Aizritējusi kārtējā, nu jau trīspadsmitā, Latvijas Dabas fonda (LDF) dabas tiešraižu sezona. Šogad vērotājiem bija iespēja sekot 11 putnu pāriem un novērot 23 mazuļu izlidošanu. Kopumā šo var uzskatīt par veiksmīgu sezonu, jo visās ligzdās, izņemot melnā stārķa ligzdu Rīgas mežos, tika izdētas olas, savukārt no šīm visās, izņemot jūras ērgļu ligzdā Durbē, redzējām izaugam un izlidojam mazuļus.

Jūras ērglis Durbē

Durbes ligzdā šogad, kā ierasts, ligzdoja Milda. Pērnais partneris Voldis no redzesloka ir pazudis, un šogad Milda ligzdoja ar tēviņu ar gredzenu H492, kuru vērotāji iesauca par H kungu. Jaunais partneris ļoti centīgi nesa zarus un zariņus mājvietas labiekārtošanai. Arī pēc tam, kad marta izskaņā, 23. un 26. datumā tika izdētas divas olas, tēviņš savu atbalstu Mildai turpināja, regulāri piegādājot dažāda izmēra zivis, kā arī perējot olas, kamēr Milda devās baroties.

Jūras ērgļu ligzda Durbē sniegotā dienā (22.04.2024.). Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Taču 12. aprīlī H kungs pazuda, Milda turpināja perēt bez tēviņa atbalsta. Tēviņa prombūtni izmantoja sveši jūras ērgļi. Pirmais atlidoja kāds jaunietis, kurš kaitināja ligzdas saimnieci ar tuvošanos ligzdai. 17. aprīlī kāds pieaudzis tēviņš vairākas reizes mēģināja ielidot ligzdā, bet Milda viņu padzina. Nākamajās dienās tēviņš atgriezās un vairākkārtīgi mēģināja tikt ligzdā. Pēc pāris dienām Milda jau sāka komunicēt ar svešo tēviņu, viņu te saucot, te atkal dzenot prom.

Milda ik pa laikam devās nelielos izlidojumos, lai paēstu, taču 24. aprīlī bija prom teju sešas stundas. Arī nākamajā dienā vairākas stundas olas palika neapsegtas, un nebija ilgi jāgaida, kad to pamanīja krauklis, kurš, neviena netraucēts, pa vienai aiznesa abas olas. Labā ziņa, ka iepazītais tēviņš ar Mildu izveidoja pāri, abi kopā apmeklēja ligzdu, devās lidojumos un pārojās.

Jūlija sākumā, kad ligzda bija tukša, ciemos ieradās kāds jūras ērgļu jaunulis un viņa uzmanību piesaistīja tiešsaistes kamera. Ērglim uzlecot tai virsū, ierīce sašķobījās un turpmāk bija redzama vairs tikai daļa no ligzdas. Septembrī tehniskā ķibele tika novērsta.

Jūras ērglis Ķemeru Nacionālajā parkā

Kopš 2023. gada nogales ir iespēja sekot līdzi jūras ērgļu pārim Rasenei un Akacim, kuri apdzīvo ligzdu Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Pirmo olu mātīte izdēja 10. martā un pēc trim dienām tai sekoja otra. Diemžēl pirmā ola bija izdēta ligzdas malā un iestrēga zaros, tāpēc tai nevarēja piekļūt, lai perētu, līdz ar to ola aizgāja bojā.

Jūras ērgļu mazulis ligzdā Ķemeru Nacionālajā parkā 01.05.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

No otras olas 18. aprīlī izšķīlās mazulis, ko tiešsaistes skatītāji nodēvēja par Rausi. Liels izaicinājums mazuli piemeklēja 23.aprīlī, kad visu Latviju bija pārsteidzis sniegs. Mazulis palika viens un nesildīts ligzdā pusotru stundu, kamēr ārā vēl bija ļoti zema temperatūra, taču viss beidzās labi – Rausis nenosala.

Jaunais ērglēns jau bija pilnībā apspalvots un krietni paaudzies, kad 25. maijā negaisa laikā tiešraide tika pārrauta un to neizdevās atjaunot, tāpēc tālāk sekot ērgļu gaitām nebija iespējams. Jūlijā ornitologs Jānis Ķuze ziņoja, ka ligzda vētru ir pārdzīvojusi, un publicēja foto, kurā redzams, ka Rausis ir krietni paaudzies.

Zivjērglis

Ligzdā Kurzemes pusē augstu priedes galotnē iemītniekus nebija ilgi jāgaida, tie ieradās tiešraides uzsākšanas dienas – 31. marta – rītā. Pāris tika pie vārdiem Singa un Svings. Lai arī nekādas briesmas ligzdas tuvumā netika manītas, Singa pēc 20. aprīļa vairs netika redzēta, taču viņas vieta ilgi nepalika tukša – to nomainīja cita mātīte, kurai piešķīra Selgas vārdu. Svings un Selga uzsāka ligzdošanu, 17. maijā mātīte izdēja pirmo, bet trīs dienas vēlāk otro olu.

Zivjērgļu pāris ligzdā 20.04.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vasaras saulgriežos – 23. un 24. jūnijā – abi mazuļi izšķīlās. Par godu saulgriežu svētku datumiem pēcnācējus nosauca par Līguci un Janci. 30. jūlijā abi jaunuļi tika apgredzenoti. Augustā tie uzsāka treniņus lidošanā, sākumā apdzīvojot tuvāko zaru. Pirmā no ligzdas izlidoja Līguce 16. augustā, Jancis sekoja viņas piemēram dienu vēlāk. Arī ligzdu pirmā pameta Līguce, pēdējo reizi viņa redzēta 12. septembrī, bet Jancis mājvietu pameta 12 dienas vēlāk.

Mazais ērglis bērzā

Mazo ērgļu ligzdā Zemgalē 12. aprīlī ar pāris stundu starpību atgriezās skatītājiem jau divās iepriekšējās sezonās iepazītais pāris Laila un Uldis. Pāris, kā jau šai ligzdā ierasts, izrādīja ļoti saskanīgas attiecības un rūpes vienam par otru, un 26. aprīlī tika izdēta viena ola. Mazulis Bruno izšķīlās 5. jūnijā un jau jūlija beigās sāka vicināt spārnus un pārvietoties uz bērza tuvējiem zariem.

Mazo ērgļu mazulis ligzdā bērzā 01.07.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Barības piegādēs pārsvarā bija dažādi mazie grauzēji. Barības piegādes izmantoja arī kāds svešs ērglēns, kurš septembra sākumā vairākas reizes atsaucās uz Bruno vecāku saucieniem nākt brokastīs. Ērglēns mācēja aizstāvēt savu vietu un maltīti un svešinieku patrieca. Bruno kopā ar vecākiem pēdējo reizi ligzdā redzēts 18. septembrī.

Mazais ērglis eglē

Mazo ērgļu ligzdā eglē šogad viss pagāja mierīgi, tur jau sesto sezonu ligzdoja Anna un Andris, kuri veiksmīgi izaudzināja vienu atvasi. Pirmā no migrācijas 1. aprīlī atgriezās Anna, pēc pāris dienām viņai sekoja Andris. Pāris šogad tika pie divām olām, pirmo izdēja 25., otro 29. aprīlī. Pēc veiksmīgas perēšanas tandēmā, 2. jūnijā izšķīlās pirmais un 6. jūnijā otrais mazulis. Jaunākais mazulis 9. jūnijā nobeidzās. Pirmais cālis tika pie Ievas vārda, jūlija beigās sāka apdzīvot tuvējos zarus un jau 31. jūlijā veica pirmo izlidojumu. Ligzdu pēdējā atstāja saimniece Anna, kas tur manīta vēl 25. septembrī.

Mazo ērgļu mazulis ligzdā eglē 23.06.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lauku piekūns

Šogad pirmo reizi bija iespēja sekot lauku piekūna ligzdošanai. Būris Skrīveru apkaimē uzlikts 2021. gadā, pirmos divus gadus bijis tukšs, pērn tajā sekmīgi ligzdoja piekūnu pāris un izaudzināja piecas atvases. Šogad piekūnu pāris, kas iegva vārdus Tilla un Tango, ieradās aprīļa sākumā un 18. aprīlī tika izdēta pirmā ola, ik pēc divām dienām sekoja nākamā, kamēr 24. aprīlī sagaidījām ceturto olu. Pa vidu perēšanai, 23. aprīlī visus pārsteidza sniegputenis, un Tilla sildīja olas sniega pieputinātā būrī. Arī maija salnas lika satraukties, vai Tilla spēs pasargāt olas. Taču raizes bija veltas, visas četras olas izšķīlās. Pirmais mazulis izšķīlās 22. maijā, nākamajā dienā pārējie trīs. 10. jūnijā mazuļi tika apgredzenoti. Domājams, ka trīs no mazuļiem ir tēviņi un viena mātīte.

Lauku piekūnu mātīte ar mazuļiem būrī Skrīveru apkārtnē 11.06.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lauku piekūns tautā tiek dēvēts par peļu vanadziņu, un tiešraižu vērotāji varēja pārliecināties, ka ne velti. Tēviņš piegādāja uz būri mazputniņus, peles un ķirzakas, bet visbiežāk strupastes. Ligzdā visiem ātri kļuva pa šauru, tāpēc 21. jūnijā notika pirmais lidošanas mēģinājums – viens no mazuļiem izlidoja ārā. Nākamajā dienā viņa piemēram sekoja pārējie trīs.

Baltais stārķis

Kopš 2021. gada LDF sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā. Pirmajā gadā balto stārķu ligzdošana bija neveiksmīga, taču turpmākajos gados šajā ligzdā sekmīgi izperēti un izlidojuši mazuļi. Šogad marta beigās ligzdā atgriezās pagājušā gada iemītniece, ko nodēvēja par Mammu, un pēc pāris dienām divi tēviņi sacentās par iespēju ligzdot kopā ar viņu. Cīņā, kā vienmēr, uzvar stiprākais, tāpēc šoreiz stārķis ar savainoto kāju piekāpās un ligzdot palika tēviņš, kurš vēlāk tika nokristīts par Tuku.

Laika posmā no 10. līdz 19. aprīlim tika izdētas piecas olas, visi mazuļi maija vidū veiksmīgi izšķīlās. Jūnija sākumā Tuks jaunāko mazuli izmeta no ligzdas, taču pārējie četri tika izbaroti un jūlija beigās sāka savus treniņlidojumus. 

Baltie stārķi ligzdā 01.08.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jau augusta sākumā ligzda, kas pavisam nesen bija visiem par šauru, arvien biežāk palika tukša. Pēdējo reizi ligzdā redzēts Tuks, kurš to pameta 15. augustā.

Melnais stārķis Ogres novadā

Melnā stārķa ligzdā marta beigās atgriezās pērnā gada tēviņš Ogris, kurš uzreiz ķērās pie ligzdas labiekārtošanas darbiem. Mātīte ieradās 2. aprīlī un viņai dots Ogres novada upes Urgas vārds. Arī viņus pārsteidza sniegputenis, un tiešsaistes skatītājiem bija iespēja redzēt, kā stārķi pacieš sniegotas dienas savā ligzdā. Naktī uz 17. aprīli tika izdēta pirmā ola, kurai precīzi ar divu dienu starpību sekoja pārējās četras.

Melno stārķu pāris ligzdā ar olām 30.04.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pirmie divi stārķēni izšķīlās 22. maijā, nākošajās dienās vēl divi, bet piektā ola tā arī neizšķīlās. 18. jūnijā mazuļus apgredzenoja.

Urga un Ogris izrādīja neviltotas rūpes par mazuļiem un ligzdu, to regulāri iekārtojot un uzlabojot, nesot zarus un sūnas, bet stārķēniem barību, galvenokārt, vardes un mazas zivtiņas. Jūlija beigās, kad mazuļu pelēko pūku nomainīja spalvas un ligzdā visiem četriem kļuva jau pa šauru, jaunieši sāka apdzīvot tuvākos zarus un pavisam drīz veica pirmos lidojumus. 14. augustā, kad ar barību ieradās Urga, ligzdā neviena vairs nebija – jaunā paaudze jau bija devusies ceļā. Nākamajā dienā mājvietu pārbaudīt atlidoja Ogris, un arī viņš devās tālajā ceļojumā un vairs netika manīts.

Melnais stārķis Rīgas mežos

9. aprīlī ieradās pāris, kuri gan pārojās, gan nakšņoja ligzdā. Nākamajā dienā teritorijā parādījās svešinieks, kurš uzbruka ligzdā esošajam tēviņam. Spraigas cīņas sekoja arī nākamajā dienā. 12. aprīlī ligzdā varēja vērot harmonisku pāri – iespējams, mums jau iepazītā mātīte pārojās ar vienu no tēviņiem un čubināja ligzdu. Taču nākamajā dienā mātīte pazuda un vairs netika manīta. Tēviņš ligzdā uzturējās bieži, taču visbiežāk nakšņoja citviet.

Melnais stārķis ligzdā15.04.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

21. aprīlī tam lidojumā uz ligzdu sekoja gredzenota mātīte, kura pēc neilgas viesošanās devās prom. Līdzīgs scenārijs atkārtojās 2. maijā, kad ligzdā ieradās tēviņš ar mātīti, kura pēc neilga brīža aizlidoja. Maija beigās tēviņš sāka arvien retāk apciemot ligzdu, un pēc 28. maija apciemojuma vairs netika redzēts līdz 30. jūnijam, kad ligzdu apciemoja pēdējo reizi.

Svīre

Tiešraide no Cēsu pils mūros esošā būra uzsākta 27. maijā un jau vakarā būrī novērots svīru pāris. Pavisam drīz, 2. jūnijā tika izdēta pirmā un 5. jūnijā otrā ola. Perēšanas sākumā ik pa laikam tika sildīta tikai viena no olām, otra bez siltuma atstāta pat ilgāk par diennakti. Gadījās arī brīži, kad abas olas tika atstātas novārtā.

Atmosfēra nebija mierīga, vairākkār būrī centās iekļūt citi putni – krauķis, kovārņi un svešas svīres, vienai no viņām tas uz dažām sekundēm arī izdevās.Būri apmeklēja arī kukaiņi – svīres apsēda kaulu mušas, būrī iekļuva arī irsis un pat spietojošas bites. Par spīti visam, 27. jūnijā izšķīlās Pēce, Pēcis viņai sekoja nākamajā dienā. Pēce no būra izlidoja 6., bet Pēcis 10. augustā.

Svīru pāris sargā būri no svešiniekiem 21.07.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanags

Sekošana vistu vanagu gaitām bija iespējama no divām ligzdām, kuras atrodas Rīgā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā. Šogad par savu galveno mājvietu pāris izvēlējas ligzdu Nr. 2, tomēr, kā jau vistu vanagiem tas ir raksturīgi, tika izmantotas abas ligzdas. Ligzdā Nr. 1 biežs viesis bija tēviņš, kurš tur ieturēja maltītes un veica ligzdas uzlabošanu, piegādājot jaunus zarus.

Vistu vanagu pāris skatītājiem atrādījās jau pirmajā tiešraides dienā 1. martā, ierodoties ligzdā, skaļi klaigājot. Slimnīcas mazie pacienti piedāvāja vārdus saviem pagalma kaimiņiem, un pāris tika nokristīts par Pērli un Rio. Četras olas tika izdētas laikā no 21. līdz 29. martam, maija sākumā visi cāļi veiksmīgi izšķīlās. Vecāki sekmīgi izbaroja mazuļus, kuri jūnijā jau sāka vingrināt spārnus un, apdzīvojuši tuvējos priedes zarus, drīz vien izlidoja no kameras redzesloka, bet jūlija vidū ligzdu jau pameta pavisam.

Vistu vanagu pāris ar mazuļiem ligzdā 22.05.2024. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Zemūdens kamera

Pateicoties zemūdens kamerai, skatītāji arī šogad varēja vērot Līgatnes upes iemītniekus. Lai gan kameras lēca bieži kļuva netīra un redzamība tika traucēta, zivju nārsta laikā rudenī lēca tika notīrīta un tiešraidē bija vērojamas garām peldošās zivis.

Šajā apskatā tika izmantoti Dabasdati.lv Foruma materiāli. Paldies Foruma dalībniekiem par ilglaicīgu vērtīgas informācijas uzkrāšanu par norisēm tiešsaistes ligzdās!

Aija Cepliša

2024-10-25

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.