Sveiciens visiem dabā gājējiem! Pagājušā gada 15. jūlijā Daugavpils Universitātes rektoram, profesoram Arvīdam Barševskim Šlīterē izdevās atrast sen cerētas, Latvijai jaunas koksngraužu sugas pārstāvi – Xylotrechus pantherinus (Savenius, 1825)! Gribējās jau pirms gada aicināt meklēt šo sugu, bet tomēr tas bija sugai diezgan vēls novērojums un aktivitātes pīķis jau bija aiz muguras. Toties šobrīd to meklēt būtu tieši laikā. Nu tad nedaudz par X. pantherinus izskatu un bioloģiju.

Attēlā pa kreisi – Xylotrechus pantherinus, foto: Arvīds Barševskis;
pa labi – Rusticoclytus rusticus, foto: Mareks Ieviņš

Pēc izskata Xylotrechus pantherinus ir ļoti līdzīgs tumšajam apšu koksngrauzim Rusticoclytus rusticus. Atšķirība ir gaišajos, dzeltenīgajos plankumos, kas X. pantherinus izteiktāki, jo ne tikai matiņi plankumu vietās ir gaiši, bet arī pamatne zem tiem. R. rusticus pamatne zem gaišo matiņu laukumiem ir tumša, tāpēc matiņiem dilstot vai samirkstot tumšie apšu koksngrauži kļūst tumšāki. Jābūt uzmanīgiem, jo svaigi R. rusticus arī var būt ar izteiktiem dzeltenīgiem laukumiem gan uz priekškrūšu vairoga, gan segspārniem. Otra pazīme ir priekškrūšu vairoga ārmalas, kas X. pantherinus apaļīgākas, bet R. rusticus kantainākas.

Xylotrechus pantherinus uz blīgznas un tā dzīvotne. Foto: A. Barševskis

Koksngrauža Xylotrechus pantherinus attīstība pamatā noris uz blīgznām Salix caprea, kaut arī iespējama uz citiem vītolveidīgajeim. Koksngrauzis blīgznas labprātāk izvēlas sausās, saulē labi eksponētās vietās: mežmalās, aizaugošos laukos, vecu karjeru nogāzēs. Olu dēšanai labprātāk izvēlas gludas mizas zarus un stumbrus 2-6 cm diametrā, retāk resnākos, kur biezāka miza, līdz pat ap 15 cm stumbrus, vai uz zemes guļošos zarus. Priekšroku dod dzīvai koksnei, bet uz mirušās koksnes robežas un/vai citu koksngraužu Saperda similis (meklējam!)/Aromia moschata novājinātiem un mehāniski traumētiem kokiem.

Kā redzams iepriekšējā foto, koksngrauzi ļoti grūti ieraudzīt uz mizas fona, turklāt smalkākie zari, kas koksngrauzim labāk patīk, parasti atrodas ļoti augstu. Ļoti labi šos augšējos zarus var apskatīt putnotāju binoklī, kaut gan jāatzīst, ka vismaz manai sprandai tas nenāk par labu :D

Līdzīgā suga Rusticoclytus rusticus galvenokārt uzturas uz apsēm, bet, iespējams, arī uz bērziem, ošiem un vītoliem. Atkal jau jāuzmanās, jo blīgzna arī vītols vien ir.

Xylotrechus pantherinus attīstība ilgst 2-3 gadus. Kāpurs iekūņojas jūnija sākumā, pieaugušās vaboles sastopamas no jūnija vidus līdz jūlija beigām. Ja pa ceļam gadās kāda saules apspīdēta blīgzna – vērts pievērst uzmanību.

Nobeigumam vēl jāpievieno mazliet iekavētā (atvainojos, mana vaina) Uģa Piterāna sagatavotā koksngraužu sugu atradumu karte. Šīs vasaras novērojumu te vēl nav, bet tāpat labi redzami gaišākie laukumi, kur pa ceļam, garām braucot, piestāt.

Autors: Uģis Piterāns.

Izmantotie avoti

Barševskis A., Zeltiņa Z., Barševska Z. 2023. Additions to the knowledge of longhorn beetles (Coleoptera: Cerambycidae) of the fauna of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., 23 (2): 245-264.

Ehnström B. & Holmer M. 2007. Nationalnyckeln till Sveriges flora och fauna. Skalbaggar: Långhorningar. – ArtDatabanken, SLU, Uppsala.

Klausnitzer B., Klausnitzer U., Wachmann E., Hromádko Z. 2018. Die Bockkäfer Mitteleuropas 1: Cerambycidae. Band 1: Biologie und Bestimmung. Wolf, VerlagsKG.

Longhorn beetles (Cerambycidae, Coleoptera) of the West Palaearctic region presented by Michal Hoskovec, Petr Jelínek and Martin Rejzek.  (https://www.cerambyx.uochb.cz/xylotrechus_pantherinus.php).

Veiksmīgas medības!

Mareks Ieviņš
Latvijas Entomoloģijas biedrība

2024-06-12