Aktīvie lietotāji: 261 Šodien ievadītie novērojumi: 101 Kopējais novērojumu skaits: 2283570
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Latvijas Dabas fonda putnu tiešraidēs šosezon izlidojuši 27 jaunie putni
Pievienots 2025-10-15 16:40:42

Aizritējusi kārtējā, nu jau četrpadsmitā, Latvijas Dabas fonda (LDF) dabas tiešraižu sezona. Šogad vērotājiem bija iespēja sekot 11 putnu pāriem un novērot 27 mazuļu izlidošanu. Tiešraižu skatījumu skaits sezonas laikā pārsniedza 6 miljonus. Kopumā šo var uzskatīt par veiksmīgu sezonu, jo visās ligzdās, izņemot abas melno stārķu ligzdas, tika izdētas olas un visās šajās ligzdās redzējām izaugam un izlidojam mazuļus.

"Putnu tiešraides jau kļuvušas par daļu Latvijas un arī citu valstu putnu interesentu dzīves, tā veidojot labāku izpratni par dabas procesiem. Diemžēl šobrīd putniem un dabai kopumā visā pasaulē un arī Latvijā klājas arvien grūtāk, jo dabas daudzveidība turpina samazināties. Tāpēc cilvēku izpratnei un arī vēlmei rīkoties dabas labā ir vēl lielāka nozīme, un mēs ceram, ka tiešraides te palīdz," saka Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda ornitologs un tiešraižu projekta vadītājs.

Jūras ērglis Durbē

Durbes ligzdā šogad, kā ierasts, ligzdoja ērgļu mātīte Milda, kuru pazīstam kopš 2017. gada. No 2024. gada beigām Milda uzturas pārī ar tēviņu Zorro/Zori, šogad pāris ligzdā izaudzināja divus mazuļus  Leo un Neo. Jaunie ērgļi pirmajā lidojumā devās jūlija sākumā. Oktobra sākumā ligzdu joprojām apmeklēja kāds no ērgļiem, laikā pēc ligzdošanas sezonas beigām te redzēti arī citi meža iemītnieki.


Jūras ērgļa jaunais putns Neo Durbes ligzdā 21.09.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Zivjērglis

Ligzda Kurzemē, ko vērojam kopš 2024. gada, ir zināma jau kopš 2004. gada. Šogad iepriekšējā gada pāris Selga un Svings atgriezās ligzdā 7. aprīlī. Sešu dienu laikā, aprīļa beigās, Selga izdēja trīs olas. Izšķīlās tikai viens mazulis, kam tika dots vārds Gaidis. 4. jūlijā mazulis tika apgredzenots un nosvērts. Svars (1550 grami) atbilda mātītei, līdz ar to mazuļa vārds tika labots uz Gaidu. 21. jūlijā Gaida devās savā pirmajā lidojumā, bet ligzdā bija redzama līdz augusta beigām.


Zivjērglis atnes zivi 25.07.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazais ērglis bērzā

Abi ligzdas saimnieki Laila un Uldis atgriezās ligzdā 15. aprīlī ar pāris stundu starpību. Pirmā ola tika izdēta 28. aprīlī, savukārt otra – 2. maijā. Kopš maija ērgļi piedzīvoja uzmācīgu sīļu uzmanības izrādīšanu, kas mitējās tikai jūnijā. Jaunais putns Grieta izšķīlās 7. jūnijā, otra ola tā arī neizšķīlās, to augusta beigās aiznesa cauna. Grieta jūlija beigās sāka lēkāt pa tuvējiem zariem un 1. augustā devās savā pirmajā lidojumā. 11. septembrī mazie ērgļi ligzdā tika redzēti pēdējo reizi.


Mazo ērgļu ligzda bērzā, saimnieks piedzīvo uzmācīgu sīļa uzmanību 27.04.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums


Mazo ērgļu ligzda bērzā. Cauna aiznes nešķīlušos olu 23.08.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazais ērglis eglē

Mazo ērgļu ligzdā eglē jau septīto sezonu ligzdoja Anna un Andris, kuri šogad veiksmīgi izaudzināja vienu jauno putnu. Putni no migrācijas atgriezās gandrīz divas nedēļas vēlāk nekā 2024. gadā – 13. aprīlī Anna, bet nākamajā dienā Andris. 30. aprīlī un 4. maijā tika izdētas olas, mazuļi izšķīlās 7. un 12. jūnijā. Atšķirībā no ligzdas bērzā, kur otra ola neizšķīlās, šeit varējām vērot mazajiem ērgļiem raksturīgo siblicīdu – jaunākais mazulis nepiedzīvoja trīs dienu vecumu, jo tika nogalināts. Izdzīvojušais mazulis, kas tika nosaukts par Reini, 1. augustā veica pirmo lidojumu. Ligzdu pēdējie atstāja abi pieaugušie putni, kas tur manīti vēl 21. septembrī.



Mazo ērgļu pirmā ola ligzdā eglē 02.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lauku piekūns

Otro sezonu sekojām lauku piekūnu ligzdošanai būrī Skrīveru apkaimē un bijām liecinieki sešu jauno putnu izaudzināšanai. 23. martā ligzdā pirmais ieradās tēviņš un vēlāk tajā pašā dienā viņam pievienojās mātīte. Piekūniem, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, tika doti vārdi Tilla un Tango, lai gan pilnīgas pārliecības par to, ka tie ir tie paši putni, nebija. Laikā no 23. aprīļa līdz 3. maijam tika izdētas sešas olas, kuras visas izšķīlās laikā no 29. līdz 31. maijam. 13. jūnijā mazuļi tika apgredzenoti.


Lauku piekūnu pāris būrī 25.03.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Ligzdā visiem ātri kļuva pa šauru un 29. jūnijā pirmais no jaunajiem putniem devās savā pirmajā lidojumā. Pēdējo reizi kāds no jaunuļiem ligzdā tika redzēts 23. septembrī. Lauku piekūns ir tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā, tādēļ ligzdas apkārtni tie pamet salīdzinoši vēlu.

Baltais stārķis

Jau piekto gadu LDF sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā. Pirmajā gadā balto stārķu ligzdošana bija neveiksmīga, tomēr turpmāk katru gadu ligzdošana ir bijusi sekmīga, šogad ligzdu atstāja trīs mazuļi.

Marta beigās ligzdā atgriezās mātīte, ko nodēvēja par Mammu, un pēc pāris dienām divi tēviņi sacentās par iespēju ligzdot kopā ar viņu. Ligzdot palika tēviņš, kurš tā brīža laikapstākļu ietekmē (aprīlī uzkrita neliels sniegs) tika nosaukts par Tio. Laikā no 10. līdz 19. aprīlim, identiski, kā iepriekšējā gadā, tika izdētas piecas olas, kuras izšķīlās laikā no 15. līdz 21. maijam. Maija beigās Mamma izmeta jaunāko mazuli no ligzdas, un nākamajā dienā to pašu ar vēl vienu mazuli izdarīja Tio. Pārējie trīs jaunie stārķi veiksmīgi izauga un 20. jūlijā devās savā pirmajā lidojumā, savukārt 4. augustā tie ligzdā tika redzēti pēdējo reizi. Pēdējo reizi ligzdā tika redzēts Tio, kurš to pameta 13. augustā.


Baltie stārķi ligzdā 05.04.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnais stārķis Ogres novadā

Melnā stārķa ligzdā 17. aprīlī atgriezās pērnā gada tēviņš Ogris. Lai gan vēlāk ligzdu sāka apmeklēt arī mātīte, tas notika pārāk vēlu sezonā un ligzdošana netika uzsākta. Jūnija beigās tiešraide tika pārtraukta spēcīga vēja radītu tehnisku problēmu dēļ.


Melnie stārķi ligzdā 30.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnais stārķis Rīgas mežos

Līdzīgi, kā melno stārķu ligzdā Ogres novadā, arī šeit ligzdošana netika uzsākta. Ligzdā epizodiski uzturējās viens putns un tikai 23. jūlijā te tika redzēts pāris.


Melnie stārķi ligzdā 23.07.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Svīre

Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tās uzsāk ligzdošanu vēlu, un, kā to pierādīja arī šī gada notikumi Cēsu pils būrī, var ligzdot ligzdā, ko pirms tām jau paspējuši izmantot agrāki citas sugas ligzdotāji.

Tiešraide no pils mūros esošā būra tika uzsākta 22. aprīlī. To sāka apdzīvot mājas strazdu pāris, kas izdēja olas, no kurām izšķīlās pieci mazuļi. Īsi pēc izšķilšanās viens no mazuļiem gāja bojā, savukārt vēl vienu jauno strazdulēnu no ligzdas izmeta svīres, kas būrī pārradās 22. maijā. Atlikušie trīs jaunie mājas strazdi 28. maijā veiksmīgi izlidoja no ligzdas, tomēr vēl pirms tam vairākas dienas dzīvoja "komunālajā dzīvoklī" kopā ar nākamajām ligzdas saimniecēm svīrēm – bija situācija, kad naktī būrī vienlaikus gulēja gan abas svīres, gan trīs jaunie mājas strazdi. Dienas laikā mājas strazdi baroja jaunos putnus, kas brīžiem bija pakāpušies uz turpat blakus gulošās svīres muguras.

Pēc strazdu izlidošanas ligzdošanas stafeti pārņēma svīres, kas olas izdēja 2. un 6. jūnijā. Mazuļi izšķīlās 22. un 25. jūnijā un atstāja ligzdu 3. un 4. augustā.


Jaunie strazdi un svīres nakšņo būrī 27.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Zemgalē

Šo ligzdu tiešraidē vērojām pirmo gadu, tā atrodas kaimiņos mazo ērgļu tiešsaistes ligzdai eglē. Vanagiem doti vārdi Miks un Mona. Vistu vanagu mātīte laikā no 5. līdz 12. aprīlim izdēja trīs olas, kuras visas izšķīlās maija vidū, jaunākais mazulis īsi pēc tam gāja bojā. Atlikušie divi jaunie putni veiksmīgi izauga un atstāja ligzdu.


Vistu vanaga ligzda Zemgalē 17.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā (ligzda Nr.1)

Sekošana pilsētas vistu vanagu gaitām šogad bija iespējama no divām ligzdām, kas atrodas Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Vistu vanagu pāris skatītājiem atrādījās jau pirmajā tiešraides dienā 16. janvārī. Mātītei Pērlei uz kājas ir metāla gredzens, tā ir gredzenota kā mazulis ligzdā Juglā, Bābelītes ezera krastā 2020. gadā, savukārt tēviņam ir gan metāla, gan melns plastmasas gredzens H44, putns ir gredzenots kā mazulis ligzdā Zasulaukā 2020. gadā.

Laikā no 21. līdz 30. martam tika izdētas četras olas, kas visas izšķīlās maija pirmajās dienās. 22.maijā mazuļi tika apgredzenoti.


Vistu vanagu gredzenošana 22.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā (ligzda Nr. 2)

Atšķirībā no pagājuša gada, kad šī ligzda tika izmantota ligzdošanai, šogad par savu galveno mājvietu pāris izvēlējas ligzdu Nr. 1, tomēr arī ligzdā Nr. 2 ik pa laikam varēja redzēt apmeklētājus – gan ligzdas saimniekus, gan svešus putnus.


Vistu vanagu pāris ligzdā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā 18.02.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Peļu klijāns

Aprīļa sākumā ligzdā atgriezās iepriekšējā gada saimniece – melnā klija Golda, taču jaunie ligzdas saimnieki – peļu klijānu pāris – to padzina. 14. aprīlī mātīte iedēja pirmo olu, nākamajās dienās vēl divas. No 19. līdz 24. maijam izšķīlās trīs mazuļi. Izdzīvoja divi, kam tika doti vārdi Pēcis un Bose. Jūlijā abi uzsāka pirmos lidojumus.



Peļu klijāna mazuļiem atnests kurmis. 17.06.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lielais dumpis

Tiešraidē vērojamā lielā dumpja ligzda atrasta 14. aprīlī. Atrašanas brīdī ligzdā bija piecas olas. Kamera pie ligzdas uzstādīta 16. aprīlī. No 5 izdētām olām maijā izšķīlās 4 mazuļi, bet izdzīvoja trīs. Maija beigās jaunie putni sāka pētīt ligzdas apkārtni. No 2. jūnija nakšņoja citur, atgriežoties ligzdā tikai pa dienu, un 5. jūnijā redzēti pēdējo reizi.


Lielais dumpis. Ligzda niedrēs 15.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Šajā apskatā tika izmantoti Dabasdati.lv Foruma materiāli. Paldies Foruma dalībniekiem par ligzdu norišu komentēšanu un ilglaicīgu vērtīgas informācijas uzkrāšanu!

Putnu tiešraides var vērot Latvijas Dabas fonda mājaslapā, YouTube kanālā, kā arī LMT viedtelevīzijā.

Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – tiešraižu kameru skatītāju ziedojumiem. Ziedot tiešraižu atbalstam var šeit, kā arī ar Mobilly aplikācijas starpniecību un ziedojumu kastītēs lielākajos tirdzniecības centros.

4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina mūsu atbalstītājs LMT.

Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, kā arī visiem tiešraižu foruma dalībniekiem un moderatoriem, kuru iesaiste palīdz iegūt pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par norisēm ligzdās.

Informāciju sagatavoja:

Jeļena Žukova, Liene Brizga-Kalniņa

Latvijas Dabas fonds

www.ldf.lv

2025-10-13

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Accipiter nisus - 2026-02-16 Paula.Kļaviņa
Accipiter gentilis - 2026-02-17 angel
Coccothraustes coccothraustes - 2026-02-17 Ziemelmeita
Strix aluco - 2026-02-16 kirsisnelsons
Turdus merula - 2026-02-17 Ziemelmeita
Pyrrhula pyrrhula - 2026-02-17 Ziemelmeita
Picus canus - 2026-02-17 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ aina
Pēdējie komentāri novērojumiem
žurciņš_4 17.februāris, 22:10

Piekrītu Vitai. Jo A. agestis sugai nav unf šūnas plankuma, savukārt P. icarus tas ir. Tāpat A. agestis gadījumā augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā otrais plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nedaudz nobīdīts uz leju.


VitaS 17.februāris, 22:00

Šis ļoti izskatās pēc Aricia agestis.


adata 17.februāris, 21:04

Šīm redzama raksturīgā krāsu maiņa vienkopus - balta-dzeltena-brūna, aug bariņos, bet ne ciešos klājienos.


IlzeP 17.februāris, 19:14

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Kāds no sermuļu dzimtas ir, tiktāl taisnība, bet, lai vairāk ko pateiktu, vajadzētu mērogu un info par sniega dziļumu un irdenumu. Cauna tā vismazāk izskatās…"


Siona 17.februāris, 18:58

Kurai putnu sugai/ putnu sugām varētu būt raksturīgi atstāt šādus caurumus sniegā? Apkārt nebija nopēdots..


Indulis Martinsons 17.februāris, 17:34

Paldies par Jūsu palīdzību sugas noteikšanā!


Indulis Martinsons 17.februāris, 15:52

Lūdzu, orintologu padomu sugas noteikšanā, jo pašam nav nepieciešamo zināšanu. Mana versija, ka šis ir zvirbuļu vanags (Accipiter nisus).


Osis 17.februāris, 10:19

Šoreiz nebūs - ieliku vēl vienu bildi ar domu, ka būs labāk / datorā bildes ar sarkaniem/rozā knābjiem - ielieku šeit un foto baigi nokompresējās


MJz 17.februāris, 09:18

Trešā no labās izskatās pēc Kanādas zoss.


ArnitaP 16.februāris, 17:15

Paldies!


ArnitaP 16.februāris, 16:53

Vai tās varētu būt caunas pēdas?


Antarktīda 16.februāris, 07:01

Paldies


ekologs 15.februāris, 23:48

Lūšu pēdas tās nav. Manuprāt, lapsas pēdas.


ekologs 15.februāris, 23:44

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vīksna 15.februāris, 22:52

Paldies !


Mežirbe777 15.februāris, 22:39

Hipotētisks Mycocalicium subtile. Būtu jāiegūst papildus objektīvi dati.


dziedava 15.februāris, 21:35

Tas gan vairāk minējums, jo rozīgs sākums var būt arī Hemitrichia karstenii, kas agrāk skaitījās T.contorta varietāte


ArnitaP 15.februāris, 20:29

Vai pēdējais foto, ko pievienoju, kaut ko dod?


IlzeP 15.februāris, 20:13

Vispirms jau pēdām vajadzētu mērogu, lai kaut ko varētu saprast.


meža_meita 15.februāris, 17:16

Paldies Julita!


ArnitaP 15.februāris, 16:47

Vai tās varētu būt lūšu pēdas?


Amanda 13.februāris, 22:36

Peļu klijāns


ekologs 13.februāris, 21:13

Te izskatās pēc vidējās spīļastes (Apterygida media).


Vīksna 13.februāris, 21:02

Paldies !


ekologs 13.februāris, 21:01

Slaidzirneklis (Pachygnatha degeeri).


ekologs 13.februāris, 20:58

Krabjzirneklis (Xysticus cristatus).


Vīksna 13.februāris, 16:34

Paldies !


mufunja 13.februāris, 15:22

Paldies, Uldis. Man šķiet, ka tā ir apse.


Sintija909 13.februāris, 10:13

Putniņš ielidoja logā, bet atžirga un aizlidoja. Apkārtnē bija dzirdami citi ( nedzirdētas balsis). Krāsa pelēkbrūna.


roosaluristaja 13.februāris, 09:24

Ja tas ir uz apses, varētu būt Punctularia strigosozonata


ekologs 12.februāris, 23:35

Tinējs (Apotomis sororculana).


ekologs 12.februāris, 23:32

Tinējs (Dichrorampha simpliciana).


ekologs 12.februāris, 23:26

Kruzuļzirneklis (Dictyna arundinacea).


ekologs 12.februāris, 23:22

Lēcējzirneklis (Attulus terebratus).


ekologs 12.februāris, 23:19

Garkājods (Tipulidae sp.).


dziedava 12.februāris, 22:07

Mikroskopēju. Šis mazliet sarežģīts gadījums, jo raksturīgas sugas pazīmes ir uz galviņas (raksts), bet galviņa ir izsporojusies un rakstiņš nav saskatāms. Mikroskopiski gari elateru gali liecina par iespējamām divām sugām - T.botrytis un T.ambigua. Pēc sarkanīgās krāsas galviņai, elateras bez bumbuļveida paresninājumiem un kopējā garuma vajadzētu būt sugu grupas pamatsugai T.botrytis.


ArnitaP 12.februāris, 18:23

Paldies!


mufunja 12.februāris, 17:32

Paldies Julita.


Mežirbe777 12.februāris, 17:24

Šis ir krietni padzīvojis Fomitiporia robusta eksemplārs. I.dryadeus būtu atšķirīgs augļķermeņa izskats un dzīvotne. Suga var tikt konstatēta pie dižozolu pamatnēm.


ArnitaP 12.februāris, 16:37

Vai tā varētu būt Inonotus dryadeus? Aug uz ozola. Mazie bumbuļi, vadoties pēc krāsas, varētu būt jaunie augļķermeņi.1.foto - piepes augšpuse, 2.foto - piepes apakšpuse.


dziedava 12.februāris, 11:45

Sporas ļoti lielas, bet ar nepārprotamām tumšāku kārpu grupām, kas raksturīgas sugai ar mazākām sporām - D.minus. Tā kā sporu rakstam noteikšanā ir lielāka nozīme nekā izmēram, tad mainu nosaukumu. Iespējams, bijusi traucēta attīstība (kaļķa jau arī maz), tad sporas var būt lielākas, - nekāds brīnums traucētai attīstībai nebūtu, jo novērots novembrī, kamēr tipiski aug augustā-septembrī.


dziedava 12.februāris, 10:10

Tā kā uz sūnām ir divi līdzīgi varianti, ko var noteikt tikai mikroskopējot (varbūt kādreiz arī pēc lieliem tuvplāniem, bet ne šādiem foto), tad ieviesu sugu pāri šādiem gadījumiem - ar mazu melnu kājiņu un "cukurotu" galviņu.


dziedava 12.februāris, 09:53

Ak, mans 2019. gada naivums! Piedod, Evita, bet no šāda foto līdz sugai noteikt nevarēs.Šķiet pat, kājiņa varētu arī nebūt melna, bet balta, tad būtu jāizskata kāda pumpurītes Physarum sp. versija.


dziedava 11.februāris, 21:35

Mikroskopēju. Nekā jauna, viss apstiprinās. :)


DainisGeo 11.februāris, 21:30

O, interesanti! Paldies!


Vīksna 11.februāris, 20:50

Paldies !


dziedava 11.februāris, 20:06

Bija tāda, kā domāts, bet ļoti labi, ka dažviet mazliet pajukusi - šķiet, pirmoreiz varēju tik labi izpētīt atsegušās kolumellas, tā ka paraugs labi noderēja! :)


Edgars Smislovs 11.februāris, 16:24

Gredzens: LVR HT12103 Suga: Larus argentatus Atrašanas datums: 07.02.2026 Atrašanas vieta: Ustka, POMORSKIE, POLAND Koordinātas: 54°35'21" N 16°51'25" E 54.589027 16.857068 Atrašanas apstākļi: ring number of metal ring read. Atradējs: Andrzej Demczak


Ivars Leimanis 11.februāris, 16:13

Kalnu stāvdivzobe, Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum)


Vīksna 11.februāris, 13:34

Paldies !


ekologs 11.februāris, 07:40

Kāda no sēņmīļiem (latridiidae sp.).


ekologs 11.februāris, 07:31

Pēc bildes, izskatās, ka varētu būt Dumbrainis (Cyphon padi).


ekologs 10.februāris, 22:50

Zaļais krustazirneklis (Araniella cucurbitina).


Vīksna 10.februāris, 11:04

Paldies !


Vīksna 10.februāris, 11:02

Paldies !


CerambyX 10.februāris, 08:57

Vajadzētu būt tā kā Pterostichus vernalis


ekologs 09.februāris, 22:48

Hm.... Kāda no Harpalus sp.?


Mežirbe777 09.februāris, 22:17

Uz Salix sp. lapām hipotētiski der Melampsora caprearum, bet viena bilde šādā gadījumā nav pierādījums. Nepieciešams vairāk info, lai izslēgtu citus variantus.


Vladimirs S 09.februāris, 17:51

Garkaklis vai krīklis, pēc izmēriem varētu noteikt.


ekologs 09.februāris, 17:19

Jā, diezgan līdzīgas, ja neieskatās.


Ivars Leimanis 09.februāris, 16:07

Plakanā skrāpīte


Vīksna 09.februāris, 10:45

Paldies !


Vīksna 09.februāris, 10:44

Paldies !


finesse 09.februāris, 10:34

šis būs vidējais dzenis ;)


CerambyX 09.februāris, 03:14

Synaptus nav tā ka baigi rets, bet g.k. pie ūdeņiem (palieņu pļavās, gar upēm u.c. ūdenstilpēm). Šis būs Athous haemorrhoidalis


ekologs 08.februāris, 22:49

Ko Uģis, Mareks teiks?


Vīksna 08.februāris, 22:47

Tāds tomēr rets minēts, varbūt cits.


Vīksna 08.februāris, 22:42

Paldies !


ekologs 08.februāris, 21:50

Sprakšķis (Synaptus filiformis).


pustumsa 08.februāris, 16:13

Oho!! Un cauri mežiņam gar krastu izgājis! Paldies, Andri! Žēl, ka nesatiku!


Vīksna 08.februāris, 14:10

Paldies !


ekologs 08.februāris, 11:30

Mīkstspārnis (Cantharis rustica).


ekologs 08.februāris, 10:34

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 08.februāris, 10:30

Manuprāt, vientuļā lapsene (Odynerus melanocephalus).


ekologs 08.februāris, 10:21

Zebras lēcējzirneklis (Salticus scenicus).


adata 06.februāris, 20:29

Šis ir vidējais dzenis, dižraibajam būtu melnā svītra zem vaiga.


roosaluristaja 06.februāris, 19:48

Vairāk pēc pelēkās izskatās


Zigurds Krievans 06.februāris, 17:08

Labdien, tas priecē ka gredzenotais putns atradās :) Iepriekš gar to kaudzi biju staigājis, bet neko vairāk kā parastus kūtsmēslus neredzēju. Tagad varbūt kaut ko pieveda, bet bija stiprs sniegs un viss baltā, un neko saskatīt neizdevās. Īpaši traucēt putnus ar negribējās, tā ka pa ātro tikai gar vienu malu nogāju un devos prom. Vienā vietā bija pilns ar kraukļu pēdām, bet tur ar nekā īpaša. Paliks siltāks, cerams sanāks pačekot, ja vēl būs neaizlaidušies.


Vīksna 06.februāris, 12:29

Paldies !


ekologs 06.februāris, 07:35

Jā, Uģim taisnība ir par to apkakli. Paldies! Tinējs jau ir :) Ar melno apkakli var apskatīties Archips spp.


CerambyX 05.februāris, 22:08

Nē, Pandemis sugu kāpuriem nav tāda tumša 'apkaklīte'. Kāda cita suga.


IlzeP 05.februāris, 21:00

Vai mainīt uz šo sugu?


Vīksna 05.februāris, 19:59

Paldies !


ekologs 05.februāris, 19:13

Teiktu, ka mīkstspārnis (Cantharis pellucida).


ekologs 05.februāris, 19:08

Iespējams kāds no Otiorhynchus sp.


ekologs 05.februāris, 19:00

Manuprāt, te kārtējā Orchesella flavescens :)


ekologs 05.februāris, 18:44

Izskatās pēc tinēja (Pandemis heparana) kāpura.


IlzeP 05.februāris, 16:41

Šim tas pats


IlzeP 05.februāris, 16:40

Arī šim nav reģistrējusies vieta.


IlzeP 05.februāris, 16:38

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:37

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:29

Arī šeit tas pats - kaut kāda sistēmas kļūda bijusi.


IlzeP 05.februāris, 16:24

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja vieta zināma, ieziņojiet, lūdzu, vēlreiz, un šo dzēsiet!


Vīksna 05.februāris, 16:19

Paldies !


IlzeP 05.februāris, 16:17

Māri, vai Tu esi ieziņojis vēlreiz pareizajā vietā? Vai šo novērojumu var dzēst? Nevar eksoprtēt uz ornitho, jo "nav" novērojuma vietas.


dziedava 05.februāris, 15:50

Jāteic, ka šogad prioritāri cenšos laiku veltīt grāmatas "bīdīšanai uz priekšu", tāpēc ar mikroskopijām uz priekšu iet lēni, pamazām. Uz galda stāv pēdējie saņemtie paraugi, ko plānots tuvākā laikā apskatīt, bet paralēli grāmatai tas tuvākais laiks nāk lēnām.


dziedava 05.februāris, 15:49

Mikroskopija hipotēzi apstiprināja, paldies par paraugu! :)


Toms Čakars 05.februāris, 15:10

Paldies!


mazais_ezis 05.februāris, 12:47

Peļu klijāns.


Siona 05.februāris, 11:44

Bija uz ozola, jā!


LMM 04.februāris, 23:36

Perpolita, laikam hammonis.


Mežirbe777 04.februāris, 20:44

Paldies! Blakus esošā mūra kroga ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tomēr divas blakus esošās senās koka ēkas tādas nav. Daudzi skaisti retumi bija sastopami.


meža_meita 04.februāris, 20:29

Skaisti! Šo arī esmu redzējusi arī uz citām guļbūvēm, laikam viņai tās ļoti patīk. Žēl gan, ka tik unikāla koka ēka ir pamesta.


Vīksna 04.februāris, 19:12

Tas, ko man likāt atdalīt. Izžuvusi upes gultne ar dažādiem gliemežiem un rokās šī gliemene.


nekovārnis 04.februāris, 19:10

Paldies Artur un Ilze! :)


adata 04.februāris, 18:37

Paldies, Uldi!


IlzeP 04.februāris, 18:29

Viens lieks "t" nosaukumā bija problēma. Bet par sugas pareizību paļaujos uz Jums.


Vīksna 04.februāris, 15:43

Antodonta cygnea nevaru pierakstīt.


Vīksna 04.februāris, 15:38

Paldies !


ekologs 04.februāris, 15:21

Iespējams, kāda no Pogonognatellus sp.


meža_meita 04.februāris, 15:11

Paldies Ilze! Domāju, ka varbūt Spānis.


IlzeP 04.februāris, 14:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:31

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:29

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:22

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:17

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:51

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:48

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:39

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 11:13

Vai foto nav? Droši vien arī šoreiz pelēkā.


Jānis Ķuze 04.februāris, 11:03

Sveiki! H818 gredzenoju kā jauno putnu ligzdā 10.06.2023. Gulbenes pusē, šis ir pirmais nolasījums. Tik lielā skaitā ziemās reti gadās redzēt (aptuveni 20 gadus atpakaļ pie Dzeldas līdzīgos apstākļos tika uzskaitīti pie 30). Interesanti, kas piesaistīja putnu uzmanību, kaudzē bija kaut kas vairāk par tikai kūtsmēsliem.


Mežirbe777 04.februāris, 00:28

Aktīvajā sezonā noteikti jāievāc un jāpārbauda, aizdomas par Buellia violaceofusca, vai arī Lecanographa (:


Mežirbe777 04.februāris, 00:06

Physcia caesia (Hoffm.) Fürnr.


dziedava 03.februāris, 22:02

Paldies par paraugu! :) Mikroskopēju. Cukurīte ir droši, bet par sugu es vēl papētīšu. Tuvākā man zināmā sanāk Didymium bahiense, kam substrāts atbilst, jo aug uz visādiem augiem, bet tai it kā ir apaļas sporas, bet šīs tādas neregulāras un pat mazliet lauzītas. Jāsaprot, vai tā vnk gadījies, vai nav kādas citas sugas pazīme.


Vīksna 03.februāris, 20:47

Paldies !


IlzeP 03.februāris, 19:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Arianta arbustorum sadēdējusi čaula)


IlzeP 03.februāris, 19:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:42

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis Cepaea sp., varētu būt C. hortensis)


IlzeP 03.februāris, 19:41

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:38

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:35

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:33

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Oxychilus sp.)


IlzeP 03.februāris, 19:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Vīksna 03.februāris, 11:08

Paldies !


Agnese 02.februāris, 14:27

Paldies Edgaram par komentāru! Materiāls ir ievākts un ielikts Dabas muzejas krājumā.


IlzeP 01.februāris, 20:57

Gaigalas mātīte.


Rekmanis 01.februāris, 16:26

Tādu fisciju dabasdatos neatrodu.


Cute Kitten 01.februāris, 13:52

Izskatās pēc baltača, bet nav redzams baltais astes galiņš kurš atradās zem ūdens. Acis izteikti baltas.


Cute Kitten 01.februāris, 12:41

Vai kāds var palīdzēt noteikt vai šis tiešām ir peļu klijāns?


Vīksna 31.janvāris, 16:13

Paldies !


Vīksna 31.janvāris, 14:24

Paldies !


CerambyX 31.janvāris, 12:31

Drīzāk rubiginosa (sevišķi, ja uz kāda ušņ/dadžveidīga Cirisum)


Vīksna 31.janvāris, 12:17

Paldies !


meža_meita 30.janvāris, 22:08

Domāju, ka Physcia dubia


meža_meita 30.janvāris, 22:02

Ar stereokaulona noteikšanu man nekas nesanāk, bet Mužo ksantoparmēlija pārtop par jaunu sugu Latvijā, ieritināto arktoparmēliju Arctoparmelia incurva. Suga pelnījusi atsevišķu novērojumu, ko arī ielikšu. Paldies Ritvar par šo akmeni, bez Tevis šī suga netiktu atrasta :)


svilanei 30.janvāris, 13:45

Domāju, ka Viola canina. Cik var redzēt - izteiktu rozetes lapu nav, tāpēc Rivina vijolīte nebūs. Ziedi gaiši ar gaišu piesi, lieli un augšējās divas ziedlapas pārklājas, lapu forma arī kā Viola canina.


IlzeP 29.janvāris, 15:50

Cita bilde pievienojusies


IlzeP 29.janvāris, 15:49

Vai nav tomēr lauku (cik nu tur var redzēt)?


IlzeP 29.janvāris, 15:47

Attēlā galva izskatās ļoti dīvainā krāsā...


Irbe 29.janvāris, 15:10

2.foto pelēkais strazds


Matrus 29.janvāris, 12:37

Vienu savāca Drauga spārns 28.01.2026.


dziedava 29.janvāris, 12:30

Jā, Iveta, paraugs lai stāv, varbūt kādreiz šo sugu arī sadalīs, jo abi paraugi savstarpēji vizuāli atšķiras. Bet par sūtījumiem esmu ļoti pateicīga, jo vakar ļoti vajadzēja dabūt šīs sugas titulsporu, un šajos paraugos varēju izvēlēties labāko :))


adata 29.janvāris, 11:45

Labi, ka tika zem mikroskopa! Samulsināja tie vertikāli pastieptie augļķermeņi.


meža_meita 29.janvāris, 10:05

Šie attēlā ir sveķi. Sveķi ļoti labi fluoriscē.


Vīksna 28.janvāris, 16:46

Paldies !


CerambyX 28.janvāris, 11:15

Det. N.Savenkovs


Bekuvecis 27.janvāris, 18:04

Papētīju detālus ģeodatus par šo vietu, šķiet sugai piemērota. Novērotājs ir ar zināšanam un pieredzi. Tā ka izskatās ļoti ticami. Tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā. Jo kļūdīties ir cilvēcīgi, pat zinātājam (piemērs: šīs pašas sugas novērojums akurāt tajā pašā datumā, tikai gadu vēlāk un Engures pagastā). Pērn apsekot atradni īstajā laikā man pašam nebija iespējams, ceru uz šo gadu.


Bekuvecis 27.janvāris, 15:38

Atļaušos nepiekrist. Pats pirmais un būtiskākais - otrajā foto redzams (īpaši - pēc minimālas foto pēcapstrādes), ka kātiņš ir izteikti violets - kā apaļsporu bisītei. Otrkārt, cepurītes krāsa un krokojuma raksturs - akurāt kā apaļsporu bisītei, ne parastajai vai dižajai. Treškārt, augtene - parastā bisīte nekad nav manīta uz egles (dižā reizēm gan), turpretī apaļsporu bisītei tā ir vistipiskākā. Ceturtkārt, novērojuma datums - nenormāli vēls parastajai, pašā laikā apaļsporu. Tātad, apaļsporu bisītes piektā vai sestā atradne Latvijā - atkarībā no tā, vai apstiprināsies šis 2024. gada novērojums Pierīgā: https://dabasdati.lv/lv/observation/8cl84jvqlbija6q8sr13oj5co6/ (šķiet ļoti ticams, tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā).


Agnese 27.janvāris, 14:41

Inita Dāniele palīdzēja noteikt sugu (tomēr parastā bisīte).


CerambyX 27.janvāris, 14:38

Šajā apkārtnē uzturas krauķi.


dziedava 26.janvāris, 17:45

Visticamāk kāda kājainā cukurīte Didymium sp.


IlzeP 26.janvāris, 16:52

Bez fotogrāfijas un papildu informācijas mainu sugu uz pelēko dzilnu.


dziedava 26.janvāris, 15:43

Renāt, Tu pilnīgi uzminēji, ka es gatavojos sūtīt sprodzīšu paraugus uz Igauniju ukraiņu pētniecei Irynai Yatsiuk, kura ar šo ģinti nodarbojas. Vienīgi neesmu droša, vai viņa šobrīd ņemas arī ar rūsainajām (un vai vispār neesmu nokavējusi "pieteikšanos" ar potenciāli jaunajām sugām) ;). Kaut kad, kad sporu katalogs ļaus no tā atslēgties, paskatīšos. Iveta, paldies par labiem vārdiem! :)


Mary1979 26.janvāris, 14:27

Lauči noteikti ir. Paldies!


meža_meita 26.janvāris, 12:51

Paldies Julita un Iveta, liels prieks par noteikto sugu un jūsu entuziasmu! Pilnīgi iztēlojos, kā kādā nākamajā LMB gada kopsapulcē Julita stāsta kā sadalītas sprodzītes un tika mikroskopēti visi rūsaino sprodzīšu paraugi, rezultātā tik un tik jaunas sugas LV :D


Vīksna 26.janvāris, 09:52

Paldies !


meža_meita 26.janvāris, 09:47

:(


dziedava 26.janvāris, 09:29

Paraugu gan vērts saglabāt, jo mēs droši nezinām, vai nevar vēl kādas citas sugas būt uz hiacinšu sīpoliem. Bez mikroskopijas pagaidām tā ir tikai hipotēze.


Guntanators 26.janvāris, 02:02

Video: https://youtu.be/4QDMYzeMTVo


Guntanators 26.janvāris, 01:46

Video: https://youtu.be/O5fjqJKToZg


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts