Ligzdošanas sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs tuvojas noslēgumam

Rakstu arhīvs

2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |

Ligzdošanas sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs tuvojas noslēgumam

Pievienots 2021-08-09 11:37:44

Mazo ērgļu kamera eglē

Vecāki savu lolojumu Pērli ļoti bagātīgi baroja, un forumā jau sāka jokot, ka šādi ēdot viņa nevarēs nekur aizlidot (video). Bija gan dienas, kad vecākiem nesekmējās ar pārtikas atrašanu – tikai 2 piegādes, bet rekords bija 29. jūlijā, kad jaunajam ērglēnam vecāki piegādāja 18 pārtikas vienības: 1 vardi, 1 kurmi un 16 grauzējus.

Skaistā Pērle iepozē kamerā. 19.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Dienā Pērle laiskojās ligzdā, sakopa savu jauno spalvu tērpu un, protams, trenēja skaistos spārnus. Savukārt naktīs pie viņas palika mamma, un nu jau lielajam bērnam vēl joprojām ļoti gribējās palīst zem viņas brunčiem, īpaši, ja laiks bija nemīlīgs (video). 18. jūlijā bija pirmā nakts, kad Anna sāka radināt bērnu pie patstāvības arī naktī un ligzdā nepalika. 3. augustā Pērle beidzot sāka apgūt teritoriju ārpus ligzdas un uzlēca uz zara tās kreisajā pusē, un tur arī pavadīja 4. augusta nakti. Uz šī zara viņai patika arī gaidīt vecākus un ēdiena piegādi. Ar katru dienu jaunais ērglēns apguva arvien citus zarus ap ligzdu līdz 8. augusta rītā beidzot ielidoja mežā iepretī ligzdai. Vēlāk mamma atnesa uz ligzdu peli un atvilināja bērnu atpakaļ. Tās pašas dienas pēcpusdienā vistu vanags uzmācīgi pārlidoja no viena ligzdas koka zara uz citu, un Pērle agresīvi to dzina projām (video).

Pērle, kārtējais grauzējs un gādīgais tēvs 04.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazo ērgļu kamera bērzā

18. jūlijā pēc ilgāka pārtraukuma ligzdā uzturējās abi pāra putni. Viņi labiekārtoja ligzdu un izrādīja savstarpējās simpātijas. Jūlija beigās abi diezgan aktīvi gatavojās nākošajai ligzdošanas sezonai, un 28. jūlijā Andris atnesa savai sirdsdāmai uz ligzdu grauzēju.

Abi pāra putni ligzdā 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Pēdējā mēnesī vistu vanags ir divas reizes mēģinājis uzbrukt nu jau lielajiem Grāfa un Grāfienes bērniem. Pirmais mēģinājums bija 17. jūlijā, savukārt otrais – 1. augustā – mirklī, kad mamma bija atlidojusi jaunos putnus barot.

Vistu vanaga uzbrukums 17.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Māris Strazds atbildēja uz forumiešu jautājumu, vai vistu vanags var aiznest tik lielu melnā stārķa cāli: "Aiznest viņš tos tiešām vairs nevar, taču izsist no ligzdas un apēst zemē gan var. Vecākais dokumentētais putns, kas tādā veidā ir gājis bojā Latvijā, ir bijis 58 dienas vecs. Faktiski tas putns bija gandrīz lidspējīgs, un viņa svars divas dienas pirms bojāejas bija 2,7 kg. Vistu vanaga tēviņš (kas arī tajā gadījumā bija vainīgais) var sasniegt maksimāli 1,1 kg (ASV, domājams, lielāki putni, nekā Eiropā). Tātad vistu vanags tiek galā ar upuri, kas vairāk nekā 2x pārsniedz viņa paša svaru."

Naktīs, savukārt, mazo stārķēnu mieru ik pa laikam iztraucēja meža pūces mātīte (video). Jau kopš pirmās olas izdēšanas ir šaubas, vai šajā ligzdā pieaugušie spēs izbarot jaunos putnus līdz rudenim. Liels paldies Simoninnai no foruma, kura ir apkopojusi visas jūlija barošanas reizes. Labākajās dienās novērotas 7 barošanas reizes, sliktākajās – 3. Savukārt Sniedziņš forumā ir izrēķinājis, ka jūlija mēnesī Grāfienei bija 86 barības piegādes, Grāfam – 82 (video). Vidējais aritmētiskais – 5,4 reizes dienā.

Augusta sākumā, kad laiks kļuva vēsāks un lietaināks, arī ēdiena piegādes kļuva retākas. Ornitologs Māris Strazds skaidro, ka lielam optimismam nav pamata: "Es domāju, ka vecāki baro retāk, jo vienkārši nevar atrast, ar ko barot. Arī tas, ka barībā parādās sienāži, sliekas u.tml. nieki, neko labu neliecina. Un vēl – ja ņem pašu jaunāko putnu, kas ir sekmīgs (t.i. sasniedzis vismaz ligzdošanas vecumu; ligzdu atstāja 87 dienu vecumā) un šo putnu šķilšanās datumu, tad ātrākais, kad vecākajam cālim vajadzētu atstāt ligzdu, ir 7. septembrī. Vidējais vecums sekmīgiem putniem, ligzdu atstājot, ir 83 dienas. Ja ir barība un apstākļi, tad tēviņš parasti baro mazuļus līdz pēdējam. Mātīte to dara ļoti reti. Vēlākais datums, kad līdz pēdējam baroti jaunie putni ir atstājuši ligzdu, ir tieši 7. septembris. Mare, kas ir tas jaunākais sekmīgais putns, ligzdu atstāja 18. augustā. Dati saka to, ka šī ligzda var būt vismaz šķietami sekmīga, bet izredzes patiesībā ir ļoti mazas."

Grāfu skaistie bērni 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Starp ēdienreizēm jaunieši laiskojas, pucējas, trenē savus skaistos spārnus, mazliet demolē ligzdu un rotaļājas ar to, ko ligzdā var atrast. Dažkārt jaunie stārķi sabīstas no kaimiņos dzīvojošās vāveres un tad demonstrē, cik lieli var sabozties trauksmes pozā un nikni rūkt. Vecāki ligzdā uzturas ļoti īsu mirkli, tikai lai atrītu barību. 2. augustā, pēc ilgiem laikiem, bija tā retā reize, kad visa ģimene bija kopā, jo abi vecāki viens aiz otra ielidoja ligzdā, lai barotu savus mazuļus (video).

Baltie stārķi Tukuma novadā

Ligzdas saimniece Fāze turpināja kameras uzticīgākos skatītājus priecēt ar savām vizītēm un ļoti bieži palika ligzdā arī nakšņot. Savukārt tēviņš Volts, kurš ligzdā bija manīts 3. jūlijā, gandrīz mēnesi te neparādījās, līdz 29. jūlijā ieradās kopā ar Fāzi, un turpat ligzdas apkārtnē bija redzami vēl vairāki citi baltie stārķi.

Skaistā Fāze ligzdā 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

19. jūlijā un 2. augustā, kamēr saimnieki nebija ligzdā, tur viesojās svešs baltais stārķis, ko Fāze abas reizes agresīvi aizdzina.

Ligzdas un teritorijas saimniece aizdzen svešu balto stārķi 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vistu vanagi Rīgā

Redzēt visu vistu vanagu ģimeni kopā nu jau var ļoti reti, un 15. jūlijs bija patīkams izņēmums. No sākuma ar nomedītu putnu nagos ligzdā iebrāzās Haris, un uzreiz atsteidzās divi jaunieši, bet veiklākais izrādījās vanadzēns ar gredzenu H94. Kad tas kādu mirkli bija mielojies, ligzdā ielavījās otrs un atņēma maltīti. Tad ēdājam pievienojās arī Hilda un arī trešais cālis. Vanadzēni vēl joprojām dažkārt neiebilst, ja mammīte viņus pabaro.

H94 sargā tēva nesto medījumu no sava radinieka 15.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Visbiežākais viesis ligzdā bija vanadzēns ar gredzenu H94, tam patīk skaļi izbļaustīties un paziņot visiem par savu ierašanos, kā arī pacilāt kādu zariņu, piekārtojot ligzdu. Pārsvarā vecāki medījumu jauniešiem nodod kaut kur ārpus ligzdas, un tāpēc Hilda un Haris ligzdā ir redzami aizvien retāk.

Jaunieši nu jau ļoti līdzīgi savai mammai 15.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnās klijas Kurzemē

Visi trīs Goldas un Greja nu jau lielie bērni vēl joprojām regulāri apmeklēja ligzdu. Tas, kurš īstajā mirklī bija īstajā vietā, arī ieguva savā īpašumā vecāku nesto barību. Vēl joprojām ligzda bija tā vieta, kur kāds no jaunatnes dežūrēja un uz kurieni vecāki bieži piegādāja ēdamo. To gan laimīgais uzvarētājs izķēra no pieaugušo putnu nagiem un ļoti veikli un agresīvi trenca vecākus prom, dažkārt pat ieknābjot viņiem (video).

Pūka un ciemiņš – vāvere. 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lai gan ēdiens šajā ligzdā visu sezonu ir bijis pietiekamā daudzumā un bērni lielākoties dzīvojās draudzīgi, dažkārt viņu starpā izcēlās sāncensība par vecāku nesto barību. Bieži gan ligzdā izskatījās kā kautuvē un mētājās dažādas neapēstas ēdienu paliekas. Īpaši tādas, ko bija grūti pašiem sadalīt: tītara kāja vai galva, sakaltusi āda vai kāds kurmis. Miķis gan bija lielākais kurmju speciālists un visveiklāk mācēja ar tiem tikt galā.

Miķis un kurmju rinda viņa priekšā 20.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

7. augustā Pūka sāka knibināties ap tiešraides kameru un daļēji atplēsa aizsargtīklu, kas tagad nedaudz aizsedz skatu uz ligzdu.

Zivjērgļi Kurzemē

Zivjērgļu ligzdā 20. un 21. jūlijā bija īsta "tautas staigāšana", un bez ligzdas saimniekiem Teo un Vitas (video) te varēja aplūkot vēl 4 citus zivjērgļus. 20. jūlijā Teo līdzi uz ligzdu atlidoja negredzenots zivjērglis, un, spriežot pēc uzvedības, tā bija mātīte. Tajā pašā dienā ligzdu apmeklēja vēl viena mātīte ar sarkanu gredzenu K33 (gredzenota kā mazulis 07.07.2014. 51 km attālumā no šīs ligzdas un novērota šajā ligzdā gan 2017. gadā, gan šopavasar).

Gredzenotie svešinieki: A67 ligzdā un G52 aizlido 21.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savukārt 21. jūlijā ligzdā ciemojās divi sveši gredzenoti zivjērgļi: viens ar sarkanu gredzenu G52 un otrs ar melnu gredzenu A67. Ornitologs Aigars Kalvāns komentēja, ka G52 ir tēviņš, gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018. apmēram 6 km no kameras ligzdas, savukārt mātīte ar melno gredzenu A67 nav Latvijā gredzenots putns (iespējams, gredzenota Igaunijā).

Teo un negredzenotā zivjērgļu mātīte 25.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūlijā Teo kārtoja ligzdu un izrādījās negredzenotajai svešiniecei – ļoti iespējams, jau 20. jūlijā redzētajai dāmai, savukārt abi ar Vitu pēdējo reizi ligzdā ir manīti 30. jūlijā. Šajā dienā ligzdā šiverēja arī jauns vistu vanags.

Jaunais vistu vanags zivjērgļu ligzdā 30.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Lai arī divu jūras ērgļu sasaukšanās bija ik pa laikam dzirdama tuvāk un tālāk no ligzdas, Milda vai kāda cita pieaugusi mātīte ligzdā pēdējā laikā netika manīta. K kungs gan regulāri atlidoja uz ligzdu un sargāja teritoriju.

K kungs atlidojis pārraudzīt savus īpašumus 27.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

17., 18. un 30. jūlijā ligzdā atrādījās nepieauguši jūras ērgļi, taču neviens no tiem nebija gredzenots, un tāpēc droši apgalvot, ka tas ir viens un tas pats vai trīs dažādi putni, nevar. Spriežot pēc uzvedības, tie bija dažādi putni, jo viens bija drošāks par pārējiem un no kameras nebaidījās. Jūlija beigās ligzdas biežākie apmeklētāji bija dižraibā dzeņa jaunuļi, kas regulāri šiverēja, klaigāja un staipīja čiekurus ligzdas egles zaros (video).

Jūras ērgļi Slīterē

Pēdējā mēneša laikā ligzdas saimnieki Slīters ar Silvu bija manāmi ļoti reti. Tā 26. jūlijā tēviņš bija atlidojis viens pats, savukārt nākamās dienas agrā rītā abi divi pāra putni apmeklēja ligzdu, pacilāja zariņus un prom bija...

Slīters un Silva savos apartamentos 27.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Paldies Simoninnai no Dabasdatu foruma, kura ierakstījusi divus nelielus video: viena minūte zemūdens dzīvē un kā taimiņš noķer sīku zivteli.

Asarītis arī iepeldējis kameras redzamības zonā 20.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Arī alata atrādās skatītājiem 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-08-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

Pēdējie novērojumi

Sīlis

Garrulus glandarius - 2025-09-16 angel

Sīlis

Garrulus glandarius - 2025-09-16 angel

Mājas strazds

Sturnus vulgaris - 2025-09-16 Vladimirs S

Niedru lija

Circus aeruginosus - 2025-09-16 Vladimirs S

Dzilnītis

Sitta europaea - 2025-09-16 angel

Vistu vanags

Accipiter gentilis - 2025-09-16 rriters

Sārtais strazds

Pastor roseus - 2025-09-16 Edgars Smislovs

Fotogalerija

Nezināms

Ignotus

@ Gaidis Grandāns

Pēdējie komentāri novērojumiem

Dzeerve 16.septembris, 11:07

Paldies!

dziedava 16.septembris, 10:27

Paldies! Āķīši ir nepārprotami. Bet vispirms jātiek galā ar sporām. Resp., vai ir iespējams atmest Stemonitopsis hyperopta, kurai tīkliņš veidojas no mazām actiņām, kas savienotas ar garākām līnijām? https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26776 Vai arī ir tieši tā? Jo izmēri šai sugai atbilst. Un tonis arī šķiet rozīgs. Bet pēc sporām īsti nevar saprast, bet tās šai sugai ir īpaši raksturojošas. Auga uz sūnām, kas aug uz kritalas?

Mari 16.septembris, 10:00

Ar sporām negāja viegli. Ir sīks neregulārs punktējums (kārpiņas?), brīžiem var "uzķert" tādas kā tīklveida struktūras, korektāks sporu diametrs 6,5-7,0 mkm.

marsancija 16.septembris, 00:07

Gada staipeknis Lycopodium annotinum

zemesbite 15.septembris, 22:34

Paldies, Ansi!

Mari 15.septembris, 22:23

Šķiet, ka āķīši ir.

meža_meita 15.septembris, 20:39

Skaisti, neidomātos šo meklēt uz bērza!

IlzeP 15.septembris, 19:46

Ieva, varbūt vari izkadrēt?

mufunja 15.septembris, 17:44

Diachea subsessilis

dziedava 15.septembris, 17:39

Tiešām fantastiski! Kas ir jaunā gļotsēņu suga?

mufunja 15.septembris, 17:01

Tas ir lieliski. Interesanti, ka gandrīz vienuviet izauga divas jaunas sēņu sugas un jauna gļotsēnes suga.

ekologs 15.septembris, 16:40

Paldies, Uģi!

Mari 15.septembris, 13:10

Paldies, Julita, mēģināšu papētīt :)

dziedava 15.septembris, 13:04

Un vai tīkliņš vienmērīgs (ar vienādām acīm), vai ir mazākas un lielākas

dziedava 15.septembris, 13:04

Un ja sporām ir tīkliņš, tad derētu saprast, cik acu pa diametru

dziedava 15.septembris, 13:02

Te var redzēt manu minēto "punktējumu" no āķīšu galiem: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=29217

dziedava 15.septembris, 13:01

Maziņa ar tīklotām sporām ir no interesanto gala. Te vajag saskatīt, vai ārējam tīkliņam ir brīvi gali (āķīši) vai nav. Es tad sausu (bez ūdens!), no sporām izpūstu vālīti (te tāda apmēram redzama) lieku zem stikliņa un 400x palielinājumā mainu fokusu, tad var saskatīt. Var skatīt uz malām (tad, ja daudz āķīši, tie uz āru labi saskatāmi) vai mainot fotkusu panāk, ka redzami āķīšu gali, resp., attēls izskatās kā punktēts no tiem galiem. Katrā ziņā vālenītēm/cilindrītēm āķīši ārējā tīkliņā ir svarīgs parametrs, to jācenšas skatīties.

dziedava 15.septembris, 12:32

Nu vienreiz es tādu mikroskopēju, un bija H.serpula, tā ka vrb nekas nav zaudēts. Bet ir, piem., Gulielmina vermicularis, vai Cornuvia serpula (šai gadījumā mazāk ticams), tā ka ja nav skaidrs režģis, tad es ieteiktu pievērst uzmanību.

Mari 15.septembris, 12:10

Ups, šim paraudziņu nepaņēmu.

dziedava 15.septembris, 12:06

t.i., daudz retāks :))

dziedava 15.septembris, 12:06

Šir tik neparasti izvijušies (ne kā režģis, bet kā tārpiņi), ka es mikroskopētu, vai nav kas daudz labāks

kimkim 15.septembris, 11:55

Lycopodium

CerambyX 15.septembris, 11:54

Nav nezināms. Attēlā redzama priede :)

dziedava 15.septembris, 10:42

Atļāvos arī izveidot latvisko nosaukumu. Savulaik, sadarbojoties t. sk. ar Edgaru Vimbu, rakstīju rakstu par Latvijā tikko atklāto irbuļu milneni, kas tolaik (2014. gadā) bija 4. milneņu suga Latvijā (un Ophiocordyceps myrmecophila vēl nebija). Vismaz man nav datu, ka pēc 2014, gada tā būtu atklāta, tā ka tai tiešām vajadzētu būt jaunai sugai Latvijā. Apsveicu! :)

dziedava 15.septembris, 10:34

Paldies, Marina, super atradums! Mana sapņu suga :))

adata 15.septembris, 07:50

Šis nebūs čemurziežu dižtauriņš.

Mežirbe777 15.septembris, 00:08

Retās ķērpju sugas novērojums papildināts ar augstākas izšķirtspējas foto.

anthicus 14.septembris, 23:26

Lūdzu mainīt noteikšanu uz "nezināms".

angel 14.septembris, 20:24

Paldies par noteikšanu!

VijaS 14.septembris, 19:02

Apakša ir gluda? Tad jau kāda sīkpiepe (varbūt alkšņu?).

VijaS 14.septembris, 18:50

Purva sermulīte.

Kiwi 14.septembris, 17:15

Paldies, Mārtiņ, par sugu noteikšanu!

Kiwi 14.septembris, 17:13

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!

Kiwi 14.septembris, 17:11

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu!

adata 14.septembris, 17:11

4., 5.att. paņemts paraugs 13.sept., nobriedis dabā, bez lietus periodā. Tumši brūnā šoko krāsā.

Ziemelmeita 14.septembris, 17:07

Paldies,Edgar,tā jau likās.

Ilona_rasa 14.septembris, 13:58

Paldies, Vija!

mufunja 14.septembris, 12:17

Paldies, Julita. Es pievienoju aprakstu.

dziedava 14.septembris, 10:42

Paldies, Iveta. Hmm, bet kas Tev tai dārzā varētu būt citādāk nekā man? Tur bez tā siena un āboliem, kas vēl ir, kas veido dzīvesvietu gļotsēnēm? Gan šīm, gan citām.

dziedava 14.septembris, 10:38

Interesanti. Man gan pirmā doma par putukrējuma olīti. Bet kas zina

Vīksna 14.septembris, 09:56

Paldies !

ekologs 14.septembris, 09:36

Lapgrauzis (Cryptocephalus moraei).

ekologs 14.septembris, 09:32

Airvabole (Acilius sulcatus).

dziedava 13.septembris, 21:50

Uz dzīva koka? Jāmikroskopē un jāmēra, bez tā nekā.

VijaS 13.septembris, 21:47

Krusta zirneklis Araneus diadematus.

VijaS 13.septembris, 21:34

4.-5. bildes - 13. septembris.

adata 13.septembris, 21:15

Es arī par pārslaino.

adata 13.septembris, 21:09

Koraļļu dižadatene.

adata 13.septembris, 19:36

Julita, es jau to domāju tā, ka tie āboli ir skābi, tas lika aizdomāties, ka nav kā parasti uz kritalas mežā. Savukārt, lasot dažādus rakstus par krūmmelleņu audzēšanu, daži mēdz to augsni paskābināt ar ābolu izspaidām pēc sulas spiešanas, citi lej sūkalas, lai gan zinātniski tas nav pierādīts, speciālisti neiebilst. Gan jau tām gļotsēnēm ir tik tām vien zināmu apstākļu sakritība, kur un uz kā augt. Es tāpat par olīšu aplocīti domāju, vai tad citur sūdu čupu nav, bet citur tās neatrodu. Tās sporas taču ar vēju pārvietojas nez cik tālu!

dziedava 13.septembris, 15:46

Vai man kā nebiologam var paskaidrot, kā zināt, vai vide skāba? Man šogad pagalmā/dārzā nekā neizdodas atrast gļotsēnes. Puvušu ābolu netrūkst :D, pļauta zāle arī ir, bet nu gļotsēņu nav! Kaut ko es neprotu vai nesaprotu :/

dziedava 13.septembris, 06:43

Paldies, Ansi!

Ziemelmeita 12.septembris, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem!

Alvis Āboliņš 12.septembris, 21:38

Spalva izskatās pēc zvirbuļa lieluma putna lidspalvas.

CerambyX 12.septembris, 16:00

Droši vien kādas bruņutis

megemege 12.septembris, 14:09

Paldies, Iveta!

megemege 12.septembris, 14:05

paldies, Amanda!:)

Dubults 12.septembris, 12:14

Skaidrs! Paldies!

Ilona_rasa 12.septembris, 08:54

Paldies, Artur!

ekologs 12.septembris, 08:40

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).

Amanda 12.septembris, 08:21

Mazie ķīri

adata 11.septembris, 21:00

Paraugs tiks nosūtīts. Jā, vide diezgan skāba.

dziedava 11.septembris, 20:30

Nu vareni! It kā nokarenā aug visur kur, bet no vienas puses es šaubos, vai tiešām uz kritalām un citur ir viena un tā pati suga, no otras puses, varbūt tomēr pavisam kāda cita suga. Man tie daudzveidīgie substrāti nokarenajai mulsina. Ieteiktu paraugu saglabāt.

dziedava 11.septembris, 20:04

Te vajadzētu vismaz komentāru, uz kā īsti aug? Jaunu sugu noteikt no foto, kur vismaz man nesķiet labi saskatāms, uz kā aug, nebūtu korekti. Marinai ticu, bet kā minimums substrātu, biotopu pie novērojuma aprakstīt vajag.

CerambyX 11.septembris, 18:33

Tāds formulējums, jo olas dēj ieceļojuši īpatņi (kāpuri, protams, neceļo). Ja šāds 'atgadījums' notiek vasarā, tad tiešām var arī kāpuri attīstīties un iespējams pat iekūņoties. Tomēr suga ir diezgan 'tropiskas' izcelsmes un rudens vēsums stipri kavē kāpuri attīstību (bieži letāli, ja ilgstoši vēsāks). Katrā ziņā tiek uzskatīts, ka pārziemot suga Latvijā (un arī citur Ziemeļeiropā) nespēj un parasti pat tā viena paaudze, kas var tikt 'izdēta' šeit arī nepaspēj pabeigt attīstību. Piemēram, 2023. gadā no augusta beigās dabā ievāktiem kāpuriem, turot un audzējot tos telpās - tauriņš izkūņojās 2. oktobrī, kad aiz loga jau stiprs vēsums. Pieņemu, ka ļoti retos gadījumos, kad olu dēšana notikusi sevišķi agri sezonā (pašā vasaras sākumā) un kāpuri sanāk ~ vasaras vidū - varbūt tie var paspēt izaugt un pabeigt attīstību un izkūņojas 'vietējā' paaudze. Šādos gadījumos it kā tiešām sanāktu analoģija ar, piemēram, dadžu raibeņiem vai lielajiem nātru raibeņiem, kas tiešām 'apzināti' migrē uz ziemeļiem, lai vairotos (un pēc tam atpakaļ, ja aukstums nepārsteidz). Bet nu par šīm sugām arī mēs faktiski sakām, ka tās ir ieceļotāji (Latvijā nepārziemo - skaits gadu no gada mainīgs, sevišķi dadžu raibeņu gadījumā). Vienkārši daudzkārt biežāki ieceļotāji kā miroņgalvas sfings :) Tā es to skaidrotu.

Dubults 11.septembris, 14:46

Uģi, kādēļ "ieceļotājs", ja novērots kāpurs, tātad pierādīta vairošanās šeit?

Ziemelmeita 11.septembris, 11:45

Paldies,Uģi!

CerambyX 11.septembris, 10:33

Paldies, par norādi. Interesanti jā. Pēdējos 2-3 gados Glischrochilus tremulae atbilstošus īpatņus sanācis novērot/ievākt vēl vairākās vietās (precīzi jāpaskatās, pēc atmiņas Ukru gāršā, Dobeles apkārtnē, laikam Ziemeļgaujā, varbūt vēl kaut kur) - vienmēr vaboles bija uz vecām, nolūzušām vai kalstošām apsēm, labos un vecākos meža nogabalos. Reizēm uz viena stumbra ir bijuši kopā ar citām Glischrochilus sugām - g.k. quadriguttatus, kas apdzīvo tādu pašu 'substrātu', bet arī ar quadripunctatus. Šķiet visiem ievāktajiem eksmeplāriem esmu ģenitālijas (bija arī tēviņi) izpreparējis, būs ziemā/rudenī jāsaliek rindā un jāpaskatās vēlreiz. Man ar kaut kā atmiņā palicis, ka no quadripunctatus tomēr atšķīrās.

anthicus 11.septembris, 09:06

Šis taksons tagad tiek uzskatīts par G. quadripunctatus sinonīmu. Man sarežģīti tam piekrist, jo G. tremulae tēviņu ģenitālijas ir citādākas formas nekā G. quadripunctatus, bet Kirejčuks uzskatas abus taksonus par konspecifiskiem (Kirejtshuk A.G. 2025. Classification and taxonomy of the nitidulid-group of families (Coleoptera: Cucujoidea): comments on morphology, bionomics, phylogeny and methodology, with a key to species of the subgenus Myothorax Murray, 1864 of the genus Carpophilus Stephens, 1830 (Nitidulidae: Carpophilinae). Caucasian Entomological Bulletin 21(1): 127–192)

CerambyX 11.septembris, 08:40

Drīzāk bruņērces - kaut kāds Damaeus sp. vai līdzīgs

adata 11.septembris, 07:52

Atradu, pilienīšu daudzgalve

adata 11.septembris, 07:46

Noteikti nav gļotsēne, droši vien tā sēne, kas aug uz gļotsēnēm. Apakšā mazliet var redzēt, ka ir, varbūt tas pats režģītis.

megemege 11.septembris, 07:41

Artur, paldies!

ekologs 10.septembris, 23:10

Tā ir Galeruca tanaceti mātīte, kura, iespējams, drīzumā dēs oliņas.

megemege 10.septembris, 22:04

Artur, šim bija spārni īsi un vēders izteikti liels?

marsancija 10.septembris, 21:19

Paldies, Uģi!

ekologs 10.septembris, 20:42

Tas būs lapgrauzis (Galeruca tanaceti).

DaceK 10.septembris, 19:22

Paldies par noteikšanu!

Ziemelmeita 10.septembris, 11:32

Jā,Iveta, burvīgi lukturīši!

Ziemelmeita 10.septembris, 08:33

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu!

adata 09.septembris, 21:38

Ak, māte daba! Kādi lukturīši!

Martins 09.septembris, 21:26

Tomēr melnā, jo uz krūšu sāniem samērā liels, melns zīmējums. Citām klajumspārēm tikai tādas tievas, melnas līnijas.

marsancija 09.septembris, 20:55

Paldies Amandai un Ilzei par skaidrības ieviešanu manos putnos :)!

ekologs 09.septembris, 18:37

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).

meža_meita 09.septembris, 17:19

Šis tomēr būs jāpārbauda, varētu būt arī apsarmotā kalīcija. Paraudziņš droši vien, ka vairs nav saglabājies, ja? :)

zemesbite 09.septembris, 15:44

Paldies, Uldi!

IlzeP 09.septembris, 12:31

Piebilde par meža pīlēm - šajā gadalaikā arī tēviņi izskatās tāpat - līdzīgi mātītēm.

Amanda 09.septembris, 09:16

Kajaks un lielais ķīris

ekologs 09.septembris, 07:04

Paldies par abiem novērojumiem, Marek!

marsancija 09.septembris, 00:40

Mani galvenie jautājumi "sēž" pirmajā bildē jūraskrauklim zem labā un kreisā spārna :)

marsancija 09.septembris, 00:37

Būtu pateicīga, ja kāds man palīdzētu tikt skaidrībā ar putnu sugām šajos attēlos. Nav šaubu par jūraskraukli, sudrabkaiju, lielo gauru, vārnu(:)). Domāju, ka ir meža pīles (mātītes un "zaļknābji") un brūnkakļi. Netieku skaidrībā par kaijveidīgajiem- tiem nelielākajiem ar dzeltenām kājām un knābjiem- kajaks? Un līdzīgi, bet ar sarkanām kājām un knābjiem- lielais ķīris?

zemesbite 08.septembris, 21:51

Paldies, Marek!

nekovārnis 08.septembris, 21:51

Iespējams Leiopus nebulosus

zemesbite 08.septembris, 21:50

Paldies, Uldi!

StarFlare 08.septembris, 21:14

Mājas strazdi - pelēcīgie ir jaunie putni

Amanda 08.septembris, 19:48

Niedru lija

Amanda 08.septembris, 19:48

Lauku piekūns

Amanda 08.septembris, 19:47

Mazais ērglis

dziedava 08.septembris, 19:36

Perīdijs ir ar brūniem plankumiem un galviņas apakšpuse ir ar melnu vidu?

ekologs 08.septembris, 18:11

Pūkmuša (Hemipenthes maura).

Ziemelmeita 08.septembris, 18:04

100% neapgalvoju, ka zvīņainā sīkstene, izskatās, ka celms dedzis un sauss, tāpēc tāda doma. Tīģeru sīkstenes var meklēt vasaras sākumā pie Stāvā krasta vecupem.

ekologs 08.septembris, 18:04

Šī arī Calathus cinctus.

ekologs 08.septembris, 18:04

Marek, tikko pievienoju vāl vienu šī īpatņa novērojumu. Izskatās, ka Tev taisnība, būs vien Calathus cinctus :) Vienīgi sugu izvēlnē tādas nav.

Lemmus 08.septembris, 17:50

Paldies,Edgar!

zemesbite 08.septembris, 16:48

Paldies, Uģi!

zemesbite 08.septembris, 16:41

Paldies, Marek!

guta7 08.septembris, 16:22

Paldies, Astra, par komentāru. Varētu būts arī tā, ka tā ir zvīņainā sīkstene. Šī sēne bija uz izskalota celma, tāpēc sliecos domāt, ka varētu būt tīģeru sīkstene, jo turpat netālu Gaujas ieteka jūrā. Būs jābrauc ievākt paraudziņu.

Ziemelmeita 08.septembris, 14:35

Vai drīzāk nav zvīńainā sīkstene? Tīgeru sīkstene jāmeklē mitrās vietās uz piemirkušām lapu koku kritalām.

IlzeP 08.septembris, 13:47

Hmm, biju domājusi, ka pēc profilu apvienošanas var.

roosaluristaja 08.septembris, 11:57

Visnotaļ ticama versija

Sarmīte 08.septembris, 11:15

Redzams gredzens uz kājas.

Bekuvecis 08.septembris, 09:25

Izņēmuma gadījums. Tīģeru sīkstenes lielā pārsvarā aug maijā-jūnjā (g/k uz izmirkušām kritalām) , paretam ap jūlija/augusta miju (tad arī uz mitriem celmiem/stumbeņiem).

Ivars Leimanis 08.septembris, 08:49

Fū, tomer neesmu tāds ... Nevaru pats nolabot savus vecos ziņojumus, jo tie ir no veca profila ieziņoti.

adata 08.septembris, 07:56

Šīm būs oranži augļķermeņi, līdzīgajām vāles/apkaklītes būs balti (šādā agrā augļķermeņu stadijā).

adata 08.septembris, 07:50

Maldinošā /krāterformas šādā stadijā augļķermeņi ir oranži, līdzīgajām vāles/apkaklītes pilienītēm - šādā stadijā būs balti augļķermeņi.

adata 08.septembris, 07:41

Gada staipeknis.

ekologs 07.septembris, 21:57

Nicrophorus vespilloides tā nebūs, taustekļu gali gaiši. Šī, manuprāt, ir Nicrophorus investigator.

Waldis666 06.septembris, 20:47

FB Mikologu grupā apstiprināja, ka daudzzaru pterula.

nekovārnis 06.septembris, 20:19

Paldies Valda un Ilze! Samulsināja sarkanīgais kāts.

dziedava 06.septembris, 17:53

Jauki, Renāt, tiks saglabāts :)

adata 06.septembris, 17:08

Nevar izslēgt tīģerkrāsas pārslainīti.

Amanda 06.septembris, 17:00

Kukaiņu piekūns

Ziemelmeita 06.septembris, 16:59

Otrais foto pēc dažām stundām karstā mašīnā. Veidojas tumši brūnas bumbiņas uz oranžas kājiņas. Izskatās, ka būs papagaiļu pumpurīte.

adata 06.septembris, 16:58

Vai šī nevar būt kokvilnas antrodija?

meža_meita 06.septembris, 15:35

Šeit būs henotopši vai Mycocalicium subtitle, jāskatās vai askiem ir kanāls, ja ir, tad kāds. Piesakos pie parauga :)

Kiwi 06.septembris, 14:39

Paldies, Uģi!

Vīksna 06.septembris, 12:55

Latvijā 3 sprigaņu sugas. Šī izskatās pēc sīkziedu, arī ievazāta. Vēl dzelteniem lielākiem ziediem meža sprigane, bet puķu spriganei sārti un sarkanīgi ziedi.

ekologs 06.septembris, 09:28

Kapračvabole (Nicrophorus vespilloides).

Mari 05.septembris, 20:43

Varbūt A.affinis?

Amanda 05.septembris, 19:42

Lauku balodis

Amanda 05.septembris, 19:41

Mazais ērglis

Amanda 05.septembris, 19:37

Meža pūce

IlzeP 05.septembris, 18:52

Paldies par ziņu!

Ziemelmeita 05.septembris, 18:21

Paldies, Julita! Labi, ka paņēmu paraugu, varēšu mikroskopēt un tikt līdz sugai. Tikai kad tagad sanāks, gan nezinu, bet izskatās nobriedis, jau ņemot putēja.

dziedava 05.septembris, 16:08

Tās izskatās jaunas sprodzītes. Sudrabainajai cilindrītei ir gļota ap melnu diegveida kājiņu, bet jaunai sprodzītei visa kājiņa ir balta. Vēl sprodzītēm raksturīgi, ka vālītes apakšpuse ir platāka nekā augšpuse

kamene 05.septembris, 15:27

Paldies, Ilze! Man arī tā likās.

Putnu_Būris 05.septembris, 15:23

Pārbaudīju, jā datums ir pareizs.

dziedava 05.septembris, 15:22

Gļotsēnes paraugā nebija, bet pilns ar nagliņķērpjiem vai līdzīgiem sīkumiem, kaut kas smuks trāpījās arī mikroskopijā. Ja droši zināms, ka tas tomēr nav ķērpis, var mainīt grupu uz nezināms (gļotsēne tā droši nav). Paraugu varu nodot ķērpju interesentiem, ja kādu tie sīkumiņi interesē, sabildēt visus gan nav laika.

Amanda 05.septembris, 11:35

Mājas strazds

Ginta 05.septembris, 09:53

Šoreiz Merlins nebūs pie vainas.

andrisb 04.septembris, 22:27

Paldies noteicējiem!

Ziemelmeita 04.septembris, 20:21

Paldies,Dmitry! Nomainīju sugu.

anthicus 04.septembris, 20:19

Bradybaena fruticum. Lūdzu mainīt sugas nosaukumu.

mufunja 04.septembris, 18:20

Paldies Julita.

dziedava 04.septembris, 17:53

Jā, visticamāk!

adata 04.septembris, 17:22

Zilzaļā hlorociborija.

Rallus 04.septembris, 17:13

Tītiņi vēl pa kādam droši vien slapstās zaru kaudzēs vai krūmu biežņās. Taču nav skaļi. Mazie dzeņi sauc ik dienu. Merlin lietotne dzirdētu mazo dzeni kļūdaini piedāvāja kā tītiņu. Teiktu, ka mazais dzenis, ja nav redzēts vizuāli tītiņš.

mufunja 04.septembris, 17:10

Julita, varbūt Cukurīte, sūnu ?

Ginta 04.septembris, 16:21

Droši vien, ka nav droši. Iepriekš nav bijis ne viens, ne otrs. Varbūt labāk nomainīt sugu.

dziedava 04.septembris, 14:50

Plazmodijs ir lielā plantācijā, būtu gan interesanti, par ko izaug, drīzāk minētu, ka tas ir kas cits, bet nu kas zina. Gludajam ragansviestam attīstību nav gadījies vērot.

dziedava 04.septembris, 14:25

Jā, tas tiesa, arī citām sugām novērots, ka mainās kājiņas un augļķermeņa garums, ja sanāk nokarāties.

guta7 04.septembris, 13:31

Saprotu, ka mēdz būt visādi, tāpēc ieliku dabas datos uzreiz, novērojuma vietā un laikā.

meža_meita 04.septembris, 12:45

Nav kolēmas

adata 04.septembris, 12:25

Vienkārši nav jau daudz variantu, kas cits tur blakām varētu augt! ( Lai gan uz tādu vien pārliecību nevar paļauties.) Drīz jau varēšu ar sporām uz tirgu braukt! Citādo izskatu skaidroju ar to, ka šis eksemplārs atradās uz mēsla tā kā vertikālā plaknē, līdz ar to mazliet nostiepās, citi atkal vairāk horizontālā plaknē guļ/sēž. Tagad skaidrs, ka kājiņu reizēm var labi saskatīt.

LauraG 04.septembris, 11:08

Paldies, izlaboju!

IlzeP 04.septembris, 10:32

Vai droši, ka tītiņš, nevis mazais dzenis, kas rudenī bieži klaigā?

IlzeP 04.septembris, 10:26

Pagaidām nomainu uz nenoteiktu sēni.

Bekuvecis 04.septembris, 10:01

Ka divās vietās, sapratu! :) Runa ir tieši par šo te un par prakt. turpat esošo lavandas vālenes novērojumu. Koordinātu skaitļi neko nemaina - precīzi atbilst kartē iezīmētajai vietai. Aizdoma paliek: vai kādu traucējošu faktoru dēļ koordinātu mērījumi nav "aizbraukuši" par 100+ metriem, tā radot veselu divu "dubultatradņu" iespaidu. Parasti gan šādas nobīdes nepārsniedz dažus desmitus metru, bet kas zina... Ja atradīsies laiks, aiziešu papētīt situāciju uz vietas.

dziedava 04.septembris, 09:00

Tas ir ārkārtīgi interesanti! :) Ka var tā pavērot un redzēt dažādas izpausmes. Kad tā vēro, tad vēlāk jau pa gabalu jebkurā stadijā ir skaidrs - ā, tā ir tā :), kamēr vienreiz (vai nevienreiz) redzējušais mēra un mikroskopē, kamēr nonāk pie tā paša secinājuma. :)

guta7 04.septembris, 08:14

Zaļo stikleni atradu 2 vietās, katru savā ceļa pusē.Te precīzas koordinātes. 57.1589361667, 24.8243866667 un 57.16211, 24.82253

adata 04.septembris, 07:43

Julita, pievienoju foto pēdējam pēc diennakts. Man izskatās tāds pats.

Ivars Leimanis 04.septembris, 06:49

Paldies par labojumiem!

Ivars Leimanis 04.septembris, 06:49

Tāpēc, ka esmu aptaurēts ... Aizmirsu, ka savus novērojumus pats varu koriģēt, ja sugas nosaukums jau ir datu bāzē.

ekologs 03.septembris, 23:08

Paldies, Marek!

ekologs 03.septembris, 22:39

Labs! Paldies, Uģi! :)

Vīksna 03.septembris, 22:37

Paldies !

Vīksna 03.septembris, 22:36

Paldies !

CerambyX 03.septembris, 22:33

Siseņus skaitās, ka šādi apskādē sēne Entomophaga grylli, bet nezinu vai ir arī vēl kādi citi alternatīvi varianti

Ziemelmeita 03.septembris, 22:31

Paldies,Uģi!

dziedava 03.septembris, 22:26

Norvēģijas eksperts Edvīns Johannesens arī atbalsta D.cinereum versiju :)

CerambyX 03.septembris, 22:23

Domāju, ka ir Xanthia (=Cirrhia) ocellaris - spārnu gali nosmailoti, nierveida plankumam viena malā izteikti balts plankumiņš, spārnu joslojums arī sakrīt. Līdzīgākā suga skaitās Xanthia (=Cirrhia) gilvago, bet tā brūnāka/raibāka, spārnu gali nav tik smaili, baltais plankums parasti nav izteikts u.c. Joprojām reta suga - pirmo reizi konstatēta šķiet tikai 2012. gadā.

ekologs 03.septembris, 22:01

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Āda melnā krāsā un tumši, tumši brūni mati ar zeltainiem galiem.

Amanda 03.septembris, 21:18

Pelēkais mušķērājs

Bekuvecis 03.septembris, 21:16

Šī lavandas vālenes atradne praktiski sakrīt ar 17 min iepriekš novēroto zaļās stiklenes atradni - tāda gandrīz fantastiska sagadīšanās! Viena šāda abu dižretumu "dubultatradne" jau vairākus gadus ir labi zināma 100+ metrus uz dienvidrietumiem. Vai tiešām šajā mazajā zemes pleķītī ir veselas divas tādas "dubultatradnes", vai arī koordinātes šoreiz ir noteiktas ar 100+ metru lielu kļūdu?

Amanda 03.septembris, 21:08

Baltvēderis

Bekuvecis 03.septembris, 20:58

Tiešām "izskatās pēc". Varbūt ir arī. Kas gan cits koraļļveidīgs varētu augt uz priedes stumbeņa?!

Bekuvecis 03.septembris, 20:54

Par noteikšanas pareizību neņemos spriest - nav mans lauciņš. Taču Dabas muzeja askusēņu sarakstā (izveidots darba kartībā, nav publicēts) tāda suga nefigurē.

Bekuvecis 03.septembris, 20:48

Šīs miglu bildes nekādi neapliecina, ka tā būtu ārkārtīgi retā dzeltenā mušmire.

Bekuvecis 03.septembris, 20:41

Jā, vnk rūgta ir arī zilkāta vēršmēlene, taču rūgtā vēršmēlene ir brrriesmīgi rūgta!

IlzeP 03.septembris, 20:02

Kāpēc Tu to nevarēji izdarīt pats?

IlzeP 03.septembris, 19:58

Man arī izskatās pēc svečtursēnes

megemege 03.septembris, 19:47

Papildināju galeriju ar jaunām bildēm. Sudrabainā cilindrīte pēc ~ 12 stundām.

ekologs 03.septembris, 19:43

Uģi, Marek, vajag slēdzienu:) Skatos te uz līdzīgajiem, piemēram, Hydraecia micacea, bet mierā neliek Xanthia ocellaris. Ko damājat?

Ivars Leimanis 03.septembris, 18:35

Somenīte (nenoteikta)

Ivars Leimanis 03.septembris, 18:31

Jālabo uz "Somenīte (nenoteikta)".

Ivars Leimanis 03.septembris, 18:29

Šī arī, droši vien, Millera somenīte.

Ivars Leimanis 03.septembris, 18:22

Šī arī, ticamāk, ka Millera somenīte.

Ivars Leimanis 03.septembris, 18:19

Administratori, lūdzu nomainam šo uz Millera somenīti!

dziedava 03.septembris, 18:13

Katrā ziņā ļoti interesanti :). Jāsaglabā noteikti. Varbūt izdodas noteikt vēlāk. Kā Vija saka - tagad paraudziņš jāliek atpūsties ;))

Mari 03.septembris, 17:55

Julita, es tiešām nezinu ko teikt, jā, galviņa dzeltena , kājiņa resna un balta, vienīgi pie galviņas pāriet dzeltenīgā tonī. Sporas mērītas 1000x palielinājumā ( viena lineāla iedaļa atbilst 1mkm), pārmērīju pie 630x palielinājuma, sanāca 7 un 7,5 iedaļas, šādā palielinājumā iedaļas vērtība ir 1,6, sareizinot sanāk tie paši 11,2 un 12 mkm. Nu varbūt šoreiz šī gļotsēne jāatstāj krājumā kā nenoteikta, vai kā potenciāla P.melleum ar piebildi, ka sporas par lielu :)

IlzeP 03.septembris, 17:21

Kāds sēņu zinātājs varētu nokomentēt, vai šī ir pareizi noteikta un vai Latvijā jau ir bijusi zināma.

dziedava 03.septembris, 16:55

Varbūt lampīte. Vajag paraugu.

dziedava 03.septembris, 16:38

Nu tā, Jāni, par vēlu sāki, palaidi savu lielo iespēju atklāt jaunu sugu garām. Būs jāmeklē cita, vēl neviena Latvijā neatrasta :))

shauttra 03.septembris, 16:31

Paldies! Jā, pāris nedēļas veca, nopļauta mauriņa zāles čupa. Trakākais, ka pagājusogad es arī to tur redzēju :D

adata 03.septembris, 16:02

Apsveicu! Arī kādā mēslu/komposta kaudzē? Var atpazīt.

adata 03.septembris, 15:56

Vērošu, ievākšu paraugu.

dziedava 03.septembris, 15:31

Jā, mezgli redzami lieliski, un tie ir lieli. Tai būtu jābūt P.melleum. Vienā grāmatā teikts: "In its typical expression, Physarum melleum can be identified by the combination of a bright yellow sporotheca on a stout, white stalk." Ja galviņa tiešām ir spilgti dzeltena (nevis pārgaismota, piemēram), un kāja balta, tad tai būtu jābūt, bet sporām būtu jābūt 7,5-10 mkm. Ar sporu izmēriem nekas nevar būt sajaukts? Kalibrācija, mērīts ne tajā palielinājumā vai kā tml?!

Mari 03.septembris, 14:40

Vismaz vienam augļķermenim izveidojušās galviņā "pumpas", (saauguši vairāki kopā?) Vienam no izaugumiem bija noplīsis gabaliņš labi atsedzot baltos mezglus. Izmisīgi domāju kā lai aizrušinās līdz kolumellai, ja tāda ir, ļoti jau sīki tie augļķermenīši :)

dziedava 03.septembris, 13:10

Trakums šogad ar tām gļotsēnēm. Varētu noteikt gan savu, gan šo atradumu, ja vien sporas atbilstu. ;) Bet neatbilst. Šim kapilīcija mezgli pilnīgi balti vai iedzelteni? Galviņa sanāk dzeltena? Un kājiņa augšā dzeltena un apakšā balta? Varbūt ir iespējams tam pusizjukušajam noskaidrot, vai/kāda ir kolumella kājiņas galā?

Martins 03.septembris, 12:55

Jā, domāju, ka šis eksemplārs ir cietis no saules, jo sēne aug stumbram D pusē - saule un karstums tur ir pat šajā mitrajā vasarā.

Mari 03.septembris, 11:25

Pievienoju vēl pāris sporu foto. Cītīgi tās pārmērīju, intervāls sanāk 11-12 mkm; šķiet, ka adatiņas vienā sporas pusē ir vairāk un tā pusīte arī izskatās tumšāka.