Aktīvie lietotāji: 515 Kopējais novērojumu skaits: 2283469
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Latvija pirmoreiz uzstājas starptautiskā gļotsēņu kongresā
Pievienots 2023-09-11 12:43:41

2023. gada 28.-31. augustā notika starptautiskais gļotsēņu kongress ICSEM 11  "The International Congress on the Systematics and Ecology of Myxomycetes 11", kurā ar prezentācijām pirmoreiz piedalījās arī Latvijas pārstāvji, turklāt diezgan kuplā skaitā. Kongress notika klātienē Igaunijā, Tartu, taču daži dalībnieki ar savām prezentācijām pieslēdzās attālināti, kopējam dalībnieku skaitam pārsniedzot 40.


Kongresa dalībnieku kopbilde pēdējā dienā, īsi pirms prombraukšanas. Foto: Dmytro Leontyev

Trīs dienas bija veltītas prezentācijām un stenda referātiem, bet viena  ekspedīcijai uz Soomaa Nacionālā parka mežiem un purvu.

Kongress sākās ar atgādinājumu par kara postījumiem Ukrainā. Vērts atzīmēt, ka, lai arī kongress notika Igaunijā, tā galvenie organizatori bija ukraiņi, kaut arī šobrīd apmetušies un pārstāv dažādas valstis.

Kongresa prezentāciju daļa sākās ar M. Šnitlera (Martin Schnittler, Vācija) lekciju par gļotsēņu vietu starp citiem dzīvajiem organismiem, par redzamo un vēl neapjausto pasauli.

Tika ieskicēta arī viena no galvenajām gļotsēņu pētniecības problēmām  kriptiskās sugas, kurām var nebūt skaidri saskatāmu atšķirīgu morfoloģisku pazīmju, tās nosakāmas tikai DNS pētījumos. Par tēmu "Vai ir jāapraksta gļotsēņu kriptiskās sugas?" bija arī kongresa noslēdzošā diskusija.

Kongresa pirmajā dienā viens prezentāciju bloks bija veltīts t.s. "citizen science" jeb tam, kā dažādi cilvēki iesaistās gļotsēņu pētniecībā. Viens no beigu diskusijas secinājumiem bija, ka visi gļotsēņu pētnieki ir zinātnieki (scientists), tikai daļa no viņiem strādā akadēmiskās iestādēs, bet daļa ne.

Šis prezentāciju bloks sākās ar Latvijas trīskāršu uznācienu. Vispirms uzstājās Andris Gauja, stāstot par savu kopprojektā ar igauņu kolēģiem topošo filmu "The Art of Looking", kuras viena daļa būs veltīta astronomijai, kamēr otra daļa – gļotsēņu pētniecībai. 15 minūšu filmas pirmizrāde būšot 2024. gada 4. maijā Tartu observatorijā.

Kā nākamais uzstājās Sandis Laime ar prezentāciju "Witches’ Vomit, Spittle and Butter" jeb gļotsēnes latviešu tautas ticējumos. Klausītājos vislielāko sajūsmu izraisīja slaids "Magic practices for destroying slime moulds" jeb kā iznīcināt gļotsēnes, ko senie latvieši domājuši esam par raganu spļāvieniem vai vēmekļiem.


Sandis Laime ar slaidu par to, kā iznīcināt gļotsēnes. Foto: Julita Kluša

Pēc tam es uzstājos ar savu un Evitas Oļehnovičas prezentāciju "Citizen science as a key driver of myxomycete research in Latvia" par Latvijas gļotsēņu pētniecības attīstību, divkāršojot apzināto sugu skaitu, kas lielā mērā notikusi, pateicoties gan portāla Dabasdati.lv iespējām, gan norvēģu pētnieka Edvīna Johannesena atbalstam un palīdzībai noteikšanā.


Julita Kluša un slaids par īsu Latvijas gļotsēņu izpētes vēsturi. Foto: Evita Oļehnoviča

Par savu pieredzi gļotsēņu pētniecībā Austrālijā stāstīja Karina Naita (Karina Knight), secinot, ka daža par kosmopolītisku uzskatīta suga, iespējams, tomēr dalās vairākās sugās, jo Austrālijā tā izskatās citādāk nekā Eiropas noteicējos aprakstīts.

Savukārt minētais norvēģu pētnieks Edvīns Johannesens prezentācijā mēģināja izskaidrot iemeslus, kāpēc Norvēģija gļotsēņu sugu skaita ziņā būtiski atrāvusies no kaimiņvalstīm (Norvēģijā šobrīd apzinātas 405 sugas, kamēr Somijā, Zviedrijā un Dānijā attiecīgi 251, 248 un 225).

Pats Edvīns ar gļotsēņu noteikšanu nesavtīgi nodarbojas jau 40 gadus, un Norvēģijā līdzīgi kā mums Latvijā ir sava dabas datu ziņošanas platforma  artsobservasjoner.no. Paskatījos, ka tajā čaklākajam gļotsēņu ziņotājam ir ieziņotas 286 gļotsēņu sugas  Latvijā tik daudz sugu nemaz nav vēl atklāts. Pavisam portālā ziņota 361 gļotsēņu suga. Interesanti, ka kopējais gļotsēņu ziņojumu skaits Dabasdati.lv ir par kripatiņu pat lielāks  tikko esam pārkāpuši 16 tūkstošu novērojumu slieksni, kamēr Norvēģijā ir 15,5 tūkstoši. Abi portāli izveidoti 2008. gadā.


Julita Kluša kopā ar lielāko palīgu Latvijas gļotsēņu noteikšanā Edvīnu Johannesenu. Foto: Evita Oļehnoviča

Edvīns savā prezentācijā min trīs svarīgus elementus, kas nepieciešami gļotsēņu pētniecības attīstībai  gļotsēņu paraudziņu vācēji, iespēja paraudziņus noteikt, kā arī informācijas izplatīšana par noteikšanas rezultātiem. Viņš arī norāda, ka sistemātikai un noteikšanai kļūstot arvien sarežģītākai, tiek atbaidīti amatieri, kas ir galvenais balsts datu vākšanā, jo augsta ranga noteikšanas speciālistu ir maz un bez amatieru palīdzības dati par gļotsēnēm būtu ļoti pieticīgi.

Šī prezentāciju bloka noslēgumā diskusijā par iedzīvotāju un akadēmisko zinātnieku sadarbību tika runāts arī par vietējo, nacionālo nosaukumu nozīmi cilvēku ieinteresēšanā par gļotsēnēm. Atraktīvi, interesanti nosaukumi piesaista uzmanību un palielina interesi.


Krāterītes Craterium sp. gļotsēņu ekspedīcijā bija daudz, bet pašu pirmo atrada Evita Oļehnoviča.
Foto: Julita Kluša

Citās dienās prezentācijās daudz tika runāts par filoģenēzi, taksonomiju, barkodingu (DNS noteikšanu). Nu jau kādu laiku bija zināms, ka vilkpienaines Lycogala sp., pamatojoties uz DNS pētījumiem, pamazām tiek dalītas daudzās sugās  līdz šim kā parastākā no sugām atzītā koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum varētu sadalīties 70 sugās, bet ne tikai tā – arī mums pazīstamā koniskā vilkpienaine Lycogala conicum varētu būt trīs sugu komplekss. Par to visu, ieskicējot arī galvenās sugu atšķiršanas pazīmes, stāstīja kongresa orgkomitejas pārstāvis D. Ļeontjevs (Dmytro Leontyev) no Ukrainas. Viņam DNS analīzēm nodevu arī divus vilkpienaiņu paraudziņus no Latvijas.


Edvin Johannesen (Norvēģija), Dmytro Leontyev (Ukraina), Martin Schnittler (Vācija), Renato Cainelli (Itālija) kafijas pauzē. Foto: Julita Kluša

Jaunums bija, ka arī sprodzīšu Arcyria sp. sistemātikā varētu būt būtiskas izmaiņas – no tām varētu tikt atkal-izdalīta atsevišķa ģints Heterotrichia (senāk šajā ģintī bija rūsainā sprodzīte, kas tagad ir Arcyria ferruginea), kurā nu būtu vairākas dzeltensarkanās sugas. Arī mums labi pazīstamā pelēcīgā sprodzīte Arcyria cinerea izrādās vesels sugu komplekss, bet pētījumi vēl nav pabeigti. Par sprodzītēm stāstīja vēl viena kongresa orgkomitejas pārstāve, ukrainiete Irina Jatsjuka (Iryna Yatsiuk), kas šobrīd strādā Igaunijā. Viņai pētījumiem nodevu vienu interesantu sprodzītes atradumu no Latvijas, ko ievācis Andris Baroniņš.

Interesanti bija uzzināt par dažādām pētījumu metodēm, kas palīdz labāk saprast gļotsēņu sastopamību un izplatību. Viena no tādām – metabarkodings (metabarcoding), kas ir DNS svītrkodu iegūšana, ar kā palīdzību var identificēt daudzus taksonus vienā paraugā. Ar šīs metodes palīdzību tika identificētas sugas, kuru augļķermeņi attiecīgajā apvidū nav tikuši atrasti. Konkrēti par nivicolous sugām (tādām, ko atrod pēc ilgstošas sniega segas nokušanas) tika secināts, ka šādas gļotsēnes varētu būt plašāk sastopamas, nekā ir atrastas, jo augļķermeņus veido tikai šajos īpašajos apstākļos – pēc ilgstošas sniega segas nokušanas. Vēl tika apzināts, kā var pētīt gaisā atrodamās gļotsēnes (resp., kā fiksēt gaisā lidojošās sporas).

Nivicolous sugu grupa prezentācijās bija diezgan plaši pieminēta, gan runājot par to izplatību tagad un nākotnē, gan par konkrētu sugu noteikšanu. Tiek uzskatīts, ka šīs sugas pamatā sastopamas kalnu reģionos, kam īsti nepiekrīt E. Johannesens, kurš uzskata, ka galvenais noteicošais ir ilgstoša sniega sega, ne augstums virs jūras līmeņa. Latvijā nivicolous sugas atklātas tikai 2023. gadā, pateicoties Marinas Šlapakovas-Pjankovas atradumiem Latgalē, kas ļāva noteikt pat 5 nivicolous sugas! Vācu pētnieks M. Šnitlers par šiem atradumiem zemienē bija pārsteigts.

No stenda prezentācijām mūs visvairāk uzrunāja Mirjmas de Hānas (Myriam de Haan, Beļģija) prezentācija par gļotsēnēm, kas aug uz kukurūzas. Tādas ir ne viena vien, turklāt dažādas sugas aug dažādās vietās uz kurkurūzas – kam vairāk tīk lapas, kam augļi vai nobiras.


Myriam de Haan un Sandis Laime pie stenda prezentācijas par kukurūzu. Foto: Julita Kluša

Savukārt māksliniece Elizaveta Šepina (Elizaveta Schepina) prezentēja gļotsēņu atveidojumu kā interjera objektu.

Kongresa noslēgumā bija balsojums par interesantāko prezentāciju, un visvairāk balsu saņēma japānietes Yajima Yuka stāsts par sīksīku parazītisku sēni, kuru iespējams atklāt tikai elektronu mikroskopā, un kuras parazitēts gļotsēnes augļķermenis ārēji nekādi neatšķiras no vesela. Līdz šim šī sēne atklāta tikai uz nivicolous sugām.

Kongresa trešajā dienā mums bija ekspedīcija uz Soomaa Nacionālo parku, kur mežos meklējām gļotsēnes un vācām paaudziņus Igaunijas herbārijam.


Kongresa dalībnieki pēta vīgriezes, uz kuru kātiem tika atrastas kapsulu olītes Diderma testaceum.
Foto: Julita Kluša

Viens no maniem interesantākajiem atradumiem bija, kad aizgājām līdz purvam augstajā purvā atradu sfagnu kūlīti Symphytocarpus trechisporus, kas vismaz pēc myx.dk datiem Igaunijā vēl nebija atrasta. Latvijā šo sugu plānots likt īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.


Edvīns rāda, kā mitrās sūnās iepakot zariņu ar jaunu plakancauro cukurīti Didymium serpula, lai tā varētu attīstīties līdz galam. Foto: Julita Kluša

Ekspedīcijas laikā mūs filmēja Andra Gaujas filmēšanas grupa topošajai filmai.


Latvijas-Igaunijas filmēšanas grupa pēta gļotsēnes uz kritalas. Foto: Julita Kluša

Kopumā ļoti daudz iespaidu un jaunas informācijas. Nākamais gļotsēņu kongress pēc trim gadiem notiks Ņujorkā.

Paldies Evitai un Sandim par jauko kompāniju un atbalstu kongresā, kā arī īpašs paldies Edeitei Laimei, kura mūsu komandu aizveda uz Tartu un pēc tam atpakaļ uz Latviju.

Vairāk informācijas par kongresu:

- ieskats prezentācijās

- ieskats gļotsēņu ekspedīcijā

- ieskats Tartu gļotsēņu kongresa laikā.

 

Julita Kluša

2023-09-11

Pēdējie novērojumi
Falco columbarius - 2026-02-16 Indulis Martinsons
Alces alces - 2026-02-16 guta7
Polysticta stelleri - 2026-02-15 AtisL
Anser anser - 2026-02-15 AtisL
Bombycilla garrulus - 2026-02-16 Ivars.skerstins@gmail.com
Pica pica - 2026-02-16 Ivars.skerstins@gmail.com
Corvus corax - 2026-02-16 Ivars.skerstins@gmail.com
Nezināms
Ignotus
@ Rekmanis
Pēdējie komentāri novērojumiem
ArnitaP 16.februāris, 17:15

Paldies!


ArnitaP 16.februāris, 16:53

Vai tās varētu būt caunas pēdas?


Antarktīda 16.februāris, 07:01

Paldies


ekologs 15.februāris, 23:48

Lūšu pēdas tās nav. Manuprāt, lapsas pēdas.


ekologs 15.februāris, 23:44

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vīksna 15.februāris, 22:52

Paldies !


Mežirbe777 15.februāris, 22:39

Hipotētisks Mycocalicium subtile. Būtu jāiegūst papildus objektīvi dati.


dziedava 15.februāris, 21:35

Tas gan vairāk minējums, jo rozīgs sākums var būt arī Hemitrichia karstenii, kas agrāk skaitījās T.contorta varietāte


ArnitaP 15.februāris, 20:29

Vai pēdējais foto, ko pievienoju, kaut ko dod?


IlzeP 15.februāris, 20:13

Vispirms jau pēdām vajadzētu mērogu, lai kaut ko varētu saprast.


meža_meita 15.februāris, 17:16

Paldies Julita!


ArnitaP 15.februāris, 16:47

Vai tās varētu būt lūšu pēdas?


Amanda 13.februāris, 22:36

Peļu klijāns


ekologs 13.februāris, 21:13

Te izskatās pēc vidējās spīļastes (Apterygida media).


Vīksna 13.februāris, 21:02

Paldies !


ekologs 13.februāris, 21:01

Slaidzirneklis (Pachygnatha degeeri).


ekologs 13.februāris, 20:58

Krabjzirneklis (Xysticus cristatus).


Vīksna 13.februāris, 16:34

Paldies !


mufunja 13.februāris, 15:22

Paldies, Uldis. Man šķiet, ka tā ir apse.


Sintija909 13.februāris, 10:13

Putniņš ielidoja logā, bet atžirga un aizlidoja. Apkārtnē bija dzirdami citi ( nedzirdētas balsis). Krāsa pelēkbrūna.


roosaluristaja 13.februāris, 09:24

Ja tas ir uz apses, varētu būt Punctularia strigosozonata


ekologs 12.februāris, 23:35

Tinējs (Apotomis sororculana).


ekologs 12.februāris, 23:32

Tinējs (Dichrorampha simpliciana).


ekologs 12.februāris, 23:26

Kruzuļzirneklis (Dictyna arundinacea).


ekologs 12.februāris, 23:22

Lēcējzirneklis (Attulus terebratus).


ekologs 12.februāris, 23:19

Garkājods (Tipulidae sp.).


dziedava 12.februāris, 22:07

Mikroskopēju. Šis mazliet sarežģīts gadījums, jo raksturīgas sugas pazīmes ir uz galviņas (raksts), bet galviņa ir izsporojusies un rakstiņš nav saskatāms. Mikroskopiski gari elateru gali liecina par iespējamām divām sugām - T.botrytis un T.ambigua. Pēc sarkanīgās krāsas galviņai, elateras bez bumbuļveida paresninājumiem un kopējā garuma vajadzētu būt sugu grupas pamatsugai T.botrytis.


ArnitaP 12.februāris, 18:23

Paldies!


mufunja 12.februāris, 17:32

Paldies Julita.


Mežirbe777 12.februāris, 17:24

Šis ir krietni padzīvojis Fomitiporia robusta eksemplārs. I.dryadeus būtu atšķirīgs augļķermeņa izskats un dzīvotne. Suga var tikt konstatēta pie dižozolu pamatnēm.


ArnitaP 12.februāris, 16:37

Vai tā varētu būt Inonotus dryadeus? Aug uz ozola. Mazie bumbuļi, vadoties pēc krāsas, varētu būt jaunie augļķermeņi.1.foto - piepes augšpuse, 2.foto - piepes apakšpuse.


dziedava 12.februāris, 11:45

Sporas ļoti lielas, bet ar nepārprotamām tumšāku kārpu grupām, kas raksturīgas sugai ar mazākām sporām - D.minus. Tā kā sporu rakstam noteikšanā ir lielāka nozīme nekā izmēram, tad mainu nosaukumu. Iespējams, bijusi traucēta attīstība (kaļķa jau arī maz), tad sporas var būt lielākas, - nekāds brīnums traucētai attīstībai nebūtu, jo novērots novembrī, kamēr tipiski aug augustā-septembrī.


dziedava 12.februāris, 10:10

Tā kā uz sūnām ir divi līdzīgi varianti, ko var noteikt tikai mikroskopējot (varbūt kādreiz arī pēc lieliem tuvplāniem, bet ne šādiem foto), tad ieviesu sugu pāri šādiem gadījumiem - ar mazu melnu kājiņu un "cukurotu" galviņu.


dziedava 12.februāris, 09:53

Ak, mans 2019. gada naivums! Piedod, Evita, bet no šāda foto līdz sugai noteikt nevarēs.Šķiet pat, kājiņa varētu arī nebūt melna, bet balta, tad būtu jāizskata kāda pumpurītes Physarum sp. versija.


dziedava 11.februāris, 21:35

Mikroskopēju. Nekā jauna, viss apstiprinās. :)


DainisGeo 11.februāris, 21:30

O, interesanti! Paldies!


Vīksna 11.februāris, 20:50

Paldies !


dziedava 11.februāris, 20:06

Bija tāda, kā domāts, bet ļoti labi, ka dažviet mazliet pajukusi - šķiet, pirmoreiz varēju tik labi izpētīt atsegušās kolumellas, tā ka paraugs labi noderēja! :)


Edgars Smislovs 11.februāris, 16:24

Gredzens: LVR HT12103 Suga: Larus argentatus Atrašanas datums: 07.02.2026 Atrašanas vieta: Ustka, POMORSKIE, POLAND Koordinātas: 54°35'21" N 16°51'25" E 54.589027 16.857068 Atrašanas apstākļi: ring number of metal ring read. Atradējs: Andrzej Demczak


Ivars Leimanis 11.februāris, 16:13

Kalnu stāvdivzobe, Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum)


Vīksna 11.februāris, 13:34

Paldies !


ekologs 11.februāris, 07:40

Kāda no sēņmīļiem (latridiidae sp.).


ekologs 11.februāris, 07:31

Pēc bildes, izskatās, ka varētu būt Dumbrainis (Cyphon padi).


ekologs 10.februāris, 22:50

Zaļais krustazirneklis (Araniella cucurbitina).


Vīksna 10.februāris, 11:04

Paldies !


Vīksna 10.februāris, 11:02

Paldies !


CerambyX 10.februāris, 08:57

Vajadzētu būt tā kā Pterostichus vernalis


ekologs 09.februāris, 22:48

Hm.... Kāda no Harpalus sp.?


Mežirbe777 09.februāris, 22:17

Uz Salix sp. lapām hipotētiski der Melampsora caprearum, bet viena bilde šādā gadījumā nav pierādījums. Nepieciešams vairāk info, lai izslēgtu citus variantus.


Vladimirs S 09.februāris, 17:51

Garkaklis vai krīklis, pēc izmēriem varētu noteikt.


ekologs 09.februāris, 17:19

Jā, diezgan līdzīgas, ja neieskatās.


Ivars Leimanis 09.februāris, 16:07

Plakanā skrāpīte


Vīksna 09.februāris, 10:45

Paldies !


Vīksna 09.februāris, 10:44

Paldies !


finesse 09.februāris, 10:34

šis būs vidējais dzenis ;)


CerambyX 09.februāris, 03:14

Synaptus nav tā ka baigi rets, bet g.k. pie ūdeņiem (palieņu pļavās, gar upēm u.c. ūdenstilpēm). Šis būs Athous haemorrhoidalis


ekologs 08.februāris, 22:49

Ko Uģis, Mareks teiks?


Vīksna 08.februāris, 22:47

Tāds tomēr rets minēts, varbūt cits.


Vīksna 08.februāris, 22:42

Paldies !


ekologs 08.februāris, 21:50

Sprakšķis (Synaptus filiformis).


pustumsa 08.februāris, 16:13

Oho!! Un cauri mežiņam gar krastu izgājis! Paldies, Andri! Žēl, ka nesatiku!


Vīksna 08.februāris, 14:10

Paldies !


ekologs 08.februāris, 11:30

Mīkstspārnis (Cantharis rustica).


ekologs 08.februāris, 10:34

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 08.februāris, 10:30

Manuprāt, vientuļā lapsene (Odynerus melanocephalus).


ekologs 08.februāris, 10:21

Zebras lēcējzirneklis (Salticus scenicus).


adata 06.februāris, 20:29

Šis ir vidējais dzenis, dižraibajam būtu melnā svītra zem vaiga.


roosaluristaja 06.februāris, 19:48

Vairāk pēc pelēkās izskatās


Zigurds Krievans 06.februāris, 17:08

Labdien, tas priecē ka gredzenotais putns atradās :) Iepriekš gar to kaudzi biju staigājis, bet neko vairāk kā parastus kūtsmēslus neredzēju. Tagad varbūt kaut ko pieveda, bet bija stiprs sniegs un viss baltā, un neko saskatīt neizdevās. Īpaši traucēt putnus ar negribējās, tā ka pa ātro tikai gar vienu malu nogāju un devos prom. Vienā vietā bija pilns ar kraukļu pēdām, bet tur ar nekā īpaša. Paliks siltāks, cerams sanāks pačekot, ja vēl būs neaizlaidušies.


Vīksna 06.februāris, 12:29

Paldies !


ekologs 06.februāris, 07:35

Jā, Uģim taisnība ir par to apkakli. Paldies! Tinējs jau ir :) Ar melno apkakli var apskatīties Archips spp.


CerambyX 05.februāris, 22:08

Nē, Pandemis sugu kāpuriem nav tāda tumša 'apkaklīte'. Kāda cita suga.


IlzeP 05.februāris, 21:00

Vai mainīt uz šo sugu?


Vīksna 05.februāris, 19:59

Paldies !


ekologs 05.februāris, 19:13

Teiktu, ka mīkstspārnis (Cantharis pellucida).


ekologs 05.februāris, 19:08

Iespējams kāds no Otiorhynchus sp.


ekologs 05.februāris, 19:00

Manuprāt, te kārtējā Orchesella flavescens :)


ekologs 05.februāris, 18:44

Izskatās pēc tinēja (Pandemis heparana) kāpura.


IlzeP 05.februāris, 16:41

Šim tas pats


IlzeP 05.februāris, 16:40

Arī šim nav reģistrējusies vieta.


IlzeP 05.februāris, 16:38

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:37

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:29

Arī šeit tas pats - kaut kāda sistēmas kļūda bijusi.


IlzeP 05.februāris, 16:24

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja vieta zināma, ieziņojiet, lūdzu, vēlreiz, un šo dzēsiet!


Vīksna 05.februāris, 16:19

Paldies !


IlzeP 05.februāris, 16:17

Māri, vai Tu esi ieziņojis vēlreiz pareizajā vietā? Vai šo novērojumu var dzēst? Nevar eksoprtēt uz ornitho, jo "nav" novērojuma vietas.


dziedava 05.februāris, 15:50

Jāteic, ka šogad prioritāri cenšos laiku veltīt grāmatas "bīdīšanai uz priekšu", tāpēc ar mikroskopijām uz priekšu iet lēni, pamazām. Uz galda stāv pēdējie saņemtie paraugi, ko plānots tuvākā laikā apskatīt, bet paralēli grāmatai tas tuvākais laiks nāk lēnām.


dziedava 05.februāris, 15:49

Mikroskopija hipotēzi apstiprināja, paldies par paraugu! :)


Toms Čakars 05.februāris, 15:10

Paldies!


mazais_ezis 05.februāris, 12:47

Peļu klijāns.


Siona 05.februāris, 11:44

Bija uz ozola, jā!


LMM 04.februāris, 23:36

Perpolita, laikam hammonis.


Mežirbe777 04.februāris, 20:44

Paldies! Blakus esošā mūra kroga ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tomēr divas blakus esošās senās koka ēkas tādas nav. Daudzi skaisti retumi bija sastopami.


meža_meita 04.februāris, 20:29

Skaisti! Šo arī esmu redzējusi arī uz citām guļbūvēm, laikam viņai tās ļoti patīk. Žēl gan, ka tik unikāla koka ēka ir pamesta.


Vīksna 04.februāris, 19:12

Tas, ko man likāt atdalīt. Izžuvusi upes gultne ar dažādiem gliemežiem un rokās šī gliemene.


nekovārnis 04.februāris, 19:10

Paldies Artur un Ilze! :)


adata 04.februāris, 18:37

Paldies, Uldi!


IlzeP 04.februāris, 18:29

Viens lieks "t" nosaukumā bija problēma. Bet par sugas pareizību paļaujos uz Jums.


Vīksna 04.februāris, 15:43

Antodonta cygnea nevaru pierakstīt.


Vīksna 04.februāris, 15:38

Paldies !


ekologs 04.februāris, 15:21

Iespējams, kāda no Pogonognatellus sp.


meža_meita 04.februāris, 15:11

Paldies Ilze! Domāju, ka varbūt Spānis.


IlzeP 04.februāris, 14:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:31

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:29

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:22

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:17

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:51

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:48

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:39

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 11:13

Vai foto nav? Droši vien arī šoreiz pelēkā.


Jānis Ķuze 04.februāris, 11:03

Sveiki! H818 gredzenoju kā jauno putnu ligzdā 10.06.2023. Gulbenes pusē, šis ir pirmais nolasījums. Tik lielā skaitā ziemās reti gadās redzēt (aptuveni 20 gadus atpakaļ pie Dzeldas līdzīgos apstākļos tika uzskaitīti pie 30). Interesanti, kas piesaistīja putnu uzmanību, kaudzē bija kaut kas vairāk par tikai kūtsmēsliem.


Mežirbe777 04.februāris, 00:28

Aktīvajā sezonā noteikti jāievāc un jāpārbauda, aizdomas par Buellia violaceofusca, vai arī Lecanographa (:


Mežirbe777 04.februāris, 00:06

Physcia caesia (Hoffm.) Fürnr.


dziedava 03.februāris, 22:02

Paldies par paraugu! :) Mikroskopēju. Cukurīte ir droši, bet par sugu es vēl papētīšu. Tuvākā man zināmā sanāk Didymium bahiense, kam substrāts atbilst, jo aug uz visādiem augiem, bet tai it kā ir apaļas sporas, bet šīs tādas neregulāras un pat mazliet lauzītas. Jāsaprot, vai tā vnk gadījies, vai nav kādas citas sugas pazīme.


Vīksna 03.februāris, 20:47

Paldies !


IlzeP 03.februāris, 19:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Arianta arbustorum sadēdējusi čaula)


IlzeP 03.februāris, 19:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:42

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis Cepaea sp., varētu būt C. hortensis)


IlzeP 03.februāris, 19:41

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:38

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:35

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:33

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Oxychilus sp.)


IlzeP 03.februāris, 19:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Vīksna 03.februāris, 11:08

Paldies !


Agnese 02.februāris, 14:27

Paldies Edgaram par komentāru! Materiāls ir ievākts un ielikts Dabas muzejas krājumā.


IlzeP 01.februāris, 20:57

Gaigalas mātīte.


Rekmanis 01.februāris, 16:26

Tādu fisciju dabasdatos neatrodu.


Cute Kitten 01.februāris, 13:52

Izskatās pēc baltača, bet nav redzams baltais astes galiņš kurš atradās zem ūdens. Acis izteikti baltas.


Cute Kitten 01.februāris, 12:41

Vai kāds var palīdzēt noteikt vai šis tiešām ir peļu klijāns?


Vīksna 31.janvāris, 16:13

Paldies !


Vīksna 31.janvāris, 14:24

Paldies !


CerambyX 31.janvāris, 12:31

Drīzāk rubiginosa (sevišķi, ja uz kāda ušņ/dadžveidīga Cirisum)


Vīksna 31.janvāris, 12:17

Paldies !


meža_meita 30.janvāris, 22:08

Domāju, ka Physcia dubia


meža_meita 30.janvāris, 22:02

Ar stereokaulona noteikšanu man nekas nesanāk, bet Mužo ksantoparmēlija pārtop par jaunu sugu Latvijā, ieritināto arktoparmēliju Arctoparmelia incurva. Suga pelnījusi atsevišķu novērojumu, ko arī ielikšu. Paldies Ritvar par šo akmeni, bez Tevis šī suga netiktu atrasta :)


svilanei 30.janvāris, 13:45

Domāju, ka Viola canina. Cik var redzēt - izteiktu rozetes lapu nav, tāpēc Rivina vijolīte nebūs. Ziedi gaiši ar gaišu piesi, lieli un augšējās divas ziedlapas pārklājas, lapu forma arī kā Viola canina.


IlzeP 29.janvāris, 15:50

Cita bilde pievienojusies


IlzeP 29.janvāris, 15:49

Vai nav tomēr lauku (cik nu tur var redzēt)?


IlzeP 29.janvāris, 15:47

Attēlā galva izskatās ļoti dīvainā krāsā...


Irbe 29.janvāris, 15:10

2.foto pelēkais strazds


Matrus 29.janvāris, 12:37

Vienu savāca Drauga spārns 28.01.2026.


dziedava 29.janvāris, 12:30

Jā, Iveta, paraugs lai stāv, varbūt kādreiz šo sugu arī sadalīs, jo abi paraugi savstarpēji vizuāli atšķiras. Bet par sūtījumiem esmu ļoti pateicīga, jo vakar ļoti vajadzēja dabūt šīs sugas titulsporu, un šajos paraugos varēju izvēlēties labāko :))


adata 29.janvāris, 11:45

Labi, ka tika zem mikroskopa! Samulsināja tie vertikāli pastieptie augļķermeņi.


meža_meita 29.janvāris, 10:05

Šie attēlā ir sveķi. Sveķi ļoti labi fluoriscē.


Vīksna 28.janvāris, 16:46

Paldies !


CerambyX 28.janvāris, 11:15

Det. N.Savenkovs


Bekuvecis 27.janvāris, 18:04

Papētīju detālus ģeodatus par šo vietu, šķiet sugai piemērota. Novērotājs ir ar zināšanam un pieredzi. Tā ka izskatās ļoti ticami. Tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā. Jo kļūdīties ir cilvēcīgi, pat zinātājam (piemērs: šīs pašas sugas novērojums akurāt tajā pašā datumā, tikai gadu vēlāk un Engures pagastā). Pērn apsekot atradni īstajā laikā man pašam nebija iespējams, ceru uz šo gadu.


Bekuvecis 27.janvāris, 15:38

Atļaušos nepiekrist. Pats pirmais un būtiskākais - otrajā foto redzams (īpaši - pēc minimālas foto pēcapstrādes), ka kātiņš ir izteikti violets - kā apaļsporu bisītei. Otrkārt, cepurītes krāsa un krokojuma raksturs - akurāt kā apaļsporu bisītei, ne parastajai vai dižajai. Treškārt, augtene - parastā bisīte nekad nav manīta uz egles (dižā reizēm gan), turpretī apaļsporu bisītei tā ir vistipiskākā. Ceturtkārt, novērojuma datums - nenormāli vēls parastajai, pašā laikā apaļsporu. Tātad, apaļsporu bisītes piektā vai sestā atradne Latvijā - atkarībā no tā, vai apstiprināsies šis 2024. gada novērojums Pierīgā: https://dabasdati.lv/lv/observation/8cl84jvqlbija6q8sr13oj5co6/ (šķiet ļoti ticams, tomēr derētu foto un/vai neatkarīga acu pāra skatiens kādā nākamajā sezonā).


Agnese 27.janvāris, 14:41

Inita Dāniele palīdzēja noteikt sugu (tomēr parastā bisīte).


CerambyX 27.janvāris, 14:38

Šajā apkārtnē uzturas krauķi.


dziedava 26.janvāris, 17:45

Visticamāk kāda kājainā cukurīte Didymium sp.


IlzeP 26.janvāris, 16:52

Bez fotogrāfijas un papildu informācijas mainu sugu uz pelēko dzilnu.


dziedava 26.janvāris, 15:43

Renāt, Tu pilnīgi uzminēji, ka es gatavojos sūtīt sprodzīšu paraugus uz Igauniju ukraiņu pētniecei Irynai Yatsiuk, kura ar šo ģinti nodarbojas. Vienīgi neesmu droša, vai viņa šobrīd ņemas arī ar rūsainajām (un vai vispār neesmu nokavējusi "pieteikšanos" ar potenciāli jaunajām sugām) ;). Kaut kad, kad sporu katalogs ļaus no tā atslēgties, paskatīšos. Iveta, paldies par labiem vārdiem! :)


Mary1979 26.janvāris, 14:27

Lauči noteikti ir. Paldies!


meža_meita 26.janvāris, 12:51

Paldies Julita un Iveta, liels prieks par noteikto sugu un jūsu entuziasmu! Pilnīgi iztēlojos, kā kādā nākamajā LMB gada kopsapulcē Julita stāsta kā sadalītas sprodzītes un tika mikroskopēti visi rūsaino sprodzīšu paraugi, rezultātā tik un tik jaunas sugas LV :D


Vīksna 26.janvāris, 09:52

Paldies !


meža_meita 26.janvāris, 09:47

:(


dziedava 26.janvāris, 09:29

Paraugu gan vērts saglabāt, jo mēs droši nezinām, vai nevar vēl kādas citas sugas būt uz hiacinšu sīpoliem. Bez mikroskopijas pagaidām tā ir tikai hipotēze.


Guntanators 26.janvāris, 02:02

Video: https://youtu.be/4QDMYzeMTVo


Guntanators 26.janvāris, 01:46

Video: https://youtu.be/O5fjqJKToZg


ekologs 25.janvāris, 19:53

Bārdzīlīte (Panurus biarmicus).


megemege 25.janvāris, 17:57

Paldies, Edgar!


Siona 24.janvāris, 20:06

Paldies! :))


dziedava 24.janvāris, 20:00

Irir! Sporas tādas stūrainas :)


ekologs 24.janvāris, 18:25

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


ekologs 24.janvāris, 16:37

Parastā kaulene (Lithobius forficatus).


adata 23.janvāris, 21:27

Jā, un tas kopskata klājiens arī citāds, sprodzītēm atbilstošs. Atslēgu izmantot īsti nav nācies, dabā tā prasa vairāk laika, nesanāk tik ātri, bet šībrīža vakaros var paurķēties. Neticēju sev, ka no plazmodija bildes vien ko izlobīšu.Visvairāk zināšanu man sniedz "Dziedavā" aprakstītais pārskats, nenovērtējami! Ideāli (tāpat kā pabeigts) nekas nemēdz būt, visu cieņu jau izdarītajam, Jums noteikti izdosies!


pustumsa 23.janvāris, 20:13

Paldies. Nezināju


dziedava 23.janvāris, 18:22

Milzumpaldies, Iveta! Kad būs skaidrs, ka dabasdati pēc mēneša dodas no šīs vietas prom uz jaunām mājām, plānoju atjaunot atslēgu, "izspiežot" no Dabasdatiem visu jaunāko info, un tādi pieredzes stāsti labāk palīdz saprast, kas jālabo. Ideāla gan nebūs, jo tam man nav laika (un finansu), bet kaut ko vismaz. :) Bet hipotēze sakrīt ar to, ko es redzēju, saņemot paraugu. :)) Un pēc atslēgas man arī tā ar visu oranžo krāsu sanāca kā viena no 2 pamathipotēzēm, bet man papildus bija zināms substrāts (iespējams, melnalksnis), vienīgi formu ievadīju kā apaļīgu, jo paskatījos, ka atslēgā izstieptā ir tāda ļoti izstiepta. Bet pilienveida arī būtu bijis jāizskata. Tā ka paldies abām, Ivetai un Renātei! Kaut kad vēlāk, kad būs vairāk laika, arī mikroskopēšu, bet izskatās visai pārliecinoši ar atsevišķiem (no sporu mākoņa), platiem kausiņiem.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts