Aktīvie lietotāji: 0 Šodien ievadītie novērojumi: 149 Kopējais novērojumu skaits: 1224588
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ligzdošanas sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs tuvojas noslēgumam
Pievienots 2021-08-09 11:37:44

Mazo ērgļu kamera eglē

Vecāki savu lolojumu Pērli ļoti bagātīgi baroja, un forumā jau sāka jokot, ka šādi ēdot viņa nevarēs nekur aizlidot (video). Bija gan dienas, kad vecākiem nesekmējās ar pārtikas atrašanu – tikai 2 piegādes, bet rekords bija 29. jūlijā, kad jaunajam ērglēnam vecāki piegādāja 18 pārtikas vienības: 1 vardi, 1 kurmi un 16 grauzējus.


Skaistā Pērle iepozē kamerā. 19.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Dienā Pērle laiskojās ligzdā, sakopa savu jauno spalvu tērpu un, protams, trenēja skaistos spārnus. Savukārt naktīs pie viņas palika mamma, un nu jau lielajam bērnam vēl joprojām ļoti gribējās palīst zem viņas brunčiem, īpaši, ja laiks bija nemīlīgs (video). 18. jūlijā bija pirmā nakts, kad Anna sāka radināt bērnu pie patstāvības arī naktī un ligzdā nepalika. 3. augustā Pērle beidzot sāka apgūt teritoriju ārpus ligzdas un uzlēca uz zara tās kreisajā pusē, un tur arī pavadīja 4. augusta nakti. Uz šī zara viņai patika arī gaidīt vecākus un ēdiena piegādi. Ar katru dienu jaunais ērglēns apguva arvien citus zarus ap ligzdu līdz 8. augusta rītā beidzot ielidoja mežā iepretī ligzdai. Vēlāk mamma atnesa uz ligzdu peli un atvilināja bērnu atpakaļ. Tās pašas dienas pēcpusdienā vistu vanags uzmācīgi pārlidoja no viena ligzdas koka zara uz citu, un Pērle agresīvi to dzina projām (video).


Pērle, kārtējais grauzējs un gādīgais tēvs 04.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazo ērgļu kamera bērzā

18. jūlijā pēc ilgāka pārtraukuma ligzdā uzturējās abi pāra putni. Viņi labiekārtoja ligzdu un izrādīja savstarpējās simpātijas. Jūlija beigās abi diezgan aktīvi gatavojās nākošajai ligzdošanas sezonai, un 28. jūlijā Andris atnesa savai sirdsdāmai uz ligzdu grauzēju.


Abi pāra putni ligzdā 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Pēdējā mēnesī vistu vanags ir divas reizes mēģinājis uzbrukt nu jau lielajiem Grāfa un Grāfienes bērniem. Pirmais mēģinājums bija 17. jūlijā, savukārt otrais – 1. augustā – mirklī, kad mamma bija atlidojusi jaunos putnus barot.


Vistu vanaga uzbrukums 17.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Māris Strazds atbildēja uz forumiešu jautājumu, vai vistu vanags var aiznest tik lielu melnā stārķa cāli: "Aiznest viņš tos tiešām vairs nevar, taču izsist no ligzdas un apēst zemē gan var. Vecākais dokumentētais putns, kas tādā veidā ir gājis bojā Latvijā, ir bijis 58 dienas vecs. Faktiski tas putns bija gandrīz lidspējīgs, un viņa svars divas dienas pirms bojāejas bija 2,7 kg. Vistu vanaga tēviņš (kas arī tajā gadījumā bija vainīgais) var sasniegt maksimāli 1,1 kg (ASV, domājams, lielāki putni, nekā Eiropā). Tātad vistu vanags tiek galā ar upuri, kas vairāk nekā 2x pārsniedz viņa paša svaru."

Naktīs, savukārt, mazo stārķēnu mieru ik pa laikam iztraucēja meža pūces mātīte (video). Jau kopš pirmās olas izdēšanas ir šaubas, vai šajā ligzdā pieaugušie spēs izbarot jaunos putnus līdz rudenim. Liels paldies Simoninnai no foruma, kura ir apkopojusi visas jūlija barošanas reizes. Labākajās dienās novērotas 7 barošanas reizes, sliktākajās – 3. Savukārt Sniedziņš forumā ir izrēķinājis, ka jūlija mēnesī Grāfienei bija 86 barības piegādes, Grāfam – 82 (video). Vidējais aritmētiskais – 5,4 reizes dienā.

Augusta sākumā, kad laiks kļuva vēsāks un lietaināks, arī ēdiena piegādes kļuva retākas. Ornitologs Māris Strazds skaidro, ka lielam optimismam nav pamata: "Es domāju, ka vecāki baro retāk, jo vienkārši nevar atrast, ar ko barot. Arī tas, ka barībā parādās sienāži, sliekas u.tml. nieki, neko labu neliecina. Un vēl – ja ņem pašu jaunāko putnu, kas ir sekmīgs (t.i. sasniedzis vismaz ligzdošanas vecumu; ligzdu atstāja 87 dienu vecumā) un šo putnu šķilšanās datumu, tad ātrākais, kad vecākajam cālim vajadzētu atstāt ligzdu, ir 7. septembrī. Vidējais vecums sekmīgiem putniem, ligzdu atstājot, ir 83 dienas. Ja ir barība un apstākļi, tad tēviņš parasti baro mazuļus līdz pēdējam. Mātīte to dara ļoti reti. Vēlākais datums, kad līdz pēdējam baroti jaunie putni ir atstājuši ligzdu, ir tieši 7. septembris. Mare, kas ir tas jaunākais sekmīgais putns, ligzdu atstāja 18. augustā. Dati saka to, ka šī ligzda var būt vismaz šķietami sekmīga, bet izredzes patiesībā ir ļoti mazas."


Grāfu skaistie bērni 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Starp ēdienreizēm jaunieši laiskojas, pucējas, trenē savus skaistos spārnus, mazliet demolē ligzdu un rotaļājas ar to, ko ligzdā var atrast. Dažkārt jaunie stārķi sabīstas no kaimiņos dzīvojošās vāveres un tad demonstrē, cik lieli var sabozties trauksmes pozā un nikni rūkt. Vecāki ligzdā uzturas ļoti īsu mirkli, tikai lai atrītu barību. 2. augustā, pēc ilgiem laikiem, bija tā retā reize, kad visa ģimene bija kopā, jo abi vecāki viens aiz otra ielidoja ligzdā, lai barotu savus mazuļus (video).

Baltie stārķi Tukuma novadā

Ligzdas saimniece Fāze turpināja kameras uzticīgākos skatītājus priecēt ar savām vizītēm un ļoti bieži palika ligzdā arī nakšņot. Savukārt tēviņš Volts, kurš ligzdā bija manīts 3. jūlijā, gandrīz mēnesi te neparādījās, līdz 29. jūlijā ieradās kopā ar Fāzi, un turpat ligzdas apkārtnē bija redzami vēl vairāki citi baltie stārķi.


Skaistā Fāze ligzdā 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

19. jūlijā un 2. augustā, kamēr saimnieki nebija ligzdā, tur viesojās svešs baltais stārķis, ko Fāze abas reizes agresīvi aizdzina.


Ligzdas un teritorijas saimniece aizdzen svešu balto stārķi 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vistu vanagi Rīgā

Redzēt visu vistu vanagu ģimeni kopā nu jau var ļoti reti, un 15. jūlijs bija patīkams izņēmums. No sākuma ar nomedītu putnu nagos ligzdā iebrāzās Haris, un uzreiz atsteidzās divi jaunieši, bet veiklākais izrādījās vanadzēns ar gredzenu H94. Kad tas kādu mirkli bija mielojies, ligzdā ielavījās otrs un atņēma maltīti. Tad ēdājam pievienojās arī Hilda un arī trešais cālis. Vanadzēni vēl joprojām dažkārt neiebilst, ja mammīte viņus pabaro.


H94 sargā tēva nesto medījumu no sava radinieka 15.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Visbiežākais viesis ligzdā bija vanadzēns ar gredzenu H94, tam patīk skaļi izbļaustīties un paziņot visiem par savu ierašanos, kā arī pacilāt kādu zariņu, piekārtojot ligzdu. Pārsvarā vecāki medījumu jauniešiem nodod kaut kur ārpus ligzdas, un tāpēc Hilda un Haris ligzdā ir redzami aizvien retāk.


Jaunieši nu jau ļoti līdzīgi savai mammai 15.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnās klijas Kurzemē

Visi trīs Goldas un Greja nu jau lielie bērni vēl joprojām regulāri apmeklēja ligzdu. Tas, kurš īstajā mirklī bija īstajā vietā, arī ieguva savā īpašumā vecāku nesto barību. Vēl joprojām ligzda bija tā vieta, kur kāds no jaunatnes dežūrēja un uz kurieni vecāki bieži piegādāja ēdamo. To gan laimīgais uzvarētājs izķēra no pieaugušo putnu nagiem un ļoti veikli un agresīvi trenca vecākus prom, dažkārt pat ieknābjot viņiem (video).


Pūka un ciemiņš – vāvere. 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lai gan ēdiens šajā ligzdā visu sezonu ir bijis pietiekamā daudzumā un bērni lielākoties dzīvojās draudzīgi, dažkārt viņu starpā izcēlās sāncensība par vecāku nesto barību. Bieži gan ligzdā izskatījās kā kautuvē un mētājās dažādas neapēstas ēdienu paliekas. Īpaši tādas, ko bija grūti pašiem sadalīt: tītara kāja vai galva, sakaltusi āda vai kāds kurmis. Miķis gan bija lielākais kurmju speciālists un visveiklāk mācēja ar tiem tikt galā.


Miķis un kurmju rinda viņa priekšā 20.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

7. augustā Pūka sāka knibināties ap tiešraides kameru un daļēji atplēsa aizsargtīklu, kas tagad nedaudz aizsedz skatu uz ligzdu.

Zivjērgļi Kurzemē

Zivjērgļu ligzdā 20. un 21. jūlijā bija īsta "tautas staigāšana", un bez ligzdas saimniekiem Teo un Vitas (video) te varēja aplūkot vēl 4 citus zivjērgļus. 20. jūlijā Teo līdzi uz ligzdu atlidoja negredzenots zivjērglis, un, spriežot pēc uzvedības, tā bija mātīte. Tajā pašā dienā ligzdu apmeklēja vēl viena mātīte ar sarkanu gredzenu K33 (gredzenota kā mazulis 07.07.2014. 51 km attālumā no šīs ligzdas un novērota šajā ligzdā gan 2017. gadā, gan šopavasar).


Gredzenotie svešinieki: A67 ligzdā un G52 aizlido 21.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savukārt 21. jūlijā ligzdā ciemojās divi sveši gredzenoti zivjērgļi: viens ar sarkanu gredzenu G52 un otrs ar melnu gredzenu A67. Ornitologs Aigars Kalvāns komentēja, ka G52 ir tēviņš, gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018. apmēram 6 km no kameras ligzdas, savukārt mātīte ar melno gredzenu A67 nav Latvijā gredzenots putns (iespējams, gredzenota Igaunijā).


Teo un negredzenotā zivjērgļu mātīte 25.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūlijā Teo kārtoja ligzdu un izrādījās negredzenotajai svešiniecei ļoti iespējams, jau 20. jūlijā redzētajai dāmai, savukārt abi ar Vitu pēdējo reizi ligzdā ir manīti 30. jūlijā. Šajā dienā ligzdā šiverēja arī jauns vistu vanags.


Jaunais vistu vanags zivjērgļu ligzdā 30.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Lai arī divu jūras ērgļu sasaukšanās bija ik pa laikam dzirdama tuvāk un tālāk no ligzdas, Milda vai kāda cita pieaugusi mātīte ligzdā pēdējā laikā netika manīta. K kungs gan regulāri atlidoja uz ligzdu un sargāja teritoriju.


K kungs atlidojis pārraudzīt savus īpašumus 27.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

17., 18. un 30. jūlijā ligzdā atrādījās nepieauguši jūras ērgļi, taču neviens no tiem nebija gredzenots, un tāpēc droši apgalvot, ka tas ir viens un tas pats vai trīs dažādi putni, nevar. Spriežot pēc uzvedības, tie bija dažādi putni, jo viens bija drošāks par pārējiem un no kameras nebaidījās. Jūlija beigās ligzdas biežākie apmeklētāji bija dižraibā dzeņa jaunuļi, kas regulāri šiverēja, klaigāja un staipīja čiekurus ligzdas egles zaros (video).

Jūras ērgļi Slīterē

Pēdējā mēneša laikā ligzdas saimnieki Slīters ar Silvu bija manāmi ļoti reti. Tā 26. jūlijā tēviņš bija atlidojis viens pats, savukārt nākamās dienas agrā rītā abi divi pāra putni apmeklēja ligzdu, pacilāja zariņus un prom bija...


Slīters un Silva savos apartamentos 27.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Paldies Simoninnai no Dabasdatu foruma, kura ierakstījusi divus nelielus video: viena minūte zemūdens dzīvē un kā taimiņš noķer sīku zivteli.


Asarītis arī iepeldējis kameras redzamības zonā 20.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Arī alata atrādās skatītājiem 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-08-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Dendrocoptes medius - 2021-09-26 Pūcis
Chloris chloris - 2021-09-26 Pūcis
Lasiocampa quercus - 2021-09-26 VijaS
- 2021-09-26 Grislis
Fuligo sp. - 2021-09-26 sandis
Myxomycetes - 2021-09-26 andrisb
- 2021-09-26 Grislis
Nezināms
@ SELGA
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
roosaluristaja 26.septembris, 12:13

Izskatās pēc Steccherinum ochraceum


dziedava 26.septembris, 08:42

Tie sū.. jau ir tie interesantākie :D. Dažus sanāk aizmest, bet dažiem citiem sanāk retas sugas ;)


zemesbite 26.septembris, 00:02

Paldies, Julita! :)


felsi 25.septembris, 23:57

Paldies Julita! Atrasta vēsturiskā vietā, Pierīgā, kur, kā lasīju, esot 1.X atrasta:) P.s., labi, ka tās sūnas neaizmetu, domāju, ka kāds uztaisījis no augšas:)


dziedava 25.septembris, 23:30

Jā, super, lieliski, tā gan ir reta, sen neredzēta! :))


felsi 25.septembris, 23:29

Paldies!


felsi 25.septembris, 23:28

Tā kā sākumā pat nevarēju pateikt kas tas ir, paskatījos pirmo palielinājumu mikroskopā. Vairāki sporokarpi kā ieslēgti kokonā, galviņas ieapaļas, iegareni 0,5-0,8 mm, ieslēgtas dzeltenīgā apvalkā, sporas melnas, iekšas izskatās pēc fizāras. Man liekas, ka varētu būt zemesriekstu fizāra.


Tasty_Y 25.septembris, 23:20

Tas ir Discus ruderatus.


dziedava 25.septembris, 23:04

Atslēgā svarīgs parametrs ir kolumella vai pseidokolumella, bet to grūti tādiem pusgataviem dabūt. Tāpēc izskatīju visus variantus, ar vai bez kolumellas. Pēc pārējām pazīmēm sanāca 2 derīgas versijas - Physarum robustum un Physarum leucophaeum. Bet tiem atšķiras kapilīciji. Vajadzētu paņemt no galviņas iekšām tos pavedienus, mikroskopā atrast, kur tos neaizsedz sporas. Te var starp sporām redzēt baltganus fragmentus, bet jāredz labāk to forma, savstarpējais izvietojums. P.leucophaeum kapilīcijs ir kā tīkliņš, bet P.robustum ir tādi gareni pūslīši uz pavedieniem.


dziedava 25.septembris, 22:18

Vai tur ir kūniņa vai bijis jau pieaudzis tauriņš vai kas cits, to gan nepateikšu


dziedava 25.septembris, 22:16

Jā! :) Akanthomyces aculeatus vai kas tml.


VijaS 25.septembris, 22:15

Pabāzu vēlreiz paraudziņu zem mikroskopa, tāpat veselu. Skatā no virspuses visvienkāršāk samērīt galviņu diametru, un tas arī ir diezgan dažāds - biežākie izmēri 0,54 - 0,62 - 0,72 mm; mazākā 0,44, lielākā 0,78. Cik nu izdevās dabūt sānskatā, galviņas augstums 0,33 - 0,44 mm. Kātiņa garums 0,23 - 0,36 mm, biežāk 0,27 - 0,3 mm, bet patiesībā diezgan daudzi augļķermeņi izskatās gandrīz sēdoši. Tas viens atsevišķais augļķermenis ar kātiņu 0,53mm iepriekšējā mikroskopijā tika paņemts no paraudziņa malas un, iespējams, nav tipiskākais. Kopējais augļķermeņu garums 0,57 - 0,73 mm. Pastāv gan iespēja, ka patiesībā augļķermeņi ir nedaudz garāki, jo mērīšanas laikā tie nav horizontāli. Sporas brūnas, ar sīkām vienmērīgām kārpiņām (vismaz es tos tumšāk brūnos punktiņus tā interpretēju). Sporu izmērs ļoti dažāds, no 8mkm līdz 13mkm; proporcionāli vairāk nedaudz virs 9 - līdz11 mkm. Tās dažas galviņas, kas sākušas sairt, saplaisā neregulāri (pieliku foto), bet kolumellu nevienai vēl redzēt nevar. Nu droši vien nebūs liela bumbuļveidīga. P.S. Viena vabolīte arī atradās...


zemesbite 25.septembris, 21:43

Sēnes uz kādas kūniņas?


Ilze Ķuze 25.septembris, 21:28

Paldies!


Inga S 25.septembris, 21:24

Vai lielā kārklu?


Tasty_Y 25.septembris, 21:06

Tad čaula būtu aptuveni 12mm augsta. Tas ir izmērs uz robežas, bet man liekas vairāk izskatās pēc c. dubia.


Ilze Ķuze 25.septembris, 20:55

Par vārpstiņgliemezi: paldies, priecāšos, ja būs iespēja noteikt. L burts - 8 mm augsts.


ligausis 25.septembris, 20:45

Ganībās. Katru gadu tur tie aug. Tagad lielākā daļa bija pārauguši.


gunitak 25.septembris, 20:13

Paldies!


roosaluristaja 25.septembris, 19:46

Manuprāt ziemeļu sikspārnis


dziedava 25.septembris, 19:32

Inguna - balti varbūt sākumā, bet vēlāk dzelteni? Te jau gandrīz noformējies! Plēvīte jau vairs nav balta.


felsi 25.septembris, 18:30

Vienīgi līdz šim novērotie plazmodiji bija balti, krēmkāsas.


dziedava 25.septembris, 18:05

Šobrīd es laikam šādām "bez iekšām" sugu noteikt neņemtos. D.clavus (un D.anellus) galviņām augšpusē jābūt "nabiņai" jeb ieliekumam uz iekšu. Te es to vienīgajam no augšas redzamajam eksemplāram neredzu. Es nesaku, ka D.clavus noteikti nav, drīzāk, ka nepietiek datu, lai to varētu apstiprināt. Kā 3. variants vēl var būt arī D.squamulosum sēdošā versija, bet tas arī augšpusē ieliekts. Varbūt tomēr kāda sēdošā fizāra..


felsi 25.septembris, 17:58

Julitai! Lapkoks, plazmodijs biezs, nūdeļveidīgs, varbūt:)


Tasty_Y 25.septembris, 17:26

Clausilia dubia vai bidentata. Lineāls palīdzētu, jo tie atšķiras pēc izmēra. Ja varat teikt precīzi cik milimetru garš ir "L" burts, var būt izdosies teikt precīzāk.


roosaluristaja 25.septembris, 16:36

Aleirija ir spilgti oranža vai oranždzeltena sēne. Šis ir kaut kas cits


gunitak 25.septembris, 15:56

Skābeņu sprīžmetis.


Lemmus 25.septembris, 15:50

Paldies,Ilze! :)


Divpēdis 25.septembris, 14:11

Paldies, Uģi!


Ilze Ķuze 25.septembris, 11:37

Doņu stobrene http://www.senes.lv/species/macrotyphula_filiformis.htm


dziedava 25.septembris, 10:03

Vija, vai es varu cerēt, ka Tu sarakstīsi tos parametrus, ko lūdzu, lai es varu mēģināt noteikt sugu?


dziedava 25.septembris, 09:42

Pametu ātru skatu Leontyev & co "A critical revision of the Tubifera ferruginosa complex", bet neko tā par 100% neatradu, bet tur ir arī sugas, kas tikai aprakstītas, bez foto, tā ka pa ātro nesanāks. Bet interesants kkas te ir.


dziedava 25.septembris, 09:07

Inguna, vai šis nevarētu būt gludā ragansviesta aizmetnis?


dziedava 25.septembris, 09:05

Šito komentāru biju palaidusi garām. Paldies, Inguna, izkopēšu savai zināšanai :)


dziedava 25.septembris, 07:33

Nja, sākumā nemaz tik gluds nebija ;)


felsi 24.septembris, 23:32

Foto kāda pēc dienas.


felsi 24.septembris, 23:30

Pēc dienas no paraudziņa attīstījās gludais ragansviests.


felsi 24.septembris, 23:29

Pievienoju foto kāda pēc dienas no paraudziņa.


zane_ernstreite 24.septembris, 23:24

Jā, attēlu kvalitāte ir tiešām slikta, bet tajā blīvajā lazdu-alkšņu audzē un kritalās bija nejēdzīga tumsa ((


felsi 24.septembris, 23:23

Pievienoju kāds paraudziņš 13.09.21. Noteicu pēc tava apraksta dziedava.lv:)


dziedava 24.septembris, 23:14

Man ir čupiņa tādu baltu, par ko hipotēze C.rufa vai C.macrocarpa, bet līdz galam nav sanācis iedziļināties.


felsi 24.septembris, 22:56

Pievienoju kāda nobrieda 16.09.21


roosaluristaja 24.septembris, 22:55

Ceriporia excelsa nekādā gadījumā nav. Varbūt Chondrostereum purpureum. Nevar īsti saprast. Attēlu kvalitāte nav tā labākā


felsi 24.septembris, 22:36

Paldies Ivar! Atmiņā bija alksni, bet pēc bildes man arī liekas, ka egle. Būs bijis domu sajukums:)


VitaS 24.septembris, 21:39

Šis ir Parastais nātru raibenis, Aglais urticae


roosaluristaja 24.septembris, 21:29

Manuprāt tās nav gļotsēnes, bet Hypoxylon ģints sēnes


pustumsa 24.septembris, 20:07

Paldies!


Codex Seraphinianus 24.septembris, 15:47

Nepieaudzis īpatnis, tāpēc sugu noteikt nav iespējams, bet noteikti nav ne C. paralellus, ne C. dispar. Spriežot pēc priekškrūtīm varētu būt Omocestus viridulus, bet skaidri noteikt nevar. Rozā krāsu dod mutācija (eng. erythrism), ko var novērot visdažādākajām taisnspārņu sugām bieži. Vēlu gan mans komentārs par šo :D


dziedava 24.septembris, 14:42

Izskatās interesanta, bet vajadzētu redzēt, kā attīstās, jo te vēl pārāk jauna. Varētu gadīties arī kāda retāka fizāra.


dziedava 24.septembris, 14:41

Aveņgļotsēne tā noteikt nav (tā jauna ir no oranžas līdz sarkanai, bet ne dzeltena), bet lai noteiktu, kas ir, būtu jāvēro attīstība, jo gļotsēne te ir tikai attīstības sākumā un tad vairākas var izskatīties līdzīgi. Varbūt ragansviests Fuligo sp.


dziedava 24.septembris, 14:38

Ui, žēl gan, tieši nopriecājos, ka pie reizes šo arī varētu apskatīt. Tad atliek gaidīt, kad pieredze būs tiktāl augusi, ka šo varēs noteikt no foto.


IevaM 24.septembris, 14:34

:( šoreiz diemžēl paraudziņa nav


dziedava 24.septembris, 12:20

O, arī intresantas! Arī derētu paraudziņš :)


Ivars L. 24.septembris, 08:23

Miza izskatās pēc egļu. Nu nezinu - varētu būt Postia caesia (ja egle) vai P.alni (ja tiešām alksnis).


Ivars L. 24.septembris, 07:48

Piepe tā nav. Derētu redzēt sēnes cepurītes jeb naga apakšpusi - vai tur ir lapiņas, vai kautkāds dzīslojums. Viens variants ir - jauna želejas flēbija.


Vīksna 23.septembris, 23:12

Kazeņu vērpējs.


OKK 23.septembris, 23:12

Līdzīgas piepes esot uz trūdošu egļu stumbriem, bet šis ir liepu.


OKK 23.septembris, 23:10

Jā, skaistas, bet, manuprāt, būtu vēl skaistāk, ja kāds eksperts precīzi noteiktu sugu.


VijaS 23.septembris, 22:55

Dziedniecības ziepjusakne Saponaria officinalis.


dziedava 23.septembris, 22:22

Svētītās diahejas. :D


Lemmus 23.septembris, 22:17

Iepatikās gan :D


Lemmus 23.septembris, 22:16

Paldies par labojumu, Uldi!


Lemmus 23.septembris, 22:15

Paldies!:)


felsi 23.septembris, 22:11

Kad Julita dod svētību, tad tās lietas notiek!


felsi 23.septembris, 22:10

Paldies Ivar, ļoti gribēju atrast, bet kad atrodu, nepazinu!:)


felsi 23.septembris, 22:08

Paldies Ivar, protams!


dziedava 23.septembris, 22:06

Oho, iepatikās atrast? :))


roosaluristaja 23.septembris, 21:50

Thelephora penicillata manuprāt nav. Tai ir raksturīgi izspūruši zaru gali, bet te ir tvirti. Drīzak varētu būt Thelephora anthocephala


roosaluristaja 23.septembris, 21:47

Varētu būt kātkausa rumpucis (Helvella macropus)


Ivars L. 23.septembris, 21:33

Laikam misējies ar nosaukumiem. Sekstainā - skropstainā.;)


dziedava 23.septembris, 21:33

Smuki! :) Būtu labi, ja Piezīmēs izrakstītu izmērus - galviņa no - līdz, sporas no-līdz, kājiņa, kopējais garums utml., jo uz tā fona grūti saskatīt un saprast kopainu. Šķērsgriezumu šādām nestādos priekšā, bet tas, kas te noder - "palūrēt" kā izskatās iekšā, kā veras vaļā apvalciņš (kā plaisā), un vai un kāda ir kolumella. Pēdējo parasti vislabāk meklēt pārgatavojušos eksemplāros, kas paši izjukuši - jāpapēta paraudziņā, varbūt kkur ir gandrīz tikai kātiņš - un tad kātiņa galā arī redz to kolumellu.


Lemmus 23.septembris, 21:32

Paldies,Uldi!


VijaS 23.septembris, 21:13

Pievienoju mikroskopiju. Nekādi neizdevās uztaisīt kaut cik izmantojamu šķērsgriezumu - pirmkārt, tās galviņas ir pārāk mazas, lai notrāpītu un tā smuki sašķēlētu, un otrkārt, tie sabakstītie gabaliņi nestāv tādā plaknē, kā gribētos.. .:( Ļoti dažāds sporu izmērs, bet nedomāju, ka būtu traucēta attīstība. Par sugu minējumu nav.


angel 23.septembris, 20:53

Paldies!


IevaM 23.septembris, 20:26

Paldies!


IevaM 23.septembris, 20:25

Paldies!


IevaM 23.septembris, 20:25

Laikam gan. Vēl var būt priede. Kaut kā nepievērsu īsti uzmanību


Ivars L. 23.septembris, 20:19

Nu jā, aptuveni 1-3% no teritorijas ir šāda. Pārējais - bēdu ieleja - izcirtumi, jaunaudzes, izretinātas vidēja vecuma audzes, biotopi bez vai ar pāris DMB specifiskām sugām.


zemesbite 23.septembris, 20:08

Paldies, Ivar! :)


gunitak 23.septembris, 19:15

Upju zilspāre.


zane_ernstreite 23.septembris, 18:58

Paldies!


dziedava 23.septembris, 18:21

Uz egles?


nekovārnis 23.septembris, 17:58

Manā stūrī tās lapegles apstādījumos. Dabā neesmu manījis (bet varbūt par zemu skatos :)). Tādēļ arī izveidojies priekšstats ka dabā nav sastopama. Ir man kukainu sugas, par kuram liekas, ka nu jau sāku saprast kā tās atšķirt, bet iepazīstoties tuvāk saprotu ka tomēr neko nesaprotu :D Tāpēc arī speciālista, kurš ar pirkstu parādītu, kuras pazīmes jāskatās un kuras var ignorēt, viedoklis būtu ļoti noderīgs. Jā, kāju, tāpat kā segspārnu krāsojums T.castaneum ļoti variē. Tepat dabasdatos kādai pusei nofotogrāfēto īpatņu ir (pilnībā vai daļēji) sarkanīgas vai sarkanbrūnas kājas.


zemesbite 23.septembris, 17:40

Skaistas! :)


zane_ernstreite 23.septembris, 17:05

Ak vai, ak vai! Es jau parasti paskatos katram putnam attēlus - arī tiem, ko šķietami zinu ļoti labi. Cits rakurss, vai apgaismojums, vai vēl kaut kas... Pat neiedomājos, ka melnā galva jau augustā sāk 'izbalēt'!


forelljjanka 23.septembris, 17:00

Zane,tie nav jaunie putni,tas ir ziemas spalvu tērps.;) Jau kuro reizi jāreklamē www.putni.lv,lielajam ķīrim tur daauudz foto.;)


zane_ernstreite 23.septembris, 16:48

Paldies! Līdz jauno putnu atpazīšanai vēl ļoti tālu augt.


forelljjanka 23.septembris, 16:47

Lapegles arī Kurzemē nav nekāds retums un ne tikai vecu muižu parkos,padomjlaikos,gan jau arī agrāk, samērā daudz stādītas mežos,vietām pat salīdzinoši lielās platībās(vienu tādu zinu netālu no Īvandes) ,kā monokultūra,pārsvarā gan izklaidus egļu stādījumos.


Anete PB 23.septembris, 15:15

Tur viss reģions no jūras līdz apmēram Mazsalacai ir aizraujošs! :D


Vīksna 23.septembris, 14:57

Paldies !


zemesbite 23.septembris, 12:39

O, tas labi :)


Meinards D. 23.septembris, 11:45

Melngalvas ķauķa mātīte?


CerambyX 23.septembris, 09:42

Būtu labi, ja izdodots kaut kā labāk nofotografēt to eksemplāru, jo nu sarkanās kājas, protams, nav īsti nekāda pazīme, manuprāt, jo nu man castaneum ar sarkanām kājām ir regulāri. Nu ne jau visi tie ir gabrieli (cerams) :D Man tas priekškrūšu vairoga punktējums šķiet laba sugu atšķiršanas pazīme - castaneum rets, izkliedēts, vismaz centrālajā daļā punktu starpas lielākas par punktu diametru. T.gabrieli punktējums samērā blīvs - diezgan vienmērīgs. Te kolāža ar 3 gabrieli foto no interneta: https://content0-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/gabrieli.jpg Kaut kā šis eksemplārs ne gluži tā man izskatās (drīzāk punktējums šķiet retāks - kā castaneum), bet nu ēna/gaisma, protams, ietekmē ko tur var attēlā saskatīt. To pieres rievu ar foto īsti nevar šķiet labi saskatīt - ir tur 'V' veida iespiedums starp ūsām vai ir vairāk vai mazāk plakana virsma (ja šo pazīmi pareizi saprotu)? Protams, ārzemju spečuku viedoklis ir laba lieta, bet nu šī jau it kā ir suga, ko vajadzētu varēt arī pašu spēkiem atkost un apstiprināt (vai noliegt).


Martins 23.septembris, 09:16

Nu pēc jaunākā koksngraužu čeklista https://www.researchgate.net/publication/330545697_Catalogue_of_longhorn_beetles_Coleoptera_Cerambycidae_of_Latvia tā ir jauna suga Latvijai. Par "smalkajām" pazīmēm droši vien jārunā ar Dmitriju un A.Mirošņikovu, jo eksemplāru biju iedevis Dmitrijam pārbaudei. Tā kā šī suga nav tikai pēc foto skatīta. Ja prasi man, tad manu uzmanību pievērsa sarkanbrūnā kāju krāsa, jo pēc attēliem "Icones Insectorum Europae Centralis", citām sugām kājas ir vairāk vai mazāk melnas. Es gan neņemos spriest cik šī pazīme ir nopietna, bet... ...rezultāts ir! :) Jā, par lapeglēm komentārs bija arī no Dmitrija un Arvīda. Jāsaka, ka no vienas puses mani pārsteidz šis uzsvars uz lapegļu "retumu". Taču no otras puses - varbūt es savā Vidzemes lapegļu un īpašas intereses par lapeglēm "burbulī" dzīvodams, neesmu pievēris uzmanību cik daudz vai maz lapegļu ir citur Latvijā. Vidzemē lapegles noteikti nav reta ģints. Tās ir gan dažādos stādījumos, gan mežos pat tīraudžu veidā. Konkrētajā meža masīvā gan neesmu skatījies cik daudz vai maz lapegļu tur ir, taču vispār ir. Un kā jau Tu minēji - GANDRĪZ ekskluzīvi uz lapeglēm...


dziedava 23.septembris, 09:13

Tad ir kas interesantāks :)


Ilze Ķuze 22.septembris, 23:54

:DD


Ivars L. 22.septembris, 23:33

Par daudz aizraujoša - iesprūdu starp astoņām DMB specifiskajām sugām kā Vinnijs Pūks šaurajā bezizejā, pārēdies zaļo buksbaumiju sporu vācelītes,


zemesbite 22.septembris, 23:02

Paldies par noteikšanu, Julita! :)


zemesbite 22.septembris, 22:58

Nē, drīzāk brūns.


Tasty_Y 22.septembris, 22:51

Visticamāk Clausilia bidentata: ļoti neliels, tumša krasa ar vairākām smalkam rībam. Bulgarica cana vairāk izstiepta un garāka, ribas lielākas.


dziedava 22.septembris, 21:47

Kāds košums! :)


dziedava 22.septembris, 21:46

Ja kātiņš būtu melns, teiktu, ka sūnu didīmija. Bet laikam nav melns?


Ara 22.septembris, 21:36

Pievienoju :-)


Ara 22.septembris, 21:34

Pievienoju citu bildi, labākas nav.


IlzeP 22.septembris, 20:55

Uz vaiga raksturīgs melns punkts, sarkanas kājas


forelljjanka 22.septembris, 20:52

Niedru stērste.


nekovārnis 22.septembris, 20:27

Šis interesants! Vajadzētu būt Latvijai jaunai koksngraužu sugai? Te gan gribētos nelielu diskusiju. SKALBAGGAR: LÅNGHORNINGAR (EHNSTRÖM) NATIONALNYCKELN noteicējā, kuru galvenokārt izmantoju koksngraužiem par T.castaneum/gabrieli pāri rakstīts: Pronotum with sparse punctuation, distance between punctures greater than their diameter. Head with a furrow between the eyes......Tetropium castaneum, Pronotum with denser punctuation, distance between punctures less than their diameter. Head without furrow between the eyes......Tetropium gabrieli. Te it kā rieva ir, ja, protams, ja tā ir TĀ rieva :D Tāpat jautājums par punktējumu - virspusē ir diezgan rets, bet fonā varētu būt arī smalkāks, kuru fotogrāfijā īsti novērtēt droši vien nevar. Un visbeidzot par biotopu - raksta, ka Tetropium gabrieli gandrīz ekskluzīvi uz lapeglēm (Larix sp.), ļoti retos gadījumos uz citiem skujkokiem. Sugas atrašana tālu? no lapeglēm iespējams varētu izskaidrot ar sugai piemērota barības auga retumu, kas prasa tālākus pārlidojumus vai alternatīvas meklējumus, bet tad jau Tetropium gabrieli var atrast jebkur Latvijā - jātur tik acis vaļā :) Šī kā sapratu mātīte. Kas tieši uzrunāja dabā un pēc kā apstiprināts vēlāk? Kam jāpievērš uzmanība?


zane_ernstreite 22.septembris, 19:55

Šī bija ļoti tramīga, nevarēju pielavīties klāt tā, lai būtu kadrēšanas vērts, diemžēl.


zane_ernstreite 22.septembris, 19:54

Aha! Bez melnajām galvām neatpazinu. Paldies!


Martins 22.septembris, 19:26

Vajadzētu labāku bildi - no konteksta saprotams, ka tāda ir pieejama... :)


Martins 22.septembris, 19:24

Klajumspārēm vajag bildes maksimāli izkadrēt - tad ir lielākas iespējas noteikt sugu, lai arī ne vienmēr visas pazīmes būs redzamas.


Martins 22.septembris, 19:20

Būtu labi, ja to bildi varētu izkadrēt, jo pašreizējā izmērā droši noteikt sugu nevar.


Ilze Ķuze 22.septembris, 19:17

Šķiet, ka tur ir tiešām aizraujoša vieta, tādi retumi.


forelljjanka 22.septembris, 19:17

Viss pareizi,parastais un lielais,jaunie putni.


forelljjanka 22.septembris, 18:37

Lielie ķīri.


felsi 22.septembris, 18:05

Paldies!


Martins 22.septembris, 17:41

Tālas migrācijas mazai zivij diezin vai ir reālas. Ticamāka ir pārvešana ar kuģu balasta ūdeņiem (kas diezgan loģiski saskanētu ar Ventspils ostu).


IlzeP 22.septembris, 13:52

Ar šādu - nezināmas izcelsmes bildi gan būs par maz, lai pierādītu sugas konstatēšanu Latvijā.


Vīksna 22.septembris, 11:02

Līdzīgs bukšu zāļsvilnim, bet lai speci nosaka.


dziedava 22.septembris, 09:40

O, sen neredzēta! :)


IlzeP 22.septembris, 08:53

Kaut ko ļoti līdzīgu jau mēs nesen apspriedām un netikām skaidrībā: https://dabasdati.lv/lv/observation/l0la33svf9eudc5hi8rljsnjb2/


Solweiga10 22.septembris, 08:27

Paldies, lai paliek tad - nezināms-


dziedava 22.septembris, 00:28

Dīvaina varbūt, bet šūnainā gļotsēne nebūs


nekovārnis 21.septembris, 22:42

Šis man vairāk pēc Lacinius dentiger izskatās. Varbūt ir vēl kāds foto?


dziedava 21.septembris, 18:01

Ilze, jā, šī bija daiļa! :)


imis23 21.septembris, 16:31

Domaju, ka tā tomēr ir ozolu baravika.


Ilze Ķuze 21.septembris, 16:30

Skaisti!


Aidzinieks 21.septembris, 16:11

Paldies!


Izabella 21.septembris, 14:19

Paldies.


Ziemelmeita 21.septembris, 12:38

Apmēram turpat.


zemesbite 21.septembris, 10:12

Pataustīju, bet pārāk sīka, lai kaut ko sajustu. Laikam tomēr sēne. :)


dziedava 20.septembris, 22:42

Interesanti! Es teiktu, ka sēne, jo tādu gļotsēni nezinu, bet vai tika pataustīta? Man izskatās cieta ;)


zemesbite 20.septembris, 22:22

Sēne vai gļotsēne?


Ivars L. 20.septembris, 20:26

Paraudziņa nav.


felsi 20.septembris, 20:22

Pievienoju foto kāda 09.09


pustumsa 20.septembris, 20:00

Liels paldies!


editez 20.septembris, 19:26

Paldies!


forelljjanka 20.septembris, 18:40

Žubīte.;)


roosaluristaja 20.septembris, 17:04

Peziza ammophila aug tikai kāpās. Neatbilst arī izskats. Augšējā attēlā, spriežot pēc formas un tumši brūnā krāsojuma, visticamāk Peziza badia. TDroši vien, ka mazākie augļķermeņi citos attēlos arī šī suga, tikai vēl jauni


dziedava 20.septembris, 16:18

Sanāk apmēram turpat, kur tas milzu eksemplārs, tikai šoreiz pierastāka skata :)


Rallus 20.septembris, 16:05

Šis būs gugatnis, ne lielais šņibītis, kam bez citām pazīmēm kājas nebūs garākas par asti (gugatnim pat izteikti, ko labi redz šeit lidojuma bildē).


dziedava 20.septembris, 15:49

Ja Tu domā, ka tas ir Bilimbia tetramera, tad to var labi pārbaudīt mikroskopējot.


Ivars L. 20.septembris, 15:25

Skaidrs, tad lai viņš dzīvo mierā, un lai viņam labi klājas. :)


lichen_Ro 20.septembris, 14:49

Tev taisnība, daļa no Micarea aug uz augsnes (mēdz būt uz kūras). Hertelidae botryosa izskatās savādāk - to ieteiktu meklēt iz apdegušām priežu struktūrām (kritalas, sausokņi, celmi, retāk uz apdegušas mizas), Fennoskandijā šī suga mēdz būt arī uz neapdegušām struktūrām, bet LV gadījumā esmu redzējis tikai uz tādām, vienu reizi uz mizas - bet tas mežs dega pirms gadiem 40..


Zigurds Krievans 20.septembris, 12:41

Paldies par komentāriem:) Prieks ka atrādijās. šo jau ļoti gribētos labāk apskatīt un nofotografēt, cerams ka vēl sanāks:)


Ivars L. 20.septembris, 12:22

Roland, paldies. Ir Micarea sugas, kas aug uz augsnes (M.incrassata, M.turfosa ...), bet nezinu, cik liela/maza iespēja tādas ieraudzīt Ljā.:D Laikam būs jāiet vēlreiz skatīt, vai tiešām aug uz augsnes, vai tomēr uz trupošām saknēm vai celma daļas, jo skatos, ka ķērpis un biotops labi atbilst arī Hertelidae botryosa.


IevaM 20.septembris, 11:40

Man arī izskatās pēc vidējā :)


Zigurds Krievans 20.septembris, 10:41

Pamainiju uz mazo, tā kā neviens neiekomentēja:) Bet nu pats tā arī īsti nesaprotu, tā jau arī liekas ka ir arī vidējā pazīmes


VijaS 20.septembris, 10:16

Paldies, Edgar!


ivars 20.septembris, 09:57

Čipste sp.?


ivars 20.septembris, 09:42

Domāju ka vidējais.


Aceralba 19.septembris, 22:08

Paldies, Gunita, tā jau baidījos :)


VijaS 19.septembris, 21:25

9. - 13. bildes - 19. septembris.


gunitak 19.septembris, 21:18

Šis būs rāceņu. Melnais stūris šaurs.


VijaS 19.septembris, 21:17

7. - 10. bildes - 19. septembris.


VijaS 19.septembris, 20:48

Paldies, Gunita!


gunitak 19.septembris, 20:39

Kāpostu baltenis.


VijaS 19.septembris, 20:38

Sestā bilde - viss, ko izdevās atrast pēc vairāk kā divām nedēļām.


felsi 19.septembris, 20:08

Pievienoju 3 foto kāda dabā 07.09.21


lichen_Ro 19.septembris, 19:36

Micarea ģints sugas pamatā ir uz mirušas koksnes. Es pārbaudītu kaut ko no tām sugām ko saugca par Mycobilimbia (varbūt M. hypnorum)..


roosaluristaja 19.septembris, 18:14

Vai nu H.ferrugineum vai H.peckii


roosaluristaja 19.septembris, 18:08

Iespējams, ūpis. Ir ziņots no tās apkaimes


ekologs 19.septembris, 17:39

Lielais madaru sfings (Hyles gallii) :)


dziedava 19.septembris, 10:06

Izgāju vēlreiz cauri visādiem variantiem. Skatot Stemonitis, pēc izmēra un sporu izmēra atbilstu Stemonitis smithii - kas ir maza pušķainā šokolāde. Šī tāda noteikti nav. Vēl ir vērts izlasīt aprakstu uz diskusiju Sanda novērojumā: https://dabasdati.lv/lv/observation/06d0af7bd113947a7c796825d8ef4fac/ Pēc esošajiem parametriem sanāk Stemonitopsis gracilis; vienīgais, kas īsti neatbilst - kājiņas garums (tam jābūt 1/7-1/5 no visa garuma), bet te izskatās garāka. Taču pieļauju, ka nav nomērīts tipiskākais eksemplārs. Ar izmēriem ir tā, ka mazāk svarīgi izmērīt kādu līdz komatiem, cik svarīgi uztvert kopainu - kāda attiecība kātiņš/vālīte dominē, jo novirzes jau gadās. Turklāt pēc Neuberta nav minēta attiecība, bet kājiņas garums - 0,2-0,5 mm, un tas atbilst! Vārdsakot, mans lēmums ir Stemonitopsis gracilis.


Tasty_Y 19.septembris, 02:31

Ir citi, jo var redzēt ka šiem ir salauztas lupas, vai vel nav izveidojušas. Jūsu gliemežiem dzīvē veicas labāk.


patigunta 19.septembris, 02:26

Atsevišķais Caucasotachea vindobonensis novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/tvduu6c9mn5blsg1nr9018sn54/


patigunta 19.septembris, 02:22

Šis ir cits Caucasotachea vindobonensis eksemplārs vai eksemplāri, nekā manis atrastais :)) Vismaz man tā šķiet.


Zigurds Krievans 18.septembris, 23:35

Pieliku vēl bildi, kur noņēmu shadows


dziedava 18.septembris, 23:14

Ņemot vērā ļoti sīko augumu un mazās sporas, šobrīd palika viens variants - Stemonitopsis gracilis. Paskati šo versiju arī ar savu aci pēc aprakstiem un foto. Citu versiju šobrīd man arī nav. Šī diezgan labi atbilst :)


dziedava 18.septembris, 23:07

Ja pataustītu, būtu cietas, kādas gļotsēnes parasti nav. Šīs ir kādas no nektrijām


dziedava 18.septembris, 22:19

Sporām nav 1000x palielinājums? Pirmais, kas pēc cilindrīšu atslēgas jāskatās, vai sporas ir kārpainas vai ar tīkliņu. Te īsti nevar saprast, bet man šķiet, ka te ir tikai 400x


dziedava 18.septembris, 22:12

Varens darbs un varen labi sanācis! Kad būšu brīvaka, paskatīšu.


VijaS 18.septembris, 21:49

Divas dienas tapusi mikroskopija...


ekologs 18.septembris, 21:27

Paldies! :)


Vīksna 18.septembris, 20:56

Paldies !


andrisb 18.septembris, 20:35

Paldies, Julita!


dziedava 18.septembris, 19:55

Pūkainās varētu būt ar sēni


dziedava 18.septembris, 19:52

2. foto tik glīta kompozīcija :)


dziedava 18.septembris, 19:51

Kas ir brūnās galviņas 1. foto, grūti saprast, bet 2. foto izskatās nokarenā fizāra


nekovārnis 18.septembris, 19:35

Jā, es ar vairāk sliecos uz S.obscura pusi.


nekovārnis 18.septembris, 19:33

Hm, skatoties uz vēdera apakšu šķiet ka tomēr Xanthogramma pedissequum - Neredzu dzelteno joslu gar sānu. Būs jāpameklē vairāk informācijas.


picapica 18.septembris, 17:53

Paldies:)! Daudz šogad peļkājīšu laikam...


dziedava 18.septembris, 12:35

O, lampītes! Sen neredzētas! :) Droši vien garkājas, izskatās garas (pāris mm)


IlzeP 18.septembris, 11:44

Ir, ir, tumšais, pēdējā bildē labi redzama baltā josla pēdas apakšā.


Vīksna 18.septembris, 09:25

Varētu būt tumšais kailgliemezis.Tikai nedaudz mazāki par milzu un vecs paliels mežs ar lieliem ozoliem.


Vīksna 18.septembris, 09:02

Paldies !


ekologs 18.septembris, 07:16

Gāju cauri un sāku domāt, vai gadījumā nav Silpha obscura?


Arnis2 18.septembris, 06:02

Ezeru ķauķis?


felsi 18.septembris, 00:03

Apsveicu! Šitādas un līdzīgas var atrast tik tad, ja iekrīti ar degunu sūnās, šodienas personīgā pieredze :)


VijaS 17.septembris, 23:23

Reāli jau tur nekāda augļķermeņa vairs nebija, tīra sporu masa, pirmajā mirklī pat nedomāju par gļotsēnēm, tikai vēlāk sāku aizdomāties... Labi ka paraudziņu ievācu!


dziedava 17.septembris, 23:18

Izskats aizdomīgs, bet sporas un biotops ļoti atbilst, jā!


VijaS 17.septembris, 23:09

Skaisti! Apsveicu!


VijaS 17.septembris, 23:07

Julita, šitas melnais pulveris varētu būt melnā plaispika?


angel 17.septembris, 22:42

Nevarēju nereaģēt uz to, ka Cēsīs iespējami varēs novērot 200.sugu, bet neatradu pašu sākotnējo ziņu. Vienreizēji! Apsveicami!!! Kā nesenai novērotājai Smiltenes novadā - ko iekšzemē darīt, neesam pie Lubāna ezera, bet retumis pa vienai sugai parādās, kā nejauši ar riteni maijā, braucot, stepes lija, tad dīķos arī rudenī pa kādai sugai ieklīst. bet kopumā, nekā no jūras piekrastes migrantiem. Ko vēl gaidīt rudens migrācijā?


andrisb 17.septembris, 21:21

Pievienojos sveicējiem!


Lemmus 17.septembris, 20:35

Paldies par apstiprinājumu,Ivar!


Vīksna 17.septembris, 20:11

Apsveicu !


dziedava 17.septembris, 20:09

Par šo gandrīz jābrīnās, ka vēl nebija atrasta (noteikta?), jo visās apkārtējās valstīs ir, tikai Latvija tāds baltais plankums, turklāt nosakāma jau pēc ārējām pazīmēm - rievots kātiņš un plakana diskveida galviņa - izskatās kā mazas sēnītes :)


felsi 17.septembris, 17:29

Man liekas, ka paraugu ievācu, jācer!


Edgars Smislovs 17.septembris, 17:28

Rubenis/mednis(?).


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts