Pasaulē samazinās kukaiņu sugu daudzveidība, ieskaitot ziedaugu apputeksnētājus. Ikvienam zināms par "apputeksnētāju krīzi" daudzviet Pasaulē. Protams, labības augiem, kaņepēm, lazdām u.c. tie nav nepieciešami. Taču vēlamies arī ābolus, bumbierus, plūmes, ķiršus, jāņogas, gurķus, ķirbjus, kam nepieciešami apputeksnētāji. Arī divgadīgajiem augiem – kāpostiem, burkāniem un bietēm – tas ir nepieciešams. Eļļas auga – rapša – ražu neievāksim bez kukaiņu palīdzības. Apputeksnētāji nodrošina apmēram 70% kultūraugu sugu apputeksnēšanu un ražu. Latvijā nav pētījumu par apputeksnētājiem, taču pieļauju, ka apdzīvotās vietās un intensīvas lauksaimniecības rajonos "apputeksnētāju krīze" tomēr ir. Tāpēc tiem jāpalīdz.

Latvijā ir uzbūvētas neskaitāmas "kukaiņu mājas" ("kukaiņu viesnīcas"). Neesmu pārliecināts, kādām kukaiņu grupām tās ir domātas. Iespējams, apputeksnētājiem – vientuļajām bitēm. Analizējot pieejamo informāciju par tām, droši varu apgalvot, ka māju būvnieki nav painteresējušies par kukaiņu prasībām pret dzīves vidi. Vismaz pēdējos gados neviens nav konsultējies ar entomologiem – kukaiņu pētniekiem. Būvētāju pieredze iegūta, balstoties uz neprofesionāliem avotiem. Kukaiņu mājai ir ne tikai jāizskatās skaistai, bet arī jābūt piemērotai kukaiņiem. Entomologi, arī es, ir piedalījušies kukaiņu māju atklāšanā, bet nevis to dizaina veidošanā.

Tagad analizēšu dažu "kukaiņu māju" piemērotību kukaiņiem (1. un 2. attēls).

1. attēls. Pa kreisi – skaisti izveidota kukaiņu māja Vērmanes dārzā. Izmantots koka stumbrs, piepildīts ar dažādu saturu. Skaists jumts. Vienīgā vieta, kura ir vientuļo bišu apdzīvota, ir "bēniņi" ar sagrieztiem niedru kūlīšiem. Pārējais ir neapdzīvots. Kāda rutka pēc mājā atrodas ķieģeļi, sausi skali, mizas un skujas, kas kukaiņiem ir pilnīgi vienaldzīgi? Pa labi – kukaiņu māja Kronvalda parkā. Skaista māja, kurā ir apdzīvoti tikai "bēniņi" ar niedru kūlīšiem. Pārējā daļa ir pilnīgi nepiemērota kukaiņiem. Kāda rutka pēc mājā ir čiekuri? Pozitīvi ir tas, ka mājai izmantots koka stumbrs, un arī tas, ka mājas saturs robežojas ar augsni. Pēdējais ir svarīgi ziemojošiem kukaiņiem. Foto: Voldemārs Spuņģis

2. attēls. Pa kreisi – kukaiņu māja Kārķos. Mājai ir plusi – koka baļķīši ar saurbtiem caurumiem vientuļajām bitēm. Resnā kritala ar koksngraužu ejām ir pievilcīga krāšņlapsenēm. Pozitīvi, ka izmantoti vecu kritalu baļķīši apakšējā stāvā. Taču pēc gada, apmeklējot šo vietu, atradu, ka tikai saurbtajos baļķīšos ir novērojamas vientuļās bites. Šur tur pa kādam zirneklim. Pārējais bija "miris". Foto: Voldemārs Spuņģis. Pa labi – pilnīgi nederīga kukaiņu māja. Avots: interneta resursi. Čiekuri, sūnas, ķērpji, zariņi, nav saistības ar zemi. Visi laimīgi, izņemot kukaiņus.

Protams, ir vēl daudz kukaiņu māju piemēru Latvijā. Tomēr neesmu atradis ideālu kukaiņu māju. Ļoti labi saprotu kukaiņu māju būvētāju motivāciju ar galveno domu, ka jāpalīdz kukaiņiem un vispār jāpaaugstina sugu daudzveidība. Tas ir ļoti svarīgi bērniem – ne tikai izzināt, bet arī parūpēties par "mazajiem brāļiem"! Vairākās tikšanās reizēs skolās pēc skolotāju un arī ekoskolu vadītāju lūguma ir izveidojies viedoklis par "kukaiņu mājas" dizainu.

Kukaiņu mājas celtniecībai ieteicamie materiāli, kas domāti galvenokārt bitēm (3. attēls), ir:

1) niedru kūlīši, sagriezti starp stublāja mezgliem, un saurbti koka baļķīši ar caurumu diametru 4-7 mm un dziļumu 5-8 cm. Tas noder bitēm, kas specializējušās dzīvot koksnē un izmanto koksngraužu atstātās alas;

2) resnāki vertikāli sausi baļķīši ar saurbtiem caurumiem. Var izmantot nokaltuša koka stāvošu stumbeni. Tas koksni apdzīvojošām bitēm, krāšņlapsenēm, racējlapsenēm;

3) ģipša monolītu ar saurbtiem caurumiem. Ģipša lējumu kārtīgi jāizžāvē. Var izmantot arī mālu un, kamēr tas mīksts, sadurt caurumus. Tas bitēm, kas apdzīvo smilšakmeņus, nogāzes un rok tajās alas.

"Sliktie" materiāli ir salmi, zariņi, mizas, čiekuri, skujas, sūnas. Tos neviena bite neapdzīvo. Vissliktākais materiāls ir ķieģeļi. Tos var izmantot tikai mājas izdaiļošanai.

3. attēls. Bitēm piemēroto māju elementi. Padomāts par koksnē un smilšakmenī dzīvojošām bitēm. Augšā pa kreisi – saurbts baļķītis, augšā pa labi – sagriezti niedru kūlīši, apakšā pa kreisi – saurbts sausoknis, apakšā pa labi – saurbts ģipša monolīts. Foto: Voldemārs Spuņģis

Ja māju vēlamies uzbūvēt derīgu arī citiem bezmugurkaulniekiem, jāveido "pagraba stāvs". "Pagrabā" var izmantot resnākus trūdošus lapkoka baļķīšus, kas saskaras ar augsni un nodrošina tajos pietiekamu mitrumu. Var izmantot sūnas, lai aizpildītu telpu starp baļķīšiem. Kukaiņu mājas parasti ir ar jumtu, lai pasargātu no nokrišņiem. Taču nokrišņus var novirzīt tā, lai tie notecētu uz "pagrabu" un nodrošinātu mitrumu mīlošo sugu pastāvēšanu. Bezmugurkaulnieki ziemo "pagrabā", augšējos stāvos – nē. Mājas biezums varētu būt lielāks par 40 cm. "Pagraba" izbūve nodrošinātu dzīves vietu vabolēm, mitrenēm, skudrām, sliekām un citiem, kā arī visiem ziemojošiem bezmugurkaulniekiem.

Līdz šim nav labu ideju, kā veidot māju augsnes alās dzīvojošām bitēm (zemesbitēm).

Tālāk seko pašas labākās skolotāju/skolēnu "kukaiņu mājas", kas nodrošinātu visu bezmugurkaulnieku vajadzības (4. attēls). Katrā no man iesūtītajām 72 skicēm ir savs racionālais kodols. Skiču sagatavošanai tika dotas tikai 10 minūtes, tāpēc jāizturas pret tām radoši/kritiski.

4. attēls. Dažādu autoru skices "kukaiņu mājai".

Un, visbeidzot – tādu es iedomājos ideālu kukaiņu māju, tieši 10 minūtes darba (5. attēls).

5. attēls. Manis ierosinātās "kukaiņu mājas" projekts.

Tātad, es ceru, ka ar šo nelielo ievadu spēšu motivēt skolēnus/skolotājus/dabas draugus būvēt "kukaiņu mājas" ne tikai cilvēku intereses/pienākumu apmierināšanai, bet arī, lai kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem cilvēku apdzīvotajā vidē būtu savas mājas.

Voldemārs Spuņģis

Latvijas Entomoloģijas biedrība

2019-03-09