Aktīvie lietotāji: 238 Šodien ievadītie novērojumi: 2 Kopējais novērojumu skaits: 2289281
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Latvijas Dabas fonda putnu tiešraidēs šosezon izlidojuši 27 jaunie putni
Pievienots 2025-10-15 16:40:42

Aizritējusi kārtējā, nu jau četrpadsmitā, Latvijas Dabas fonda (LDF) dabas tiešraižu sezona. Šogad vērotājiem bija iespēja sekot 11 putnu pāriem un novērot 27 mazuļu izlidošanu. Tiešraižu skatījumu skaits sezonas laikā pārsniedza 6 miljonus. Kopumā šo var uzskatīt par veiksmīgu sezonu, jo visās ligzdās, izņemot abas melno stārķu ligzdas, tika izdētas olas un visās šajās ligzdās redzējām izaugam un izlidojam mazuļus.

"Putnu tiešraides jau kļuvušas par daļu Latvijas un arī citu valstu putnu interesentu dzīves, tā veidojot labāku izpratni par dabas procesiem. Diemžēl šobrīd putniem un dabai kopumā visā pasaulē un arī Latvijā klājas arvien grūtāk, jo dabas daudzveidība turpina samazināties. Tāpēc cilvēku izpratnei un arī vēlmei rīkoties dabas labā ir vēl lielāka nozīme, un mēs ceram, ka tiešraides te palīdz," saka Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda ornitologs un tiešraižu projekta vadītājs.

Jūras ērglis Durbē

Durbes ligzdā šogad, kā ierasts, ligzdoja ērgļu mātīte Milda, kuru pazīstam kopš 2017. gada. No 2024. gada beigām Milda uzturas pārī ar tēviņu Zorro/Zori, šogad pāris ligzdā izaudzināja divus mazuļus  Leo un Neo. Jaunie ērgļi pirmajā lidojumā devās jūlija sākumā. Oktobra sākumā ligzdu joprojām apmeklēja kāds no ērgļiem, laikā pēc ligzdošanas sezonas beigām te redzēti arī citi meža iemītnieki.


Jūras ērgļa jaunais putns Neo Durbes ligzdā 21.09.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Zivjērglis

Ligzda Kurzemē, ko vērojam kopš 2024. gada, ir zināma jau kopš 2004. gada. Šogad iepriekšējā gada pāris Selga un Svings atgriezās ligzdā 7. aprīlī. Sešu dienu laikā, aprīļa beigās, Selga izdēja trīs olas. Izšķīlās tikai viens mazulis, kam tika dots vārds Gaidis. 4. jūlijā mazulis tika apgredzenots un nosvērts. Svars (1550 grami) atbilda mātītei, līdz ar to mazuļa vārds tika labots uz Gaidu. 21. jūlijā Gaida devās savā pirmajā lidojumā, bet ligzdā bija redzama līdz augusta beigām.


Zivjērglis atnes zivi 25.07.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazais ērglis bērzā

Abi ligzdas saimnieki Laila un Uldis atgriezās ligzdā 15. aprīlī ar pāris stundu starpību. Pirmā ola tika izdēta 28. aprīlī, savukārt otra – 2. maijā. Kopš maija ērgļi piedzīvoja uzmācīgu sīļu uzmanības izrādīšanu, kas mitējās tikai jūnijā. Jaunais putns Grieta izšķīlās 7. jūnijā, otra ola tā arī neizšķīlās, to augusta beigās aiznesa cauna. Grieta jūlija beigās sāka lēkāt pa tuvējiem zariem un 1. augustā devās savā pirmajā lidojumā. 11. septembrī mazie ērgļi ligzdā tika redzēti pēdējo reizi.


Mazo ērgļu ligzda bērzā, saimnieks piedzīvo uzmācīgu sīļa uzmanību 27.04.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums


Mazo ērgļu ligzda bērzā. Cauna aiznes nešķīlušos olu 23.08.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazais ērglis eglē

Mazo ērgļu ligzdā eglē jau septīto sezonu ligzdoja Anna un Andris, kuri šogad veiksmīgi izaudzināja vienu jauno putnu. Putni no migrācijas atgriezās gandrīz divas nedēļas vēlāk nekā 2024. gadā – 13. aprīlī Anna, bet nākamajā dienā Andris. 30. aprīlī un 4. maijā tika izdētas olas, mazuļi izšķīlās 7. un 12. jūnijā. Atšķirībā no ligzdas bērzā, kur otra ola neizšķīlās, šeit varējām vērot mazajiem ērgļiem raksturīgo siblicīdu – jaunākais mazulis nepiedzīvoja trīs dienu vecumu, jo tika nogalināts. Izdzīvojušais mazulis, kas tika nosaukts par Reini, 1. augustā veica pirmo lidojumu. Ligzdu pēdējie atstāja abi pieaugušie putni, kas tur manīti vēl 21. septembrī.



Mazo ērgļu pirmā ola ligzdā eglē 02.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lauku piekūns

Otro sezonu sekojām lauku piekūnu ligzdošanai būrī Skrīveru apkaimē un bijām liecinieki sešu jauno putnu izaudzināšanai. 23. martā ligzdā pirmais ieradās tēviņš un vēlāk tajā pašā dienā viņam pievienojās mātīte. Piekūniem, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, tika doti vārdi Tilla un Tango, lai gan pilnīgas pārliecības par to, ka tie ir tie paši putni, nebija. Laikā no 23. aprīļa līdz 3. maijam tika izdētas sešas olas, kuras visas izšķīlās laikā no 29. līdz 31. maijam. 13. jūnijā mazuļi tika apgredzenoti.


Lauku piekūnu pāris būrī 25.03.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Ligzdā visiem ātri kļuva pa šauru un 29. jūnijā pirmais no jaunajiem putniem devās savā pirmajā lidojumā. Pēdējo reizi kāds no jaunuļiem ligzdā tika redzēts 23. septembrī. Lauku piekūns ir tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā, tādēļ ligzdas apkārtni tie pamet salīdzinoši vēlu.

Baltais stārķis

Jau piekto gadu LDF sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā. Pirmajā gadā balto stārķu ligzdošana bija neveiksmīga, tomēr turpmāk katru gadu ligzdošana ir bijusi sekmīga, šogad ligzdu atstāja trīs mazuļi.

Marta beigās ligzdā atgriezās mātīte, ko nodēvēja par Mammu, un pēc pāris dienām divi tēviņi sacentās par iespēju ligzdot kopā ar viņu. Ligzdot palika tēviņš, kurš tā brīža laikapstākļu ietekmē (aprīlī uzkrita neliels sniegs) tika nosaukts par Tio. Laikā no 10. līdz 19. aprīlim, identiski, kā iepriekšējā gadā, tika izdētas piecas olas, kuras izšķīlās laikā no 15. līdz 21. maijam. Maija beigās Mamma izmeta jaunāko mazuli no ligzdas, un nākamajā dienā to pašu ar vēl vienu mazuli izdarīja Tio. Pārējie trīs jaunie stārķi veiksmīgi izauga un 20. jūlijā devās savā pirmajā lidojumā, savukārt 4. augustā tie ligzdā tika redzēti pēdējo reizi. Pēdējo reizi ligzdā tika redzēts Tio, kurš to pameta 13. augustā.


Baltie stārķi ligzdā 05.04.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnais stārķis Ogres novadā

Melnā stārķa ligzdā 17. aprīlī atgriezās pērnā gada tēviņš Ogris. Lai gan vēlāk ligzdu sāka apmeklēt arī mātīte, tas notika pārāk vēlu sezonā un ligzdošana netika uzsākta. Jūnija beigās tiešraide tika pārtraukta spēcīga vēja radītu tehnisku problēmu dēļ.


Melnie stārķi ligzdā 30.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnais stārķis Rīgas mežos

Līdzīgi, kā melno stārķu ligzdā Ogres novadā, arī šeit ligzdošana netika uzsākta. Ligzdā epizodiski uzturējās viens putns un tikai 23. jūlijā te tika redzēts pāris.


Melnie stārķi ligzdā 23.07.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Svīre

Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tās uzsāk ligzdošanu vēlu, un, kā to pierādīja arī šī gada notikumi Cēsu pils būrī, var ligzdot ligzdā, ko pirms tām jau paspējuši izmantot agrāki citas sugas ligzdotāji.

Tiešraide no pils mūros esošā būra tika uzsākta 22. aprīlī. To sāka apdzīvot mājas strazdu pāris, kas izdēja olas, no kurām izšķīlās pieci mazuļi. Īsi pēc izšķilšanās viens no mazuļiem gāja bojā, savukārt vēl vienu jauno strazdulēnu no ligzdas izmeta svīres, kas būrī pārradās 22. maijā. Atlikušie trīs jaunie mājas strazdi 28. maijā veiksmīgi izlidoja no ligzdas, tomēr vēl pirms tam vairākas dienas dzīvoja "komunālajā dzīvoklī" kopā ar nākamajām ligzdas saimniecēm svīrēm – bija situācija, kad naktī būrī vienlaikus gulēja gan abas svīres, gan trīs jaunie mājas strazdi. Dienas laikā mājas strazdi baroja jaunos putnus, kas brīžiem bija pakāpušies uz turpat blakus gulošās svīres muguras.

Pēc strazdu izlidošanas ligzdošanas stafeti pārņēma svīres, kas olas izdēja 2. un 6. jūnijā. Mazuļi izšķīlās 22. un 25. jūnijā un atstāja ligzdu 3. un 4. augustā.


Jaunie strazdi un svīres nakšņo būrī 27.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Zemgalē

Šo ligzdu tiešraidē vērojām pirmo gadu, tā atrodas kaimiņos mazo ērgļu tiešsaistes ligzdai eglē. Vanagiem doti vārdi Miks un Mona. Vistu vanagu mātīte laikā no 5. līdz 12. aprīlim izdēja trīs olas, kuras visas izšķīlās maija vidū, jaunākais mazulis īsi pēc tam gāja bojā. Atlikušie divi jaunie putni veiksmīgi izauga un atstāja ligzdu.


Vistu vanaga ligzda Zemgalē 17.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā (ligzda Nr.1)

Sekošana pilsētas vistu vanagu gaitām šogad bija iespējama no divām ligzdām, kas atrodas Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Vistu vanagu pāris skatītājiem atrādījās jau pirmajā tiešraides dienā 16. janvārī. Mātītei Pērlei uz kājas ir metāla gredzens, tā ir gredzenota kā mazulis ligzdā Juglā, Bābelītes ezera krastā 2020. gadā, savukārt tēviņam ir gan metāla, gan melns plastmasas gredzens H44, putns ir gredzenots kā mazulis ligzdā Zasulaukā 2020. gadā.

Laikā no 21. līdz 30. martam tika izdētas četras olas, kas visas izšķīlās maija pirmajās dienās. 22.maijā mazuļi tika apgredzenoti.


Vistu vanagu gredzenošana 22.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā (ligzda Nr. 2)

Atšķirībā no pagājuša gada, kad šī ligzda tika izmantota ligzdošanai, šogad par savu galveno mājvietu pāris izvēlējas ligzdu Nr. 1, tomēr arī ligzdā Nr. 2 ik pa laikam varēja redzēt apmeklētājus – gan ligzdas saimniekus, gan svešus putnus.


Vistu vanagu pāris ligzdā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā 18.02.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Peļu klijāns

Aprīļa sākumā ligzdā atgriezās iepriekšējā gada saimniece – melnā klija Golda, taču jaunie ligzdas saimnieki – peļu klijānu pāris – to padzina. 14. aprīlī mātīte iedēja pirmo olu, nākamajās dienās vēl divas. No 19. līdz 24. maijam izšķīlās trīs mazuļi. Izdzīvoja divi, kam tika doti vārdi Pēcis un Bose. Jūlijā abi uzsāka pirmos lidojumus.



Peļu klijāna mazuļiem atnests kurmis. 17.06.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lielais dumpis

Tiešraidē vērojamā lielā dumpja ligzda atrasta 14. aprīlī. Atrašanas brīdī ligzdā bija piecas olas. Kamera pie ligzdas uzstādīta 16. aprīlī. No 5 izdētām olām maijā izšķīlās 4 mazuļi, bet izdzīvoja trīs. Maija beigās jaunie putni sāka pētīt ligzdas apkārtni. No 2. jūnija nakšņoja citur, atgriežoties ligzdā tikai pa dienu, un 5. jūnijā redzēti pēdējo reizi.


Lielais dumpis. Ligzda niedrēs 15.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Šajā apskatā tika izmantoti Dabasdati.lv Foruma materiāli. Paldies Foruma dalībniekiem par ligzdu norišu komentēšanu un ilglaicīgu vērtīgas informācijas uzkrāšanu!

Putnu tiešraides var vērot Latvijas Dabas fonda mājaslapā, YouTube kanālā, kā arī LMT viedtelevīzijā.

Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – tiešraižu kameru skatītāju ziedojumiem. Ziedot tiešraižu atbalstam var šeit, kā arī ar Mobilly aplikācijas starpniecību un ziedojumu kastītēs lielākajos tirdzniecības centros.

4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina mūsu atbalstītājs LMT.

Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, kā arī visiem tiešraižu foruma dalībniekiem un moderatoriem, kuru iesaiste palīdz iegūt pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par norisēm ligzdās.

Informāciju sagatavoja:

Jeļena Žukova, Liene Brizga-Kalniņa

Latvijas Dabas fonds

www.ldf.lv

2025-10-13

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Cervus elaphus - 2026-03-10 FunnyFox
Diplopoda sp. - 2026-03-09 Vīksna
Blaniulus sp. - 2026-03-09 Vīksna
Brachycera - 2026-03-10 Vīksna
Collembola sp. - 2026-03-10 Vīksna
Polydesmus complanatus - 2026-03-10 Vīksna
Coleoptera sp. - 2026-03-10 Vīksna
Nezināms
Ignotus
@ Pūcis
Pēdējie komentāri novērojumiem
zemesbite 10.marts, 16:55

Paldies, Iveta!


ekologs 10.marts, 08:26

Līķvabole (Phosphuga atrata).


Mežirbe777 09.marts, 22:09

Taisnība gan, micēlija virspusē. Šis samtainais, velvetam līdzīgais micēlija tīklojums ir novērojams uz ilglaicīgi noturīgām, sveķainām eglēm, relatīvi bieži. Mans izlases apjoms gan konkrētajā gadījumā ir n=1. Noteikti ieteiktu rūpīgi pārlūkot publikāciju, kurā suga aprakstīta. Tur ir pievienoti izteiksmīgi dzīvotnes attēli. Veiksmes atrast sugu!


marsancija 09.marts, 21:46

Šeit gan nevar noteikt, vai tā ir ziemeļu madara, jo nav redzamas lapu rozetītes. Pēc skrajās ziedkopas vairāk līdzinās baltajai madarai- Galium album.


adata 09.marts, 20:12

Godīgi teikšu, ka sveķainus kokus esmu redzējusi, bet "samtainu melnu micēliju" gan nē. Vispirms jau jādabū tas redzēt. Vai pareizi sapratu, ka tās gļotsēnītes ir virspusē, uz micēlija?


marsancija 09.marts, 20:07

Es arī- rakstu staltbrieži, bet kaut kas ar krāsojumu nelikās pareizi :)


angel 09.marts, 19:16

Paldies!


Mežirbe777 09.marts, 17:25

Mazie dzīves prieciņi! :) Lūk, pie kā noved cilvēku iedvesmošana uz gļotsēņošanu, nepieciešamas tikai pareizi iestatītas un sugu redzošas acis. Paraugs tika ķidāts ar pietāti, vēl ir pietiekami daudz materiāla. Atrašanai noteikti jāizmanto 40x lupa ar gaismiņu, bez tās neiztikt. Konkrētā sveķainā egle atšķīrās no visām pārējām, bija noliekusies 45 grādu lenķī, pasargāta no tiešiem nokrišņiem. Īpaša uzmanība jāvelta samtaini melnajam micēlijam, ar ko noklātas senas sveķainas rētas. Ja tiek ieraudzīti gļotsēnes augļķermeņi, tad viss uzreiz kļūst skaidrs. Tie ir pietiekami izteiksmīgi. Novēlu veiksmes visiem, kuri vēlas šo būtni ieraudzīt savām acīm! Vakar pārskatīju arī citas DMB audzes, tomēr bez sekmēm. Tomēr prasības pret dzīvotni nav gluži izšķirošas, Dānijā atrasta arī stādītās mono-audzēs. Jāturpina meklēt retās sugas :)


dziedava 09.marts, 15:23

Paldies, tas ir lieliski! :) Ar sūtīšanu varbūt var nesteigties, varbūt vēlāk būs vēl kādi sūtāmi paraugi?


adata 09.marts, 15:21

Sklerocējušies gļotsēnes augļķermeņi, cilindrīšu dzimtas, 3.att. uzskatāmi apstājušies savā attīstībā sausuma vai citu nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ. Man arī gadījies tādus novērot, vēroju un gaidīju, bet ar rīta rasu vien nepietika, bija ļoti sauss laiks.


mufunja 09.marts, 14:54

Es atradu paraugu. Ir vēl foto. Ja nepieciešams, varu nosūtīt paraugu.


dziedava 09.marts, 14:07

4. foto izskatās pēc tipiskas C.rufa


Mežirbe777 09.marts, 09:45

Coprinellus domesticus micēlija pavedieni.


Vīksna 09.marts, 08:55

Paldies !


zane_ernstreite 09.marts, 07:57

Paldies visiem, kaut kas ar izmēru man pašai nelikās pareizi un arī ragi buciņiem pārāk prāvi.


ekologs 09.marts, 07:34

Dambrieži:)


CerambyX 09.marts, 03:22

Kāpēc ne dambrieži?


marsancija 08.marts, 23:34

Gadījusies kļūme. Šie ir staltbrieži.


dziedava 08.marts, 19:39

Vai nav drīzāk no dzīvnieku pasaules.


Osis 08.marts, 19:16

Šis izklausās tuvu, ļoti bieži būs sīlis, kas atdarina šo balsi (Merlins nosaka šos kā Peļu klijānus)


dziedava 08.marts, 19:09

Saglabājušās paliekas no pirms gada februārī bildētajiem ragansviestiem. Skaidri redzams, ka tie paši, ar traumētām sporām, bet vēl nosakāmi. Pagājušā gada novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/b2ec77e0cc42d6ed529eb8b9494b31f2/


marsancija 08.marts, 19:07

Nu, re! Anete ieviesa skaidrību. Es baidījos izgāzties ar savu minējumu :)


marsancija 08.marts, 19:04

Diezin vai šī skaitīsies pie īpaši aizsargājamām vilkābelēm, jo ir selekcijas rezultātā izveidota divirbuļu vilkābeles šķirne Pauls Scarlet, ko var iegādāties kokaudzētavās un audzē apstādījumos.


Anete PB 08.marts, 19:01

Pļavas gandrene (krāsa vairāk zila, nekā rozā).


mufunja 08.marts, 19:00

Labi, Julita. Paskatīšos, vai varēšu to atrast.


marsancija 08.marts, 18:23

Cik redzamas lapas, tad tās noteikti nav pīpeņu. Vai arī kāda cita auga lapas iemaisījušās bildē?


marsancija 08.marts, 18:21

Drīzāk gandrene, tāda mazliet sabiezināta :), grābeklīte noteikti nē. Bet kura?


marsancija 08.marts, 18:07

Vairāk uz kaut kāda ķirša pusi izskatās :) Lapas tā kā tūbainajam. Varbūt kāda šķirne?


IlzeP 08.marts, 17:45

Kāda no gandrenēm?


IlzeP 08.marts, 17:39

Ķirsis?


IlzeP 08.marts, 17:34

Pievienoju sarakstam


Ziemelmeita 08.marts, 11:13

Paldies, Julita, par skaidrojumu! Paraugs ir, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.


dziedava 08.marts, 10:47

Pēdējos foto izskatās rozīgs tonējums un laiks arī vēls - oktobris


dziedava 08.marts, 10:30

1. un 3. foto droši vien Hemitrichia decipiens, bet 2. foto sporu mākonis bez brīviem galiem un kausiņa malas izskatās atlocītas - varētu būt Hemitrichia calyculata. Mikroskopiski to 1000x palielinājumā var pārbaudīt- Hemitrichia calyculata sporas būs gaišas, tīkliņu grūti saskatīt. H.clavata sporas ir tumšāk dzeltenas, tīkliņu labāk var saskatīt un apkārt vēl skaidri redzams tīkla gredzens. Izmēri arī mazliet atšķiras - H.calyculata tipiski 6,5-7,5 mkm (reti līdz 8 mkm), kamēr H.clavata 7,5-9 (10) mkm


ekologs 08.marts, 08:48

Šādos gadījumos, papildus informācijai, būtu labi aplūkot apkārtni, t.i., vai ir atstāti, piemēram, pēdu nospiedumi :) Protams, grūtības var sagādāt, ja noteiktā novērošanas punktā ir bijuši dažādu sugu dzīvnieki, bet tad jau pēc izslēgšanas metodes:)


Siona 08.marts, 07:59

Paldies, man arī tā likās! :) Tas spiru izmērs par lielu staltbriedim vai ir vēl kaut kas, ko bildē var labi saskatīt?


dziedava 08.marts, 06:55

Tas ir lieliski! :) Jā, sporas atbilst, tur laikam nav šaubu. Vienīgā līdzīgā ar tādām sporām ir Diacheopsis insessa, kurai būtiski atšķiras kapilīcijs, kas pagaidām nav novērots, bet tā, cik atradu, novērota uz ķērpjiem uz dzīvu lapukoku stumbriem (bērzs, kalnu kļava). Viena no retajām ģints sugām, kas nav pēcsniedzīte. Ļoti reta un reģistrēta tikai 7 valstīs. [Raivo, izskatās, ka šī suga varētu būt Tev nākamais līmenis :)))] Raivo īpašas uzslavas par uzcītību, meklējot Diacheopsis resinae trīs sezonas pēc kārtas! Liels iedvesmas avots tagad sasparoties arī citiem - jāatrod vēl! :)) Paraugu, bez šaubām, gribēšu, kapilīciju vajadzētu atrast, jo galu galā visas sugas zinātnē jau nav vēl aprakstītas. Tas ķidātais eksemplārs ir pilnībā izķidāts, vai kādas paliekas vēl no tā ir palikušas? Cik saprotu, paaugstināta grūtība atrast, jo jāmeklē melns uz melna, ne gluži uz pašiem sveķiem? Būs skaidrāka vīzija, kur skatīties!


marsancija 07.marts, 23:29

Viss liecina par alni :)


marsancija 07.marts, 23:23

Pīpene tā nav, bet gan kaut kura no kumelītēm.


marsancija 07.marts, 22:51

Izskatās pēc indīgā velnarutka.


marsancija 07.marts, 22:45

Ilggadīgā mārpuķīte Bellis perennis.


marsancija 07.marts, 22:42

Izskatās pēc kādas dekoratīvās ābeles.


Vīksna 07.marts, 22:35

Paldies !


marsancija 07.marts, 22:34

Upene gan šī nebūs.


marsancija 07.marts, 22:32

Pratense gan nebūs. T. repens.


marsancija 07.marts, 22:22

Kaut kura no ziepenītēm pumpuru stadijā. Varētu būt Polygala comosa. Bet, pagaidīsim, lai iekomentē citi :)


marsancija 07.marts, 22:10

Domāju, ka Lielais madaru sfings.


marsancija 07.marts, 22:05

Zemā raudupe Scorzonera humilis.


Mežirbe777 07.marts, 21:38

28.03 šo brīnumiņu ir iespēja iegūt aprūpībā. Kapilīciju meklēju, lai gan nepietiekami cītīgi, noteikti, ka ir. Viena no trijām "bumbiņām" tika izķidāta. :D


dziedava 07.marts, 21:19

Oho, iegrimusi vecos novērojumos, šo būtu palaidusi garām. Man pašai arī vajadzētu tikt pie parauga, lai droši apstiprinātu un dabūtu titulsporu katalogam, kā arī sabildētu arī citas iekšējās struktūras. Formāli jaunai sugai ar sporām vien nepietiek, svarīgs kapilīcijs.


Siona 07.marts, 20:48

Nevaru norādīt īsto sugu - Lazdu plēvklājene Vuilleminia coryli


VijaS 07.marts, 19:56

Nu jā, tā tiešām izskatās :D


dziedava 07.marts, 19:55

Parauga numurs! Un es domāju, kāpēc esi pierakstījusi, ka Latvijā, ja tas tāpat skaidrs! :DDD


VijaS 07.marts, 19:52

Spriežot pēc parauga numura piezīmēs, ir ievākts, un atrodas pie Tevis :).


VijaS 07.marts, 19:50

Jā, piekrītu, ka drīzāk ragansviests. Nav ievākts.


dziedava 07.marts, 18:17

Šis man tā baltragansviestiski izskatās. Kā Tev ar šīlaika skatu?


dziedava 07.marts, 18:08

Netika ievākts?


ArnitaP 07.marts, 17:51

Atrastas tajā paša meža pļaviņā, kur bija nepārprotami piespirojuši aļņi iegarenām spirām ( 3,5 cm garumā un 2 cm platumā),bet šīs bija vienīgās apaļās starp daudzajām gareno spiru čupām. Vai tās arī ir aļņa spiras?


dziedava 07.marts, 15:22

Balts var būt arī ragansviests. Būtu bijis jāvēro, par ko nobriest.


Vīksna 07.marts, 10:25

Paldies !


dziedava 07.marts, 09:57

Marina, vai paraugs ir saglabājies? Paviršā skatā tiešām atgādina Didymium crustaceum, sporu izmērs arī gandrīz pieņemams (paliels gan), taču vispirms uzmanību piesaistīja ārējais izskatas, kas likās drusku atšķirīgs, un tad ievēroju, ka sporām ir izteiktas tumšāku kārpu grupas (!). Izskatīju pieejamos sugas aprakstus, un nekur nefigurē, ka sporas varētu būt ar tumšāku kārpu grupām. Kapilīciju var redzēt maz, bet tas izskatās caurspīdīgs, kamēr Didymium crustaceum kapilīcijam jābūt dzeltenbrūnam. Jābūt kādai citai sugai! Pagaidām noteicējos neko par tēmu neizdevās atrast, bet paraugu noteikti vajag!


BI 06.marts, 22:16

Riņķis ir, izlasīt nekā.


angel 06.marts, 22:08

Nacionālo ziņu varonis! https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/06.03.2026-agrak-neka-citus-gadus-latvija-atgriezusies-melnie-starki.


VijaS 06.marts, 19:57

Julita, mikroskopiju pievienoju.


ekologs 06.marts, 19:39

Vilkzirneklis (Trochosa terricola).


ekologs 06.marts, 19:35

Šis būs dižais mājas zirneklis Eratigena atrica (syn. Tegenaria atrica).


dziedava 06.marts, 19:19

Laikam tik vienkārši nebūs..


ekologs 06.marts, 18:19

Šī būs kāda no Poduromorpha kārtas. Iespējams Anurida granaria.


ekologs 06.marts, 16:11

Iespējaims kāda no Trechus sp.


V.Grigorjevs 06.marts, 14:09

Tad divreiz patīkamāk )) A.Erta bildēs šeit, arī bija redzēta ne vienu reizi.


IlzeP 06.marts, 13:45

Apbrīnojams putns! Un ar tādām novirzēm no normālas sugas uzvedības var tik ilgi izdzīvot...


zemesbite 06.marts, 10:29

Jācer, ka tā vieta nebūs pārāk mainījusies


dziedava 06.marts, 10:27

Būtu interesanti :). Uz augsnes jau bieži gļotsēnes neatrod


zemesbite 06.marts, 10:22

Pēc kāda laika toreiz aizbraucu, bet vairs neizdevās atrast, jāmēģina šogad :)


dziedava 06.marts, 10:08

Šobrīd drīzāk balsotu par ragansviestu, tiem arī visticamāk var būt vairāk sugu, nekā aprakstīts.


dziedava 06.marts, 10:01

Pēc augšanas uz sfagniem vasarā, un plazmodija izskata tai vajadzētu būt jaunās Sarkanās grāmatas sugai, sfagnu kūlītei. Tas sanāktu senākais novērojums Latvijā. Žēl, ka netika ievākts un pārbaudīts; suga Latvijā tika atklāta gadu vēlāk - 2021. gadā.


dziedava 06.marts, 09:54

Šis tomēr izskatās ne ar pārslām, bet tādiem kā tārpiņiem, kūlīte vai ragansviests būtu ticamāk, bet droši no plazmodija pateikt nevar


dziedava 06.marts, 09:50

No balta plazmodija ir riskanti noteikt līdz sugai


dziedava 06.marts, 09:44

Pieliec, lūdzu, mikroskopijas foto, lai varu pārliecināties par noteikšanas pareizību. Jo izšķīdušas ārpuses foto nav gluži pierādījums.


dziedava 06.marts, 09:12

Kāds nenovērtēts jaukums! Varbūt lapu vai augu vālenīte, kas atšķiras ar sporu rakstu, bet nu jau vairs to nenoteiks..


Vīksna 06.marts, 09:11

Paldies !


dziedava 06.marts, 08:57

Ar baltu plazmodiju uz augiem var būt arī pumpurīšu dzimtas gļotsēnes, ko agrāk nezinājām.


StarFlare 05.marts, 19:15

Šogad atgriezies rekord agri, parasti bija ap padsmitajiem datumiem. Agrākais novērojums līdz šim bija 10.marts.


valters 05.marts, 18:08

Melnais Sātāns ir klāt!!!


dziedava 05.marts, 16:55

Noteikta jau 2023. gadā, bet nebija laika pašai apskatīt, pārmikroskopēt (iepriekš nebija iespējams to izdarīt kvalitatīvi) un izdomāt, ko ar to iesākt. Lai arī Edvīns noteica līdz varietātei, kas gan nav formāli aprakstīta, nolēmu ieziņot kā sugu plašā nozīmē. Varbūt kādreiz to sadalīs, un tad varbūt varēs drošāk saprast, kā saukt. Turklāt šāda suga (plašā nozīmē) ļaus arī Ornitho vidē ziņot sugai līdzīgās, ja droši nebūs zināms, kas tā ir. Pamatsuga Didymium dubium skaitās pēcsniedzīte (nivicolous), tāpēc šaurā nozīmē to par tādu saukt nebūtu korekti (oktobrī nevar būt pēcsniedzītes).


Siona 05.marts, 16:16

Paldies! :)


Kukainis 05.marts, 15:56

Ir, ir īstā suga. LEB epasta komentāros paskaties.


IlzeP 05.marts, 13:43

Pēc GBIF sanāk, ka Sintijai taisnība (https://www.gbif.org/species/2078243)


Mežirbe777 05.marts, 10:39

Vērīgiem ļaudīm sezona ir mūžīga :)


CerambyX 05.marts, 09:57

Plagiognathus arbustorum laikam ne, varbūt kāds Psallus (aethiops, piemēram)


Amanda 05.marts, 08:09

Ziemeļu gulbis


ekologs 05.marts, 07:23

Manuprāt, leiciska meža pīle.


dziedava 05.marts, 05:30

Mēs te pārrunājām, vai sezona jau beigusies, bet tad laikam jau vēl ne :)


Siona 04.marts, 20:20

Nu jā..Cerataphis betulae ir Hormaphis betulae sinonīms, bet vai nav tā, ka tomēr H. betulae ir "pareizāks"? https://www.eu-nomen.eu/portal/taxon.php?GUID=urn:lsid:faunaeur.org:taxname:55314


nekovārnis 04.marts, 20:08

Ak jā, kļūdījos, biežā suga ir Euceraphis betulae uz kuru mani novirzīja visi Cerataphis betulae meklējumi. Padomāju, ka tā ir Euceraphis betulae sinonīms, bet izrādās, ka Cerataphis betulae ir Hormaphis betulae sinonīms :)


nekovārnis 04.marts, 20:00

Mazliet esmu apjucis ar šīm laputīm. Hormaphis betulae, līdzīgas tam, kas redzams šajā foto, dzīvo Tālajos austrumos - Japāna, Ķīna,... Neatrodu informāciju par to atrašanu Eiropā. Savukārt Cerataphis betulae ir plaši izplatīta Eiropā, bet neatrodu neko līdzīgu tam, kas redzams šajā foto. Kā tur īsti ir? :)


ekologs 04.marts, 18:13

Izskatās pēc sarkanbrūnā lācīša (Phragmatobia fuliginosa).


dziedava 04.marts, 16:06

Paldies, Iveta! :) Pievienoju mikroskopēšanas piezīmes.


adata 04.marts, 14:48

Julita, šo es atdalīju, bildes pievienoju. Varbūt kādu komentāru no jūsu puses, lai nepazūd kas pa kam, jo iepriekšējais palika pie tā otra novērojuma.


IlzeP 04.marts, 14:24

Pievienoju sugu sarakstam


Kukainis 04.marts, 13:24

Jauna suga Latvijai. Sintijai taisnība. Dabasdatos nevaru izmainīt sugas nosaukumu. To var tikai administrators.


adata 04.marts, 07:29

Pagaidām nav. Zem kupenām es tāpat neatrastu, ir interese pašai, mēģināšu tikt, ja nebūs pārplūdusi upe. Kritalas bija diezgan augstu virs tās pašā krastā. Ja ievākšu, noteikti uzrakstīšu.


dziedava 03.marts, 13:52

Iveta, būtu labi šo novērojumu sadalīt divos, es uz e-pastu nosūtīšu dažus mikro-foto. Jo man ieinteresēja substrāts un es papētīju, vai nav kāda sīkāka suga. Atradās sīkas bumbiņas, par kurām paliku nesaprotot, vai tās ir neattīstījušās mizaines bez kapilīcija (bet sporas izcilas!), vai tomēr kāda cita, potenciāli jauna suga Latvijā - mizaine vai kriksīte. Man ar tādām nav pieredzes un tur ir nesen izdalītas vairākas sugas, kuras vēl īsti neesmu sapratusi. Mikroskopēju vairākkārt, bet kapilīciju neatradu, un tas ir svarīgs noteikšanā (ja nav kapilīcija, tā ir kriksīšu pazīme, bet arī kārpainajai mizainei reizēm neesot kapilīcija :/ ). Sporas ļoti līdzīgas kārpainajai mizainei, bet tieši tādas ir daudzām sugām un nav rādītājs. Bet perīdija mikroskopija, manuprāt, atšķiras no kārpainās mizaines - gaišāks un ar izteiktu maliņu, mikroskopijā izskatās kā bumbiņa ar maliņu. Bet kā jau teicu - nav pieredzes, noteikt nevaru, bet sugu atdalīt vajadzētu. Sākumā var ielikt šo pašu 1. foto, kas der abiem novērojumiem, un tad klāt tos, ko nosūtīšu. Kā saukt, īsti nezinu, bet kā vnk nenoteiktu gļotsēni ar negribas - pazudīs. Tā kā varbūt var izrādīties kā parasta kārpainā mizaine, tad labāk likt kā mizaine (nenoteikta).


dziedava 03.marts, 13:37

Vai paraugs tika ievākts?


dziedava 02.marts, 19:36

Izskatās, ka pa virsu pelējums, tāpēc neko saprast nevar. Sporas arī attiecīgi traumētas un grūti saprotamas. Ja pašai būtu paraugs, saprastu labāk. Bet vai varētu noteikt - nezinu. Jautājums, cik daudz iekšu sēne ir apēdusi. Nevar saprast, vai mikroskopijā redzamie baltie pavedieni ir gļotsēnei vai sēnei.


nekovārnis 02.marts, 10:19

Paldies, Valda! :)


Vīksna 02.marts, 10:04

Paldies !


Vīksna 02.marts, 00:36

Paldies !


angel 01.marts, 23:34

Super! Krauķi gan laikam bieži negadās!


Vīksna 01.marts, 23:11

Paldies !


CerambyX 01.marts, 22:59

Tomoxia bucephala vairodziņš raksturīgi šķērsenisks, ~ taisnsstūrveida


CerambyX 01.marts, 22:58

Gaišās joslas uz taustekļi 1. posmiem vāji izteiktas - it kā tad varētu būt ruficornis


Vīksna 01.marts, 22:56

Paldies !


Siona 01.marts, 22:17

Nevarētu būt Hormaphis betulae vai kaut kas tamlīdzīgs?


Vīksna 01.marts, 20:30

Cirtainā kroklapīte, Plicaturopsis crispa.


Vīksna 01.marts, 20:08

Paldies !


nekovārnis 01.marts, 19:37

Iespējams Neoascia sp.


Siona 01.marts, 18:28

Ō, jā, pavisam noteikti! Liels paldies! :))


Vīksna 01.marts, 14:55

Varbūt sēne Illosporiopsis christiansenii.


zane_ernstreite 01.marts, 11:26

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 01.marts, 10:35

Paldies, Edgar!


dziedava 01.marts, 09:55

Pēc kā var pateikt, ka hibrīdā?


Vīksna 01.marts, 08:08

Paldies !


Vīksna 01.marts, 07:52

Paldies !


CerambyX 28.februāris, 22:31

jaculator garš dējeklis.


nekovārnis 28.februāris, 22:24

Paldies, Uģi! :)


Vīksna 28.februāris, 20:36

Sarkanbrūnais lācītis, Phragmatobia fuliginosa.


Siona 28.februāris, 19:48

Varbūt Lachnum virgineum?


megemege 28.februāris, 12:42

Paldies, Edgar!


Lemmus 27.februāris, 20:00

Cik interesanti, paldies!:)


vertiginidae 27.februāris, 17:50

Manuprāt, Oxyloma sp. Vai kāds varētu komentēt?


dziedava 27.februāris, 14:51

Tikko taisīju Diderma deplanatum kolāžu - nu 1:1 ar tiem paraugiem, kas mums ir :). Brīnītos, ja mikroskopijā izrādītos tomēr, ka nav.


ekologs 27.februāris, 14:47

Pirmais posmkājis pie plusiem :) Nu ne jau Pardosa hortensis?


mufunja 27.februāris, 12:32

Piekrītu. Pirmo reizi, kad to atradu, tas arī bija mitrā vietā.


dziedava 27.februāris, 12:19

Paldies! Izskatās, ka šī suga labprātāk aug mitrās vietās, tad te arī tas apstiprinās :)


mufunja 27.februāris, 11:57

Man šķiet, ka tur ir mitrs. Tas ir tieši blakus upei. Es to atradu, kad makšķerēju.:) :)


kamene 27.februāris, 11:50

Paldies, Julita!


dziedava 27.februāris, 11:37

Paldies! :)


dziedava 27.februāris, 11:36

Super, lielisks atradums! Tas sanāk klajš lauks? Tur nav mitrs?


mufunja 27.februāris, 11:20

Manuprāt, tā ir priede, ļoti vecs celms.


mufunja 27.februāris, 11:18

Paldies, Julita. ir viss :)


dziedava 27.februāris, 08:41

Laikam egles kritala?


dziedava 27.februāris, 06:38

Šis arī tāds aizdomīgs. Un septembra beigas..


dziedava 27.februāris, 06:29

Grūti bez mikroskopēšanas pateikt, bet ja pakāje būtu mazliet rozīga, es teiktu, ka drīzāk F.licentii, jo septembris, plika koksne un dzeltenais tonis ne uz zaļgano, bet brūngano toni.


dziedava 27.februāris, 06:22

No šādiem foto, protams, droši noteikt nevar, bet augšanas laiks, vertikālā virsma plus iekšas tādas "pūkainas" tipiski izskatījās F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:19

Varbūt ir vēl kāds foto? Vajadzētu būt F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:17

Pēc augšanas laika, substrāta un pleķainības vairāk velk uz F.licentii. Ja ir vēl kāds foto, tuvāk (redzēt pakājes toni), citā rakursā, varētu pievienot


dziedava 27.februāris, 06:12

2. foto pakāje izskatās viegli rozīga, pats augļķermenis arī tāds nav tīri dzeltens, mazliet brūngani pleķi. Plus augšanas laiks septembrī uz plikas koksnes (ne sūnām) - viss liecina, ka drīzāk vajadzētu būt F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:03

Foto saskatāms, ka izveidojušās sīkas bumbiņas kā grubulīši. Ragansviestiem tā neveidojas. Ja nav kaut kas nezināms superrets, tad ticamākā versija skujkoku mežā uz sūnām ir zaļganās pumpurītes plazmodijs ar jaunu augļķermeņu aizmetņiem


dziedava 26.februāris, 18:06

Šai sugai galvenā pazīme ir kapilīcija gals ar bumbulīti un galā mazu smailīti Te es galu īsti neredzu. Ir tāds?


dziedava 26.februāris, 16:29

Kāda koka suga varētu būt kritala?


Vīksna 26.februāris, 15:37

Paldies !


Zigurds Krievans 26.februāris, 11:23

Paldies, izskatās ka varētu būt! Vajadzēs vēl vasarā pārbaudīt:)


roosaluristaja 26.februāris, 09:24

Droši vien priežu cietpiepe. Uz priedēm nav daudz šāda tipa piepju. 100 punkti pēc šādiem attēliem, protams, nevar pateikt


CerambyX 25.februāris, 23:12

Taustekļi melni - tad drīzāk Bembidion illigeri


CerambyX 25.februāris, 23:05

Tā kā naktssvece.


Zigurds Krievans 25.februāris, 22:49

Varbūt var noteikt kas par augu tas ir? Būtu noderīgi zināt :) Izskatās ka zvirbuļveidīgajiem sēklas patīk, citās vietās kur sniega daudz, daudz pēdu apkārt un izbirdnināti.


ArnitaP 25.februāris, 17:54

Vai tā ir samtainā ziemene?


Vīksna 25.februāris, 10:13

Paldies !


Vīksna 25.februāris, 09:31

Bildē sēne ne raibenis.


vertiginidae 24.februāris, 20:51

Melngalvas mīkstgliemezis (Krynickillus melanocephalus)?


Ilze Ķuze 24.februāris, 20:25

Paraudziņš gan vairs nav.


ekologs 24.februāris, 17:54

Kaut kas no bruņērcēm (Oribatida sp.).


Vīksna 24.februāris, 17:48

Paldies !


Vīksna 24.februāris, 07:51

Paldies !


Vīksna 24.februāris, 00:03

Paldies !


CerambyX 23.februāris, 23:25

Sākotnējā versija par agestis bija pareiza (šķiet šo novērojumu tā arī savulaik esmu skatījis) :)


Vīksna 23.februāris, 22:33

Paldies !


žurciņš_4 23.februāris, 21:49

Nesaprotu. Nav P. icarus.


CerambyX 23.februāris, 21:40

Droši vien kāds Passaloecus sp.


CerambyX 23.februāris, 21:38

Kāds cits no lielajiem jātnieciņiem


CerambyX 23.februāris, 21:29

Teiktu, ka šī suga - bet tad būtu jābūt bijušai uz sarkanās uzpirkstītes (nu vai tai kaut kur dārzā vismaz jābūt tuvumā).


Vīksna 23.februāris, 21:16

Paldies !


Vīksna 23.februāris, 16:51

Paldies !


Toms Čakars 23.februāris, 09:33

Pēc attēla noteica Renāte Kaupuža


Vīksna 22.februāris, 22:26

Paldies !


Siona 22.februāris, 19:30

Jā, tā gan ir! :)


Vīksna 22.februāris, 15:56

Paldies ! Reizēm te ne ieiet, ne ielikt ko var. Mēģinu vēl no vecā kautko paspēt ielikt. Ne tik daudz kukaiņus bildē, vai jēdzīgi sanāk.


ekologs 22.februāris, 15:16

Mātīte un tēviņš :)


ekologs 22.februāris, 15:07

Manuprāt, tumšā koksnes skudra (Camponotus herculeanus).


IlzeP 22.februāris, 14:22

Tad Tev laikam ir ieķeksēts "Pielāgot putnu atlantam".


Vīksna 22.februāris, 14:17

Paldies !


ekologs 22.februāris, 11:22

Manuprāt, te velk uz melnuli (Crypticus quisquilius).


dziedava 22.februāris, 10:26

Sūnu/mazā cukurīte arī tāda varētu izskatīties. Bez mikroskopēšanas nav droši noteikt.


Siona 22.februāris, 09:08

Jā, ķērpis! :) oij.. nezināmajiem novērojumiem man šis parādās automātiski, dažreiz, no telefona ievadot novērojumu, piemirstas nomainīt..


ekologs 21.februāris, 08:26

Bildē redzami 2 indivīdi :) Otrs stūrī, labā pusē zarus grauž.


dziedava 21.februāris, 08:20

3. foto vajadzētu pārbaudīt, vai nav Lamproderma columbinum. Ja ir paraugs, to jau vajadzētu varēt ātri izdarīt.


Ziemelmeita 20.februāris, 07:46

Paldies,Ansi!


Vīksna 20.februāris, 00:05

Paldies !


dziedava 19.februāris, 22:14

Jauki, ka apskatīta arī gļotsēne. :) Šai sugu grupai elateras noteikšanā ir svarīgākas par sporām, jāredz raksts un elateras gals, cik garš tas ir.


Durkts 19.februāris, 16:56

ja ir kāds imm, tad to norādu. ja nav norādīts - tad visi ad putni. paldies.


dziedava 19.februāris, 15:40

Te domāts ķērpis? Kāpēc tāds dīvains statuss?


CerambyX 18.februāris, 23:44

Vērīgi pamanīts - tiešām izskatās, ka nebūs icarus. Pēc lidošanas laika it kā varētu būt tikai agestis (priekš artaxerces tipiski daudz par vēlu).


CerambyX 18.februāris, 23:43

Jā, varētu būt, ka mazāk tipisks artaxerxes (parasti jau tas 2. plankums dauz izteiktāk nobīdīts). Jāatzīmē, ka retu reizi var būt arī aberanti icarus īpatņi, kam priekšspārna pamatnē nemaz nav tas melnais plankums. Tie citreiz stirpi mulsinoši izskatās.


ekologs 18.februāris, 20:00

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vladimirs S 18.februāris, 17:31

Gredzens: DEH ZH84409 Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 05.01.2019 Gredzenošanas vieta: Unseburg, Salzlandkreis, Sachsen-Anhalt, Germany Koordinātas: 51°56'00" N 11°31'00" E


Vladimirs S 18.februāris, 17:27

Gredzena pārbaude: NOS 6H28332 Suga: Acanthis flammea flammea Vecums: 2y+ Gredzenošanas datums: 11.07.2019 Gredzenošanas vieta: Ådnøya (Norway, Hordaland, Lindås) Koordinātas: 60°44'49" N 05°02'42" E


Vīksna 18.februāris, 09:45

Paldies !


ArnitaP 18.februāris, 09:09

Paldies!


BI 18.februāris, 08:13

Jā, abi putni arī pagājušajā gadā tajā rajonā dzīvoja


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts