Ar šo rakstu aizsākam stāstu sēriju, lai tuvāk iepazīstinātu ar cilvēkiem, kas Dabasdatu lietotājiem zināmi kā aktīvi novērojumu ziņotāji vai/un brīvprātīgie palīgi sugu noteikšanā.

Vēlos jūs iepazīstināt ar cilvēku, kura vaboļu atradumiem seko pasaules vadošais vaboļu pētnieks, profesors Arvīds Barševskis, un kuru apbrīno visi, kas dzenas pakaļ tauriņiem, blaktīm un koksngraužiem – Mareku Ieviņu.

Klusais puisis pirms 15 gadiem pārdeva dzīvokli Pļavniekos un nopirka mājiņu pie veikala Kolkā. Zvejniekciems ar skarbo klimatu viņam bija iepaticies jau no tiem laikiem, kad brauca ciemos pie Engures jūras skolas drauga uz Kolku. Tā kā māte viena pati audzināja divus bērnus, ilgi skolas solā pavadīt viņš nevarēja. Jūrniecības klasē mācījās, jo cerēja apceļot pasauli, bet ātri vien saprata, ka diez ko tālāk par līci netiks. Marekam vienmēr tā īpašāk interesējusi ģeogrāfija, vēsture un daba. Tikko parādījās portāls Dabasdati.lv, viņš piereģistrējās ar ātrumā izdomātu lietotājvārdu "nekovārnis", lai varētu lūkot, ko interesantu citi atraduši. Bet tā pa īstam te ienira 2014. gada decembrī, sāka likt savu novērojumu fotogrāfijas, un tagad, 2020. gada vasarā statistikas lapā var redzēt: publicēti teju 10 tūkstoši novērojumu par 2073 sugām, no tām 95 ir dienas tauriņi, vairāk nekā 650 vaboļu sugas, no tām 73 sugu koksngrauži, un ap 200 blakšu sugu.

Mareks Ieviņš. Foto: Anitra Tooma

Kā parasts cilvēks var tiiik daudz ieraudzīt dabā? Liela veiksme ir dzīvot izcilā dabas teritorijā: Slīteres nacionālajā parkā dabas daudzveidība, protams, ir lielāka kā Rīgā. Un vēl – ir jāiet dabā. Dienām un naktīm hipnotizējot glāstāmu viedierīci, var apskatīt tikai to, ko pamanījuši citi. Pievakarē, kad sarunājāmies, Mareks jau bija 7 stundas lodājis pa Zilo kalnu krauju, pats pieticīgi saka, ka retumu bijis maz, no koku lapotnes izpurinājis vien pāris retus koksngraužus. Arī tad, kad aizejam pie kuplās egles bildēties, viņš papurina čiekuru cerībā ieraudzīt kādu sīku blakti, parāda burkšķos koksngrauzi, kas izliekas par lapseni. Pie šķūnīša pa malkas skaldāmo bluķi aizrāpo vienraga briežvabole, tādu es savā pagalmā nekad nebiju manījusi, un neredzētu arī, ja Mareks neparādītu. Kad pasūrojos, ka šogad mums visi zalkši izmiruši, Mareks pieliecas, ieskatās malkā un parāda man sešus! Citas dienas es varēju to malkas kaudzi vai hipnotizēt, bet tur sildījās tikai viens zalktis.

Nu ir cilvēki, kas redz vairāk, esmu pārliecināta, bet Mareks tikai pieticīgi rausta plecus un smaida, kad metos viņu apbrīnot. Taču pateicoties viņa acīgumam, Dundagas novads pāris gadus bija dienas tauriņiem bagātākais apvidus, tagad izrādās, ka te mīt visretākās blaktis un tik neredzētas vaboles, ka profesors Arvīds Barševskis traucas pāri visai Latvijai, lai ietu pa Mareka pēdām un pats savām acīm ieraudzītu Latvijai jaunu sugu. Profesors atzīst: "Mareks ir unikāls dabas pētnieks. Viņā ir viss, kas vajadzīgs īstam pētniekam: plašas zināšanas par daudzām kukaiņu sugām, un tās viņš apguvis pašmācības ceļā, viņam ir lieliska intuīcija, es pat teiktu "oža" uz retumiem, un viņam ir dzirkstelītes acīs. Mareks dabu pēta ar aizrautību, azartiski."

Zemesblakts Lasiosomus enervis – viena no Mareka atklātajām Latvijai jaunajām blakšu sugām. Foto: Mareks Ieviņš

Mareks ir arī Dabasdatu brīvprātīgais palīgs kukaiņu sugu noteikšanā. "Tur ir, ko pacīnīties! Dažreiz tikai pēc pāris stundu meklēšanas noteicējos un internetā izdodas pareizi noteikt kukaini līdz sugai. Bet ir vēl daudz grupu un dzimtu, kam es nemaz neķeros klāt, grūtākos eksemplārus palīdz noteikt Uģis Piterāns," viņš kā parasti ir kritisks par savu veikumu. "Lai varētu sākt noteikt savus atradumus, ir jābūt kaut minimālai izpratnei par dzimtām. Es dažādās vaboļu dzimtas esmu pārlūkojis simtiem reižu un nu jau saprotu, kur sākt meklēt, lai nekad mūžā neredzētu kukaini noteiktu līdz sugai." Ziemu Mareks aizvadīja kopā ar Uģi Piterānu, Dabasdatu vajadzībām izveidojot pārskatu par Latvijā sastopamajiem koksngraužiem, un uzaicināja pārējos uz cīņu – kurš sezonas laikā atradīs vairāk sugu. Pēc septiņām stundām, kas pavadītas mežos un pļavās, Mareks dodas mājup, mazliet atpūtīsies, tad atvērs Dabasdatus, un laiks apstāsies, palīdzot citiem noteikt kukaiņu atradumus. Vairāk par Mareka Ieviņa atradumiem varat lasīt viņa vietnē dabasfoto.lv.

Arvīda Barševska ieraksts Facebook: Pēc trīsdesmit piecu gadu meklējumiem beidzot es atradu Latvijā Nivellia sanguinosa!!! Daugavpils Universitātes kolekcijā ir no Krievijas, bet šis būs pirmais no Latvijas, turklāt paša bildēts un vēlāk noķerts! Baigais retums! Noķēru Dundagas novadā, dabas liegumā "Kaļķupes ieleja" pie Kaļķi, 16.06.2020. A. Barševskis leg. Paldies Mareks Ieviņš, ka dalījies ar informāciju par šīs sugas atrašanu Kaļķupes ielejā!

Anitra Tooma

2020-07-06

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.