Aktīvie lietotāji: 276 Šodien ievadītie novērojumi: 158 Kopējais novērojumu skaits: 2260148
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Latvijas Dabas fonda putnu tiešraidēs šosezon izlidojuši 27 jaunie putni
Pievienots 2025-10-15 16:40:42

Aizritējusi kārtējā, nu jau četrpadsmitā, Latvijas Dabas fonda (LDF) dabas tiešraižu sezona. Šogad vērotājiem bija iespēja sekot 11 putnu pāriem un novērot 27 mazuļu izlidošanu. Tiešraižu skatījumu skaits sezonas laikā pārsniedza 6 miljonus. Kopumā šo var uzskatīt par veiksmīgu sezonu, jo visās ligzdās, izņemot abas melno stārķu ligzdas, tika izdētas olas un visās šajās ligzdās redzējām izaugam un izlidojam mazuļus.

"Putnu tiešraides jau kļuvušas par daļu Latvijas un arī citu valstu putnu interesentu dzīves, tā veidojot labāku izpratni par dabas procesiem. Diemžēl šobrīd putniem un dabai kopumā visā pasaulē un arī Latvijā klājas arvien grūtāk, jo dabas daudzveidība turpina samazināties. Tāpēc cilvēku izpratnei un arī vēlmei rīkoties dabas labā ir vēl lielāka nozīme, un mēs ceram, ka tiešraides te palīdz," saka Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda ornitologs un tiešraižu projekta vadītājs.

Jūras ērglis Durbē

Durbes ligzdā šogad, kā ierasts, ligzdoja ērgļu mātīte Milda, kuru pazīstam kopš 2017. gada. No 2024. gada beigām Milda uzturas pārī ar tēviņu Zorro/Zori, šogad pāris ligzdā izaudzināja divus mazuļus  Leo un Neo. Jaunie ērgļi pirmajā lidojumā devās jūlija sākumā. Oktobra sākumā ligzdu joprojām apmeklēja kāds no ērgļiem, laikā pēc ligzdošanas sezonas beigām te redzēti arī citi meža iemītnieki.


Jūras ērgļa jaunais putns Neo Durbes ligzdā 21.09.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Zivjērglis

Ligzda Kurzemē, ko vērojam kopš 2024. gada, ir zināma jau kopš 2004. gada. Šogad iepriekšējā gada pāris Selga un Svings atgriezās ligzdā 7. aprīlī. Sešu dienu laikā, aprīļa beigās, Selga izdēja trīs olas. Izšķīlās tikai viens mazulis, kam tika dots vārds Gaidis. 4. jūlijā mazulis tika apgredzenots un nosvērts. Svars (1550 grami) atbilda mātītei, līdz ar to mazuļa vārds tika labots uz Gaidu. 21. jūlijā Gaida devās savā pirmajā lidojumā, bet ligzdā bija redzama līdz augusta beigām.


Zivjērglis atnes zivi 25.07.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazais ērglis bērzā

Abi ligzdas saimnieki Laila un Uldis atgriezās ligzdā 15. aprīlī ar pāris stundu starpību. Pirmā ola tika izdēta 28. aprīlī, savukārt otra – 2. maijā. Kopš maija ērgļi piedzīvoja uzmācīgu sīļu uzmanības izrādīšanu, kas mitējās tikai jūnijā. Jaunais putns Grieta izšķīlās 7. jūnijā, otra ola tā arī neizšķīlās, to augusta beigās aiznesa cauna. Grieta jūlija beigās sāka lēkāt pa tuvējiem zariem un 1. augustā devās savā pirmajā lidojumā. 11. septembrī mazie ērgļi ligzdā tika redzēti pēdējo reizi.


Mazo ērgļu ligzda bērzā, saimnieks piedzīvo uzmācīgu sīļa uzmanību 27.04.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums


Mazo ērgļu ligzda bērzā. Cauna aiznes nešķīlušos olu 23.08.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazais ērglis eglē

Mazo ērgļu ligzdā eglē jau septīto sezonu ligzdoja Anna un Andris, kuri šogad veiksmīgi izaudzināja vienu jauno putnu. Putni no migrācijas atgriezās gandrīz divas nedēļas vēlāk nekā 2024. gadā – 13. aprīlī Anna, bet nākamajā dienā Andris. 30. aprīlī un 4. maijā tika izdētas olas, mazuļi izšķīlās 7. un 12. jūnijā. Atšķirībā no ligzdas bērzā, kur otra ola neizšķīlās, šeit varējām vērot mazajiem ērgļiem raksturīgo siblicīdu – jaunākais mazulis nepiedzīvoja trīs dienu vecumu, jo tika nogalināts. Izdzīvojušais mazulis, kas tika nosaukts par Reini, 1. augustā veica pirmo lidojumu. Ligzdu pēdējie atstāja abi pieaugušie putni, kas tur manīti vēl 21. septembrī.



Mazo ērgļu pirmā ola ligzdā eglē 02.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lauku piekūns

Otro sezonu sekojām lauku piekūnu ligzdošanai būrī Skrīveru apkaimē un bijām liecinieki sešu jauno putnu izaudzināšanai. 23. martā ligzdā pirmais ieradās tēviņš un vēlāk tajā pašā dienā viņam pievienojās mātīte. Piekūniem, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, tika doti vārdi Tilla un Tango, lai gan pilnīgas pārliecības par to, ka tie ir tie paši putni, nebija. Laikā no 23. aprīļa līdz 3. maijam tika izdētas sešas olas, kuras visas izšķīlās laikā no 29. līdz 31. maijam. 13. jūnijā mazuļi tika apgredzenoti.


Lauku piekūnu pāris būrī 25.03.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Ligzdā visiem ātri kļuva pa šauru un 29. jūnijā pirmais no jaunajiem putniem devās savā pirmajā lidojumā. Pēdējo reizi kāds no jaunuļiem ligzdā tika redzēts 23. septembrī. Lauku piekūns ir tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā, tādēļ ligzdas apkārtni tie pamet salīdzinoši vēlu.

Baltais stārķis

Jau piekto gadu LDF sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā. Pirmajā gadā balto stārķu ligzdošana bija neveiksmīga, tomēr turpmāk katru gadu ligzdošana ir bijusi sekmīga, šogad ligzdu atstāja trīs mazuļi.

Marta beigās ligzdā atgriezās mātīte, ko nodēvēja par Mammu, un pēc pāris dienām divi tēviņi sacentās par iespēju ligzdot kopā ar viņu. Ligzdot palika tēviņš, kurš tā brīža laikapstākļu ietekmē (aprīlī uzkrita neliels sniegs) tika nosaukts par Tio. Laikā no 10. līdz 19. aprīlim, identiski, kā iepriekšējā gadā, tika izdētas piecas olas, kuras izšķīlās laikā no 15. līdz 21. maijam. Maija beigās Mamma izmeta jaunāko mazuli no ligzdas, un nākamajā dienā to pašu ar vēl vienu mazuli izdarīja Tio. Pārējie trīs jaunie stārķi veiksmīgi izauga un 20. jūlijā devās savā pirmajā lidojumā, savukārt 4. augustā tie ligzdā tika redzēti pēdējo reizi. Pēdējo reizi ligzdā tika redzēts Tio, kurš to pameta 13. augustā.


Baltie stārķi ligzdā 05.04.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnais stārķis Ogres novadā

Melnā stārķa ligzdā 17. aprīlī atgriezās pērnā gada tēviņš Ogris. Lai gan vēlāk ligzdu sāka apmeklēt arī mātīte, tas notika pārāk vēlu sezonā un ligzdošana netika uzsākta. Jūnija beigās tiešraide tika pārtraukta spēcīga vēja radītu tehnisku problēmu dēļ.


Melnie stārķi ligzdā 30.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnais stārķis Rīgas mežos

Līdzīgi, kā melno stārķu ligzdā Ogres novadā, arī šeit ligzdošana netika uzsākta. Ligzdā epizodiski uzturējās viens putns un tikai 23. jūlijā te tika redzēts pāris.


Melnie stārķi ligzdā 23.07.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Svīre

Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tās uzsāk ligzdošanu vēlu, un, kā to pierādīja arī šī gada notikumi Cēsu pils būrī, var ligzdot ligzdā, ko pirms tām jau paspējuši izmantot agrāki citas sugas ligzdotāji.

Tiešraide no pils mūros esošā būra tika uzsākta 22. aprīlī. To sāka apdzīvot mājas strazdu pāris, kas izdēja olas, no kurām izšķīlās pieci mazuļi. Īsi pēc izšķilšanās viens no mazuļiem gāja bojā, savukārt vēl vienu jauno strazdulēnu no ligzdas izmeta svīres, kas būrī pārradās 22. maijā. Atlikušie trīs jaunie mājas strazdi 28. maijā veiksmīgi izlidoja no ligzdas, tomēr vēl pirms tam vairākas dienas dzīvoja "komunālajā dzīvoklī" kopā ar nākamajām ligzdas saimniecēm svīrēm – bija situācija, kad naktī būrī vienlaikus gulēja gan abas svīres, gan trīs jaunie mājas strazdi. Dienas laikā mājas strazdi baroja jaunos putnus, kas brīžiem bija pakāpušies uz turpat blakus gulošās svīres muguras.

Pēc strazdu izlidošanas ligzdošanas stafeti pārņēma svīres, kas olas izdēja 2. un 6. jūnijā. Mazuļi izšķīlās 22. un 25. jūnijā un atstāja ligzdu 3. un 4. augustā.


Jaunie strazdi un svīres nakšņo būrī 27.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Zemgalē

Šo ligzdu tiešraidē vērojām pirmo gadu, tā atrodas kaimiņos mazo ērgļu tiešsaistes ligzdai eglē. Vanagiem doti vārdi Miks un Mona. Vistu vanagu mātīte laikā no 5. līdz 12. aprīlim izdēja trīs olas, kuras visas izšķīlās maija vidū, jaunākais mazulis īsi pēc tam gāja bojā. Atlikušie divi jaunie putni veiksmīgi izauga un atstāja ligzdu.


Vistu vanaga ligzda Zemgalē 17.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā (ligzda Nr.1)

Sekošana pilsētas vistu vanagu gaitām šogad bija iespējama no divām ligzdām, kas atrodas Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Vistu vanagu pāris skatītājiem atrādījās jau pirmajā tiešraides dienā 16. janvārī. Mātītei Pērlei uz kājas ir metāla gredzens, tā ir gredzenota kā mazulis ligzdā Juglā, Bābelītes ezera krastā 2020. gadā, savukārt tēviņam ir gan metāla, gan melns plastmasas gredzens H44, putns ir gredzenots kā mazulis ligzdā Zasulaukā 2020. gadā.

Laikā no 21. līdz 30. martam tika izdētas četras olas, kas visas izšķīlās maija pirmajās dienās. 22.maijā mazuļi tika apgredzenoti.


Vistu vanagu gredzenošana 22.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanaga ligzda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā (ligzda Nr. 2)

Atšķirībā no pagājuša gada, kad šī ligzda tika izmantota ligzdošanai, šogad par savu galveno mājvietu pāris izvēlējas ligzdu Nr. 1, tomēr arī ligzdā Nr. 2 ik pa laikam varēja redzēt apmeklētājus – gan ligzdas saimniekus, gan svešus putnus.


Vistu vanagu pāris ligzdā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā 18.02.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Peļu klijāns

Aprīļa sākumā ligzdā atgriezās iepriekšējā gada saimniece – melnā klija Golda, taču jaunie ligzdas saimnieki – peļu klijānu pāris – to padzina. 14. aprīlī mātīte iedēja pirmo olu, nākamajās dienās vēl divas. No 19. līdz 24. maijam izšķīlās trīs mazuļi. Izdzīvoja divi, kam tika doti vārdi Pēcis un Bose. Jūlijā abi uzsāka pirmos lidojumus.



Peļu klijāna mazuļiem atnests kurmis. 17.06.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lielais dumpis

Tiešraidē vērojamā lielā dumpja ligzda atrasta 14. aprīlī. Atrašanas brīdī ligzdā bija piecas olas. Kamera pie ligzdas uzstādīta 16. aprīlī. No 5 izdētām olām maijā izšķīlās 4 mazuļi, bet izdzīvoja trīs. Maija beigās jaunie putni sāka pētīt ligzdas apkārtni. No 2. jūnija nakšņoja citur, atgriežoties ligzdā tikai pa dienu, un 5. jūnijā redzēti pēdējo reizi.


Lielais dumpis. Ligzda niedrēs 15.05.2025. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Šajā apskatā tika izmantoti Dabasdati.lv Foruma materiāli. Paldies Foruma dalībniekiem par ligzdu norišu komentēšanu un ilglaicīgu vērtīgas informācijas uzkrāšanu!

Putnu tiešraides var vērot Latvijas Dabas fonda mājaslapā, YouTube kanālā, kā arī LMT viedtelevīzijā.

Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – tiešraižu kameru skatītāju ziedojumiem. Ziedot tiešraižu atbalstam var šeit, kā arī ar Mobilly aplikācijas starpniecību un ziedojumu kastītēs lielākajos tirdzniecības centros.

4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina mūsu atbalstītājs LMT.

Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, kā arī visiem tiešraižu foruma dalībniekiem un moderatoriem, kuru iesaiste palīdz iegūt pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par norisēm ligzdās.

Informāciju sagatavoja:

Jeļena Žukova, Liene Brizga-Kalniņa

Latvijas Dabas fonds

www.ldf.lv

2025-10-13

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Turdus merula - 2025-11-07 Ilona_rasa
Remiz pendulinus - 2025-11-07 Aigars
Ciconia ciconia - 2025-11-07 dzenis
Dryobates minor - 2025-11-07 Ilona_rasa
Exidia cartilaginea - 2025-11-07 VijaS
Bombycilla garrulus - 2025-11-07 Ilona_rasa
Neckera pennata - 2025-11-07 VijaS
Nezināms
Ignotus
@ dekants
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 06.novembris, 21:22

Iveta - šitas bija trīs zaķi ar vienu šāvienu :D - jauks komentārs, info, ka Dziedava tiek izmantota un norāde, kas jālabo! Paldies!!! Izlaboju :)


adata 06.novembris, 21:08

Mazs, bet skaists atradums! Julita, Jums "Dziedavā" gļotsēņu pārskatā pie pilienītēm - futbolsporu pilienītei "pielikusies" zeltpūšļu pilienītes bilde.


Alvis Āboliņš 06.novembris, 19:06

Plēšputna ligzda


dziedava 06.novembris, 09:36

Jā, interesanti, gaišā puse izskatās izteikta. Sporu izmēri arī nobriedušākām tādi paši? Visus paraugus, ko pagaidām nav izdevies noteikt, var iedot Vijai, mēs ar viņu tiksimies. Es vēl pagaidām neesmu "noslēgusi" vilkpienaines, un vēl citi darbi darāmi, bet kaut kad pieslēgšos arī dotajiem paraugiem :)


dziedava 06.novembris, 09:32

Jā, kamēr nav noteikts, saglabāt vajag, ja reiz ievākts.


Mari 06.novembris, 09:22

Pieliku vēl pāris sporu att. dažādos rakursos, bet katrā ziņā šim vismaz paraudziņš ir.


Mari 06.novembris, 09:19

Nē, diemžēl paraudziņš nav saglabājies, jo domāju, ka šis nav nekas īpašs :( Bet no kļūdām mācīšos - visu kas nav noteikts centīšos saglabāt.


dziedava 06.novembris, 09:13

Marita, un es gaidu kādu komentāru par šo brīnumu - vai paraugs ir saglabājies?


dziedava 06.novembris, 09:10

Ja nav brūnas, bet pelēkas, turklāt ar tik lielu diametru (>1 mm), tad šobrīd ticamākais šķiet D.umbilicatum var. macrosporum. Bet tad man pašai jāredz sporas.


Mari 06.novembris, 09:05

Rūtiņa ir 1mm, par kājiņu es arī nevaru saprast - drīzāk nav nekā ir :) Nobriedušas ir netīri pelēkbaltas ar ļoti trauslu perīdiju. Pagaidām daivās neplaisā, grūti pateikt, kā plaisā, ja nepieskaras augļķermeņiem. "Kraukšķīgs perīdijs", tas ir kā? Pie mazākā pieskāriena tas saplīst gabaliņos, bet vai kraukšķ? :) Sarkans nav, iekšpuse perīdijam balta, bet pskatīšos vēl.


dziedava 06.novembris, 08:59

Pēc Neuberta atslēgas kājainas olītes ar lielām sporām ir D.rufum (tumši sarkanbrūnas; sporas vienmērīgi kārpainas) vai D.umbilicatum var. macrosporum. D.umbilicatum var. macrosporum tiešām varētu izskatīties līdzīgi, bet sporām rakstīts, ka ir tumšāku kārpu grupas (nevis viena puse gaišāka); - varbūt šajā mikroskopijā to nevar droši noteikt? Kapilīcija zīmējums šai varietātei atbilst precīzi.


dziedava 06.novembris, 08:30

Rūtiņa ir 1 mm? (nevis 0,5 mm?) Par kājiņu nevar saprast, drīzāk izskatās, ka nav, vai nu ļoti īsa? Nobrieduši augļķermeņi nepaliek balti, bet paliek brūni? Plaisā neregulāri (ne daivās)? Man te tuvākā sanāca Diderma subincarnatum, kas ir grupās, netīras miesas krāsā, ar lielu kolumellu un kapilīcija zīmējums ir tieši tāds - caurspīdīgs ar kārpām. Sporas 13-16 mkm, viena puse gaišāka. Bet diametrs minēts 0,5-1 mm, kolumella krēmkrāsas/miesaskrāsas, raupja (te izskatās gluda), un aug nobirās, ne uz kritalām. Diderma subincarnatum aprakstā minēts, ka šī suga ir viegli nosakāma pēc kraukšķīgā(? crustose) perīdija, sarkanīguma(?), sēdošiem augļķermeņiem un lielajām sporām. Kopskats ir līdzīgs starojošajai olītei, bet tai sporām būtu jābūt mazākām, 9-12 µm, un nav viena puse gaišāka, nu un plus jāatveras kā ziedam (kas nepilnīgi nobriedušam var nebūt).


dziedava 06.novembris, 08:06

Didymium crustaceum?


LMM 05.novembris, 22:15

Ar lielu varbūtību būs Macrogastra borealis (latestriata).


Mari 05.novembris, 22:03

Sporas 12.5-14 (17), viena puse tām izteikti gaišāka. Kapilīcija pavedieni bezkrāsaini ( cik nu izdevās saskatīt) ar kārpām.


megemege 05.novembris, 21:07

Skaidrs! Paldies, Valda par ziņu!


ekologs 05.novembris, 19:25

Paldies par labojumu, Uģi! :)


mufunja 05.novembris, 17:46

interesanti :)


dziedava 05.novembris, 17:34

Cik interesanti! Hiacintes sīpols kā substrāts minēts gan vācu noteicējā, gan Norvēģijā abām atradnēm - sanāk, ka hiacintes šai sugai ir īpaši mīļas.


mufunja 05.novembris, 17:00

hiacintes sīpols :)


dziedava 05.novembris, 16:51

Tikai substrātu vajadzētu precizēt - spuldze tā nevarētu būt, jo tās nesapūst :). Varbūt var uzrakstīt krieviski, lai ir droši, ka saprotam pareizi?


dziedava 05.novembris, 16:47

2. foto no beigām, kreisajā pusē skaidri var redzēt :)). Tumšums un izmērs arī atbilst, citu variantu nav :)


mufunja 05.novembris, 16:41

Vau! Pārsteigums tieši aiz mana loga. Paldies, Julita:):)


mufunja 05.novembris, 16:34

Julita, es pievienoju foto. Es neredzu gaišu līniju.


dziedava 05.novembris, 16:18

Nevar jau izslēgt, ka Tev ir jauna suga zinātnei :D. [Nevarētu teikt, ka es par tādām sugām šobrīd tā baigi priecātos ;D, gribas jau tomēr noteikt.. ]


dziedava 05.novembris, 16:16

Nu jā.. :))


dziedava 05.novembris, 16:06

Super, apsveicu! Tā varētu būt starp sapņu sugām (ar interesantām sporām un substrātu). Ceru kādreiz tikt arī pie parauga :))


Mari 05.novembris, 15:44

Es tā iedomājos (pafantazēju), ka tā "elastīgā izplešanās"varētu būt brīdī, kad nolobās perīdijs un kapilīcija gali ( galos esošais sazarojums) atbrīvojušies izplešas. Pārbaudot šo hipotēzi, galviņas izmēram pirms perīdija nolobīšanās vajadzētu būt nedaudz mazākam nekā pēc. Nav ne jausmas kā to praktiski izmērīt :D


Grislis 05.novembris, 12:25

Pagaidām nosaku kā Carex pseudobrizoides - lai tik interesanta suga nestāv pie nenoteiktām. Bet nu jāredz herbārijs - vārpiņu uzbūve.


dziedava 05.novembris, 12:18

Nannengā jau tas pats, dalījums pēc "expanding elastically" vai nē. Par parūkām īsti neko neatrodu.


Grislis 05.novembris, 11:56

Varētu būt Carex nigra. Kā jau Uldis saka - pavasarī ar grīšļiem baigi grūti :), jo galvenās pazīmes - pūslīši u.c. vēl nav nogatavojušās.


Grislis 05.novembris, 11:41

Nē, bet es reizi ceturksnī pārbaudu Dabasdatos iesūtītās īpaši aizsargājamās augu sugas, kuru atradnes tiek sūtītas uz Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzi. Jo ne vienmēr atradējs sugu ir pareizi noteicis. Dažkārt pēc foto ir grūti noteikt pareizo sugu, jo jāredz sīkākas pazīmes…


dziedava 05.novembris, 11:38

Lasu aprakstā "starp kuriem ir šauri, vārpstveida, dzelteni kaļķaini mezgliņi." un skatos uz 4. un 5. foto..


dziedava 05.novembris, 11:35

Ā un sporu lielums F.licentii ir 9-11 x 9 mkm. Un šajā novērojumā es pat redzu ovālas sporas


dziedava 05.novembris, 11:33

Paraugs jau nez vai ir saglabāts?


dziedava 05.novembris, 11:32

Uzzināju, ka eksistē tāds Fuligo licentii. Tikko izlasīju vācu aprakstu. Pēdējais teikums tulkojumā "Makroskopiski F. licenti nevar atšķirt no F. septica var. flava; Mikroskopiski lielās, tumšās, ovālās sporas ir skaidra atšķirības zīme.". Labrīt. :D Pagaidām nevienu attēlu neesmu atradusi.


Mari 05.novembris, 11:19

Sporas nekādi nevaru dabūt ārā, paraudziņš nu stāv tāds sažuvis...


Mari 05.novembris, 11:17

Ek, šim diemžēl paraugs nav saglabājies :(


dziedava 05.novembris, 11:10

Jā, nu šito man ar gribētos redzēt.


dziedava 05.novembris, 11:06

Kā šīm klājas? :)


dziedava 05.novembris, 11:04

Bet ja līdz manij kkad nonāktu paraudziņš, tad paskatītu sporas labākā kvalitātē, jo te jau raksts ļoti svarīgs.


dziedava 05.novembris, 11:01

Laikam jau šīs šobrīd ir diezgan bezjēdzīgi noteikt, kad ir procesā sugu dalīšana. Jo nevar jau noteikt pēc esošā. Šī pēc maniem priekšstatiem ir tipiska A.insignis, bet ja elateras nav 2-3 mkm, tad īsti nesanāk. Bet problēma gan jau, ka tās visas sugas vēl nav kārtīgi izdalītas un aprakstītas.


dziedava 05.novembris, 10:48

Sliecos uz A.insignis, ja kapilīcija platums (neskaitot ornamentu) ir 2-3 mkm.


dziedava 05.novembris, 10:32

Sporas gan drusku sanāk par lielu


dziedava 05.novembris, 10:18

Un latvisko nosaukumu NAV viegli iedomāties :D. "Debile" nozīmē "trausls, vājš". Aprakstā, iesakot kā nosaukumu Lamproderma violaceum var. debile, minēts ka šī varietāte "is probably a weak sessile growth of this species". Doma tātad, ka šī ir tāda kā neizdevusies "L.violaceum". Nu par debīlo lampīti nesauksim :)). Mans priekšlikums laikam būtu "sēdošā lampīte", jo tā sēdēšana te ir tas galvenais atšķirīgais. Bet varbūt ir kāda labāka ideja?


dziedava 05.novembris, 10:03

Papētīju. Zīmējumus var atrast darbā "The Myxomycetes of Britain and Ireland", 1999. (Man ir .pdf, gan jau internetā atrasts) un arī oriģinālā apraksta beigās; to var atrast te: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Lamproderma&por=gensi&id=2620&tipo=Btax&seepdf=si Sporas no L.violaceum atšķiras, jo ar tumšākām grupām un lielākas. Cik sapratu, L.debile svarīgākā pazīme ir kapilīcijs, kas ir tīklots, ar paplatinājumiem stūros. Nu laikam jau tā arī te ir! Apsveicu! :) Nu super suga, britu grāmatā bija pat izteikta hipotēze, ka tā ir endēms. Šobrīd gan tā ir atzīta "jau" 4 valstīs. Izskatās gan, ka visi tie atradumi ir seni, pārējie ir pārnoteikti no Lamproderma atrosporum. Droši vien ne tikai reta, bet arī grūti saprotama suga.


dziedava 05.novembris, 09:16

Rakstiņu jau gan neredz, bet maz ticams, ka koniskā, jo gals noapaļots, nevis strauji nosmailots.


dziedava 05.novembris, 09:04

Varbūt Physarum notabile, ja sporas ir tumšas ar gaišāku līniju


dziedava 05.novembris, 07:58

Jā, izskatās, ka šoreiz visas pazīmes ir vietā :)


megemege 04.novembris, 23:16

Labdien, Valda! Vai jūs būsiet šīs teritorijas eksperte un gatavojat ziņojumu?


CerambyX 04.novembris, 22:01

Šis tāds 'tricky', jo tiešām izskatās ne līdz galam nokrāsojies. Aizdomas vai tik nevarētu būt 'ļoti svaigs' Phylus melanocephalus? Galva tāda izteikti trīsstūraina, nosmailota. Aizdomas rada ciskas, kas jau galos tādas dzetlenīgas - tenellus it kā ciskas viscaur bāli zaļganas.


Osis 04.novembris, 21:02

Paldies Edgar!!!!


Grislis 04.novembris, 18:55

Arī šis atradums vairāk izskatās pēc Alpu raganzālītes. Vēl ir neliela iespēja, ka tā ir vidējā raganzālīte (lielās un Alpu raganzālītes krustojums), ja būtu iespēja redzēt herbāriju, jo pēc foto to ir grūti pateikt. Vidējā raganzālīte ir reti sastopama, tomēr tajā reģionā ir bijusi konstatēta, tāpēc iespējams ir. Atraduma autorei šovasar ir bijis arī tipisks lielās raganzālītes atradums - pie Strazdes, bet šis tomēr tāds neizskatās. Pagaidām laboju uz C.alpina, ja tomēr ir aizdomas, tad nākošvasar jāskata vēlreiz un šaubu gadījumā jāievāc herbārijs.


Grislis 04.novembris, 18:29

Man tomēr gribas apšaubīt, ka tā būtu lielā raganzālīte... Pēc spīdīgajām lapām un sirdsveidīgā lapas pamata spriežot, tā ir Alpu raganzālīte. Turklāt lielā raganzālīte parasti neveido šādas lielas, blīvas, masveidīgas audzes. Dabā noteikti vajag apskatīt, vai pie ziedkāta pamata ir neliela pieziedlapa, kas ir raksturīga Alpu raganzālītes pazīme, un tādas nav lielajai raganzālītei. Protams, arī izmēri abām sugām ir atšķirīgi.


kamene 04.novembris, 09:18

Paldies, Renāte! Pirmo reizi tādu redzēju.


ekologs 04.novembris, 08:24

Te salīdzinoši grūti noteikt, bet papētot pirmo bildi, t.i., kaut cik redzamu auss formu, tad ir varbūtība, ka arī šis īpatnis ir Rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula).


Siona 03.novembris, 21:19

Paldies! :)


nekovārnis 03.novembris, 20:41

Paldies, Uģi! :)


AZandovs 03.novembris, 19:57

Paldies par labojumu.


VijaS 03.novembris, 19:38

Gļotsēnes nebūs pūkainas :)


Mari 03.novembris, 16:54

Šķiet, ka būs Pērļainā olīte (Diderma umbilicatum).


Mari 03.novembris, 16:40

Sporas (10) 11-12 (14) mkm.


Lemmus 03.novembris, 16:30

Paldies par vilkpienaiņu noteikšanu! :)


dziedava 03.novembris, 07:48

Paldies, Marita! To, ka vilkpienaines dažādas, manīju jau sen, bet noteikšana gan nekādi nav no vienkāršā gala. Turklāt visas sugas jau vēl ne tuvu nav aprakstītas, tāpēc katru reizi jādomā, vai kkāda nesakritība ir vienkārši tāpēc, ka "mēs visi esam dažādi", vai tā ir pavisam cita suga. Pats Ļeontjevs ir mikroskopējis vismaz 61 sugu (starp tām ir arī vēl neaprakstītas sugas), bet ir vēl kādas 8, kas 2025. gadā aprakstītas Ķīnā bez Ļeontjeva palīdzības, nu tātad ap 70 sugām JAU ir apzinātas, bet cik vēl ir tādu, kas nav nonākušas aprakstītāju "nagos" ...


ekologs 02.novembris, 21:05

Es pēc trešās bildes vairāk skatījos. Tajā bildē vismaz kaut cik var redzēt ausu formu, kā arī kopumā izmērs un "kažoka" krāsojums atbilstošs.


IlzeP 02.novembris, 19:39

Viesturs Vintulis komentēja, ka vismaz vienā bildē noteikti ir rūsganais vakarsikspārnis.


megemege 02.novembris, 18:02

Paldies, Igor!


Mari 02.novembris, 16:54

Iveta, no vienas bildes jau grūti sugu noteikt, pārējie foto jau parādījās krietni vēlāk :)


Mari 02.novembris, 16:52

Apsveicu! :) Kas to būtu domājis, ka vilkpienainēm eksistē tik daudz sugu!


megemege 02.novembris, 16:27

Paldies, Ritvar! Jā bildes būs un Tev ir taisnība tā ir lauku lija!


Rekmanis 02.novembris, 16:06

Labdien! Aiga, domāju, ka tā ir lauku lija. Vai Tev ir fotogrāfijas, ko vari pievienot novērojumam?


Igors 02.novembris, 15:04

Bikšainais klijāns


VijaS 02.novembris, 14:45

Paldies, Artur!


CerambyX 02.novembris, 14:10

Gaišzilā zīlīte Latvijā nav redzēta vairāk kā 100 gadus (sk: http://www.putni.lv/cyacya.htm), un lai arī sugas sastapšana patiesībā ir visai ticama (un pat sagaidāma), tomēr bez foto un apraksta būs grūti šīs sugas novērojumu 'apstiprināt'. 4-5 putnu vienkopus arī rada pamatotas aizdomas, ka būs bijis kāds cits putns, jo, ja arī gaišzilās zīlītes retu reizi tiek novērotas mūsu reģionā (Somijā, Lietuvā, piemēram), tad tie gandrīz vienmēr ir atsevišķi putni.


dziedava 02.novembris, 10:20

Varbūt pērļainā. Te svarīgs arī galviņas diametrs.


ekologs 02.novembris, 10:19

Uz visiem 100% neesmu pārliecināts, lai vēl kāds paskatās, bet domas vedina uz Rūsgano vakarsikspārni (Nyctalus noctula).


ekologs 02.novembris, 10:13

Te man pēc Rūsganā vakarsikspārņa (Nyctalus noctula) izskatās.


ekologs 02.novembris, 09:46

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).


Mari 02.novembris, 09:35

Salīdzinoši netālu no iepriekš ieziņotās olītes, bet ar rakstu. Gaidu sporas :)


dziedava 02.novembris, 09:04

Galviņas raksts gan nav izteikts, tā ka nu kas zina..


dziedava 02.novembris, 09:02

Es teiktu, ka starojošā olīte, kam tagad augšanas laiks, bet tāda netipiski izlocīta vietām gadījusies. Parasti tā arī ir ļoti plata, vērts paskatīt izmēru (apaļajām)


Mari 02.novembris, 08:28

Sīkie gļotsēņu ēdāji-kārumnieki nograuzuši dažiem augļķermeņiem daļu perīdija un sporu, atklājot lielas baltas kolumellas (6.foto) :)


adata 02.novembris, 08:01

Šo nu gan man vajadzēja atpazīt! Bet tāda "nokarājusies" pavisam citādāk izskatās. Bieza un skaista!


dziedava 02.novembris, 06:42

Kopskats drīzāk kādu citu no pilienītēm atgādina


dziedava 02.novembris, 06:37

Dzeltenās var būt arī daudzveidīgā pilienīte, tās nereti ir kompānijā rudens pumpurītēm.


dziedava 02.novembris, 06:36

Pilienītes tādas pelēkas nemēdz būt. Tagad aug plaissporu pumpurīte uz apsēm, bet var būt arī kāda cita.


dziedava 02.novembris, 06:18

Piekrītu, Iveta. Ar tādu kopskatu (masu) no palampītēm varētu būt apkakles palampīte, bet tā ir vasaras sākuma suga, tagad tai galīgi nebūtu augšanas laiks. Tāpēc atliek lampītes, kas vēlā rudenī tiešām uzplaukst.


dziedava 02.novembris, 06:09

Vijumu skaits elaterām šķiet neskaidrs.Var paraugu pieglabāt. Bet varbūt vēl nav līdz galam nobriedušas, jo nenobriedušām sporas ir lielākas.


dziedava 02.novembris, 06:06

>10 km no iepriekšējās atradnes 2021. gada arī novembrī :)


dziedava 02.novembris, 06:01

Un sporām viena puse gaišāka :)


meža_meita 01.novembris, 22:01

Ošu ramalīna uz kuras parazitē lihenofīla sēne Abrothallus suecicus


Mari 01.novembris, 21:59

Šķiet, ka T.varia, bet mulsina neparasti lielās sporas.


Mari 01.novembris, 20:42

Krēpjainai kūlītei, šķiet, sporas savādākas.


adata 01.novembris, 20:39

Pilienītēm būtu pilienīšu formas augļķermeņi, šīm ir izteikti apaļas galviņas, tieva kājiņa. Varbūt kāda no lampītēm/ palampītēm.


adata 01.novembris, 16:04

Vai purpurlāsene.


adata 01.novembris, 15:56

Šī nebūs gļotsēne, kāda no sēnēm receklenēm, vēl jauna.


adata 01.novembris, 15:49

Kā krēpjainā kūlīte?


Mari 01.novembris, 08:31

Ļoti noderīgi, paldies! :)


dziedava 01.novembris, 08:23

Ja posmaini, tad diemžēl jā. Mani mulsina, ka Tev mikroskopijā nav "iekritis" perīdija tumšais rakstiņš, kāds man parasti mainīgajai sveķenītei bijis, tāpēc īsti droša par sugu neesmu. Bet no šīs sugu grupas it kā jābūt, sporas izskatās pazīstamas.


Ziemelmeita 01.novembris, 08:23

Paldies,Uldi!


dziedava 01.novembris, 08:20

Paldies, Vija, to es pat neiedomājos. :D


VijaS 01.novembris, 08:07

Vakarā papētīšu rūpīgāk, bet vispār sajūta bija, ka tie pavedieni ir posmaini, tāpēc norakstīju uz sēņu hifām.


VijaS 01.novembris, 08:06

Novērojumu atlasē pat sevi nav jāraksta - augšpusē ir iespēja ielikt ķeksīti "mani novērojumi".


dziedava 01.novembris, 07:54

To sadaļu "par mani" nevajag izmantot (tā ir beigta, jā), vajag caur novērojumu atlasi, tur var "Meklēt lietotāju", resp., ierakstīt sevi, un atlasīs visus Tavus novērojumus izvēlētajā laika posmā.


Mari 01.novembris, 07:42

Ar aplikāciju viss kārtibā, bet, ja es vēlos pievienot kādu informāciju ( foto) vēlāk,ir ļoti grūti atrast novērojumu. Caur sadaļu "par mani" praktiski neiespējami.


dziedava 01.novembris, 07:08

P.S. Marita, vai aplikācijai kas ir noticis vai izdomāji, ka tā tomēr nav ērti?


dziedava 01.novembris, 07:07

Jā, augšanas veids īpatnējs, bet citu variantu sugai arī nav


dziedava 01.novembris, 06:47

Te viens piemērs ar mizas sveķenīti un kapilīciju (foto no Norvēģijas parauga) : https://api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/4601031317/media/7a8887051e539e03820639d1c42f1063


dziedava 01.novembris, 06:39

Cauri daudziem foto stiepjas tievi pavedieni (neskaitot to resno striķi), vajadzētu tiem labāku tuvplānu - vai uz tiem nav bumbuļveida paresninājumi dažās vietās. Resp., jāsaprot, vai tie ir sēņu pavedieni, vai kapilīcijs. Mizas sveķenīti es tā pārliecinoši neesmu mikroskopējusi. Nezinu, vai tai var būt līdzīgas sporas kā mainīgajai sveķenītei, bet mizas sveķenītei sporas mazliet grupējas (to var nepamanīt) un galvenais - tai ir tādi tievi gludi kapilīcija pavedieni ar maziem bumbulīšiem.


Vīksna 01.novembris, 03:22

Paldies !


CerambyX 31.oktobris, 20:40

Nu ja būtu Baikāla krīklis vai vismaz baltacis... :)


adata 31.oktobris, 20:33

Kamēr gudrojos, Julita paspēja pirmā!


adata 31.oktobris, 20:31

Pie cepļa gluži gan nē! Lai pārāk strauji nesakalst, istabas temperatūrā var. Vispār, uz kāda šķīvīša mitru salveti, virsū paraudziņu, vēl virsū var kādu plastmasas vāciņu/kārbiņu uzlikt, tā, ar spraugu, lai elpo. Ik pa laikam jāvēro, lai nesāk pelēt.


dziedava 31.oktobris, 20:23

Uz mitrām salvetēm vai kā citādi (slēgtā/pusvirus kastītē), lai saglabājas mitrums, kamēr nobriest. Baidos, ka ceplis to varētu nenodrošināt.;D


meža_meita 31.oktobris, 19:50

Varu likt pie cepļa? :D


Ziemelmeita 31.oktobris, 18:53

Paldies, Vija!


adata 31.oktobris, 17:37

Varbūt tīģerkrāsas pārslainīte? Kātiņš oranžs, galviņa vēl melna.


dziedava 31.oktobris, 17:34

Bet paraudziņš ir mitrumā? Jo te varētu būt vēl ilgi jābriest, jo rudens


meža_meita 31.oktobris, 17:04

Ir arī paraudziņš, mājās uzbildēšu. Šī bija pļurzīgā stadija. :)


guta7 31.oktobris, 16:18

Man jau arī tā šķiet, bet lai noskaidrotu precīzi, nāksies ar kāpnēm doties uz mežu. :)


Ziemelmeita 31.oktobris, 15:04

Paldies,Julita!


dziedava 31.oktobris, 14:22

Ja ir iespējams, pieliec vēl kādu foto. Skats, kopskats un tuvplāns neparasts.


roosaluristaja 31.oktobris, 13:12

Laikam Jums taisnība. Nepietiekami vērīgi apskatīju pirmo attēlu


Martins 31.oktobris, 12:17

Ja kāds ar labāku fototehniku ir Cēsu pusē, varbūt var piebraukt pie šī dīķa un labāk nodokumentēt to pīli? Pieņemu, ka pat ar ne pārāk lielu teleobjektīvu var pat nekāpt nost no asfalta... :)


Vīksna 31.oktobris, 12:12

Paldies !


Toms Čakars 31.oktobris, 11:48

Paldies! Nebiju šādā formā redzējis. Bet vai tās adatiņas nevelk, piemēram, uz dzelteno īszobi Steccherinum ochraceum?


roosaluristaja 31.oktobris, 11:21

Manuprāt varētu būt Sarcodontia crocea. Pēc skata apmēram ir, uz pīlādžiem var augt


IlzeP 31.oktobris, 09:58

Skaidrs, paldies, es domāju, ka varbūt ar domu, ka "nezināmie" uzlec pirmajā lapā. Man gan šķiet, ka labāk tomēr likt grupu - ka tad ir vairāk cerību, ka eksperts paskatīsies. Atlasīju SNP bezmugurkaulniekus un sapratu, ka šādi "nezināmie" paliek ārpus.


kamene 31.oktobris, 09:19

Paldies, Vija!


kamene 31.oktobris, 09:17

Paldies, Uldi!


dziedava 31.oktobris, 08:24

Izskatās, ka šajā paraugā maldinoši bijis, ka sugas raksturīgākās pazīmes nebija tik izteiktas. Resp., sārtsporu vilkpienaines galvenās pazīmes ir izteikti rozā sporu masa un mazi (tipiski līdz 3,5 mm) augļķermeņi. Bet sporu masa ar laiku izbalē, un skatītais paraugs vairs bija tikai ar bāli rozā sporām (šobrīd sporu masa jau dzeltena), un izmēri, lai arī kopumā bija tipiski, tomēr atsevišķi eksemplāri bija ļoti lieli (līdz 5 mm), kamdēļ atslēgā arī skatīju mazliet lielākas sugas. Bet citādi visas mikroskopiskās pazīmes atbilst L.roseosporum, un tāpēc arī nekādas citas sugas nesanāca. :)


ekologs 30.oktobris, 23:17

Sparģeļvabole (Crioceris duodecimpunctata).


IlzeP 30.oktobris, 21:02

Uudo Timm komentārs: "I don't dare to consider the animal a Sicista just based on the way it jumps. The jumps of haphazardly jumping Apodemus may just seem like they are jumping only on their hind legs."


adata 30.oktobris, 20:58

Paldies, Julita, par noteikšanu! Kad jau pasaka priekšā, tad arī es ievēroju atšķirību. Balta, mazliet arī ne tik plata kājiņa.


IlzeP 30.oktobris, 20:58

J. Ozoliņš šo neuzskata par pierādītu lāča konstatējumu


IlzeP 30.oktobris, 20:55

Pēc fotogrāfijām nav saprotams, ka darbojies lācis. Jānis Ozoliņš komentēja, ka medus garšo daudziem.


guta7 30.oktobris, 20:47

Paldies, Iveta!


dziedava 30.oktobris, 20:40

Šīs mikroskopiski mēdz būt grūtāk noteikt nekā no skata ;). Ar tik tīri baltu kāju es laikam tomēr ieteikšu nevākt :))


nekovārnis 30.oktobris, 20:38

Oi, šis pirms 10 gadiem :) Šodien liktu Asilidae, vai vismaz nezināms divspārnis.


adata 30.oktobris, 19:59

Eh, tomēr būs jāievāc, šķiet tik līdzīgi, ka jau apnika vākt...


dziedava 30.oktobris, 19:57

Tik balta kājiņa, ka gribas teikt, ka baltkāta


Osis 30.oktobris, 19:21

Paldies Uģi!


ekologs 30.oktobris, 18:57

Aha.


IlzeP 30.oktobris, 18:47

Parastā otiņaste?


IlzeP 30.oktobris, 18:46

Apaļlapu ziemciete?


IlzeP 30.oktobris, 18:40

Piezīmēs rūsganā kliņģerene. Jālabo uz to?


IlzeP 30.oktobris, 18:37

Ja nav gļotsēne...


IlzeP 30.oktobris, 18:34

Marek, vai Tev bija kāda doma šim un citiem likt "Nezināms", nevis, piemēram, nezināma laupītājmuša?


IlzeP 30.oktobris, 18:26

Cikāde??


IlzeP 30.oktobris, 11:07

Būtu smuka bilde... :)


IlzeP 30.oktobris, 10:52

Atļāvos iekomentēt piezīmēs (jo komentāri neparādās datu atlases tabulā).


Vīksna 30.oktobris, 10:11

Paldies !


Mari 30.oktobris, 08:37

Paldies, Julita! :)


VijaS 29.oktobris, 22:18

Ir līdzīga, jā, bet apakšā nav "lapiņas".


dziedava 29.oktobris, 22:16

Ahh, cik skaisti foto! :)) Jā, vajadzētu būt.


Mari 29.oktobris, 22:02

Varētu būt Rūsainā sprodzīte (Heterotrichia ferruginea)?


meža_meita 29.oktobris, 20:50

Paldies Astra! Izteicu komplimentu, dabūju pretī vēl lielāku :D :))


meža_meita 29.oktobris, 20:45

Liels paldies par noteikšanu! Jā, dzīvs liels ozola zars, uz zara ķērpis uz ķērpja gļotsēne :)


meža_meita 29.oktobris, 20:44

Liels paldies par darbu, negaidīju tik ātru noteikšanu!


Acetons 29.oktobris, 20:43

Nepārbaudīju.


Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:19

Apskatīju Jūsu pievienoto linku un nē, tā bija daudz baltāka un daudz mazākiem tumšiem lāsumiem. Krēslā uzreiz bija saprotams, ka kaut kas balts uz ceļa, nevarēja saprast kas. Tikai kad pagrieza galvu, sapratām, ka pūce


Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:15

Tā bija balta, ar tumšiem lāsumiem. Liela. Neviens no mums nekad nebija redzējis baltu pūci.


Gaidis Grandāns 29.oktobris, 19:07

Visticamāk, ka novērota urālpūce http://www.putni.lv/strura.htm


Ivetta 29.oktobris, 07:00

Paldies, Uģi!


adata 28.oktobris, 21:24

Būs sēne, villainā pūklodīte


dziedava 28.oktobris, 20:07

Burvīgs paraugs :))


guta7 28.oktobris, 19:01

Paldies, Julita! Saprotu, ka esmu pasteigusies.


dziedava 28.oktobris, 18:33

Atļaušos pavaicāt vēlreiz - uz dzīva koka? Paraugam klāt rakstīts, ka uz ozola, bet nav teikts, vai dzīva.


dziedava 28.oktobris, 18:10

Reticularia splendens Latvijā ir ļoti gribēta suga, bet vēl nav izdevies to droši noteikt nevienam paraugam. Lai apstiprinātu jaunu sugu Latvijā, noteikti nepieciešama mikroskopēšana - pirmkārt jāskatās kapilīcija struktūra. Šobrīd nesaku ne ka var būt, ne ka nevar būt, jo jau vairākkārt ir licies, ka ir, bet mikroskopija to neapstiprināja.


Igors 28.oktobris, 17:11

Paldies


Vīksna 28.oktobris, 12:01

Tagad mazāk redzu, vēl samin kādu. Bet 2 šodien vēl atradu un speciāli Uģim nobildēju, kad klausījos viņa stāstījumu, arī par šo vaboli.


Ivars Leimanis 28.oktobris, 09:34

augstā skrajlape


dziedava 28.oktobris, 06:56

Kā to "elastically expanding" pārbaudīt man gan nav ne jausmas


dziedava 28.oktobris, 06:55

Jā, ļoti uzskatāmi! Vēlāk palasīšu Nannengu, viņa ir viena no Lamproderma elasticum sugas aprakstītājām. Oficiālajā aprakstā gan par tādu pseido nekā nav, bet tikai par to, ka tas kapilīcijs ir staipīgs (tāpēc elasticum) : "Columella (..) ending in a bulbous swelling. Capillitium reaching from the swollen part of the columella to the peridium (radiating), loosely attached at the ends, slender, dense, flexuose (somewhat undulate in the second cited specimen) (..) with many short thorny free ends outwards, readily detached and expanding elastically. (..) Elastically expanding capillitium ir rare in Lamproderma. (..) The name refers to the elastically expanding capillitium. "


Mari 27.oktobris, 21:33

Par parūku - trāpīgi :D :D Jā, ir perīdija paliekas apakšā :) Pēdējie divi foto.


VijaS 27.oktobris, 21:16

Paldies, Julita, ka tiki ar šo skaidrībā :)


dziedava 27.oktobris, 19:40

Es pagaidām tikai sajūsminos :D. Man tā nav bijis, ka parūku var noņemt ;D Te ir mana Lamproderma elasticum bilde no zinātniskā raksta (ar Latvijas sarakstu): https://dziedava.lv/dok/Fig3_Julita.jpg Tai sugai vēl bija raksturīgas perīdija paliekas apakšā. Kā ar to? Principā vrb tā birstošā pseidokolumella arī izskaidrotu birstošo kapilīciju, jo nobirst ar to reizē. Bet aprakstā nav tādas hipokolumellas. Bet nopietnāk papētīšu citudien.


Mežirbe777 27.oktobris, 19:02

"Ielīcas" ir izcila ķērpju vieta! Plašas C.phaeocephala populācijas uz vairākām ēkām. Tika konstatēta arī P.lucida, bet ne foto attēlotajā lokācijā.


Mari 27.oktobris, 19:01

Vēl trīs foto: izdevās tīri labi izpūst sporas (kapilīciji nekur nebira); tad viegli uzsitu uz lielo bumbuli, kas acīmredzot ir tā hipokolumella - tas sadrupa, bet kapilīciji palika piestiprinājušies pie pseidokolumellas atlūzām; nu un pāri palika tas mazais paplatinājums kātiņa galā :) Julita, vai ir kāda versija par šīs lampītes sugu?


a.b 27.oktobris, 17:34

Pēc izskata - vistilbe, pēc izmēra - ta kā lielāks.


dziedava 27.oktobris, 17:22

Principā uzslāņojums uz kolumellas ir sekundārā kolumella (hipokolumella). Tā kā tā nav īstā kolumella (resp., kājiņas pagarinājums galviņā), tad tā principā var arī "nobirt", bet tā tik uzskatāmi tiešām nav gadījies.


dziedava 27.oktobris, 17:18

Ha, tā gan nav bijis! :D Un kapilīcijs uzpūšot? Nobira nost?


Mari 27.oktobris, 17:02

Pieliku vēl četrus foto: augļķermeņi no metāliskās krāsas paliek brūni; atradu kaut ko līdzīgu kolumellai, bet stiprāk uzpūšot tā "lodīte" izvēlās arā, atstājot iedobi; kātiņa galā palika neliels paplatinājums.


Mari 27.oktobris, 16:51

Jā, tā bija :)


Mari 27.oktobris, 16:49

Nenonāca :(


roosaluristaja 27.oktobris, 16:24

Ļoti maz ticams, ka tā ir Ramaria. Kaut kādas citas koraļļveidīgu sēņu ģints pārstāvis


dziedava 27.oktobris, 15:39

Šīs cukurītes ir no neskaidro cukurīšu grupas. Latvijā noteikti, bet varbūt arī pasaulē nav kārtīgi aprakstītas. Latvijā ir noteiktas trīs Didymium megalosporum, kur viena ir uz mulčas, viena Slīterē uz sfagna purvainā mežā un viena arī Slīterē, bet mitrā ieplakā. Biotopi atšķiras! (Mulča dārzā nav gluži tas pats, kas purvs..) Visas vieno līdzīgas sporas ar līdzīgu izmēru un tumšāku kārpu grupām (!), bet, piem., franču noteicējā tumšākās grupas nav minētas. Tāpat visas ir ap/līdz 1 mm garas, kamēr noteicējos figurē 1,5-2 mm. Pirmā no atradnēm tika Edvīna akceptēta pēc Nannengas, ar piebildi "This species complex is however in great need of a revision." Tavējā ir 0,5 km no manējās tajā pašā dienā 3h agrāk :). Tāpēc šobrīd noteikšu tāpat kā pārējās, bet aizdomas, ka tās visas vrb ir kas cits nekā frančiem un Neubertam, un vrb ietver vairākas sugas.


adata 27.oktobris, 15:37

Skaists atradums! Un tik bagātīgi!


roosaluristaja 27.oktobris, 13:54

Gļotsēne. Manuprāt kaut kāda parasta suga


Toms Čakars 27.oktobris, 12:54

Būs labāka bilde jāuztaisa..


Vīksna 27.oktobris, 12:52

Paldies !


Toms Čakars 27.oktobris, 12:43

O, interesanti! Labākas bildītes gan nav šobrīd. Uz šīm ēkām noteikti vēl arī citus interesantus ķērpjus varētu atrast :)


Ziemelmeita 27.oktobris, 11:24

Paldies, Renāte! Es jau tik dažus ķērpīšus pazīstu. Tagad, pateicoties Tavai un Ilzes lapai, ir stipri vieglāk ķērpjus ieraudzīt dabā un mēģināt noteikt. Par lapu jums abām liels paldies, iedvesmo meklēt un mācīties noteikt.


meža_meita 26.oktobris, 22:51

Astra es jūtu, ka drīz no Tevis sākšu mācīties ķērpjus :)) Prieks par aktivitāti!


Mari 26.oktobris, 21:12

Skaisti! :)


dziedava 26.oktobris, 20:05

Baigi interesanti plankumi..


nekovārnis 26.oktobris, 19:52

Paldies, Uģi! :)


dziedava 26.oktobris, 19:25

Kājiņas pumpurīgas, cukurīte tik kā papildus hipotēze


adata 26.oktobris, 19:22

Neapstrīdu cukurīti, bet kamēr prātā, piebildīšu, ka tādas iedobītes mēdz izveidoties pēc salnām - esmu tādas redzējusi pilienītēm, vilkpienainēm. Te arī pirmā doma bija, ka traucēta attīstībā, bet šodien apsekojot atradu bez izmaiņām, ar iedobīti. Tās manas pārdomas, ja nu nav cukurīte.


adata 26.oktobris, 18:49

Paldies, Julita, par norādēm! Jēziņ, šādu rozā plazmodiju redzu pirmoreiz! Palasīju, līdzīgāka pēc izvietojuma būtu Karstena pilienīte. Gan jau bija arī sporu stadijā, tik grūti izšķirt, jo kritala ar dzeltenu tiešām bagāta - turpat mizaine, daudzveidīgā... Tur bildēs nekas nav no oranža (viedierīce maldina), viss rozā.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts