Aktīvie lietotāji: 153 Kopējais novērojumu skaits: 2272215
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Latvijas Dabas fonda putnu tiešraidēs šosezon izlidojuši 27 jaunie putni
Pievienots 2025-10-15 16:40:42

Aizritējusi kārtējā, nu jau četrpadsmitā, Latvijas Dabas fonda (LDF) dabas tiešraižu sezona. Šogad vērotājiem bija iespēja sekot 11 putnu pāriem un novērot 27 mazuļu izlidošanu. Tiešraižu skatījumu skaits sezonas laikā pārsniedza 6 miljonus. Kopumā šo var uzskatīt par veiksmīgu sezonu, jo visās ligzdās, izņemot abas melno stārķu ligzdas, tika izdētas olas un visās šajās ligzdās redzējām izaugam un izlidojam mazuļus.

"Putnu tiešraides jau kļuvušas par daļu Latvijas un arī citu valstu putnu interesentu dzīves, tā veidojot labāku izpratni par dabas procesiem. Diemžēl šobrīd putniem un dabai kopumā visā pasaulē un arī Latvijā klājas arvien grūtāk, jo dabas daudzveidība turpina samazināties. Tāpēc cilvēku izpratnei un arī vēlmei rīkoties dabas labā ir vēl lielāka nozīme, un mēs ceram, ka tiešraides te palīdz," saka Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda ornitologs un tiešraižu projekta vadītājs.

Jūras ērglis Durbē

Durbes ligzdā šogad, kā ierasts, ligzdoja ērgļu mātīte Milda, kuru pazīstam kopš 2017. gada. No 2024. gada beigām Milda uzturas pārī ar tēviņu Zorro/Zori, šogad pāris ligzdā izaudzināja divus mazuļus  Leo un Neo. Jaunie ērgļi pirmajā lidojumā devās jūlija sākumā. Oktobra sākumā ligzdu joprojām apmeklēja kāds no ērgļiem, laikā pēc ligzdošanas sezonas beigām te redzēti arī citi meža iemītnieki.


Jūras ērgļa jaunais putns Neo Durbes ligzdā 21.09.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Zivjērglis

Ligzda Kurzemē, ko vērojam kopš 2024. gada, ir zināma jau kopš 2004. gada. Šogad iepriekšējā gada pāris Selga un Svings atgriezās ligzdā 7. aprīlī. Sešu dienu laikā, aprīļa beigās, Selga izdēja trīs olas. Izšķīlās tikai viens mazulis, kam tika dots vārds Gaidis. 4. jūlijā mazulis tika apgredzenots un nosvērts. Svars (1550 grami) atbilda mātītei, līdz ar to mazuļa vārds tika labots uz Gaidu. 21. jūlijā Gaida devās savā pirmajā lidojumā, bet ligzdā bija redzama līdz augusta beigām.


Zivjērglis atnes zivi 25.07.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazais ērglis bērzā

Abi ligzdas saimnieki Laila un Uldis atgriezās ligzdā 15. aprīlī ar pāris stundu starpību. Pirmā ola tika izdēta 28. aprīlī, savukārt otra – 2. maijā. Kopš maija ērgļi piedzīvoja uzmācīgu sīļu uzmanības izrādīšanu, kas mitējās tikai jūnijā. Jaunais putns Grieta izšķīlās 7. jūnijā, otra ola tā arī neizšķīlās, to augusta beigās aiznesa cauna. Grieta jūlija beigās sāka lēkāt pa tuvējiem zariem un 1. augustā devās savā pirmajā lidojumā. 11. septembrī mazie ērgļi ligzdā tika redzēti pēdējo reizi.


Mazo ērgļu ligzda bērzā, saimnieks piedzīvo uzmācīgu sīļa uzmanību 27.04.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums


Mazo ērgļu ligzda bērzā. Cauna aiznes nešķīlušos olu 23.08.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazais ērglis eglē

Mazo ērgļu ligzdā eglē jau septīto sezonu ligzdoja Anna un Andris, kuri šogad veiksmīgi izaudzināja vienu jauno putnu. Putni no migrācijas atgriezās gandrīz divas nedēļas vēlāk nekā 2024. gadā – 13. aprīlī Anna, bet nākamajā dienā Andris. 30. aprīlī un 4. maijā tika izdētas olas, mazuļi izšķīlās 7. un 12. jūnijā. Atšķirībā no ligzdas bērzā, kur otra ola neizšķīlās, šeit varējām vērot mazajiem ērgļiem raksturīgo siblicīdu – jaunākais mazulis nepiedzīvoja trīs dienu vecumu, jo tika nogalināts. Izdzīvojušais mazulis, kas tika nosaukts par Reini, 1. augustā veica pirmo lidojumu. Ligzdu pēdējie atstāja abi pieaugušie putni, kas tur manīti vēl 21. septembrī.



Mazo ērgļu pirmā ola ligzdā eglē 02.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lauku piekūns

Otro sezonu sekojām lauku piekūnu ligzdošanai būrī Skrīveru apkaimē un bijām liecinieki sešu jauno putnu izaudzināšanai. 23. martā ligzdā pirmais ieradās tēviņš un vēlāk tajā pašā dienā viņam pievienojās mātīte. Piekūniem, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, tika doti vārdi Tilla un Tango, lai gan pilnīgas pārliecības par to, ka tie ir tie paši putni, nebija. Laikā no 23. aprīļa līdz 3. maijam tika izdētas sešas olas, kuras visas izšķīlās laikā no 29. līdz 31. maijam. 13. jūnijā mazuļi tika apgredzenoti.


Lauku piekūnu pāris būrī 25.03.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Ligzdā visiem ātri kļuva pa šauru un 29. jūnijā pirmais no jaunajiem putniem devās savā pirmajā lidojumā. Pēdējo reizi kāds no jaunuļiem ligzdā tika redzēts 23. septembrī. Lauku piekūns ir tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā, tādēļ ligzdas apkārtni tie pamet salīdzinoši vēlu.

Baltais stārķis

Jau piekto gadu LDF sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā. Pirmajā gadā balto stārķu ligzdošana bija neveiksmīga, tomēr turpmāk katru gadu ligzdošana ir bijusi sekmīga, šogad ligzdu atstāja trīs mazuļi.

Marta beigās ligzdā atgriezās mātīte, ko nodēvēja par Mammu, un pēc pāris dienām divi tēviņi sacentās par iespēju ligzdot kopā ar viņu. Ligzdot palika tēviņš, kurš tā brīža laikapstākļu ietekmē (aprīlī uzkrita neliels sniegs) tika nosaukts par Tio. Laikā no 10. līdz 19. aprīlim, identiski, kā iepriekšējā gadā, tika izdētas piecas olas, kuras izšķīlās laikā no 15. līdz 21. maijam. Maija beigās Mamma izmeta jaunāko mazuli no ligzdas, un nākamajā dienā to pašu ar vēl vienu mazuli izdarīja Tio. Pārējie trīs jaunie stārķi veiksmīgi izauga un 20. jūlijā devās savā pirmajā lidojumā, savukārt 4. augustā tie ligzdā tika redzēti pēdējo reizi. Pēdējo reizi ligzdā tika redzēts Tio, kurš to pameta 13. augustā.


Baltie stārķi ligzdā 05.04.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnais stārķis Ogres novadā

Melnā stārķa ligzdā 17. aprīlī atgriezās pērnā gada tēviņš Ogris. Lai gan vēlāk ligzdu sāka apmeklēt arī mātīte, tas notika pārāk vēlu sezonā un ligzdošana netika uzsākta. Jūnija beigās tiešraide tika pārtraukta spēcīga vēja radītu tehnisku problēmu dēļ.


Melnie stārķi ligzdā 30.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnais stārķis Rīgas mežos

Līdzīgi, kā melno stārķu ligzdā Ogres novadā, arī šeit ligzdošana netika uzsākta. Ligzdā epizodiski uzturējās viens putns un tikai 23. jūlijā te tika redzēts pāris.


Melnie stārķi ligzdā 23.07.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Svīre

Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tās uzsāk ligzdošanu vēlu, un, kā to pierādīja arī šī gada notikumi Cēsu pils būrī, var ligzdot ligzdā, ko pirms tām jau paspējuši izmantot agrāki citas sugas ligzdotāji.

Tiešraide no pils mūros esošā būra tika uzsākta 22. aprīlī. To sāka apdzīvot mājas strazdu pāris, kas izdēja olas, no kurām izšķīlās pieci mazuļi. Īsi pēc izšķilšanās viens no mazuļiem gāja bojā, savukārt vēl vienu jauno strazdulēnu no ligzdas izmeta svīres, kas būrī pārradās 22. maijā. Atlikušie trīs jaunie mājas strazdi 28. maijā veiksmīgi izlidoja no ligzdas, tomēr vēl pirms tam vairākas dienas dzīvoja "komunālajā dzīvoklī" kopā ar nākamajām ligzdas saimniecēm svīrēm – bija situācija, kad naktī būrī vienlaikus gulēja gan abas svīres, gan trīs jaunie mājas strazdi. Dienas laikā mājas strazdi baroja jaunos putnus, kas brīžiem bija pakāpušies uz turpat blakus gulošās svīres muguras.

Pēc strazdu izlidošanas ligzdošanas stafeti pārņēma svīres, kas olas izdēja 2. un 6. jūnijā. Mazuļi izšķīlās 22. un 25. jūnijā un atstāja ligzdu 3. un 4. augustā.


Jaunie strazdi un svīres nakšņo būrī 27.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Zemgalē

Šo ligzdu tiešraidē vērojām pirmo gadu, tā atrodas kaimiņos mazo ērgļu tiešsaistes ligzdai eglē. Vanagiem doti vārdi Miks un Mona. Vistu vanagu mātīte laikā no 5. līdz 12. aprīlim izdēja trīs olas, kuras visas izšķīlās maija vidū, jaunākais mazulis īsi pēc tam gāja bojā. Atlikušie divi jaunie putni veiksmīgi izauga un atstāja ligzdu.


Vistu vanaga ligzda Zemgalē 17.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā (ligzda Nr.1)

Sekošana pilsētas vistu vanagu gaitām šogad bija iespējama no divām ligzdām, kas atrodas Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Vistu vanagu pāris skatītājiem atrādījās jau pirmajā tiešraides dienā 16. janvārī. Mātītei Pērlei uz kājas ir metāla gredzens, tā ir gredzenota kā mazulis ligzdā Juglā, Bābelītes ezera krastā 2020. gadā, savukārt tēviņam ir gan metāla, gan melns plastmasas gredzens H44, putns ir gredzenots kā mazulis ligzdā Zasulaukā 2020. gadā.

Laikā no 21. līdz 30. martam tika izdētas četras olas, kas visas izšķīlās maija pirmajās dienās. 22.maijā mazuļi tika apgredzenoti.


Vistu vanagu gredzenošana 22.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā (ligzda Nr. 2)

Atšķirībā no pagājuša gada, kad šī ligzda tika izmantota ligzdošanai, šogad par savu galveno mājvietu pāris izvēlējas ligzdu Nr. 1, tomēr arī ligzdā Nr. 2 ik pa laikam varēja redzēt apmeklētājus – gan ligzdas saimniekus, gan svešus putnus.


Vistu vanagu pāris ligzdā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā 18.02.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Peļu klijāns

Aprīļa sākumā ligzdā atgriezās iepriekšējā gada saimniece – melnā klija Golda, taču jaunie ligzdas saimnieki – peļu klijānu pāris – to padzina. 14. aprīlī mātīte iedēja pirmo olu, nākamajās dienās vēl divas. No 19. līdz 24. maijam izšķīlās trīs mazuļi. Izdzīvoja divi, kam tika doti vārdi Pēcis un Bose. Jūlijā abi uzsāka pirmos lidojumus.



Peļu klijāna mazuļiem atnests kurmis. 17.06.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lielais dumpis

Tiešraidē vērojamā lielā dumpja ligzda atrasta 14. aprīlī. Atrašanas brīdī ligzdā bija piecas olas. Kamera pie ligzdas uzstādīta 16. aprīlī. No 5 izdētām olām maijā izšķīlās 4 mazuļi, bet izdzīvoja trīs. Maija beigās jaunie putni sāka pētīt ligzdas apkārtni. No 2. jūnija nakšņoja citur, atgriežoties ligzdā tikai pa dienu, un 5. jūnijā redzēti pēdējo reizi.


Lielais dumpis. Ligzda niedrēs 15.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Šajā apskatā tika izmantoti Dabasdati.lv Foruma materiāli. Paldies Foruma dalībniekiem par ligzdu norišu komentēšanu un ilglaicīgu vērtīgas informācijas uzkrāšanu!

Putnu tiešraides var vērot Latvijas Dabas fonda mājaslapā, YouTube kanālā, kā arī LMT viedtelevīzijā.

Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – tiešraižu kameru skatītāju ziedojumiem. Ziedot tiešraižu atbalstam var šeit, kā arī ar Mobilly aplikācijas starpniecību un ziedojumu kastītēs lielākajos tirdzniecības centros.

4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina mūsu atbalstītājs LMT.

Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, kā arī visiem tiešraižu foruma dalībniekiem un moderatoriem, kuru iesaiste palīdz iegūt pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par norisēm ligzdās.

Informāciju sagatavoja:

Jeļena Žukova, Liene Brizga-Kalniņa

Latvijas Dabas fonds

www.ldf.lv

2025-10-13

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Cinclus cinclus - 2025-12-26 edge
Certhia familiaris - 2025-12-26 a.b
Glaucidium passerinum - 2025-12-26 a.b1
Dryocopus martius - 2025-12-26 a.b1
Cinclus cinclus - 2025-12-26 edge
Myxomycetes sp. - 2025-12-26 a.b
Turdus merula - 2025-12-25 a.b
Nezināms
Ignotus
@ Kikadabā
Pēdējie komentāri novērojumiem
meža_meita 26.decembris, 17:45

Skaisti foto!


toms.b 26.decembris, 16:58

Pievienoju papildus foto. Ir ievākts arī paraudziņš.


Vladimirs S 25.decembris, 21:44

Āpsis.


dziedava 25.decembris, 17:07

Vajadzētu pievienot foto


erts 25.decembris, 15:59

Virzienā no DA lidojumā pāri pilsētai un nolaidās Daugavā.


erts 25.decembris, 15:56

Šitāda balta pīle šeit periodiski tiek novērota jau no 2017.gada


IlzeP 24.decembris, 09:57

Paldies par info, jauki!


Divpēdis 23.decembris, 22:59

Paldies, Amanda! Ilze - dzīvnieku nemeklēju un knābāšanu neredzēju, visiem galvas gaisā bija; atstatumi kā dzērvēm varēja būt: metri 10 starp putniem; bet tā biedrošanās bija metrus 50 no lielceļa, Kamēr sasildīju objektīvu un binokli, bariņš paklīda


dziedava 23.decembris, 20:50

Jā, šī atbilda kā pēc grāmatas :))


dziedava 23.decembris, 20:33

Šis ir sarežģīts gadījums, sēnes saēsts, bez redzama kapilīcija (vienviet mikroskopā izskatījās pēc dzelteniem kaļķa mezgliem, bet zem stikliņa neko par tēmu neatradu). Sporas ar tādu rakstu iespējamas cukurītēm, pumpurītēm un olītēm. Forma īsti nav skaidra. Sporu raksts un izmērs vienīgie apmēram skaidri, lai arī sporas ir traumētas. Pirtmā doma bija Didymium minus, sporas atbilst, bet tā it kā ar kājiņu, kas gan arī nav izslēgta. Bet nevar izslēgt arī citas sugas ar līdzīgām sporām.


ekologs 23.decembris, 18:37

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis (Triphosa dubitata).


Vīksna 23.decembris, 18:34

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis, Triphosa dubitata.


ekologs 23.decembris, 18:24

Ķērpju māņkrabjzirneklis (Philodromus margaritatus).


ekologs 23.decembris, 18:19

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii).


dziedava 23.decembris, 16:17

Laikam drusku vieglprātīgi pieteicos zemesmēlīšu pētīšanai, jo tām tāpat kā citām sugu grupām, lai noteiktu, jāiedziļinās daudzos zinātniskos rakstos, jo vienkārši nav, lai arī 2022. gadā esmu pētījusi un pieraksti par noteikšanu ir. Te tiešām vajadzētu tādu masveida noteikšanu, kad ir daudz dažādu paraugu, un var salīdzināt, kā tās pazīmes izpaužas vienā vai otrā gadījumā, un tad ir saprotamāk, kad nošķiras uz vienu vai otru sugu. Ar vienu paraugu pēc gandrīz 3,5 gadu pārtraukuma ir pagrūti. :)) Konkrētajā gadījumā pieturējos pie atslēgas, kurā sugas tika nodalītas atkarībā no tā, vai askusporas nobriest visas reizē vai pakāpeniski. Visumā pēc mikro-parametriem samērā līdzīgas ir 3 sugas: Geoglossum cookeianum, Geoglossum vleugelianum un Geoglossum simile. Bet no tām tikai Geoglossum vleugelianum sporas nobriest pakāpeniski. Konkrētajā paraugā bija dažādas sporas. Dominēja tumšās, nobriedušās, ar 8 posmiem, bet bija arī gaišās, nenobriedušās, ar 2-4 posmiem, tāpēc pieņēmu, ka attīstība notiek pakāpeniski. Sporu izmēri dažādos avotos atšķiras, bet kopumā arī tie starp minētajām 3 sugām vairāk atbilda Geoglossum vleugelianum.


IlzeP 22.decembris, 17:28

Otrajā foto izskatās pēc tipiskas žagatas ligzdas.


IlzeP 22.decembris, 17:25

4-5 uz lauka? Pie kāda beigta dzīvnieka?


Amanda 22.decembris, 16:44

Jūras ērglis


ekologs 22.decembris, 15:41

Paldies par visiem pievienotiem! :)


IlzeP 22.decembris, 13:18

Pievienoju datu bāzei (simfilu nebija vispār). Vai kādam ir komentāri par atbilstību sugai?


IlzeP 22.decembris, 13:08

Pievienoju datu bāzei. Vai kādam ir komentāri par atbilstību sugai?


dziedava 22.decembris, 13:04

Izskatās mazliet neparasti. Ja būtu paraugs, tad paskatītos, vai ir tomēr parastākā no pilienītēm, vai tomēr kāda neparastāka suga.


dziedava 22.decembris, 11:36

Vēl nav pietiekami nobriedusi, lai varētu noteikt sugu


dziedava 22.decembris, 09:22

Ja tas būtu iespējams, tas būtu ļoti jauki, jo suga noteikti ir no reti novērotajām.


toms.b 22.decembris, 08:56

Šīs gļotsēnes tika nofotogrāfētas garāmejot, diemžēl vairāk informāciju neesmu piefiksējis. Izskatās, ka būs jāiet vēlreiz uz šo atradni ievākt vairāk informācijas un paraugu.


dziedava 22.decembris, 08:40

Ļoti labs atradums! Uz kā auga? Tikai lai droši noteiktu līdz sugai, būtu jāmikroskopē.


Auzene 21.decembris, 20:08

Nenoteikts īvju dzimtas augs, pēc pazīmēm līdzīgs Latvijā neaugošajai Torreya taxifolia.


Siona 21.decembris, 18:54

Sēņu grupiņā noteica kā Xylaria filiformis, bet te šī suga pagaidām nav pievienota sugu sarakstam! ;)


roosaluristaja 21.decembris, 13:55

PictureThis domā tāpat


ekologs 21.decembris, 13:54

Simfila, manuprāt, atbilst Symphylella vulgaris. Sugu izvēlnē neatradu.


dziedava 21.decembris, 13:38

Sēne


ekologs 21.decembris, 13:37

Manuprāt, Haplophthalmus danicus. Sugu izvēlnē neatradu.


dziedava 21.decembris, 13:01

Ja tās ir pilnībā apaļas un vāciņš plaisā neregulāri, tad var būt baltapaļā var. scyphoides. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka tā ir atsevišķa suga, jo sporas arī atšķiras. Sāku šīs pētīt tieši tāpēc, ka man uzkrītoši atšķiras titulsporas var. leucocephalum un var. scyphoides, un tieši šo tēmu atradu arī Craterium scyphoides aprakstā. Tā ka vērts mikroskopēt, pievēršot uzmanību sporu rakstam, kurā tad ir jābūt lielākām un neregulāri izvietotām kārpām.


W 20.decembris, 21:51

Neodasyscypha cerina - tā apgalvo internets.


Vīksna 20.decembris, 18:48

Paldies !


efesaa 20.decembris, 18:33

https://www.youtube.com/shorts/0QKxsQ235I4


Vīksna 20.decembris, 09:18

Paldies !


Mari 19.decembris, 20:38

Paldies, Julita! Jauki, ka tomēr izdevās tikt līdz sugai! :)) Prieks!


dziedava 19.decembris, 20:19

Viss pareizi secināts :)


dziedava 19.decembris, 15:14

Ļoti ļoti labs atradums! Šo varētu likt aizsargājamo sugu sarakstā, jo pasaulē reti ziņota, Latvijā tikai izcilās vietās atrasta. Par laimi, paraugā bija arī nobrieduši eksemplāri, kam sporu mākonis knapi turējās klāt - un tā ir arī raksturīga sugas pazīme. Bet visuzskatāmākais te ir sporu virsmas raksts, tāpēc te svarīgi redzēt sporas vislielākajā palielinājumā.


dziedava 19.decembris, 12:38

Jā, sporas ir netipiski lielas, saglabāšu. Ja nu kādreiz kāds veic T.varia revīziju, varbūt izdala jaunas sugas :)


dziedava 19.decembris, 12:17

Netipisks augšanas laiks. Ja būtu paraugs, tad pārbaudītu.


dziedava 19.decembris, 11:56

Liels paldies Vija par mikroskopējumiem!! Jā nu, saprast neko tā skaidri nevar. Šitie visi tak izskatās kā tipiski rufas, bet sporas katram citādas.. Nu kaut vai šis pats un šis: https://dabasdati.lv/lv/observation/123bcde42995588676726de1df696803/ Vizuāli pilnīgi dvīņi, un tik un tā sporas atšķiras. Un vasaras sākums un apaļas sporas - licentii šim arī nesanāks, lai arī rūsgano pakāji varētu ieskaitīt. Bez DNS pētījumiem laikam nav vērts mēģināt šos saprast.


dziedava 19.decembris, 11:26

Jā, ragansviests tas ir pilnīgi noteikti. Var būt arī dzeltenais.


dziedava 18.decembris, 22:42

Jā nu šis ir sarežģīts. Diemžēl bijusi garšīga un vālītes ir izpurgātas, līdz ar to tīkliņa struktūru nevar saprast, tas ir izpluinīts. Skaidrs tik, ka ir ārējais un iekšējais tīkliņš, bet cik lielas acis ārējam tīkliņam - praktiski neiespējami saprast. Ja būtu garāka, tad būtu samērā normāla S.flavogenita, bet par tik sīkām vēsture klusē. S. pseudoflavogenita ir aprakstīta un atrasta tikai Krievijā, foto tikai oriģinālajā aprakstā, un bez kopskata. Līdz ar to milzīga atbildība noteikt kā otro valsti pasaulē, ja nav skaidri saskatāmas detaļas. It kā atšķirība niecīga - sporas tik reti noteiktai sugai var vēl nebūt apzinātas ar pilnu amplitūdu. Substrāts minēts lapukoku kritalas - te - skujas nobirās :)), bet lapukoki arī foto manāmi tuvumā. S.flavogenita aug gan uz kritalām, gan uz augiem, kāpēc lai S. pseudoflavogenita arī tā neaugtu? Kā atšķirīgs minēts sporu raksts, lai arī it kā līdzīgs. Un te jāteic, ka vairākkārt mikroskopēju vienu un otru, un es ar savu aci atšķirības redzu, jo pievēršu uzmanību visiem arī it kā sīkumiem. Bet vai tieši tas ir tas, ko autori domājuši, grūti saprast.


adata 18.decembris, 22:06

Julita, atminos to, ka pērnā vasara bija sausa, dārzus laistījām trakumā. Bet, uz Silarašiem parasti braucu gailenēs, tātad jau bija lietainas dienas, parasts sēņu laika mikroklimats. Gaileņojot arī uzgāju šo. Mežs tur galīgi nav slapjš, vairāk priežu-egļu, nogabali daļēji pacirsti, ir arī priežu jaunaudzes. Arī pušķainajai vālenītei ir gan balts (Dziedavā minēts), gan dzeltens (manos novērojumos redzēts) plazmodijs, kad vēl pavisam bumbiņu stadijā. Mans gan nav mikroskopiski noteikts, tikai pēc garuma. Tā, ka iespējams augu vālenītei arī ir dažādi...


dziedava 18.decembris, 19:53

Šis ir ļoti labs jautājums. Es arī par citu sugu vālenītēm esmu domājusi, vai tiešām vienai sugai var būt tik dažādi plazmodiji. Un aprakstos figurē dažādi. Ir sugas, kur uzreiz rakstīts, ka var būt gan balts, gan dzeltens. Bet ir tādas, kas tipiski vienā krāsā, piem., augu vālenītei gandrīz visur ir rakstīts, ka balts plazmodijs, bet svaigā Austrālijas noteicējā - ka balts vai gaiši dzeltens. Ņēmu šo paraugu vēlreiz mikroskopēt, vai nav virsgala vālenīte, kas, savukārt, ir tipiski ar dzeltenu plazmodiju. Bet paraugs ir apkaltis. Foto var labi redzēt, ka tieši vālītes gali ir melni, līdz ar to droši pārliecināties, ka galā nav membrānveida paplatinājums, nevar. Tomēr mikroskopēju. Ciktāl bija redzams, kolumella galā sašaurinājās, tāpēc domāju, ka virsgala vālenīte ir maz ticama, jo tai vajadzētu uz augšu paplatināties. Vēl viena atšķirība abām sugām ir ārējais tīkliņš, ko te arī nevarēja apskatīt, jo sporas izpūst apkaltušam nevarēja - virsgala ārējais tīkliņš ir ar maziem āķīšiem, bet augu - gluds. Ja atmet virsgala vālenītes versiju, tad no pārējām zināmām sugām pēc garuma un sporu izmēra paliek tikai augu vālenīte. Sporas ir sabildētas krustu šķērsu, paraugs tiek saglabāts. Ja nu nāks vēl kāda sapratne, varēs pārnoteikt, ja vajadzēs. Vēl es nesen nonācu līdz hipotēzei, ka balts un dzeltens ir saistīti ar mitruma apstākļiem, resp., "baltās" sugas raksturīgas sausākam mikroklimatam, bet "dzeltenās" - mitrākam. Un tā pati suga mitrākos apstākļos var būt dzeltena un sausākos palikt balta. Bet tā hipotēze nav nekur lasīta, un ir tikai hipotēze. Kāds mikroklimats bija šajā atradnē? Plašākos mērogos šajā apkārtnē un arī konkrētajā augšanas vietā?


Vīksna 18.decembris, 18:58

Paldies !


ekologs 18.decembris, 18:23

Slaidbite (Lasioglossum sp.).


ekologs 18.decembris, 18:14

Orchesella sp. Iespējams Orchesella flavescens.


dziedava 18.decembris, 14:57

Kaut kā nebiju aizdomājusies, ka Smita vālenīte un neievērotā cilindrīte ir ļoti līdzīgas. Abas var izskatīties ar rozīgu nokrāsu, abas īsas un abām ļoti mazas un ļoti gaišas sporas. Atšķirīgās pazīmes, ja neizdodas saskatīt būtiski atšķirīgo sporu rakstu (neievērotā ir ar tīkliņu, bet Smita - ar kārpām) - Smita vālenītes aug vairāk pušķos, ciešākās grupās, bet neievērotā - izklaidus, kaut var būt nelielās grupiņās izklaidus lielākā grupā. Turklāt neievērotā cilindrīte raksturīga uz skujkoku kritalām, kamēr Smita - uz lapukokiem, t. sk. melnalkšņiem, bet reizumis arī uz skujkokiem.


dziedava 17.decembris, 22:39

Šis interesants. Vālīšu galā ir taurītes kā S.flavogenita, bet tai jābūt garumā 4-7 mm, kamēr te ir 2-3 mm. Savukārt 2020. gadā ir izdalīta S. pseudoflavogenita, kas ir 3-5 mm gara, un kam sporas 7-8 mkm, bet te - 8-9 mkm. Vēl padomāšu. :)


adata 17.decembris, 20:28

Skujkoks nav par tuvumā. Ir tikai lapu koki - lazda, kastanis, ābelītes. Otrpus celmam (D pusē) lejasdaļā, ko pamanīju pirmo, arī bija kaut kas no šim līdzīga, bet tik izsporojies, ka palicis tikai paliels brūns sporu pleķis. Intriga pavērot nākamgad.


dziedava 17.decembris, 18:54

Hmm, nepievērsu tam uzmanību, bet tas interesanti, paldies! Vispār izskatās pēc vālenītes, ne kūlītes, speciāli salīdzināju aprakstus ar Stemonitis splendens, bet mikroskopiski tomēr atbilst visām kūlītes pazīmēm, un abas mikroskopētās kūlītes - vienādas. Tur kāds skujkoks blakus neaug?


adata 17.decembris, 18:42

Paldies, Julita! Tad šīs var augt ne tikai uz skujkokiem.


Ziemelmeita 17.decembris, 14:46

Paldies,Uldi, par labojumiem!


roosaluristaja 17.decembris, 14:19

Raupjā sīkpiepe noteikti nav. Derētiu tuvāku attēlu, lai varētu padomāt par sugu


adata 17.decembris, 13:21

Tomēr var saskatīt!


adata 17.decembris, 10:06

Redz stiklaini gļotainu kājiņu.


adata 17.decembris, 09:37

Varētu būt nabas jāņodzīte, tik nav pārliecības, jo neredz virspusē raksturīgo "diskiņu".


Osis 17.decembris, 09:23

Paldies Amanda!


Amanda 17.decembris, 08:19

Visas atēlā redzamās ir kanādas zosis.


VijaS 16.decembris, 21:46

Arī šis paraudziņš saēsts driskās, pilna kastīte ar pulveri. Sporas attiecīgi arī diezgan bojātas, bet atradās arī normālas, izmēri ap 7,5mkm. Vispār traki, ka ragansviesti ir tik garšīgi, ka nav neviena normāla paraudziņa..


Osis 16.decembris, 21:35

1 tiešām, vai pārējas ar var traktēt kā Kanādas zosis?


Amanda 16.decembris, 21:21

Kanādas zosis


VijaS 16.decembris, 21:01

No iekšām, šķiet, īsti nē, bet pakājei gan tāds aizdomīgs tonis. Korektāk laikam arī būtu atstāt kā neprecizētu, viskautkas pa virsu savairojies, ka nebūs atpazīstams.


VijaS 16.decembris, 20:48

Arī šis paraugs pilnībā saēsts, bet kastītē vismaz kaut kādas pulvera atliekas saglabājušās. Sporas atradās arī nebojātas, smuki redzamas tumšāku kārpu grupas, vienīgais - priekš rūsganā ragansviesta par lielu..


VijaS 16.decembris, 20:19

Kastītē no paraudziņa palikusi tikai biezā dzeltenā apakškārta, viss pārējais apēsts tā, ka gandrīz pat pulvera nav.. Tās sporas, ko izdevās izkratīt, ļoti bojātas. Atliekas neglabāšu.


mufunja 16.decembris, 12:07

Varbūt es kļūdos. Man ir fotogrāfija, bet nav parauga:(


zemesbite 16.decembris, 12:04

Paldies, Ivar!


Vīksna 15.decembris, 23:34

Palikšu pie ticamākiem novērojumiem un bildēm.Vismaz kukaiņu diezgan un var ar bildēm likt.


Ivars Leimanis 15.decembris, 23:29

Parastā sprogaine Ulota intermedia


Amanda 15.decembris, 16:17

Kajaks


IlzeP 15.decembris, 08:40

Atlanta pazīmes, tajā skaitā "T", domātas tikai putniem.


ekologs 15.decembris, 07:23

Jā, strupaste. Manuprāt, tumšā strupaste (Microtus agrestis).


IlzeP 14.decembris, 17:51

Strupaste?


IlzeP 14.decembris, 17:39

Vai nav jūras ērglis?


gunitak 14.decembris, 17:19

Rāceņu baltenis.


Amnis77 14.decembris, 11:45

Uzvedība ligzdotājam, Ilze. Viņi šeit vairojas!!!


adata 14.decembris, 10:42

Jautājums Julitai, vai augu vālenītes var būt gan dzeltenu, gan baltu plazmodiju?


Vīksna 14.decembris, 00:52

Paldies !


IlzeP 13.decembris, 13:23

Visi līdz martam dabasdati.lv esošie Selatosomus nigricornis ir veiksmīgi pārmigrējuši uz dabasdati.ornitho.lv kā Paraphotistus nigricornis - acīmredzot, mēs ar Kirilu (Cyril) no Biolovision ar šo kaut kad jau esam tikuši skaidrībā. Domāju, ka šeit nav lielas jēgas vairs mainīt.


nekovārnis 13.decembris, 08:36

Paraphotistus nigricornis izskatās tas pats kas Selatosomus nigricornis. Šobrīd Dabasdatos abi. Ja pareizi sapratu Selatosomus nigricornis ir sinonīms un pareizi Paraphotistus nigricornis. Vismaz ornitho derētu apvienot.


dziedava 12.decembris, 18:53

4. foto pa labi tumšās ap caurumu ir spuraingreizā pilienīte, bet pa kreisi dzeltenīgā ir daudzveidīgā pilienīte (viņas tiešām mēdz augt kopā). Bet laikam te domāta ir daudzveidīgā.


dziedava 12.decembris, 17:00

No vienas puses daudzveidīgajai ir tendence būt daudzveidīgai, bet no otras, var tiešām palīdzēt arī laika apstākļi.


Mary1979 12.decembris, 15:31

Novērots ceļa malā uz liepas


dziedava 12.decembris, 11:36

Paldies! :)


Mari 12.decembris, 11:05

1.,2., 3. foto tapuši dabā 29.okt., pārējie foto no mājas paraudziņa: ceturtais - 30. okt., piektais - 1. nov.; pārējie 5.nov. Attīstījās plastmasas kastītē uz mitras salvetes.


dziedava 12.decembris, 09:51

Kad ir bildēta kura bilde? Tās izmaiņas bija pāris dienu laikā no 29. oktobra, un vai nobrieda dabā vai mājās?


dziedava 11.decembris, 22:14

Piekrītu noteiktajai sugai! Sporas identiskas, izvilku arī Vijas paraugu, saliku kopā, tik līdzīgi, pat uz tādām pašām sūnām aug, ka gandrīz sajaucu, kurš ir kurš :D


adata 11.decembris, 20:57

Un tas plazmodijs, tiešām tāds Mmmm!


adata 11.decembris, 20:54

Apsveicu! Jau atkārtošos, bet Maritai novērojumi tādi "pabeigti", noslēgti, no sākuma līdz galam. Patīkami, pamācoši, pārskatāmi!


Mari 11.decembris, 20:46

Oho, paldies Julita!! Šis gan ir pārsteigums! :))


dziedava 11.decembris, 20:42

Un kā nereti jaunos sugu aprakstos (aprakstīta 1967. gadā) minēts - plazmodijs nav zināms. bet Maritai, kā parasti, plazmodijs IR zināms! :))


dziedava 11.decembris, 20:37

Marita, apsveicu, Tev šogad izcili atradumi!!


dziedava 11.decembris, 20:33

Varētu būt mulsinoši, ka citas atradnes pasaulē ir uz dienvidiem, bet vismaz viena :)) ir arī Eiropā, Spānijā. gbif.org atradnes ir piejūras valstīs (nezinu, vai tam var būt nozīme, bet kāpēc ne). Bet esmu diezgan pārliecināta, jo, pirmkārt, sporas nelīdzinās nekam no man līdz šim Latvijā redzētām. Viena puse gaišāka ir pārliecinoši. Liels izmērs ir pārliecinoši. Tuvākās sugas, kam tā ir, izskatās pilnīgi citādāk. Diderma subincarnatum aprakstā ir minēta "netīra miesaskrāsa". Cik nu es no netīras miesas saprotu :D, te tāda varētu būt. Var būt arī košāk sarkanbrūna (un tāda dominē internetā), bet tas nav obligāti. Par Gliemežu olīti nosaucu, jo zinātniskā nosaukuma skaidrojumā ir uzsvērta līdzība ar miesaskrāsu. Tātad svarīgākais ir virsmas krāsa. Domāju, kas ir tāds "netīri" brūngans jeb brūngans ar plankumiem, un tad iedomājos Latvijas brūnos gliemežus. Dažiem toņi ir ļoti līdzīgi! Un gliemežu oliņas savukārt varētu būt līdzīgas šīs gļotsēnes kolumellām. Tā ka gliemežu olīte man šķiet ļoti piemērots nosaukums. :)) Ja arī ir dažas sīkas atšķirības no sugas apraksta (izmēri nedaudz, bet tikai nedaudz atšķiras), tad to var skaidrot ar to, ka mēs tomēr esam mazliet citur (suga aprakstīta Kalifornijā). Aprakstā arī minēts, ka aug uz trūdošām lapām, bet paraugā novēroju, ka auga uz sūnām, vai tuvu tām. Tas nav gluži tas pats, bet sugas, kas aug uz lapām, nereti aug arī sūnām, bet varbūt tāda pārliecība bija tikai mazā novērojumu skaita dēļ, jo internetā arī figurē foto ar šo sugu uz koksnes.


Ziemelmeita 11.decembris, 18:10

Paldies,Baiba!


dziedava 11.decembris, 17:55

Varbūt var pielikt foto? Vai foto nav? Jo oktobrī dzeltenais ragansviests ir ļoti reti. Ticamāks būtu dažādsporu ragansviests, ja dzeltens, jo tas aug tieši rudenī.


mufunja 11.decembris, 15:28

:):)


mufunja 11.decembris, 15:27

viņš nobriedis mājās un pārvērties par Dzeltenais ragansviests :)


kamene 11.decembris, 09:21

Paldies, Julita, par visiem ragansviestiem!


dziedava 11.decembris, 07:57

Šis arī nav Tas bēšais, kaut tonis nešaubīgi nav parastais baltais.


dziedava 11.decembris, 07:53

Bēšajam ir maza un bēšīga pakāje. Domāju, ka šis drīzāk agri savecējis baltais.


dziedava 11.decembris, 07:35

Apskatījos, jā, tā pati situācija, mums aug ne-pēcsniedzītes ar pēcsniedzīšu sporu izmēriem.


Ivars Leimanis 10.decembris, 23:58

https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/wp-content/uploads/2020/12/Lophocolea-heterophylla.pdf


Vīksna 10.decembris, 22:32

Paldies !


Osis 10.decembris, 18:37

Paldies Edgar!


ekologs 10.decembris, 17:00

Varētu būt kāds dumbrainis (Cyphon sp.).


Vīksna 10.decembris, 15:38

Paldies !


dziedava 10.decembris, 11:37

Un šim paraugs?


dziedava 10.decembris, 11:29

Šis paraugs nav saglabājies, kam sporas izmērīt? Būtu vērtīgi.


dziedava 10.decembris, 10:40

Tur no iekšām nespīd kas dzeltens?


dziedava 10.decembris, 10:32

Ļoti neparasts tonis. Priekš baltā pārāk tonēts. Priekš dzeltenā nav īsti Tas tonis. Es teiktu, ka tā ir kāda neparastāka varietāte


dziedava 10.decembris, 10:26

Pakāje izskatās rozīga. Plus oktobris un augšana uz vertikāla stumbra velk uz licentii


adata 10.decembris, 08:39

Paldies, Julita!


dziedava 10.decembris, 07:17

Ja darbojas zināmo sugu ietvaros, tad sanāk dzeltenais. Bet līdz galam tā sistemātika nav skaidra, un drīzāk jau jāgaida, kad šai grupai ķersies klāt DNS pētnieki, nevis jāmēģina "pa fikso" pašai jaunas sugas izdalīt no pazīmēm vien :))


Mary1979 10.decembris, 06:44

https://www.youtube.com/watch?v=-Hast6NBnTM


Mary1979 10.decembris, 06:43

https://www.youtube.com/watch?v=25-zw8qZ4J8


VijaS 09.decembris, 21:03

Nevar izslēgt tādu varbūtību. Bet parauga nav, nepārbaudīšu.


VijaS 09.decembris, 20:57

Nav parauga, neievācu.


VijaS 09.decembris, 20:52

Jā, piekrītu, visticamāk tā arī ir.


Vīksna 09.decembris, 20:48

Paldies !


VijaS 09.decembris, 20:39

Nē, netika ievākts.


dziedava 09.decembris, 17:43

Tā pirmā bilde!! Paradīzes mežs..


dziedava 09.decembris, 17:09

Kur tieši tas ir novērots? Man ir aizdomas, ka tur Rīgā nav tik skaists mežs kā izskatās foto.


dziedava 09.decembris, 13:22

Kāda gludā atliekas nevar būt?


dziedava 09.decembris, 13:18

Noteikt plazmodiju līdz sugai tomēr ir riskanti, turklāt sugai netipiskā laikā :)


dziedava 09.decembris, 13:04

Vai nevar būt paliekas no kāda gludā?


dziedava 09.decembris, 12:59

Pēc novērojuma laika (rudens) ticamāks ir gludais, kuru tādu pusjukušu no rūsganā pagrūti atšķirt


Amanda 09.decembris, 11:45

Meža pūce


dziedava 09.decembris, 11:40

Brūnbaltais ir sēne. Par sarkano pa gabalu nevar saprast, kas tas ir.


dziedava 09.decembris, 09:17

Sfagni, izskatās, ka varētu būt kāda interesanta suga, bet no plazmodija vien noteikt nav iespējams. Noteikti ne pārslainā cukurīte. Tā arī nav tādu purvainu vietu suga.


dziedava 09.decembris, 08:34

Izskatās gluda un spīdīga virsma, tad būtu jābūt gludo grupai, kas jāmikroskopē


dziedava 09.decembris, 08:20

Ļoti tumšas iekšas, nav rūsganā toņa. Rūsganā pakāje toties stīgo


dziedava 09.decembris, 08:16

Jautājums, vai šis nav dzeltenais..


Ivars Leimanis 08.decembris, 23:23

Vai Lophocolea heterophylla.


Ivars Leimanis 08.decembris, 22:39

Vairāk pēc Antrodia albida izskatās.


dziedava 08.decembris, 22:01

Kā es sasmējos - titulbilde kādai kriminālziņai :DD


adata 08.decembris, 21:45

Pirmajā attēlā noteikti ir šī. Pārējos att var ieziņot atsevišķā novērojuāmā kā citu pilienīti (vai izdzēst), jo tā ir savādāka, kā jau Julita teica.


dziedava 08.decembris, 21:14

Man ar tā bija pirmā doma, bet sporas atkal sanāk par lielu. Vai nesen nebija kas līdzīgs? Es šobrīd esmu pilnīgā sviestā :)), ātrumā neatceros, vai bija tāda pati situācija un kāds bija rezumē


dziedava 08.decembris, 20:26

Vai nevar būt savecējis dzeltenais? Sporas dikti lielas, iekšas dzeltenas. Kapilīcijs gan man atgādina licentii, bet ir tikai jūlija vidus un sporas tomēr izskatās apaļas un laikam gaišas?


dziedava 08.decembris, 20:04

Te vēl viens identiskās krāsās un visādi citādi dvīņubrālis, ar 2 gadu starpību, bet vieta druuuusku cita laikam: https://dabasdati.lv/lv/observation/c284216670c72575f2a916c1d03addda/


dziedava 08.decembris, 19:59

Šis man hipotētiski ietu uz licentii. Es te tagad spēlējos pa smilškasti, bet man vajag uzreiz ielikt hipotētiskajā kastītē, citādi es tajā simtu novērojumu haosā netikšu galā


dziedava 08.decembris, 19:42

Šim vajadzētu būt licentii. Papildus tam, ka oktobris (rufas tipiski ir agrā pavasarī), sporu masa ir tumšbrūna (ne sarkanbrūna kā rufai), pakāje plaši stīgo (rufa, šķiet, nestīgo, tāda gluda neliela apmalīte), bet vēl arī tās baltās "pūciņas". Riskēju minēt, ka tas baltais ir kapilīcijs, jo licentii parasti ir bagāts ar kapilīciju, ka pirmā brīdī tāds izjucis izskatās kā sapelējis, bet nav.


Mari 08.decembris, 19:38

Varbūt sirmā?


dziedava 08.decembris, 19:30

Ja šim būtu paraugs, tad būtu lieliski paskatīt, cik tādam sporas lielas.


dziedava 08.decembris, 19:29

Šis varētu būt tāds piemērs, kad sāk dzīvi uz koksnes un tad uzplešas virsū sūnai. Man izskatās, ka šai vajadzētu būt rufai, nu tāds sarkans. Pat divi perīdiji 2. foto no apakšas tīri pārliecinoši - dzeltenais plānais un tad pa virsu malā var redzēt tumšo.


dziedava 08.decembris, 19:25

Šis izskatās drīzāk savecējis. rufa arī nelabprāt aug uz augiem, resp., tā ir tāda koksnes suga un uz kādas sūnas uzlīdīs tikai tad, ja to nekādi nevarēs apiet plešanās procesā. dzeltenie savukārt labprāt aug uz sūnām.


dziedava 08.decembris, 18:48

Ja ir paraugs, var pārbaudīt, bet es domāju, ka flava


dziedava 08.decembris, 10:41

Un, salīdzinot ar iepriekšējo paraugu, kas bija rufa, te sporām tumšākās grupas ir vieglāk saskatīt. To es novēroju arī savos paraugos, ka flavai grupas parasti saskatīju, bet rufai tikai ar grūtībām.


dziedava 08.decembris, 10:35

Sporu izmēri ir tieši starp rufu (6-7 mkm) un dzelteno (7-8 mkm) - nav brīnums, ka izskatās arī kkas pa vidam :D. Bet nu paraugā paliekas izskatās tīri dzeltenas, rūsganais nav parādījies, un sporām arī "velk" vairāk uz 8 mkm nekā uz 6 mkm, tā ka būs vien flava. Liels paldies, vēl viena laba pieredze ar jaunas krāsu un mikroskopiju!


Mareks Kilups 08.decembris, 10:07

šorīt atkārtoti, arī vizuāli


Mareks Kilups 08.decembris, 09:32

tikai balss, tā kā jāvērtē, vai ticami. šorīt te ir daudzas, bet visas akmeņu čipstes.


dziedava 07.decembris, 22:56

oho, super! Tad Liepājā ar būs! :D Tikai pārbaudei te jāliek sporas sākumā bez virsstikliņa uz maziem palielinājumiem, jo ar virsstikliņu ātri izjūk grupas. Kad ir saprasts, vai sporas veifo grupas, tad var likt virsstikliņu un bildēt 1000x palielinājumā - noteikti arī jāizmēra sporas.


AgneseČamane 07.decembris, 22:22

Paldies! Bija aizdomas par citronu bisporellu, bet nebiju droša.


VijaS 07.decembris, 21:43

Atradu arī šo paraudziņu, pašā kastes apakšā. Perfekti notīrīta pakājes plēksnīte uz koksnes, viss pārējais ragansviests pārvērsts smalkā pulverī. Izdevās atrast arī nebojātas sporas.


Mari 07.decembris, 21:15

Paldies, Julita! :)


dziedava 07.decembris, 20:18

Tagad galvenais uzdevums saprast, ar ko šī dzeltenā stadija atšķiras no licentii..


MJz 07.decembris, 19:56

Tiešām pēc balss noteicāt?


VijaS 07.decembris, 19:47

Jā, pakāje tiešām raiba, šoreiz foto toņi diezgan precīzi atbilst dabā redzētajam.


VijaS 07.decembris, 19:43

Hm, kad Tu tā saki, tad jā, var saskatīt. Bet citādi ļoti neuzkrītošas..


dziedava 07.decembris, 19:39

Liels paldies! Tātad tādi it kā gandrīz nobrieduši rufas arī var būt dzelteni. Sporas vienmērīgi kārpainas nav. Esmu sapratusi, ka tik gaišām sporām tumšākās grupas ir grūti ievērot, tāpēc vrb arī tās nemaz nemin. Bet tās grupas ir. Pēdējās divās bildēs var labi redzēt, arī uz tām tumšajām sporu malām, kas nav vienmērīgas, bet posmiem tumšākas, kur kārpu grupas.


VijaS 07.decembris, 19:30

Atradu paraudziņu. Pamatīgi saēsts, nesagrauztais sakaltis ciets.. Taisīju vairākas mikroskopijas, kamēr izdevās atrast nesaplīsušas sporas.


Mari 07.decembris, 18:37

Paldies, Julita! :)


adata 07.decembris, 18:05

Njā, Laimai pamatīgs pētījums... Paldies, Julita, par jauko pārsteigumu! Un tā apse man kā tāda Pandoras lāde, beigās būs jāsaskaita, cik sugu tā man šogad sagādāja. Uzgāju to pērn, vēl gluži jaunu, bet virsū atradu tikai vienu gļotsēni (tā kā ragansviestu, neziņoju) sporu stadijā, apsekoju šogad - pilna miza un zemmiza visādu brīnumu! Un tā rozā krāsa vairākos plazmodijos! Šeit padzēsu liekās bildes, lai novērojums paliek saprotamāks, pārskatāmāks. Un tā vēlā attīstība - piekrītu, ka reti novērota, jo parasti ap tādu laiku ir ja ne sniegs, tad sals noteikti.


dziedava 07.decembris, 18:01

Es te sajaucu abas sugas vietām. Izskatās luteonitens!


Mari 07.decembris, 17:45

Pievienoju vēl vienu sporu foto


Mari 07.decembris, 17:42

Sporām man arī šķita viena puse gaišāka, kā arī kārpas skraji un neregulāri izvietotas :)


dziedava 07.decembris, 17:18

Vai arī vēl labāk, laevis, ja sporām kārpas ir skraji un neregulāri izvietotas


dziedava 07.decembris, 17:16

Šis no gludo grupas. Man izskatās, sporām viena puse gaišāka? Tad luteonitens :)


Mari 07.decembris, 17:07

Pievienoju decembra ragansviestu, iespējams, ka traucēta attīstība, jo sporu diametrs variē diezgan plašā amplitūdā.


dziedava 07.decembris, 17:06

Interesanti, ka šai sugai pirmā lielo attīstības pētījumu veica Laima Birziņa no 18.nov. līdz 6.dec. : https://dabasdati.lv/lv/observation/p4vneha1jpritl0qvseqn4kqt6/ Te ir līdz 18.nov. :) Iespējams, reti novērota, jo vēlu un lēni briest. Ir nesti mājās paraugi, kuriem tā mitruma pietrūkst un nenobriest vispār. Te tieši bija labi, ka visu laiku mitrs - nobrieda.


Mari 07.decembris, 16:48

Varbūt Ascocoryne albida?


dziedava 07.decembris, 15:47

Visticamāk! :)


dziedava 07.decembris, 14:58

sēne


dziedava 07.decembris, 14:36

Pakāje tiešām rūsgana vai tikai tā izskatās? Skaidri redzu baltu pakāji un dzeltenu plazmodiju. Rūsganais tāds nesaprotams. Principā varētu būt arī dzeltenais ragansviests. ja tomēr rūsgans - tad licentii. Pēc rufas gan neizskatās, tā arī uz sūnām īsti neaug


dziedava 07.decembris, 13:20

Te gan krāsa interesanta! Varbūt paliekas no rūsganā ragansviesta. Tagad jau vairs nepateiks.


dziedava 07.decembris, 13:07

Jocīgi. Tik košs dzeltenais, bet tak rūsgana nekā nav tajā beigu stadijā. Ievākts nav?


dziedava 07.decembris, 12:55

No tāda plazmodija vēl sugu pateikt nevar. Var būt arī Physarum


dziedava 07.decembris, 10:20

Te izskatās, ka apvalks viens, stingrs, spīdīgs, ar sarkanīgo krāsu vien nepietiks rūsganajam, kā es iepriekš domāju


nekovārnis 07.decembris, 08:54

Šis tāds ne pārāk pārliecinošs. Sariņi uz segspārniem drīzāk gaiši, kaut tas varētu būt arī dēļ atspīduma. Priekškrūšu vairogs ar tā kā pārāk spalvains priekš A.sanguinolenta (varbūt atkal dēļ saules atspīduma). Arī galvas aizmugurējie stūri nav redzami. Lai paliek kā sp., ja vien nav kāda papildus informācija.


nekovārnis 07.decembris, 08:45

Pagaidām lai paliek kā Leiopus nebulosus/linnei, ja vien nav ievākts un pārbaudīts zem mikroskopa.


dziedava 06.decembris, 22:12

Vija, man, protams, patīk tāds puķains pārsteiguma moments (ko sagādājis DD gļuks), kad uzklikšķina uz 3. foto, tomēr, ja to foto grib tiešām apskatīt, - varbūt iespējams izdzēst un mēģināt pievienot no jauna, varbūt DD nenogļuko?


dziedava 06.decembris, 18:53

Patiesībā tas arī palīdz izskaidrot citus dzeltenbaltos paraugus, kam sporas atbilst dzeltenajiem. Tā ka paldies, šī pieredze man vērtīga!


dziedava 06.decembris, 18:50

Jauki! :) Tad vismaz kādam ir šāda pieredze par izbalēšanu. Man gadiem paraugi saglabājas dzelteni, bet tur tās ārējo apstākļu iedarbības nav (neskaitot čaklos ēdājus), tāpēc tā izbalēšana ir neskaidra.


mufunja 06.decembris, 18:09

Diemžēl 2019. gadā es neievācu nevienu paraugu.


adata 06.decembris, 17:56

A ko, ja aptrūkās sērkociņu...


adata 06.decembris, 17:54

Tā, kā dzeltens būtu zaudējis krāsu, ne baltais.


adata 06.decembris, 17:53

Dzeltena, ja nebūtu pārliecināta par krāsu novērošanas brīdī, būtu likusi nenoteiktu.


dziedava 06.decembris, 17:48

Un tās paštaisītās kastītes! :))


dziedava 06.decembris, 17:47

Vilkpienaiņu paraugi arī interesanti un labā stāvoklī, tik šobrīd tām biju plānojusi pauzi noteikšanā. Bet pie šī parauga roka notrīcēja, tāds interesants rakstiņš, ko gribētos pārbaudīt, vai var noteikt. Nonāca “tūlīt un tagad” kastītē. Bet kad nu reāli sanāks, redzēs. Bet paldies, tiešām interesanti paraugi :)


dziedava 06.decembris, 17:39

Dzeltena vai brūngana augšiņa? Ar šiem varētu būt grūti, jo baltie ragansviesti savecē, kļūstot brūngani, bet dzeltenie var zaudēt krāsu (tā literatūrā raksta, bet mums lielas pieredzes nav). Dzeltenajiem visilgāk dzeltenā krāsa saglabājoties iekšiņās virs pakājes (ārējo apstākļu iedarbība netiek tik ļoti klāt), tāpēc tādiem ne šis, ne tas paraugiem der nobildēt, kā iekšpusē krāsiņas


dziedava 06.decembris, 17:32

Izskatīju ar lupu visus paraudziņus, atlasīju, ko gribu “tūlīt un tagad”, tikai diemžēl tas skaits pārsniedz “tūlīt un tagad” iespējas. Pie šī paraudziņa bija tāds Wow! Nebiju novērtējusi fotogrāfijās. Vajag būt zeltmatu pumpurītei, kas ļoti reta. Noteikti mikroskopiski pārbaudīšu. Ļoti skaista suga un paraugs lielisks! :))


dziedava 06.decembris, 17:28

Nemikroskopēju, jo vajadzētu būt C.purpurea, tomēr, ja sanāks, mikroskopiski papētīšu, jo šai ar savulaik ar sporu izmēriem mums un aprakstos kaut kas nesapasēja.


dziedava 06.decembris, 17:22

Nemikroskopēju, tikai vizuāli apskatīju. Ja kaut kad pētīšu šo sugu grupu, tad mikroskopiski pārbaudīšu.


adata 06.decembris, 17:16

Iekšas gan nepaskatījos, ja ir aizdomas, var mainīt sugu.


adata 06.decembris, 17:14

Skaidrs, tad var būt arī šādi sarkani, ne vienmēr apšu beku krāsā.


adata 06.decembris, 17:11

Dzeltena, jau pabalējusi "augšiņa".


dziedava 06.decembris, 16:11

Būs parastākā suga, bet paldies par paraugu! Ļoti smukas sporas :)


dziedava 06.decembris, 15:44

Kāpēc šim ir doma par dzelteno?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts