Pie Engures ezera un Gulbenes novada Zeltalejā nu jau piekto gadu turpinās Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētījums par mājas strazdu Sturnus vulgaris ligzdošanu un migrācijām. Šo pētījumu, nu jau ar otru pētījumu projektu, finansē Latvijas Zinātnes padome.

1. attēls. Mājas strazds Sturnus vulgaris ar gredzenu. Foto: Ance Priedniece

Mājas strazdu pētījumā mēs katru gadu izsekojam ligzdu liktenim, apgredzenojam mazuļus, kā arī ķeram un gredzenojam pieaugušos putnus. Daļa no pieaugušajiem putniem ir aprīkoti ar ģeolokatoru – ap 1,5 g smagu ierīci, kas reģistrē gaismu, gaisa spiedienu, temperatūru un putna aktivitāti. Lai šos datus iegūtu, mums – zinātniekiem – putns ir jānoķer otrreiz un uztvērējs jānoņem. Mēs darbu gan Zeltalejā, gan pie Engures ezera turpinām arī šogad, taču nav izslēgts, ka kāds mājas strazds varētu izvēlēties ligzdot arī kaimiņu pagastos vai pat novados. Tādēļ ir ļoti liels lūgums ziņot autoram (oskars.keiss@lu.lv, 29236300) par novērotiem mājas strazdiem ar gredzenu uz kājas (1. att.). Pētnieki būs ļoti pateicīgi par ikviena gredzenota putna ziņojumu un vēl pateicīgāki, ja māju īpašnieki atļaus putnu sagūstīt, noņemt datu uztvērēju (ģeolokatoru) un putnu atkal atlaist brīvībā. Līdz šim pētījumu veikšanā mums Zeltalejā nesavtīgu palīdzību ir snieguši Ārija un Jānis Ločmeļi, par ko viņiem vislielākā pateicība! Esam ieinteresējuši arī vienu vietējo jaunieti – Linardu Eglīti.

Līdzšinējā datu analīze ir parādījusi, ka pieaugušie (vecie) mājas strazdi dzimto – Gulbenes novadu – atstāj uzreiz pēc ligzdošanas jūnijā un līdz aizceļošanai uz ziemošanas vietām Lielbritānijā uzturas Polijā un Vācijā (2. att.). Turpretim Engures ezera apkārtnē vecie mājas strazdi uzturas līdz pat oktobra beigām–novembra sākumam, un tad tie aizlido uz ziemošanas vietām Lielbritānijā.

2. attēls. Iezīmēto mājas strazdu uzturēšanās vietas (zilā krāsā – Engures ezera apkārtnes strazdi, oranžā – Gulbenes novada strazdi).

Lielākā daļa mājas strazdu migrācijas lidojumu notiek naktī, paceļoties līdz pat 2500 m augstumam un nepārtraukti lidojot līdz pat 22 stundām. Parasti gan lidojumi nav tik augsti un arī nav tik ilgstoši. Par šī pētījuma rezultātiem angliski jebkurš interesents var izlasīt zinātniskā žurnālā angļu valodā, otru mūsu pētnieku grupas rakstu par mājas strazdu pavasara atceļošanu visā Eiropā pēdējā gadsimta laikā - šeit. Par pētījumu latviešu valodā vairāk var lasīt žurnāla "Putni dabā" pērnā gada otrajā numurā.

Dr. biol. Oskars Keišs
pētījuma vadītājs
LU Bioloģijas institūta vadošais pētnieks