Aktīvie lietotāji: 265 Kopējais novērojumu skaits: 2265116
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Latvijas Dabas fonda putnu tiešraidēs šosezon izlidojuši 27 jaunie putni
Pievienots 2025-10-15 16:40:42

Aizritējusi kārtējā, nu jau četrpadsmitā, Latvijas Dabas fonda (LDF) dabas tiešraižu sezona. Šogad vērotājiem bija iespēja sekot 11 putnu pāriem un novērot 27 mazuļu izlidošanu. Tiešraižu skatījumu skaits sezonas laikā pārsniedza 6 miljonus. Kopumā šo var uzskatīt par veiksmīgu sezonu, jo visās ligzdās, izņemot abas melno stārķu ligzdas, tika izdētas olas un visās šajās ligzdās redzējām izaugam un izlidojam mazuļus.

"Putnu tiešraides jau kļuvušas par daļu Latvijas un arī citu valstu putnu interesentu dzīves, tā veidojot labāku izpratni par dabas procesiem. Diemžēl šobrīd putniem un dabai kopumā visā pasaulē un arī Latvijā klājas arvien grūtāk, jo dabas daudzveidība turpina samazināties. Tāpēc cilvēku izpratnei un arī vēlmei rīkoties dabas labā ir vēl lielāka nozīme, un mēs ceram, ka tiešraides te palīdz," saka Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda ornitologs un tiešraižu projekta vadītājs.

Jūras ērglis Durbē

Durbes ligzdā šogad, kā ierasts, ligzdoja ērgļu mātīte Milda, kuru pazīstam kopš 2017. gada. No 2024. gada beigām Milda uzturas pārī ar tēviņu Zorro/Zori, šogad pāris ligzdā izaudzināja divus mazuļus  Leo un Neo. Jaunie ērgļi pirmajā lidojumā devās jūlija sākumā. Oktobra sākumā ligzdu joprojām apmeklēja kāds no ērgļiem, laikā pēc ligzdošanas sezonas beigām te redzēti arī citi meža iemītnieki.


Jūras ērgļa jaunais putns Neo Durbes ligzdā 21.09.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Zivjērglis

Ligzda Kurzemē, ko vērojam kopš 2024. gada, ir zināma jau kopš 2004. gada. Šogad iepriekšējā gada pāris Selga un Svings atgriezās ligzdā 7. aprīlī. Sešu dienu laikā, aprīļa beigās, Selga izdēja trīs olas. Izšķīlās tikai viens mazulis, kam tika dots vārds Gaidis. 4. jūlijā mazulis tika apgredzenots un nosvērts. Svars (1550 grami) atbilda mātītei, līdz ar to mazuļa vārds tika labots uz Gaidu. 21. jūlijā Gaida devās savā pirmajā lidojumā, bet ligzdā bija redzama līdz augusta beigām.


Zivjērglis atnes zivi 25.07.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazais ērglis bērzā

Abi ligzdas saimnieki Laila un Uldis atgriezās ligzdā 15. aprīlī ar pāris stundu starpību. Pirmā ola tika izdēta 28. aprīlī, savukārt otra – 2. maijā. Kopš maija ērgļi piedzīvoja uzmācīgu sīļu uzmanības izrādīšanu, kas mitējās tikai jūnijā. Jaunais putns Grieta izšķīlās 7. jūnijā, otra ola tā arī neizšķīlās, to augusta beigās aiznesa cauna. Grieta jūlija beigās sāka lēkāt pa tuvējiem zariem un 1. augustā devās savā pirmajā lidojumā. 11. septembrī mazie ērgļi ligzdā tika redzēti pēdējo reizi.


Mazo ērgļu ligzda bērzā, saimnieks piedzīvo uzmācīgu sīļa uzmanību 27.04.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums


Mazo ērgļu ligzda bērzā. Cauna aiznes nešķīlušos olu 23.08.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazais ērglis eglē

Mazo ērgļu ligzdā eglē jau septīto sezonu ligzdoja Anna un Andris, kuri šogad veiksmīgi izaudzināja vienu jauno putnu. Putni no migrācijas atgriezās gandrīz divas nedēļas vēlāk nekā 2024. gadā – 13. aprīlī Anna, bet nākamajā dienā Andris. 30. aprīlī un 4. maijā tika izdētas olas, mazuļi izšķīlās 7. un 12. jūnijā. Atšķirībā no ligzdas bērzā, kur otra ola neizšķīlās, šeit varējām vērot mazajiem ērgļiem raksturīgo siblicīdu – jaunākais mazulis nepiedzīvoja trīs dienu vecumu, jo tika nogalināts. Izdzīvojušais mazulis, kas tika nosaukts par Reini, 1. augustā veica pirmo lidojumu. Ligzdu pēdējie atstāja abi pieaugušie putni, kas tur manīti vēl 21. septembrī.



Mazo ērgļu pirmā ola ligzdā eglē 02.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lauku piekūns

Otro sezonu sekojām lauku piekūnu ligzdošanai būrī Skrīveru apkaimē un bijām liecinieki sešu jauno putnu izaudzināšanai. 23. martā ligzdā pirmais ieradās tēviņš un vēlāk tajā pašā dienā viņam pievienojās mātīte. Piekūniem, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, tika doti vārdi Tilla un Tango, lai gan pilnīgas pārliecības par to, ka tie ir tie paši putni, nebija. Laikā no 23. aprīļa līdz 3. maijam tika izdētas sešas olas, kuras visas izšķīlās laikā no 29. līdz 31. maijam. 13. jūnijā mazuļi tika apgredzenoti.


Lauku piekūnu pāris būrī 25.03.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Ligzdā visiem ātri kļuva pa šauru un 29. jūnijā pirmais no jaunajiem putniem devās savā pirmajā lidojumā. Pēdējo reizi kāds no jaunuļiem ligzdā tika redzēts 23. septembrī. Lauku piekūns ir tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā, tādēļ ligzdas apkārtni tie pamet salīdzinoši vēlu.

Baltais stārķis

Jau piekto gadu LDF sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā. Pirmajā gadā balto stārķu ligzdošana bija neveiksmīga, tomēr turpmāk katru gadu ligzdošana ir bijusi sekmīga, šogad ligzdu atstāja trīs mazuļi.

Marta beigās ligzdā atgriezās mātīte, ko nodēvēja par Mammu, un pēc pāris dienām divi tēviņi sacentās par iespēju ligzdot kopā ar viņu. Ligzdot palika tēviņš, kurš tā brīža laikapstākļu ietekmē (aprīlī uzkrita neliels sniegs) tika nosaukts par Tio. Laikā no 10. līdz 19. aprīlim, identiski, kā iepriekšējā gadā, tika izdētas piecas olas, kuras izšķīlās laikā no 15. līdz 21. maijam. Maija beigās Mamma izmeta jaunāko mazuli no ligzdas, un nākamajā dienā to pašu ar vēl vienu mazuli izdarīja Tio. Pārējie trīs jaunie stārķi veiksmīgi izauga un 20. jūlijā devās savā pirmajā lidojumā, savukārt 4. augustā tie ligzdā tika redzēti pēdējo reizi. Pēdējo reizi ligzdā tika redzēts Tio, kurš to pameta 13. augustā.


Baltie stārķi ligzdā 05.04.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnais stārķis Ogres novadā

Melnā stārķa ligzdā 17. aprīlī atgriezās pērnā gada tēviņš Ogris. Lai gan vēlāk ligzdu sāka apmeklēt arī mātīte, tas notika pārāk vēlu sezonā un ligzdošana netika uzsākta. Jūnija beigās tiešraide tika pārtraukta spēcīga vēja radītu tehnisku problēmu dēļ.


Melnie stārķi ligzdā 30.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnais stārķis Rīgas mežos

Līdzīgi, kā melno stārķu ligzdā Ogres novadā, arī šeit ligzdošana netika uzsākta. Ligzdā epizodiski uzturējās viens putns un tikai 23. jūlijā te tika redzēts pāris.


Melnie stārķi ligzdā 23.07.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Svīre

Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tās uzsāk ligzdošanu vēlu, un, kā to pierādīja arī šī gada notikumi Cēsu pils būrī, var ligzdot ligzdā, ko pirms tām jau paspējuši izmantot agrāki citas sugas ligzdotāji.

Tiešraide no pils mūros esošā būra tika uzsākta 22. aprīlī. To sāka apdzīvot mājas strazdu pāris, kas izdēja olas, no kurām izšķīlās pieci mazuļi. Īsi pēc izšķilšanās viens no mazuļiem gāja bojā, savukārt vēl vienu jauno strazdulēnu no ligzdas izmeta svīres, kas būrī pārradās 22. maijā. Atlikušie trīs jaunie mājas strazdi 28. maijā veiksmīgi izlidoja no ligzdas, tomēr vēl pirms tam vairākas dienas dzīvoja "komunālajā dzīvoklī" kopā ar nākamajām ligzdas saimniecēm svīrēm – bija situācija, kad naktī būrī vienlaikus gulēja gan abas svīres, gan trīs jaunie mājas strazdi. Dienas laikā mājas strazdi baroja jaunos putnus, kas brīžiem bija pakāpušies uz turpat blakus gulošās svīres muguras.

Pēc strazdu izlidošanas ligzdošanas stafeti pārņēma svīres, kas olas izdēja 2. un 6. jūnijā. Mazuļi izšķīlās 22. un 25. jūnijā un atstāja ligzdu 3. un 4. augustā.


Jaunie strazdi un svīres nakšņo būrī 27.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Zemgalē

Šo ligzdu tiešraidē vērojām pirmo gadu, tā atrodas kaimiņos mazo ērgļu tiešsaistes ligzdai eglē. Vanagiem doti vārdi Miks un Mona. Vistu vanagu mātīte laikā no 5. līdz 12. aprīlim izdēja trīs olas, kuras visas izšķīlās maija vidū, jaunākais mazulis īsi pēc tam gāja bojā. Atlikušie divi jaunie putni veiksmīgi izauga un atstāja ligzdu.


Vistu vanaga ligzda Zemgalē 17.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā (ligzda Nr.1)

Sekošana pilsētas vistu vanagu gaitām šogad bija iespējama no divām ligzdām, kas atrodas Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Vistu vanagu pāris skatītājiem atrādījās jau pirmajā tiešraides dienā 16. janvārī. Mātītei Pērlei uz kājas ir metāla gredzens, tā ir gredzenota kā mazulis ligzdā Juglā, Bābelītes ezera krastā 2020. gadā, savukārt tēviņam ir gan metāla, gan melns plastmasas gredzens H44, putns ir gredzenots kā mazulis ligzdā Zasulaukā 2020. gadā.

Laikā no 21. līdz 30. martam tika izdētas četras olas, kas visas izšķīlās maija pirmajās dienās. 22.maijā mazuļi tika apgredzenoti.


Vistu vanagu gredzenošana 22.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā (ligzda Nr. 2)

Atšķirībā no pagājuša gada, kad šī ligzda tika izmantota ligzdošanai, šogad par savu galveno mājvietu pāris izvēlējas ligzdu Nr. 1, tomēr arī ligzdā Nr. 2 ik pa laikam varēja redzēt apmeklētājus – gan ligzdas saimniekus, gan svešus putnus.


Vistu vanagu pāris ligzdā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā 18.02.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Peļu klijāns

Aprīļa sākumā ligzdā atgriezās iepriekšējā gada saimniece – melnā klija Golda, taču jaunie ligzdas saimnieki – peļu klijānu pāris – to padzina. 14. aprīlī mātīte iedēja pirmo olu, nākamajās dienās vēl divas. No 19. līdz 24. maijam izšķīlās trīs mazuļi. Izdzīvoja divi, kam tika doti vārdi Pēcis un Bose. Jūlijā abi uzsāka pirmos lidojumus.



Peļu klijāna mazuļiem atnests kurmis. 17.06.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lielais dumpis

Tiešraidē vērojamā lielā dumpja ligzda atrasta 14. aprīlī. Atrašanas brīdī ligzdā bija piecas olas. Kamera pie ligzdas uzstādīta 16. aprīlī. No 5 izdētām olām maijā izšķīlās 4 mazuļi, bet izdzīvoja trīs. Maija beigās jaunie putni sāka pētīt ligzdas apkārtni. No 2. jūnija nakšņoja citur, atgriežoties ligzdā tikai pa dienu, un 5. jūnijā redzēti pēdējo reizi.


Lielais dumpis. Ligzda niedrēs 15.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Šajā apskatā tika izmantoti Dabasdati.lv Foruma materiāli. Paldies Foruma dalībniekiem par ligzdu norišu komentēšanu un ilglaicīgu vērtīgas informācijas uzkrāšanu!

Putnu tiešraides var vērot Latvijas Dabas fonda mājaslapā, YouTube kanālā, kā arī LMT viedtelevīzijā.

Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – tiešraižu kameru skatītāju ziedojumiem. Ziedot tiešraižu atbalstam var šeit, kā arī ar Mobilly aplikācijas starpniecību un ziedojumu kastītēs lielākajos tirdzniecības centros.

4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina mūsu atbalstītājs LMT.

Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, kā arī visiem tiešraižu foruma dalībniekiem un moderatoriem, kuru iesaiste palīdz iegūt pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par norisēm ligzdās.

Informāciju sagatavoja:

Jeļena Žukova, Liene Brizga-Kalniņa

Latvijas Dabas fonds

www.ldf.lv

2025-10-13

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Phoenicurus ochruros - 2025-11-27 Igors3
Vulpes vulpes - 2025-11-29 VijaS
Apodemus uralensis - 2025-10-26 Zigurds Krievans
Sturnus vulgaris - 2025-11-28 Vladimirs S
Strix aluco - 2025-11-29 Litenesputni
Capreolus capreolus - 2025-11-29 finesse
Leiopicus medius - 2025-11-29 eksperts 3
Nezināms
Ignotus
@ Rekmanis
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 29.novembris, 19:40

Zilzīlītes? Garastītes (nav gan zilas)?


meža_meita 29.novembris, 18:11

Noteikta pareizi. Apsveicu ar atradumu un pirmo nopietno mikroskopiju! :)


fejapl 29.novembris, 17:53

Dzinēju medībās novērots.. kas vēl ir tādā krāsojumā un zīlītes izmērā?


dziedava 29.novembris, 08:23

Oho! Paldies, Ritvar, tas gan interesanti!


KM 28.novembris, 23:12

Pieliku foto. Dažkārt DD ar attēlu pievienošanu gadās problēmas :)


Rekmanis 28.novembris, 22:11

Zara augstums no zemes bija aptuveni 180 cm.


Ziemelmeita 28.novembris, 19:44

Paldies,Artur!


ekologs 28.novembris, 19:07

Te būs kāds ziemasods.


mufunja 28.novembris, 16:03

Visticamāk, tā ir egle. Tur kopā aug divi sapuvuši koki :(


mufunja 28.novembris, 14:00

veca papele vai osis


VijaS 27.novembris, 22:07

:D :D


dziedava 27.novembris, 22:05

Nu nav viegli, kamēr visas sporas pārtaisa taisnstūra formāta presītēs. Sporu ta daudz! :D


VijaS 27.novembris, 22:02

Fantastiski! :D


dziedava 27.novembris, 21:58

Nu tak! Ložņā un šņakarējas! :D


VijaS 27.novembris, 21:51

Pag, Tu gribi teikt, ka viņas tur vēl joprojām ir dzīvas?


dziedava 27.novembris, 21:34

Uz kā auga?


dziedava 27.novembris, 21:24

Ja kādam šķiet, ka gļotsēnes ir mazas, tad tas maldās. Vienā gļotsēnē jau 4 gadus dzīvo vismaz 2 vabolītes. nekā cita ēdama tur nav, tikai gļotsēne, un visa vēl nav apēsta, dporas lieliskā stāvoklī [sūdu gan arī daudz :D ]


VijaS 27.novembris, 21:13

Varētu būt, bet pilnīgi droši neatceros.


ekologs 27.novembris, 17:38

Šeit visdrīzāk ir praulods (Keroplatidae sp.).


Ilze Ķuze 27.novembris, 16:14

Ivar, Tev taisnība! Izlaboju sugu.


Mežirbe777 27.novembris, 15:58

Lūgums DD sugu sarakstā pievietot Sclerophora amabilis (Tibell). Sugas droša konstatēšana LV teritorijā ir tikai laika jautājums.


dziedava 27.novembris, 14:38

Šai būtu jābūt arī pie manis?


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:55

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:44

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:40

Esmu kļūdījies. Šī tomēr visticamāk ir mainīgā mīkstpiepe Postia leucomallella.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:32

Leptoporus, protams, tā nav. Apšu spulgpiepe gan, manuprāt, tā varētu būt.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:25

Vai, visticamāk, Postia leucomallella. Varbūt citā rudenī tomēr verts pārbaudīt to A.lapponica versiju, lai gan diezvai būs.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:16

Postia sp.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:14

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:12

Postia stiptica


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:11

Postia fragilis


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:09

Vai Postia fragilis, bet ne Leptoporus mollis.


mufunja 27.novembris, 13:07

Cik grūti ar viņiem ir tikt galā :(


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:01

Hmmm, šis interesants!!! Kaut kā paslīdējis garām neapspriests. Ļooooti lielas aizdomas par Amylocystis lapponica!!!!


Ivars Leimanis 27.novembris, 12:43

Šajā gadījumā paraudziņš, manuprāt, nav nepieciešams, jo viss labi un nepārprotami redzams bildēs: jauno augļķermeņu poru virsma ir balta, bet vietām redzamie pamata audi – rozīgi. Veco augļķermeņu poras – gaišbrūnas ar rozīgi violetu pigmentu – īpaši raksturīgi tieši uz priedēm augošajām L.mollis, kas parasti niansēti atšķiras no uz eglēm augošajām. H.aurantiacus jauni augļķermeņi ir silti oranži-dzelteni. Vēlāk – diezgan koši oranžbrūni. Vecumā sakalstot – asinssarkani. 2.bildē redzamais iekrāsojums ar KOH ir gaļas liesuma krāsā bez asinīm. Turpretī zeltporei tas būtu purpursarkans/asinssarkans. No pievienotajiem foto 1.bilde ir ļoti mānīga, un ja novērojumam būtu pievienota tikai tā viena pati, tad šī piepe būtu mūs apmānījusi, bet, par laimi, Ilze ir pievienojusi vairākus dažādu augļķermeņu foto, un līdz ar to redzams daudz vairāk, un top skaidrs, ka šī nešaubīgi ir L.mollis.


dziedava 27.novembris, 12:31

Paldies! Tā kā lieli eļļas pilieni nav izteikti, tad es sliecos uz L.irregulare, kurai ir ļoti dažādi augļķermeņi, arī gaiši, un pamatpazīmes atbilst. Bet tā skaitās ļoti neapaļa suga, t.i., augļķermeņi nav kā lodes. Te izskatās diezgan apaļi, tas mulsina. Nekad jau nevar zināt, vai šī nav vēl neaprakstīta suga. Bet nu pagaidām lai iet kā L.irregulare.


mufunja 27.novembris, 11:40

Diemžēl kvalitāte ir slikta.


dziedava 27.novembris, 10:57

Pēc formas, izmēra un mikropazīmēm nešaubīga L.sphaeroconicum, bet sarkana eļļa gan tai nav minēta, un manā mikroskopijā arī nebija. Varbūt tā kāda īslaicīga īpatnība vai tikko nobriedušai? To būtu interesanti kādreiz saprast.


IlzeP 27.novembris, 10:45

Tā kā vienprātības nav, sugas nosaukumu mainīt neuzņemšos. Vajadzīgs paraudziņš?


nekovārnis 27.novembris, 08:48

Pavēls novērojums. Ja nav foto, tad varbūt pāris vārdus par novērojuma apstākļiem.


dziedava 26.novembris, 21:44

Marina, Tev ir iespējams 1. foto izkadrēt, lai varētu tuvāk redzēt, kā izskatījās vilkpienaines dabā?


Osis 26.novembris, 21:37

Paldies Edgar!


Ivars Leimanis 26.novembris, 21:15

Vajadzētu izlabot sugas nossaukumu.


Ivars Leimanis 26.novembris, 21:13

100% Leptoporus mollis.


Vuks 26.novembris, 14:14

Nav ievākts, to es neprotu, nu jau būs sasalušas.


dziedava 25.novembris, 20:39

Izskatīju mājās esošos Lamproderma arcyrioides / nigrescens / violaceum paraugus. Tie ir ļoti dažādi - lielāki, mazāki, brūni, zilgani, zaļgani, ar īsākām un garākām kājām. Lai es no tā visa izdarītu kkādus secinājumus, būtu jāveic pamatīgs pētījums. Vislīdzīgākais bija L.violaceum paraugs no 2023. gada (arī brūnas galviņas, mazāki augļķermeņi), kuram sporas bija nomērītas pavirši. Ja mērītu rūpīgāk, arī būtu palielas. Iespējams, abi šie gadījumi ir mazāk/nepilnīgi nobrieduši, sporas attiecīgi ir lielākas. Kopumā mans secinājums, ka šobrīd jāpaliek pie L.violaceum, bet turpmāk var pievērst rūpīgāku uzmanību sporu izmēram u.c. parametriem.


Ivars Leimanis 25.novembris, 20:28

Iedzeltenā diplomitopore Diplomitoporus flavescens


slowcamp 25.novembris, 19:43

Paldies !


slowcamp 25.novembris, 19:42

Paldies !


dziedava 25.novembris, 18:35

Uz smalkām orhidejām varbūt aug vēl retākas sugas :)). Jābruņojas ar biezu maku (un lupu) un jādodas meklējumos :D


Mari 25.novembris, 18:31

Tā sanāk :D Traki būtu, ja šīs uz smalkām orhidejām augtu :))


ekologs 25.novembris, 18:15

Jā, sākumā liku kā jūras ērgli, bet vēlāk kaut kā likās, ka velk uz mazo. Paldies, Igor! :)


dziedava 25.novembris, 18:09

Es tikko domāju, ka sezona beidzot jāslēdz, bet izrādās, ka sezona jāpārvieto uz veikaliem :DD


Igors 25.novembris, 18:09

Jūras ērglis


dziedava 25.novembris, 18:07

Juh, nu super! :D Hiacinšu tirgotājiem tagad bizness ies no rokas! :))


Mari 25.novembris, 18:02

Idvesmojoties no Marinas atklājumiem, ka hiacinšu puķpodos var atrast gļotsēnes, pārlūkoju Ogres Maxima veikalā pārdošanai izliktās hiacintes, un tiešām- vismaz divos podiņos varēja saskatīt sīkas baltas bumbiņas. :)


ER 25.novembris, 16:54

Varbūt Leptoporus mollis?


Grislis 25.novembris, 12:09

Zaļā sīkpaparde gan ir ļoti apšaubāma - tā aug uz dolomītu un citu kaļķiežu atsegumiem, te redzams, ka uz satrupējušas koksnes. Diemžēl augu pilnība nevar redzēt, dažreiz tik vēlā rudenī tie izskatās netipiski... Šobrīd pēc foto nevaru noteikt.. Ko saka Ansis?


mufunja 25.novembris, 09:48

Paldies, Julita. Varbūt kādreiz mēs uzzināsim patiesību:):)


dziedava 25.novembris, 09:16

Paldies, tas bija tuvu zemei? Interesē, jo šī suga ir tipiska parastu kritalu suga, nesaistīta ar dzīviem kokiem vai to atmirušām daļām.


Rekmanis 25.novembris, 09:01

Ir mirusi koksne, jo zars bija dalēji atdalījies.


dziedava 25.novembris, 08:37

Interesanti, ka uz dzīva koka, bet foto izskatās trupoša koksne. Kur tieši uz koka tas bija?


dziedava 25.novembris, 08:34

Liels paldies Marina par visiem paraugiem! Mikroskopēju lampīti, rezultāti apmēram tādi paši - izteiktu adatiņu nav, sporas par lielu. Tad atcerējos Maritas novērojumu, kur arī sporas bija drusku par lielu un Maritai bija ideja par tīkloto lampīti (Lamproderma arcyrioides), kas ir pēcsniedzīte, un kas tāpēc neder. Principā šajā sugu grupā zinātnē ir neskaidrības. Vācu noteicējā Lamproderma arcyrioides (sporas 8-11 mkm) tiek aprakstīta kā ne-pēcsniedzīte, un Lamproderma arcyrioides var. leucofilum - tāda pati, bet ar pilnībā gaišu kapilīciju (=L.violaceum). L.violaceum/nigrescens tur nav. 2011. gadā franču noteicējā atsevišķi ir Lamproderma arcyrioides (kā pēcsniedzīte un ar sporu izmēriem 9-11,5 mkm) un kā atsevišķas sugas arī Lamproderma nigrescens un L.violaceum (syn. Lamproderma arcyrioides var. leucofilum), kas nav pēcsniedzītes (ar vienādiem sporu izmēriem 8-10 mkm, un tikai atšķirīgu kapilīcija krāsu). Edvīns Johannesens ir pētījis šo tēmu un piekrīt franču versijai, ka pēcsniedzītes ir atsevišķi, bet par sporu izmēriem nekur analizēts netiek. Ja salīdzina vācu noteicēja Lamproderma arcyrioides var. leucofilum (sporas 8-11 mkm) un franču noteicēja L.violaceum (8-10 mkm), tad tiem jābūt sinonīmiem (par ko neviens nestrīdas), bet sporu izmēri atšķiras. Iespējams, franči sporu intervālus baigi nav pētījuši, jo abas sugas saliktas kā viena izmēra, kas varbūt nemaz nav tiesa. Līdz ar to "patiesos" L.violaceum sporu izmērus mēs varbūt nemaz nezinām (nav nopietni pētīts). Otra lieta, kas šajā novērojumā mulsināja, bija īsa kājiņa un mazs kopējais garums (līdz 1 mm). Jo L.violaceum aprakstā ir runa par 2/3 (no visa garuma) garām kājām (un kopējais garums līdz 1,8 mm), kamēr L.muscorum aprakstā - par 1/2 garām kājām (ar kopējo garumu līdz 1 mm). Tāpēc man ir doma vēlāk izkrāmēt visus paraugus, kas man par šo tēmu ir, un vizuāli salīdzināt, vai ir redzamas kādas "uzkrītošas" atšķirības. Citu kandidātu sugai šim novērojumam nav. Bet vēl jau var būt, ka šī ir zinātnē neaprakstīta suga. :D


zemesbite 24.novembris, 20:32

Paldies, Julita!


Ivars Leimanis 24.novembris, 15:08

Ilze, šie tomēr ir Leptoporus mollis klājeniski augļķermeņi ...


Ziemelmeita 24.novembris, 12:01

Paldies,Uģi!


IlzeP 24.novembris, 11:39

Nepareizs datums? Pārfotografēts ekrāns?


Ziemelmeita 24.novembris, 09:02

Paldies, Uldi!


dziedava 24.novembris, 07:57

Interesanti! Viens variants - Physarum leucophaeum, bet drošai noteikšanai vajadzīga mikroskopija


Ivars Leimanis 24.novembris, 00:24

Mirdzošā karotene?


CerambyX 23.novembris, 19:11

Kaut kāda kļūda, diez vai 23. novembrī tas varētu būt bijis mazais ērglis


dziedava 23.novembris, 18:09

Šis ir ļooti interesanti! Foto nav vēl nobriedušas. Vai ir vēlāk redzētas/ievāktas? Jo Ventspilī šogad bija daudz Badhamia foliicola novērojumu, bet ne nu gluži novembrī un teju pludmalē(?). Būtu ļoti interesanti precīzi noskaidrot, kas tas ir.


dziedava 23.novembris, 07:13

P.S. Bet lai nākotnē varētu noteikt, kura tieši suga tā ir, vajag mikroskopēt arī kausiņu, jo Iryna Yatsiuk, kas tās sugas revidē, kausiņa rakstam pievērš lielu uzmanību.


dziedava 23.novembris, 07:10

Godīgi sakot, izmēram nepievērsu nekādu uzmanību. Pelēcīgas, ar mazu kausiņu, nav daudz variantu. Lodveidīgā neder kausiņa dēļ. Apaļīgā nav kapilīcija, krāsas un jo nav apaļīga dēļ. Bet pelēcīgā sprodzīte ir sugu grupa, kas tiks sadalīta daudzās sugās, tā ka tur var būt visvisādas sugas iekšā šobrīd - lielas, mazas, tievas, resnas.. Tāpēc pilnīgi iespējams, ka šī varētu būt jauna suga sugu grupas iekšienē, bet to mēs šobrīd nepateiksim. Apskatījos, vai atbilst kapilīcijs - kapilīcijs atbilda perfekti. Citām sugām, kas vēl nav noteiktas, vismaz franču noteicējā ir citādāks kapilīcijs.


Mari 22.novembris, 22:30

Paldies, Julita! Nezināju, ka šīs mēdz būt tik sīkas. :)


Mari 22.novembris, 19:50

Sporas 7-8 mkm, augļķermeņa garums 0,75 mm, platums 0.25mm.


Vīksna 22.novembris, 19:09

Paldies !


Vīksna 22.novembris, 19:07

Paldies !


nekovārnis 22.novembris, 15:14

Paldies, Uģi! :)


roosaluristaja 22.novembris, 12:24

Želejas flēbija normāli uz lapkokiem. Šeit drīzāk Skeletocutis amorpha. Bet nu īsti nevar saprast


Edgars Smislovs 21.novembris, 22:40

Paldies!


BI 21.novembris, 21:36

Gredzenots 09.01.2025 Dohren, Germany kā pieaugusi mātīte


nekovārnis 21.novembris, 15:59

Par pirmo neesmu drošs, bet divos apakšējos foto izskatās ka A.reyi.


nekovārnis 21.novembris, 15:52

Foto? :)


nekovārnis 21.novembris, 15:45

Vai foto būs? :)


nekovārnis 21.novembris, 15:39

Jā, ļoti iespējams ka G.pallida. Pagaidām gan pašam pietrūkst informācijas un zināšanu par citām līdzīgām sugām Latvijā. Tā teikt - lai novērojums neietu zudumā ieliku vēlākam laikam :)


Vladimirs S 21.novembris, 12:00

Krāsu gredzens: 0Y90 Gredzenošanas datums: 31.07.2021 Vecums: pull Gredzenošanas vieta: Skrunda. Latvia. Gredzenotājs: Dmitrijs Boiko Krāsu gredzens: 3Y04 Gredzenošanas datums: 20.08.2024 Vecums: 1y+ Gredzenošanas vieta: Skrunda. Latvia Gredzenotājs: Dmitrijs Boiko


Vladimirs S 21.novembris, 11:54

Gredzenošanas datums: 01.11.2012 Gredzenošanas vieta: Kronvalda parks, Rīga. Gredzenotājs: E.un V. Smislovi


Vladimirs S 21.novembris, 11:49

Gredzenošanas datums: 13.04.2025 Gredzenošanas vieta: Ventės ragas, Šilutės r.,Lithuania. Gredzenotājs: Vytautas Jusys.


Lemmus 21.novembris, 10:55

Super, paldies!


ekologs 20.novembris, 22:01

Šis, manuprāt, Gonioctena pallida :)


ekologs 20.novembris, 21:58

Limonius minutus?


mufunja 20.novembris, 18:27

Atradu, nosūtīšu :)


dziedava 20.novembris, 15:42

Šajā gadījumā svarīgi bija izdalīt sugu, lai nepaliek starp nenoteiktām, jo skaidrs, ka tā atšķiras no līdz šim Latvijā zināmajām. Lai saprastu, kura no zinātnē aprakstītajām tā varētu būt, veltīju vairākas dienas, bet visām ir kaut kas, lai nevarētu teikt, ka par 100% atbilst. Problēmas sagādā arī fakts, ka tās "citas" sugas pasaulē lielākoties ir relatīvi nesen aprakstītas un maz zināmas, bez kvalitatīviem attēliem, vai to ir nepietiekami, lai saprastu detaļas. D.squamulosum sugu grupa ir savstarpēji ļoti līdzīga, bet atsevišķas pazīmes atšķiras būtiski. Pilnīgi ticams, ka Slīteres suga nav starp zinātnē aprakstītām, tāpēc centos atrast vismaz līdzīgāko.


dziedava 20.novembris, 09:14

Sazinājos ar A.Kuntu. Jā, viņš nepiekrīt pastāvošajai sistemātikai, es visu esmu sapratusi pareizi. Lai arī lielākajās datubāzēs O.wrightii nefigurē, kādam taču ir jāsāk ieviest loģiskās izmaiņas, tāpēc DD nomainīju nosaukumus atbilstoši A.Kunta dalījumam. Atklāts paliek jautājums, kā labāk priekš pāriešanas uz Ornitho, jo pasaulē ar Ophiotheca chrysosperma tipiski saprot to, kas ir O.wrightii. Ja mūsu veidoto datubāzi izmantos arī citas valstis, tad jābūt kkā saprotamam, kas ar ko domāts, tāpēc es šim Ophiotheca chrysosperma iekavās pieliku (corticolous) - tātad uz dzīvu koku mizas.


dziedava 20.novembris, 09:05

Marina, vai šai paraugs ir saglabājies? Man laikam nav ticis dots?


adata 20.novembris, 08:14

Jā, ir piefiksēts, vakarā uzrakstīšu piezīmēs. Paraugs arī sagatavots.


nekovārnis 19.novembris, 16:08

Paldies, Valda! :)


Vīksna 19.novembris, 14:58

Parastā zeltene, Lysimachia vulgaris.


dziedava 19.novembris, 11:06

Izcili, Iveta! Vai ir piefiksēts, kura bilde kurā datumā? Jo interesanti, cik ātri kas mainās. Un, protams, gribēšu mikroskopēt, jo no foto vien vismaz es šobrīd līdz sugai un varietātei netikšu.


Vīksna 18.novembris, 18:55

Paldies !


adata 18.novembris, 17:17

Pēdējā bilde 18.nov, pēc iespējas ilgāk nobriedināts dabā.


adata 18.novembris, 17:06

Tāda doma ir arī man. Bet uz savu galvu pēc skata vien nenoteikšu.


Ziemelmeita 18.novembris, 16:44

Paldies,Uģi!


dziedava 18.novembris, 15:19

C.purpurea?


nekovārnis 18.novembris, 13:06

Iespējams Sphaeridium sp.


dziedava 18.novembris, 11:35

Jā, varētu būt ticami


Mari 18.novembris, 11:12

Šķiet, ka varētu būt Pelēkbaltā pumpurīte?


mufunja 17.novembris, 21:34

Paldies, Julita. Es to nebūtu varējis izdarīt.


nekovārnis 17.novembris, 19:33

Paldies, Valda! :)


Vīksna 17.novembris, 19:28

Čemurainais puķumeldrs, Butomus umbellatus.


Vīksna 17.novembris, 19:26

Smaržīgā kalme, Acorus calamus.


adata 17.novembris, 18:22

Šīs abas sugas šādā stadijā ir vienādi koši oranžas. Lai precīzi pateiktu, kura ir kura, jāmikroskopē.


Mari 17.novembris, 18:20

Paldies, Iveta! :) ... Īpaši par cepumu :D :D


adata 17.novembris, 18:19

Kādreiz es visas atzīmēju kā "koksnes", bet nav tik vienkārši. Tagad tik daudz jaunu vilkpienaiņu sugu, ka bez mikroskopēšanas nekā.


adata 17.novembris, 17:53

Apsveicu! Nu, tur ir jābūt ķērienam tādus krikumus pamanīt un pēc tam noteikt! Cik maz vajag, lai palaistu garām... Vispār patīk skatīt Maritas gļotsēnes, tā pamatīgi izpētītas. Saprotami, viens novērojums - no sākuma līdz galam! Apbrīna un cepums par to!


Mari 17.novembris, 15:45

Jā, laikam gan, visticamāk, ka Cerylon sp. Paldies, Marek!


nekovārnis 17.novembris, 15:33

Varbūt kāda mizasvabole Cerylon sp.


dziedava 17.novembris, 15:31

Es atkal apbrīnoju, kādus retumus Tev izdodas atrast. :)) Es uz to pusi aizbraucu - nikā nau :D


Mari 17.novembris, 15:30

Jauki, paldies! :)


dziedava 17.novembris, 15:28

Tur bija skaists perīdijs, brīnišķīgs kapilīcijs un perfektas sporas - nekādu problēmu :D. Problēma ir ar sistemātiku un attēliem, ar ko salīdzināt. Bet nu šī vismaz atbilst nosaukumam "spīdīgā" :).


Mari 17.novembris, 15:25

Varbūt kāda no Teredidae?


dziedava 17.novembris, 15:25

Mikroskopēju. Atbilst tipiskai Perichaena corticalis.


Mari 17.novembris, 15:18

Apbrīnoju Tevi, Julita! No tās mazās kripatas izdevās tikt līdz sugai!!! Super!


dziedava 17.novembris, 13:13

Lasu Nannengu. Viņa apraksta kaut ko jau mūsu eksemplāriem līdzīgāku (ar mazām galviņām), piebilstot, ka materiāla ir tik maz, ka priekš tipa parauga, sugas izdalīšanai, nepietiek. Varbūt tur arī ir problēma, ka tādi sīki un gadās tik mazā skaitā, ka īsti nekā nav, no kā aprakstīt sugu. Te jau arī - divi eksemplāri, abi mikroskopēti. Paraugam nekā nepaliek, ja vien nesaglabā stikliņu. Bet jaunas sugas aprakstam jau ar to nepietiek.


dziedava 17.novembris, 12:27

Mikroskopēju, visu ko jaunu uzzināju. :D 2023. gada oktobrī publicēts raksts, kurā Paradiacheopsis rigida tipa eksemplārs (un tam līdzīgie) tiek pārlikti uz Comatricha ģinti - tagad kā Comatricha rigida. Un aprakstīta suga, vadoties no tipa eksemplāra, piebilstot, ka daudzviet šī suga ir pārprasta un nepareizi saprasta. Piemēram, franču noteicējā (ko es un daudzi citi izmanto) esošie Paradiacheopsis rigida attēli neatbilstot tipa eksemplāram (kas tagad kā Comatricha rigida), jo kājiņa ir daudz garāka un arī kapilīcijs citāds. Bet netiek uzrakstīts, kam atbilst - acīmredzot, - nekam. :D Jāteic, ka gan mans 2021. gada eksemplārs, gan šis ir ar maziņām galviņām un proporcionāli ļoti garām kājām, kas neatbilst tikko aprakstītajam Comatricha rigida. Latvijā man ir vēl viens 2022. gada novērojums, kas Comatricha rigida aprakstam atbilst jau labāk - galviņa lielāka un kājiņa īsāka, un kapilīcijs tiešām stingrāks. Tā ka es pat teiktu, ka mums Latvijā zem "Paradiacheopsis rigida" ir divas sugas, no kurām viena ir aprakstīta un otra nē..


FunnyFox 16.novembris, 21:45

Paldies, Uģi!


CerambyX 16.novembris, 21:15

Priežu vai ceriņu sfinga kūniņa.


Vīksna 16.novembris, 10:25

Paldies !


dziedava 16.novembris, 09:01

Drīzāk tā ir sēne uz zirnekļa, varbūt zirnekļu milnene


Ziemelmeita 16.novembris, 08:40

Paldies,Ansi, par sūnu noteikšanu!


Ziemelmeita 16.novembris, 08:31

Paldies,Renāte, par labojumu!


mufunja 15.novembris, 18:24

Piekrītu, Julita. Es nevarēšu visu pienācīgi izpētīt.


Divpēdis 15.novembris, 18:03

Paldies par noteikšanu, Artur!


ekologs 15.novembris, 17:31

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii).


Vīksna 15.novembris, 10:11

Draugod galerijās vismaz atradu un sanāk arī cits datums, vieta gan apmēra tā pati.


Vīksna 15.novembris, 09:46

Kad paputēja agrāk dators ne viss saglabājās.


CerambyX 15.novembris, 01:22

Pirmajos 3 foto Deraeocoris trifasciatus,


VitaS 14.novembris, 23:07

Prieks, ka var nebūt spānis :) Jā, ir tur priežu skujas.


paliec 14.novembris, 21:01

100% drošai noteikšanai jāpreparē, bet, ja otrajā attēlā redzamais ir priežu skujas, tad es drīzāk teiktu, ka šis būs rūsas kailgliemezis Arion fuscus. Spānijas kailgliemezim ādas kārpiņām būtu jābūt rupjākām un dzīvniekam lielākam. Krāsojums atbilst abām sugām.


dziedava 14.novembris, 20:46

Laikam jau drošāk būs, ja es to paraugu dabūšu pie sevis. Viena non svarīgākajām pazīmēm ir 1 mkm garas adatiņas sporām. Un te es tās pārliecinoši neredzu. Par citām pazīmēm salīdzinu Lamproderma muscorum -- L.violaceum/L.nigrescens (kam arī kapilīcijs galos gaišāks): Sporas 10-12 mkm (Eiropas versijai līdz 14 mkm) -- 8-10 mkm (šajā novērojumā drīzāk 10-12 mkm, kas labāk atbilstu L.muscorum Amerikas versijai) Galviņas diametrs 0,3-0,5 mm -- 0,4-1 mm (šajā novērojumā 0,55-0,65 mm) Kopējais garums 0,6-1 mm -- 0,6-1,8 mm (šajā novērojumā līdz 0,9 mm). Ja sporām būtu skaidri redzamas adatiņas, tad es pieņemtu drīzāk L.muscorum ideju, bet šobrīd šaubos.


nekovārnis 14.novembris, 18:33

Paldies, Uģi! :)


mufunja 14.novembris, 16:30

Julita, es pievienoju foto.


IlzeP 14.novembris, 16:26

Varbūt šo var paskatīt kāds gliemežu zinātājs? Ja spānis, tad esot jauna vieta.


dziedava 14.novembris, 14:38

Edvin Johannesen (14.11.2025.): "This is a very confusing group of species, and I suspect vastly misinterpreted over the years. I think the substrate/habitat is important and I would say there it's a good match with S. foliicola." Jāpārskata arī citi, kas noteikti kā Stemonitis fusca var. nigrescens.


mufunja 14.novembris, 14:13

Centīšos visu izskatīt detalizēti.


dziedava 14.novembris, 11:35

Man ir aizdomas par Lamproderma muscorum, kas būtu jauna Baltijā un reta pasaulē (11 valstis, atradnes gk Amerikā; Eiropā tikai Norvēģijā un Francijā), tāpēc, lai noteiktu, detaļas vajag redzēt skaidri, lai arī citu kandidātu man šobrīd nemaz nav, ja visi mērījumi veikti pareizi.


dziedava 13.novembris, 21:57

Varbūt. Bet divas retas pazīmes kopā (tumša kolumella un sēdoša) jau ir aizdomīgi. Kad zinātnē izdala jaunu sugu, tad jābūt vismaz divām stabilām atšķirības pazīmēm. Ar vienu nepietiek. Bet te divas jau ir :).


Mari 13.novembris, 21:36

Varbūt šis arī ir D.umbilicatum variants ar tumši brūno kolumellu? Vēl, iespējams, perīdija iekšpusi klāj grūti atdalāms plāns gaiši brūns apvalks ( pēdējais att.).


dziedava 13.novembris, 21:09

Jā, interesanti. Un bez kājiņas. Varbūt ir kaut kas, ko es nezinu.


adata 13.novembris, 20:58

Manuprāt, dižskabāržu fleogena.


Mari 13.novembris, 19:46

Pieliku vēl divus kolumellu attēlus dažādās gaismas intensitātēs - cik nu es varēju saskatīt tā ir tumši brūna grubuļaina.


dziedava 13.novembris, 17:24

Lasu D.umbilicatum aprakstu (Neubert) - kolumella bēša, gaiši brūna, retāk tumši brūna.


dziedava 13.novembris, 17:18

Hmm, man izskatās, ka aplipušas ar sporām, tāpēc tumšas. Tā nevar būt?


Mari 13.novembris, 17:02

Paldies, Julita! Mani samulsināja tumšās kolumellas, pat skrāpējot neizdevās gaišu švīku iegūt.


dziedava 13.novembris, 15:20

P.S. Eksistē vēl līdzīga, sēdoša, Diderma indicum, bet tā saistīta ar sūnām / nobirām. Bet arī viens, čaumalai līdzīgs perīdija slānis, sporas, ja apaļas, tad 8,5-10 mkm.


dziedava 13.novembris, 13:08

Sporām arī vajadzētu labāk redzēt rakstu, vai tās ir ar adatiņām?


dziedava 13.novembris, 13:06

Vajadzētu labāk redzēt kapilīciju, kāds tas ir, kā zarojas. Vai tiesa, ka zarojas tikai galos un pašos galos ir gaišs?


dziedava 13.novembris, 12:48

Man šķiet, ka būs pērļainās olītes sēdošā forma. Noteicējā teikts, ka var būt arī sēdoša.


mufunja 13.novembris, 09:50

Žēl, ka pašu sēņu nav, bet pēc apraksta es atklāju, ka tas pieder Coprinellus domesticus. Ozonium.


Mari 13.novembris, 09:17

Paldies, Julita!


dziedava 13.novembris, 07:54

Dzelksnīte nebūs, jo tai kapilīcijs viss kaļķains, bet pumpurītēm ir kaļķaini mezgliņi, kas savienoti ar caurspīdīgiem bezkaļķa pavedieniem


adata 12.novembris, 22:14

Skaisti saplaisājusi, kā tādi mazi mafiniņi!


Mari 12.novembris, 20:54

Vieta mitra, bet ne pārlieku. :)


dziedava 12.novembris, 20:44

.. un trešo dienu, lai izskatītu visus DD novērojumus un izlasītu visus komentārus. ;))


dziedava 12.novembris, 20:42

Super! Tā vieta bija ļoti mitra?


Bekuvecis 12.novembris, 19:48

Jā, var arī tā.


Amanda 12.novembris, 19:41

Jūras ērglis


Amanda 12.novembris, 19:41

Baltvēderi


adata 12.novembris, 19:11

Sākumā domāju, ka tie baltie krikumi uz lapoņiem būs kāda sēne, bet nē, tie ir peltīgerai piederoši.


IlzeP 12.novembris, 16:45

Paldies, Iveta! Šo arī pierakstīšu.


adata 12.novembris, 14:59

Ilze, man ir vēl viens, kas apliecina Julitas darbīgumu, un ko esmu sev uzrakstījusi kā moto: "Man vajag dienā divas dienas - vienu dabā, otru pie datora. Citādi ne šo, ne to nevar pagūt pilnībā." Diemžēl, datumu nepiefiksēju. Tādi nu mēs tie sekotāji esam!


dziedava 12.novembris, 14:38

:D


IlzeP 12.novembris, 09:33

"Purpurlāsene Ascocoryne albida"?


Bekuvecis 11.novembris, 19:41

Paldies! Var konkretizēt kā 'askusēne'. Vai 'purpurlāseņu ģints askusēne'...


meža_meita 11.novembris, 19:26

Ispējams, ka tie baltumi ir kāda lihenofīla sēne, bet pēc konkrētajiema attēliem nevarēs saprast.


IlzeP 11.novembris, 18:50

Darīts! Es tikai nezinu, vai nevajadzēja kaut ko konkrētāku par "sēni".


Matrus 11.novembris, 18:45

Paldies par gulbju kontrolēm, šos visus poļu gulbjus (immutabilis) apgredzenoju turpat oktobrī, abi pieaugušie ir viņu vecāki.


IlzeP 11.novembris, 18:25

Šo Julitas citātu ieglabāju.


Bekuvecis 11.novembris, 11:23

Admini, sugu vajadzētu arī ieviest DD sarakstā.


Mari 11.novembris, 11:03

Sporas 9-10 mkm, augļķermeņi sēdoši, bez kātiņa. Auga uz sūnām apaugušas lapukoka kritalas.


dziedava 11.novembris, 07:13

Mums ir jābūt profesionāļiem. Neviens cits mūsu vietā nebūs. Bet vilkpienainēm ir sarežģīti arī, jo uzreiz 50 jaunas sugas apgūt nav vienkārši. Un tā kā to ir tik daudz, tad jāskatās visas pazīmes. jo mazāks pazīmju kopums pārklājas vairākām sugām.


mufunja 10.novembris, 20:23

Tas ir paredzēts profesionāļiem :)


dziedava 10.novembris, 20:21

Vajadzīgi divi filtri, ko uzlikt zem stikliņa (uz apakšējās gaismas) un virs stikliņa (vai pavisam augšā - skrūvējamajā "galvā" ). Vilkpienainēm ir pavisam citādāk nekā citām gļotsēnēm. Tas ir kā cita sugu grupa būtu.


mufunja 10.novembris, 20:15

Es nezinu, vai es to redzēju vai nē:( Diametrs ir 3-4 mm.


mufunja 10.novembris, 20:10

Cik tas viss ir sarežģīti. Polarizētai gaismai ir nepieciešams polarizators?


adata 10.novembris, 19:58

Manuprāt, grūti briest. Kur plānāks plazmodijs, vēl var saprast, bet kur biezāk, tur grūtāk, plus lietus pašķaida. Intereses pēc atvilkšu uz māju.


dziedava 10.novembris, 19:53

Var jau būt, ka viss kārtībā, tagad tik tās pārsliņas pa virsu jāsagaida, un būs pilns komplekts.Es tik neesmu redzējusi pilnīgi melnus ne tīģerus, ne tīģerīšus ;)). Jā, ar traumētu attīstību (vai vnk citādākos apstākļos) kājiņa arī var izpalikt, un tad bez lielas pieredzes neko nevar saprast.


adata 10.novembris, 19:44

Nu, melnas! Varbūt būšu pārsteigusies, par kājiņu nepateikšu, aiziešu vēl apskatīt. Vai Jums ir kāda doma, kas cits tas varētu būt? No plazmodija bildēta tā pati vieta dažādās dienās, bet visu laiku smidzina, norakstīju uz sliktu attīstību. Nu, jā, zem un virs tā melnā ir tīģerkrāsas bumbiņas ar kājiņu. Ja ir cits variants, iešu ņemšu paraugu, mājās atnestais kaut cik nobriest, dabā nekā. Plazmodijs oranžs.


Richard 10.novembris, 19:28

On the beach


dziedava 10.novembris, 19:14

Tos pūslīšus, kas 2. attēlā no apakšas ir mērīti, vajag redzēt vislielākajā palielinājumā, lai redzētu, vai tur iekšā ir eļļas pilieni. Un vajag polarizētajā gaismā skatīties kristālus. Bez divām svarīgām pazīmēm (eļļas un kristāliem) pēc jaunā noteicēja īsti neko nevar iesākt :(. Un arī vilkpienaines diametrs obligāti vienmēr jānomēra. Es jau arī ar visām noteiktām pazīmēm mokos, ne jau visas sugas ir arī aprakstītas.


dziedava 10.novembris, 19:09

Melnas? Kājiņas ir?


mufunja 10.novembris, 18:25

Julita, esmu pievienojusi foto. Visu, ko varēju redzēt.


Richard 10.novembris, 11:56

Paldies, CerambyX!


Mežirbe777 10.novembris, 11:39

Calicium viride


Bekuvecis 10.novembris, 10:09

Jā, sugas anamorfa - ar viencipara milimetros mērāmu augstumu un tikai pāris mm diametrā. Tikmēr teleomorfa (gaišbrūns disks vai sekls kausiņš līdz 1 cm diametrā) , dēvēts arī par Ascocoryne solitaria, pagaidām nav Latvijā konstatēts. Tā vai citādi, jauna suga Latvijai. Korektākais zin. nosaukums pēc tagadējiem standartiem - abām formām Ascocoryne albida [ne albidia]. Par piemērotu latvisko nosaukumu jādomā. Par cik abas formas ir vizuāli tik atšķirīgas, nav viegls uzdevums.


Edgars Smislovs 10.novembris, 07:57

Šeit būs dzirdēta saucienu sērija migrācijā uz D, lidojumā novērota, fotografēta 'maza' stērste, foto kvalitāte neļauj noteikt līdz sugai. Ticami tas pats putns vēlāk izprovocēts nedaudz uz D, tādēļ AĻ novērojumā cits punkts.


CerambyX 10.novembris, 00:25

Vai arī šis ir tas pats? https://dabasdati.lv/lv/observation/59jf75gupbdmee4jbsn6bg3si2/ Vienkārši vietas kartē nesakrīt.


CerambyX 09.novembris, 23:18

Vai būs foto? :)


Agnese 09.novembris, 23:14

Paldies, Valda! Herbāriju pagājušogad atdevu Daugavpilij. Ja vien kaut ko atmiņa nav galvā sajaukusi, P. šo noteica kā C. pseudobrizoides.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts