Aktīvie lietotāji: 201 Šodien ievadītie novērojumi: 6 Kopējais novērojumu skaits: 2291676
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ligzdošanas sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs tuvojas noslēgumam
Pievienots 2021-08-09 11:37:44

Mazo ērgļu kamera eglē

Vecāki savu lolojumu Pērli ļoti bagātīgi baroja, un forumā jau sāka jokot, ka šādi ēdot viņa nevarēs nekur aizlidot (video). Bija gan dienas, kad vecākiem nesekmējās ar pārtikas atrašanu – tikai 2 piegādes, bet rekords bija 29. jūlijā, kad jaunajam ērglēnam vecāki piegādāja 18 pārtikas vienības: 1 vardi, 1 kurmi un 16 grauzējus.


Skaistā Pērle iepozē kamerā. 19.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Dienā Pērle laiskojās ligzdā, sakopa savu jauno spalvu tērpu un, protams, trenēja skaistos spārnus. Savukārt naktīs pie viņas palika mamma, un nu jau lielajam bērnam vēl joprojām ļoti gribējās palīst zem viņas brunčiem, īpaši, ja laiks bija nemīlīgs (video). 18. jūlijā bija pirmā nakts, kad Anna sāka radināt bērnu pie patstāvības arī naktī un ligzdā nepalika. 3. augustā Pērle beidzot sāka apgūt teritoriju ārpus ligzdas un uzlēca uz zara tās kreisajā pusē, un tur arī pavadīja 4. augusta nakti. Uz šī zara viņai patika arī gaidīt vecākus un ēdiena piegādi. Ar katru dienu jaunais ērglēns apguva arvien citus zarus ap ligzdu līdz 8. augusta rītā beidzot ielidoja mežā iepretī ligzdai. Vēlāk mamma atnesa uz ligzdu peli un atvilināja bērnu atpakaļ. Tās pašas dienas pēcpusdienā vistu vanags uzmācīgi pārlidoja no viena ligzdas koka zara uz citu, un Pērle agresīvi to dzina projām (video).


Pērle, kārtējais grauzējs un gādīgais tēvs 04.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazo ērgļu kamera bērzā

18. jūlijā pēc ilgāka pārtraukuma ligzdā uzturējās abi pāra putni. Viņi labiekārtoja ligzdu un izrādīja savstarpējās simpātijas. Jūlija beigās abi diezgan aktīvi gatavojās nākošajai ligzdošanas sezonai, un 28. jūlijā Andris atnesa savai sirdsdāmai uz ligzdu grauzēju.


Abi pāra putni ligzdā 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Pēdējā mēnesī vistu vanags ir divas reizes mēģinājis uzbrukt nu jau lielajiem Grāfa un Grāfienes bērniem. Pirmais mēģinājums bija 17. jūlijā, savukārt otrais – 1. augustā – mirklī, kad mamma bija atlidojusi jaunos putnus barot.


Vistu vanaga uzbrukums 17.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Māris Strazds atbildēja uz forumiešu jautājumu, vai vistu vanags var aiznest tik lielu melnā stārķa cāli: "Aiznest viņš tos tiešām vairs nevar, taču izsist no ligzdas un apēst zemē gan var. Vecākais dokumentētais putns, kas tādā veidā ir gājis bojā Latvijā, ir bijis 58 dienas vecs. Faktiski tas putns bija gandrīz lidspējīgs, un viņa svars divas dienas pirms bojāejas bija 2,7 kg. Vistu vanaga tēviņš (kas arī tajā gadījumā bija vainīgais) var sasniegt maksimāli 1,1 kg (ASV, domājams, lielāki putni, nekā Eiropā). Tātad vistu vanags tiek galā ar upuri, kas vairāk nekā 2x pārsniedz viņa paša svaru."

Naktīs, savukārt, mazo stārķēnu mieru ik pa laikam iztraucēja meža pūces mātīte (video). Jau kopš pirmās olas izdēšanas ir šaubas, vai šajā ligzdā pieaugušie spēs izbarot jaunos putnus līdz rudenim. Liels paldies Simoninnai no foruma, kura ir apkopojusi visas jūlija barošanas reizes. Labākajās dienās novērotas 7 barošanas reizes, sliktākajās – 3. Savukārt Sniedziņš forumā ir izrēķinājis, ka jūlija mēnesī Grāfienei bija 86 barības piegādes, Grāfam – 82 (video). Vidējais aritmētiskais – 5,4 reizes dienā.

Augusta sākumā, kad laiks kļuva vēsāks un lietaināks, arī ēdiena piegādes kļuva retākas. Ornitologs Māris Strazds skaidro, ka lielam optimismam nav pamata: "Es domāju, ka vecāki baro retāk, jo vienkārši nevar atrast, ar ko barot. Arī tas, ka barībā parādās sienāži, sliekas u.tml. nieki, neko labu neliecina. Un vēl – ja ņem pašu jaunāko putnu, kas ir sekmīgs (t.i. sasniedzis vismaz ligzdošanas vecumu; ligzdu atstāja 87 dienu vecumā) un šo putnu šķilšanās datumu, tad ātrākais, kad vecākajam cālim vajadzētu atstāt ligzdu, ir 7. septembrī. Vidējais vecums sekmīgiem putniem, ligzdu atstājot, ir 83 dienas. Ja ir barība un apstākļi, tad tēviņš parasti baro mazuļus līdz pēdējam. Mātīte to dara ļoti reti. Vēlākais datums, kad līdz pēdējam baroti jaunie putni ir atstājuši ligzdu, ir tieši 7. septembris. Mare, kas ir tas jaunākais sekmīgais putns, ligzdu atstāja 18. augustā. Dati saka to, ka šī ligzda var būt vismaz šķietami sekmīga, bet izredzes patiesībā ir ļoti mazas."


Grāfu skaistie bērni 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Starp ēdienreizēm jaunieši laiskojas, pucējas, trenē savus skaistos spārnus, mazliet demolē ligzdu un rotaļājas ar to, ko ligzdā var atrast. Dažkārt jaunie stārķi sabīstas no kaimiņos dzīvojošās vāveres un tad demonstrē, cik lieli var sabozties trauksmes pozā un nikni rūkt. Vecāki ligzdā uzturas ļoti īsu mirkli, tikai lai atrītu barību. 2. augustā, pēc ilgiem laikiem, bija tā retā reize, kad visa ģimene bija kopā, jo abi vecāki viens aiz otra ielidoja ligzdā, lai barotu savus mazuļus (video).

Baltie stārķi Tukuma novadā

Ligzdas saimniece Fāze turpināja kameras uzticīgākos skatītājus priecēt ar savām vizītēm un ļoti bieži palika ligzdā arī nakšņot. Savukārt tēviņš Volts, kurš ligzdā bija manīts 3. jūlijā, gandrīz mēnesi te neparādījās, līdz 29. jūlijā ieradās kopā ar Fāzi, un turpat ligzdas apkārtnē bija redzami vēl vairāki citi baltie stārķi.


Skaistā Fāze ligzdā 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

19. jūlijā un 2. augustā, kamēr saimnieki nebija ligzdā, tur viesojās svešs baltais stārķis, ko Fāze abas reizes agresīvi aizdzina.


Ligzdas un teritorijas saimniece aizdzen svešu balto stārķi 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vistu vanagi Rīgā

Redzēt visu vistu vanagu ģimeni kopā nu jau var ļoti reti, un 15. jūlijs bija patīkams izņēmums. No sākuma ar nomedītu putnu nagos ligzdā iebrāzās Haris, un uzreiz atsteidzās divi jaunieši, bet veiklākais izrādījās vanadzēns ar gredzenu H94. Kad tas kādu mirkli bija mielojies, ligzdā ielavījās otrs un atņēma maltīti. Tad ēdājam pievienojās arī Hilda un arī trešais cālis. Vanadzēni vēl joprojām dažkārt neiebilst, ja mammīte viņus pabaro.


H94 sargā tēva nesto medījumu no sava radinieka 15.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Visbiežākais viesis ligzdā bija vanadzēns ar gredzenu H94, tam patīk skaļi izbļaustīties un paziņot visiem par savu ierašanos, kā arī pacilāt kādu zariņu, piekārtojot ligzdu. Pārsvarā vecāki medījumu jauniešiem nodod kaut kur ārpus ligzdas, un tāpēc Hilda un Haris ligzdā ir redzami aizvien retāk.


Jaunieši nu jau ļoti līdzīgi savai mammai 15.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnās klijas Kurzemē

Visi trīs Goldas un Greja nu jau lielie bērni vēl joprojām regulāri apmeklēja ligzdu. Tas, kurš īstajā mirklī bija īstajā vietā, arī ieguva savā īpašumā vecāku nesto barību. Vēl joprojām ligzda bija tā vieta, kur kāds no jaunatnes dežūrēja un uz kurieni vecāki bieži piegādāja ēdamo. To gan laimīgais uzvarētājs izķēra no pieaugušo putnu nagiem un ļoti veikli un agresīvi trenca vecākus prom, dažkārt pat ieknābjot viņiem (video).


Pūka un ciemiņš – vāvere. 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lai gan ēdiens šajā ligzdā visu sezonu ir bijis pietiekamā daudzumā un bērni lielākoties dzīvojās draudzīgi, dažkārt viņu starpā izcēlās sāncensība par vecāku nesto barību. Bieži gan ligzdā izskatījās kā kautuvē un mētājās dažādas neapēstas ēdienu paliekas. Īpaši tādas, ko bija grūti pašiem sadalīt: tītara kāja vai galva, sakaltusi āda vai kāds kurmis. Miķis gan bija lielākais kurmju speciālists un visveiklāk mācēja ar tiem tikt galā.


Miķis un kurmju rinda viņa priekšā 20.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

7. augustā Pūka sāka knibināties ap tiešraides kameru un daļēji atplēsa aizsargtīklu, kas tagad nedaudz aizsedz skatu uz ligzdu.

Zivjērgļi Kurzemē

Zivjērgļu ligzdā 20. un 21. jūlijā bija īsta "tautas staigāšana", un bez ligzdas saimniekiem Teo un Vitas (video) te varēja aplūkot vēl 4 citus zivjērgļus. 20. jūlijā Teo līdzi uz ligzdu atlidoja negredzenots zivjērglis, un, spriežot pēc uzvedības, tā bija mātīte. Tajā pašā dienā ligzdu apmeklēja vēl viena mātīte ar sarkanu gredzenu K33 (gredzenota kā mazulis 07.07.2014. 51 km attālumā no šīs ligzdas un novērota šajā ligzdā gan 2017. gadā, gan šopavasar).


Gredzenotie svešinieki: A67 ligzdā un G52 aizlido 21.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savukārt 21. jūlijā ligzdā ciemojās divi sveši gredzenoti zivjērgļi: viens ar sarkanu gredzenu G52 un otrs ar melnu gredzenu A67. Ornitologs Aigars Kalvāns komentēja, ka G52 ir tēviņš, gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018. apmēram 6 km no kameras ligzdas, savukārt mātīte ar melno gredzenu A67 nav Latvijā gredzenots putns (iespējams, gredzenota Igaunijā).


Teo un negredzenotā zivjērgļu mātīte 25.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūlijā Teo kārtoja ligzdu un izrādījās negredzenotajai svešiniecei ļoti iespējams, jau 20. jūlijā redzētajai dāmai, savukārt abi ar Vitu pēdējo reizi ligzdā ir manīti 30. jūlijā. Šajā dienā ligzdā šiverēja arī jauns vistu vanags.


Jaunais vistu vanags zivjērgļu ligzdā 30.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Lai arī divu jūras ērgļu sasaukšanās bija ik pa laikam dzirdama tuvāk un tālāk no ligzdas, Milda vai kāda cita pieaugusi mātīte ligzdā pēdējā laikā netika manīta. K kungs gan regulāri atlidoja uz ligzdu un sargāja teritoriju.


K kungs atlidojis pārraudzīt savus īpašumus 27.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

17., 18. un 30. jūlijā ligzdā atrādījās nepieauguši jūras ērgļi, taču neviens no tiem nebija gredzenots, un tāpēc droši apgalvot, ka tas ir viens un tas pats vai trīs dažādi putni, nevar. Spriežot pēc uzvedības, tie bija dažādi putni, jo viens bija drošāks par pārējiem un no kameras nebaidījās. Jūlija beigās ligzdas biežākie apmeklētāji bija dižraibā dzeņa jaunuļi, kas regulāri šiverēja, klaigāja un staipīja čiekurus ligzdas egles zaros (video).

Jūras ērgļi Slīterē

Pēdējā mēneša laikā ligzdas saimnieki Slīters ar Silvu bija manāmi ļoti reti. Tā 26. jūlijā tēviņš bija atlidojis viens pats, savukārt nākamās dienas agrā rītā abi divi pāra putni apmeklēja ligzdu, pacilāja zariņus un prom bija...


Slīters un Silva savos apartamentos 27.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Paldies Simoninnai no Dabasdatu foruma, kura ierakstījusi divus nelielus video: viena minūte zemūdens dzīvē un kā taimiņš noķer sīku zivteli.


Asarītis arī iepeldējis kameras redzamības zonā 20.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Arī alata atrādās skatītājiem 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-08-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Troglodytes troglodytes - 2026-03-16 Litenesputni
Larus ridibundus - 2026-03-16 dekants
Turdus merula - 2026-03-16 megemege
Phalacrocorax carbo - 2026-03-16 megemege
Sitta europaea - 2026-03-16 megemege
Columba palumbus - 2026-03-16 karlis88
Gonepteryx rhamni - 2026-03-15 Klintslejas
Nezināms
Ignotus
@ 200209-21906
Pēdējie komentāri novērojumiem
Guntanators 15.marts, 23:53

Video: https://youtu.be/MlXGFnOkRik


CerambyX 15.marts, 23:29

Ozols it kā apšu urbējam neģeld, vītolu urbējam gan ir ok (tas tāds polifāgs - var dzīvot ļoti dažādos lapkokos). Tad nu tikai atliek pieņemt, ka 'nenokrāsojies' vītolu urbējs.


dziedava 15.marts, 21:45

Paldies, Raivo! Tāda hipotēze man bija.


Mežirbe777 15.marts, 20:31

Oxyporus corticola (Fr.) Ryvarden


fufuks 15.marts, 20:16

Paldies par novērojumu! Gredzenota Engures ezerā, Mērsraga galā, 27.06.2024. Pirmajā rudenī/ziemā pabijusi Nemunas deltas zivju dīķos un Polijā, Bekas rezervātā, no 2025. g. rudens divi ziņojumi no Nemunas deltas zivju dīķiem (Kintai), pēdējais 16.septembrī.


Kiwi 15.marts, 16:53

Paldies, Uldi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 15.marts, 16:53

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 15.marts, 16:45

Zāģētāji saka, ka ozols, bet labu laiku bija mežā nostāvējuši.


CerambyX 15.marts, 14:54

Tādi 'diegi' zem apšu mizas bieži vien, tā ka varētu būt arī apse :)


dziedava 15.marts, 14:45


ekologs 15.marts, 14:28

Hm.. koks pēc vītola izskatās


mufunja 15.marts, 14:22

Paldies Uldis :)


roosaluristaja 15.marts, 14:03

Heterobasidion sp.


ekologs 15.marts, 13:32

Man ar vairāk izskatās pēc apšu urbēja.


ekologs 15.marts, 13:22

Parastā kaulene (Lithobius forficatus).


CerambyX 15.marts, 13:22

Kāda koka baļķis? Varētu būt apšu urbēja (Acossus terebra) kāpurs, tāds dzeltenīgs


ekologs 15.marts, 13:18

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


roosaluristaja 15.marts, 12:34

Pēdējā attēlā ir parastā darronija. Par pirmajiem diviem kaut kā neesmu pārliecināts


Rallus 15.marts, 11:12

Kāpēc ne kārklu ķauķis (pēc zemastes lāsumiem, gaišā vēdera un nedaudz tumšāka krūšu krāsojuma)?


Siona 15.marts, 10:20

Var jau? Šī ir tā stadija? Man mājās ir paraudziņš :)


IlzeP 15.marts, 09:28

Te viens skudrulītis iemaldījies


IlzeP 15.marts, 07:23

Viestur, vai Tev nav vēl kāds foto vai balss ieraksts?


Vīksna 14.marts, 23:50

Paldies !


ekologs 14.marts, 21:10

Skatos un domāju par skrejvaboli (Syntomus truncatellus). Ko citi teiks?


zane_ernstreite 14.marts, 21:10

Paldies, tā pašai šķita, bet labi, ka kāds apstiprina.


zane_ernstreite 14.marts, 21:09

Paldies!


Amanda 14.marts, 21:01

Lauku balodis


Amanda 14.marts, 21:00

Baltpieres zosis


ekologs 14.marts, 20:59

Dzeltenā cielava (Motacilla flava).


Viesiņš 14.marts, 20:47

Ļoti aizrautīgi dziedāja.


Vīksna 14.marts, 19:53

Paldies !


Vīksna 14.marts, 19:52

Paldies !


ekologs 14.marts, 19:31

Paldies, Ilze! :)


IlzeP 14.marts, 19:30

Pievienoju sarakstam


ekologs 14.marts, 19:25

Kāds posmtārps jau ir :) Iespējams kāds no nereīdām (Nereididae).


dziedava 14.marts, 19:23

Šai vajadzētu mikroskopiski skatīt sporas


Ziemelmeita 14.marts, 18:19

Jā, melnā spoźkausene.


dziedava 14.marts, 18:09

Paldies, Renāt! Nu mikroskopijā arī laikam aļģes uzrādījās, tad nekā cita arī nebija, vismaz būs skaidrība :)


dziedava 14.marts, 18:08

Renāt, nu Dziedavā nav, tātad jauna!


meža_meita 14.marts, 15:54

Vai aizmirsta vecā! :)


meža_meita 14.marts, 15:53

Cik forši bezlapu stāvoklī mirdz sienasķērpji!


meža_meita 14.marts, 15:51

Paldies par paraudziņu! Apskatot, izskatās pēc aļģu masas (nostoks un kādas zaļaļģes).


dziedava 14.marts, 15:22

P.S. Man laikam sanāk jauna suga :))


dziedava 14.marts, 15:21

Ahā, paldies, Renāt! :)


meža_meita 14.marts, 15:11

Paraudziņš apskatīts, nodošu LDM, paldies! :) Viena no biežākajām kalīcijām purvos uz skujkoku konses.


ekologs 14.marts, 14:37

Munuprāt, tas pats segzirneklis (Neriene montana).


ekologs 14.marts, 14:13

Zemeszirneklis (Drassyllus pusillus).


ekologs 14.marts, 14:06

Manuprāt, krabjzirneklis (Ozyptila sp.).


ekologs 14.marts, 13:43

Komposta degunradžvabole (Oryctes nasicornis).


Vīksna 14.marts, 00:29

Paldies !


ekologs 13.marts, 21:25

Manuprāt, rudā dzēlējskudra (Myrmica rubra). Sugu izvēlnē netiek piedāvāta.


dziedava 13.marts, 19:54

Iveta, nebiju pamēģinājusi, bet jā, man arī atslēga ieteica papagaiļu pumpurīti. Bet atslēga neredzēja konkrēto toni. Es drīzāk domātu, ka atslēga neko nevar atslēgt, ja šī suga nav mums zināma. Gaidām mikroskopiju! :)


adata 13.marts, 19:00

Interesanti, kas būs ar šo. Savadot redzamos parametrus "gļotsēņu atslēgā", man piedāvāja arī papagaiļu pumpurīti. Nu, nez...


ekologs 13.marts, 14:12

Skrejvabole (Carabus granulatus).


mufunja 13.marts, 12:37

Paldies Julita.adatiņas ir, daži un mazi, bet ir


dziedava 13.marts, 09:02

Mazliet netipiski priekš T.erecta, kas parasti ir garas un ar adatainām elaterām (te es adatiņas neredzu). Tomēr 2023. gada rakstā minēts, ka atsevišķos gadījumos adatiņu var nebūt, un arī starp jaunajām izdalītajām sugām labāka varianta kā T.erecta priekš šī novērojuma neatrodu. Citādi pazīmes, elateru izskats un gals, sporu izmērs atbilst.


dziedava 13.marts, 08:13

Par šīm es arī neesmu līdz galam sapratusi. 2. foto no apakšas sporām ir skaidri redzams tīkliņš pa visu sporu, kas it kā nozīmē, ka Hemitrichia decipiens. Bet vai to tīkliņu, ja tā labi papūlas, nevar atrast visām šādām, nezinu. Man šķiet, ka ar šo sugu sistemātiku līdz galam nav sakārtots.


dziedava 13.marts, 05:22

Kā jau Iveta rakstīja, jauna izskatās pēc tīģerkrāsas pārslainītes, kas ar šādu biotopu īsti neiet kopā. Tajos pēdējos foto īsti neko nevar saprast. Katrā ziņā šobrīd sugai nav pat ideju, mikroskopiju vajag. Un pirms tam arī labāku virsmas tuvplānu. :)


zemesbite 13.marts, 00:24

Paldies, Ansi!


Mežirbe777 12.marts, 21:32

Sveiciens! Atradu paraudziņu kopējā krājumā. Izskatās nobriedis, tika turēts sausā kastītē, sklerociju neatgādina. Pievienots papildus augļķermeņu foto. Būtu jāpieķeras mikroskopēšanai. Augšana uz sfagniem purvā varētu nebūt tā biežāk novērotā parādība..


dziedava 12.marts, 20:45

Kas ar šo paraugu notika? Nobrieda? Vēl ir?


dziedava 12.marts, 20:40

Reizēm tas uzaug tā, ka nevar pazīt :)


dziedava 12.marts, 19:22

Varbūt Trichia varia?


dziedava 12.marts, 19:19

Izskatās neparasti, plakani un ar kājiņu. Droši vien nekā vairāk par šo foto nav? Un ievākts arī netika?


dziedava 12.marts, 18:59

Ivetai - vērīgi ievērots, ka tomēr kkas neatbilst. Tonis arī priekš pilienītēm īsti nav īstais.


dziedava 12.marts, 18:20

Šo arī vēlāk tad padomāšu


dziedava 12.marts, 17:41

Trichia contorta vai Hemitrichia karstenii, jā. Bet kā tās droši atšķirt, es pati ne vienmēr saprotu, bet tuvākajā laikā vajadzēs vēlreiz iedziļināties.


mufunja 12.marts, 14:11

Es nevaru saprast.Pilienīte Karstena?


IlzeP 12.marts, 12:54

Apaļās esot aļņu tēviņiem, garenās mātītēm


CerambyX 12.marts, 08:34

Mazākais tauriņš - parastā ziempūcīte (Conistra vaccinii)


dziedava 12.marts, 06:30

Šeit ir brīvi kapilīcija pavedienu gali (nevis kā kamolītis), tāpēc šī sugu grupa vāles / apkaklītes pilienīte nebūs.


dziedava 12.marts, 06:28

Minēšu, ka parastais gļotpūpēdis :D


marsancija 11.marts, 21:52

Renāte, Tu pati to tur atradi. Es tikai konstatēju, kā šķūnis un henotēka vēl ir vietā :)


meža_meita 11.marts, 20:36

Skaista!


maaris_m 11.marts, 14:02

Wow, šis interesanti. Parasti (paskatījos pierasktos) čunčiņu pirmo reizi dzirdu tikai aprīļa otrajā pusē.


Tringa 11.marts, 10:23

Pavaicāju par šo putnu igauņu pētniekam Ülo Väli un viņš atbildēja, ka šis tomēr neesot vidējais ērglis.


Vīksna 11.marts, 10:12

Paldies !


ekologs 11.marts, 07:29

Nav kāda no Scydmaenidae sp.? Jāpaskatās vēl kādam.


ekologs 11.marts, 07:23

Entomobryomorpha kārta. Manuprāt, Pogonognathellus sp.


zemesbite 10.marts, 16:55

Paldies, Iveta!


ekologs 10.marts, 08:26

Līķvabole (Phosphuga atrata).


Mežirbe777 09.marts, 22:09

Taisnība gan, micēlija virspusē. Šis samtainais, velvetam līdzīgais micēlija tīklojums ir novērojams uz ilglaicīgi noturīgām, sveķainām eglēm, relatīvi bieži. Mans izlases apjoms gan konkrētajā gadījumā ir n=1. Noteikti ieteiktu rūpīgi pārlūkot publikāciju, kurā suga aprakstīta. Tur ir pievienoti izteiksmīgi dzīvotnes attēli. Veiksmes atrast sugu!


marsancija 09.marts, 21:46

Šeit gan nevar noteikt, vai tā ir ziemeļu madara, jo nav redzamas lapu rozetītes. Pēc skrajās ziedkopas vairāk līdzinās baltajai madarai- Galium album.


adata 09.marts, 20:12

Godīgi teikšu, ka sveķainus kokus esmu redzējusi, bet "samtainu melnu micēliju" gan nē. Vispirms jau jādabū tas redzēt. Vai pareizi sapratu, ka tās gļotsēnītes ir virspusē, uz micēlija?


marsancija 09.marts, 20:07

Es arī- rakstu staltbrieži, bet kaut kas ar krāsojumu nelikās pareizi :)


angel 09.marts, 19:16

Paldies!


Mežirbe777 09.marts, 17:25

Mazie dzīves prieciņi! :) Lūk, pie kā noved cilvēku iedvesmošana uz gļotsēņošanu, nepieciešamas tikai pareizi iestatītas un sugu redzošas acis. Paraugs tika ķidāts ar pietāti, vēl ir pietiekami daudz materiāla. Atrašanai noteikti jāizmanto 40x lupa ar gaismiņu, bez tās neiztikt. Konkrētā sveķainā egle atšķīrās no visām pārējām, bija noliekusies 45 grādu lenķī, pasargāta no tiešiem nokrišņiem. Īpaša uzmanība jāvelta samtaini melnajam micēlijam, ar ko noklātas senas sveķainas rētas. Ja tiek ieraudzīti gļotsēnes augļķermeņi, tad viss uzreiz kļūst skaidrs. Tie ir pietiekami izteiksmīgi. Novēlu veiksmes visiem, kuri vēlas šo būtni ieraudzīt savām acīm! Vakar pārskatīju arī citas DMB audzes, tomēr bez sekmēm. Tomēr prasības pret dzīvotni nav gluži izšķirošas, Dānijā atrasta arī stādītās mono-audzēs. Jāturpina meklēt retās sugas :)


dziedava 09.marts, 15:23

Paldies, tas ir lieliski! :) Ar sūtīšanu varbūt var nesteigties, varbūt vēlāk būs vēl kādi sūtāmi paraugi?


adata 09.marts, 15:21

Sklerocējušies gļotsēnes augļķermeņi, cilindrīšu dzimtas, 3.att. uzskatāmi apstājušies savā attīstībā sausuma vai citu nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ. Man arī gadījies tādus novērot, vēroju un gaidīju, bet ar rīta rasu vien nepietika, bija ļoti sauss laiks.


mufunja 09.marts, 14:54

Es atradu paraugu. Ir vēl foto. Ja nepieciešams, varu nosūtīt paraugu.


dziedava 09.marts, 14:07

4. foto izskatās pēc tipiskas C.rufa


Mežirbe777 09.marts, 09:45

Coprinellus domesticus micēlija pavedieni.


Vīksna 09.marts, 08:55

Paldies !


zane_ernstreite 09.marts, 07:57

Paldies visiem, kaut kas ar izmēru man pašai nelikās pareizi un arī ragi buciņiem pārāk prāvi.


ekologs 09.marts, 07:34

Dambrieži:)


CerambyX 09.marts, 03:22

Kāpēc ne dambrieži?


marsancija 08.marts, 23:34

Gadījusies kļūme. Šie ir staltbrieži.


dziedava 08.marts, 19:39

Vai nav drīzāk no dzīvnieku pasaules.


Osis 08.marts, 19:16

Šis izklausās tuvu, ļoti bieži būs sīlis, kas atdarina šo balsi (Merlins nosaka šos kā Peļu klijānus)


dziedava 08.marts, 19:09

Saglabājušās paliekas no pirms gada februārī bildētajiem ragansviestiem. Skaidri redzams, ka tie paši, ar traumētām sporām, bet vēl nosakāmi. Pagājušā gada novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/b2ec77e0cc42d6ed529eb8b9494b31f2/


marsancija 08.marts, 19:07

Nu, re! Anete ieviesa skaidrību. Es baidījos izgāzties ar savu minējumu :)


marsancija 08.marts, 19:04

Diezin vai šī skaitīsies pie īpaši aizsargājamām vilkābelēm, jo ir selekcijas rezultātā izveidota divirbuļu vilkābeles šķirne Pauls Scarlet, ko var iegādāties kokaudzētavās un audzē apstādījumos.


Anete PB 08.marts, 19:01

Pļavas gandrene (krāsa vairāk zila, nekā rozā).


mufunja 08.marts, 19:00

Labi, Julita. Paskatīšos, vai varēšu to atrast.


marsancija 08.marts, 18:23

Cik redzamas lapas, tad tās noteikti nav pīpeņu. Vai arī kāda cita auga lapas iemaisījušās bildē?


marsancija 08.marts, 18:21

Drīzāk gandrene, tāda mazliet sabiezināta :), grābeklīte noteikti nē. Bet kura?


marsancija 08.marts, 18:07

Vairāk uz kaut kāda ķirša pusi izskatās :) Lapas tā kā tūbainajam. Varbūt kāda šķirne?


IlzeP 08.marts, 17:45

Kāda no gandrenēm?


IlzeP 08.marts, 17:39

Ķirsis?


IlzeP 08.marts, 17:34

Pievienoju sarakstam


Ziemelmeita 08.marts, 11:13

Paldies, Julita, par skaidrojumu! Paraugs ir, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.


dziedava 08.marts, 10:47

Pēdējos foto izskatās rozīgs tonējums un laiks arī vēls - oktobris


dziedava 08.marts, 10:30

1. un 3. foto droši vien Hemitrichia decipiens, bet 2. foto sporu mākonis bez brīviem galiem un kausiņa malas izskatās atlocītas - varētu būt Hemitrichia calyculata. Mikroskopiski to 1000x palielinājumā var pārbaudīt- Hemitrichia calyculata sporas būs gaišas, tīkliņu grūti saskatīt. H.clavata sporas ir tumšāk dzeltenas, tīkliņu labāk var saskatīt un apkārt vēl skaidri redzams tīkla gredzens. Izmēri arī mazliet atšķiras - H.calyculata tipiski 6,5-7,5 mkm (reti līdz 8 mkm), kamēr H.clavata 7,5-9 (10) mkm


ekologs 08.marts, 08:48

Šādos gadījumos, papildus informācijai, būtu labi aplūkot apkārtni, t.i., vai ir atstāti, piemēram, pēdu nospiedumi :) Protams, grūtības var sagādāt, ja noteiktā novērošanas punktā ir bijuši dažādu sugu dzīvnieki, bet tad jau pēc izslēgšanas metodes:)


Siona 08.marts, 07:59

Paldies, man arī tā likās! :) Tas spiru izmērs par lielu staltbriedim vai ir vēl kaut kas, ko bildē var labi saskatīt?


dziedava 08.marts, 06:55

Tas ir lieliski! :) Jā, sporas atbilst, tur laikam nav šaubu. Vienīgā līdzīgā ar tādām sporām ir Diacheopsis insessa, kurai būtiski atšķiras kapilīcijs, kas pagaidām nav novērots, bet tā, cik atradu, novērota uz ķērpjiem uz dzīvu lapukoku stumbriem (bērzs, kalnu kļava). Viena no retajām ģints sugām, kas nav pēcsniedzīte. Ļoti reta un reģistrēta tikai 7 valstīs. [Raivo, izskatās, ka šī suga varētu būt Tev nākamais līmenis :)))] Raivo īpašas uzslavas par uzcītību, meklējot Diacheopsis resinae trīs sezonas pēc kārtas! Liels iedvesmas avots tagad sasparoties arī citiem - jāatrod vēl! :)) Paraugu, bez šaubām, gribēšu, kapilīciju vajadzētu atrast, jo galu galā visas sugas zinātnē jau nav vēl aprakstītas. Tas ķidātais eksemplārs ir pilnībā izķidāts, vai kādas paliekas vēl no tā ir palikušas? Cik saprotu, paaugstināta grūtība atrast, jo jāmeklē melns uz melna, ne gluži uz pašiem sveķiem? Būs skaidrāka vīzija, kur skatīties!


marsancija 07.marts, 23:29

Viss liecina par alni :)


marsancija 07.marts, 23:23

Pīpene tā nav, bet gan kaut kura no kumelītēm.


marsancija 07.marts, 22:51

Izskatās pēc indīgā velnarutka.


marsancija 07.marts, 22:45

Ilggadīgā mārpuķīte Bellis perennis.


marsancija 07.marts, 22:42

Izskatās pēc kādas dekoratīvās ābeles.


Vīksna 07.marts, 22:35

Paldies !


marsancija 07.marts, 22:34

Upene gan šī nebūs.


marsancija 07.marts, 22:32

Pratense gan nebūs. T. repens.


marsancija 07.marts, 22:22

Kaut kura no ziepenītēm pumpuru stadijā. Varētu būt Polygala comosa. Bet, pagaidīsim, lai iekomentē citi :)


marsancija 07.marts, 22:10

Domāju, ka Lielais madaru sfings.


marsancija 07.marts, 22:05

Zemā raudupe Scorzonera humilis.


Mežirbe777 07.marts, 21:38

28.03 šo brīnumiņu ir iespēja iegūt aprūpībā. Kapilīciju meklēju, lai gan nepietiekami cītīgi, noteikti, ka ir. Viena no trijām "bumbiņām" tika izķidāta. :D


dziedava 07.marts, 21:19

Oho, iegrimusi vecos novērojumos, šo būtu palaidusi garām. Man pašai arī vajadzētu tikt pie parauga, lai droši apstiprinātu un dabūtu titulsporu katalogam, kā arī sabildētu arī citas iekšējās struktūras. Formāli jaunai sugai ar sporām vien nepietiek, svarīgs kapilīcijs.


Siona 07.marts, 20:48

Nevaru norādīt īsto sugu - Lazdu plēvklājene Vuilleminia coryli


VijaS 07.marts, 19:56

Nu jā, tā tiešām izskatās :D


dziedava 07.marts, 19:55

Parauga numurs! Un es domāju, kāpēc esi pierakstījusi, ka Latvijā, ja tas tāpat skaidrs! :DDD


VijaS 07.marts, 19:52

Spriežot pēc parauga numura piezīmēs, ir ievākts, un atrodas pie Tevis :).


VijaS 07.marts, 19:50

Jā, piekrītu, ka drīzāk ragansviests. Nav ievākts.


dziedava 07.marts, 18:17

Šis man tā baltragansviestiski izskatās. Kā Tev ar šīlaika skatu?


dziedava 07.marts, 18:08

Netika ievākts?


ArnitaP 07.marts, 17:51

Atrastas tajā paša meža pļaviņā, kur bija nepārprotami piespirojuši aļņi iegarenām spirām ( 3,5 cm garumā un 2 cm platumā),bet šīs bija vienīgās apaļās starp daudzajām gareno spiru čupām. Vai tās arī ir aļņa spiras?


dziedava 07.marts, 15:22

Balts var būt arī ragansviests. Būtu bijis jāvēro, par ko nobriest.


Vīksna 07.marts, 10:25

Paldies !


dziedava 07.marts, 09:57

Marina, vai paraugs ir saglabājies? Paviršā skatā tiešām atgādina Didymium crustaceum, sporu izmērs arī gandrīz pieņemams (paliels gan), taču vispirms uzmanību piesaistīja ārējais izskatas, kas likās drusku atšķirīgs, un tad ievēroju, ka sporām ir izteiktas tumšāku kārpu grupas (!). Izskatīju pieejamos sugas aprakstus, un nekur nefigurē, ka sporas varētu būt ar tumšāku kārpu grupām. Kapilīciju var redzēt maz, bet tas izskatās caurspīdīgs, kamēr Didymium crustaceum kapilīcijam jābūt dzeltenbrūnam. Jābūt kādai citai sugai! Pagaidām noteicējos neko par tēmu neizdevās atrast, bet paraugu noteikti vajag!


BI 06.marts, 22:16

Riņķis ir, izlasīt nekā.


angel 06.marts, 22:08

Nacionālo ziņu varonis! https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/06.03.2026-agrak-neka-citus-gadus-latvija-atgriezusies-melnie-starki.


VijaS 06.marts, 19:57

Julita, mikroskopiju pievienoju.


ekologs 06.marts, 19:39

Vilkzirneklis (Trochosa terricola).


ekologs 06.marts, 19:35

Šis būs dižais mājas zirneklis Eratigena atrica (syn. Tegenaria atrica).


dziedava 06.marts, 19:19

Laikam tik vienkārši nebūs..


ekologs 06.marts, 18:19

Šī būs kāda no Poduromorpha kārtas. Iespējams Anurida granaria.


ekologs 06.marts, 16:11

Iespējaims kāda no Trechus sp.


V.Grigorjevs 06.marts, 14:09

Tad divreiz patīkamāk )) A.Erta bildēs šeit, arī bija redzēta ne vienu reizi.


IlzeP 06.marts, 13:45

Apbrīnojams putns! Un ar tādām novirzēm no normālas sugas uzvedības var tik ilgi izdzīvot...


zemesbite 06.marts, 10:29

Jācer, ka tā vieta nebūs pārāk mainījusies


dziedava 06.marts, 10:27

Būtu interesanti :). Uz augsnes jau bieži gļotsēnes neatrod


zemesbite 06.marts, 10:22

Pēc kāda laika toreiz aizbraucu, bet vairs neizdevās atrast, jāmēģina šogad :)


dziedava 06.marts, 10:08

Šobrīd drīzāk balsotu par ragansviestu, tiem arī visticamāk var būt vairāk sugu, nekā aprakstīts.


dziedava 06.marts, 10:01

Pēc augšanas uz sfagniem vasarā, un plazmodija izskata tai vajadzētu būt jaunās Sarkanās grāmatas sugai, sfagnu kūlītei. Tas sanāktu senākais novērojums Latvijā. Žēl, ka netika ievākts un pārbaudīts; suga Latvijā tika atklāta gadu vēlāk - 2021. gadā.


dziedava 06.marts, 09:54

Šis tomēr izskatās ne ar pārslām, bet tādiem kā tārpiņiem, kūlīte vai ragansviests būtu ticamāk, bet droši no plazmodija pateikt nevar


dziedava 06.marts, 09:50

No balta plazmodija ir riskanti noteikt līdz sugai


dziedava 06.marts, 09:44

Pieliec, lūdzu, mikroskopijas foto, lai varu pārliecināties par noteikšanas pareizību. Jo izšķīdušas ārpuses foto nav gluži pierādījums.


dziedava 06.marts, 09:12

Kāds nenovērtēts jaukums! Varbūt lapu vai augu vālenīte, kas atšķiras ar sporu rakstu, bet nu jau vairs to nenoteiks..


Vīksna 06.marts, 09:11

Paldies !


dziedava 06.marts, 08:57

Ar baltu plazmodiju uz augiem var būt arī pumpurīšu dzimtas gļotsēnes, ko agrāk nezinājām.


StarFlare 05.marts, 19:15

Šogad atgriezies rekord agri, parasti bija ap padsmitajiem datumiem. Agrākais novērojums līdz šim bija 10.marts.


valters 05.marts, 18:08

Melnais Sātāns ir klāt!!!


dziedava 05.marts, 16:55

Noteikta jau 2023. gadā, bet nebija laika pašai apskatīt, pārmikroskopēt (iepriekš nebija iespējams to izdarīt kvalitatīvi) un izdomāt, ko ar to iesākt. Lai arī Edvīns noteica līdz varietātei, kas gan nav formāli aprakstīta, nolēmu ieziņot kā sugu plašā nozīmē. Varbūt kādreiz to sadalīs, un tad varbūt varēs drošāk saprast, kā saukt. Turklāt šāda suga (plašā nozīmē) ļaus arī Ornitho vidē ziņot sugai līdzīgās, ja droši nebūs zināms, kas tā ir. Pamatsuga Didymium dubium skaitās pēcsniedzīte (nivicolous), tāpēc šaurā nozīmē to par tādu saukt nebūtu korekti (oktobrī nevar būt pēcsniedzītes).


Siona 05.marts, 16:16

Paldies! :)


Kukainis 05.marts, 15:56

Ir, ir īstā suga. LEB epasta komentāros paskaties.


IlzeP 05.marts, 13:43

Pēc GBIF sanāk, ka Sintijai taisnība (https://www.gbif.org/species/2078243)


Mežirbe777 05.marts, 10:39

Vērīgiem ļaudīm sezona ir mūžīga :)


CerambyX 05.marts, 09:57

Plagiognathus arbustorum laikam ne, varbūt kāds Psallus (aethiops, piemēram)


Amanda 05.marts, 08:09

Ziemeļu gulbis


ekologs 05.marts, 07:23

Manuprāt, leiciska meža pīle.


dziedava 05.marts, 05:30

Mēs te pārrunājām, vai sezona jau beigusies, bet tad laikam jau vēl ne :)


Siona 04.marts, 20:20

Nu jā..Cerataphis betulae ir Hormaphis betulae sinonīms, bet vai nav tā, ka tomēr H. betulae ir "pareizāks"? https://www.eu-nomen.eu/portal/taxon.php?GUID=urn:lsid:faunaeur.org:taxname:55314


nekovārnis 04.marts, 20:08

Ak jā, kļūdījos, biežā suga ir Euceraphis betulae uz kuru mani novirzīja visi Cerataphis betulae meklējumi. Padomāju, ka tā ir Euceraphis betulae sinonīms, bet izrādās, ka Cerataphis betulae ir Hormaphis betulae sinonīms :)


nekovārnis 04.marts, 20:00

Mazliet esmu apjucis ar šīm laputīm. Hormaphis betulae, līdzīgas tam, kas redzams šajā foto, dzīvo Tālajos austrumos - Japāna, Ķīna,... Neatrodu informāciju par to atrašanu Eiropā. Savukārt Cerataphis betulae ir plaši izplatīta Eiropā, bet neatrodu neko līdzīgu tam, kas redzams šajā foto. Kā tur īsti ir? :)


ekologs 04.marts, 18:13

Izskatās pēc sarkanbrūnā lācīša (Phragmatobia fuliginosa).


dziedava 04.marts, 16:06

Paldies, Iveta! :) Pievienoju mikroskopēšanas piezīmes.


adata 04.marts, 14:48

Julita, šo es atdalīju, bildes pievienoju. Varbūt kādu komentāru no jūsu puses, lai nepazūd kas pa kam, jo iepriekšējais palika pie tā otra novērojuma.


IlzeP 04.marts, 14:24

Pievienoju sugu sarakstam


Kukainis 04.marts, 13:24

Jauna suga Latvijai. Sintijai taisnība. Dabasdatos nevaru izmainīt sugas nosaukumu. To var tikai administrators.


adata 04.marts, 07:29

Pagaidām nav. Zem kupenām es tāpat neatrastu, ir interese pašai, mēģināšu tikt, ja nebūs pārplūdusi upe. Kritalas bija diezgan augstu virs tās pašā krastā. Ja ievākšu, noteikti uzrakstīšu.


dziedava 03.marts, 13:52

Iveta, būtu labi šo novērojumu sadalīt divos, es uz e-pastu nosūtīšu dažus mikro-foto. Jo man ieinteresēja substrāts un es papētīju, vai nav kāda sīkāka suga. Atradās sīkas bumbiņas, par kurām paliku nesaprotot, vai tās ir neattīstījušās mizaines bez kapilīcija (bet sporas izcilas!), vai tomēr kāda cita, potenciāli jauna suga Latvijā - mizaine vai kriksīte. Man ar tādām nav pieredzes un tur ir nesen izdalītas vairākas sugas, kuras vēl īsti neesmu sapratusi. Mikroskopēju vairākkārt, bet kapilīciju neatradu, un tas ir svarīgs noteikšanā (ja nav kapilīcija, tā ir kriksīšu pazīme, bet arī kārpainajai mizainei reizēm neesot kapilīcija :/ ). Sporas ļoti līdzīgas kārpainajai mizainei, bet tieši tādas ir daudzām sugām un nav rādītājs. Bet perīdija mikroskopija, manuprāt, atšķiras no kārpainās mizaines - gaišāks un ar izteiktu maliņu, mikroskopijā izskatās kā bumbiņa ar maliņu. Bet kā jau teicu - nav pieredzes, noteikt nevaru, bet sugu atdalīt vajadzētu. Sākumā var ielikt šo pašu 1. foto, kas der abiem novērojumiem, un tad klāt tos, ko nosūtīšu. Kā saukt, īsti nezinu, bet kā vnk nenoteiktu gļotsēni ar negribas - pazudīs. Tā kā varbūt var izrādīties kā parasta kārpainā mizaine, tad labāk likt kā mizaine (nenoteikta).


dziedava 03.marts, 13:37

Vai paraugs tika ievākts?


dziedava 02.marts, 19:36

Izskatās, ka pa virsu pelējums, tāpēc neko saprast nevar. Sporas arī attiecīgi traumētas un grūti saprotamas. Ja pašai būtu paraugs, saprastu labāk. Bet vai varētu noteikt - nezinu. Jautājums, cik daudz iekšu sēne ir apēdusi. Nevar saprast, vai mikroskopijā redzamie baltie pavedieni ir gļotsēnei vai sēnei.


nekovārnis 02.marts, 10:19

Paldies, Valda! :)


Vīksna 02.marts, 10:04

Paldies !


Vīksna 02.marts, 00:36

Paldies !


angel 01.marts, 23:34

Super! Krauķi gan laikam bieži negadās!


Vīksna 01.marts, 23:11

Paldies !


CerambyX 01.marts, 22:59

Tomoxia bucephala vairodziņš raksturīgi šķērsenisks, ~ taisnsstūrveida


CerambyX 01.marts, 22:58

Gaišās joslas uz taustekļi 1. posmiem vāji izteiktas - it kā tad varētu būt ruficornis


Vīksna 01.marts, 22:56

Paldies !


Siona 01.marts, 22:17

Nevarētu būt Hormaphis betulae vai kaut kas tamlīdzīgs?


Vīksna 01.marts, 20:30

Cirtainā kroklapīte, Plicaturopsis crispa.


Vīksna 01.marts, 20:08

Paldies !


nekovārnis 01.marts, 19:37

Iespējams Neoascia sp.


Siona 01.marts, 18:28

Ō, jā, pavisam noteikti! Liels paldies! :))


Vīksna 01.marts, 14:55

Varbūt sēne Illosporiopsis christiansenii.


zane_ernstreite 01.marts, 11:26

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 01.marts, 10:35

Paldies, Edgar!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts