Aktīvie lietotāji: 193 Šodien ievadītie novērojumi: 376 Kopējais novērojumu skaits: 2099138
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Mazā mušķērāja dziesmu pētījuma rezultāti Latvijā
Pievienots 2020-12-02 20:48:44

Maija sākumā Dabasdatos tika publicēts aicinājums iesaistīties Čehijas Ornitoloģijas biedrības organizētā pētījumā par mazā mušķērāja Ficedula parva dziesmu daudzveidību.

.
Mazais mušķērājs Ficedula parva. Foto: Sandis Laime

Pētījums ietver mazā mušķērāja dziesmu ģeogrāfisko variāciju noskaidrošanu. Pirms 2020. gada sezonas tā koordinators Ondrejs Belfins (Ondrej Belfin) bija vācis mazā mušķērāja dziesmu ierakstus no visas Eiropas jau 6 gadus, tomēr vēl nebija ieguvis ierakstus no nozīmīgiem sugas ligzdošanas reģioniem, tajā skaitā no Latvijas.

Pateicoties aicinājumam portālā Dabasdati, Latvijā tika ierakstītas un augšupielādētas 43 mazo mušķērāju tēviņu dziesmas. Ondrejs Belfins izsaka pateicību visiem, kas piedalījās, un atzīst 2020. gadu par ļoti veiksmīgu mazā mušķērāja dialektu apzināšanā Latvijā. Pievienojot tik lielu skaitu ierakstu, esam aizpildījuši "balto plankumu" Eiropas kartē.

Latvijā veiktajos ierakstos konstatēti 9 dažādi dziesmu veidi, galvenokārt bieži izplatītie, taču variants "N” (skatīt karti), ko Rīgā, Anniņmuižas parkā 31. maijā ierakstījis Arnis Arnicāns (saite uz novērojumu), esot pirms tam konstatēts tikai piecas reizes.

Paldies visiem, kas ir pievienojuši mazā mušķērāja dziesmu ierakstus (gan šogad, gan iepriekšējos gados) portālā Dabasdati.lv: Mārim Lukstiņam (visvairāk ierakstu – 12 novērojumi ar ierakstiem!), Anetei Pošivai-Bunkovskai, Arnim Arnicānam, Ģirtam Baranovskim, Inesei Zepai, Edmundam Račinskim, Laimai Birziņai, Andrim Dekantam, Marinai Šilinai, Sandim Laimem un Sintijai Martinsonei!

Ondrejs Belfins raksta, ka pagaidām nav atrastas likumsakarības dažādu dialektu ģeogrāfiskajā izplatībā un visus variantus var atrast viscaur Eiropā, ieskaitot Latviju. Tas varētu šķist neinteresanti, taču rodas jautājums, kā sugai ir radušās tik daudzas dažādas dziesmas variācijas un kā tās spējušas saglabāties.

Tā kā vienā reģionā var būt sastopami putni ar dažādām dziesmu variācijām, dziesmas iespējams izmantot pētījumos, lai pazītu individuālus putnus.

Ilze Priedniece

2020-12-02

Pēdējie novērojumi
Vulpes vulpes - 2025-02-18 ūdensvistiņa
Certhia familiaris - 2025-02-18 ūdensvistiņa
Poecile montanus - 2025-02-18 ūdensvistiņa
Cygnus columbianus - 2025-02-18 Osis
Lynx lynx - 2025-02-18 ūdensvistiņa
Pyrrhula pyrrhula - 2025-02-18 ūdensvistiņa
Dendrocopos major - 2025-02-18 ūdensvistiņa
Nezināms
Ignotus
@ DaceK
Pēdējie komentāri novērojumiem
ūdensvistiņa 18.februāris, 21:41

Beidzot izdevās !


CerambyX 18.februāris, 21:25

Man domāt, ka nepieaugusi (jeb gandrīz pieaugusi - 4cy) melnspārnu kaija


ūdensvistiņa 18.februāris, 20:41

Dators pēc atjaunināšanas nepieņem bildes no fotoaparāta.


IlzeP 18.februāris, 14:37

Vēl aizvien ir tā, ka bildi web versijā var pievienot tikai pēc novērorojuma pievienošanas. Vai būtu iespējams pamēģināt vēlreiz pievienot vai arī atsūtīt foto uz dabasdati(et)ldf.lv?


Gaidis Grandāns 18.februāris, 14:20

Izskatās pēc mazā ērgļa


Durkts 18.februāris, 13:32

drīzāk paceplītis


ūdensvistiņa 18.februāris, 06:39

Ja ne ātrāk, tad 1. martā apskatīsim bildes.


dziedava 17.februāris, 22:24

Šis uz jautājuma, jo "kaudzītes" vairāk kā Physarum confertum / obscurum / virescens. Ar baltu kapilīciju var būt Physarum confertum / obscurum, bet tiem sporas 10-14(-16) mkm / 6/8 mkm, bet šis ir tieši pa vidu - (7)8-10 mkm. Attīstība ievāktam no plazmodija, tātad sporas varētu būt mazliet lielākas drīzāk nekā mazākas. Tātad vairāk uz obscurum pusi, un tomēr palielas. Priekš F.gyrosa (7-11 mkm) sporas būtu ideālas, tikai kopskats nepārliecina


Andrejs 17.februāris, 21:24

Iztraucēta pacēlās no jauktu koku jaunaudzes ieskautas meža taciņas netālu no bij. dārzkopības sabiedrības teritorijas ... Ievēroju samērā labi izteikto mugurpuses rūsganokerīgo nokrāsu ...


Ziemelmeita 17.februāris, 19:19

Paldies Ivar un Uldi!


megemege 17.februāris, 19:10

Labdien, ligzda bija diezgan tuvu ceļam. 1 -1,10 augstumā no zemes.


roosaluristaja 17.februāris, 19:03

Diezgan netipisks uzturēšanās biotops šai sugai, it īpaši, ja ņem vērā, ka šis nav invāzijas gads


Ivars Leimanis 17.februāris, 17:48

Climacocystis borealis


Ivars Leimanis 17.februāris, 17:42

Datronia mollis


forelljjanka 17.februāris, 16:30

Viss atkarīgs no tā,kas ir tur tas ar zaļo aļģi noklātais.Ja tie ir koka prauli-dziedātājstrazds.Ja māli/dubļi-pelēkais.Tīri vizuāli pēc novietojuma,koka,ligzdas cita materiāla,vairāk izskatās pēc pelēkā.Tomēr,dziedātājstrazdi arī jau pasākuši galīgi netipiski ligzdas vīt.;)


StarFlare 17.februāris, 16:00

Šis visticamāk būs tas pats lauku piekūns, kurš šajā vietā uzturas kopš 23.12.2024., un bija šeit novērots arī 13.janvārī un 31.janvārī, un 6.februārī.


ivars 17.februāris, 15:41

Jūras ērglis.


roosaluristaja 17.februāris, 14:48

Ļoti agri, turklāt tāda plivināšanās uz vietas nav raksturīga bezdelīgu piekūnam, toties tādu medību tehniku bieži izmanto, piemēram, lauku piekūns


IlzeP 17.februāris, 14:11

Vai tikai nebūs cita piekūnu suga?


Amanda 17.februāris, 11:42

Varbūt dziedātājstrazda ligzda.


zane_ernstreite 17.februāris, 11:29

Paldies Jums, Dagmāra, par precizējumiem! Ak šie smalkumi, kas man ir, nu jā, parāk smalki...


dziedava 17.februāris, 10:20

Tas vairāk ir skatāms (ar lupu) nekā taustāms. Doma tāda, ka tā kājiņa nav tāda izteikta kāja, bet vairāk kā striķītis, kurā galviņa karājas. Te var labi saprast striķīša domu: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=17065 Bet tiem "striķīšiem" nav obligāti jābūt gariem, var būt arī īsi, kā, piem., te: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=22750 Galvenais, ka nav tāda stabila kāja, uz kuras varētu galviņa stāvēt, ja pagrieztu ar galviņu uz augšu. Ja nekādas kājas nav vispār, tad gan var būt atkal citas sugas, ko bez mikroskopēšanas nenoteiks.


Durkts 17.februāris, 08:30

Paldies. Kā to ļenganumu konstatē? Jāgaida, kad beigsies mīnusi vai arī salā var pabakstīt?


Mežirbe777 16.februāris, 22:25

Basidioradulum radula.


Matrus 16.februāris, 16:06

Paldies Ilona par gulbju kontrolēm! No tiem 4 šoziem nebija vēl atzīmēti. droši vien janvārī uzturējušies Dārziņu attekā. Poļu gulbis EV481 - pirmā kontrole kopš gredzenošanas (343 dienas atpakaļ).


Amanda 16.februāris, 14:48

Izskatās pēc jauna vistu vanaga.


zemesbite 16.februāris, 14:25

Paldies, Renāte!


Kiwi 16.februāris, 12:56

Uldi, diemēž foto kamera nebija līdzi, bet uz galvas gaišas svītras un pati pelēcīga, izskatot meža pūces bildes, noteikti meža pūce.


roosaluristaja 16.februāris, 12:12

Analizējot visus faktus, meža pūce 99%, bet nu, protams, ja pieņemam lēmumu tikai no šī foto, tad sugu noteikt nav iespējams


zemesbite 15.februāris, 21:14

Paldies, Julita!


adata 15.februāris, 07:42

Gaiši tie ir, kad svaigi, pēc tam tumšojas.


dziedava 14.februāris, 23:23

Hmm... interesanta toņu maiņa, bet augļķermeņi nav pat aizmetušies. Protams, sals dara savu..


zemesbite 14.februāris, 21:31

Paldies, Vija!


W 14.februāris, 20:54

Paldies!


zemesbite 14.februāris, 12:27

Paldies, Renāte!


artis113 14.februāris, 12:04

Mežirbe, kas paēdusi lazdu skaras?


IlzeP 14.februāris, 09:20

Kuram šeit taisnība?


IlzeP 14.februāris, 09:20

Jāmaina uz Aporpium canescens?


IlzeP 14.februāris, 09:19

Jāmaina uz Oxyporus latemarginatus?


Ziemelmeita 13.februāris, 22:03

Paldies,Julita! Ja vēl kāda bumbiņa būs uz mizas gabaliņa, rīt uztaisīšu vēl kādu mikroskopiju. Pirms šī skatīju sūnu, lai gan stikliņš bija cits, gan jau kāds sūnas puteklītis ticis virsū.


dziedava 13.februāris, 21:54

Nevienāds krāsojums liecina par traucētu attīstību. Tai skaitā var būt sala dēļ.


zemesbite 13.februāris, 21:40

Paldies, Astra!


Ziemelmeita 13.februāris, 21:37

Ja uz egles sveķiem, tad tā būs sēne Sarea resinae.


zemesbite 13.februāris, 21:09

Julita, šajā foto šūnainei redzams kaut kas violets, varbūt sala dēļ krāsa mainījusies.


IlzeP 13.februāris, 20:42

"Lāču konsīlija" komentārs: "Apzinoties, ka lāča tiešas klātbūtnes novērojuma laikā ne vienmēr ir iespējams gadījumu arī iemūžināt foto/video formātā, ļoti novērtējams būtu gadījuma apraksts".


IlzeP 13.februāris, 20:40

"Lāču konsīlija" komentārs: "Ļoti novērtējami būtu šādiem ziņojumiem pievienot zinātnisko vērtību - lāča klātbūtnes pazīmju fotofiksāciju, pēdas gadījumā ar priekšķepas pēdas nospieduma mērījumu".


IlzeP 13.februāris, 20:39

"Lāču konsīlija" komentārs: "Ļoti novērtējami būtu šādiem ziņojumiem pievienot zinātnisko vērtību - lāča klātbūtnes pazīmju fotofiksāciju, pēdas gadījumā ar priekšķepas pēdas nospieduma mērījumu".


IlzeP 13.februāris, 20:37

"Lāču konsīlija" komentārs: "Pēc saziņas ar ziņojuma iesūtītāju bija iespēja ievākt ģenētisko paraugu. Rezultāti sugas identifikācijai - "nav lācis". Tāpēc ļoti novērtējams ir turpmākajiem šāda veida lāča klātbūtnes pierādījumiem ievākt arī ģenētiskā materiāla paraugu."


IlzeP 13.februāris, 20:36

"Lāču konsīlija" komentārs: "Lūgums pēdas nospiedumu fotografēt vairākreiz (dažādos attālumos, leņķos) - jo pēc vienas fotogrāfijas, kurā pēdas nospiedums ir neizteikts, nevar ziņojumu apstiprināt."


IlzeP 13.februāris, 20:33

"Lāču konsīlija" komentārs: "Citā reizē lūgums būtu ievākt ekskrementa paraugu, jo 100% piederību sugai apstiprināt var tikai ar ģenētiskajām analīzēm."


guta7 13.februāris, 17:13

Paldies, Astra, ka pamanīji, biju nokļūdījusies izvēlē!


meža_meita 13.februāris, 08:22

Paldies Raivo par sēnītēm, novērojuma gadā vēl nepazinu :)


dziedava 12.februāris, 23:20

Oho, interesanta mikroskopija! Bet jā, laikam nekas cits man ar nenāk prātā.


VijaS 12.februāris, 22:52

Līga, atļāvos pievienot mikroskopiju :). Julita, par šo mēs jau reiz runājām, ka tik īsi elateru gali neatbilst greizajai pilienītei. T. scabra nesanāk, jo sporām nav tīkliņš (tajā senajā mikroskopijā laikam īsti nevarēja saprast rakstu), bet tās ir vienmērīgi kārpainas. Uz elaterām gan izteiktu bumbuļu nav, tikai tie mezgli, ar ko sākas nosmailojumi, bet tā kā gali ir ļoti īsi un arī vijumi salīdzinot ar greizo pilienīti nav tik līdzeni, domāju, ka šī drīzāk pieskaitāma Karstena (spuraingreizajām ) pilienītēm.


dziedava 12.februāris, 21:52

Tās varētu būt gļotsēnes (vai sēnes) ar sēni (pelējumu), bet mikroskopijā visdrīzāk ir iekļuvusi sūna.


dziedava 12.februāris, 21:22

Te šāda mikroskopēšana nepalīdzēs. Vajag 1000x palielinājumā saskatīt, vai sporām ir smalks tīkliņš. Un arī vislielākā palielinājumā ne vienmēr to var skaidri ieraudzīt. :/ Var mēģināt tikai pēc kopskata- vai vāciņš noplīst pa precīzu apli (crateriformis), vai arī galviņa saplaisā neregulāri (decipiens). Man te izskatās drīzāk pēc H.decipiens. Tuvplānā skatot ar lupu varbūt var to apstiprināt.


Ivars Leimanis 12.februāris, 20:29

Būšu kļūdījies. Šī ticamāk ir Oxyporus latemarginatus.


Mežirbe777 12.februāris, 19:26

Paldies par ieteikumu! Jā, īsti raksturīga Jungūnijai nav, lai gan aug uz citas piepes.


Ivars Leimanis 12.februāris, 19:22

Tomēr būs kaut kas cits. Domāju - Trechispora mollusca.


dziedava 12.februāris, 19:17

Veicu revīziju mājās esošajiem P.ovisporum / P.notabile paraugiem. Ja man būtu iespējas, veiktu sekvencēšanu. Balsoju par to, ka abas ir viena suga, tikai atkarībā no apstākļiem ar vai bez kājiņas. Tas pats ar šiem paraugiem. Ja labi sabolās, tad arī sēdošajām var sabolīt kājiņu. Un Ph. notabile ietver gan sēdošas, gan ar kājiņu. Tā ka pēc pašreizējām zināšanām lieku abiem paraugiem vienu sugu, bet saglabāšu. Ja nu būs kādreiz iespēja DNS analīzes veikt, tad te būs lieliski paraugi. :)


Ivars Leimanis 12.februāris, 18:59

Nokļūdījos! Šis ir lielāks retums - kāriju aporija Aporpium canescens.


Ziemelmeita 12.februāris, 18:21

Paldies,Ivar!


Ivars Leimanis 12.februāris, 18:03

Egļu violetpiepe


dziedava 12.februāris, 13:05

Veicu tehniskas nosaukumu izmaiņas. Nosaukuma maiņa nenozīmē, ka suga pārnoteikta. Šī nav :)


Mežirbe777 12.februāris, 11:19

Apskatīju 08.02. Šķiet, pastāvīgā sala iestāšanās attīstību ir iepauzējusi. 15.02 plānoju vēlreiz apskatīt.


dziedava 12.februāris, 10:35

Vai nav sanācis vēlreiz apskatīt, vai kas attīstās?


dziedava 12.februāris, 10:14

Paldies, Raivo! :)


Mežirbe777 12.februāris, 03:45

Junghuhnia pseudozilingiana.


Mežirbe777 12.februāris, 03:42

Phellinus tremulae.


Mežirbe777 12.februāris, 03:39

Ražens Bjerkandera adusta eksemplārs.


Mežirbe777 12.februāris, 03:33

Oxyporus populinus.


Mežirbe777 12.februāris, 03:24

Laetiporus sulphureus.


Mežirbe777 12.februāris, 03:17

Daudz piedzīvojusi Phellinus igniarius.


Mežirbe777 12.februāris, 03:05

Phellinus chrysoloma.


Mežirbe777 12.februāris, 03:00

Viennozīmīgi Trametes gibbosa.


Mežirbe777 12.februāris, 02:55

+1 balss par Fomitopsis pinicola.


Mežirbe777 12.februāris, 02:53

Fomes fomentarius.


Mežirbe777 12.februāris, 02:40

Fomes fomentarius.


dziedava 11.februāris, 21:48

Šo mikroskopēju, sk. manas piezīmes.


Ivars Leimanis 11.februāris, 20:38

Ticamāk Onnia tomentosa.


Ivars Leimanis 11.februāris, 19:53

Coltricia perennis


mufunja 11.februāris, 13:16

Paldies Julita :)


DainisGeo 10.februāris, 23:11

Piekrītu, ka tā nebija sākotnēji manis domātā Hygroamblystegium suga. Tomēr ar B. salebrosum nesakrīt raupjā seta un dzīsla, kas aiziet līdz lapas smailei, kā arī sīkākais lapiņu izmērs. Šobrīd drīzāk šķiet, ka varētu būt B. populeum. :)?


zemesbite 10.februāris, 18:14

Paldies, Renāte!


zemesbite 10.februāris, 18:13

Paldies, Ansi!


dziedava 10.februāris, 16:09

Mikroskopēju, suga pareizi noteikta.


Karmena 10.februāris, 13:05

Paldies par labojumu, Dagmāra!


IlzeP 10.februāris, 13:03

Statuss "B" izmantojams tikai ligzdošanas sezonā.


Vīksna 10.februāris, 12:10

Paldies !


dziedava 10.februāris, 11:30

Nu tad vien pašai jāizlemj, vai pietiekami staipīgs, ka var likt šo sugu :). Jo foto neko no tā, ka staipīgs, neredz. Citreiz var pastaipīt un nobildēt "pārstaipu", tad arī kļūst skaidrāks :)


Ziemelmeita 10.februāris, 11:24

Paldies,Julita! Šoreiz noslinkoju un nepaņēmu paraugu.


StarFlare 10.februāris, 09:59

Izskatās pēc dzeltenās stērstes mātītes.


dziedava 10.februāris, 09:37

Pēc foto grūti saprast, bet varētu mikroskopēt - smukas sporas un kapilīcijs, kas ļoti savijas pats ar sevi, tad būtu skaidrs :)


kamene 10.februāris, 08:59

Paldies, Renāte! Hipogimnijas arī tur pat daudz bija, neieskatījos, ka šī ir savādāka.


Igors 10.februāris, 08:26

Rietumu dzilnītis‚ Sitta europaea caesia


angel 09.februāris, 22:42

Paldies, Edgar! Pirmo reizi tāds gadās! Domāju sastresojies lauku cīrulis. Pieliku vēl bildes, kur divi.


VijaS 09.februāris, 22:11

Paldies, Julita, par noteikšanu! :)


dziedava 09.februāris, 21:43

Pēc ļoti stūrainajām sporām šķiet, ka varētu būt medainā bumbulīte Oligonema favogineum. Vai netika novērots, ka augļķermeņi izteikti vertikāli izstiepti? Ja to nekādi nevar noteikt, tad varbūt var mikroskopēt ne tikai sporas, bet arī kapilīcija pavedienus? Būtu jāredz, cik tie resni (kaut vai salīdzinājumā ar sporām).


Ziemelmeita 09.februāris, 21:17

Paldies,Renāte! Mēģināšu tikt līdz sporām.


megemege 09.februāris, 19:27

Paldies, Vija!


krista84 09.februāris, 19:17

Paldies,Julita! Saule un sniega atstarotā gaisma.Ideāli apstākļi fotografēšanai.


VijaS 09.februāris, 19:10

Jā, Lielajā sēņu grāmatā minēts tieši uz alkšņiem un lazdām.


dziedava 09.februāris, 17:32

Skaisti foto! :)


meža_meita 09.februāris, 15:53

Ar nelielu iespēju, ka var būt arī ļoti līdzīgā Chaenotheca trichialis. Ja reiz ķērpis nonācis uz priekšmetstikliņa, tad vairs nav grūti tikt arī līdz sporām (atrodas tajā galviņā). To forma, krāsa un izmēri ļoti palīdz noteikšanā.


Vīksna 09.februāris, 01:43

Paldies !


dziedava 08.februāris, 23:54

P.S. Ja ir paraugs, tad ir vērts saglabāt.


dziedava 08.februāris, 23:53

Aveņgļotsēnei līdzīga, jā, bet nav. Šūnainēm Latvijā zināma viena suga - violetā šūnaine. Bet šajā foto neizskatās diži violeta, tāpēc mazliet šaubos, jo ir vēl iespējama Siphoptychium reticulatum (tīklotā šūnaine), kam tonis vairāk atbilst, bet tad virsmai vajadzētu būt vairāk tīklotai. Man ir bijuši līdzīgi paraugi, ko pēc foto D.Ļeontjevs (sugas aprakstītājs) tomēr noteica par violeto. Bet nu pagaidām tāpēc atstāju noteiktu tikai ģints līmenī.


Alvis Āboliņš 08.februāris, 22:04

Tajā mežā varētu arī gaidīt ligzdošanu.


ekologs 08.februāris, 21:11

Kā tik arī nav kāds no Latridiidae sp.


megemege 08.februāris, 20:32

Vija, vai tā var augt uz lazdas?


Vīksna 08.februāris, 19:47

Paldies !


ekologs 08.februāris, 19:43

Kāds no lapgraužiem, un, ja konkrētāk, tad iespējams Spradzis (Chaetocnema sp.).


dziedava 08.februāris, 10:12

Oho, kāds bagātīgs klājiens! Pēc novērojuma laika un kopskata, šķiet, vajadzētu būt vīnogķekaru dzelksnītei. Būtu bijis labi saprast, vai bumbiņām ir ļenganas kājiņas, tāpēc suga sanāk vairāk kā minējums.


dziedava 07.februāris, 23:06

Ļoti grūti saskatīt sporu rakstu, bet aizdomas, ka nav tik smalks regulārs tīkliņš, kā S.fusca vajadzētu


Vīksna 07.februāris, 21:39

Paldies !


Laimeslācis 07.februāris, 19:41

Paldies, Dagmāra, par skaidrojumu un sugas noteikšanu!


dziedava 07.februāris, 19:33

Interesanti, ka tik mazas sporas, lai arī augums liels. var. rufescens sporas ir 6-7,5 mkm, bet var. fusca vajadzētu būt 8-9 mkm. Vismaz pēc Nannengas


zemesbite 07.februāris, 19:01

Paldies, Artur! :)


dziedava 07.februāris, 17:13

Visticamāk paliks nenoteikts. Neredzu smalku tīkliņu ar daudzām, vienmērīgi izvietotām acīm.


dziedava 07.februāris, 15:14

Te nav neviena mikro-foto un par sporām nav pierakstīts, vai kārpainas vai ar tīkliņu, līdz ar to noteikšana nav iespējama.


Ziemelmeita 07.februāris, 10:42

Paldies,Renāte, par skaidrojumu. Pamazām iepazīstu kērpjus.


meža_meita 07.februāris, 09:40

Ķērpis, ķērpis. Krāsu reakciju ar reaģentiem rada ķērpju lapoņos esošās skābes. Sūnas tādas skābes nesatur, tāpēc to noteikšanā reaģentus neizmanto.


meža_meita 07.februāris, 09:39

Leprārijas ir tādas smalki miltainas, bez lapveida daivām.


ekologs 07.februāris, 08:15

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii).


dziedava 07.februāris, 00:36

Mārīt, manam telefonam ar tādas iespējas nav. Tāpēc man ir planšete. Bet, jā, man arī pašreizējā situācija galīgi nepatīk :(


zemesbite 06.februāris, 21:52

Paldies, Renāte!:)


zemesbite 06.februāris, 21:50

Julita, šāds pakalpojums manam telefonam nav pieejams, tāpēc turpināšu norūdīt nervu sistēmu :D


meža_meita 06.februāris, 21:34

Izskatās pēc parazītiskās sēnes, kas aug pār ķēpju lapoņiem.


dziedava 06.februāris, 09:36

Mārīt, ja iespējams, jāuzliek Dabasdatu aplikāciju un jāziņo ar to. Bez aplikācijas novērojumu pievienošana Dabasdatos šobrīd ir mazohisms :/, bet ar aplikāciju nav tādu problēmu.


zemesbite 06.februāris, 01:44

Paldies, Vija, par gļotsēņu noteikšanu! Esmu atpalikusi no jaunajiem nosaukumiem, jo nebija iespējams atvērt DD, kur nu vēl pievienot novērojumus. Tagad, ja ļoti sakoncentrējās, tad dienas laikā kaut ko izdodas pievienot. Kad braukšu uz to pusi, tad paskatīšos kādas ir izmaiņas. :)


zemesbite 06.februāris, 01:27

Paldies, Julita! :)


dziedava 05.februāris, 22:24

Vija, tieši tāpēc arī tik daudz samikroskopēju, jo neatceros nekad tik skaidru un daudz


VijaS 05.februāris, 22:24

Varētu būt kāda no kocītēm. Arī vēl pavisam nenobriedusi.


VijaS 05.februāris, 22:21

Ļoti tipisks izskats, kas, manuprāt, ļauj noteikt sugu jau plazmodija stadijā. "Rāpošana" pa to klājenisko sēni arī liecina par labu vīnogķekaru dzelksnītei. Ļoti interesanti būtu pavērot, kas notiek ar attīstību tagad, ja ir uznācis sals.


VijaS 05.februāris, 22:06

Perfekti skaists tīkliņš! :)


ekologs 05.februāris, 19:25

Paldies, Marek! :)


Ziemelmeita 05.februāris, 19:07

Ziemas kātińpiepei ir poras, šī ir lapińsēne, visdrīzāk kāda no turzenēm.


nekovārnis 05.februāris, 19:02

Varētu būt.


ekologs 05.februāris, 16:22

Smecernieks (Otiorhynchus sp.).


ekologs 05.februāris, 15:34

Cik nu iemūžināju pazīmes, bet liekas, ka atbilst Limodromus assimilis. Ko Mareks, Uģis teiks?


Ansis 05.februāris, 14:42

1.foto ir diegu hipns (Hypnum cupressiforme var. filiforme)


Ansis 05.februāris, 13:52

Šādas ar būtu vācamas. Aptuveni tā izskatās sīkās vairgumiņu samtītes (Rosulabryum, Gemmabryum ģintis), kuras var noteikt tikai pēc vairgumiņu izmēriem uc. mikroskopiskām pzīmēm.


Ziemelmeita 05.februāris, 13:08

Paldies,Evita!


Ziemelmeita 05.februāris, 13:06

Ķērpis vai sūna? Mulsina krāsošanās KOH šķīdumā. Vai sūnas tā dara?


Ziemelmeita 05.februāris, 13:02

Paldies,Ansi, par sūnu noteikšanu un labojumiem. Turpmāk ievākšu.


Ansis 05.februāris, 12:51

Šāda izskata, uz koksnes (nevis dzīva koka vai mizas) augošus hipnus ir vērts ievākt "uz aci" neredzmo pazīmju izpētei mikroskopā.


Loliksa 05.februāris, 12:29

Paldies, tante google izmeta sākuma Cneorhinini, bet neveicās ar nekā skaidra atrašanu.


Vladimirs S 04.februāris, 23:24

Спасибо, за и информацию, теперь буду знать!


Ragaste 04.februāris, 17:05

Varu minēt, ka pirmajā bildē redzams Sphaerophoria scripta tēviņš, jo spārni ir stipri īsāki par vēdera garumu. Principā šī suga ir vienīgā, kur tās tēviņus var šādi atpazīt, neskatoties uz to ģenitālijām. Taču otrajā bildē redzama Sphaerophoria mātīte un tām parasti sugas ir ļoti grūti nosakāmas, tāpēc arī lai paliek kā vienkārši Sphaerophoria sp.


VijaS 04.februāris, 12:24

Paldies, Uģi!


dziedava 04.februāris, 10:25

Skatos, ka Merismodes fasciculata grupējas tādās grupiņās. Bet tur tad būtu jāiedziļinās - ir vai nav.


dziedava 04.februāris, 10:21

Vai ir pētīts, kā Resupinatus poriaeformis atšķiras no Merismodes?


kamene 04.februāris, 09:29

Paldies, Dagmāra!


Ziemelmeita 03.februāris, 21:06

Paldies,Renāte!


zemesbite 03.februāris, 17:03

Paldies, Julita! :)


dziedava 03.februāris, 15:01

Jāmikroskopē


Ziemelmeita 03.februāris, 13:36

Paldies,Raivo!


Vīksna 03.februāris, 13:15

Paldies !


Mežirbe777 03.februāris, 13:02

Ķērpis Sclerophora sp. Ar lielu varbūtību S. coniophaea (Konusveida Sklerofora).


Miksrieksts 03.februāris, 01:03

Purva krokvācelīte


IlzeP 02.februāris, 22:08

Paldies, skaidrs, mana ziņkāre apmierināta.


pustumsa 02.februāris, 20:09

Paldies!


zemesbite 02.februāris, 18:30

Paldies, Uldi! :)


AliseS 02.februāris, 18:27

Paldies, labi, ka bija video, kur izpētīt. Zebiekste, nevis sermulis.


zemesbite 02.februāris, 17:46

Kura no flēbijām?


roosaluristaja 02.februāris, 17:24

Jūs asti šim dzīvniekam redzējāt? Pēc sejas sermulis un zebiekste ziemā izskatās vienādi. Zebiekste ir salīdzinoši daudz biežāk sastopama


zemesbite 02.februāris, 16:58

Paldies, Uģi! :)


Linards Dedzis 02.februāris, 15:56

Šo augu pētīju, līdz kamēr tā nosala, fiksēju vēlāko šīs sugas ziedēšanas laiku.


grieze 02.februāris, 12:53

Ja putns nav redzēts, tad 2. februārī mušķērājs bez pierādījumiem ir retumu komisijas izvērtēšanai. Balsis un saucieni var būt līdzīgi arī citām sugām. Lai pierādītu šādu Āfrikas migranta novērojumu februārī ir jābūt foto vai ierakstam.


roosaluristaja 02.februāris, 10:27

Pazīme "D" tiek lietota attiecībā uz ligzdošanas sezonu. Apodziņš uzsāk ligzdot salīdzinoši vēlu. Lai arī viņš var dziedāt arī tagad februārī, apzīmēt šādu novērojumu ar "D" nav īsti pareizi


megemege 02.februāris, 08:54

Paldies, Uldi!


megemege 02.februāris, 08:52

Paldies!


Mežirbe777 02.februāris, 00:30

Skaistā Chaenotheca phaeocephala :)


Miksrieksts 01.februāris, 22:17

Paldies, Ansi, par labojumu un paldies, Ivar, par komentāru!


Miksrieksts 01.februāris, 20:23

Man pēc ložņu gundegas izskatās


Miksrieksts 01.februāris, 20:20

Lielā greizkausīte :)


Ziemelmeita 01.februāris, 19:08

Sūna-viłńainā skrajlape.k


VijaS 01.februāris, 13:44

Jā, Islandes cetrārija. :)


BI 01.februāris, 12:42

Kaija ir no Drauga spārna. Pie viņiem nonākusi 22.06.2020 no Ventspils ar lauztu kreiso spārnu. Pašlaik vēl nezinu par brīvībā laišanas laiku.


Vīksna 01.februāris, 12:37

Paldies !


IlzeP 01.februāris, 10:07

Paldies, Aigar!


Aigars 01.februāris, 09:23

Dažas dienas iepriekš - 30.09. Samanīju datumu.


Ragaste 31.janvāris, 22:18

Šī ir Merodon equestris mātīte. Criorhina ranunculi ir savādāks spārnu dzīslojums. Gana daudzas ģintis, ja ir "piešauta" acs, ir gana labi atšķiramas pēc spārniem.


ekologs 31.janvāris, 21:54

Manuprāt, Krustziežu stublāju smecernieks (Ceutorhynchus pallidactylus).


Mežirbe777 31.janvāris, 21:08

Pholiota squarrosa.


Ziemelmeita 31.janvāris, 20:51

Paldies!


marsancija 31.janvāris, 20:32

Šogad mūsu gulbim pilngadība- 18 gadi :)!


Ziemelmeita 31.janvāris, 19:59

Táda bija arī mana doma, bet no violetas krāsas tur nav ne vēsts. Ja nu slapjumā tāda palikusi, jo saules jau arī nav, lai tā izbalētu. Citādi pavisam svaiga un smuka.


Siona 31.janvāris, 19:41

Vai varētu būt Phenacoccus piceae? - https://www.researchgate.net/figure/First-instar-of-Phenacoccus-piceae-on-Picea-abies-recent-collection-data-Kaunas_fig8_254326393


roosaluristaja 31.janvāris, 19:40

Iespējams pabalējusi Trichaptum abietinum


IlzeP 31.janvāris, 19:29

Paldies!


AtisL 31.janvāris, 18:13

Jā - abos datumos bija uz vietas.


Ziemelmeita 31.janvāris, 15:30

Paldies,Ansi, pārliku. Tapēc likās savādi, lasiju,ka ložńu zvīńlapei sporu vācelītes ir łoti reti, bet paraugā bija daudz. Praulu četrzobi nemācēju saskatīt. Jāpapēta paraugs vēlreiz.


roosaluristaja 31.janvāris, 14:51

Ir jau pašlaik zaļā ziema un klimats kļūst siltāks, bet ne jau tik traki, ka mazos ērgļus var sastapt janvārī.


DainisGeo 31.janvāris, 11:40

Paldies!


Ansis 31.janvāris, 11:13

Sporu vācelīte ir praulu četrzobei - to derētu pārlikt atsevišķā ziņojumā


IlzeP 31.janvāris, 09:41

Vai pareizi saprotu, ka putns tur bija gan 1. oktobrī, gan 30. novembrī?


dziedava 31.janvāris, 00:49

Ilze, varbūt savādi, bet nu jau diezgan pierasti ;), tāda lieta ik pa laikam tiek novērota. Mēģinu izķeksēt un ieķeksēt no jauna. Bet tā vienkārši arī ne vienmēr nostrādā. Pēdējā reizē izķeksēju, tad aizgāju uz 1.lapu un iegāju novērojumā no turienes un tad ieķeksēju. Tad nostrādāja. ;) Un ir vēl cita lieta, pamanīju, ka ne visi interesantie saglabājas arhīvā. Vakar vajadzēja atrast - nebija, lai arī ķeksis stāv. Vienīgais, ko varēju izdomāt - pēc ķekša tika mainīta suga, bet tas būtu vēl jāpārbauda, vai ir īstais iemesls. Principā nav brīnums, ja interesants novērojums tiek pārnoteikts. Būtu žēl, ja tamdēļ tas pēc tam nebūtu interesantajos atrodams.


Ivars Leimanis 31.janvāris, 00:12

Dūnīte.


BI 30.janvāris, 23:35

Gredzenots 29.04.2024. 0,5 km attālumā


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts