Aktīvie lietotāji: 42 Šodien ievadītie novērojumi: 2 Kopējais novērojumu skaits: 1222791
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Ligzdošanas sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs tuvojas noslēgumam
Pievienots 2021-08-09 11:37:44

Mazo ērgļu kamera eglē

Vecāki savu lolojumu Pērli ļoti bagātīgi baroja, un forumā jau sāka jokot, ka šādi ēdot viņa nevarēs nekur aizlidot (video). Bija gan dienas, kad vecākiem nesekmējās ar pārtikas atrašanu – tikai 2 piegādes, bet rekords bija 29. jūlijā, kad jaunajam ērglēnam vecāki piegādāja 18 pārtikas vienības: 1 vardi, 1 kurmi un 16 grauzējus.


Skaistā Pērle iepozē kamerā. 19.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Dienā Pērle laiskojās ligzdā, sakopa savu jauno spalvu tērpu un, protams, trenēja skaistos spārnus. Savukārt naktīs pie viņas palika mamma, un nu jau lielajam bērnam vēl joprojām ļoti gribējās palīst zem viņas brunčiem, īpaši, ja laiks bija nemīlīgs (video). 18. jūlijā bija pirmā nakts, kad Anna sāka radināt bērnu pie patstāvības arī naktī un ligzdā nepalika. 3. augustā Pērle beidzot sāka apgūt teritoriju ārpus ligzdas un uzlēca uz zara tās kreisajā pusē, un tur arī pavadīja 4. augusta nakti. Uz šī zara viņai patika arī gaidīt vecākus un ēdiena piegādi. Ar katru dienu jaunais ērglēns apguva arvien citus zarus ap ligzdu līdz 8. augusta rītā beidzot ielidoja mežā iepretī ligzdai. Vēlāk mamma atnesa uz ligzdu peli un atvilināja bērnu atpakaļ. Tās pašas dienas pēcpusdienā vistu vanags uzmācīgi pārlidoja no viena ligzdas koka zara uz citu, un Pērle agresīvi to dzina projām (video).


Pērle, kārtējais grauzējs un gādīgais tēvs 04.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazo ērgļu kamera bērzā

18. jūlijā pēc ilgāka pārtraukuma ligzdā uzturējās abi pāra putni. Viņi labiekārtoja ligzdu un izrādīja savstarpējās simpātijas. Jūlija beigās abi diezgan aktīvi gatavojās nākošajai ligzdošanas sezonai, un 28. jūlijā Andris atnesa savai sirdsdāmai uz ligzdu grauzēju.


Abi pāra putni ligzdā 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Pēdējā mēnesī vistu vanags ir divas reizes mēģinājis uzbrukt nu jau lielajiem Grāfa un Grāfienes bērniem. Pirmais mēģinājums bija 17. jūlijā, savukārt otrais – 1. augustā – mirklī, kad mamma bija atlidojusi jaunos putnus barot.


Vistu vanaga uzbrukums 17.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Māris Strazds atbildēja uz forumiešu jautājumu, vai vistu vanags var aiznest tik lielu melnā stārķa cāli: "Aiznest viņš tos tiešām vairs nevar, taču izsist no ligzdas un apēst zemē gan var. Vecākais dokumentētais putns, kas tādā veidā ir gājis bojā Latvijā, ir bijis 58 dienas vecs. Faktiski tas putns bija gandrīz lidspējīgs, un viņa svars divas dienas pirms bojāejas bija 2,7 kg. Vistu vanaga tēviņš (kas arī tajā gadījumā bija vainīgais) var sasniegt maksimāli 1,1 kg (ASV, domājams, lielāki putni, nekā Eiropā). Tātad vistu vanags tiek galā ar upuri, kas vairāk nekā 2x pārsniedz viņa paša svaru."

Naktīs, savukārt, mazo stārķēnu mieru ik pa laikam iztraucēja meža pūces mātīte (video). Jau kopš pirmās olas izdēšanas ir šaubas, vai šajā ligzdā pieaugušie spēs izbarot jaunos putnus līdz rudenim. Liels paldies Simoninnai no foruma, kura ir apkopojusi visas jūlija barošanas reizes. Labākajās dienās novērotas 7 barošanas reizes, sliktākajās – 3. Savukārt Sniedziņš forumā ir izrēķinājis, ka jūlija mēnesī Grāfienei bija 86 barības piegādes, Grāfam – 82 (video). Vidējais aritmētiskais – 5,4 reizes dienā.

Augusta sākumā, kad laiks kļuva vēsāks un lietaināks, arī ēdiena piegādes kļuva retākas. Ornitologs Māris Strazds skaidro, ka lielam optimismam nav pamata: "Es domāju, ka vecāki baro retāk, jo vienkārši nevar atrast, ar ko barot. Arī tas, ka barībā parādās sienāži, sliekas u.tml. nieki, neko labu neliecina. Un vēl – ja ņem pašu jaunāko putnu, kas ir sekmīgs (t.i. sasniedzis vismaz ligzdošanas vecumu; ligzdu atstāja 87 dienu vecumā) un šo putnu šķilšanās datumu, tad ātrākais, kad vecākajam cālim vajadzētu atstāt ligzdu, ir 7. septembrī. Vidējais vecums sekmīgiem putniem, ligzdu atstājot, ir 83 dienas. Ja ir barība un apstākļi, tad tēviņš parasti baro mazuļus līdz pēdējam. Mātīte to dara ļoti reti. Vēlākais datums, kad līdz pēdējam baroti jaunie putni ir atstājuši ligzdu, ir tieši 7. septembris. Mare, kas ir tas jaunākais sekmīgais putns, ligzdu atstāja 18. augustā. Dati saka to, ka šī ligzda var būt vismaz šķietami sekmīga, bet izredzes patiesībā ir ļoti mazas."


Grāfu skaistie bērni 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Starp ēdienreizēm jaunieši laiskojas, pucējas, trenē savus skaistos spārnus, mazliet demolē ligzdu un rotaļājas ar to, ko ligzdā var atrast. Dažkārt jaunie stārķi sabīstas no kaimiņos dzīvojošās vāveres un tad demonstrē, cik lieli var sabozties trauksmes pozā un nikni rūkt. Vecāki ligzdā uzturas ļoti īsu mirkli, tikai lai atrītu barību. 2. augustā, pēc ilgiem laikiem, bija tā retā reize, kad visa ģimene bija kopā, jo abi vecāki viens aiz otra ielidoja ligzdā, lai barotu savus mazuļus (video).

Baltie stārķi Tukuma novadā

Ligzdas saimniece Fāze turpināja kameras uzticīgākos skatītājus priecēt ar savām vizītēm un ļoti bieži palika ligzdā arī nakšņot. Savukārt tēviņš Volts, kurš ligzdā bija manīts 3. jūlijā, gandrīz mēnesi te neparādījās, līdz 29. jūlijā ieradās kopā ar Fāzi, un turpat ligzdas apkārtnē bija redzami vēl vairāki citi baltie stārķi.


Skaistā Fāze ligzdā 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

19. jūlijā un 2. augustā, kamēr saimnieki nebija ligzdā, tur viesojās svešs baltais stārķis, ko Fāze abas reizes agresīvi aizdzina.


Ligzdas un teritorijas saimniece aizdzen svešu balto stārķi 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vistu vanagi Rīgā

Redzēt visu vistu vanagu ģimeni kopā nu jau var ļoti reti, un 15. jūlijs bija patīkams izņēmums. No sākuma ar nomedītu putnu nagos ligzdā iebrāzās Haris, un uzreiz atsteidzās divi jaunieši, bet veiklākais izrādījās vanadzēns ar gredzenu H94. Kad tas kādu mirkli bija mielojies, ligzdā ielavījās otrs un atņēma maltīti. Tad ēdājam pievienojās arī Hilda un arī trešais cālis. Vanadzēni vēl joprojām dažkārt neiebilst, ja mammīte viņus pabaro.


H94 sargā tēva nesto medījumu no sava radinieka 15.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Visbiežākais viesis ligzdā bija vanadzēns ar gredzenu H94, tam patīk skaļi izbļaustīties un paziņot visiem par savu ierašanos, kā arī pacilāt kādu zariņu, piekārtojot ligzdu. Pārsvarā vecāki medījumu jauniešiem nodod kaut kur ārpus ligzdas, un tāpēc Hilda un Haris ligzdā ir redzami aizvien retāk.


Jaunieši nu jau ļoti līdzīgi savai mammai 15.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnās klijas Kurzemē

Visi trīs Goldas un Greja nu jau lielie bērni vēl joprojām regulāri apmeklēja ligzdu. Tas, kurš īstajā mirklī bija īstajā vietā, arī ieguva savā īpašumā vecāku nesto barību. Vēl joprojām ligzda bija tā vieta, kur kāds no jaunatnes dežūrēja un uz kurieni vecāki bieži piegādāja ēdamo. To gan laimīgais uzvarētājs izķēra no pieaugušo putnu nagiem un ļoti veikli un agresīvi trenca vecākus prom, dažkārt pat ieknābjot viņiem (video).


Pūka un ciemiņš – vāvere. 02.08.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lai gan ēdiens šajā ligzdā visu sezonu ir bijis pietiekamā daudzumā un bērni lielākoties dzīvojās draudzīgi, dažkārt viņu starpā izcēlās sāncensība par vecāku nesto barību. Bieži gan ligzdā izskatījās kā kautuvē un mētājās dažādas neapēstas ēdienu paliekas. Īpaši tādas, ko bija grūti pašiem sadalīt: tītara kāja vai galva, sakaltusi āda vai kāds kurmis. Miķis gan bija lielākais kurmju speciālists un visveiklāk mācēja ar tiem tikt galā.


Miķis un kurmju rinda viņa priekšā 20.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

7. augustā Pūka sāka knibināties ap tiešraides kameru un daļēji atplēsa aizsargtīklu, kas tagad nedaudz aizsedz skatu uz ligzdu.

Zivjērgļi Kurzemē

Zivjērgļu ligzdā 20. un 21. jūlijā bija īsta "tautas staigāšana", un bez ligzdas saimniekiem Teo un Vitas (video) te varēja aplūkot vēl 4 citus zivjērgļus. 20. jūlijā Teo līdzi uz ligzdu atlidoja negredzenots zivjērglis, un, spriežot pēc uzvedības, tā bija mātīte. Tajā pašā dienā ligzdu apmeklēja vēl viena mātīte ar sarkanu gredzenu K33 (gredzenota kā mazulis 07.07.2014. 51 km attālumā no šīs ligzdas un novērota šajā ligzdā gan 2017. gadā, gan šopavasar).


Gredzenotie svešinieki: A67 ligzdā un G52 aizlido 21.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savukārt 21. jūlijā ligzdā ciemojās divi sveši gredzenoti zivjērgļi: viens ar sarkanu gredzenu G52 un otrs ar melnu gredzenu A67. Ornitologs Aigars Kalvāns komentēja, ka G52 ir tēviņš, gredzenots kā mazulis ligzdā 30.06.2018. apmēram 6 km no kameras ligzdas, savukārt mātīte ar melno gredzenu A67 nav Latvijā gredzenots putns (iespējams, gredzenota Igaunijā).


Teo un negredzenotā zivjērgļu mātīte 25.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūlijā Teo kārtoja ligzdu un izrādījās negredzenotajai svešiniecei ļoti iespējams, jau 20. jūlijā redzētajai dāmai, savukārt abi ar Vitu pēdējo reizi ligzdā ir manīti 30. jūlijā. Šajā dienā ligzdā šiverēja arī jauns vistu vanags.


Jaunais vistu vanags zivjērgļu ligzdā 30.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Lai arī divu jūras ērgļu sasaukšanās bija ik pa laikam dzirdama tuvāk un tālāk no ligzdas, Milda vai kāda cita pieaugusi mātīte ligzdā pēdējā laikā netika manīta. K kungs gan regulāri atlidoja uz ligzdu un sargāja teritoriju.


K kungs atlidojis pārraudzīt savus īpašumus 27.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

17., 18. un 30. jūlijā ligzdā atrādījās nepieauguši jūras ērgļi, taču neviens no tiem nebija gredzenots, un tāpēc droši apgalvot, ka tas ir viens un tas pats vai trīs dažādi putni, nevar. Spriežot pēc uzvedības, tie bija dažādi putni, jo viens bija drošāks par pārējiem un no kameras nebaidījās. Jūlija beigās ligzdas biežākie apmeklētāji bija dižraibā dzeņa jaunuļi, kas regulāri šiverēja, klaigāja un staipīja čiekurus ligzdas egles zaros (video).

Jūras ērgļi Slīterē

Pēdējā mēneša laikā ligzdas saimnieki Slīters ar Silvu bija manāmi ļoti reti. Tā 26. jūlijā tēviņš bija atlidojis viens pats, savukārt nākamās dienas agrā rītā abi divi pāra putni apmeklēja ligzdu, pacilāja zariņus un prom bija...


Slīters un Silva savos apartamentos 27.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Paldies Simoninnai no Dabasdatu foruma, kura ierakstījusi divus nelielus video: viena minūte zemūdens dzīvē un kā taimiņš noķer sīku zivteli.


Asarītis arī iepeldējis kameras redzamības zonā 20.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Arī alata atrādās skatītājiem 23.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-08-09

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Anser sp. - 2021-09-19 Bounijs
Caucasotachea vindobonensis - 2021-09-12 patigunta
Asio otus - 2021-09-18 Zigurds Krievans
Hypoxylon howeianum - 2021-09-04 felsi
Fuligo septica - 2021-09-04 felsi
Cribraria cancellata - 2021-09-04 felsi1
Siphoptychium violaceum - 2021-09-04 felsi
Nezināms
@ Melissa
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Tasty_Y 19.septembris, 02:31

Ir citi, jo var redzēt ka šiem ir salauztas lupas, vai vel nav izveidojušas. Jūsu gliemežiem dzīvē veicas labāk.


patigunta 19.septembris, 02:26

Atsevišķais Caucasotachea vindobonensis novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/tvduu6c9mn5blsg1nr9018sn54/


patigunta 19.septembris, 02:22

Šis ir cits Caucasotachea vindobonensis eksemplārs vai eksemplāri, nekā manis atrastais :)) Vismaz man tā šķiet.


Zigurds Krievans 18.septembris, 23:35

Pieliku vēl bildi, kur noņēmu shadows


dziedava 18.septembris, 23:14

Ņemot vērā ļoti sīko augumu un mazās sporas, šobrīd palika viens variants - Stemonitopsis gracilis. Paskati šo versiju arī ar savu aci pēc aprakstiem un foto. Citu versiju šobrīd man arī nav. Šī diezgan labi atbilst :)


dziedava 18.septembris, 23:07

Ja pataustītu, būtu cietas, kādas gļotsēnes parasti nav. Šīs ir kādas no nektrijām


dziedava 18.septembris, 22:19

Sporām nav 1000x palielinājums? Pirmais, kas pēc cilindrīšu atslēgas jāskatās, vai sporas ir kārpainas vai ar tīkliņu. Te īsti nevar saprast, bet man šķiet, ka te ir tikai 400x


dziedava 18.septembris, 22:12

Varens darbs un varen labi sanācis! Kad būšu brīvaka, paskatīšu.


VijaS 18.septembris, 21:49

Divas dienas tapusi mikroskopija...


ekologs 18.septembris, 21:27

Paldies! :)


Vīksna 18.septembris, 20:56

Paldies !


andrisb 18.septembris, 20:35

Paldies, Julita!


dziedava 18.septembris, 19:55

Pūkainās varētu būt ar sēni


dziedava 18.septembris, 19:52

2. foto tik glīta kompozīcija :)


dziedava 18.septembris, 19:51

Kas ir brūnās galviņas 1. foto, grūti saprast, bet 2. foto izskatās nokarenā fizāra


nekovārnis 18.septembris, 19:35

Jā, es ar vairāk sliecos uz S.obscura pusi.


nekovārnis 18.septembris, 19:33

Hm, skatoties uz vēdera apakšu šķiet ka tomēr Xanthogramma pedissequum - Neredzu dzelteno joslu gar sānu. Būs jāpameklē vairāk informācijas.


picapica 18.septembris, 17:53

Paldies:)! Daudz šogad peļkājīšu laikam...


dziedava 18.septembris, 12:35

O, lampītes! Sen neredzētas! :) Droši vien garkājas, izskatās garas (pāris mm)


IlzeP 18.septembris, 11:44

Ir, ir, tumšais, pēdējā bildē labi redzama baltā josla pēdas apakšā.


Vīksna 18.septembris, 09:25

Varētu būt tumšais kailgliemezis.Tikai nedaudz mazāki par milzu un vecs paliels mežs ar lieliem ozoliem.


Vīksna 18.septembris, 09:02

Paldies !


ekologs 18.septembris, 07:16

Gāju cauri un sāku domāt, vai gadījumā nav Silpha obscura?


Arnis2 18.septembris, 06:02

Ezeru ķauķis?


felsi 18.septembris, 00:03

Apsveicu! Šitādas un līdzīgas var atrast tik tad, ja iekrīti ar degunu sūnās, šodienas personīgā pieredze :)


VijaS 17.septembris, 23:23

Reāli jau tur nekāda augļķermeņa vairs nebija, tīra sporu masa, pirmajā mirklī pat nedomāju par gļotsēnēm, tikai vēlāk sāku aizdomāties... Labi ka paraudziņu ievācu!


dziedava 17.septembris, 23:18

Izskats aizdomīgs, bet sporas un biotops ļoti atbilst, jā!


VijaS 17.septembris, 23:09

Skaisti! Apsveicu!


VijaS 17.septembris, 23:07

Julita, šitas melnais pulveris varētu būt melnā plaispika?


angel 17.septembris, 22:42

Nevarēju nereaģēt uz to, ka Cēsīs iespējami varēs novērot 200.sugu, bet neatradu pašu sākotnējo ziņu. Vienreizēji! Apsveicami!!! Kā nesenai novērotājai Smiltenes novadā - ko iekšzemē darīt, neesam pie Lubāna ezera, bet retumis pa vienai sugai parādās, kā nejauši ar riteni maijā, braucot, stepes lija, tad dīķos arī rudenī pa kādai sugai ieklīst. bet kopumā, nekā no jūras piekrastes migrantiem. Ko vēl gaidīt rudens migrācijā?


andrisb 17.septembris, 21:21

Pievienojos sveicējiem!


Lemmus 17.septembris, 20:35

Paldies par apstiprinājumu,Ivar!


Vīksna 17.septembris, 20:11

Apsveicu !


dziedava 17.septembris, 20:09

Par šo gandrīz jābrīnās, ka vēl nebija atrasta (noteikta?), jo visās apkārtējās valstīs ir, tikai Latvija tāds baltais plankums, turklāt nosakāma jau pēc ārējām pazīmēm - rievots kātiņš un plakana diskveida galviņa - izskatās kā mazas sēnītes :)


felsi 17.septembris, 17:29

Man liekas, ka paraugu ievācu, jācer!


Edgars Smislovs 17.septembris, 17:28

Rubenis/mednis(?).


OKK 17.septembris, 17:01

Odze


IlzeP 17.septembris, 16:02

Pareizi būtu ieķeksēt "gredzenots putns" (šim ieķeksēju).


Ivars L. 17.septembris, 15:54

Hm, re kā! Paldies, Julita par ID!


forelljjanka 17.septembris, 15:20

Ātrumā liekas ,ka dzeguze,bet,vari papētīt variantus pats: https://www.featherbase.info/uk/order/ Sloka,mežirbe un t.t.


Lemmus 17.septembris, 14:29

Likās tiesām balts,vai arī pamatīgi izbalējis:))


dziedava 17.septembris, 13:39

Mikro-foto te: https://www.facebook.com/groups/myx.lv/posts/620710875764070/


dace_bio 17.septembris, 13:24

Xanthoria sp. Iespējams X polycarpa


dace_bio 17.septembris, 13:22

Gaidim taisnība ;) Chaenotheca ferruginea


dace_bio 17.septembris, 13:21

Peltigera sp.


dace_bio 17.septembris, 13:20

Peltigera sp.


dace_bio 17.septembris, 13:19

Arthonia vinosa


Edgars Smislovs 17.septembris, 13:13

Var būt lauku balodis? http://www.putni.lv/colpal.htm http://www.putni.lv/coloen.htm


Izabella 17.septembris, 11:29

Barā gredzenots putns. Informāciju par gredzenu nosūtīju Dmitrijam. Kā pareizi pievienot gredzenota putna novērojumu?


dziedava 17.septembris, 09:42

Bet es šīm vēl neesmu ķērusies klāt :(. Jau sen gatavojos..


dziedava 17.septembris, 09:41

Hmm, šūnainā? Man šobrīd izskatās pēc kādas retākas avenītes no Tubifera grupas. Tipa - jauna suga Latvijai :)


dziedava 17.septembris, 09:39

Tiešām iekšā balts vai tomēr izbalējis dzeltenais? :)


fotonieks 17.septembris, 08:55

Kā vienmēr, paldies!


fotonieks 17.septembris, 08:54

Paldies, atkal par precizējumu.


felsi 16.septembris, 22:50

4. foto pēc dienas.


VijaS 16.septembris, 22:46

Pēdējā bildē, tie melnie pušķīši, ir kazeņu metatrihija, varētu ielikt atsevišķā novērojumā.


dziedava 16.septembris, 22:01

Skaisti sabildēts :) . Dzelteni bumbuļi mēdz būt tām, kuru attīstība pārtraukusies


sandis 16.septembris, 21:34

Augstu lidoja, virsasti labi nevarēja redzēt, bet labākajā sānu kadrā izskatījās, ka ir balta virsaste? (Laikam gļuks.) Tā it kā bija noteicošā pazīme, pēc kā vadījos. Bet biksim droši vien būtu asāk iezīmēta melnā spārnu un astes apmale, tā ka - būs vien gaišais peļu :)


CerambyX 16.septembris, 20:47

Manuprāt gaišs peļu?


forelljjanka 16.septembris, 16:19

3. foto-cekuldūkuris.


dace_bio 16.septembris, 15:38

Uģim taisnība, Vulpicida pinastri


fotonieks 16.septembris, 15:35

Skaists.


fotonieks 16.septembris, 15:34

Atkal, paldies!


dace_bio 16.septembris, 15:21

Lecanora sp.


Ilze Ķuze 16.septembris, 14:56

Interesanti, vai kokvilnas anomoporija vairs nav interesants novērojums? :)


patigunta 16.septembris, 14:46

Paldies Tasty, 1-6 bildes praktiski no vienas pļavas, 7,8 no mazliet attālākas zaru kaudzes. Jāpārbauda vēlreiz punkta precizitāte un jāievada rievotais vīngliemezis kā atsevišķs novērojums. Tur gan gar ceļmalu slamstās tipi, kas met kāru aci pat uz manu vienātruma velo un piedāvā iedzert 3 veidu dzērienus, sākot ar alu.


dace_bio 16.septembris, 14:29

Šķiet, ka Pertusaria pertusa


Tasty_Y 16.septembris, 10:23

Vai visas fotogrāfijas ir no vienas un tas pašas vietas? Foto 2 un 3 ir Caucasotachea vindobonensis.


zane_ernstreite 16.septembris, 10:13

Paldies!


asaris 16.septembris, 10:12

Mājas strazdi, riekstrožiem būtu daudz masīvāks knābis


IlzeP 16.septembris, 09:15

Iespaidīgi!


OKK 15.septembris, 23:37

Parastais dziedātājsienāzis


nekovārnis 15.septembris, 22:52

Paldies, Uģi! :)


vizmakrasta 15.septembris, 22:21

Sirseņpūznis.


dziedava 15.septembris, 21:26

Šai vairāk neko nevajag pārbaudīt? Tad man šodien veicies ar divām retajām :).


Ivars L. 15.septembris, 21:17

Pārdomāju. Kopskats, aķ izmērs, augšana uz stumbeņa, vecāko ikgadējo slāņu konsistence tomēr vairāk vedina domāt par Resinoporia.


andrisb 15.septembris, 21:14

2.foto redzamas trīs lipares. Par purvu - ortofoto redzamais “zirnekļu tīkls” ir lielo pārnadžu (staltbriežu,…) iemītas takas ar ūdeni, nevis bebru grāvīši, slapjš, bet ejams.


dziedava 15.septembris, 21:11

Tu neteici, ka biezā slāņpiepe (vtml.)?


Ivars L. 15.septembris, 20:35

Senlaiku dore tā, protams, nav. PSRS laiku? Ja atcerēšos, pajautāšu zemes īpašniekam, varbūt viņš zinās.


dziedava 15.septembris, 20:12

Tās nagliņas smukas, bet tas kaltais dobums! Kaut kas nesens varētu būt?


zane_ernstreite 15.septembris, 19:34

Paldies!


felsi 15.septembris, 19:28

Kaut kā gribas Jums abām piebalsot!:)


zane_ernstreite 15.septembris, 16:39

Tā likās, bet esmu nedaudz izsitusies ārā no tēmas... Paldies!


zane_ernstreite 15.septembris, 16:38

Paldies!


OKK 15.septembris, 16:36

Lielais meža raibenis


OKK 15.septembris, 16:35

Mazais nātru raibenis


zane_ernstreite 15.septembris, 16:14

Še tev! Un biju tik pārliecināta. Paldies!


zane_ernstreite 15.septembris, 15:30

Nu kur tad tik stulbi sajaucu... Paldies!


asaris 15.septembris, 14:30

Varētu būt mainīgā pacelmene


Izabella 15.septembris, 13:37

Paldies, Rūta!


Edgars Smislovs 15.septembris, 11:38

Iespējams kāds no ķauķīšiem.


kamene 15.septembris, 11:02

Paldies, Julita. Man arī tāpat. Jo vairāk esmu redzējusi, jo mazāk zinu...


Līga Strazdiņa 15.septembris, 09:47

Konsistence stingra, grūti noplēsu gabaliņu, tāpēc atmetu sākuma versiju par L.mollis. Skāriena vietas negribīgi krāsojās, tādēļ par jungūniju arī nebiju droša


Līga Strazdiņa 15.septembris, 09:42

Paldies!


Sanita Putna 15.septembris, 09:28

Paldies! Paraudziņš ir, būs kaut kad jāmēģina nogādāt uz noteikšanu.


Ivars L. 15.septembris, 08:15

Leptoporus mollis vai Rhodonia placenta. Vairāk tā kā pirmais, šķiet.


dziedava 15.septembris, 06:43

Tad jau ir cerības uz drošāku noteikšanu :)


felsi 15.septembris, 06:41

Paldies par noteikšanu!


dziedava 15.septembris, 06:25

Skaista krāsu maiņa :)


dziedava 14.septembris, 22:45

Kaut kas interesants!!


IevaM 14.septembris, 21:54

Ir paraudziņš :)


Edgars Smislovs 14.septembris, 21:50

Bet tas tak ir lielais.


VijaS 14.septembris, 21:27

4. - 8. bildes 10. septembrī. Dabā izskatījās koši dzeltens, košāks nekā redzams bildēs. 8. bildē paraudziņš tajā pašā pēcpusdienā, 9. bildē - tas pats paraudziņš 14. septembrī, pēc pāris dienu žūšanas atvērtā traukā; visa dzeltenā krāsa izbalējusi, un iekšas tagad izskatās baltas.


VijaS 14.septembris, 21:18

10. - 12. bildes pēc nedēļas, 10. septembrī. Ļoti trausla, pieskaroties sabirst, bet melnās krāsas tik pat kā nav.


VijaS 14.septembris, 21:06

Piektā bilde - pēc nedēļas, 10. septembris.


nekovārnis 14.septembris, 21:02

Paldies, Rūta! :)


dziedava 14.septembris, 20:34

Ragansviests ar violeto ragansviesteni (sēni) :)


dziedava 14.septembris, 20:29

Skaistums! :) Tagad sācies smuko grūti nosakāmo laiks. Visādas tādas baltipelēkas bumbiņas ar un bez kātiņiem visdrošāk noteikt mikroskopējot..


dziedava 14.septembris, 20:26

Cik skaisti! Uz ķērpja! :)


Arnis2 14.septembris, 18:48

Ūdensvistiņa


andrisb 14.septembris, 17:46

Paldies par noteikšanu!


marsancija 14.septembris, 17:08

Ir gan gredzenots putns.


marsancija 14.septembris, 17:06

Paldies par izsmeļošo skaidrojumu! Jā arī mārītes ir redzētas liedagā.


roosaluristaja 14.septembris, 13:52

Ar piepēm nekāda sakara


CerambyX 14.septembris, 12:38

Jā, it kā internetā raksta, ka varbūt nepieaugušie īpatņi tiešām dzīvo saistībā ar skudrām (lielajām Formica sp.), bet tajā pašā laikā raksta, ka tā saistība nav īsti skaidra. Cik esmu šos nepieaugušos īpatņus sastapis, tad nevarētu teikt, ka bija tieši pie pūžņa vai sajūtami stingrā korelācijā ar skudrām. Vairāk sajūta, ka šo sugu visvieglāk atrast ir tīruma āboliņa (Trifolium arvense) pudurīšos. Varbūt, ka tā maskēšanās par skudru tīri aizsardzības nolūkos ar domu, ka varbūt skudrai līzdīgam kukainim mazāk kāds uzbruks? Kas zin.


OKK 14.septembris, 11:22

Catocala fraxini


OKK 14.septembris, 11:02

Pieņemu, viņa iekļūst skudrupūznī (ar laiku), kopā ar citām skudrām vācot materiālus skudrupūznim, bet tad noteikti notiks kaut kas nelabs (daba...).


OKK 14.septembris, 10:54

Ko par viņu domā viss pārējais blakšu leģions?


OKK 14.septembris, 10:50

Blakts "maskējas" kā skudra?


IlzeP 14.septembris, 10:38

Ja mikologu grupa noteica, tad gan jau ir!


Kiwi 14.septembris, 09:49

Neesmu esksperte, ja nav pareizi, tad saprotu, ka administrators vai kāds no ekspertiem var labot nosaukumu. FB Mikologu grupā noteica, ka pārslu tīmeklene, tāpēc arī norādīju, bet varu dzēst, ja nav pareizi.


IlzeP 14.septembris, 07:52

Nezinu, vai to tik droši var pateikt, ka tieši pārslu (?) - Lielajā sēņu grāmatā rakstīts, ka bālā tīmeklene no pārslu atšķiras ar pelargoniju smaržu un šaurākām sporām...


Ivetta 14.septembris, 06:41

Paldies, Uģi!


Vīksna 14.septembris, 00:05

Paldies !


CerambyX 13.septembris, 23:52

Kaut kādos brīžos kukaiņus mēdz tā vējš sapūst liedagā vai arī kā citādi tie lidojot savā gaitā vienkārši atduras pret jūru kā pret lielu barjeru. Noteiktos periodos ir kādām noteiktām sugām lielāki aktivitātes brīži (tā jau gluži prom no koka mežā šīs neaizpūš līdz jūrai - tām ir aktīvi jālido) - ja šajās dienās koku vairoglbaktīm ir bijis 'lidojamais' garastāvoklis, tad nu var tās lielākā skaitā sakoncentrēties liedagā. Līdzīgi arī Elasmostethus ģins slaidvairoglblaktis var būt simtos un pat tūkstošos (šogad vietām tā bija). Tāpat arī mārītes mēdz būt simtos vai dažādi lapgrauži, vai pavasarī, kad lido visi kukaiņi, tad dažos simtos metru var būt daudzi simti dažādu kukaiņu sugu :)


marsancija 13.septembris, 23:46

Paldies! Bet ko viņas kuplā skaitā darīja Kurzemes jūrmalas piekrastē? Visas devās no ūdens, krasta virzienā.


zemesbite 13.septembris, 23:34

Paldies, Uldi! :)


CerambyX 13.septembris, 23:30

Droši vien Ķīnas cimdiņkrabja fragments (vēders).


dziedava 13.septembris, 22:34

Paldies! Šī tiešām bija jāatrod ;). Ja nepētītu sūnas uz koka, tumšās bumbiņas nepamanītu nekādi


kiksiite 13.septembris, 22:18

Šis būs sisenis


zemesbite 13.septembris, 22:17

Piepes garšā. :)


Ivars L. 13.septembris, 22:11

Rūgtums emocijās vai piepes garšā?:)


zemesbite 13.septembris, 21:59

Apsveicu ar atradumu! :)


zemesbite 13.septembris, 21:58

Oho!


zemesbite 13.septembris, 21:54

Man likās pēc egles, bet nestrīdos, varbūt tiešām priede. Kaut kāds rūgtums ir.


Ziemelmeita 13.septembris, 21:52

Tā būs pārslu tīmeklene (Cortinarius hemitrichus)


zemesbite 13.septembris, 21:46

Par velti pieminēju preperēšanu - kāds tiešām jau to bija izdarījis. :D


felsi 13.septembris, 21:41

Ja smalki iesktās, ir atšķirība plazmodijā: gludajam ragansviestam tādas kā treknāki slidīgākas nūdeles, bet baltajam smalkāki zariņi kopā salipuši, nu tas tā iztēlei:)


IlzeP 13.septembris, 21:05

Ok, paldies!


roosaluristaja 13.septembris, 21:00

Sīkās tintenes, izņemot dižbara tinteni, bet mikroskopijas praktiski nav iespējams atšķirt


IlzeP 13.septembris, 20:51

Vai varētu būt zaķkājas tintene?


dziedava 13.septembris, 20:51

Nu, vo - uzmini nu no plazmodija! :)


felsi 13.septembris, 20:48

Wou!


felsi 13.septembris, 20:47

Super!


felsi 13.septembris, 20:46

Paldies Agri, mazliet apstulbu, ir vai nav!


felsi 13.septembris, 20:46

Pievienoju mikroskopiju, sporas 5-6 mkm.


OKK 13.septembris, 20:42

Lielais meža raibenis


felsi 13.septembris, 20:12

Pievienoju 2 foto, kas izauga pēc dienas no baltā plazmodija, un nomainīju sugu!:)


Ziemelmeita 13.septembris, 20:09

Tad tā arī droši vien būs, paldies par palīdzību


roosaluristaja 13.septembris, 20:01

Ja bija kā krokas, tad želejas flēbija ir ticamākais variants. Viņai kā reiz ir krokaina apakša


Ziemelmeita 13.septembris, 19:45

Galīgi gluda apakša nebija,drīzāk kā krokas. Bet bija tik mīksta,ka juka ārā,lai kārtīgi apskatītu. Līdz šim neesmu tikusi skaidrībā, kas tas īsti ir.


roosaluristaja 13.septembris, 19:37

Nu flēbijas nav piepes. Ja apakšpusē bija poras, tad var būt arī violetpiepe. Tiesa violetpiepes nevarētu raksturot ar "ļoti mīksta"


Ziemelmeita 13.septembris, 19:33

Man arī tā likās, bet bija vēl variants veca violetpiepe. Tad nu nezinu kas īsti.


roosaluristaja 13.septembris, 19:24

Varētu būt želejas flēbija


Ivars L. 13.septembris, 18:18

Kritala neizskatās pēc egles. Vairāk pēc priedes. Nereti substrāta sug tomēr ir ļoti svarīga - šoreiz, laikam, ne tik ļoti. Piepe varētu būt rūgtā mīkstpiepe.


Ivars L. 13.septembris, 18:10

Var jau būt, ka būtu pieticis ar vairāk fotogrāfijām no dažādiem rakursiem, t.sk. tas augļķermenis, kas daļēji redzams bildes labajā apakšējā stūrī. Bet saprotu, ka šis vairāk smukumam, ne 'preparēšanai' (gan jau tik un tā kādz gliemezis to nopreparēs vakariņās).


Ivars L. 13.septembris, 18:04

Varbūt, tikai kurš preparēs, un zinās, kas tur iekšā konkrēti meklējams? :)


IevaM 13.septembris, 18:02

Paldies! Izskatījās eksotiskas :)


roosaluristaja 13.septembris, 17:25

Pacelmene nebūs. Vecas celmenes


Vabale 13.septembris, 16:09

Paldies!


zemesbite 13.septembris, 15:36

Labi, atzīmēšu arī kā kribāriju nenoteiktu.


dziedava 13.septembris, 15:31

Var, jā, ja nevajag pašai priekš sevis atzīmēt arī kribrāriju sp. atsevišķā novērojumā


zemesbite 13.septembris, 15:31

Jā, tāda grezna! :)


dziedava 13.septembris, 15:29

Smuka sēne :)


zemesbite 13.septembris, 15:28

Tad novērojumu lieku kā kribāriju pilārsēni?


dziedava 13.septembris, 15:24

Sarkanbrūnās ir gļotsēnes, visdrīzāk kribrārijas, tātad sēne - kribrāriju pīlārsēne Stilbella byssiseda. Bet kribrārijas visdrīzāk nenosakāmas līdz sugai - arī mikroskopējot apsēņotus eksemplārus noteikt grūti.


zemesbite 13.septembris, 15:20

Es tā īsti pat nesaprotu kas tur ir. Baltā ir sēne, to zinu. Tātad uz gļotsēnēm, bet vai tur nav arī ķērpji? Pieliku vienu tuvplānu, bet skaidri saskatīt tur neko nevar :(


de kje 13.septembris, 15:20

Pievienoju bildi ar 2 mazajiem dukuriem un kopskatu ar ziemeļu gulbju ligdzu. Atvainojos par neprecizitāti :)


de kje 13.septembris, 15:17

Upss....laikam kāda kļūme ar Dabas Datu aplikāciju.


dziedava 13.septembris, 14:55

Jautajums ir par ko - balto vai sarkanbrūno? Tur varētu būt gļotsēnes un sēne (baltā) uz gļotsēnēm. Bet noteikšanai gļotsēnes vajag redzēt skaidrāk.


IevaM 13.septembris, 14:47

Pie Bērzu ceļa ortofoto kartē dīķis tiešām ir. Ja putni ligzdo tur, tad vajadzētu atzīmēt pareizi. Žani?


MoreOrLess 13.septembris, 14:37

Tā dūkuru/gulbju dīķa tiešām kartē nav, bet īstā vieta ir nevis šajā punktā, bet blakus kvadrātā kilometru uz Rīgas pusi, kartē tas būtu pa labi no Bērzu iebraucamā ceļa.


zemesbite 13.septembris, 14:37

Paldies, Julita! :)


de kje 13.septembris, 13:57

Vienam no putniem sarkans gredzens un raiditājs uz muguras


Karmena 13.septembris, 13:46

Paldies par sugas noteikšanu un labojumu, Uģi!


de kje 13.septembris, 13:31

Ieva, tur jau gadus 3 ir dikjis un ligzdo mazais dukuris un ziemeļu gulbis. Jāņa sēta šad un tad kļudas


zemesbite 13.septembris, 13:13

Ja to kaut kā izpreperē, arī nē? :)


Ivars L. 13.septembris, 12:52

Interesanta 'arhitektūra'.:) Bet suga - nenosakāma.


CerambyX 13.septembris, 12:41

Det. N.Savenkovs


zemesbite 13.septembris, 12:39

Jā! Paldies! :)


roosaluristaja 13.septembris, 12:26

Droši vien bija domāta zeltainā bērzlape ???. Ir ieviesta


zemesbite 13.septembris, 11:59

Trauslā vālene?


zemesbite 13.septembris, 11:55

Zeltainā gailene. Nav sarakstā.


kripoks 13.septembris, 10:50

Nu, jā, un tad sanāk šie neveiklie mirkļi, kad saziņo vienu un to pašu sugu pa vairākām reizēm gandrīz vienā punktā. :D


Meinards D. 13.septembris, 07:47

Lielais ķīris


Lemmus 12.septembris, 23:54

Paldies! :)


Lemmus 12.septembris, 23:54

Paldies,Ivar! Jā,varētu būt.


Lemmus 12.septembris, 23:51

Paldies,Julita! :)


Lemmus 12.septembris, 23:51

Lielisks atradums ar izcilām fotogrāfijām! :)


dziedava 12.septembris, 23:41

Skaisti! :)


Ilze_Sa 12.septembris, 22:49

Ieva, paldies.


dziedava 12.septembris, 22:44

Paldies par apstiprinājumu! :) Man arī jauna suga.


Ivetta 12.septembris, 22:30

Uģim paldies par noteiktajiem!


Ansis 12.septembris, 22:29

Sporu bildes ļoti labas, pēc tām var nekļūdīgi atpazī Vondrāčeka fosombroniju.


forelljjanka 12.septembris, 21:27

Pilnīgi noteikti,nav niedru stērste.;)


Gaidis Grandāns 12.septembris, 21:13

Ūdensvistiņa


Gaidis Grandāns 12.septembris, 21:11

Droši vien būtu jāprecizē statuss (D/R?) un, iespējams, arī skaits (min 1; max 12).


Arnis2 12.septembris, 21:11

Vai tomēr koku čipste?


Ziemelmeita 12.septembris, 20:56

Paldies Ivar


felsi 12.septembris, 20:45

Paldies naktstauriņu noteicējiem!


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts