Mazuļu šķilšanās bums Latvijas Dabas fonda tiešraidēs

Rakstu arhīvs

2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |

Mazuļu šķilšanās bums Latvijas Dabas fonda tiešraidēs

Pievienots 2021-05-28 21:54:20

Baltie stārķi Tukuma novadā

Balto stārķu pāris Volts un Fāze turpināja perēt savas piecas olas, taču gandrīz katru dienu teritorijā bija kāds svešinieks, un viņi abi aktīvi klabināja un izlidoja ieviest ligzdas apkārtnē kārtību. Bija dienas, kad netālu bija vienlaicīgi redzami vai dzirdami pat divi sveši baltie stārķi.

Fāze un Volts sargā ligzdu no svešinieka 10.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Abi ligzdas saimnieki vienlaikus ligzdā uzturējās galvenokārt naktīs un izrādījās diezgan aktīvi: gan nokārtojās, gan grozīja oliņas, izvingrināja spārnus, kā arī aizlidoja vai atlidoja. Tikai dažas naktis Fāze bija atstāta viena pati nakts dežūrā.

Baltie stārķi mēdz izlidot vai ielidot ligzdā arī naktī. 12.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pirmie divi cāļi izšķīlās 22. maijā ar dažu stundu starpību, savukārt pārējie – 23., 24. un 25. maijā. Paldies aktīvajiem foruma dalībniekiem, kas ļoti sīki un smalki reģistrē visu ligzdā notiekošo un arī ieraksta video. Te divi no tiem: abi vecāki un pirmais mazulis un te jau izšķīlušies trīs cāļi.

Diemžēl ar barošanu jaunajiem vecākiem no sākuma neveicās tik gludi, jo mātīte cāļiem piedāvāja nēģus, kas tiem izrādījās pārāk liels kumoss. Tēviņš nesa piemērotāku ēdienu, taču tā nebija pietiekoši, un mazuļi izrādīja agresiju viens pret otru, diviem jaunākajiem pie kopgalda gāja grūti.

Fāze baro mazuļus, jaunākais kaut kur aprakts zem vecākajiem brāļiem un māsām 25.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Pēc 5. maija kautiņa melno stārķu ligzdā valdīja romantiska ģimenes dzīve ar mājas labiekārtošanu, savstarpēju uzmanības izrādīšanu un, protams, pārošanos. 12. maija rīts uzausa ar pārsteigumu – naktī Grāfiene bija izdējusi pirmo olu, forumieši domā, ka tā tika izdēta jau vēlu iepriekšējā vakarā.

Melnie stārķi Grāfs un Grāfiene un viņu pirmā ola 12.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Piedāvāju noskatīties video no stārķu ikdienas, kad tēviņš atnes milzīgu sūnu kumšķi un dāma pirmajā mirklī viņu nepazīst, sargā olu.

14. maija un 16. maija naktī Grāfiene izdēja vēl divas olas. Pašlaik ligzdā var vērot skaistu ģimenes idilli, Grāfiene gan dažkārt ir prom ilgu laika periodu (24. maijā aizlidoja un atgriezās pēc vairāk nekā 42 stundām), bet ornitologs Māris Strazds stāsta, ka tas ir normāli šajā perēšanas posmā, ja nomaiņa notiek vienu reizi dienā vai pat var kādu dienu nenotikt vispār.

Šajā 15. maija video var redzēt, kā stārķis reaģē uz zemu virs ligzdas pārlidojošu helikopteru.

Ornitologs Māris Strazds jau pirms olu izdēšanas brīdināja, ka, visticamāk, jaunos putnus nevarēs izaudzināt, jo šis ir ļoti vēls dējums, un otrs faktors, kas to, visticamāk, ietekmēs, ir salīdzinoši nesen notikusī grāvju tīrīšana šajos mežos, kas ir samazinājusi potenciālās barošanās vietas.

Melnās klijas Kurzemē

Melno kliju ligzdā maija sākumā viss ritēja pēc mierīgas perēšanas plāna, un vienīgais ciemiņš, kas traucēja Goldas un Greja ikdienu, bija gredzenota melnā klija A97, kas ir šķīlusies šajā ligzdā 2018. gadā. Kā skaidroja ornitologs Aigars Kalvāns, tad nav zināms vai Golda te ligzdoja jau 2018. gadā, tādēļ droši apgalvot, ka šis ir viņas pēcnācējs, nevar, tomēr izslēgt arī to nevar. Viņš bija redzams ligzdā 7. un 9.–11. maijā (video).

Golda nav priecīga par gredzenotā A97 vizīti ligzdā 09.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Arī 21. maijā pie ligzdas pielidoja gredzenota klija un, visticamāk, tieši šis putns, bet Golda to patrieca zibens ātrumā, jo mazuļi bija sākuši šķilties un "svešie" ligzdas tuvumā bija ļoti nevēlami. Pirmie divi cāļi izšķīlās ar dienas starpību – 22. un 23. maijā, savukārt trešais mazulis – 27. maijā.

Starp olām, papīriem un plēvēm redzams pirmais melno kliju cālis 22.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Grejs un pirmais mazulis 23.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Zivjērgļu ligzdā, kā jau ierasts, perēšanas periods norit ar nelielām, bet diezgan biežām trauksmēm, kad mātīte aizlido no ligzdas un atgriežas pēc īsa mirkļa. Ligzdā gan traucētājus varēja redzēt trīs reizes. Tā 16. martā ligzdā ielidoja svešs zivjērglis, bet Teo sargāja ligzdu un olas un ligzdu nepameta, savukārt 23. maijā Vita pameta ligzdu un tajā ielidoja nepieaudzis vistu vanags (video). Arī 27. maijā ligzdā Teo dežūras laikā ielidoja negredzenots zivjērglis.

Svešs zivjērglis ligzdā, Teo sargā ligzdu un oliņas 16.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Nepieaudzis vistu vanags ligzdā, Vita pametusi ligzdu un olas vienas 16.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Atgādinu, ka šogad olas tika izdētas precīzi tajos pašos datumos kā pagājušajā sezonā un toreiz izšķīlās viena ola (nav gan skaidrs, kura no trijām) 31. maijā. Tāpēc varam gaidīt, ka tuvākajās dienās arī šajā ligzdā sāks šķilties mazuļi.

Teo un Vita pārstumda lielgabarīta mēbeles 14.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vistu vanagi Rīgā

Vistu vanagiem forumieši deva arī vārdus; iedvesmojoties no to gredzenu numuriem, tie sākas ar H burtu: Hilda un Haris. Lai arī putni ir jauni un nepieredzējuši, te ir izveidojies saskanīgs pāris, kas raiti nomaina viens otru. Literatūrā var lasīt, ka vistu vanagu mātīte ir galvenā perētāja, bet tēviņš vairāk uzrauga olas mātītes prombūtnē, taču Haris labprāt neilgu laiku perē un dažkārt abi putni tik jauki viens otru izstumj no ligzdas, lai tiktu pie iecienītās nodarbes (video). Olas ligzdā vienas pašas tika atstātas ļoti reti, taču kaut kādu iemeslu dēļ 20. maijā tās bez uzraudzības bija vairāk nekā 21 minūti.

Haris perē, kad Hilda ielido ligzdā ar zariņu knābī 22.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. maijā no rīta, kad šķīlās pirmais cālis, Haris asistēja Hildai, gulēja blakus ligzdā, stūma viņu nost no olām, lai varētu redzētu mazulīti (video). Tās pašas dienas vakarā izšķīlās otrais vanadzēns, savukārt trešais – 27. maijā. Mātīte jau pirmajās barošanas reizēs ar jauno pienākumu lieliski tika galā.

Trīs jaunajiem vanadzēniem pusdienās tiek servēts mājas strazds 27.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzda Durbē

Ligzdā pašlaik visbiežāk var redzēt tēviņu, kuru forumā sauc par K kungu un kurš savulaik apēda Mildas un Raimja neizšķīlušos olu. Aprīļa beigās tam bija savainota kreisā kāja, bet nu jau tā ir sadzijusi. Viņš ir aizrautīgs ligzdas uzrušinātājs, rokas pa to un mēģina atrast ko interesantu ligzdas pagrabstāvā. Milda ligzdā ir redzama daudz retāk, pēdējo reizi kopā ar K kungu ligzdu apmeklēja 20. maijā.

Milda un viņas jaunais kavalieris ligzdā 20.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ligzdā ciemojas daudz un dažādi ciemiņi. Kā interesantāko jāmin vālodžu pāri, kas dzīvojās pa ligzdu 24. maijā. ValdisRap daudzās foruma tēmās vakaros ieliek interesantus dienas kopsavilkuma video, un šeit 24. maija notikumi Durbes ligzdā – K kungs un vālodzes.

Jūras ērgļi Slīterē

Abi pāra putni diezgan bieži turpināja apmeklēt ligzdu, kaut ko mazliet piekārtot, bet ilgstoši ligzdā neuzturējās. 20. maijā ligzdu apmeklēja gredzenots klinšu ērglis ar melnu gredzenu 420K uz kreisās kājas un zaļu gredzenu uz labās kājas. Putns ir šķīlies Igaunijā un gredzenots ligzdā kā mazulis 2020. gada 1. jūlijā.

Gredzenots Igaunijā šķīlies klinšu ērglis Slīteres ligzdā 20.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Klinšu ērgļa 420K gredzenošana 01.07.2020. Foto: Gunnar Sein, igauņu klinšu ērgļu populācijas monitoringa darbu vadītājs

22. maijā ligzdā ciemojās pavisam jauniņš, raibs jūras ērglis (video), savukārt 23. maijā – lauku balodis (video).

Mazo ērgļu kameras

Abās mazo ērgļu ligzdās tā arī tika izdēta tikai viena ola, kas visticamāk nemaz nav slikti, pie nosacījuma, ja tā izšķiļas.

Kamerai, kas atrodas pie ligzdas eglē, bija tehniskas problēmas, un dažas dienas tiešraide nebija vērojama, taču, tai atjaunojoties, ligzdā nekas nebija mainījies un ritēja vienmuļais perēšanas periods. Kopumā Andris ir ļoti labs pārtikas sagādātājs, taču gadījās arī dažas badošanās dienas.

Anna uzpoš ligzdu ar priedes zariņu 22.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Bērzā esošajā mazo ērgļu ligzdā 8. un 9. maijā bija trauksme un saimniekiem bija jāievieš teritorijā kārtība (video). Ja Andris egles kamerā pārsvarā uz ligzdu nes grauzējus, tad Uldis bērza kamerā piegādā ļoti dažādu pārtiku: gan ķirzakas, gan zivi, gan grauzējus, gan kurmjus, gan putnēnus, kā arī vardes.

Uztraukums mazo ērgļu ligzdā bērzā 08.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

16. maijā notika kameras tīrīšana, un tā tika pārvietota uz citu vietu, kur ir akmeņaināka gultne. Kadrā ik pa laikam iepeld gan nelielas zivteles, gan kāda skaista forele, gan pat brangāks sapals.

Sapals zemūdens kamerā 17.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Strauta forele zemūdens kamerā 17.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-05-28

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

Pēdējie novērojumi

Gludā kausenīte

Cyathus olla - 2025-11-02 Ziemelmeita

Daudzveidīgā pilienīte

Trichia varia - 2025-11-07 adata

Meža pīle

Anas platyrhynchos - 2025-11-07 ogumīlis

Lielā gaura

Mergus merganser - 2025-11-07 ogumīlis

Mazais dūkuris

Tachybaptus ruficollis - 2025-11-07 ogumīlis

Baltmugurdzenis

Dendrocopos leucotos - 2025-11-07 Edgars Smislovs

Šūnu daudzpilīte

Metatrichia vesparia - 2025-11-07 adata

Fotogalerija

Nezināms

Ignotus

@ anthicus

Pēdējie komentāri novērojumiem

dziedava 07.novembris, 14:45

Edvīns iesaistījis noteikšanā manu "elku" :D A.Kuntu (Andreas Kuhnt), kas apraksta/nosaka gļotsēnes uz dzīviem kokiem, un arī visādus citādus nestandarta gadījumus. Kunta pirmie komentāri par šo sugu ir sekojoši: "For macroscopic reasons, I initially expected similarities to the genus Badhamia. But the capillitium seems to be more physaroid. Unfortunately, I can't identify the species either, I don't have a name for it. Since the spores from independent locations are similarly unusual, this seems to be species-specific. Physarum diderma seems to be somewhat similar—the spores here are only slightly smaller (apart from the ornamentation)." Tādējādi viņš saka to pašu, ko mēs pārējie, ka tā drīzāk ir atsevišķa suga, un tai šobrīd nav vārda.

dziedava 06.novembris, 21:22

Iveta - šitas bija trīs zaķi ar vienu šāvienu :D - jauks komentārs, info, ka Dziedava tiek izmantota un norāde, kas jālabo! Paldies!!! Izlaboju :)

adata 06.novembris, 21:08

Mazs, bet skaists atradums! Julita, Jums "Dziedavā" gļotsēņu pārskatā pie pilienītēm - futbolsporu pilienītei "pielikusies" zeltpūšļu pilienītes bilde.

Alvis Āboliņš 06.novembris, 19:06

Plēšputna ligzda

dziedava 06.novembris, 09:36

Jā, interesanti, gaišā puse izskatās izteikta. Sporu izmēri arī nobriedušākām tādi paši? Visus paraugus, ko pagaidām nav izdevies noteikt, var iedot Vijai, mēs ar viņu tiksimies. Es vēl pagaidām neesmu "noslēgusi" vilkpienaines, un vēl citi darbi darāmi, bet kaut kad pieslēgšos arī dotajiem paraugiem :)

dziedava 06.novembris, 09:32

Jā, kamēr nav noteikts, saglabāt vajag, ja reiz ievākts.

Mari 06.novembris, 09:22

Pieliku vēl pāris sporu att. dažādos rakursos, bet katrā ziņā šim vismaz paraudziņš ir.

Mari 06.novembris, 09:19

Nē, diemžēl paraudziņš nav saglabājies, jo domāju, ka šis nav nekas īpašs :( Bet no kļūdām mācīšos - visu kas nav noteikts centīšos saglabāt.

dziedava 06.novembris, 09:13

Marita, un es gaidu kādu komentāru par šo brīnumu - vai paraugs ir saglabājies?

dziedava 06.novembris, 09:10

Ja nav brūnas, bet pelēkas, turklāt ar tik lielu diametru (>1 mm), tad šobrīd ticamākais šķiet D.umbilicatum var. macrosporum. Bet tad man pašai jāredz sporas.

Mari 06.novembris, 09:05

Rūtiņa ir 1mm, par kājiņu es arī nevaru saprast - drīzāk nav nekā ir :) Nobriedušas ir netīri pelēkbaltas ar ļoti trauslu perīdiju. Pagaidām daivās neplaisā, grūti pateikt, kā plaisā, ja nepieskaras augļķermeņiem. "Kraukšķīgs perīdijs", tas ir kā? Pie mazākā pieskāriena tas saplīst gabaliņos, bet vai kraukšķ? :) Sarkans nav, iekšpuse perīdijam balta, bet pskatīšos vēl.

dziedava 06.novembris, 08:59

Pēc Neuberta atslēgas kājainas olītes ar lielām sporām ir D.rufum (tumši sarkanbrūnas; sporas vienmērīgi kārpainas) vai D.umbilicatum var. macrosporum. D.umbilicatum var. macrosporum tiešām varētu izskatīties līdzīgi, bet sporām rakstīts, ka ir tumšāku kārpu grupas (nevis viena puse gaišāka); - varbūt šajā mikroskopijā to nevar droši noteikt? Kapilīcija zīmējums šai varietātei atbilst precīzi.

dziedava 06.novembris, 08:30

Rūtiņa ir 1 mm? (nevis 0,5 mm?) Par kājiņu nevar saprast, drīzāk izskatās, ka nav, vai nu ļoti īsa? Nobrieduši augļķermeņi nepaliek balti, bet paliek brūni? Plaisā neregulāri (ne daivās)? Man te tuvākā sanāca Diderma subincarnatum, kas ir grupās, netīras miesas krāsā, ar lielu kolumellu un kapilīcija zīmējums ir tieši tāds - caurspīdīgs ar kārpām. Sporas 13-16 mkm, viena puse gaišāka. Bet diametrs minēts 0,5-1 mm, kolumella krēmkrāsas/miesaskrāsas, raupja (te izskatās gluda), un aug nobirās, ne uz kritalām. Diderma subincarnatum aprakstā minēts, ka šī suga ir viegli nosakāma pēc kraukšķīgā(? crustose) perīdija, sarkanīguma(?), sēdošiem augļķermeņiem un lielajām sporām. Kopskats ir līdzīgs starojošajai olītei, bet tai sporām būtu jābūt mazākām, 9-12 µm, un nav viena puse gaišāka, nu un plus jāatveras kā ziedam (kas nepilnīgi nobriedušam var nebūt).

dziedava 06.novembris, 08:06

Didymium crustaceum?

LMM 05.novembris, 22:15

Ar lielu varbūtību būs Macrogastra borealis (latestriata).

Mari 05.novembris, 22:03

Sporas 12.5-14 (17), viena puse tām izteikti gaišāka. Kapilīcija pavedieni bezkrāsaini ( cik nu izdevās saskatīt) ar kārpām.

megemege 05.novembris, 21:07

Skaidrs! Paldies, Valda par ziņu!

ekologs 05.novembris, 19:25

Paldies par labojumu, Uģi! :)

mufunja 05.novembris, 17:46

interesanti :)

dziedava 05.novembris, 17:34

Cik interesanti! Hiacintes sīpols kā substrāts minēts gan vācu noteicējā, gan Norvēģijā abām atradnēm - sanāk, ka hiacintes šai sugai ir īpaši mīļas.

mufunja 05.novembris, 17:00

hiacintes sīpols :)

dziedava 05.novembris, 16:51

Tikai substrātu vajadzētu precizēt - spuldze tā nevarētu būt, jo tās nesapūst :). Varbūt var uzrakstīt krieviski, lai ir droši, ka saprotam pareizi?

dziedava 05.novembris, 16:47

2. foto no beigām, kreisajā pusē skaidri var redzēt :)). Tumšums un izmērs arī atbilst, citu variantu nav :)

mufunja 05.novembris, 16:41

Vau! Pārsteigums tieši aiz mana loga. Paldies, Julita:):)

mufunja 05.novembris, 16:34

Julita, es pievienoju foto. Es neredzu gaišu līniju.

dziedava 05.novembris, 16:18

Nevar jau izslēgt, ka Tev ir jauna suga zinātnei :D. [Nevarētu teikt, ka es par tādām sugām šobrīd tā baigi priecātos ;D, gribas jau tomēr noteikt.. ]

dziedava 05.novembris, 16:16

Nu jā.. :))

dziedava 05.novembris, 16:06

Super, apsveicu! Tā varētu būt starp sapņu sugām (ar interesantām sporām un substrātu). Ceru kādreiz tikt arī pie parauga :))

Mari 05.novembris, 15:44

Es tā iedomājos (pafantazēju), ka tā "elastīgā izplešanās"varētu būt brīdī, kad nolobās perīdijs un kapilīcija gali ( galos esošais sazarojums) atbrīvojušies izplešas. Pārbaudot šo hipotēzi, galviņas izmēram pirms perīdija nolobīšanās vajadzētu būt nedaudz mazākam nekā pēc. Nav ne jausmas kā to praktiski izmērīt :D

Grislis 05.novembris, 12:25

Pagaidām nosaku kā Carex pseudobrizoides - lai tik interesanta suga nestāv pie nenoteiktām. Bet nu jāredz herbārijs - vārpiņu uzbūve.

dziedava 05.novembris, 12:18

Nannengā jau tas pats, dalījums pēc "expanding elastically" vai nē. Par parūkām īsti neko neatrodu.

Grislis 05.novembris, 11:56

Varētu būt Carex nigra. Kā jau Uldis saka - pavasarī ar grīšļiem baigi grūti :), jo galvenās pazīmes - pūslīši u.c. vēl nav nogatavojušās.

Grislis 05.novembris, 11:41

Nē, bet es reizi ceturksnī pārbaudu Dabasdatos iesūtītās īpaši aizsargājamās augu sugas, kuru atradnes tiek sūtītas uz Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzi. Jo ne vienmēr atradējs sugu ir pareizi noteicis. Dažkārt pēc foto ir grūti noteikt pareizo sugu, jo jāredz sīkākas pazīmes…

dziedava 05.novembris, 11:38

Lasu aprakstā "starp kuriem ir šauri, vārpstveida, dzelteni kaļķaini mezgliņi." un skatos uz 4. un 5. foto..

dziedava 05.novembris, 11:35

Ā un sporu lielums F.licentii ir 9-11 x 9 mkm. Un šajā novērojumā es pat redzu ovālas sporas

dziedava 05.novembris, 11:33

Paraugs jau nez vai ir saglabāts?

dziedava 05.novembris, 11:32

Uzzināju, ka eksistē tāds Fuligo licentii. Tikko izlasīju vācu aprakstu. Pēdējais teikums tulkojumā "Makroskopiski F. licenti nevar atšķirt no F. septica var. flava; Mikroskopiski lielās, tumšās, ovālās sporas ir skaidra atšķirības zīme.". Labrīt. :D Pagaidām nevienu attēlu neesmu atradusi.

Mari 05.novembris, 11:19

Sporas nekādi nevaru dabūt ārā, paraudziņš nu stāv tāds sažuvis...

Mari 05.novembris, 11:17

Ek, šim diemžēl paraugs nav saglabājies :(

dziedava 05.novembris, 11:10

Jā, nu šito man ar gribētos redzēt.

dziedava 05.novembris, 11:06

Kā šīm klājas? :)

dziedava 05.novembris, 11:04

Bet ja līdz manij kkad nonāktu paraudziņš, tad paskatītu sporas labākā kvalitātē, jo te jau raksts ļoti svarīgs.

dziedava 05.novembris, 11:01

Laikam jau šīs šobrīd ir diezgan bezjēdzīgi noteikt, kad ir procesā sugu dalīšana. Jo nevar jau noteikt pēc esošā. Šī pēc maniem priekšstatiem ir tipiska A.insignis, bet ja elateras nav 2-3 mkm, tad īsti nesanāk. Bet problēma gan jau, ka tās visas sugas vēl nav kārtīgi izdalītas un aprakstītas.

dziedava 05.novembris, 10:48

Sliecos uz A.insignis, ja kapilīcija platums (neskaitot ornamentu) ir 2-3 mkm.

dziedava 05.novembris, 10:32

Sporas gan drusku sanāk par lielu

dziedava 05.novembris, 10:18

Un latvisko nosaukumu NAV viegli iedomāties :D. "Debile" nozīmē "trausls, vājš". Aprakstā, iesakot kā nosaukumu Lamproderma violaceum var. debile, minēts ka šī varietāte "is probably a weak sessile growth of this species". Doma tātad, ka šī ir tāda kā neizdevusies "L.violaceum". Nu par debīlo lampīti nesauksim :)). Mans priekšlikums laikam būtu "sēdošā lampīte", jo tā sēdēšana te ir tas galvenais atšķirīgais. Bet varbūt ir kāda labāka ideja?

dziedava 05.novembris, 10:03

Papētīju. Zīmējumus var atrast darbā "The Myxomycetes of Britain and Ireland", 1999. (Man ir .pdf, gan jau internetā atrasts) un arī oriģinālā apraksta beigās; to var atrast te: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Lamproderma&por=gensi&id=2620&tipo=Btax&seepdf=si Sporas no L.violaceum atšķiras, jo ar tumšākām grupām un lielākas. Cik sapratu, L.debile svarīgākā pazīme ir kapilīcijs, kas ir tīklots, ar paplatinājumiem stūros. Nu laikam jau tā arī te ir! Apsveicu! :) Nu super suga, britu grāmatā bija pat izteikta hipotēze, ka tā ir endēms. Šobrīd gan tā ir atzīta "jau" 4 valstīs. Izskatās gan, ka visi tie atradumi ir seni, pārējie ir pārnoteikti no Lamproderma atrosporum. Droši vien ne tikai reta, bet arī grūti saprotama suga.

dziedava 05.novembris, 09:16

Rakstiņu jau gan neredz, bet maz ticams, ka koniskā, jo gals noapaļots, nevis strauji nosmailots.

dziedava 05.novembris, 09:04

Varbūt Physarum notabile, ja sporas ir tumšas ar gaišāku līniju

dziedava 05.novembris, 07:58

Jā, izskatās, ka šoreiz visas pazīmes ir vietā :)

megemege 04.novembris, 23:16

Labdien, Valda! Vai jūs būsiet šīs teritorijas eksperte un gatavojat ziņojumu?

CerambyX 04.novembris, 22:01

Šis tāds 'tricky', jo tiešām izskatās ne līdz galam nokrāsojies. Aizdomas vai tik nevarētu būt 'ļoti svaigs' Phylus melanocephalus? Galva tāda izteikti trīsstūraina, nosmailota. Aizdomas rada ciskas, kas jau galos tādas dzetlenīgas - tenellus it kā ciskas viscaur bāli zaļganas.

Osis 04.novembris, 21:02

Paldies Edgar!!!!

Grislis 04.novembris, 18:55

Arī šis atradums vairāk izskatās pēc Alpu raganzālītes. Vēl ir neliela iespēja, ka tā ir vidējā raganzālīte (lielās un Alpu raganzālītes krustojums), ja būtu iespēja redzēt herbāriju, jo pēc foto to ir grūti pateikt. Vidējā raganzālīte ir reti sastopama, tomēr tajā reģionā ir bijusi konstatēta, tāpēc iespējams ir. Atraduma autorei šovasar ir bijis arī tipisks lielās raganzālītes atradums - pie Strazdes, bet šis tomēr tāds neizskatās. Pagaidām laboju uz C.alpina, ja tomēr ir aizdomas, tad nākošvasar jāskata vēlreiz un šaubu gadījumā jāievāc herbārijs.

Grislis 04.novembris, 18:29

Man tomēr gribas apšaubīt, ka tā būtu lielā raganzālīte... Pēc spīdīgajām lapām un sirdsveidīgā lapas pamata spriežot, tā ir Alpu raganzālīte. Turklāt lielā raganzālīte parasti neveido šādas lielas, blīvas, masveidīgas audzes. Dabā noteikti vajag apskatīt, vai pie ziedkāta pamata ir neliela pieziedlapa, kas ir raksturīga Alpu raganzālītes pazīme, un tādas nav lielajai raganzālītei. Protams, arī izmēri abām sugām ir atšķirīgi.

kamene 04.novembris, 09:18

Paldies, Renāte! Pirmo reizi tādu redzēju.

ekologs 04.novembris, 08:24

Te salīdzinoši grūti noteikt, bet papētot pirmo bildi, t.i., kaut cik redzamu auss formu, tad ir varbūtība, ka arī šis īpatnis ir Rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula).

Siona 03.novembris, 21:19

Paldies! :)

nekovārnis 03.novembris, 20:41

Paldies, Uģi! :)

AZandovs 03.novembris, 19:57

Paldies par labojumu.

VijaS 03.novembris, 19:38

Gļotsēnes nebūs pūkainas :)

Mari 03.novembris, 16:54

Šķiet, ka būs Pērļainā olīte (Diderma umbilicatum).

Mari 03.novembris, 16:40

Sporas (10) 11-12 (14) mkm.

Lemmus 03.novembris, 16:30

Paldies par vilkpienaiņu noteikšanu! :)

dziedava 03.novembris, 07:48

Paldies, Marita! To, ka vilkpienaines dažādas, manīju jau sen, bet noteikšana gan nekādi nav no vienkāršā gala. Turklāt visas sugas jau vēl ne tuvu nav aprakstītas, tāpēc katru reizi jādomā, vai kkāda nesakritība ir vienkārši tāpēc, ka "mēs visi esam dažādi", vai tā ir pavisam cita suga. Pats Ļeontjevs ir mikroskopējis vismaz 61 sugu (starp tām ir arī vēl neaprakstītas sugas), bet ir vēl kādas 8, kas 2025. gadā aprakstītas Ķīnā bez Ļeontjeva palīdzības, nu tātad ap 70 sugām JAU ir apzinātas, bet cik vēl ir tādu, kas nav nonākušas aprakstītāju "nagos" ...

ekologs 02.novembris, 21:05

Es pēc trešās bildes vairāk skatījos. Tajā bildē vismaz kaut cik var redzēt ausu formu, kā arī kopumā izmērs un "kažoka" krāsojums atbilstošs.

IlzeP 02.novembris, 19:39

Viesturs Vintulis komentēja, ka vismaz vienā bildē noteikti ir rūsganais vakarsikspārnis.

megemege 02.novembris, 18:02

Paldies, Igor!

Mari 02.novembris, 16:54

Iveta, no vienas bildes jau grūti sugu noteikt, pārējie foto jau parādījās krietni vēlāk :)

Mari 02.novembris, 16:52

Apsveicu! :) Kas to būtu domājis, ka vilkpienainēm eksistē tik daudz sugu!

megemege 02.novembris, 16:27

Paldies, Ritvar! Jā bildes būs un Tev ir taisnība tā ir lauku lija!

Rekmanis 02.novembris, 16:06

Labdien! Aiga, domāju, ka tā ir lauku lija. Vai Tev ir fotogrāfijas, ko vari pievienot novērojumam?

Igors 02.novembris, 15:04

Bikšainais klijāns

VijaS 02.novembris, 14:45

Paldies, Artur!

CerambyX 02.novembris, 14:10

Gaišzilā zīlīte Latvijā nav redzēta vairāk kā 100 gadus (sk: http://www.putni.lv/cyacya.htm), un lai arī sugas sastapšana patiesībā ir visai ticama (un pat sagaidāma), tomēr bez foto un apraksta būs grūti šīs sugas novērojumu 'apstiprināt'. 4-5 putnu vienkopus arī rada pamatotas aizdomas, ka būs bijis kāds cits putns, jo, ja arī gaišzilās zīlītes retu reizi tiek novērotas mūsu reģionā (Somijā, Lietuvā, piemēram), tad tie gandrīz vienmēr ir atsevišķi putni.

dziedava 02.novembris, 10:20

Varbūt pērļainā. Te svarīgs arī galviņas diametrs.

ekologs 02.novembris, 10:19

Uz visiem 100% neesmu pārliecināts, lai vēl kāds paskatās, bet domas vedina uz Rūsgano vakarsikspārni (Nyctalus noctula).

ekologs 02.novembris, 10:13

Te man pēc Rūsganā vakarsikspārņa (Nyctalus noctula) izskatās.

ekologs 02.novembris, 09:46

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).

Mari 02.novembris, 09:35

Salīdzinoši netālu no iepriekš ieziņotās olītes, bet ar rakstu. Gaidu sporas :)

dziedava 02.novembris, 09:04

Galviņas raksts gan nav izteikts, tā ka nu kas zina..

dziedava 02.novembris, 09:02

Es teiktu, ka starojošā olīte, kam tagad augšanas laiks, bet tāda netipiski izlocīta vietām gadījusies. Parasti tā arī ir ļoti plata, vērts paskatīt izmēru (apaļajām)

Mari 02.novembris, 08:28

Sīkie gļotsēņu ēdāji-kārumnieki nograuzuši dažiem augļķermeņiem daļu perīdija un sporu, atklājot lielas baltas kolumellas (6.foto) :)

adata 02.novembris, 08:01

Šo nu gan man vajadzēja atpazīt! Bet tāda "nokarājusies" pavisam citādāk izskatās. Bieza un skaista!

dziedava 02.novembris, 06:42

Kopskats drīzāk kādu citu no pilienītēm atgādina

dziedava 02.novembris, 06:37

Dzeltenās var būt arī daudzveidīgā pilienīte, tās nereti ir kompānijā rudens pumpurītēm.

dziedava 02.novembris, 06:36

Pilienītes tādas pelēkas nemēdz būt. Tagad aug plaissporu pumpurīte uz apsēm, bet var būt arī kāda cita.

dziedava 02.novembris, 06:18

Piekrītu, Iveta. Ar tādu kopskatu (masu) no palampītēm varētu būt apkakles palampīte, bet tā ir vasaras sākuma suga, tagad tai galīgi nebūtu augšanas laiks. Tāpēc atliek lampītes, kas vēlā rudenī tiešām uzplaukst.

dziedava 02.novembris, 06:09

Vijumu skaits elaterām šķiet neskaidrs.Var paraugu pieglabāt. Bet varbūt vēl nav līdz galam nobriedušas, jo nenobriedušām sporas ir lielākas.

dziedava 02.novembris, 06:06

>10 km no iepriekšējās atradnes 2021. gada arī novembrī :)

dziedava 02.novembris, 06:01

Un sporām viena puse gaišāka :)

meža_meita 01.novembris, 22:01

Ošu ramalīna uz kuras parazitē lihenofīla sēne Abrothallus suecicus

Mari 01.novembris, 21:59

Šķiet, ka T.varia, bet mulsina neparasti lielās sporas.

Mari 01.novembris, 20:42

Krēpjainai kūlītei, šķiet, sporas savādākas.

adata 01.novembris, 20:39

Pilienītēm būtu pilienīšu formas augļķermeņi, šīm ir izteikti apaļas galviņas, tieva kājiņa. Varbūt kāda no lampītēm/ palampītēm.

adata 01.novembris, 16:04

Vai purpurlāsene.

adata 01.novembris, 15:56

Šī nebūs gļotsēne, kāda no sēnēm receklenēm, vēl jauna.

adata 01.novembris, 15:49

Kā krēpjainā kūlīte?

Mari 01.novembris, 08:31

Ļoti noderīgi, paldies! :)

dziedava 01.novembris, 08:23

Ja posmaini, tad diemžēl jā. Mani mulsina, ka Tev mikroskopijā nav "iekritis" perīdija tumšais rakstiņš, kāds man parasti mainīgajai sveķenītei bijis, tāpēc īsti droša par sugu neesmu. Bet no šīs sugu grupas it kā jābūt, sporas izskatās pazīstamas.

Ziemelmeita 01.novembris, 08:23

Paldies,Uldi!

dziedava 01.novembris, 08:20

Paldies, Vija, to es pat neiedomājos. :D

VijaS 01.novembris, 08:07

Vakarā papētīšu rūpīgāk, bet vispār sajūta bija, ka tie pavedieni ir posmaini, tāpēc norakstīju uz sēņu hifām.

VijaS 01.novembris, 08:06

Novērojumu atlasē pat sevi nav jāraksta - augšpusē ir iespēja ielikt ķeksīti "mani novērojumi".

dziedava 01.novembris, 07:54

To sadaļu "par mani" nevajag izmantot (tā ir beigta, jā), vajag caur novērojumu atlasi, tur var "Meklēt lietotāju", resp., ierakstīt sevi, un atlasīs visus Tavus novērojumus izvēlētajā laika posmā.

Mari 01.novembris, 07:42

Ar aplikāciju viss kārtibā, bet, ja es vēlos pievienot kādu informāciju ( foto) vēlāk,ir ļoti grūti atrast novērojumu. Caur sadaļu "par mani" praktiski neiespējami.

dziedava 01.novembris, 07:08

P.S. Marita, vai aplikācijai kas ir noticis vai izdomāji, ka tā tomēr nav ērti?

dziedava 01.novembris, 07:07

Jā, augšanas veids īpatnējs, bet citu variantu sugai arī nav

dziedava 01.novembris, 06:47

Te viens piemērs ar mizas sveķenīti un kapilīciju (foto no Norvēģijas parauga) : https://api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/4601031317/media/7a8887051e539e03820639d1c42f1063

dziedava 01.novembris, 06:39

Cauri daudziem foto stiepjas tievi pavedieni (neskaitot to resno striķi), vajadzētu tiem labāku tuvplānu - vai uz tiem nav bumbuļveida paresninājumi dažās vietās. Resp., jāsaprot, vai tie ir sēņu pavedieni, vai kapilīcijs. Mizas sveķenīti es tā pārliecinoši neesmu mikroskopējusi. Nezinu, vai tai var būt līdzīgas sporas kā mainīgajai sveķenītei, bet mizas sveķenītei sporas mazliet grupējas (to var nepamanīt) un galvenais - tai ir tādi tievi gludi kapilīcija pavedieni ar maziem bumbulīšiem.

Vīksna 01.novembris, 03:22

Paldies !

CerambyX 31.oktobris, 20:40

Nu ja būtu Baikāla krīklis vai vismaz baltacis... :)

adata 31.oktobris, 20:33

Kamēr gudrojos, Julita paspēja pirmā!

adata 31.oktobris, 20:31

Pie cepļa gluži gan nē! Lai pārāk strauji nesakalst, istabas temperatūrā var. Vispār, uz kāda šķīvīša mitru salveti, virsū paraudziņu, vēl virsū var kādu plastmasas vāciņu/kārbiņu uzlikt, tā, ar spraugu, lai elpo. Ik pa laikam jāvēro, lai nesāk pelēt.

dziedava 31.oktobris, 20:23

Uz mitrām salvetēm vai kā citādi (slēgtā/pusvirus kastītē), lai saglabājas mitrums, kamēr nobriest. Baidos, ka ceplis to varētu nenodrošināt.;D

meža_meita 31.oktobris, 19:50

Varu likt pie cepļa? :D

Ziemelmeita 31.oktobris, 18:53

Paldies, Vija!

adata 31.oktobris, 17:37

Varbūt tīģerkrāsas pārslainīte? Kātiņš oranžs, galviņa vēl melna.

dziedava 31.oktobris, 17:34

Bet paraudziņš ir mitrumā? Jo te varētu būt vēl ilgi jābriest, jo rudens

meža_meita 31.oktobris, 17:04

Ir arī paraudziņš, mājās uzbildēšu. Šī bija pļurzīgā stadija. :)

guta7 31.oktobris, 16:18

Man jau arī tā šķiet, bet lai noskaidrotu precīzi, nāksies ar kāpnēm doties uz mežu. :)

Ziemelmeita 31.oktobris, 15:04

Paldies,Julita!

dziedava 31.oktobris, 14:22

Ja ir iespējams, pieliec vēl kādu foto. Skats, kopskats un tuvplāns neparasts.

roosaluristaja 31.oktobris, 13:12

Laikam Jums taisnība. Nepietiekami vērīgi apskatīju pirmo attēlu

Martins 31.oktobris, 12:17

Ja kāds ar labāku fototehniku ir Cēsu pusē, varbūt var piebraukt pie šī dīķa un labāk nodokumentēt to pīli? Pieņemu, ka pat ar ne pārāk lielu teleobjektīvu var pat nekāpt nost no asfalta... :)

Vīksna 31.oktobris, 12:12

Paldies !

Toms Čakars 31.oktobris, 11:48

Paldies! Nebiju šādā formā redzējis. Bet vai tās adatiņas nevelk, piemēram, uz dzelteno īszobi Steccherinum ochraceum?

roosaluristaja 31.oktobris, 11:21

Manuprāt varētu būt Sarcodontia crocea. Pēc skata apmēram ir, uz pīlādžiem var augt

IlzeP 31.oktobris, 09:58

Skaidrs, paldies, es domāju, ka varbūt ar domu, ka "nezināmie" uzlec pirmajā lapā. Man gan šķiet, ka labāk tomēr likt grupu - ka tad ir vairāk cerību, ka eksperts paskatīsies. Atlasīju SNP bezmugurkaulniekus un sapratu, ka šādi "nezināmie" paliek ārpus.

kamene 31.oktobris, 09:19

Paldies, Vija!

kamene 31.oktobris, 09:17

Paldies, Uldi!

dziedava 31.oktobris, 08:24

Izskatās, ka šajā paraugā maldinoši bijis, ka sugas raksturīgākās pazīmes nebija tik izteiktas. Resp., sārtsporu vilkpienaines galvenās pazīmes ir izteikti rozā sporu masa un mazi (tipiski līdz 3,5 mm) augļķermeņi. Bet sporu masa ar laiku izbalē, un skatītais paraugs vairs bija tikai ar bāli rozā sporām (šobrīd sporu masa jau dzeltena), un izmēri, lai arī kopumā bija tipiski, tomēr atsevišķi eksemplāri bija ļoti lieli (līdz 5 mm), kamdēļ atslēgā arī skatīju mazliet lielākas sugas. Bet citādi visas mikroskopiskās pazīmes atbilst L.roseosporum, un tāpēc arī nekādas citas sugas nesanāca. :)

ekologs 30.oktobris, 23:17

Sparģeļvabole (Crioceris duodecimpunctata).

IlzeP 30.oktobris, 21:02

Uudo Timm komentārs: "I don't dare to consider the animal a Sicista just based on the way it jumps. The jumps of haphazardly jumping Apodemus may just seem like they are jumping only on their hind legs."

adata 30.oktobris, 20:58

Paldies, Julita, par noteikšanu! Kad jau pasaka priekšā, tad arī es ievēroju atšķirību. Balta, mazliet arī ne tik plata kājiņa.

IlzeP 30.oktobris, 20:58

J. Ozoliņš šo neuzskata par pierādītu lāča konstatējumu

IlzeP 30.oktobris, 20:55

Pēc fotogrāfijām nav saprotams, ka darbojies lācis. Jānis Ozoliņš komentēja, ka medus garšo daudziem.

guta7 30.oktobris, 20:47

Paldies, Iveta!

dziedava 30.oktobris, 20:40

Šīs mikroskopiski mēdz būt grūtāk noteikt nekā no skata ;). Ar tik tīri baltu kāju es laikam tomēr ieteikšu nevākt :))

nekovārnis 30.oktobris, 20:38

Oi, šis pirms 10 gadiem :) Šodien liktu Asilidae, vai vismaz nezināms divspārnis.

adata 30.oktobris, 19:59

Eh, tomēr būs jāievāc, šķiet tik līdzīgi, ka jau apnika vākt...

dziedava 30.oktobris, 19:57

Tik balta kājiņa, ka gribas teikt, ka baltkāta

Osis 30.oktobris, 19:21

Paldies Uģi!

ekologs 30.oktobris, 18:57

Aha.

IlzeP 30.oktobris, 18:47

Parastā otiņaste?

IlzeP 30.oktobris, 18:46

Apaļlapu ziemciete?

IlzeP 30.oktobris, 18:40

Piezīmēs rūsganā kliņģerene. Jālabo uz to?

IlzeP 30.oktobris, 18:37

Ja nav gļotsēne...

IlzeP 30.oktobris, 18:34

Marek, vai Tev bija kāda doma šim un citiem likt "Nezināms", nevis, piemēram, nezināma laupītājmuša?

IlzeP 30.oktobris, 18:26

Cikāde??

IlzeP 30.oktobris, 11:07

Būtu smuka bilde... :)

IlzeP 30.oktobris, 10:52

Atļāvos iekomentēt piezīmēs (jo komentāri neparādās datu atlases tabulā).

Vīksna 30.oktobris, 10:11

Paldies !

Mari 30.oktobris, 08:37

Paldies, Julita! :)

VijaS 29.oktobris, 22:18

Ir līdzīga, jā, bet apakšā nav "lapiņas".

dziedava 29.oktobris, 22:16

Ahh, cik skaisti foto! :)) Jā, vajadzētu būt.

Mari 29.oktobris, 22:02

Varētu būt Rūsainā sprodzīte (Heterotrichia ferruginea)?

meža_meita 29.oktobris, 20:50

Paldies Astra! Izteicu komplimentu, dabūju pretī vēl lielāku :D :))

meža_meita 29.oktobris, 20:45

Liels paldies par noteikšanu! Jā, dzīvs liels ozola zars, uz zara ķērpis uz ķērpja gļotsēne :)

meža_meita 29.oktobris, 20:44

Liels paldies par darbu, negaidīju tik ātru noteikšanu!

Acetons 29.oktobris, 20:43

Nepārbaudīju.

Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:19

Apskatīju Jūsu pievienoto linku un nē, tā bija daudz baltāka un daudz mazākiem tumšiem lāsumiem. Krēslā uzreiz bija saprotams, ka kaut kas balts uz ceļa, nevarēja saprast kas. Tikai kad pagrieza galvu, sapratām, ka pūce

Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:15

Tā bija balta, ar tumšiem lāsumiem. Liela. Neviens no mums nekad nebija redzējis baltu pūci.

Gaidis Grandāns 29.oktobris, 19:07

Visticamāk, ka novērota urālpūce http://www.putni.lv/strura.htm

Ivetta 29.oktobris, 07:00

Paldies, Uģi!

adata 28.oktobris, 21:24

Būs sēne, villainā pūklodīte

dziedava 28.oktobris, 20:07

Burvīgs paraugs :))

guta7 28.oktobris, 19:01

Paldies, Julita! Saprotu, ka esmu pasteigusies.

dziedava 28.oktobris, 18:33

Atļaušos pavaicāt vēlreiz - uz dzīva koka? Paraugam klāt rakstīts, ka uz ozola, bet nav teikts, vai dzīva.

dziedava 28.oktobris, 18:10

Reticularia splendens Latvijā ir ļoti gribēta suga, bet vēl nav izdevies to droši noteikt nevienam paraugam. Lai apstiprinātu jaunu sugu Latvijā, noteikti nepieciešama mikroskopēšana - pirmkārt jāskatās kapilīcija struktūra. Šobrīd nesaku ne ka var būt, ne ka nevar būt, jo jau vairākkārt ir licies, ka ir, bet mikroskopija to neapstiprināja.

Igors 28.oktobris, 17:11

Paldies

Vīksna 28.oktobris, 12:01

Tagad mazāk redzu, vēl samin kādu. Bet 2 šodien vēl atradu un speciāli Uģim nobildēju, kad klausījos viņa stāstījumu, arī par šo vaboli.

Ivars Leimanis 28.oktobris, 09:34

augstā skrajlape

dziedava 28.oktobris, 06:56

Kā to "elastically expanding" pārbaudīt man gan nav ne jausmas

dziedava 28.oktobris, 06:55

Jā, ļoti uzskatāmi! Vēlāk palasīšu Nannengu, viņa ir viena no Lamproderma elasticum sugas aprakstītājām. Oficiālajā aprakstā gan par tādu pseido nekā nav, bet tikai par to, ka tas kapilīcijs ir staipīgs (tāpēc elasticum) : "Columella (..) ending in a bulbous swelling. Capillitium reaching from the swollen part of the columella to the peridium (radiating), loosely attached at the ends, slender, dense, flexuose (somewhat undulate in the second cited specimen) (..) with many short thorny free ends outwards, readily detached and expanding elastically. (..) Elastically expanding capillitium ir rare in Lamproderma. (..) The name refers to the elastically expanding capillitium. "

Mari 27.oktobris, 21:33

Par parūku - trāpīgi :D :D Jā, ir perīdija paliekas apakšā :) Pēdējie divi foto.

VijaS 27.oktobris, 21:16

Paldies, Julita, ka tiki ar šo skaidrībā :)

dziedava 27.oktobris, 19:40

Es pagaidām tikai sajūsminos :D. Man tā nav bijis, ka parūku var noņemt ;D Te ir mana Lamproderma elasticum bilde no zinātniskā raksta (ar Latvijas sarakstu): https://dziedava.lv/dok/Fig3_Julita.jpg Tai sugai vēl bija raksturīgas perīdija paliekas apakšā. Kā ar to? Principā vrb tā birstošā pseidokolumella arī izskaidrotu birstošo kapilīciju, jo nobirst ar to reizē. Bet aprakstā nav tādas hipokolumellas. Bet nopietnāk papētīšu citudien.

Mežirbe777 27.oktobris, 19:02

"Ielīcas" ir izcila ķērpju vieta! Plašas C.phaeocephala populācijas uz vairākām ēkām. Tika konstatēta arī P.lucida, bet ne foto attēlotajā lokācijā.

Mari 27.oktobris, 19:01

Vēl trīs foto: izdevās tīri labi izpūst sporas (kapilīciji nekur nebira); tad viegli uzsitu uz lielo bumbuli, kas acīmredzot ir tā hipokolumella - tas sadrupa, bet kapilīciji palika piestiprinājušies pie pseidokolumellas atlūzām; nu un pāri palika tas mazais paplatinājums kātiņa galā :) Julita, vai ir kāda versija par šīs lampītes sugu?

a.b 27.oktobris, 17:34

Pēc izskata - vistilbe, pēc izmēra - ta kā lielāks.

dziedava 27.oktobris, 17:22

Principā uzslāņojums uz kolumellas ir sekundārā kolumella (hipokolumella). Tā kā tā nav īstā kolumella (resp., kājiņas pagarinājums galviņā), tad tā principā var arī "nobirt", bet tā tik uzskatāmi tiešām nav gadījies.

dziedava 27.oktobris, 17:18

Ha, tā gan nav bijis! :D Un kapilīcijs uzpūšot? Nobira nost?

Mari 27.oktobris, 17:02

Pieliku vēl četrus foto: augļķermeņi no metāliskās krāsas paliek brūni; atradu kaut ko līdzīgu kolumellai, bet stiprāk uzpūšot tā "lodīte" izvēlās arā, atstājot iedobi; kātiņa galā palika neliels paplatinājums.

Mari 27.oktobris, 16:51

Jā, tā bija :)

Mari 27.oktobris, 16:49

Nenonāca :(

roosaluristaja 27.oktobris, 16:24

Ļoti maz ticams, ka tā ir Ramaria. Kaut kādas citas koraļļveidīgu sēņu ģints pārstāvis

dziedava 27.oktobris, 15:39

Šīs cukurītes ir no neskaidro cukurīšu grupas. Latvijā noteikti, bet varbūt arī pasaulē nav kārtīgi aprakstītas. Latvijā ir noteiktas trīs Didymium megalosporum, kur viena ir uz mulčas, viena Slīterē uz sfagna purvainā mežā un viena arī Slīterē, bet mitrā ieplakā. Biotopi atšķiras! (Mulča dārzā nav gluži tas pats, kas purvs..) Visas vieno līdzīgas sporas ar līdzīgu izmēru un tumšāku kārpu grupām (!), bet, piem., franču noteicējā tumšākās grupas nav minētas. Tāpat visas ir ap/līdz 1 mm garas, kamēr noteicējos figurē 1,5-2 mm. Pirmā no atradnēm tika Edvīna akceptēta pēc Nannengas, ar piebildi "This species complex is however in great need of a revision." Tavējā ir 0,5 km no manējās tajā pašā dienā 3h agrāk :). Tāpēc šobrīd noteikšu tāpat kā pārējās, bet aizdomas, ka tās visas vrb ir kas cits nekā frančiem un Neubertam, un vrb ietver vairākas sugas.

adata 27.oktobris, 15:37

Skaists atradums! Un tik bagātīgi!

roosaluristaja 27.oktobris, 13:54

Gļotsēne. Manuprāt kaut kāda parasta suga

Toms Čakars 27.oktobris, 12:54

Būs labāka bilde jāuztaisa..

Vīksna 27.oktobris, 12:52

Paldies !

Toms Čakars 27.oktobris, 12:43

O, interesanti! Labākas bildītes gan nav šobrīd. Uz šīm ēkām noteikti vēl arī citus interesantus ķērpjus varētu atrast :)

Ziemelmeita 27.oktobris, 11:24

Paldies, Renāte! Es jau tik dažus ķērpīšus pazīstu. Tagad, pateicoties Tavai un Ilzes lapai, ir stipri vieglāk ķērpjus ieraudzīt dabā un mēģināt noteikt. Par lapu jums abām liels paldies, iedvesmo meklēt un mācīties noteikt.

meža_meita 26.oktobris, 22:51

Astra es jūtu, ka drīz no Tevis sākšu mācīties ķērpjus :)) Prieks par aktivitāti!

Mari 26.oktobris, 21:12

Skaisti! :)

dziedava 26.oktobris, 20:05

Baigi interesanti plankumi..

nekovārnis 26.oktobris, 19:52

Paldies, Uģi! :)

dziedava 26.oktobris, 19:25

Kājiņas pumpurīgas, cukurīte tik kā papildus hipotēze

adata 26.oktobris, 19:22

Neapstrīdu cukurīti, bet kamēr prātā, piebildīšu, ka tādas iedobītes mēdz izveidoties pēc salnām - esmu tādas redzējusi pilienītēm, vilkpienainēm. Te arī pirmā doma bija, ka traucēta attīstībā, bet šodien apsekojot atradu bez izmaiņām, ar iedobīti. Tās manas pārdomas, ja nu nav cukurīte.