Aktīvie lietotāji: 34 Šodien ievadītie novērojumi: 2 Kopējais novērojumu skaits: 1206992
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atklāta jauna dienastauriņu suga Latvijai - kazeņu raibenis!
Pievienots 2016-07-06 11:21:54

Kazeņu raibenis (Brenthis daphne) - Grobiņas novads, Brienamā purva apkārtne, 4.jūlijs, 2016. gads. Foto: Santa Bizuna

Šī gada Tauriņu Vērošanas akcija ir uzņēmusi vēl nebijušus apgriezienus un akcijas dalībnieku kopējām pūlēm šī gada laikā vairākām Latvijā reti sastopamām sugām, piemēram, purva samtenim (Oeneis jutta), gaiļbiksīšu sīkraibenim (Hamearis lucina) un lielajam vijolīšu purvraibenim (Boloria titania) ir izdevies konstatēt jaunas, līdz šim nezināmas atradnes. Taču šī gada pats vērtīgākais un sensacionālākais novērojums tika veikts 2. jūlijā, kad Santa Bizuna Grobiņas novadā, Brienamā purva apkārtnē nofotogrāfēja jaunu dienastauriņu sugu Latvijai - kazeņu raibeni (Brenthis daphne)!

Kazeņu raibenis (Brenthis daphne) - Grobiņas novads, Brienamā purva apkārtne, 4.jūlijs, 2016. gads. Foto: Santa Bizuna

Kazeņu raibeņa izplatības pamaterāls ir Eiropas centrālā un dienvidu daļa, kur tā ir bieži sastopama suga, taču virzienā uz ziemeļiem tā kļūst retāka un, piemēram, jau Polijā šī suga ir visai lokāla un reti sastopama. Tālākās zināmās atradnes uz ziemeļiem un vienlīdz arī tuvākās Latvijas robežai ir Lietuvas rietumu daļā - galvenokārt Tauraģes apkārtnē, taču ir konstatētas arī atsevišķas populācijas tuvāk Latvijas robežai, tāpēc Brenthis daphne Latvijas tauriņu pētnieku aprindās bija iekļauta potenicāli Latvijā sastopamo sugu sarakstā. Un tieši Kurzemes dienvidi bija atzmēts kā reģions, kur teorētiski varētu šo sugu meklēt. B.daphne apdzīvo saulainas mežmalas, aizaugošus izcirtumus un meža laucītes utml. biotopus.  Sugai dots latviskais nosaukums - kazeņu raibenis, jo zilganā kazene (Rubus caesius) ir viens no galvenajiem šīs sugas barības augiem, taču kāpuri var baroties arī ar citām Rubus ģints sugām. 

Kazeņu raibeņi (Brenthis daphne) - Grobiņas novads, Brienamā purva apkārtne, 4.jūlijs, 2016. gads. Foto: Santa Bizuna

Kā raksta kazeņu raibeņa atradēja Santa Bizuna, tad pirmais sugas novērojums 2. jūlijā bijis nejaušs un pavisam negaidīts: "Sestdien izlēmām ar draugu izmest palielāku līkumu ar riteņiem, pie reizes pieķerot klāt arī manu mīļāko tauriņvietu Brienamā purva galā. Ārā +30 C, braucam. Kamēr visas grāvmalas izstaigāju, pagāja kāds laiciņš, tāpēc pēc pāris stundām jau aši, aši, tikai kaut ko retāk redzētu pieķerot klāt, braucām uz māju pusi. Šo tauriņu nofotografēju pa gabalu burtiski nenokāpjot no riteņa, jo pirmajā brīdī dēļ tumšajiem spārnu galiem likās, vai tik nav kāds agrs Atraitnīšu raibenis (Argynnis laodice) patrāpījies. Skatos - nē, vecais labais brūnvālīšu raibenis (Brenthis ino), kurš čum un mudž patreiz visās malās.". Svētdien portālā dabasdati.lv starp tauriņu vērotājiem tieši izvērtās neliela diskusija par to kā īsti atpazīt šo potenciāli Latvijā sastopamo B.daphne no biežā brūnvālīšu raibeņa un šo diskusiju rezultātā Santa vēlreiz pievērsa uzmanību šim vienam nofotogrāfētajam tauriņam - nu jau konkrēti ar aizdomām vai nevarētu būt B.daphne? Iegūtie fotoattēli bija pietiekami kvalitatīvi, lai tauriņu pētnieks Ivars Šulcs šo apstiprinātu kā Brenthis daphne! Divas dienas vēlāk, 4. jūlijā Santa vēlreiz apmeklēja tauriņa novērošanas vietu, kur izdevās atrast jau vismaz divus tauriņus - tātad šajā vietā ticams, ka ir sastopama pastāvīga sugas populācija. Taču kas vēl interesantāk - 4. jūlijā vienu kazeņu raibeni Vaiņodes novada Kazbarupes apkārtnē nofotogrāfēja arī Mārīte Ramša! Otra zināmā atradne Latvijā! Divas dienas iepriekš, 2. jūlijā netālu no šīs vietas vienu iespējamu kazeņu raibeņa eksemplārnu nofotogrāfēja arī Jānis Jansons, taču iegūtie fotoattēli diemžēl nebija pietiekami kvalitatīvi, lai sugu identificētu ar 100% pārliecību. Tātad arī šajā apkārtnē visticamāk ir sastopama pastāvīga kazeņu raibeņu populācija. Ņemot vērā šos divus atradumus, ir ticams, ka kazeņu raibeni ir iespējams atrast vēl kādās citās vietās Kurzemes pašos dienvidos - Grobiņas, Nīcas, Rucavas, Priekules un Vaiņodes novados.

Abas Latvijā sastopamās Brenthis ģints sugas - brūnvālīšu raibenis (B.ino - pa kreisi, foto U.Piterāns) un kazeņu raibenis (B.daphne - pa labi, foto S.Bizuna)

Runājot par sugas noteikšanu, tad galvenā sajaukšanas iespējamība ir ļoti bieži sastopamo brūnvālīšu raibeni (Brenthis ino). Dabā viena no pirmajām pazīmēm, kas abas sugas atšķir ir izmērs - kazeņu raibenis ir lielāka suga un izmērs abām sugām nepārklājas. Visvieglāk abas sugas atšķiras pēc spārnu apakšpuses - kazeņu raibenim pakaļspārnu ārmala ir gandrīz pilnībā, vienmērīgi violetā krāsā, kamēr brūnvālīšu raibenim šī pakaļspārnu ārmala ir daudz raibāka, ar gaišāku laukumu centrālajā daļā. Spārnu virspusē viena no galvenajām atšķirībām ir pakaļspārnu tumšā ārmala, kas brūnvālīšu raibenim ir vairāk vai mazāk nepārtraukta, bet kazeņu raibenim - tā ir ar pārrāvumiem un viedo melnu plankumu rindu. Tiesa abām sugām virspuses zīmējumam pastāv neliela individuālā mainība (tumšāki un gaišāki īpatņi), tāpēc drošai noteikšanai vienmēr jācenšas ieraudzīt un nofotogrāfēt arī spārnu apakšpuse. 

Kazeņu raibenis (Brenthis daphne) - Grobiņas novads, Brienamā purva apkārtne, 2.jūlijs, 2016., Pirmais sugas foto Latvijā! gads. Foto: Santa Bizuna

Kopumā Latvijā ir konstatētas vairāk kā 2500 tauriņu sugas un katru gadu, tiek atrastas jaunas sugas Latvijas faunai, taču pārsvarā jaunās sugas ir naktstauriņi, kas sastāda lielāko daļu no Latvijas tauriņu faunas daudzveidības. Jaunas dienastauriņu sugas atklāšana ir visnotaļ unikāls gadījums, jo kopš 21. gadsimta sākuma ir atrasta tikai viena cita Latvijai jauna dienastauriņu suga - drudzeņu zilenītis (Maculinea alcon), ko 2013. gada 8. jūlijā Lilastes apkārtnē konstatēja Ivars Šulcs kopā ar somu kolēģi Jari Junnilainenu. 

Uģis Piterāns, Latvijas Entomoloģijas biedrība

Pēdējie novērojumi
Limax maximus - 2021-07-31 Nelda
Arion lusitanicus - 2021-07-31 Nelda
Pisces sp. - 2021-07-31 Ivos
Phalacrocorax carbo - 2021-07-31 FunnyFox
- 2021-07-31 asimetrija
Rana arvalis - 2021-07-31 asimetrija
Arcyria obvelata - 2021-07-18 felsi
Nezināms
@ meža_meita
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
OKK 01.augusts, 00:27

Papuves raibenis


OKK 01.augusts, 00:23

Melnais madaru lapsprīžmetis Epirrhoe tristata


OKK 01.augusts, 00:18

Kas raksturīgs parastajai vardei.


OKK 01.augusts, 00:14

Kāpēc, purva, ja izskatās pēc parastās vardes? Apskaties vēderu (vardes), būs dzeltens ar brūniem un melniem plankumiem.


OKK 01.augusts, 00:10

Purva varde, bet šis novērojums jādzēš, jo tāds taču jau ir.


Vīksna 01.augusts, 00:01

Paldies !


asimetrija 31.jūlijs, 23:27

Vēders redzams šeit: https://dabasdati.lv/lv/observation/lhi3jdh7vn8aup7j2r0nh70j34/


Ilona_rasa 31.jūlijs, 23:24

Manas kuitalas, acīmredzot, ir pievienojušās kādam citam novērojumam :D


Arnis2 31.jūlijs, 23:22

?


Ansis 31.jūlijs, 22:47

Pyrola media vajadzētu būt garākam irbulim.


iljazik 31.jūlijs, 21:52

Cerura vinula


iljazik 31.jūlijs, 21:50

Deilephila porcellus


iljazik 31.jūlijs, 21:48

Lasiocampa quercus


W 31.jūlijs, 21:34

Paldies, Uģi! Tas gan patīkams pārsteigums!


Gaidis Grandāns 31.jūlijs, 21:27

Vai suga noteikta droši? AAA "Augšdaugava" teritorijā mednis līdz šim nav droši novērots (lai arī tieši Šilovkas masīvs ir sugas ligzdošanai vispiemērotākais). Blakus esošajā aizsargājamā teritorijā Baltkrievijā "Braslavas ezeri" vairāki medņu riesti atrodas tuvu Latvijas robežai. Šilovkas masīvā līdz šim ir novēroti rubeņi, tajā skaitā riestojoši tēviņi izcirtumos un jaunaudzēs. Noderētu apraksts par novērošanas apstākļiem.


felsi 31.jūlijs, 20:50

Paldies Marek! Būs atsevišķs ziņojums:)


felsi 31.jūlijs, 20:48

Paldies par interesanto skaidrojumu!


W 31.jūlijs, 20:02

Marek. paldies!


Tasty_Y 31.jūlijs, 19:56

Šeit ir viena vienīga čaula, bet trīs skati. Varu pieļaut, ka tā var būt ari excentrica, bet ja ir taisnība, ka excentricai vairāk patīk sausas un atklātas vietas, un ka ta pie mums ir retāka, pulchella šķiet vairāk ticama. Tiešam grūti atšķiramas sugas.


zane_ernstreite 31.jūlijs, 19:55

Ak redz kā! Paldies, Uģi, par skaidrojumu!


paliec 31.jūlijs, 19:50

ar skaistām trematodēm taustekļos (Leucochloridium vai Neoleucochloridium ģinšu pārstāvji)


Tasty_Y 31.jūlijs, 19:49

Es domāju, ka tā ir vai nu Hippeutis complanatus, vai nu S. nitida, un es nolēmu ka ir S. nitida jo, cik es redzu S. nitidai un ari šiem umbilicus ir šaurāk, un vijumi pēc pirmā mazāki, neka Hippeutis complanatus. Skats no malas (kuru, taisnību sakot nevar redzēt manos foto) ari vairāk izskatās pēc S. nitida. Ka jūs noteicat ka tas ir complanatus?


paliec 31.jūlijs, 19:44

pirmā attēla trešā čauliņa man izskatās pēc V. excentrica.


paliec 31.jūlijs, 19:33

šī nav gludspolīte, bet viens no Cepaea ģints vīngliemežiem. vēl nepieaudzis dzīvnieks un nofotografēts tā, ka čaulas ieejas forma arī nav redzema, bet es domāju, ka visticamāk būs hortensis, bet neizslēdzu arī nemoralis. jāpaskatās, kas tur apkārt pieaudzis rāpo - ar baltu vai brūnu lūpu.


paliec 31.jūlijs, 19:25

Caucasotachea vindobonensis vēl pirms pāris gadiem bija pie Cepaea ģints. Viņš ir svaigi pārmests uz Caucasotachea ģinti. un rievotais vīngliemezis no viesiem mūsu "cēpejiem" ir tas visrievotākais. hortensis un nemoralis lai cik rievoti nebūtu tomēr ir gludāki par konkrēto īpatni.


IevaM 31.jūlijs, 19:21

Paldies!


Ivetta 31.jūlijs, 19:16

Nu jā, pēc beigtā eksemplāra atrašanas, ieraudzīt tādu pašu dzīvu man arī bija īpašs prieks:)


paliec 31.jūlijs, 19:09

labprāt dzīvus, lai varu nomušīt un uzšķērzst, ij redzēt, kas lopiņam iekšā darās lai 100-punkti droši noteiktu sugu. čaulas pēc Euomphalia strigellas neizskatās. Vairāk uz Monacha, Monachoides vai Perforatella (vispār kaut kad viņi visi bija pie Perforatella pieskaitīti), bet nu jebkurā gadījumā tā ir grupa, kura ir preparējama lai noteiktu. Vēl kas ir interesanti - 2003 vai 2004 gadā es pats šai vietā esmu vācis materiālu un toreiz šis lopiņš tur neparādījās...


Ivetta 31.jūlijs, 18:58

Ja vajadzīgs, beigtais eksemplārs ir pie manis.


CerambyX 31.jūlijs, 18:56

O, te vēl smukāks novērojums!


CerambyX 31.jūlijs, 18:55

O, šī laba suga! :)


gunitak 31.jūlijs, 18:54

Paldies!


gunitak 31.jūlijs, 18:54

Paldies!


OKK 31.jūlijs, 18:47

Parka vīngliemezis (īstais vīngliemezis) Helix pomatia


asaris 31.jūlijs, 18:35

Viena miglas bilde ar vēderu ir, žokļu forma diem žēl nav jo vabole cītīgi centās ierakties zemē un tikt prom


CerambyX 31.jūlijs, 18:25

Nu vai nu parastais Geotrupes stercorarius vai Geotrupes spiniger, jā. Žokļu forma un vēdera apakšpuse var palīdzēt noteikšanā.


asaris 31.jūlijs, 17:42

Parastais bambals? Liela izmēra, 2 vaboles lielākā no tām virs 2cm. Netālu no stirnas atliekām


Alvis Āboliņš 31.jūlijs, 17:40

Vai dzirdēta parastā dziedāšana, vai citi saucieni?


IlzeP 31.jūlijs, 17:18

Sarežģīti ar tiem jaunuļiem. Man arī tāds lakstīgalīgs iespaids par šo, bet racionāli pamatot, kādēļ lakstīgala, nevis sarkanrīklīte (un cita nesen Kristiāna ziņotā - srkanrīklīte (?)), nevaru.


Irbe 31.jūlijs, 15:29

Meža pūce?


Irbe 31.jūlijs, 15:18

Ķīķis


Irbe 31.jūlijs, 15:13

Svilpis


gunitak 31.jūlijs, 13:54

Jā, krūkļu.


Irbe 31.jūlijs, 12:58

Paspūrusi, bet izskatās pēc lakstīgalas


meža_meita 31.jūlijs, 12:13

Vareni un skumji vienlaikus.


Edgars Smislovs 31.jūlijs, 11:20

Lakstīgala juv ?


dziedava 31.jūlijs, 11:16

Šī atradne manās acīs ir ļoti īpaša, jo Latgalē vispār ir ļoti maz dižozolu un attiecīgi jo mazāk tādu ozolu, kas būtu noauguši ar retām un aizsargājamām sugām, kurām vajag vēl vecākus, tām piemērotākus ozolus. Košā zeltpore pēc man pieejamiem Ozola un Dabasdatu datiem līdz šim dziļi Latgalē nebija atrasta vispār, "Latgaliskākie" novērojumi līdz šim bijuši uz robežas starp Vidzemi un Latgali - uz Gulbenes un Balvu novadu robežas. Vienīgais Latgalē - Baibas Pušpures 2017. gada novērojums, kas ir ap 0,5km no novadu robežas. Mana novērojuma Krāslavas novada ozols Latgalē ir nepārprotami. Tur netālu viens no otra aug 3 diži ozoli, no kuriem tieši šo (atšķirībā no abiem pārējiem) DAP nav atzīmējis kā dižozolu, jo formāli starp cieši saaugušām starām varēja izvilkt mērlenti, un katra stara (no trim) atsevišķi nesasniedza 4 m. Reizēm tādus saaugumus sauc par "haltūristiem" un tie tiešām nav atzīstami par dižkokiem, bet šis noteikti ir gadījums, kad ozols ir nešaubīgi aizsargājams kā dabas piemineklis; koks un tā staras ir vecas un bagātas ar sugām, kas uz tām aug. Te arī vajadzētu uzsūtīt kādu ķērpju pētnieku, - nešaubos, ka tur ir arī vairākas aizsargājamas ķērpju sugas, ko man diemžēl neizdevās nofotografēt. Konkrēti te augošā košā zeltpore ir redzami daudzgadīga, aug starp ozola starām. Pievienošu arī ozola foto.


Zigurds Krievans 31.jūlijs, 10:04

It kā melno ieliku


Irbe 31.jūlijs, 09:56

Kaņepītis :)


Irbe 31.jūlijs, 09:50

Varbūt melnā? Sarkanā liekas raibāka. Un taisnais knābis varētu liecināt par labu melnajai, sarkanajai kaut nedaudz uzliekts. http://www.putni.lv/limlim.htm http://www.putni.lv/limlap.htm


Ivetta 31.jūlijs, 09:36

Paldies Marekam par noteiktajiem tauriņiem!


IlzeP 31.jūlijs, 05:52

Paldies par labojumu!


IlzeP 31.jūlijs, 05:51

Jauna sarkanrīklīte?


IlzeP 31.jūlijs, 05:49

Mājas zvirbulis?


nekovārnis 31.jūlijs, 04:22

Plēvspārņa, iespējams, zāģlapsenes kāpuri.


nekovārnis 31.jūlijs, 04:11

Pirmajā foto manuprāt Anastrangalia sanguinolenta


Razoomov 31.jūlijs, 02:23

Trichius fasciatus - Kameņvabole


Aleksandra 31.jūlijs, 00:42

Paldies, Uģi! Tas bija zibenīgi!


Vīksna 31.jūlijs, 00:15

Paldies !


Ivetta 30.jūlijs, 23:27

Liels paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


CerambyX 30.jūlijs, 23:17

Ūsu vālītes nav paplatinātas.


felsi 30.jūlijs, 23:02

Paldies Uģi! Pirmoreiz sastapu!


IlzeP 30.jūlijs, 22:57

Ieviesu, ceru, ka pareizi.


meža_meita 30.jūlijs, 22:49

Būtu jauki, ja kāds ieviestu sugu datu bāzē nosaukumu. Vācietis kā jau vācietis ir ļoti korekts - viss ienākošais materiāls tiek turēts saldētavā karantīnā, lai izvairītos no insektu infekcijām (nu tā viņš raksta).


meža_meita 30.jūlijs, 22:46

Julita, uz šo skatījos caur "anaptychia" prizmu un Physcia man neienāca prātā. Tā kā LV ir tikai viena anaptychia suga, tad šim ķērpim versija nebija ilgi jāguglē :D Kaut kā mežā 'čujs' ieknieba un sapratu, ka jāievāc.


pustumsa 30.jūlijs, 22:39

Paldies!


dziedava 30.jūlijs, 22:32

Daudz bija? Sibīrijas mēlziedi ar izdevās atrast?


OKK 30.jūlijs, 21:06

Pļavas ķirzaka


CerambyX 30.jūlijs, 20:13

Par maz melno punktiņu uz spārniem. Kāda no grūti nosakāmo sugu trio (malinellus/cagnagella/padella)


mardzh 30.jūlijs, 18:59

Paldies!


Irbe 30.jūlijs, 18:42

Paldies, Uģi!


andrisb 30.jūlijs, 18:40

Paldies par noteikšanu!


Irbe 30.jūlijs, 18:35

Paldies!


CerambyX 30.jūlijs, 18:10

Liepu sfinga kāpuram zem tā zilganā astes 'āķīša' ir tādas izteiksmīgas dzeltenas kārpiņas. Te tādu nav, tātad liepu sfings nav :)


felsi 30.jūlijs, 17:53

Paldies Uģi!


felsi 30.jūlijs, 17:51

Paldies Iļja!


pētniece 30.jūlijs, 17:51

Tik lokanu un dzīvīgu vispār nofotografēt bija problēmas. Apskatot internetā iepriekšējos ziņjumus, pēc pirmā komentāra, piekritu, ka acainais sfings. Vai Liepu sfinga kāpurs ir tik zaļš ar tādām krāsu pārejām? Tāpat iepriekšējos ziņojumos liepu sfinga kāpurs ir it kā sadalīts posmos, kas nav novērojams šim. Biotops, kurā atradu kāpuru, atbilst abiem.


CerambyX 30.jūlijs, 16:11

Tikko svaigi ādu nomainījis īpatnis - pēd dažādm stundām iegūst tādu savu 'pareizo' krāsojumā. Sākumā tāds vienkrāsaini svaigs.


CerambyX 30.jūlijs, 16:05

Manuprāt šī suga - dzīvo uz liepām g.k. Ir gan otra līdzīga suga, bet tā dzīvo uz priedēm. Skatoties Google Streetview - tur apkārtnē liepas ir gana, bet priežu nav :D


CerambyX 30.jūlijs, 16:00

Gan jau Heriades truncorum


CerambyX 30.jūlijs, 15:47

Šis jauks novērojums! Literatūras avotos, manuprāt, nav neviens šīs sugas atradums Latvijā, bet nu te Dabasdati.lv vispār ir vēl viens cits novērojums tomēr. Tā ka varbūt 2. zināmais sugas novērojums Latvijā? Ja kāds cits redz kādu liela izmēra racējlapseni ar oranžīgiem kāju stilbiem, kas stiepj sienāzi vai siseni (Sphex funerarius uz tiem specializējas, atšķirībā no citām līdzīgajām sugām, kas medī tauriņu kāpurus) - noteikti vērts fotografēt! Varbūt Latvijas dienvidu reģionos šī suga ir sastopama biežāk? :)


CerambyX 30.jūlijs, 14:44

Lielisks atradums! :) Šim novērojumam video publicēts Facebook 'Latvijas Fauna' grupā. Suga pareizi noteikta, viss kārtībā ar šo novērojumu. Jau otrais piekrastes spīļastes novērojums šogad! :)


CerambyX 30.jūlijs, 14:25

Trešajā foto kur pārītis - citas laupītājmušas (Choerades sp.)


iljazik 30.jūlijs, 13:14

Autographa gamma


iljazik 30.jūlijs, 13:05

Diachrysia stenochrysis


iljazik 30.jūlijs, 13:03

Euthrix potatoria


iljazik 30.jūlijs, 13:02

Phalera bucephala


Bazilika 30.jūlijs, 12:29

O, paldies, Marek! Tā jau likās, ka blakšveidīgs, bet tāds vēl nebija redzēts. :)


mardzh 30.jūlijs, 10:43

Paldies!


Edgars Smislovs 30.jūlijs, 10:29

4 līkšņibīši pirmajā bildē, vismaz 16 parastie, un gaišie šņibīši divi.


Ivetta 30.jūlijs, 09:03

Paldies, Gunita!


andrisb 30.jūlijs, 06:36

Paldies!


gunitak 30.jūlijs, 06:14

Mazais nātru raibenis.


Mitslanevx 30.jūlijs, 00:23

Cik forši!


CerambyX 29.jūlijs, 23:03

O, šis tiešām izcils atradums! Nez kad sanāk pēdējais zināmais atradums Latvijā, bet nu man pieejamā literatūrā viens tāds atradums ir minēts 1939. gadā Saulkrastos. Vai ir bijis pēc tam, kas zin - pagaidām nav izdevies uziet konkrētus datus. Lieliski!


OKK 29.jūlijs, 22:59

Parastais dziedātājsienāzis


Ivetta 29.jūlijs, 22:40

Paldies, Marek!


OKK 29.jūlijs, 21:46

Visdrīzāk tomēr kāds izmucis eksemplārs, piem., pie mums Jūrmalā, bērnu iestādē "dzīvās dabas stūrītī" dzīvo purva bruņurupucis no padomju laikiem, atvests no Ukrainas.


OKK 29.jūlijs, 21:44

Te noteikti vajag plašāku komentāru - purva b. tik apdzīvotā vietā??? Kā viņš nokļuvis mājās? Retus dzīvniekus pārvietot uz mājām ir kategoriski aizliegts. Interesants būtu M. Pupiņa viedoklis.


Tasty_Y 29.jūlijs, 21:40

Es uzskatu ka tas nav ne Fruticicola fruticum, ne Monachoides incarnatus, ne Euomphalia strigella, bet visticamāk ir Monacha ģints, kas iepriekš pie mums nebija reģistrēts, var būt M. cartusiana vai M. claustralis. Cienījams Edgars Dreijers un visi malakologi: ja gribat saņemt čaulas vai dzīvus paraugus priekš identifikācijas, dodiet ziņu man.


Ilze Ķuze 29.jūlijs, 21:31

Pievienoju divus foto. Ir paraugs.


Grislis 29.jūlijs, 21:24

Vai nav drīzāk Carex digitata? Jo C. ornithopoda tomēr parasti aug pļavās. Abas sugas labi atšķiramas pēc lapu makstīm - C.digitata tās koši sarkanbrūnas, bet C.ornithopoda - brūnas, arī augumā mazāks. Vārpiņu izvietojums var būt maldinoši līdzīgs. Bet, jā, būtu jāredz herbārijs...


nekovārnis 29.jūlijs, 20:56

Supernovērojums! Šo nu es arī gribētu atrast :) Apsveicu!


nekovārnis 29.jūlijs, 20:23

Šī ir zālāju laupītājblakts Himacerus apterus - medniece, kas atšķirībā no citām zālāju laupītājblaktīm dzīvo koku un krūmu lapotnē, pārtiekot no laputīm un tamlīdzīgiem sīčiem. Tas "smecerītis" patiesībā ir durklis ar kura palīdzību tiek izsūkts medījums.


VijaS 29.jūlijs, 20:05

Paldies, Marek!


andrisb 29.jūlijs, 19:00

Līdzīga Vairogblakts Carpocoris fuscispinus.


kaarlisfrei 29.jūlijs, 18:49

Būs Reduvius personatus!


gunitak 29.jūlijs, 18:26

Kazrožu sfings.


gunitak 29.jūlijs, 18:25

Svītrainā vairogblakts.


gunitak 29.jūlijs, 18:23

Skābeņu sprīžmetis.


andrisb 29.jūlijs, 18:22

Paldies, Gunita!


gunitak 29.jūlijs, 18:19

Svītrainā vairogblakts. Šo pazīst arī neeksperti.


gunitak 29.jūlijs, 18:15

Kāļu baltenis.


Ivars L. 29.jūlijs, 17:16

Suga ielikta "uz dullo". Ja kāds atpazīst, drīkst precizēt. :)


IlzeP 29.jūlijs, 16:56

Paldies, Renāte, par vērību!


IlzeP 29.jūlijs, 16:48

Būs, būs. Šim naktstauriņam raksturīga lidošana dienā, pie tam tagad daudz redzamas.


dziedava 29.jūlijs, 16:48

Un jācer, ka vācietis noteiks to pašu ;)


IlzeP 29.jūlijs, 16:46

Julita, mazliet nokavēji, bet varbūt vari vienoties ar Diānu Meieri - nesen viņu satiku un šos sūdiņus viņai uzdāvināju, bet varbūt viņa ir ar mieru daļu uzdāvināt tālāk :).


dziedava 29.jūlijs, 16:45

Oho, vareni! Es šādu kā Physcia tenella pat neiedomātos ievākt. Kā ienāca prātā?


meža_meita 29.jūlijs, 16:18

Ilze P. šeit vajadzētu palabot datu bāzē info. Saskaņā ar MK. 396, ir aizsargājamas visas kollemas, t.sk. līdz sugai nenoteiktas.


meža_meita 29.jūlijs, 15:47

Labi, Roland, mēģināšu ievākt. Dabā arī neko nearēja saprast :D


meža_meita 29.jūlijs, 15:45

Paldies, Ieva! :)


meža_meita 29.jūlijs, 15:45

Ū, paldies Roland! Paguvi pirms vācieša :D


IevaM 29.jūlijs, 15:44

Renāte, apsveicu!


lichen_Ro 29.jūlijs, 15:40

Aptiprinu - Heterodermia speciosa! Jauna suga Baltijai. Uraaaaa :D


lichen_Ro 29.jūlijs, 15:38

Čau! varbūt vari atsūtīt? :D Kaut kā mēs nesaprotam kas tas ir pēc bildēm


Ivars L. 29.jūlijs, 15:00

https://m.facebook.com/photo.php?fbid=3037506792931131&id=1207589735922855&set=ms.c.eJw9zsENwDAMAsCNKmyCHfZfrEoq93sCBMEWnFlZKzMeXqh2mhEc6OQB7B7QuqD6QN6slKMwG9LdkKaCWwnUAG8C%7E%3BSdynR8rPFBtuRs%7E%3BbJ0EtT9og5ah5gtFeyj%7E_.bps.a.3037506342931176&source=43&__tn__=%2B%3D


meža_meita 29.jūlijs, 14:26

Uldis pamatīgi noplosījies.. Šīs sēnes paraugs pērn tika nogādāts Initai, bet līdz sugai netikām. Paldies!


meža_meita 29.jūlijs, 14:17

Skaisti! Saki, lūdzu, kā var panākt to spīdēšanu? Saprotu, ka tas bildēts speciālā režīmā?


roosaluristaja 29.jūlijs, 13:51

Patiesi kļūda!


Laimeslācis 29.jūlijs, 13:20

Apsveicu!


dziedava 29.jūlijs, 11:50

Vai piedāvājums joprojām aktuāls?


roosaluristaja 29.jūlijs, 11:37

Šādā paskatā var būt tikai dzeltenā receklene, taču tā normāli uz skujkokiem neaug. Tāpēc domāju, ka šī ir galertene. DD datubāzē ir atzīmētas divas sugas. D.palmatus un D.crysospermus. Patiesībā tie ir vienas sugas divi nosaukumi. D.chrysospermus ir jaunāks. Drosi vien pašlaik aktuālāks


Irbe 29.jūlijs, 11:03

Kazrožu sfings


Irbe 29.jūlijs, 10:56

Linu krāšņpūcīte?


Irbe 29.jūlijs, 10:34

Paldies, Agri! Vietnē https://www.latvijasdaba.lv/taurini/hemaris-tityus-linnaeus-1758/ rakstīts "Latvijā retumis".


Izabella 29.jūlijs, 10:22

Paldies, Uģi!


nekovārnis 29.jūlijs, 10:02

Jā, izskatās ka tā varētu būt. Redzot iztekti krāsoto priekškrūšu vairogu un galvu, kā arī nemanot nekādus plankumu aizmetņus uz segspārniem pat neienāca galvā doma par nesenu izkūņošanos, bet apskatot pašas izkūņošanās brīdī uzņemtus foto internetā nākas secināt ka šis ir tas gadījums.


Ivetta 29.jūlijs, 09:50

Paldies, Gunita un Ilze!


Ivetta 29.jūlijs, 09:49

Paldies, Agri!


andrisb 29.jūlijs, 09:11

Paldies, Marek!


andrisb 29.jūlijs, 09:11

Domāju, daļai neizplaukušo pagājām garām.


FunnyFox 29.jūlijs, 08:02

Angļu un vācu nosaukums (ozolu sienāzis) saka to pašu - jāmeklē pie ozoliem: angliski: Oak Bush-cricket, Drumming Katydid vāciski: Gemeine Eichenschrecke


dziedava 29.jūlijs, 07:57

Paldies! Viss, kas neaug pa taisno uz kritalas, var gadīties kas interesantāks. Žēl, ka nav ievākts / nevarēs redzēt kā attīstās. Šobrīd pat nav pārliecinošu ideju.. Varbūt var ielikt starptautiskajā FB grupā?


meža_meita 29.jūlijs, 07:00

Julita, auga uz liepas lapas, kas uzkritusi virsū ozola kritalai. Ievākta nav.


IlzeP 29.jūlijs, 06:12

Būtu bijis labi nofotografēt no sāniem.


OKK 29.jūlijs, 04:01

Lapseņzirneklis


OKK 29.jūlijs, 04:00

Plūmju līkvēderis


OKK 29.jūlijs, 03:57

Pļavas ķirzaka


kaarlisfrei 29.jūlijs, 01:08

nu fantastiski :D


gunitak 29.jūlijs, 00:47

Parastais sīksamtenis.


OKK 29.jūlijs, 00:45

Kāpēc ne Mimas tiliae? Kādas atšķirības, es nesapratu...


OKK 28.jūlijs, 23:20

Ir pētereņu sfings


Irbe 28.jūlijs, 23:01

Paldies, Marek!


Irbe 28.jūlijs, 22:50

Paldies, Iļja! Pirmo reizi redzu šādu kukaini. Vai tas varētu būt pētereņu sfings Hemaris tityus?


CerambyX 28.jūlijs, 22:46

Jāpalasa, bet šķiet esmu manījis tikko izkūņojušās mārītes, kas arī izskatās apmēram šādi - iespējams pirmajās stundās pēc 'piedzimšanas' tie plankumi vēl nav redzami un tik ar laiku iekrāsojas?


CerambyX 28.jūlijs, 22:44

Dzīvojot pamatā ozolu lapotnē (tāpēc var būt grūti konstatējami, īpaši ar nedzied) - droši vien mēdz šad un tad nobirt zemē (tāpat kā priežu sienāži, kas dzīvo skujkoku lapotnē). Gan jau rāpošana pa stumbru viens no veidiem kā mēģināt tikt atpakaļ 'mājās' :) Bet tā vispār ir vērts pievērst uzmanību lielajiem ozoliem - noteikti suga jau ir izplatīta krietni vien plašāk.


dziedava 28.jūlijs, 22:42

Tā arī uz lapas auga? Varbūt ir ievākts?


meža_meita 28.jūlijs, 22:31

Oooo jau zied! Biju Motrīnes ezera purvā, neatradu, nodomāju varbūt par agru…


nekovārnis 28.jūlijs, 22:24

Manuprāt Coccinella hieroglyphica krāsu forma


gunitak 28.jūlijs, 21:58

Lielais meža raibenis.


andrisb 28.jūlijs, 21:24

Paldies!


Saulītis 28.jūlijs, 21:08

Mēs abi viens otru pārsteidzām. :)


iljazik 28.jūlijs, 21:06

Hemaris fuciformis vai Hemaris tityus


kz 28.jūlijs, 21:03

Paldies! Pļavu tilbīte bija šī novērojuma galvenais varonis.


Ilze Ķuze 28.jūlijs, 20:54

Oho! :) Laikam jau labi, ka aizskrēja.


iljazik 28.jūlijs, 20:47

Smerinthus ocellata


dziedava 28.jūlijs, 20:32

Pēc zaļajām lapām bez pūslīšiem un garā, tievā pieša vajadzētu būt Utricularia intermedia


Edgars Smislovs 28.jūlijs, 19:51

Bildē jūras ķīvīte, divi parastie šņibīši, pļavu tilbīte, lielais šņibītis.


Martins 28.jūlijs, 19:40

Varbūt sakritība, bet abās reizēs, kad esmu šo sugu novērojis, eksemplāri drūmā apņēmībā rāpās pa ozolu stumbriem uz augšu. :)


IlzeP 28.jūlijs, 19:32

Ai, neizlasīju piezīmes. Tad jau būs.


Siona 28.jūlijs, 19:03

Tāds ir arī mans minējums :)


IlzeP 28.jūlijs, 19:01

Phalera bucephala?


dziedava 28.jūlijs, 18:45

Lai atšķirtu no ļoti retās gaišdzeltenās pūslenes Utricularia ochroleuca, būtu jāskata lapu tuvplāns vai zieds (kura te nav).


gunitak 28.jūlijs, 18:44

Kāļu.


dziedava 28.jūlijs, 18:38

Sūnas ir sfagni, bet pēc tuvplāna izskatās, ka jautājums ir par zaļo augu, kas ir kāda pūslene. Pūslenēm ir ūdens lapas un vasas, kas parasti ir virs ūdens, un tās mēdz būt atšķirīgas, tāpēc svarīgi atrast abus veidus. Zaļas ūdenī augošās lapas bez pūslīšiem (kā šajos attēlos) ir vidējai pūslenei Utricularia intermedia. Tai zemes vasas ir caurspīdīgas un ar pūslīšiem. Šķiet, pirmā attēla kreisajā pusē pa vidu kas tāds ir arī saskatāms.


roosaluristaja 28.jūlijs, 17:49

Ir jau lakas plakanpiepe. Par šo sugu viņas bērnu dienās, vērojot šo attēlu, pat nepadomāju. Gadās


gunitak 28.jūlijs, 17:48

Parastais zilenītis.


Ivars L. 28.jūlijs, 17:12

100 % lakas plakanpiepe.


meža_meita 28.jūlijs, 17:09

Tieši tāpat izskatās arī Fomitopsis pinicola jaunuļi. Nu viss, kam tuvāk - iet pārbauda :D :D :D


dziedava 28.jūlijs, 17:04

Reku Diānai Meierei uz mata šāda jauna lakas: https://www.facebook.com/photo?fbid=5047233408636894&set=pcb.5835853666489439 Man pašai arī mazulītis gadījās, redzami spīdīgs, lai nešaubītos: https://dabasdati.lv/lv/observation/bdaa9836075a0db9d840d5812dbe3069/ Ja nu uz lietus rēķina spīdīgāks izskatās, nekā patiesībā. Vai parastās ar šādi var izskatīties jaunas, nezinu.


Ilze Ķuze 28.jūlijs, 16:47

Domāju, ka ir jauna lakas plakanpiepe, jaunas izskatās šādas. Vieta purvainā apvidū.


meža_meita 28.jūlijs, 16:19

Piemetos Uldim. Noteikti nav lakas plakanpiepe. Sauss skujukoku mežs arī neatbilst šīs sugas ekoloģijai.


laaga 28.jūlijs, 14:40

25.jūlija rītā Moricsalā arī vēl kūkoja


Ivars L. 28.jūlijs, 13:33

Vai lakas plakanpiepe.


roosaluristaja 28.jūlijs, 13:12

Vajadzētu būt jaunai parastajai apmalpiepei. Tur droši vien kāda kritala skujās aprakta vai kāds cits koka gabals


Ivetta 28.jūlijs, 09:37

Paldies Uģim par visiem noteiktajiem!


OKK 28.jūlijs, 07:41

Mazais tritons


Rallus 28.jūlijs, 00:20

Pateicīgs par precizējumu! Šis bija TAS tomēr.


Rallus 28.jūlijs, 00:00

http://lepiforum.org/wiki/page/Acleris_laterana#/image/1/16 - šis ir tuvāk, tiešām gan.


CerambyX 27.jūlijs, 23:38

Šis man drīzāk pēc Acleris laterana variācijas


felsi 27.jūlijs, 23:36

Paldies Uģi!


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 23:25

http://www.putni.lv/ardalb.htm http://www.putni.lv/grugru.htm


IevaM 27.jūlijs, 22:50

Jaunais brūnspārnu ķauķis


IevaM 27.jūlijs, 22:46

Cik skaista!


Vīksna 27.jūlijs, 22:41

Apsveicu !


Vīksna 27.jūlijs, 22:35

Paldies !


CerambyX 27.jūlijs, 22:31

Paskatījos krievu noteicējā - it kā ar atbilst Oxycera meigeni. Toreiz pie tā iepriekšējā novērojuma droši vien pārāk neiedziļinājos - komentārs ar domu, ka ka tie ir 2 ticamākie varianti šāda paskata mušām, ko vienkārši jāpapēta sīkāk. Bet O.falleni tiešām kājas esot dzeltenas un krūšu dzeltenais zīmējums savādāks. Tā ka Mareka versija domāju, ka ir pareiza!


CerambyX 27.jūlijs, 22:20

Šo tīklkožu trio (malinellus/padella/cagnagella jeb ābeļu, augļkoku un segliņu) pēc pieaugušiem grūti noteikt fotoattēlos. Uz plūmēm tie droši vien bija augļkoku tīklkožu (Y.padella) kāpuri, bet vai šis ir tas - kas to lai zin :)


OKK 27.jūlijs, 21:43

Zaļā/dīķa varde Pelophylax sp.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts