis 29.decembris, 17:51

Bez foto noteikt nevarēs!


IlzeP 29.decembris, 09:53

Paldies, Uldi!


Edgars Smislovs 29.decembris, 08:24

289 vēl ir laiks!


roosaluristaja 28.decembris, 19:18

Latvijā ir sastopami tikai 2 kaķu dzimtas plēsēji: Eirāzijas lūsis un mājas kaķis


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts