Aktīvie lietotāji: 366 Kopējais novērojumu skaits: 2265116
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kas jauns Latvijas Dabas fonda tiešraidēs?
Pievienots 2021-05-07 12:44:43

Melnās klijas Kurzemē

Abi pāra putni Golda un Grejs, kas šeit saimniekoja arī pagājušajā gadā, atgriezās 12. aprīlī un uzreiz ķērās pie aktīvas ligzdas atjaunošanas un pārošanās. Kā jau melnajām klijām raksturīgi, ligzda tika greznota ar interesantiem priekšmetiem un materiāliem: plēvēm, cigarešu paciņu driskām, alus pudeļu etiķetēm, putuplastu utt. (video).


Grejs uz ligzdu atnes putuplastu 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Golda izgreznojusi ligzdu ar Tērvetes alus etiķeti 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Golda un Grejs ir stilīgs pārītis, kas ik pa laikam ieknābā viens otru un strīdas par dīvaino uz ligzdu atnesto priekšmetu pareizo atrašanās vietu. Parasti gan tas beidzas ar to, ka mātītei pieder pēdējais vārds – viņa vienalga izdara pa savam un Grejs piekāpjas. Olas mātīte izdēja ar trīs dienu intervālu: 20., 23. un 26. aprīlī.


Arī šajā ligzdā šopavasar pavisam nemīlīgi laikapstākļi – Golda tikko izdējusi trešo olu 26.04.2021.
Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pārsteidzošie notikumi Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Kopš tēviņa Raimja pazušanas 27. martā jūras ērgļu ligzdā Durbē risinājās vēl neredzēti un satraucoši notikumi. Tie pulcēja ļoti daudz skatītāju (26. aprīlī tiešraidi YouTube bija skatījušies 31 657 cilvēki), un informācijas par tiem gan presē, gan Dabasdatos ir bijis ļoti daudz. Šajā rakstā būs tikai īss kopsavilkums.

Forumā ir apkopotas saites uz rakstiem par šo tēmu. Visticamāk, kopš 8. aprīļa Mildai palīdzēja sargāt teritoriju un arī sildīt olas tēviņš, kurš forumā tika saukts par Čipu savas čiepstošās balss dēļ. Ja pirmajās dienās Čips olas tikai sargāja, tad sākot ar 14. aprīli viņš sāka tās arī perēt, turklāt Milda diezgan bieži viņu arī atstāja nakts dežūrā. Neskatoties uz to, ka pieaugušie putni vairākkārt olas bija atstājuši bez sildīšanas vairāk nekā piecas stundas, ļoti daudziem skatītājiem un arī speciālistiem par pārsteigumu 21. aprīlī izšķīlās pirmais mazulis, savukārt 24. aprīlī izšķīlās vēl viens. Lai arī pirmā cāļa šķilšanās dienas vakarā Čips uz ligzdu atnesa putna kāju un nākošajā dienā arī zivi, pārtikas bija nepietiekami, lai izbarotu visu ģimeni.


Milda ar mazuļiem 25.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. aprīlī teritorijā bija vēl kāds svešinieks, un abi saimnieki bija ļoti nervozi, turklāt viņu starpā izcēlās nesaskaņas ēdiena dēļ un tā rezultātā viņi apēda visu ligzdā palikušo pārtiku. Nākošajā rītā, kas bija ļoti auksts kā jau šajā pavasarī, Milda agri aizlidoja no ligzdas, savukārt pēc apmēram 40 minūtēm ligzdā ielidoja Čips, taču cāļi netika sildīti un tie nosala. Milda atgriezās ligzdā un apēda mazuļus, ieklausījās trešajā olā un turpināja to periodiski sildīt. 27. aprīlī svešs jūras ērglis ar dažiem melniem pleķiem astes galā apēda trešo olu. Dažas dienas vēlāk šis pats ērglis ieradās ligzdā un tam bija savainota kreisā kāja. Audžutēvs Čips kopš 30. aprīļa vairs ligzdā netika manīts, toties 3. maijā ērglim ar savainoto kāju ligzdā piebiedrojās Milda.

Jānis Ķuze komentē: "Par to, ko 26. aprīlī vērojām Durbes ligzdā, īsumā var teikt – daba ir daba. Izšķirīgais faktors šādam iznākumam bija barības trūkums. Normāli šādos apstākļos – kad ir tikko izšķīlušies cāļi, tēviņam ik pēc dažām stundām būtu jānes uz ligzdu barība. Pagājušajā gadā mēs varējām vērot, ka ligzda bija burtiski nokrauta ar zivīm. Jaunajam tēviņam instinkts nav bijis tik spēcīgs, līdz ar to barības nešana bija fragmentāra un nepietiekama. Līdz ar to arī mainījās mātītes uzvedība, un viņa atstāja ligzdu un mazuļus. Tad, kad mazulis ar kustībām un skaņām vairs neizrāda dzīvības pazīmes, mātītei tas pārvēršas par barību, un ir pilnīgi normāli, ka bojā gājušie mazuļi tiek apēsti. Būtiski ir tas, ka ir izdzīvojusi mātīte – daba nevar atļauties ziedot pieaugušu, veselu un vairoties spējīgu putnu ligzdošanas sezonai ar vājām izredzēm būt sekmīgai. Šobrīd ceram, ka mātīte turpinās uzturēties šajā teritorijā, izveidos jaunu pāri un nākamgad ligzdos sekmīgi."

Vistu vanagi Rīgā

Daudziem skatītājiem par pārsteigumu 17. aprīlī vistu vanagu ligzdā mātīte H21 izdēja pirmo olu. Izbrīnu radīja tas, ka putni ir nepieauguši – abi šķīlušies pagājušajā pavasarī, turklāt to sarūpētais dējums ir ļoti vēls.


Mātīte ar gredzenu H21 izdējusi pirmo olu 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Imants Jakovļevs komentēja, ka jaunie putni parasti uzsāk ligzdot vēlāk sezonā, bet tomēr dīvaini, ka tēviņš nenesa zarus un nepušķoja ligzdu. Martā, kad riesto un teritorijas dala vecie, pieredzējušie vanagi, jaunos parasti padzen no labākajām teritorijām. Marta pašās beigās un aprīlī, kad vecie putni sāk perēt un apgādāt mātītes ar barību, jaunajiem ir iespēja uzsākt ligzdot neaizņemtajās ligzdās perifērijās. Nākamās olas tika izdētas 19. un 22. aprīlī. Pārsvarā olas sildīja mātīte, savukārt tēviņš viņu apgādāja ar ēdienu, ko nodeva kaut kur ārpus ligzdas un, kamēr viņa pusdienoja, sargāja olas. 22. aprīlī tēviņš pirmo reizi uzgulās uz olām un perēja tās.


Vistu vanagu ģimene 26.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc olu izdēšanas iestājās vienmuļais perēšanas periods. Neskatoties uz to, ka šī abiem putniem ir pirmā ligzdošana, tie viens otru nomainīja ļoti raiti un saskaņoti. Piedāvāju noskatīties divus interesantus video: vienu ikdienas ainiņu ligzdā un otru uzjautrinošu video, kā vējš gandrīz nopūš perētāju no olām.

Zivjērgļi Kurzemē

12. aprīlī atgriezās ligzdas saimniece Vita, un Teo to lutināja ar gardām zivīm, "masēja tai muguru" un, protams, nodarbojās ar olu ražošanu. Visiem līdzjutējiem gan uz tām bija krietni jāgaida, jo mātīte pirmo izdēja tikai 24. aprīlī, tieši tajā pašā datumā kā pagājušo gadu. Nākošās divas olas tika izdētas 27. un 30. aprīlī.


Vita izdēj pirmo olu 24.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Salīdzinot ar pērno gadu, abi putni saprotas daudz labāk un perēšanas pienākumus sadala harmoniskāk. Vita ir salīdzinoši mierīgāka, taču arī šogad diezgan bieži viņa saskata kādas briesmas, aizlido no ligzdas, un olas tiek atstātas uz īsu mirkli vienas (video).


Arī zivjērgļu ligzdā šogad auksti 25.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Interesanti, ka Latvijā gredzenota zivjērgļu mātīte ar gredzenu 3AO ligzdo ar kameru aprīkotā ligzdā Polijā un visas trīs olas izdēja precīzi tajos pašos datumos, kad Vita. Šo tiešraidi varat skatīties šeit, forums latviski

Melnie stārķi Siguldas novadā

Melnā stārķa tēviņš, kas apmeklēja ligzdu aprīļa pirmajā pusē, turpināja priecēt skatītājus ar darbošanos ligzdā. Parasti goris atlidoja rīta pusē, aktīvi nesa zarus un sūnas, paplašinot un uzlabojot ligzdu, savukārt vakarpusē atlidoja atpūsties pēc dienas gaitām un arī diezgan bieži palika ligzdā pa nakti. Mātīte, kas uz neilgu mirkli bija ielidojusi ligzdā 12. aprīlī, vairs kamerā netika manīta. Aprīļa beigās un maija sākumā dažas reizes vientuļā tēviņa uzvedība liecināja, ka, iespējams, teritorijā ir vēl kāds putns. Skraidīja iekšā un ārā no ligzdas, dziedāja un aicināja, taču tikai 2. maija pusdienlaikā ligzdā ielidoja vēl viens goris, turklāt mātīte.


Vientuļais tēviņš beidzot sagaidīja sirdsdāmu 02.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Nākamajās dienās ligzdā varēja vērot skaistu divu goru ģimenes dzīvi ar aktīvu pārošanos, uzmanības apliecinājumiem un cītīgu ligzdas kārtošanu un uzlabošanu. Ģimenes idilli izjauca kautiņš starp diviem putniem ligzdā 5. maija vakarā.

Vai šajā sezonā vēl ir iespējama veiksmīga ligzdošana, varat izlasīt ornitologa Māra Strazda komentārā.

Baltie stārķi Tukuma novadā

15. aprīļa naktī mātīte, kurai balsojumā tika dots vārds Fāze (tēviņam – Volts), izdēja pirmo olu, taču cīņas par ligzdošanas teritoriju, kas jau iepriekš bija notikušas, turpinājās, un konkurente šo olu izmeta no ligzdas. Nākošās olas tika izdētas ar divu diennakšu intervālu: 16., 18., 20., 22. un 24. aprīlī. 21. aprīlī mirklī, kad ligzdā bija trīs olas un tās perēja tēviņš, ieradās svešā mātīte. Pārsteidzoši, ka tēviņš ļāva tai saimniekot ligzdā un pēc mirkļa arī aizlidoja, atstājot to vienu pašu ar olām. Viņa gan mēģināja tās knābāt, apklāt ar sienu un vienu no olām aiznesa tuvu ligzdas malai, bet ligzdas saimnieki pēc kāda laika atgriezās un vēlāk to ieripināja atpakaļ pie pārējām (video).


Svešā mātīte mēģina izmest olu no ligzdas 21.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savstarpējās cīņas par šo ligzdu un teritoriju turpinājās, un 24. aprīlī vienlaicīgi kadrā tika manīti četri baltie stārķi. Ļoti bieži putnam, kas atlidoja uz ligzdu, pa pēdām sekoja vēl viens. Šī kamera šobrīd ir vienīgā LDF kamera ar nakts redzamību, tāpēc skatītājiem ir iespēja uzzināt daudz jauna par balto stārķu nakts gaitām. Izrādās tie ir diezgan aktīvi arī naktī, mēdz gan aizlidot un atlidot, gan pāroties, gan vienkārši mainīt pozas ligzdā tumšajā diennakts laikā.


Balto stārķu ģimene 30.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļi Slīterē

Silvas un Slītera ligzdā viss ritēja bez lielām pārmaiņām, abi putni ik pa laikam apmeklēja ligzdu, turpināja to labiekārtot, bet bija arī dienas, kad ligzdā bija kluss un tukšs. 12. aprīlī ligzdas tuvumā bija vēl viens pieaudzis jūras ērglis – visticamāk mātīte, jo konfliktā iesaistījās tieši Silva (video). 19. aprīlī abi putni bija redzami ne tikai šajā kamerā, bet arī netālu esošajā mākslīgajā ligzdā, pie kuras ir automātiskā fotokamera. Tur šīs ligzdas saimnieki bija redzami arī maija sākumā: 2. maijā piefiksēts Slīters, savukārt 4. maijā valsts svētkus tur svinējusi Silva.


Slīters un Silva mākslīgajā ligzdā, kas atrodas netālu no kameras ligzdas, 19.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ik pa laikam te iemaldījās arī kāds ciemiņš. Tā 15. aprīlī ligzdu apmeklēja pavisam jauns jūras ērglis, savukārt 4. maijā pie ligzdas bija vienlaicīgi gan Slīters, gan nepieaudzis putns, gan svešs pieaudzis jūras ērglis. 5. maijā saimnieki ligzdu neapmeklēja, bet bija atlidojis svešs pieaudzis jūras ērglis.


Pavisam jauns un raibs jūras ērgļu jaunulis ciemojas Slīteres ligzdā 15.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazo ērgļu kameras

Abi pāra putni ligzdā bērzā pirmo reizi kopā redzēti 16. aprīlī. 28. aprīlī tēviņš pirmo reizi uz ligzdu atnesa barību, savukārt 4. maija valsts svētkus viņi nosvinēja ar pirmās olas izdēšanu.


Tēviņš atnes uz ligzdu cienastu savai sirdsdāmai 01.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lai arī iepriekš var nojaust, ka ligzdas eglē teritorijā uzturas abi pāra putni, tikai 14. aprīlī tie bija vienlaikus redzami ligzdā. Vērīgākie forumieši ir izpētījuši, ka mātīte ir tā pati, kas te ligzdoja arī iepriekš, taču tēviņš šogad ir cits. Diemžēl putni nav gredzenoti, un tāpēc ar simtprocentīgu pārliecību to nevar apgalvot. 26. aprīlī mātīte izdēja pirmo olu. Tēviņš Andris21 regulāri piegādāja barību perējošajai mātītei Annai un, kamēr viņa pusdienoja ārpus ligzdas, uzraudzīja un perēja vienīgo olu.


Mātīte Anna un pirmā ola 27.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zemūdens kamera Līgatnē

Aprīļa otrajā pusē Līgatnes upē lielāku un mazāku zemūdens iemītnieku aktivitāte pieauga, un ik pa laikam kādu varēja pamanīt kameras redzamības zonā (video 1, video 2). 


Nēģis Līgatnes upes kamerā 20.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-05-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Delichon urbicum - 2025-06-10 LLPM
Saxicola rubetra - 2025-06-10 LLPM
Carduelis carduelis - 2025-06-10 LLPM
Passer montanus - 2025-06-10 LLPM
Passer montanus - 2025-06-10 LLPM
Corvus corone cornix - 2025-06-10 LLPM
Sturnus vulgaris - 2025-06-10 LLPM
Nezināms
Ignotus
@ And_ra
Pēdējie komentāri novērojumiem
nekovārnis 30.novembris, 12:08

Visdrīzāk droši vien Opilio canestrinii, bet varbūt arī Nelima gothica vai cits.


IlzeP 29.novembris, 19:40

Zilzīlītes? Garastītes (nav gan zilas)?


meža_meita 29.novembris, 18:11

Noteikta pareizi. Apsveicu ar atradumu un pirmo nopietno mikroskopiju! :)


fejapl 29.novembris, 17:53

Dzinēju medībās novērots.. kas vēl ir tādā krāsojumā un zīlītes izmērā?


dziedava 29.novembris, 08:23

Oho! Paldies, Ritvar, tas gan interesanti!


KM 28.novembris, 23:12

Pieliku foto. Dažkārt DD ar attēlu pievienošanu gadās problēmas :)


Rekmanis 28.novembris, 22:11

Zara augstums no zemes bija aptuveni 180 cm.


Ziemelmeita 28.novembris, 19:44

Paldies,Artur!


ekologs 28.novembris, 19:07

Te būs kāds ziemasods.


mufunja 28.novembris, 16:03

Visticamāk, tā ir egle. Tur kopā aug divi sapuvuši koki :(


mufunja 28.novembris, 14:00

veca papele vai osis


VijaS 27.novembris, 22:07

:D :D


dziedava 27.novembris, 22:05

Nu nav viegli, kamēr visas sporas pārtaisa taisnstūra formāta presītēs. Sporu ta daudz! :D


VijaS 27.novembris, 22:02

Fantastiski! :D


dziedava 27.novembris, 21:58

Nu tak! Ložņā un šņakarējas! :D


VijaS 27.novembris, 21:51

Pag, Tu gribi teikt, ka viņas tur vēl joprojām ir dzīvas?


dziedava 27.novembris, 21:34

Uz kā auga?


dziedava 27.novembris, 21:24

Ja kādam šķiet, ka gļotsēnes ir mazas, tad tas maldās. Vienā gļotsēnē jau 4 gadus dzīvo vismaz 2 vabolītes. nekā cita ēdama tur nav, tikai gļotsēne, un visa vēl nav apēsta, dporas lieliskā stāvoklī [sūdu gan arī daudz :D ]


VijaS 27.novembris, 21:13

Varētu būt, bet pilnīgi droši neatceros.


ekologs 27.novembris, 17:38

Šeit visdrīzāk ir praulods (Keroplatidae sp.).


Ilze Ķuze 27.novembris, 16:14

Ivar, Tev taisnība! Izlaboju sugu.


Mežirbe777 27.novembris, 15:58

Lūgums DD sugu sarakstā pievietot Sclerophora amabilis (Tibell). Sugas droša konstatēšana LV teritorijā ir tikai laika jautājums.


dziedava 27.novembris, 14:38

Šai būtu jābūt arī pie manis?


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:55

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:44

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:40

Esmu kļūdījies. Šī tomēr visticamāk ir mainīgā mīkstpiepe Postia leucomallella.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:32

Leptoporus, protams, tā nav. Apšu spulgpiepe gan, manuprāt, tā varētu būt.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:25

Vai, visticamāk, Postia leucomallella. Varbūt citā rudenī tomēr verts pārbaudīt to A.lapponica versiju, lai gan diezvai būs.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:16

Postia sp.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:14

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:12

Postia stiptica


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:11

Postia fragilis


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:09

Vai Postia fragilis, bet ne Leptoporus mollis.


mufunja 27.novembris, 13:07

Cik grūti ar viņiem ir tikt galā :(


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:01

Hmmm, šis interesants!!! Kaut kā paslīdējis garām neapspriests. Ļooooti lielas aizdomas par Amylocystis lapponica!!!!


Ivars Leimanis 27.novembris, 12:43

Šajā gadījumā paraudziņš, manuprāt, nav nepieciešams, jo viss labi un nepārprotami redzams bildēs: jauno augļķermeņu poru virsma ir balta, bet vietām redzamie pamata audi – rozīgi. Veco augļķermeņu poras – gaišbrūnas ar rozīgi violetu pigmentu – īpaši raksturīgi tieši uz priedēm augošajām L.mollis, kas parasti niansēti atšķiras no uz eglēm augošajām. H.aurantiacus jauni augļķermeņi ir silti oranži-dzelteni. Vēlāk – diezgan koši oranžbrūni. Vecumā sakalstot – asinssarkani. 2.bildē redzamais iekrāsojums ar KOH ir gaļas liesuma krāsā bez asinīm. Turpretī zeltporei tas būtu purpursarkans/asinssarkans. No pievienotajiem foto 1.bilde ir ļoti mānīga, un ja novērojumam būtu pievienota tikai tā viena pati, tad šī piepe būtu mūs apmānījusi, bet, par laimi, Ilze ir pievienojusi vairākus dažādu augļķermeņu foto, un līdz ar to redzams daudz vairāk, un top skaidrs, ka šī nešaubīgi ir L.mollis.


dziedava 27.novembris, 12:31

Paldies! Tā kā lieli eļļas pilieni nav izteikti, tad es sliecos uz L.irregulare, kurai ir ļoti dažādi augļķermeņi, arī gaiši, un pamatpazīmes atbilst. Bet tā skaitās ļoti neapaļa suga, t.i., augļķermeņi nav kā lodes. Te izskatās diezgan apaļi, tas mulsina. Nekad jau nevar zināt, vai šī nav vēl neaprakstīta suga. Bet nu pagaidām lai iet kā L.irregulare.


mufunja 27.novembris, 11:40

Diemžēl kvalitāte ir slikta.


dziedava 27.novembris, 10:57

Pēc formas, izmēra un mikropazīmēm nešaubīga L.sphaeroconicum, bet sarkana eļļa gan tai nav minēta, un manā mikroskopijā arī nebija. Varbūt tā kāda īslaicīga īpatnība vai tikko nobriedušai? To būtu interesanti kādreiz saprast.


IlzeP 27.novembris, 10:45

Tā kā vienprātības nav, sugas nosaukumu mainīt neuzņemšos. Vajadzīgs paraudziņš?


nekovārnis 27.novembris, 08:48

Pavēls novērojums. Ja nav foto, tad varbūt pāris vārdus par novērojuma apstākļiem.


dziedava 26.novembris, 21:44

Marina, Tev ir iespējams 1. foto izkadrēt, lai varētu tuvāk redzēt, kā izskatījās vilkpienaines dabā?


Osis 26.novembris, 21:37

Paldies Edgar!


Ivars Leimanis 26.novembris, 21:15

Vajadzētu izlabot sugas nossaukumu.


Ivars Leimanis 26.novembris, 21:13

100% Leptoporus mollis.


Vuks 26.novembris, 14:14

Nav ievākts, to es neprotu, nu jau būs sasalušas.


dziedava 25.novembris, 20:39

Izskatīju mājās esošos Lamproderma arcyrioides / nigrescens / violaceum paraugus. Tie ir ļoti dažādi - lielāki, mazāki, brūni, zilgani, zaļgani, ar īsākām un garākām kājām. Lai es no tā visa izdarītu kkādus secinājumus, būtu jāveic pamatīgs pētījums. Vislīdzīgākais bija L.violaceum paraugs no 2023. gada (arī brūnas galviņas, mazāki augļķermeņi), kuram sporas bija nomērītas pavirši. Ja mērītu rūpīgāk, arī būtu palielas. Iespējams, abi šie gadījumi ir mazāk/nepilnīgi nobrieduši, sporas attiecīgi ir lielākas. Kopumā mans secinājums, ka šobrīd jāpaliek pie L.violaceum, bet turpmāk var pievērst rūpīgāku uzmanību sporu izmēram u.c. parametriem.


Ivars Leimanis 25.novembris, 20:28

Iedzeltenā diplomitopore Diplomitoporus flavescens


slowcamp 25.novembris, 19:43

Paldies !


slowcamp 25.novembris, 19:42

Paldies !


dziedava 25.novembris, 18:35

Uz smalkām orhidejām varbūt aug vēl retākas sugas :)). Jābruņojas ar biezu maku (un lupu) un jādodas meklējumos :D


Mari 25.novembris, 18:31

Tā sanāk :D Traki būtu, ja šīs uz smalkām orhidejām augtu :))


ekologs 25.novembris, 18:15

Jā, sākumā liku kā jūras ērgli, bet vēlāk kaut kā likās, ka velk uz mazo. Paldies, Igor! :)


dziedava 25.novembris, 18:09

Es tikko domāju, ka sezona beidzot jāslēdz, bet izrādās, ka sezona jāpārvieto uz veikaliem :DD


Igors 25.novembris, 18:09

Jūras ērglis


dziedava 25.novembris, 18:07

Juh, nu super! :D Hiacinšu tirgotājiem tagad bizness ies no rokas! :))


Mari 25.novembris, 18:02

Idvesmojoties no Marinas atklājumiem, ka hiacinšu puķpodos var atrast gļotsēnes, pārlūkoju Ogres Maxima veikalā pārdošanai izliktās hiacintes, un tiešām- vismaz divos podiņos varēja saskatīt sīkas baltas bumbiņas. :)


ER 25.novembris, 16:54

Varbūt Leptoporus mollis?


Grislis 25.novembris, 12:09

Zaļā sīkpaparde gan ir ļoti apšaubāma - tā aug uz dolomītu un citu kaļķiežu atsegumiem, te redzams, ka uz satrupējušas koksnes. Diemžēl augu pilnība nevar redzēt, dažreiz tik vēlā rudenī tie izskatās netipiski... Šobrīd pēc foto nevaru noteikt.. Ko saka Ansis?


mufunja 25.novembris, 09:48

Paldies, Julita. Varbūt kādreiz mēs uzzināsim patiesību:):)


dziedava 25.novembris, 09:16

Paldies, tas bija tuvu zemei? Interesē, jo šī suga ir tipiska parastu kritalu suga, nesaistīta ar dzīviem kokiem vai to atmirušām daļām.


Rekmanis 25.novembris, 09:01

Ir mirusi koksne, jo zars bija dalēji atdalījies.


dziedava 25.novembris, 08:37

Interesanti, ka uz dzīva koka, bet foto izskatās trupoša koksne. Kur tieši uz koka tas bija?


dziedava 25.novembris, 08:34

Liels paldies Marina par visiem paraugiem! Mikroskopēju lampīti, rezultāti apmēram tādi paši - izteiktu adatiņu nav, sporas par lielu. Tad atcerējos Maritas novērojumu, kur arī sporas bija drusku par lielu un Maritai bija ideja par tīkloto lampīti (Lamproderma arcyrioides), kas ir pēcsniedzīte, un kas tāpēc neder. Principā šajā sugu grupā zinātnē ir neskaidrības. Vācu noteicējā Lamproderma arcyrioides (sporas 8-11 mkm) tiek aprakstīta kā ne-pēcsniedzīte, un Lamproderma arcyrioides var. leucofilum - tāda pati, bet ar pilnībā gaišu kapilīciju (=L.violaceum). L.violaceum/nigrescens tur nav. 2011. gadā franču noteicējā atsevišķi ir Lamproderma arcyrioides (kā pēcsniedzīte un ar sporu izmēriem 9-11,5 mkm) un kā atsevišķas sugas arī Lamproderma nigrescens un L.violaceum (syn. Lamproderma arcyrioides var. leucofilum), kas nav pēcsniedzītes (ar vienādiem sporu izmēriem 8-10 mkm, un tikai atšķirīgu kapilīcija krāsu). Edvīns Johannesens ir pētījis šo tēmu un piekrīt franču versijai, ka pēcsniedzītes ir atsevišķi, bet par sporu izmēriem nekur analizēts netiek. Ja salīdzina vācu noteicēja Lamproderma arcyrioides var. leucofilum (sporas 8-11 mkm) un franču noteicēja L.violaceum (8-10 mkm), tad tiem jābūt sinonīmiem (par ko neviens nestrīdas), bet sporu izmēri atšķiras. Iespējams, franči sporu intervālus baigi nav pētījuši, jo abas sugas saliktas kā viena izmēra, kas varbūt nemaz nav tiesa. Līdz ar to "patiesos" L.violaceum sporu izmērus mēs varbūt nemaz nezinām (nav nopietni pētīts). Otra lieta, kas šajā novērojumā mulsināja, bija īsa kājiņa un mazs kopējais garums (līdz 1 mm). Jo L.violaceum aprakstā ir runa par 2/3 (no visa garuma) garām kājām (un kopējais garums līdz 1,8 mm), kamēr L.muscorum aprakstā - par 1/2 garām kājām (ar kopējo garumu līdz 1 mm). Tāpēc man ir doma vēlāk izkrāmēt visus paraugus, kas man par šo tēmu ir, un vizuāli salīdzināt, vai ir redzamas kādas "uzkrītošas" atšķirības. Citu kandidātu sugai šim novērojumam nav. Bet vēl jau var būt, ka šī ir zinātnē neaprakstīta suga. :D


zemesbite 24.novembris, 20:32

Paldies, Julita!


Ivars Leimanis 24.novembris, 15:08

Ilze, šie tomēr ir Leptoporus mollis klājeniski augļķermeņi ...


Ziemelmeita 24.novembris, 12:01

Paldies,Uģi!


IlzeP 24.novembris, 11:39

Nepareizs datums? Pārfotografēts ekrāns?


Ziemelmeita 24.novembris, 09:02

Paldies, Uldi!


dziedava 24.novembris, 07:57

Interesanti! Viens variants - Physarum leucophaeum, bet drošai noteikšanai vajadzīga mikroskopija


Ivars Leimanis 24.novembris, 00:24

Mirdzošā karotene?


CerambyX 23.novembris, 19:11

Kaut kāda kļūda, diez vai 23. novembrī tas varētu būt bijis mazais ērglis


dziedava 23.novembris, 18:09

Šis ir ļooti interesanti! Foto nav vēl nobriedušas. Vai ir vēlāk redzētas/ievāktas? Jo Ventspilī šogad bija daudz Badhamia foliicola novērojumu, bet ne nu gluži novembrī un teju pludmalē(?). Būtu ļoti interesanti precīzi noskaidrot, kas tas ir.


dziedava 23.novembris, 07:13

P.S. Bet lai nākotnē varētu noteikt, kura tieši suga tā ir, vajag mikroskopēt arī kausiņu, jo Iryna Yatsiuk, kas tās sugas revidē, kausiņa rakstam pievērš lielu uzmanību.


dziedava 23.novembris, 07:10

Godīgi sakot, izmēram nepievērsu nekādu uzmanību. Pelēcīgas, ar mazu kausiņu, nav daudz variantu. Lodveidīgā neder kausiņa dēļ. Apaļīgā nav kapilīcija, krāsas un jo nav apaļīga dēļ. Bet pelēcīgā sprodzīte ir sugu grupa, kas tiks sadalīta daudzās sugās, tā ka tur var būt visvisādas sugas iekšā šobrīd - lielas, mazas, tievas, resnas.. Tāpēc pilnīgi iespējams, ka šī varētu būt jauna suga sugu grupas iekšienē, bet to mēs šobrīd nepateiksim. Apskatījos, vai atbilst kapilīcijs - kapilīcijs atbilda perfekti. Citām sugām, kas vēl nav noteiktas, vismaz franču noteicējā ir citādāks kapilīcijs.


Mari 22.novembris, 22:30

Paldies, Julita! Nezināju, ka šīs mēdz būt tik sīkas. :)


Mari 22.novembris, 19:50

Sporas 7-8 mkm, augļķermeņa garums 0,75 mm, platums 0.25mm.


Vīksna 22.novembris, 19:09

Paldies !


Vīksna 22.novembris, 19:07

Paldies !


nekovārnis 22.novembris, 15:14

Paldies, Uģi! :)


roosaluristaja 22.novembris, 12:24

Želejas flēbija normāli uz lapkokiem. Šeit drīzāk Skeletocutis amorpha. Bet nu īsti nevar saprast


Edgars Smislovs 21.novembris, 22:40

Paldies!


BI 21.novembris, 21:36

Gredzenots 09.01.2025 Dohren, Germany kā pieaugusi mātīte


nekovārnis 21.novembris, 15:59

Par pirmo neesmu drošs, bet divos apakšējos foto izskatās ka A.reyi.


nekovārnis 21.novembris, 15:52

Foto? :)


nekovārnis 21.novembris, 15:45

Vai foto būs? :)


nekovārnis 21.novembris, 15:39

Jā, ļoti iespējams ka G.pallida. Pagaidām gan pašam pietrūkst informācijas un zināšanu par citām līdzīgām sugām Latvijā. Tā teikt - lai novērojums neietu zudumā ieliku vēlākam laikam :)


Vladimirs S 21.novembris, 12:00

Krāsu gredzens: 0Y90 Gredzenošanas datums: 31.07.2021 Vecums: pull Gredzenošanas vieta: Skrunda. Latvia. Gredzenotājs: Dmitrijs Boiko Krāsu gredzens: 3Y04 Gredzenošanas datums: 20.08.2024 Vecums: 1y+ Gredzenošanas vieta: Skrunda. Latvia Gredzenotājs: Dmitrijs Boiko


Vladimirs S 21.novembris, 11:54

Gredzenošanas datums: 01.11.2012 Gredzenošanas vieta: Kronvalda parks, Rīga. Gredzenotājs: E.un V. Smislovi


Vladimirs S 21.novembris, 11:49

Gredzenošanas datums: 13.04.2025 Gredzenošanas vieta: Ventės ragas, Šilutės r.,Lithuania. Gredzenotājs: Vytautas Jusys.


Lemmus 21.novembris, 10:55

Super, paldies!


ekologs 20.novembris, 22:01

Šis, manuprāt, Gonioctena pallida :)


ekologs 20.novembris, 21:58

Limonius minutus?


mufunja 20.novembris, 18:27

Atradu, nosūtīšu :)


dziedava 20.novembris, 15:42

Šajā gadījumā svarīgi bija izdalīt sugu, lai nepaliek starp nenoteiktām, jo skaidrs, ka tā atšķiras no līdz šim Latvijā zināmajām. Lai saprastu, kura no zinātnē aprakstītajām tā varētu būt, veltīju vairākas dienas, bet visām ir kaut kas, lai nevarētu teikt, ka par 100% atbilst. Problēmas sagādā arī fakts, ka tās "citas" sugas pasaulē lielākoties ir relatīvi nesen aprakstītas un maz zināmas, bez kvalitatīviem attēliem, vai to ir nepietiekami, lai saprastu detaļas. D.squamulosum sugu grupa ir savstarpēji ļoti līdzīga, bet atsevišķas pazīmes atšķiras būtiski. Pilnīgi ticams, ka Slīteres suga nav starp zinātnē aprakstītām, tāpēc centos atrast vismaz līdzīgāko.


dziedava 20.novembris, 09:14

Sazinājos ar A.Kuntu. Jā, viņš nepiekrīt pastāvošajai sistemātikai, es visu esmu sapratusi pareizi. Lai arī lielākajās datubāzēs O.wrightii nefigurē, kādam taču ir jāsāk ieviest loģiskās izmaiņas, tāpēc DD nomainīju nosaukumus atbilstoši A.Kunta dalījumam. Atklāts paliek jautājums, kā labāk priekš pāriešanas uz Ornitho, jo pasaulē ar Ophiotheca chrysosperma tipiski saprot to, kas ir O.wrightii. Ja mūsu veidoto datubāzi izmantos arī citas valstis, tad jābūt kkā saprotamam, kas ar ko domāts, tāpēc es šim Ophiotheca chrysosperma iekavās pieliku (corticolous) - tātad uz dzīvu koku mizas.


dziedava 20.novembris, 09:05

Marina, vai šai paraugs ir saglabājies? Man laikam nav ticis dots?


adata 20.novembris, 08:14

Jā, ir piefiksēts, vakarā uzrakstīšu piezīmēs. Paraugs arī sagatavots.


nekovārnis 19.novembris, 16:08

Paldies, Valda! :)


Vīksna 19.novembris, 14:58

Parastā zeltene, Lysimachia vulgaris.


dziedava 19.novembris, 11:06

Izcili, Iveta! Vai ir piefiksēts, kura bilde kurā datumā? Jo interesanti, cik ātri kas mainās. Un, protams, gribēšu mikroskopēt, jo no foto vien vismaz es šobrīd līdz sugai un varietātei netikšu.


Vīksna 18.novembris, 18:55

Paldies !


adata 18.novembris, 17:17

Pēdējā bilde 18.nov, pēc iespējas ilgāk nobriedināts dabā.


adata 18.novembris, 17:06

Tāda doma ir arī man. Bet uz savu galvu pēc skata vien nenoteikšu.


Ziemelmeita 18.novembris, 16:44

Paldies,Uģi!


dziedava 18.novembris, 15:19

C.purpurea?


nekovārnis 18.novembris, 13:06

Iespējams Sphaeridium sp.


dziedava 18.novembris, 11:35

Jā, varētu būt ticami


Mari 18.novembris, 11:12

Šķiet, ka varētu būt Pelēkbaltā pumpurīte?


mufunja 17.novembris, 21:34

Paldies, Julita. Es to nebūtu varējis izdarīt.


nekovārnis 17.novembris, 19:33

Paldies, Valda! :)


Vīksna 17.novembris, 19:28

Čemurainais puķumeldrs, Butomus umbellatus.


Vīksna 17.novembris, 19:26

Smaržīgā kalme, Acorus calamus.


adata 17.novembris, 18:22

Šīs abas sugas šādā stadijā ir vienādi koši oranžas. Lai precīzi pateiktu, kura ir kura, jāmikroskopē.


Mari 17.novembris, 18:20

Paldies, Iveta! :) ... Īpaši par cepumu :D :D


adata 17.novembris, 18:19

Kādreiz es visas atzīmēju kā "koksnes", bet nav tik vienkārši. Tagad tik daudz jaunu vilkpienaiņu sugu, ka bez mikroskopēšanas nekā.


adata 17.novembris, 17:53

Apsveicu! Nu, tur ir jābūt ķērienam tādus krikumus pamanīt un pēc tam noteikt! Cik maz vajag, lai palaistu garām... Vispār patīk skatīt Maritas gļotsēnes, tā pamatīgi izpētītas. Saprotami, viens novērojums - no sākuma līdz galam! Apbrīna un cepums par to!


Mari 17.novembris, 15:45

Jā, laikam gan, visticamāk, ka Cerylon sp. Paldies, Marek!


nekovārnis 17.novembris, 15:33

Varbūt kāda mizasvabole Cerylon sp.


dziedava 17.novembris, 15:31

Es atkal apbrīnoju, kādus retumus Tev izdodas atrast. :)) Es uz to pusi aizbraucu - nikā nau :D


Mari 17.novembris, 15:30

Jauki, paldies! :)


dziedava 17.novembris, 15:28

Tur bija skaists perīdijs, brīnišķīgs kapilīcijs un perfektas sporas - nekādu problēmu :D. Problēma ir ar sistemātiku un attēliem, ar ko salīdzināt. Bet nu šī vismaz atbilst nosaukumam "spīdīgā" :).


Mari 17.novembris, 15:25

Varbūt kāda no Teredidae?


dziedava 17.novembris, 15:25

Mikroskopēju. Atbilst tipiskai Perichaena corticalis.


Mari 17.novembris, 15:18

Apbrīnoju Tevi, Julita! No tās mazās kripatas izdevās tikt līdz sugai!!! Super!


dziedava 17.novembris, 13:13

Lasu Nannengu. Viņa apraksta kaut ko jau mūsu eksemplāriem līdzīgāku (ar mazām galviņām), piebilstot, ka materiāla ir tik maz, ka priekš tipa parauga, sugas izdalīšanai, nepietiek. Varbūt tur arī ir problēma, ka tādi sīki un gadās tik mazā skaitā, ka īsti nekā nav, no kā aprakstīt sugu. Te jau arī - divi eksemplāri, abi mikroskopēti. Paraugam nekā nepaliek, ja vien nesaglabā stikliņu. Bet jaunas sugas aprakstam jau ar to nepietiek.


dziedava 17.novembris, 12:27

Mikroskopēju, visu ko jaunu uzzināju. :D 2023. gada oktobrī publicēts raksts, kurā Paradiacheopsis rigida tipa eksemplārs (un tam līdzīgie) tiek pārlikti uz Comatricha ģinti - tagad kā Comatricha rigida. Un aprakstīta suga, vadoties no tipa eksemplāra, piebilstot, ka daudzviet šī suga ir pārprasta un nepareizi saprasta. Piemēram, franču noteicējā (ko es un daudzi citi izmanto) esošie Paradiacheopsis rigida attēli neatbilstot tipa eksemplāram (kas tagad kā Comatricha rigida), jo kājiņa ir daudz garāka un arī kapilīcijs citāds. Bet netiek uzrakstīts, kam atbilst - acīmredzot, - nekam. :D Jāteic, ka gan mans 2021. gada eksemplārs, gan šis ir ar maziņām galviņām un proporcionāli ļoti garām kājām, kas neatbilst tikko aprakstītajam Comatricha rigida. Latvijā man ir vēl viens 2022. gada novērojums, kas Comatricha rigida aprakstam atbilst jau labāk - galviņa lielāka un kājiņa īsāka, un kapilīcijs tiešām stingrāks. Tā ka es pat teiktu, ka mums Latvijā zem "Paradiacheopsis rigida" ir divas sugas, no kurām viena ir aprakstīta un otra nē..


FunnyFox 16.novembris, 21:45

Paldies, Uģi!


CerambyX 16.novembris, 21:15

Priežu vai ceriņu sfinga kūniņa.


Vīksna 16.novembris, 10:25

Paldies !


dziedava 16.novembris, 09:01

Drīzāk tā ir sēne uz zirnekļa, varbūt zirnekļu milnene


Ziemelmeita 16.novembris, 08:40

Paldies,Ansi, par sūnu noteikšanu!


Ziemelmeita 16.novembris, 08:31

Paldies,Renāte, par labojumu!


mufunja 15.novembris, 18:24

Piekrītu, Julita. Es nevarēšu visu pienācīgi izpētīt.


Divpēdis 15.novembris, 18:03

Paldies par noteikšanu, Artur!


ekologs 15.novembris, 17:31

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii).


Vīksna 15.novembris, 10:11

Draugod galerijās vismaz atradu un sanāk arī cits datums, vieta gan apmēra tā pati.


Vīksna 15.novembris, 09:46

Kad paputēja agrāk dators ne viss saglabājās.


CerambyX 15.novembris, 01:22

Pirmajos 3 foto Deraeocoris trifasciatus,


VitaS 14.novembris, 23:07

Prieks, ka var nebūt spānis :) Jā, ir tur priežu skujas.


paliec 14.novembris, 21:01

100% drošai noteikšanai jāpreparē, bet, ja otrajā attēlā redzamais ir priežu skujas, tad es drīzāk teiktu, ka šis būs rūsas kailgliemezis Arion fuscus. Spānijas kailgliemezim ādas kārpiņām būtu jābūt rupjākām un dzīvniekam lielākam. Krāsojums atbilst abām sugām.


dziedava 14.novembris, 20:46

Laikam jau drošāk būs, ja es to paraugu dabūšu pie sevis. Viena non svarīgākajām pazīmēm ir 1 mkm garas adatiņas sporām. Un te es tās pārliecinoši neredzu. Par citām pazīmēm salīdzinu Lamproderma muscorum -- L.violaceum/L.nigrescens (kam arī kapilīcijs galos gaišāks): Sporas 10-12 mkm (Eiropas versijai līdz 14 mkm) -- 8-10 mkm (šajā novērojumā drīzāk 10-12 mkm, kas labāk atbilstu L.muscorum Amerikas versijai) Galviņas diametrs 0,3-0,5 mm -- 0,4-1 mm (šajā novērojumā 0,55-0,65 mm) Kopējais garums 0,6-1 mm -- 0,6-1,8 mm (šajā novērojumā līdz 0,9 mm). Ja sporām būtu skaidri redzamas adatiņas, tad es pieņemtu drīzāk L.muscorum ideju, bet šobrīd šaubos.


nekovārnis 14.novembris, 18:33

Paldies, Uģi! :)


mufunja 14.novembris, 16:30

Julita, es pievienoju foto.


IlzeP 14.novembris, 16:26

Varbūt šo var paskatīt kāds gliemežu zinātājs? Ja spānis, tad esot jauna vieta.


dziedava 14.novembris, 14:38

Edvin Johannesen (14.11.2025.): "This is a very confusing group of species, and I suspect vastly misinterpreted over the years. I think the substrate/habitat is important and I would say there it's a good match with S. foliicola." Jāpārskata arī citi, kas noteikti kā Stemonitis fusca var. nigrescens.


mufunja 14.novembris, 14:13

Centīšos visu izskatīt detalizēti.


dziedava 14.novembris, 11:35

Man ir aizdomas par Lamproderma muscorum, kas būtu jauna Baltijā un reta pasaulē (11 valstis, atradnes gk Amerikā; Eiropā tikai Norvēģijā un Francijā), tāpēc, lai noteiktu, detaļas vajag redzēt skaidri, lai arī citu kandidātu man šobrīd nemaz nav, ja visi mērījumi veikti pareizi.


dziedava 13.novembris, 21:57

Varbūt. Bet divas retas pazīmes kopā (tumša kolumella un sēdoša) jau ir aizdomīgi. Kad zinātnē izdala jaunu sugu, tad jābūt vismaz divām stabilām atšķirības pazīmēm. Ar vienu nepietiek. Bet te divas jau ir :).


Mari 13.novembris, 21:36

Varbūt šis arī ir D.umbilicatum variants ar tumši brūno kolumellu? Vēl, iespējams, perīdija iekšpusi klāj grūti atdalāms plāns gaiši brūns apvalks ( pēdējais att.).


dziedava 13.novembris, 21:09

Jā, interesanti. Un bez kājiņas. Varbūt ir kaut kas, ko es nezinu.


adata 13.novembris, 20:58

Manuprāt, dižskabāržu fleogena.


Mari 13.novembris, 19:46

Pieliku vēl divus kolumellu attēlus dažādās gaismas intensitātēs - cik nu es varēju saskatīt tā ir tumši brūna grubuļaina.


dziedava 13.novembris, 17:24

Lasu D.umbilicatum aprakstu (Neubert) - kolumella bēša, gaiši brūna, retāk tumši brūna.


dziedava 13.novembris, 17:18

Hmm, man izskatās, ka aplipušas ar sporām, tāpēc tumšas. Tā nevar būt?


Mari 13.novembris, 17:02

Paldies, Julita! Mani samulsināja tumšās kolumellas, pat skrāpējot neizdevās gaišu švīku iegūt.


dziedava 13.novembris, 15:20

P.S. Eksistē vēl līdzīga, sēdoša, Diderma indicum, bet tā saistīta ar sūnām / nobirām. Bet arī viens, čaumalai līdzīgs perīdija slānis, sporas, ja apaļas, tad 8,5-10 mkm.


dziedava 13.novembris, 13:08

Sporām arī vajadzētu labāk redzēt rakstu, vai tās ir ar adatiņām?


dziedava 13.novembris, 13:06

Vajadzētu labāk redzēt kapilīciju, kāds tas ir, kā zarojas. Vai tiesa, ka zarojas tikai galos un pašos galos ir gaišs?


dziedava 13.novembris, 12:48

Man šķiet, ka būs pērļainās olītes sēdošā forma. Noteicējā teikts, ka var būt arī sēdoša.


mufunja 13.novembris, 09:50

Žēl, ka pašu sēņu nav, bet pēc apraksta es atklāju, ka tas pieder Coprinellus domesticus. Ozonium.


Mari 13.novembris, 09:17

Paldies, Julita!


dziedava 13.novembris, 07:54

Dzelksnīte nebūs, jo tai kapilīcijs viss kaļķains, bet pumpurītēm ir kaļķaini mezgliņi, kas savienoti ar caurspīdīgiem bezkaļķa pavedieniem


adata 12.novembris, 22:14

Skaisti saplaisājusi, kā tādi mazi mafiniņi!


Mari 12.novembris, 20:54

Vieta mitra, bet ne pārlieku. :)


dziedava 12.novembris, 20:44

.. un trešo dienu, lai izskatītu visus DD novērojumus un izlasītu visus komentārus. ;))


dziedava 12.novembris, 20:42

Super! Tā vieta bija ļoti mitra?


Bekuvecis 12.novembris, 19:48

Jā, var arī tā.


Amanda 12.novembris, 19:41

Jūras ērglis


Amanda 12.novembris, 19:41

Baltvēderi


adata 12.novembris, 19:11

Sākumā domāju, ka tie baltie krikumi uz lapoņiem būs kāda sēne, bet nē, tie ir peltīgerai piederoši.


IlzeP 12.novembris, 16:45

Paldies, Iveta! Šo arī pierakstīšu.


adata 12.novembris, 14:59

Ilze, man ir vēl viens, kas apliecina Julitas darbīgumu, un ko esmu sev uzrakstījusi kā moto: "Man vajag dienā divas dienas - vienu dabā, otru pie datora. Citādi ne šo, ne to nevar pagūt pilnībā." Diemžēl, datumu nepiefiksēju. Tādi nu mēs tie sekotāji esam!


dziedava 12.novembris, 14:38

:D


IlzeP 12.novembris, 09:33

"Purpurlāsene Ascocoryne albida"?


Bekuvecis 11.novembris, 19:41

Paldies! Var konkretizēt kā 'askusēne'. Vai 'purpurlāseņu ģints askusēne'...


meža_meita 11.novembris, 19:26

Ispējams, ka tie baltumi ir kāda lihenofīla sēne, bet pēc konkrētajiema attēliem nevarēs saprast.


IlzeP 11.novembris, 18:50

Darīts! Es tikai nezinu, vai nevajadzēja kaut ko konkrētāku par "sēni".


Matrus 11.novembris, 18:45

Paldies par gulbju kontrolēm, šos visus poļu gulbjus (immutabilis) apgredzenoju turpat oktobrī, abi pieaugušie ir viņu vecāki.


IlzeP 11.novembris, 18:25

Šo Julitas citātu ieglabāju.


Bekuvecis 11.novembris, 11:23

Admini, sugu vajadzētu arī ieviest DD sarakstā.


Mari 11.novembris, 11:03

Sporas 9-10 mkm, augļķermeņi sēdoši, bez kātiņa. Auga uz sūnām apaugušas lapukoka kritalas.


dziedava 11.novembris, 07:13

Mums ir jābūt profesionāļiem. Neviens cits mūsu vietā nebūs. Bet vilkpienainēm ir sarežģīti arī, jo uzreiz 50 jaunas sugas apgūt nav vienkārši. Un tā kā to ir tik daudz, tad jāskatās visas pazīmes. jo mazāks pazīmju kopums pārklājas vairākām sugām.


mufunja 10.novembris, 20:23

Tas ir paredzēts profesionāļiem :)


dziedava 10.novembris, 20:21

Vajadzīgi divi filtri, ko uzlikt zem stikliņa (uz apakšējās gaismas) un virs stikliņa (vai pavisam augšā - skrūvējamajā "galvā" ). Vilkpienainēm ir pavisam citādāk nekā citām gļotsēnēm. Tas ir kā cita sugu grupa būtu.


mufunja 10.novembris, 20:15

Es nezinu, vai es to redzēju vai nē:( Diametrs ir 3-4 mm.


mufunja 10.novembris, 20:10

Cik tas viss ir sarežģīti. Polarizētai gaismai ir nepieciešams polarizators?


adata 10.novembris, 19:58

Manuprāt, grūti briest. Kur plānāks plazmodijs, vēl var saprast, bet kur biezāk, tur grūtāk, plus lietus pašķaida. Intereses pēc atvilkšu uz māju.


dziedava 10.novembris, 19:53

Var jau būt, ka viss kārtībā, tagad tik tās pārsliņas pa virsu jāsagaida, un būs pilns komplekts.Es tik neesmu redzējusi pilnīgi melnus ne tīģerus, ne tīģerīšus ;)). Jā, ar traumētu attīstību (vai vnk citādākos apstākļos) kājiņa arī var izpalikt, un tad bez lielas pieredzes neko nevar saprast.


adata 10.novembris, 19:44

Nu, melnas! Varbūt būšu pārsteigusies, par kājiņu nepateikšu, aiziešu vēl apskatīt. Vai Jums ir kāda doma, kas cits tas varētu būt? No plazmodija bildēta tā pati vieta dažādās dienās, bet visu laiku smidzina, norakstīju uz sliktu attīstību. Nu, jā, zem un virs tā melnā ir tīģerkrāsas bumbiņas ar kājiņu. Ja ir cits variants, iešu ņemšu paraugu, mājās atnestais kaut cik nobriest, dabā nekā. Plazmodijs oranžs.


Richard 10.novembris, 19:28

On the beach


dziedava 10.novembris, 19:14

Tos pūslīšus, kas 2. attēlā no apakšas ir mērīti, vajag redzēt vislielākajā palielinājumā, lai redzētu, vai tur iekšā ir eļļas pilieni. Un vajag polarizētajā gaismā skatīties kristālus. Bez divām svarīgām pazīmēm (eļļas un kristāliem) pēc jaunā noteicēja īsti neko nevar iesākt :(. Un arī vilkpienaines diametrs obligāti vienmēr jānomēra. Es jau arī ar visām noteiktām pazīmēm mokos, ne jau visas sugas ir arī aprakstītas.


dziedava 10.novembris, 19:09

Melnas? Kājiņas ir?


mufunja 10.novembris, 18:25

Julita, esmu pievienojusi foto. Visu, ko varēju redzēt.


Richard 10.novembris, 11:56

Paldies, CerambyX!


Mežirbe777 10.novembris, 11:39

Calicium viride


Bekuvecis 10.novembris, 10:09

Jā, sugas anamorfa - ar viencipara milimetros mērāmu augstumu un tikai pāris mm diametrā. Tikmēr teleomorfa (gaišbrūns disks vai sekls kausiņš līdz 1 cm diametrā) , dēvēts arī par Ascocoryne solitaria, pagaidām nav Latvijā konstatēts. Tā vai citādi, jauna suga Latvijai. Korektākais zin. nosaukums pēc tagadējiem standartiem - abām formām Ascocoryne albida [ne albidia]. Par piemērotu latvisko nosaukumu jādomā. Par cik abas formas ir vizuāli tik atšķirīgas, nav viegls uzdevums.


Edgars Smislovs 10.novembris, 07:57

Šeit būs dzirdēta saucienu sērija migrācijā uz D, lidojumā novērota, fotografēta 'maza' stērste, foto kvalitāte neļauj noteikt līdz sugai. Ticami tas pats putns vēlāk izprovocēts nedaudz uz D, tādēļ AĻ novērojumā cits punkts.


CerambyX 10.novembris, 00:25

Vai arī šis ir tas pats? https://dabasdati.lv/lv/observation/59jf75gupbdmee4jbsn6bg3si2/ Vienkārši vietas kartē nesakrīt.


CerambyX 09.novembris, 23:18

Vai būs foto? :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts