Aktīvie lietotāji: 184 Šodien ievadītie novērojumi: 615 Kopējais novērojumu skaits: 2303622
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ligzdošanas sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs tuvojas noslēgumam
Pievienots 2021-08-09 11:37:44

Mazo ērgļu kamera eglē

Vecāki savu lolojumu Pērli ļoti bagātīgi baroja, un forumā jau sāka jokot, ka šādi ēdot viņa nevarēs nekur aizlidot (video). Bija gan dienas, kad vecākiem nesekmējās ar pārtikas atrašanu – tikai 2 piegādes, bet rekords bija 29. jūlijā, kad jaunajam ērglēnam vecāki piegādāja 18 pārtikas vienības: 1 vardi, 1 kurmi un 16 grauzējus.


Skaistā Pērle iepozē kamerā. 19.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Dienā Pērle laiskojās ligzdā, sakopa savu jauno spalvu tērpu un, protams, trenēja skaistos spārnus. Savukārt naktīs pie viņas palika mamma, un nu jau lielajam bērnam vēl joprojām ļoti gribējās palīst zem viņas brunčiem, īpaši, ja laiks bija nemīlīgs (video). 18. jūlijā bija pirmā nakts, kad Anna sāka radināt bērnu pie patstāvības arī naktī un ligzdā nepalika. 3. augustā Pērle beidzot sāka apgūt teritoriju ārpus ligzdas un uzlēca uz zara tās kreisajā pusē, un tur arī pavadīja 4. augusta nakti. Uz šī zara viņai patika arī gaidīt vecākus un ēdiena piegādi. Ar katru dienu jaunais ērglēns apguva arvien citus zarus ap ligzdu līdz 8. augusta rītā beidzot ielidoja mežā iepretī ligzdai. Vēlāk mamma atnesa uz ligzdu peli un atvilināja bērnu atpakaļ. Tās pašas dienas pēcpusdienā vistu vanags uzmācīgi pārlidoja no viena ligzdas koka zara uz citu, un Pērle agresīvi to dzina projām (video).


Pērle, kārtējais grauzējs un gādīgais tēvs 04.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazo ērgļu kamera bērzā

18. jūlijā pēc ilgāka pārtraukuma ligzdā uzturējās abi pāra putni. Viņi labiekārtoja ligzdu un izrādīja savstarpējās simpātijas. Jūlija beigās abi diezgan aktīvi gatavojās nākošajai ligzdošanas sezonai, un 28. jūlijā Andris atnesa savai sirdsdāmai uz ligzdu grauzēju.


Abi pāra putni ligzdā 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Pēdējā mēnesī vistu vanags ir divas reizes mēģinājis uzbrukt nu jau lielajiem Grāfa un Grāfienes bērniem. Pirmais mēģinājums bija 17. jūlijā, savukārt otrais – 1. augustā – mirklī, kad mamma bija atlidojusi jaunos putnus barot.


Vistu vanaga uzbrukums 17.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Māris Strazds atbildēja uz forumiešu jautājumu, vai vistu vanags var aiznest tik lielu melnā stārķa cāli: "Aiznest viņš tos tiešām vairs nevar, taču izsist no ligzdas un apēst zemē gan var. Vecākais dokumentētais putns, kas tādā veidā ir gājis bojā Latvijā, ir bijis 58 dienas vecs. Faktiski tas putns bija gandrīz lidspējīgs, un viņa svars divas dienas pirms bojāejas bija 2,7 kg. Vistu vanaga tēviņš (kas arī tajā gadījumā bija vainīgais) var sasniegt maksimāli 1,1 kg (ASV, domājams, lielāki putni, nekā Eiropā). Tātad vistu vanags tiek galā ar upuri, kas vairāk nekā 2x pārsniedz viņa paša svaru."

Naktīs, savukārt, mazo stārķēnu mieru ik pa laikam iztraucēja meža pūces mātīte (video). Jau kopš pirmās olas izdēšanas ir šaubas, vai šajā ligzdā pieaugušie spēs izbarot jaunos putnus līdz rudenim. Liels paldies Simoninnai no foruma, kura ir apkopojusi visas jūlija barošanas reizes. Labākajās dienās novērotas 7 barošanas reizes, sliktākajās – 3. Savukārt Sniedziņš forumā ir izrēķinājis, ka jūlija mēnesī Grāfienei bija 86 barības piegādes, Grāfam – 82 (video). Vidējais aritmētiskais – 5,4 reizes dienā.

Augusta sākumā, kad laiks kļuva vēsāks un lietaināks, arī ēdiena piegādes kļuva retākas. Ornitologs Māris Strazds skaidro, ka lielam optimismam nav pamata: "Es domāju, ka vecāki baro retāk, jo vienkārši nevar atrast, ar ko barot. Arī tas, ka barībā parādās sienāži, sliekas u.tml. nieki, neko labu neliecina. Un vēl – ja ņem pašu jaunāko putnu, kas ir sekmīgs (t.i. sasniedzis vismaz ligzdošanas vecumu; ligzdu atstāja 87 dienu vecumā) un šo putnu šķilšanās datumu, tad ātrākais, kad vecākajam cālim vajadzētu atstāt ligzdu, ir 7. septembrī. Vidējais vecums sekmīgiem putniem, ligzdu atstājot, ir 83 dienas. Ja ir barība un apstākļi, tad tēviņš parasti baro mazuļus līdz pēdējam. Mātīte to dara ļoti reti. Vēlākais datums, kad līdz pēdējam baroti jaunie putni ir atstājuši ligzdu, ir tieši 7. septembris. Mare, kas ir tas jaunākais sekmīgais putns, ligzdu atstāja 18. augustā. Dati saka to, ka šī ligzda var būt vismaz šķietami sekmīga, bet izredzes patiesībā ir ļoti mazas."


Grāfu skaistie bērni 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Starp ēdienreizēm jaunieši laiskojas, pucējas, trenē savus skaistos spārnus, mazliet demolē ligzdu un rotaļājas ar to, ko ligzdā var atrast. Dažkārt jaunie stārķi sabīstas no kaimiņos dzīvojošās vāveres un tad demonstrē, cik lieli var sabozties trauksmes pozā un nikni rūkt. Vecāki ligzdā uzturas ļoti īsu mirkli, tikai lai atrītu barību. 2. augustā, pēc ilgiem laikiem, bija tā retā reize, kad visa ģimene bija kopā, jo abi vecāki viens aiz otra ielidoja ligzdā, lai barotu savus mazuļus (video).

Baltie stārķi Tukuma novadā

Ligzdas saimniece Fāze turpināja kameras uzticīgākos skatītājus priecēt ar savām vizītēm un ļoti bieži palika ligzdā arī nakšņot. Savukārt tēviņš Volts, kurš ligzdā bija manīts 3. jūlijā, gandrīz mēnesi te neparādījās, līdz 29. jūlijā ieradās kopā ar Fāzi, un turpat ligzdas apkārtnē bija redzami vēl vairāki citi baltie stārķi.


Skaistā Fāze ligzdā 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

19. jūlijā un 2. augustā, kamēr saimnieki nebija ligzdā, tur viesojās svešs baltais stārķis, ko Fāze abas reizes agresīvi aizdzina.


Ligzdas un teritorijas saimniece aizdzen svešu balto stārķi 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vistu vanagi Rīgā

Redzēt visu vistu vanagu ģimeni kopā nu jau var ļoti reti, un 15. jūlijs bija patīkams izņēmums. No sākuma ar nomedītu putnu nagos ligzdā iebrāzās Haris, un uzreiz atsteidzās divi jaunieši, bet veiklākais izrādījās vanadzēns ar gredzenu H94. Kad tas kādu mirkli bija mielojies, ligzdā ielavījās otrs un atņēma maltīti. Tad ēdājam pievienojās arī Hilda un arī trešais cālis. Vanadzēni vēl joprojām dažkārt neiebilst, ja mammīte viņus pabaro.


H94 sargā tēva nesto medījumu no sava radinieka 15.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Visbiežākais viesis ligzdā bija vanadzēns ar gredzenu H94, tam patīk skaļi izbļaustīties un paziņot visiem par savu ierašanos, kā arī pacilāt kādu zariņu, piekārtojot ligzdu. Pārsvarā vecāki medījumu jauniešiem nodod kaut kur ārpus ligzdas, un tāpēc Hilda un Haris ligzdā ir redzami aizvien retāk.


Jaunieši nu jau ļoti līdzīgi savai mammai 15.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnās klijas Kurzemē

Visi trīs Goldas un Greja nu jau lielie bērni vēl joprojām regulāri apmeklēja ligzdu. Tas, kurš īstajā mirklī bija īstajā vietā, arī ieguva savā īpašumā vecāku nesto barību. Vēl joprojām ligzda bija tā vieta, kur kāds no jaunatnes dežūrēja un uz kurieni vecāki bieži piegādāja ēdamo. To gan laimīgais uzvarētājs izķēra no pieaugušo putnu nagiem un ļoti veikli un agresīvi trenca vecākus prom, dažkārt pat ieknābjot viņiem (video).


Pūka un ciemiņš – vāvere. 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lai gan ēdiens šajā ligzdā visu sezonu ir bijis pietiekamā daudzumā un bērni lielākoties dzīvojās draudzīgi, dažkārt viņu starpā izcēlās sāncensība par vecāku nesto barību. Bieži gan ligzdā izskatījās kā kautuvē un mētājās dažādas neapēstas ēdienu paliekas. Īpaši tādas, ko bija grūti pašiem sadalīt: tītara kāja vai galva, sakaltusi āda vai kāds kurmis. Miķis gan bija lielākais kurmju speciālists un visveiklāk mācēja ar tiem tikt galā.


Miķis un kurmju rinda viņa priekšā 20.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

7. augustā Pūka sāka knibināties ap tiešraides kameru un daļēji atplēsa aizsargtīklu, kas tagad nedaudz aizsedz skatu uz ligzdu.

Zivjērgļi Kurzemē

Zivjērgļu ligzdā 20. un 21. jūlijā bija īsta "tautas staigāšana", un bez ligzdas saimniekiem Teo un Vitas (video) te varēja aplūkot vēl 4 citus zivjērgļus. 20. jūlijā Teo līdzi uz ligzdu atlidoja negredzenots zivjērglis, un, spriežot pēc uzvedības, tā bija mātīte. Tajā pašā dienā ligzdu apmeklēja vēl viena mātīte ar sarkanu gredzenu K33 (gredzenota kā mazulis 07.07.2014. 51 km attālumā no šīs ligzdas un novērota šajā ligzdā gan 2017. gadā, gan šopavasar).


Gredzenotie svešinieki: A67 ligzdā un G52 aizlido 21.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savukārt 21. jūlijā ligzdā ciemojās divi sveši gredzenoti zivjērgļi: viens ar sarkanu gredzenu G52 un otrs ar melnu gredzenu A67. Ornitologs Aigars Kalvāns komentēja, ka G52 ir tēviņš, gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018. apmēram 6 km no kameras ligzdas, savukārt mātīte ar melno gredzenu A67 nav Latvijā gredzenots putns (iespējams, gredzenota Igaunijā).


Teo un negredzenotā zivjērgļu mātīte 25.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūlijā Teo kārtoja ligzdu un izrādījās negredzenotajai svešiniecei ļoti iespējams, jau 20. jūlijā redzētajai dāmai, savukārt abi ar Vitu pēdējo reizi ligzdā ir manīti 30. jūlijā. Šajā dienā ligzdā šiverēja arī jauns vistu vanags.


Jaunais vistu vanags zivjērgļu ligzdā 30.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Lai arī divu jūras ērgļu sasaukšanās bija ik pa laikam dzirdama tuvāk un tālāk no ligzdas, Milda vai kāda cita pieaugusi mātīte ligzdā pēdējā laikā netika manīta. K kungs gan regulāri atlidoja uz ligzdu un sargāja teritoriju.


K kungs atlidojis pārraudzīt savus īpašumus 27.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

17., 18. un 30. jūlijā ligzdā atrādījās nepieauguši jūras ērgļi, taču neviens no tiem nebija gredzenots, un tāpēc droši apgalvot, ka tas ir viens un tas pats vai trīs dažādi putni, nevar. Spriežot pēc uzvedības, tie bija dažādi putni, jo viens bija drošāks par pārējiem un no kameras nebaidījās. Jūlija beigās ligzdas biežākie apmeklētāji bija dižraibā dzeņa jaunuļi, kas regulāri šiverēja, klaigāja un staipīja čiekurus ligzdas egles zaros (video).

Jūras ērgļi Slīterē

Pēdējā mēneša laikā ligzdas saimnieki Slīters ar Silvu bija manāmi ļoti reti. Tā 26. jūlijā tēviņš bija atlidojis viens pats, savukārt nākamās dienas agrā rītā abi divi pāra putni apmeklēja ligzdu, pacilāja zariņus un prom bija...


Slīters un Silva savos apartamentos 27.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Paldies Simoninnai no Dabasdatu foruma, kura ierakstījusi divus nelielus video: viena minūte zemūdens dzīvē un kā taimiņš noķer sīku zivteli.


Asarītis arī iepeldējis kameras redzamības zonā 20.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Arī alata atrādās skatītājiem 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-08-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Bonasa bonasia - 2026-04-05 Edgars Smislovs
Tetrao urogallus - 2026-04-05 Edgars Smislovs
Xanthoria parietina - 2026-04-05 svilanei
Anemone ranunculoides - 2026-04-05 kamene
Grus grus - 2026-04-05 Ziemelmeita
Picus canus - 2026-04-05 Jozefs
Anaptychia ciliaris - 2026-04-04 kamene
Nezināms
Ignotus
@ agnese.l
Pēdējie komentāri novērojumiem
Amanda 05.aprīlis, 16:21

Meža zosis


Kiwi 05.aprīlis, 15:51

Varētu būt lazda, sazāģēti sprunguļi zemē.


roosaluristaja 05.aprīlis, 15:08

H.fuscum, ja uz lazdas


zemesbite 05.aprīlis, 14:11

Paldies, Julita!


mufunja 05.aprīlis, 10:02

Mēģināšu to vēlreiz apskatīt.


dziedava 05.aprīlis, 09:27

Derētu kāds biotopa foto, ja būtu, vai vismaz apraksts


dziedava 05.aprīlis, 09:26

Man pēkšņi radās ideja - vai tur bija nu ļoti mitrs mikroklimats, egle ar melnalksni? Hipotētiski tādas dzeltenas var būt Diachea muscorum. Te bilde ir mazliet līdzīga: https://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Craterium_muscorum,_Trawscoed,_North_Wales,_Aug_2016_-_Flickr_-_janetgraham84.jpg


dziedava 05.aprīlis, 09:13

Tie laikam tie sēra izgulsnējumi, nezinu, kur tādus likt


dziedava 05.aprīlis, 09:08

Paldies, tad jau viss sakrīt :)


dziedava 05.aprīlis, 09:01

Versija ticama, bet reiz mēs tā kļūdījāmies ar Landevalda cilindrīti, kas arī līdzīgi pēc saplacinātās kūlītes izskatījās


dziedava 05.aprīlis, 08:57

Šobrīd divas versijas - Physarum psittacinum un P.braunianum. Bez paraudziņa te skaidrīzā netiks, bet biotops interesants


Ziemelmeita 05.aprīlis, 08:53

Satrūdējusi kritala mežā, nav dēļi. Iespējams, egle, jauktu koku mežs.


dziedava 05.aprīlis, 07:58

Sporas izskatās ļoti gaišas, varbūt nenobriedušas. Es laikam pēc kāda laiciņa mēģinātu vēlreiz mikroskopēt. Tajā pašā laikā sporu izmēri priekš T.contorta ir pamazi (ja tipiski ir 11-14 mkm, te ir knapi 11 mkm)


dziedava 05.aprīlis, 07:39

Šo vēlāk būs jāpapēta vēl. Vienā kompaktā paraudziņā, bija arī tipiskais staipīgais režģīša kapilīcijs, bet sporas kaut kāds hibrīds ar smalku tīkliņu, ko nevienai sugai pagaidām nevaru piesaistīt. Varbūt arī ir hibrīds.


dziedava 05.aprīlis, 06:50

Šūnaine, jo uz virsmas tādas kā šūniņas. Uz kā auga? Izskatās pēc dēļiem.. Vajadzētu būt egles kritalai


Ziemelmeita 05.aprīlis, 00:18

Paldies,Uği, par skaidrojumu.


CerambyX 05.aprīlis, 00:03

Nu jā, 3. attēlā var saskatīt galvas priekšā arī tādu kā 'āmurveida' izaugumu, kas raksturīgs Xylophagus. Kāpuri arī dzīvo zem mizas - bieži tieši zem nokaltušu priežu mizas.


CerambyX 05.aprīlis, 00:02

Visdrīzāk Koksnesmušas Xylophagus sp. kūniņa


Ziemelmeita 04.aprīlis, 23:36

Jā, zem mizas uz nokaltušas priedes.


CerambyX 04.aprīlis, 22:26

Kaut kāda kūniņa, bet grūti saprast - jāredz tuvāk. Katrā ziņā ne tīkllapsenes kūniņa. Kur atradās? Zem mizas?


Lemmus 04.aprīlis, 20:55

Liepu mežs vidēja vecuma,skrajš un sauss,bet vērtīgs ( ar zaļās divzobes atradnēm),piemistrojumā ozoli. Mežaudze kopumā diezgan atklāta,nekur nebija biezoknis.:)


dziedava 04.aprīlis, 18:43

Ja novērojums ielikts ne no aplikācijas, tad foto vajag pievienot pēc tam, t.i., tagad.


gunitak 04.aprīlis, 17:38

Gredzenošanas datums: 20.06.2020 Gredzenošanas vieta: Klaipėda - Kiaulės Nugaros sala, Lithuania Koordinātas: 55°39'30" N 21°08'15" E 55.6583 21.1375


gunitak 04.aprīlis, 17:33

Gredzenošanas datums: 29.01.2024 Gredzenošanas vieta: Konstanz / Bodensee Koordinātas: 47°39'00" N 09°11'00" E


dziedava 04.aprīlis, 15:24

Ja ir atmiņas, tad kāds tas liepu mežs bija? Vecs un vērtīgs? Skrajš, sauss? Atradums bija meža biezoknī vai drīzāk malā, skrajā vietā, laucē, pie takas?


dziedava 04.aprīlis, 15:18

Paraudziņa nodošanas ātruma cena. Šis man nedeva mieru, jo sarežģīta (reta) suga bija noteikta tikai no ārējām pazīmēm. Un nemieram bija pamats - iekšējās pazīmes parādīja to, ko ārējās nevarēja (un no foto vien tāpat jaunu sugu neapstiprinātu). 2021. gadā bija pasaulē retās Diderma subviridifuscum uzlidojums. Pirmais pie manis nonāca Astras Kalves paraugs, no kura tika noteikta jauna suga LV, kuru Astra novēroja 8. oktobrī. Tad pie manis nonāca Ausmas Pirogas paraugs, kas bija novērots agrāk - 12. septembrī. Un tikai tagad man nonāca Tavs paraugs, kas bija novērots tā paša 2021. gada 7. septembrī - visagrāk no visiem trim, bet visvēlāk pie manis. Būtu uzreiz man nodevusi, būtu sugas atklājēja ;)


spiigana 04.aprīlis, 14:41

Varbūt kāds ir pētījis šo plēsēju izplatību, kur viņi ir ieviesušies un sākuši vairoties? Grūti saprast, no kurienes tāds uzradies pie mana purva, bet ļoti biedējoši, tur vēl mēģina dzīvot gan irbes, gan slokas, gan mērkazas. Rubeni jau otro gadu purvā nedzirdu, nezinu, protams, vai ūdele vainīga...


dziedava 04.aprīlis, 14:21

Tev bija taisnība, nebija neievērotā, bet Smita vālenīte, kas reti tiek noteikta :)


adata 04.aprīlis, 13:52

Julitai taisnība, sēne. Pieskaroties vālītes put, kātiņos nelūzt.


dziedava 04.aprīlis, 13:51

Ātrā mikroskopija nav pretrunā ar Symphytocarpus amaurochaetoides, bet sapratu, ka vajag rūpīgāku mikroskopiju, kam šobrīd nav laika.


dziedava 04.aprīlis, 13:47

Jā, mikroskopiskās pazīmes atbilst. Bet ir arī novērojums martā, - tātad labi saglabājas. Decembrī gan jau nebija augšanas laiks. Ja oktobrī aug, tik divi mēneši bija jāiztur :)


dziedava 04.aprīlis, 13:14

Ļoti jauks paraugs. Nemikroskopēju (ceru kādreiz..), bet pēc ārējām pazīmēm izskatās pārliecinoši :)


dziedava 04.aprīlis, 11:48

Physarum leucophaeum pēc kopskata ļoti ticama versija


dziedava 04.aprīlis, 11:45

Labs. Nez vai ievākts?! Vēl Didymium serpula izskatīšanā


dziedava 04.aprīlis, 11:40

Jā, varbūt zeltmatu Physarum flavicomum


dziedava 04.aprīlis, 11:34

Man velk uz lākturītēm (Cribraria)


dziedava 04.aprīlis, 11:21

Tā kā te principā dublējas C.nigra novērojums, tikai ar pelējumu, tad man šķiet jēgpilnāk to nomainīt kā ķērpi, kas fonā ļoti smuks, kazi nosakāms.


dziedava 04.aprīlis, 11:11

Šobrīd varu iedomāties 2 variantus - melnā plaispika Amaurochaete atra vai parastais gļotpūpēdis Reticularia lycoperdon. Pēc izmēra, augšanas laika un augšanas uz apstrādāta koka atbilst abas.


dziedava 04.aprīlis, 10:40

Uz piepes tātad bija sēnes. Tumšās, manuprāt, arī drīzāk sēnes.. Tā kā puslīdz droši te ir par sēnēm, tad uz tām arī mainu.


dziedava 04.aprīlis, 10:32

Ja tā vieta bija ar ļoti mitru mikroklimatu, tad es teiktu, ka Diderma ochraceum


dziedava 04.aprīlis, 10:26

T.varia?


dziedava 04.aprīlis, 10:25

Var būt arī kādas pangas


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Paldies, Guna! :)


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Ļoti labi, paldies, interesanti. Tad jau tiksim skaidrībā!


dziedava 04.aprīlis, 10:09

Paldies, Marita!


IlzeP 04.aprīlis, 09:52

Nūsūtīju ziņu Jāņasētai.


guta7 04.aprīlis, 08:54

Julita, paldies par skaidrojumu un milzīgo ieguldījumu, palīdzot noteikt un izprast gļotsēnes!


dekants 04.aprīlis, 06:53

Mazais dzenis :)


V.Grigorjevs 04.aprīlis, 01:06

https://dabasdati.lv/lv/observation/hht5arpjoeq3pn021jtivg1qa7/ Iespējams, ka 03.04.26 nobildēju to pašu pāri. Cerēsim, ka tik tiešām noligzdos, bet šogad jau droši vien par vēlu, varbūt nākamgad...


Edgars Smislovs 03.aprīlis, 22:18

Mazais ērglis ?


adata 03.aprīlis, 21:57

Paldies Ansim!


adata 03.aprīlis, 21:52

Julitas, šai paņemts paraugs, diezgan izsporojies. Un tai otrai līdzīgajai, kam ieziņots novērojums, arī. Pārliecinājos, ka tiešām egles kritalas. Bet tādu gļotsēņu diezgan daudz, vai uz katras egles kritalas, daudzās vietās stumbram, tagad dzeltenos sporu mākoņus labi redz.


adata 03.aprīlis, 21:36

Domāju to Sorocybe resinae, ja tā, tad esmu soli tuvāk mērķim, nu zinu, kā izskatās un kur meklēt. Gļotsēnītes klāt gan nebija.


adata 03.aprīlis, 20:31

Man tieši šodien telefonā aplikācijas karte nestrādā (arī gan dzēsu, gan restartēju, nekā). Aizgāju uz mežu, un - aplauziens. Planšetē strādā, tagad jāmēģina trāpīt pareizie punkti. Kad nav, izjūtam kā pietrūkst... Laikam tālrunī vaina...


Mari 03.aprīlis, 19:31

Cik atceros, tāda klasiska kritala tur nebija, bet kaut kādas pussatrunējušas skaidas, zariņi un tml.


roosaluristaja 03.aprīlis, 13:17

Byssonectria sp. Pēc šādiem attēliem grūti precīzi pateikt B.terrestris vai B.fusispora


spiigana 03.aprīlis, 10:46

Esmu izdarījusi visu iespējamo - atjauninājusi telefona iestatījumus, izdzēsusi un ielādējusi vēlreiz aplikāciju, neveras vaļā un viss.


dziedava 03.aprīlis, 06:51

Uz kā auga? Uz kritalas? Ja to, protams, var atcerēties :))


dziedava 02.aprīlis, 21:15

Laikam jau tā sanāk, lai arī šai sugai lielas atšķirības no Lamproderma nigrescens nav. Kājiņas šķiet īsākas.


BI 02.aprīlis, 20:37

Jautājums par virzieniem - no apakšas uz augšu vai no augšas un leju ir lasītas krāsas. Varētu būt 2019. gada mazulis pie Strutreles muižas, varētu būt raidītājs uz muguras


Ziemelmeita 02.aprīlis, 20:35

Paldies,Julita,par labojumiem un precizējumiem!


mufunja 02.aprīlis, 19:48

Paraugs ir vāji nobriedis. Salīdzinot ar iepriekšējiem atradumiem, tas atgādina Lamproderma arcyrioides.


dziedava 02.aprīlis, 18:53

No foto īsti nevar saprast - sporas tiešām pēc gļotsēņu sporām izskatījās? Ja sēne, kāpēc tikai vienu sugu izskatīt? Svarīgākais vispirms saprast, vai sporu izskats ir gļotsēnīgs vai sēnīgs. Tiešām ir tīkliņš? Es ar savu redzi varu arī neredzēt, bet nu saskatīt no raksta es nevaru vispār neko. Avenes man īsti arī neatgādina. Nelasot diskusiju, izdomāju, ka jābūt sēnei. Kā saka - atbilde slēpjas iekšās :). Ja gļotsēne - kāds ir kapilīcijs?


dziedava 02.aprīlis, 17:19

Varbūt Ph.album, bet dikti skaists paraugs, pārbaudīšu


Kiwi 02.aprīlis, 16:20

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


dziedava 02.aprīlis, 15:23

Paldies! :)


Mari 02.aprīlis, 15:16

Jā, mežs vecs un interesants arī sēņu ziņā, vismaz 2020.gadā tā bija. Jācer, ka pa šo laiku nav izcirsts.


Mari 02.aprīlis, 15:12

Domāju, ka jā.


dziedava 02.aprīlis, 11:16

Tās kārtīgās armijas rindās un blīvās čupiņas auga vienā vietā?


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Un, jā, visi varētu būt viena suga.


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Būtu noderējis kopskats ar visu celmu, lai redzams, kā novietots, bet hipotēze ļoti ticama. Ja es redzētu kopskatu, iespējams, varētu arī uz to mainīt sugas nosaukumu


dziedava 02.aprīlis, 10:36

Šis interesants. Uz sausām priedes kritalām rozā mazi līdzīga izskata augļķermeņi maijā aug divām citādi atšķirīgām sugām (dažādās dzimtās) - melnajai plaispikai Amaurochaete atra un trauslajam gļotpūpēdim Reticularia jurana. Pēc sīkām mikropazīmēm (foto nav redzama pat ne sīka balta pakāje ap augļķermeni, un uz virsmas ar lielu piepūli var ja ne saskatīt, tad iztēloties tīklotu virsmas rakstu) izšķīros par biežāko no abām - melno plaispiku, kas tipiski aug samērā atklātās, skrajās vietās, t.sk. nesenos izcirtumos.


dziedava 02.aprīlis, 10:27

Paldies, interesanti! Pats mežs - vecs? Jo līdz šim šī suga atrasta tikai izcilos, vecos mežos.


finesse 02.aprīlis, 10:12

Paldies, Edgar!


CerambyX 02.aprīlis, 09:54

* Jāatceras, ka angļu 'Black-headed Gull' jeb burtiski tulkojot 'melngalvas kaija' ir Lielais Ķīris (Chroicocephalus ridibundus). Ja bieži izmanto dažādus resursus (noteicējus u.c.) angļu valodā, tad var reizēm būt 'sajukums' (pašam tā ir gadījies, gan pretējā virzienā - esmu nosaucis melngalvas kaiju angliski par 'Black-headed Gull', kaut angliski tā ir 'Mediterranean gull').


CerambyX 02.aprīlis, 09:50

Retu putnu sugu gadījumā (melngalvas kaija joprojām tāda ir) vajadzētu mēģināt iegūt fotoattēlu (ideālā variantā) vai, ja tas nav iespējams, tad vismaz aprakstīt redzētās pazīmes un novērošanas apstākļus (cik ilgi redzēts, ko putns darīja, kāda optika izmantota utt.). Lielie ķīri jau kaut kādā ziņā līdzīgi. Šāds 'tukšs' novērojums, manuprāt, nav 'akceptējams' kā melngalvas kaijas novērojums.


Mari 02.aprīlis, 09:36

Foto diemžēl nav, bet , cik atceros, auga uz horizontāla paveca nozāģēta celma virsmas. Mežs - jauktu koku, tāda reljefaina vieta :)


dziedava 02.aprīlis, 08:51

Domāju, ka nav gļotsēne


dziedava 02.aprīlis, 08:50

Ja būs paraugs, tad pārbaudīšu, vai nav Ph.leucopus


dziedava 02.aprīlis, 08:41

Par melno nav pārliecības, vai tā nav cieta sēne, bet tām rozā vajadzētu būt aveņgļotsēnēm


dziedava 02.aprīlis, 07:59

No esošajām plaispiku ģints sugām tuvākā pēc izmēriem sanāk Amaurochaete comata, kaut arī šī sanāk mazāka.


dziedava 02.aprīlis, 07:46

Ā, cik saprotu, šim vēl ir kāda kripata no parauga?! Bez kapilīcija būtu jābūt Licea, bet sporas galīgi ne no tā gala. Amaurochaete drīzāk, bet kapilīcijam jābūt. Tur vnk viss atlikums jāsmērē pa stikliņu - neko zaudēt īsti nevar - vai nu tā kko nosaka, vai paliek nenoteikts. Nu ja tas kriksītis parauga vispār saglabājies.


dziedava 02.aprīlis, 07:07

Paldies, Raivo! Ar acu gaišumu man arvien sliktāk, bet mikroskops palīdz. Jā, gribēju teikt, ka paraugam, ja vien nav kāda jutīga atradne, kurai drīkst ievākt tikai mazu gabaliņu, vērts ievākt lielāku gabalu, jo gļotsēnēm patīk kompānija. Un mikroskopa mazajos palielinājumos ar sānu papildus apgaismojumu ir vērts rūpīgi "izstaigāt" visu paraugu. Arī ķērpjus un interesantas sīksēnītes tā var atrast, ko dabā nepamanītu. Ar kriksītēm ir dažādi - pirmās es tā arī tikai citu sugu paraugos pamanīju, bet vēlāk redzēju arī dabā kriskīšu plantācijas - ja to ir daudz, tad var pamanīt jau dabā. Uz sūnām gan ir ekstrēms gadījums, dabā droši nepamanītu, arī eksemplāra noņemšana no sūnas nebija pārāk veiksmīga, tāpēc par noteikšanu mazliet šaubos (sporām mazliet cits tonis). Bet pagaidām citas hipotēzes nav (un konkrētā eksemplāra arī vairs ne).


Mežirbe777 01.aprīlis, 21:45

Brīnišķīga vērība! Līdz 0,3mm būtnes ieraudzīšanai vēl tomēr acu gaišums nesniedzas :D Reizēm pirms parauga apskates gaismas mikroskopā tas tiek pavērots arī stereo mikroskopā, tātad gļotsēņu gadījumā ir vērts pievērst padziļinātu vērību arī blakus augošām sugām. Jāmēģina atrast arī patvaļīgi! Vienīgā patiesi sīkā gļotsēne, kura ir tikusi apzināti meklēta ir B.minutissima, ar 40x lupu pārlūkojot novelliju audzes. Par kriksītēm pašlaik varu teikt - ievākt protu, tomēr pamanīt gan vēl ne.. Paldies, Julita!


IlzeP 01.aprīlis, 20:27

Vienā bildē varbūt baltu dibenu redz...


IlzeP 01.aprīlis, 20:26

Tad mainām sugu uz S. difformis?


zemesbite 01.aprīlis, 11:55

Paldies, Julita!


dziedava 01.aprīlis, 10:32

Sporu izmērs?


dziedava 01.aprīlis, 10:25

Protams, mikroskopiski derētu pārbaudīt


dziedava 01.aprīlis, 10:21

Es arī šīs neesmu atkodusi, bet tam ir zināms pamats. Nesen Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns man atsūtīja materiālu par šo sugu grupu (medainā, nelīdzenā, nolīdzinātā pilienīte), kur, piemēram, pētījumā par kā medainā vai nolīdzinātā noteiktās sugas ~30% (!!!) bija "starpsugas", kurām daļa no pazīmēm atbilda vienai sugai, daļa pazīmju - otrai sugai, tai skaitā - ārēji nav redzami izstiepti augļķermeņi (par ko Iveta raksta), bet mikroskopiski atbilst medainajai. Un otrādāk.


dziedava 01.aprīlis, 09:47

Ja ir kaut kas atmiņā vai foto aizķēries, tad priecātos uzzināt, uz kā auga, kādā vietā, jo suga arī pasaulē reta


dziedava 01.aprīlis, 09:43

Šo mēs neatpazinām, jo suga atklāta tikai 2022. gadā, bet tās sporas ar apaļajiem "dobumiem" šai sugai ir tik ļoti raksturīgas! Viss pārējais arī kā no topošās grāmatas :))


dziedava 01.aprīlis, 09:28

Paraudziņš ir. Tikai kur? :)


dziedava 01.aprīlis, 09:23

Visdrīzāk kocītes (Comatricha), bet pagaidām tā pārliecinoši suga rokā nedodas. Novērojums interesants. Varbūt ar laiku nāks skaidrība :)


dziedava 01.aprīlis, 09:12

Ņemot vērā, ka purvā, tai vajadzētu būt potenciāli aizsargājamajai sugai


dziedava 01.aprīlis, 08:50

Gļotsēņu atslēga man piedāvāja konkrētu sugu - Physarum leucophaeum (ņēmu vērā arī lapkoku klātbūtni). Ar pārsteigumu konstatēju, ka arī kopskats sugai ļoti labi atbilst. Lai arī šīs no mikroskopējamām, un it kā kkas līdzīgs var būt "viss kas", baigi jau velk uz to, ka atslēgai taisnība, jo citām līdzīgajām pilnais komplekts arī manā galvas datubāzē, ne tikai atslēgā, īsti neatbilst.


dziedava 01.aprīlis, 07:52

Tur varētu būt pat vairākas sugas


dziedava 01.aprīlis, 07:51

sēne


dziedava 01.aprīlis, 07:50

Man šis vairāk izskatās pēc nepilnīgas attīstības (stūrainās sporas arī no tā), tāpēc smalkas detaļas var nebūt precīzas. Priekš Diderma spumarioides atbilst ne tikai pakāje un sporu izmērs, bet arī tipiskais augšanas laiks augustā. Tas, kas mulsina, ir minētā priede, jo citos šīs sugas novērojumos priede nav minēta, un mežs tipiski vairāk nemorāls.


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


zemesbite 31.marts, 20:39

Paldies, Ansi!


Siona 31.marts, 19:05

Parastā zalktene! ;)


dziedava 31.marts, 18:56

Ragansviests nevar būt, jo sastāv no skaidrām grupiņām ar mazumiņiem. Mazumiņi diemžēl ir loti jauni, tāpēc vismaz es nespēju saskatīt, vai tie ir tikai apaļīgi (kas vilktu uz zaļgano pumpurīti), vai jau sākuši stiepties garumā (t.i. augstumā) - tad būtu kkas no cilindrīšu dzimtas.


Ansis 31.marts, 18:37

Paldies, Julita!


a.b 31.marts, 18:18

Varbūt arī tā. Ierakstīt nepaguvu..


forelljjanka 31.marts, 18:05

Mazais dzenis.Agrākajam novērojumam Latvijā nepietiks.;)


Mežirbe777 31.marts, 17:59

Paldies par manu aizdomu apstiprināšanu! :D Tātad gļotsēņu intuīcija nav nemaz tik zemā līmenī.. Jāturpina meklēt retāki taksoni!


adata 31.marts, 17:37

Paldies, Ansi!


dziedava 31.marts, 16:00

Paldies par paraugu! Paraugā augļķermeņi gan bija ļoti cieti, līdz galam nenobrieduši. Jauna eksemplāra krāsa var būt nozīmīga noteikšanā, bet svarīgi arī nobriedināt (turot mitrākā vietā), citādi perīdiju noņemt mikroskopēšanai ir praktiski neiespējami. Šajā gadījumā mazu gabaliņu izdevās atmiekšķēt un nodabūt, kas sarežģītākos gadījumos varētu būt nepietiekami. Pēc izmēra un perīdija pazīmēm te varētu būt divi varianti L.irregularis un L.epidendrum, kas esot viens no grūtāk atšķiramajiem sugu pāriem. L.epidendrum vairāk raksturīgi, kā es tos saucu, pārstaipi uz augļķermeņa virsmas, kas te ir ļoti labi redzami, tāpēc izšķīros par parastāko sugu.


dziedava 31.marts, 14:31

Paldies, Artur! :)


ekologs 31.marts, 14:27

Manuprāt, koku kamene (Bombus hypnorum).


dziedava 31.marts, 14:16

Paldies, Ansi!


adata 31.marts, 14:10

Jauks atradums! Kājiņas rakstītais un attēlotais garums arī mani samulsināja, un nav pirmā reize, kad Julitai kādā paraugā izdodas atrast jauku kriksīti!


dziedava 31.marts, 13:37

Man jau šķiet, ka cenšanās tikt pie nosaukuma bijusi tik veiksmīga, ka neredzu pat vajadzību mikroskopēt :), apskatīju tikai tuvplānā un pamērīju garumu (kas te nebija), bet kājiņa ir proporcionāli gara (nevis īsa, kā rakstīts), kas arī redzams 1.-2.foto. Bet interesantākais te ir cits - uz sūnas atradās arī jauka kriksīte, kuru ielikšu atsevišķā novērojumā. Ieteiktu nākmreiz nejauši ievākt mazliet vairāk eksemplāru, ne vienu vien. :D


dziedava 31.marts, 10:31

Jā, būtu jauki, ņemot vērā, ka nu jau skaidrāk iezīmējas, uz kā meklēt, un manējais atradums nemaz nebija vēl riktīgi izsporojies, lai arī nobriedis, tā ka arī domāju, ka noteikti cerības vēl ir. Pat šķita, ka manā gadījumā bija arī jaunāki eksemplāri, bet tad atkal sašaubījos, vai tie nav caurspīdīgi-baltgani sveķu pilieni. Ja ir pa vienam gab., tad pārliecība dabā nepavisam nav liela. Varbūt svarīgākais ir ne egles dzīvīgums, bet micēlijs, kas radies uz sveķiem, kas, savukārt, rodas no dzīvām eglēm. Tādā gadījumā drošs fakts ir tikai tas, ka eglei ir jābūt bijušai dzīvai :D. Līdzīgi esmu atradusi arī zeltpūšļu pilienīti Hemitrichia sordivesiculosa, kas raksturīgi aug uz dzīviem lapukokiem, bet es to atradu uz nesen lūzušas apses kritalas. "Dzīva vai nesen dzīva" - varbūt tā var saukt to vajadzīgo statusu.


Mežirbe777 31.marts, 09:35

Pieņemot, ka uz egļu sveķainām rētām, tad Sarea difformis (Fr.) Fr. . Protams, vislabāk šādus būtu noteikt balstoties uz mikro pazīmēm.


Mežirbe777 31.marts, 09:26

Konkrētā egle vēl joprojām vilka dzīvību, lai gan rētas bija ekstensīvas un noklāja visu stumbru vismaz līdz 2,5m H. Piekrītu, ka aprakstos minētas dzīvu egļu sveķainas rētas, lai gan raksturīgais melnais micēlija tīklojums novērojams arī uz nokaltušiem stumbriem, kamēr vien ir atbilstoši apstākļi tā eksistencei.. Joprojām neesmu atmetis entuziasmu atrast vēl kādu sugas atradni, tuvākajās dienās tiks apsekoti kārtējie biotopi.


dziedava 31.marts, 08:38

Raivo, "Tava" egle bija dzīva vai beigta? Es tagad domāju par savu atradumu, kuras dzīvotni man nebija laika kārtīgi papētīt, bet man tobrīd pašsaprotami šķita, ka egle ir beigta, bet tagad sāku domāt, ka runa taču bija par dzīvu (?) egļu sveķu rētām. Kā bija Tavā gadījumā?


dziedava 31.marts, 07:04

Jā!


adata 30.marts, 22:02

Tik skaisti izkritusi no kausiņiem!


megemege 30.marts, 22:00

Jā, Iveta, bija staipīgas.


adata 30.marts, 21:59

Pēc staipīgajiem kapilīcija pavedieniem un dzeltenās krāsas teiktu, ka režģa gļotsēne.


IlzeP 30.marts, 20:04

Vai aplikācija ir atjaunināta?


spiigana 30.marts, 19:48

Aplikācija man jau kādu laiku neveras vaļā, bet šodien no kompja karte raustās un neļaujas bīdīties. Tādēļ arī precīzāku vietu ielikt neizdevās.


mufunja 30.marts, 18:52

Apsveicu :)


Mežirbe777 30.marts, 18:42

Paldies par iedziļināšanos, Julita! Ceru, ka izdosies tikt pie pārliecinošas taksona piederības! Par pilienīti dzīvoju pilnīgā pārliecībā, ka jābūt DD. Tomēr nebija gan, tagad pievienoju. Reizēm mobilajā aplikācijā ir problēmas ar novērojuma sūtīšanu, ja i-neta pārklājums ir neeksistējošs. Pats centos nonākt pie taksona, tomēr nesekmīgi, nav vēl tādas pieredzes. Ceru, ka laikam ejot tāda radīsies :D


Mežirbe777 30.marts, 18:19

Super! Apsveicu, ka tiešām izdevās atrast! Suga noteikti ir izteikti prasīga un kaprīza pret mikro-dzīvotni. Šis arī ir no tāda dabiskāka meža stūrīša, ne gluži no stādītas egļu monokultūras.. Iedvesma atrast vēl kādam pietiekami vērīgam pētniekam ar gaišām acīm un lupu..


zane_ernstreite 30.marts, 17:49

Paldies, Uģi!


CerambyX 30.marts, 17:48

Meža tilbīte


dziedava 30.marts, 17:41

Bet vēlreiz par šo runājot, ir Polyschismium grupa, kas mums Latvijā nav bijusi, tāpēc tur jāpapēta rūpīgāk, jo uzreiz nav skaidrs, vai galviņas izskats ir traumēta parasta suga, vai tipiskāka cita suga ģintī, kas mums nav bijusi un tāpēc nepazīstam.


dziedava 30.marts, 17:03

Raivo, šo mikroskopēju, ir līdzīgs Diderma tigrinum, bet es vēl pārskatīšu variantus. Taču jautājums ir par trešo paraugu - pilienīti 8.03.2026., ko nevaru Dabasdatos atrast (tajā datumā no gļotsēnēm tikai purpura lākturīte). Vai sajaukts datums, vai nav Dabasdatos vispār? Man pirms mikroskopēšanas vajag, lai novērojums ir dabasdatos, lai es redzu foto dabā un varu uzreiz rakstīt mikroskopēšanas piezīmes, un piereģistrēt sev, kur Dabasdatos viss apraksts ir atrodams.


dziedava 30.marts, 16:01

Varētu būt Reticularia lycoperdon


dziedava 30.marts, 15:20

Paldies, Mārīt! Nu īsti nevar :D. Kamēr nemikroskopēju, pārliecības nebija. Normāli būtu, ja tādi augtu čupiņā (un tā tiem vajadzētu augt), tad būtu ieraugāms un saprotams. Bet nu viens gab. ir tā kā ir. :) Laimējās! Paldies Raivo, kurš ierādīja, tieši uz kādiem kokiem jāmeklē.


zemesbite 30.marts, 15:10

Vai dieniņ, kā tādu kunkulīti var ieraudzīt! Lieliski! :)


dziedava 30.marts, 14:29

Liels paldies par paraugu! Mikroskopēju, viss kārtībā, kapilīcijs ir un suga pareiza. :) Un kā jau ir gadījies - tikko saņemu un apskatu paraugu, tā uzreiz ekspedīcijā izdodas atrast arī pašai (1 gab. augļķermeni :D). Ir pilnīgi droši, Raivo, bez Tava atraduma es arī nebūtu atradusi, jo uzmanību pievērsu, ka egle bija tieši tāda pati - slīpa un melna, tāpēc īpašs paldies par biotopa un substrāta bildēm! Kad ieraudzīju koka atbilstību, tad meklēju, kamēr atradu. :)


zemesbite 30.marts, 10:34

Artur, Uģi, paldies!


IlzeP 30.marts, 08:03

Pēc kā noteicāt, ka zaļā, nevis pelēkā? Zaļā dzilna ir ļoti reta. Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm


Ansis 30.marts, 07:16

Pēdējā foto zobiņi labi redzami.


ekologs 29.marts, 23:21

Koksngrauzis (Obrium cantharinum).


Lietuviete 29.marts, 23:04

Liels paldies, Edgar, par sugas noteikšanu!


guta7 29.marts, 22:19

Paldies par skaidrojumu. Ilgi cīnījos, lai tiktu skaidrībā.


ekologs 29.marts, 22:03

Ok. Marek, Uģi, paldies!


adata 29.marts, 22:01

Medainajai svarīgi, lai augļķermeņi būtu vertikāli garāki izstiepti, ne apaļi. Te nevar izslēgt nelīdzeno pilienīti, jo augļķermeņi izskatās apaļi, pēc sporu mākoņa abas līdzīgas.


CerambyX 29.marts, 21:57

Izskatās ok priekš caprea, jā


Ziemelmeita 29.marts, 21:53

Paldies, kāpurs nokrita, vēl bildes dabūt nesanaca.


nekovārnis 29.marts, 21:49

Jā, grūti saprast, bet vismaz R.inqisitor tas nav.


Ziemelmeita 29.marts, 21:44

Vienīga bilde. Pietuvināju šo pašu, bet nekas īpaši labāks nav.


nekovārnis 29.marts, 21:40

Šis neizskatās pēc R.inqisitor kāpura. Varbūt kāda tuvāka bilde?


Ziemelmeita 29.marts, 21:34

Varbūt ir, neņemos apgalvot.


adata 29.marts, 21:32

Vai tik nebūs medainā bumbulīte? Augļķermeņi vertikāli izstiepti, sporu mākonis ciešā klājienā.


Siona 29.marts, 21:12

Raibās kosas aprakstā minēts: "No citām kosām viegli atšķirama pēc īlensmailajiem maksts zobiņiem ar gaišu malu." Tas būtu tas, ko redz pēdējā attēlā?


ekologs 29.marts, 16:08

Uģi, vari lūdzu uzmest savu aci? Mēs ar Mareku te punktējumu skatāmies un sākotnējais P. caraboides pārtop par P. caprea. Kādas ir Tavas domas?


zemesbite 29.marts, 15:43

Paldies, Julita!


pustumsa 29.marts, 15:34

Iespējams peļu klijāna ligzda, kurš tur blakus cīnījās ar vārnām


pustumsa 29.marts, 15:28

Šķiet plucināja vistu no blakus esošās mājas pagalma


nekovārnis 29.marts, 11:39

Vai nebūs parastais nātru raibenis? Lielais nātru raibenis ir migrants (Latvijā neziemo), kas sāk ierasties aprīlī/maijā.


nekovārnis 29.marts, 11:33

Lielais meža raibenis sāk lidot ap jāņiem :)


ekologs 29.marts, 10:58

Strautene (Plecoptera sp.).


BI 28.marts, 20:59

Gredzens HA39.922. Aizsūtīšu kolēģiem.


adata 28.marts, 18:43

Iespējams, ka medainā bumbulīte, ja augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, vienādi plati, ne pilienveida. Te tā izskatās.


ekologs 28.marts, 16:22

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis).


megemege 28.marts, 15:44

Paldies Amanda!


Amanda 28.marts, 15:40

Tumšās pīles


dziedava 28.marts, 09:12

S.gracilis/hyperopta, būtu skaidrāk jāredz sīkās sporas


adata 27.marts, 20:57

Piekrītu Julitai, gļotsēni neatgādina.


dziedava 27.marts, 20:10

Vairāk tā kā pēc sēnes - fleogenas izskatās..


Ziemelmeita 27.marts, 19:54

Paldies,Ivar!


Ivars Leimanis 27.marts, 19:35

Ticamāk kalnu divzobe Orthodicranum montanum.


IlzeP 27.marts, 15:45

Tā tas ir, Ainār. Bet Baltkrievijas punkts tāpat nepārmigrēsies uz Ornitho portālu. Īsti nezinu, ko ieteikt.


Dubults 27.marts, 14:46

Igor, man nav īsti skaidrs, ko šim novērojumam nozīmē kartē atliktais punkts? No Jūsu rakstītās piezīmes saprotu, ka putns gājis bojā Baltkrievijā. Tad jau mirušā putna novērojuma punktam būtu jāatrodas tur! Ja punkts paliek Teiču purvā, tad tas nozīmē, ka tieši tur atrasts beigts klinšu ērglis.


dziedava 27.marts, 10:24

Jā! :)


dziedava 27.marts, 08:56

Spriežot pēc googles, C.nigra dažādiem cilvēkiem tiešām varētu būt dažādi pazīstams, man laikam gan ir tikai viena, gļotsēniskā, asociācija ;)


IlzeP 27.marts, 07:37

Mani vienmēr samulsina šis tik pazīstamais saīsinājums - C. nigra - attiecībā uz gļotsēnēm :)


Vīksna 26.marts, 21:26

Vai tiešām pelēkais tāds koks un tik agri zied ?


nekovārnis 26.marts, 20:12

Paldies! :)


dziedava 26.marts, 19:34

C.nigra tā izjukt kā alta nemaz nespēj. Kaut ko te jāizvēlas, izvēlos retāko.


Amanda 26.marts, 07:38

Sējas zosis


marsancija 25.marts, 22:35

Paldies, Renāte!


LMM 25.marts, 19:49

Macrogastra borealis (latesriata)


LMM 25.marts, 19:47

Macrogastra ventricosa.


Mežirbe777 25.marts, 16:30

Chaenotheca furfuracea (L.) Tibell


Mežirbe777 25.marts, 12:28

Visticamāk domāta Byssonectria terrestris, tomēr ir arī līdzīgās. Būtu svētīgi pārbaudīt mikro pazīmes. Citādi tā iznāk zīlēšana, nevis sugas noteikšana. :D


BI 25.marts, 10:32

BE98514


dziedava 25.marts, 10:11

Skaistie pavasara ziediņi :))


dziedava 25.marts, 10:10

Tā ir tipiska pavasara sēne (ne gļotsēne), tikai uzreiz neatceros nosaukumu, ja vien tur tagad nebija vairāki varianti iespējami


dziedava 25.marts, 09:55

Tāds melnā tonis jau noformējušām bumbiņām nav raksturīgs mālkrāsas lākturītei C.argillacea, drīzāk tāds varētu būt pat jaunajai purpura lākturītei C.purpurea. Droši pateikt no šādas stadijas šobrīd es nevaru.


dziedava 25.marts, 09:12

Tev varētu būt interesanti patiešām atrast N.laevis :). Varbūt jau esi skatījies myx.dk, - šī suga atrasta tikai 10 valstīs, un arī Latvijā ir retākā no šīs grupas - tikai 7 vietās atrasta. Pavāc gludākos un dzeltenākos, varbūt izdodas :). gbif.org Nannengaella laevis vispār nav, jo ģints mainīja nosaukumu salīdzinoši nesen, vēl nav pārgājuši uz jauno, un attiecīgi tur esošās 30 Fuligo laevis atradnes nav īsti korekts ieskats, jo Nannengaella laevis ziņojumu tur nav (Latvijai tur vajadzētu būt, jo manā publikācijā bija).


dziedava 25.marts, 08:43

Un, jā, F.intermedia plazmodijs ir krēmkrāsas, un tāds te arī ir.


dziedava 25.marts, 08:42

Lai arī Edvīns šo ir skatījis, nesen viņš ir teicis, ka ragansviestus īpaši nav pētījis, turklāt tieši par F.intermedia man stāv atmiņā, ka viņš to vai nu neatzīst, vai īsti nav redzējis, tāpēc pieļauju, ka viņš to varētu arī labi nezināt. Tā kā pati atradu tādu, kas, manuprāt, pēc visām pazīmēm atbilst F.intermedia, tad salīdzināju ar šo, un man izskatās abi ļoti līdzīgi gan pēc iekšējām struktūrām (kā cieši daudzi augļķermeņi kopā sablīvēti), gan pēc sporām (ar izteiktām mazākām un lielāku, treknāku kārpu grupām). Un lai vai kā, šai ir lielākas sporas nekā F.septica tipiski ir (6-9 mkm un 9-11 mkm tomēr nav gluži tas pats, pat ja "9" pārklājas). Un vācu noteicējā tulkojumā par F.intermedia atradumu teikts "Nobriedušas ētālijas bija veidojušās ar vai bez garozas, un pēdējā gadījumā bieži bija rozā krāsā." - un te ir tas rozā gadījums. Turklāt F.intermedia nereti aug uz dzīviem augiem (un sūnas tādas ir). Tā ka es tomēr palieku pie F.intermedia viedokļa.


Mežirbe777 25.marts, 07:51

Paldies, Julita! Kļuvu erudītāks par šo trīs sugu grupu :) Uz apšu sausokņiem diezgan bieži šīs un līdzīgās tiek pamanītas, tomēr reti tiek ievāktas..


ekologs 25.marts, 07:38

Šī būs no Entomobryomorpha kārtas.


nekovārnis 25.marts, 07:23

Paldies, Artur! :)


dziedava 25.marts, 06:43

Aizmirsu piebilst, - lai dzīvi vēl vairāk sarežģītu, visas trīs minētās ragansviestu sugas var augt uz vienas un tās pašas apses kritalas, tāpēc, ja ir dažādi augļķermeņi, ir vērts pavākt vairākus paraugus, jo īpaši, jo noteikšanai pietiek ar sporām. Un tai pašā laikā var gadīties, ka ir dzelteni un brūni, lielāki un mazāki, vairāk un mazāk grubuļaini augļķermeņi, un tie visi izrādās F.luteonitens :) Pieļauju, ka ar pieredzi tomēr iespējams uztrenēt aci un atšķirt sugas jau dabā. Pati šobrīd trenējos - mēģinu uzminēt un mājās pārbaudīt. Bieži izdodas, tomēr pagaidām ne vienmēr.


dziedava 25.marts, 05:55

Šī ir laba suga ar āķīgām sporām. Dziedavā diemžēl ir pirmo atradumu mikroskopijas, nevis labākās, jo šobrīd spēki tiek veltīti grāmatai, ne veco foto nomaiņai ar jauniem. Nannengaella laevis sporas ir apaļas un blīvi un vienmērīgi kārpainas, bet vienā pusē gaišākas (ja nebūtu vienā pusē gaišākas, tad sporas būtu kā Fuligo leviderma).. Fuligo luteonitens sporas ir apaļas un ovālas, kārpas izvietotas nevienmērīgi(!), skraji. Paralēli tam var būt arī vienā pusē gaišākas. Tādējādi akcents primāri ir uz "ovālas, ar nevienmērīgi izvietotām kārpām", un tikai tad, ja tas neizpildās, resp., ir apaļas ar vienmērīgām kārpām, tad skatās, vai nav vienā pusē gaišākas. Šajā novērojumā var redzēt ovālas sporas ar skrajām, nevienmērīgi izvietotām kārpām, tātad F.lutonitens. Augļķermeņu krāsa savā ziņā ir iemesls, kāpēc katram gadījumam visi tml. atradumi tiek mikroskopēti - N.laevis jeb gluddzeltenais biežāk tiešām ir dzeltens, diezgan vienmērīgi gluds un gaiši dzeltens. F.luteonitens kā būtiskāko pazīmi esmu atzinusi virsmas grubuļainumu, nereti atgādina paugurus - augšā - lejā un atkal augšā. Bet krāsa ir tā, kas mēdz maldināt, jo šī suga mēdz būt gan brūna, gan tīri dzeltena, tādējādi pēc krāsas svārstās starp gludo ragansviestu F.leviderma un gluddzelteno ragansviestu N.laevis.


Ansis 24.marts, 15:23

Izskatās, atradne atzīmēta neprecīzi - priežu mežā, kas neatbilst foto redzamajai vietai - pļavā.


Puķu Ilze 24.marts, 10:49

uz kārkliem


Puķu Ilze 24.marts, 10:48

uz ozola.


Laimeslācis 24.marts, 10:22

Paldies, Raivo!


Laimeslācis 24.marts, 10:21

Paldies, Julita, par labojumiem un komentāriem!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts