Aktīvie lietotāji: 259 Šodien ievadītie novērojumi: 339 Kopējais novērojumu skaits: 2253286
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kas jauns Latvijas Dabas fonda tiešraidēs?
Pievienots 2021-05-07 12:44:43

Melnās klijas Kurzemē

Abi pāra putni Golda un Grejs, kas šeit saimniekoja arī pagājušajā gadā, atgriezās 12. aprīlī un uzreiz ķērās pie aktīvas ligzdas atjaunošanas un pārošanās. Kā jau melnajām klijām raksturīgi, ligzda tika greznota ar interesantiem priekšmetiem un materiāliem: plēvēm, cigarešu paciņu driskām, alus pudeļu etiķetēm, putuplastu utt. (video).


Grejs uz ligzdu atnes putuplastu 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Golda izgreznojusi ligzdu ar Tērvetes alus etiķeti 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Golda un Grejs ir stilīgs pārītis, kas ik pa laikam ieknābā viens otru un strīdas par dīvaino uz ligzdu atnesto priekšmetu pareizo atrašanās vietu. Parasti gan tas beidzas ar to, ka mātītei pieder pēdējais vārds – viņa vienalga izdara pa savam un Grejs piekāpjas. Olas mātīte izdēja ar trīs dienu intervālu: 20., 23. un 26. aprīlī.


Arī šajā ligzdā šopavasar pavisam nemīlīgi laikapstākļi – Golda tikko izdējusi trešo olu 26.04.2021.
Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pārsteidzošie notikumi Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Kopš tēviņa Raimja pazušanas 27. martā jūras ērgļu ligzdā Durbē risinājās vēl neredzēti un satraucoši notikumi. Tie pulcēja ļoti daudz skatītāju (26. aprīlī tiešraidi YouTube bija skatījušies 31 657 cilvēki), un informācijas par tiem gan presē, gan Dabasdatos ir bijis ļoti daudz. Šajā rakstā būs tikai īss kopsavilkums.

Forumā ir apkopotas saites uz rakstiem par šo tēmu. Visticamāk, kopš 8. aprīļa Mildai palīdzēja sargāt teritoriju un arī sildīt olas tēviņš, kurš forumā tika saukts par Čipu savas čiepstošās balss dēļ. Ja pirmajās dienās Čips olas tikai sargāja, tad sākot ar 14. aprīli viņš sāka tās arī perēt, turklāt Milda diezgan bieži viņu arī atstāja nakts dežūrā. Neskatoties uz to, ka pieaugušie putni vairākkārt olas bija atstājuši bez sildīšanas vairāk nekā piecas stundas, ļoti daudziem skatītājiem un arī speciālistiem par pārsteigumu 21. aprīlī izšķīlās pirmais mazulis, savukārt 24. aprīlī izšķīlās vēl viens. Lai arī pirmā cāļa šķilšanās dienas vakarā Čips uz ligzdu atnesa putna kāju un nākošajā dienā arī zivi, pārtikas bija nepietiekami, lai izbarotu visu ģimeni.


Milda ar mazuļiem 25.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. aprīlī teritorijā bija vēl kāds svešinieks, un abi saimnieki bija ļoti nervozi, turklāt viņu starpā izcēlās nesaskaņas ēdiena dēļ un tā rezultātā viņi apēda visu ligzdā palikušo pārtiku. Nākošajā rītā, kas bija ļoti auksts kā jau šajā pavasarī, Milda agri aizlidoja no ligzdas, savukārt pēc apmēram 40 minūtēm ligzdā ielidoja Čips, taču cāļi netika sildīti un tie nosala. Milda atgriezās ligzdā un apēda mazuļus, ieklausījās trešajā olā un turpināja to periodiski sildīt. 27. aprīlī svešs jūras ērglis ar dažiem melniem pleķiem astes galā apēda trešo olu. Dažas dienas vēlāk šis pats ērglis ieradās ligzdā un tam bija savainota kreisā kāja. Audžutēvs Čips kopš 30. aprīļa vairs ligzdā netika manīts, toties 3. maijā ērglim ar savainoto kāju ligzdā piebiedrojās Milda.

Jānis Ķuze komentē: "Par to, ko 26. aprīlī vērojām Durbes ligzdā, īsumā var teikt – daba ir daba. Izšķirīgais faktors šādam iznākumam bija barības trūkums. Normāli šādos apstākļos – kad ir tikko izšķīlušies cāļi, tēviņam ik pēc dažām stundām būtu jānes uz ligzdu barība. Pagājušajā gadā mēs varējām vērot, ka ligzda bija burtiski nokrauta ar zivīm. Jaunajam tēviņam instinkts nav bijis tik spēcīgs, līdz ar to barības nešana bija fragmentāra un nepietiekama. Līdz ar to arī mainījās mātītes uzvedība, un viņa atstāja ligzdu un mazuļus. Tad, kad mazulis ar kustībām un skaņām vairs neizrāda dzīvības pazīmes, mātītei tas pārvēršas par barību, un ir pilnīgi normāli, ka bojā gājušie mazuļi tiek apēsti. Būtiski ir tas, ka ir izdzīvojusi mātīte – daba nevar atļauties ziedot pieaugušu, veselu un vairoties spējīgu putnu ligzdošanas sezonai ar vājām izredzēm būt sekmīgai. Šobrīd ceram, ka mātīte turpinās uzturēties šajā teritorijā, izveidos jaunu pāri un nākamgad ligzdos sekmīgi."

Vistu vanagi Rīgā

Daudziem skatītājiem par pārsteigumu 17. aprīlī vistu vanagu ligzdā mātīte H21 izdēja pirmo olu. Izbrīnu radīja tas, ka putni ir nepieauguši – abi šķīlušies pagājušajā pavasarī, turklāt to sarūpētais dējums ir ļoti vēls.


Mātīte ar gredzenu H21 izdējusi pirmo olu 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Imants Jakovļevs komentēja, ka jaunie putni parasti uzsāk ligzdot vēlāk sezonā, bet tomēr dīvaini, ka tēviņš nenesa zarus un nepušķoja ligzdu. Martā, kad riesto un teritorijas dala vecie, pieredzējušie vanagi, jaunos parasti padzen no labākajām teritorijām. Marta pašās beigās un aprīlī, kad vecie putni sāk perēt un apgādāt mātītes ar barību, jaunajiem ir iespēja uzsākt ligzdot neaizņemtajās ligzdās perifērijās. Nākamās olas tika izdētas 19. un 22. aprīlī. Pārsvarā olas sildīja mātīte, savukārt tēviņš viņu apgādāja ar ēdienu, ko nodeva kaut kur ārpus ligzdas un, kamēr viņa pusdienoja, sargāja olas. 22. aprīlī tēviņš pirmo reizi uzgulās uz olām un perēja tās.


Vistu vanagu ģimene 26.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc olu izdēšanas iestājās vienmuļais perēšanas periods. Neskatoties uz to, ka šī abiem putniem ir pirmā ligzdošana, tie viens otru nomainīja ļoti raiti un saskaņoti. Piedāvāju noskatīties divus interesantus video: vienu ikdienas ainiņu ligzdā un otru uzjautrinošu video, kā vējš gandrīz nopūš perētāju no olām.

Zivjērgļi Kurzemē

12. aprīlī atgriezās ligzdas saimniece Vita, un Teo to lutināja ar gardām zivīm, "masēja tai muguru" un, protams, nodarbojās ar olu ražošanu. Visiem līdzjutējiem gan uz tām bija krietni jāgaida, jo mātīte pirmo izdēja tikai 24. aprīlī, tieši tajā pašā datumā kā pagājušo gadu. Nākošās divas olas tika izdētas 27. un 30. aprīlī.


Vita izdēj pirmo olu 24.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Salīdzinot ar pērno gadu, abi putni saprotas daudz labāk un perēšanas pienākumus sadala harmoniskāk. Vita ir salīdzinoši mierīgāka, taču arī šogad diezgan bieži viņa saskata kādas briesmas, aizlido no ligzdas, un olas tiek atstātas uz īsu mirkli vienas (video).


Arī zivjērgļu ligzdā šogad auksti 25.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Interesanti, ka Latvijā gredzenota zivjērgļu mātīte ar gredzenu 3AO ligzdo ar kameru aprīkotā ligzdā Polijā un visas trīs olas izdēja precīzi tajos pašos datumos, kad Vita. Šo tiešraidi varat skatīties šeit, forums latviski

Melnie stārķi Siguldas novadā

Melnā stārķa tēviņš, kas apmeklēja ligzdu aprīļa pirmajā pusē, turpināja priecēt skatītājus ar darbošanos ligzdā. Parasti goris atlidoja rīta pusē, aktīvi nesa zarus un sūnas, paplašinot un uzlabojot ligzdu, savukārt vakarpusē atlidoja atpūsties pēc dienas gaitām un arī diezgan bieži palika ligzdā pa nakti. Mātīte, kas uz neilgu mirkli bija ielidojusi ligzdā 12. aprīlī, vairs kamerā netika manīta. Aprīļa beigās un maija sākumā dažas reizes vientuļā tēviņa uzvedība liecināja, ka, iespējams, teritorijā ir vēl kāds putns. Skraidīja iekšā un ārā no ligzdas, dziedāja un aicināja, taču tikai 2. maija pusdienlaikā ligzdā ielidoja vēl viens goris, turklāt mātīte.


Vientuļais tēviņš beidzot sagaidīja sirdsdāmu 02.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Nākamajās dienās ligzdā varēja vērot skaistu divu goru ģimenes dzīvi ar aktīvu pārošanos, uzmanības apliecinājumiem un cītīgu ligzdas kārtošanu un uzlabošanu. Ģimenes idilli izjauca kautiņš starp diviem putniem ligzdā 5. maija vakarā.

Vai šajā sezonā vēl ir iespējama veiksmīga ligzdošana, varat izlasīt ornitologa Māra Strazda komentārā.

Baltie stārķi Tukuma novadā

15. aprīļa naktī mātīte, kurai balsojumā tika dots vārds Fāze (tēviņam – Volts), izdēja pirmo olu, taču cīņas par ligzdošanas teritoriju, kas jau iepriekš bija notikušas, turpinājās, un konkurente šo olu izmeta no ligzdas. Nākošās olas tika izdētas ar divu diennakšu intervālu: 16., 18., 20., 22. un 24. aprīlī. 21. aprīlī mirklī, kad ligzdā bija trīs olas un tās perēja tēviņš, ieradās svešā mātīte. Pārsteidzoši, ka tēviņš ļāva tai saimniekot ligzdā un pēc mirkļa arī aizlidoja, atstājot to vienu pašu ar olām. Viņa gan mēģināja tās knābāt, apklāt ar sienu un vienu no olām aiznesa tuvu ligzdas malai, bet ligzdas saimnieki pēc kāda laika atgriezās un vēlāk to ieripināja atpakaļ pie pārējām (video).


Svešā mātīte mēģina izmest olu no ligzdas 21.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savstarpējās cīņas par šo ligzdu un teritoriju turpinājās, un 24. aprīlī vienlaicīgi kadrā tika manīti četri baltie stārķi. Ļoti bieži putnam, kas atlidoja uz ligzdu, pa pēdām sekoja vēl viens. Šī kamera šobrīd ir vienīgā LDF kamera ar nakts redzamību, tāpēc skatītājiem ir iespēja uzzināt daudz jauna par balto stārķu nakts gaitām. Izrādās tie ir diezgan aktīvi arī naktī, mēdz gan aizlidot un atlidot, gan pāroties, gan vienkārši mainīt pozas ligzdā tumšajā diennakts laikā.


Balto stārķu ģimene 30.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļi Slīterē

Silvas un Slītera ligzdā viss ritēja bez lielām pārmaiņām, abi putni ik pa laikam apmeklēja ligzdu, turpināja to labiekārtot, bet bija arī dienas, kad ligzdā bija kluss un tukšs. 12. aprīlī ligzdas tuvumā bija vēl viens pieaudzis jūras ērglis – visticamāk mātīte, jo konfliktā iesaistījās tieši Silva (video). 19. aprīlī abi putni bija redzami ne tikai šajā kamerā, bet arī netālu esošajā mākslīgajā ligzdā, pie kuras ir automātiskā fotokamera. Tur šīs ligzdas saimnieki bija redzami arī maija sākumā: 2. maijā piefiksēts Slīters, savukārt 4. maijā valsts svētkus tur svinējusi Silva.


Slīters un Silva mākslīgajā ligzdā, kas atrodas netālu no kameras ligzdas, 19.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ik pa laikam te iemaldījās arī kāds ciemiņš. Tā 15. aprīlī ligzdu apmeklēja pavisam jauns jūras ērglis, savukārt 4. maijā pie ligzdas bija vienlaicīgi gan Slīters, gan nepieaudzis putns, gan svešs pieaudzis jūras ērglis. 5. maijā saimnieki ligzdu neapmeklēja, bet bija atlidojis svešs pieaudzis jūras ērglis.


Pavisam jauns un raibs jūras ērgļu jaunulis ciemojas Slīteres ligzdā 15.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazo ērgļu kameras

Abi pāra putni ligzdā bērzā pirmo reizi kopā redzēti 16. aprīlī. 28. aprīlī tēviņš pirmo reizi uz ligzdu atnesa barību, savukārt 4. maija valsts svētkus viņi nosvinēja ar pirmās olas izdēšanu.


Tēviņš atnes uz ligzdu cienastu savai sirdsdāmai 01.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lai arī iepriekš var nojaust, ka ligzdas eglē teritorijā uzturas abi pāra putni, tikai 14. aprīlī tie bija vienlaikus redzami ligzdā. Vērīgākie forumieši ir izpētījuši, ka mātīte ir tā pati, kas te ligzdoja arī iepriekš, taču tēviņš šogad ir cits. Diemžēl putni nav gredzenoti, un tāpēc ar simtprocentīgu pārliecību to nevar apgalvot. 26. aprīlī mātīte izdēja pirmo olu. Tēviņš Andris21 regulāri piegādāja barību perējošajai mātītei Annai un, kamēr viņa pusdienoja ārpus ligzdas, uzraudzīja un perēja vienīgo olu.


Mātīte Anna un pirmā ola 27.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zemūdens kamera Līgatnē

Aprīļa otrajā pusē Līgatnes upē lielāku un mazāku zemūdens iemītnieku aktivitāte pieauga, un ik pa laikam kādu varēja pamanīt kameras redzamības zonā (video 1, video 2). 


Nēģis Līgatnes upes kamerā 20.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-05-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Regulus regulus - 2025-05-01 ElizeS
Troglodytes troglodytes - 2025-05-01 ElizeS
Erithacus rubecula - 2025-05-01 ElizeS
Erithacus rubecula - 2025-05-01 ElizeS
Erithacus rubecula - 2025-05-01 ElizeS
Pyrrhula pyrrhula - 2025-05-01 ElizeS
Loxia curvirostra - 2025-05-01 ElizeS
Nezināms
Ignotus
@ Ievucis
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 16.oktobris, 08:01

Šīs varētu būt jaunas pumpurītes (Physarum sp.) vai lampītes (Lamproderma sp.)


dziedava 16.oktobris, 07:56

Ziņot vai neziņot vienmēr pirmkārt ir katra paša izvēle - vai pašam ir interesanti savus redzējumus piefiksēt. Man kā gļotsēņu pētniekam vienmēr ir interesanti redzēt, ko citi ziņo! No tādiem tāliem foto tiešām līdz sugai noteikt var reti. Bet reizēm var. Reizēm var nojaust un izvirzīt ticamāko versiju. Noteikšanai palīdzētu, ja pierakstītu kādus faktus, ko nevar nofotografēt, bet var redzēt. Piemēram, ja zināms, uz kādas sugas koka kritalas atrasts. Vēl varētu iegādāties lupu, un tas būtu viens lielisks papildu instruments, tad varētu pierakstīt jau sīkākas detaļas - vai ir kājiņa, piemēram. Un visbeidzot, ja ir ziņojums, un izskatās, ka suga varētu būt ļoti reta, tad, ziņojot Dabasdatos, ir iespēja to uzzināt un varbūt ievākt paraugu, lai to vēlāk mikroskopiski noteiktu. Jebkurā gadījumā gļotsēņu ziņojums ir liecība, ka attiecīgajā vietā gļotsēnes aug, un sniedz arī ieskatu, kurā laikā aug, un apmēram kas aug. Tas priekš manis arī ir nozīmīga informācija. Bet vai ziņot, ja pastāv varbūtība, ka paliks līdz sugai nenoteikts - tā atkal katra paša izvēle.


Ivars Leimanis 15.oktobris, 22:40

Vēlams izcelt - kā interesantu novērojumu!


toms.b 15.oktobris, 21:24

Tika noteikta meklējot vizuālas līdzības. Bet apskatot vēlreiz, laikam būšu kļūdījies. Gļotsēnes ir sarežģīti atpazīt, bet negribēju visur likt “gļotsēne (nenoteikta)”. Par cik man nav pieejama pienācīga aparatūra, varbūt labāk gļotsēņu novērojumus neziņot?


Mareks Kilups 15.oktobris, 20:58

1cy uz D, kraukļa pavadīts


dziedava 15.oktobris, 20:45

Kā tā tika noteikta?


Mari 15.oktobris, 20:37

Par kolumellas krāsu grūti saprast, tai ir tāda negluda virsma un tumšo krāsu, šķiet, piedod pielipušās sporas. Ja paskrāpē, tad kaut kas balts paspīd.


dziedava 15.oktobris, 20:23

pag, uz milimetru papīra tas melnais ir kolumella? Nevis balta, bet melna?


zemesbite 15.oktobris, 20:06

Paldies, Uģi!


Mari 15.oktobris, 19:50

Pieliku vēl pāris foto ar "kātiņu" un kolumellu uz mm papīra. Pārmērīju galviņu - 0.98mm x 0.68 mm, bet sporas (9) 9,5- 11,5 mkm ( atsevišķas 13, 14 un 15 mkm). Laikam jau šim paraudziņam arī būs "jāatpūšas" :)


Bekuvecis 15.oktobris, 18:21

Bezkaunīgs jautājums: pēc kā noteikts, ka tieši Peka brūnzobe, nevis rūsganā?


Bekuvecis 15.oktobris, 18:21

Bezkaunīgs jautājums: pēc kā noteikts, ka tieši Peka brūnzobe, nevis rūsganā?


dziedava 15.oktobris, 16:08

Nav pirmais gadījums, kad daļa pazīmju atbilst vienai, daļa - otrai sugai. Jo D=1mm, sporu izmērs un īsā kājiņa atkal ir par labu D.umbilicatum. Nu vrb ir vēl kāda [man] nezināma suga. Franču noteicējā ir D.subfloriforme, kam galviņas apakša veido tādu izliekumu kā te pēdējos foto, un sporu izmēri atbilstu, bet neatbilst kolumella - tai būtu jābūt uz augšu lielai.


Mari 15.oktobris, 14:46

Uz egles kritalas.


laumae 15.oktobris, 14:44

Uģi, paldies!


Mari 15.oktobris, 14:06

Jā, auga uz sūnām krietni apaugušas kritalas, kolumella apm1/3 no galviņas diametra, galviņas diametrs ap 1mm. Kājiņa praktiski nav, izskatās, ka galviņa "sēž" uz sakaltuša plazmodija pārpalikuma. Sporas varu vēl pārmērīt, varūt kāda būs 9mkm, bet mazāk gan šķiet ka nē.


dziedava 15.oktobris, 12:50

Tā būs sēne


dziedava 15.oktobris, 11:25

Galviņas diametrs? Kājiņas krāsa un platums? Pēc divkārtainā perīdija un mazās kolumellas (man izskatās 1/3 no galviņas diametra - tā ir?) domātu, ka Diderma montanum, bet tai sporas 7-9 mkm neaizvelk pat līdz apakšējai nomērīto robežai. Uz kā auga? Izskatās, uz sūnām, bet uz kritalas vai uz zemes? Ir vēl variants Diderma carneum


dziedava 15.oktobris, 09:50

Paldies, Astra!


Ziemelmeita 15.oktobris, 09:45

Biotops Gaujmalas mežs ar platlapjiem un pa vidu skujkoki. Vietu aptuveni atceros, katreiz, kad uz turieni eju, apstaigāju to vietu cerībā vēl reizi to skaistumu ieraudzīt. Tajā malā ir vecu egļu kritalas, ļoti iespējams, ka tā arī bija egle.


dziedava 15.oktobris, 09:14

P.S. oranžīga "pie kājas" ir nobriešanas vaina, katrā ziņā tā nav raksturīga pazīme, un pēc autora Ļeontjeva domām šī suga ir otrā biežākā pēc parastākās no vilkpienainēm (parastākā gan man vēl starp paraugiem jāatrod un jānosaka:)).


dziedava 15.oktobris, 09:09

Paldies, Iveta! Noteikšana ir grūta, jo [man ir sajūta, ka] daudzas sugas vēl nav aprakstītas. Daudz paraugu mikroskopēti, noteikti tikai daži. Bet vismaz parastākās un neparastākās (t.i. vieglāk atšķiramās) vajadzētu "izķert". Ļoti palīdz apgūtā iespēja skatīt polarizētā gaismā, jo kristālu esamība ir svarīga pazīme, un to šajā gadījumā ir viegli noteikt - vai nu ir, vai nav, nav jāšaubās kā citās pazīmēs (krāsa ir dzeltenbrūna vai sarkanbrūna, piemēram).


dziedava 15.oktobris, 09:01

Astra, vai ir iespējams atcerēties, uz kādas kritalas kādā biotopā tas bija?


adata 15.oktobris, 08:37

Šīs ir divas, šādā stadijā pēc skata līdzīgas sugas, lai noteiktu, kura ir kura, jāmikroskopē sporu stadijā.


adata 15.oktobris, 08:23

Vareni, meitenes! Apsveikumi visām! Nu vilkpienaiņu jauno sugu maisam gals vaļā! Vēl nav par vēlu kādu (kaut pēc skata parastu) paraudziņu ievākt un aizsūtīt Julitai! Ja nu... Bet šīs interesantas, nav gadījies sastapt (kaut gan to ir ļoti daudz redzēts) dzeltenu, un šādu - ar oranžīgu pie "kājas".


LMM 14.oktobris, 21:38

Discus ruderatus


roosaluristaja 14.oktobris, 21:05

M.rosea vai M.pura. Vizuāli līdzīgas sugas


Ziemelmeita 14.oktobris, 20:58

Paldies,Julita! Gan jau pienāks brīdis, kad šito arī izdosies noteikt.


dziedava 14.oktobris, 20:51

Izskatīju arī 2025. gada aprakstītās sugas, un man joprojām šķiet, ka šī nav aprakstīta :/. Vistuvākā ir Lycogala umbrinum, bet tai vajadzētu būt tumšāk brūnam perīdijam un tumšākiem pūslīšiem. Ornaments tīri labi atbilst, ja neskaita, ka paraugā tāds ir augšpusē, bet aprakstā - viscaur. Kristāli, eļļa atbilst. Bet tā nokrāsa "umber" ietverta nosaukumā, un te tā nu īsti nav, tāpēc pagaidām atstāju nenoteiktu.


dziedava 14.oktobris, 20:41

Izpētot pieejamos materiālus un foto, domāju, ka vismaz uz šo brīdi nekādu citu līdzīgu variantu nav. Apsveicu! Interesanta suga.


Ziemelmeita 14.oktobris, 18:43

Paldies,Julita! Prieks,ka izdevās noteikt. Tik skaisti dzeltenu vairāk nav nācies satikt.


dziedava 14.oktobris, 17:55

Godīgi sakot, necerēju, ka tik ātri izdosies noteikt. Nepagāja ne 3,5 gadi! Tomēr krāsa raksturīga un palaimējās, ka bija starp tagad aprakstītajām sugām.


dziedava 14.oktobris, 14:22

Visticamāk lietus sašķaidījis ragansviestu tā, ka pat pazīt grūti.


Vīksna 14.oktobris, 10:28

Paldies !


nekovārnis 14.oktobris, 04:38

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 13.oktobris, 23:41

Laikam jau pārāk plats priekš Gonianotus. Bet nu šie verbasci veidīgie būtu it kā jāparbauda vai nevar būt duplicatus (drīzāk nē, bet kas zin)


dziedava 13.oktobris, 22:36

Tieši otrādi, redzamie kristāli ir stūraini, neapaļi. Pumpurītēm tie būtu gludi apaļi. Šie ir ļoti tipiski cukurīšu kristāli. Izteikti krustiņi ir daļai sugu, citām ir tieši šādi


VijaS 13.oktobris, 22:22

Izķidāju vēl vienu, izdevās sameklēt arī nedaudz kapilīcija, un tas ir caurspīdīgs. Virsmas faktūra tiešām drīzāk atgādina cukurīti; neredzu raksturīgos "krustiņus", visas kaļķa granulas ir vairāk vai mazāk apaļīgas.


ekologs 13.oktobris, 22:12

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).


Mari 13.oktobris, 19:23

Varētu būt P.album, bet netipiski šķita, ka auga arī uz sūnām un vertikāli, ne kā pierasts redzēt uz koksnes un nokareni.


ekologs 13.oktobris, 16:43

Hm, kāda pundurvabole (Scydmaenidae sp.)?


CerambyX 13.oktobris, 14:55

Aedes jau tā kā ir, bet diez vai vexans - kāju krāsojums, manuprāt, neatbilst. Kaut kas uz Aedes annulipes/excrucians/riparius pusi.


meža_meita 13.oktobris, 11:50

Paldies par info!


dziedava 12.oktobris, 21:37

Hmm. Pēc skata T.varia, bet elateru vijumi izskatās vairāk nekā divi?! Te būtu vēl jāpadomā


Mari 12.oktobris, 21:34

Varbūt T.varia?


Mežirbe777 12.oktobris, 21:02

Piekrītu, pārsteidzoši iespaidīgi. Blakus bija arī teju dižs osis ar S.pallida klājienu. Pie sevis padomāju, cik ilgs laiks paies kamēr suga uzskatīs blakus esošā kultūras pieminekļa atjaunotos guļbalķus par labu esam. Prasītos pārstādīt :D


Mari 12.oktobris, 20:58

Tā doma par lēnu piebriešanu radās, jo paraugā bija gan apaļas, gan, vairāk vai mazāk izteiktas, stūrainas sporas. Par koku - visticamāk, ka tā bija apse, bet gluži 100% pārliecības nav.


Mežirbe777 12.oktobris, 20:52

Pateicoties iepriekšējam DD ziņojumam bija iespējams savām acīm raudzīt šo sugu, par kuru bija ilgi sapņots. Vai ir zināms, vai šī retā suga tiks iekļauta jaunajā ĪA sugu sarakstā?


meža_meita 12.oktobris, 20:36

Tik iespaidīga atradne nav redzēta. Varētu būt ekvivalenta vairāk kā desmit dižkokiem :D


meža_meita 12.oktobris, 20:35

Skaisti! Vai ir zināms,vai šī ir jauna, vai jau zināma atradne?


dziedava 12.oktobris, 19:32

Kas domāts ar “ļoti lēni piebriest”? Tas, ka sporas stūrainas? Man izskatās, ka varētu būt īpašā pumpurīte ar stūrainām sporām. Tā gan tipiski aug uz apses kritalām, bet lapkoks varētu sevī to arī ietvert(?)


adata 12.oktobris, 17:03

Citronu bisporella.


IlzeP 12.oktobris, 16:47

Krauķiem arī ir spīdīgas spalvas. Pie tam tā apkārtne ir tipiska krauķu uzturēšanās vieta.


ekologs 12.oktobris, 15:36

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


mežataksators 12.oktobris, 13:11

Nē,, apspalvojums ar metālisku zaļganu un violetu spīdumu.


mazais_ezis 12.oktobris, 13:04

Vai nav krauķis jaunais putns?


Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !


Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !


IlzeP 12.oktobris, 11:14

Samērā vēls novērojums rudenī. Vai ir pārliecība par sugu?


IlzeP 12.oktobris, 11:07

Man izskatās pēc zaļziedu.


dziedava 12.oktobris, 08:26

Vai tur ir mitrs mikroklimats? Starp sūnām uz smilšakmens atseguma jāpārbauda raibā lampīte Lamproderma puncticulatum (kas LV atklāta tikai pagājušogad, un visi atradumi tajā pašā apkārtnē, t. sk. uz smilšakmens atsegumiem, bet ne tieši šajā vietā). 1,2 mm priekš garkājas (L.columbinum) ir pamaz. Uzmanību jāpievērš gan precīzam sporu izmēram (no-līdz), gan iekšējām un ārējām struktūrām (perīdijam un kapilīcijam), kam raibās gadījumā arī būtu jābūt raibam (plankumainam).


dziedava 11.oktobris, 22:55

Pēc atslēgas vislabāk atbilst L.laeve, sporas gan izskatās pamazas (būtu jābūt (6–)6.5–8.5 μm), bet vilkpienainēm sporu izmērs jāmēra ar visu gredzenu, turklāt tas gaišajām sporām ir ļoti grūti redzams.


dziedava 11.oktobris, 22:37

Interesanti, ka maza, ar dzeltenīgu sporu masu, rozā eļļas pilieniem un tumšu galvas rakstu ar tīkliņu. Tādu kombināciju no aprakstītajām sugām īsti nevaru iedomāties.


dziedava 11.oktobris, 22:27

Vilkpienainēm vajag mikroskopēt perīdiju - jāredz arī galviņas tuvplānu, kā izvietoti uzbiezinājumi - kādā krāsā un cik tuvu viens otram. Perīdija mikroskopijā jāredz uzbiezinājumu krāsa, forma, vai tajos ir eļļas pilieni. Polarizētajā gaismā skatās arī kristālu esamību.


adata 11.oktobris, 20:55

Koraļļu dižadatene.


dziedava 11.oktobris, 20:17

Tā droši ir pumpurīte, nevis cukurīte? Kāds ir kapilīcijs?


pustumsa 11.oktobris, 19:50

Paldies, Julita!


dziedava 11.oktobris, 19:40

Izskatās pēc dzeltenā ragansviesta, bet sporas gan milzīgas!


dziedava 11.oktobris, 09:58

Pētīju vairākas vilkpienaines, bet tās manā skatā smukākās polarizētajā gaismā neatbilda prognozēm un pagaidām neko neizdevās noteikt. Šo skatīju tikai tāpēc, ka gadījās "pa rokai", bet te izrādījās ļoti daudz kristālu, un arī sugai raksturīgā dzintardzeltenā krāsa mikroskopijā, un visas pazīmes noteikšanai sanāca. Suga arī esot salīdzinoši vieglāk nosakāma.


zemesbite 10.oktobris, 22:40

Paldies, Ansi!


zemesbite 10.oktobris, 22:03

Paldies, Renāte!


Lemmus 10.oktobris, 21:42

Liels paldies par noteiktajām sugām! :)


IlzeP 10.oktobris, 18:58

Manuprāt, žagatas ligzda


Bekuvecis 10.oktobris, 18:57

Pluteus hispidulus. Parunāju ar Initu, viņa piekrita. Otrais atrdums Latvijā. Latv. nosaukuma vēl nav, nav arī DD sugu sarakstā.


Vīksna 10.oktobris, 18:16

Paldies !


Grandāns 10.oktobris, 18:14

Ja būs nepiecišams pievienošu audio ar failiem lv.


graudzins 10.oktobris, 13:39

Aedes vexans


graudzins 10.oktobris, 13:37

Culex pipiens vai torrentium


graudzins 10.oktobris, 13:34

Raksti uz spārniem un noteicošā baltā svītra uz stilba, liecina, ka šis ods ir Culiseta annulata


graudzins 10.oktobris, 13:28

Odam ir redzams spics dibens, tas liecinot, ka ods ir no Aedes ģints. Izskatās pēc Aedes Sticticus spriežot pēc rakstiem uz vēdera un melnajām kājām.


ER 10.oktobris, 10:29

Tīrot būri 09.10.2025., starp zaļo vārnu mazuļu neapēstajām barības atliekām vēl astoņi dižkoksngrauži. Ticami, ka atnesti uz būri jūlija trešajā dekādē, pēc mazuļu gredzenošanas 19.07.2025., kad izņēmu pirmās divas vaboles.


dziedava 10.oktobris, 07:49

Jā! :)


LMM 10.oktobris, 00:32

Tikai Cochlodina laminata.


Mari 09.oktobris, 23:05

Varbūt Tīklotā lākturīte (Cribraria cancellata)?


Karmena 09.oktobris, 22:04

Foto ir, bet nekādi neizdodas pievienot. Visi mēģinājumi nesekmīgi. Varbūt kādu dienu notiks brīnums un foto izdosies pievienot.


dziedava 09.oktobris, 21:09

Tev tak ir brīnišķīgi kapilīcija fragmenti un samērā skaidras sporas, ar visu izmēru :)), tas vēl ir no nosakāmo gala :))


VijaS 09.oktobris, 21:05

Paraudziņš ir sakaltis plācenītis, kuru es salauzu vairākos gabaliņos, lai kaut kur pa vidu izurbinātu "tīrāku" sporu masu, kas nav tik ļoti sēņu caurausta. Galīgi neradās sajūta, ka tas ir kaut kas, kas sastāv no atsevišķām vālītēm - man pat uz kastītes bija pierakstīts "sapelējis ragansviests?". Pēc sporām es izskatīju kūlītes variantu; par tumsnējo neiedomājos, kaut kā tas kopskats ar viņu neiet kopā.


adata 09.oktobris, 20:18

3.att. labajā pusē vai nav gludais ragansviests?


adata 09.oktobris, 20:13

Milzu vilkpienaine?


adata 09.oktobris, 20:05

Varbūt sēne, violetā ragansviestene?


dziedava 09.oktobris, 19:17

Manuprāt, Stemonitis fusca vai Symphytocarpus amaurochaetoides. Atšķiras ar to, ka pirmajam ir ārējais tīkliņš, otrajam nav. Resp., tādā sapelējušā mikroskopijā jāskatās, vai ir kāds smalkā tīkliņa "aizmetnis", kāda maza acs, vai ir tikai resnie lielā iekšējā tīkla pavedieni.


VitaP. 09.oktobris, 17:02

Nevaru atbildēt.


adata 09.oktobris, 15:44

Lai noteiktu, kura tieši, jāmikroskopē sporu stadijā. Šādā stadijā abas sugas izskatās vienādi oranžas.


dziedava 09.oktobris, 14:42

Vai sporu mākonis bija staipīgs? (tā vajadzētu būt režģa gļotsēnei) Foto vairāk līdzinās kādai no pilienītēm.


Ivars Leimanis 09.oktobris, 12:56

Oho, retumi, lieliski!


Ziemelmeita 09.oktobris, 12:13

Paldies,Ivar! Inita domā,ka drīzāk P.podospilens vai P.plautus, bet ne ēnainā jumtene.


Martins 09.oktobris, 11:29

Tomēr I.elegans C tipa mātīte.


Ivars Leimanis 09.oktobris, 11:27

Pavisam noteikti - ēnainā jumtene!


ludmila2024 09.oktobris, 10:16

Amanda, paldies! Izlaboju


Amanda 08.oktobris, 22:48

Baltpieres zoss


Mari 08.oktobris, 21:32

Jā, sporas gan milzīgas! :)


dziedava 08.oktobris, 20:52

Ā, tad labi, tie ir tie mezgli :))


Mari 08.oktobris, 20:25

Granulas gan nemanīju, bet kaut kādi dzelteni veidojumi bija - mezgli, ne mezgli.... 7. foto.


Ivars Leimanis 08.oktobris, 19:24

Zeltainā aleirija


Bekuvecis 08.oktobris, 10:35

Nav lapiņsēne, lai gan par tādu izliekas!


adata 08.oktobris, 07:57

Piekrītu.


dziedava 07.oktobris, 21:47

Iveta, jā, ievācot man bija tāda doma, bet tur ir arī sporas, kas nav gļotsēņu. Protams, var būt nesaistīti. Doma bija, ka arī ir fragmentētais gļotpūpēdis. Var jau būt, ka ir..


dziedava 07.oktobris, 20:44

Iekšās neko dzeltenoranžu neizdevās ieraudzīt? Vismaz kādas dzeltenoranžas granulas..


dziedava 07.oktobris, 20:42

:D Es pievērstu uzmanību, ka rozīgs izskatās - tātad var izrādīties ne parastais, bet R.splendens, ko mums visu laiku neizdodas pierādīt.


dziedava 07.oktobris, 20:39

Šis bij pārsteigums. Ievācu bez cerībām, jo sakaltis. Hipotēze par gļotsēni, jo gļotaina apmale. Tā kā balts, sporu nebūs, neko zaudēt nevar, ielēju kastītē ūdeni (pat ne salvetes, vnk "dzīvu ūdeni") un aizmirsu. Krāmējoties pa kastītēm, atveru un - pārsteigums. Plānotā gļotsēne izaugusi 100x lielāka :D un izrādās sēne, kas mitrumā beidzot uzbriedusi. Kā tādu mikroskopēt, gan nezinu, jo tur tak receklis.. Tā ka vai pēdējie 2 mikro-foto par tēmu - nezinu.


adata 07.oktobris, 20:21

Nu brošiņa! Labāku vietu neatrast!


adata 07.oktobris, 20:17

Kaut ko līdzīgu ir gadījies redzēt, kad it kā veidojas gļotsēne, bet ātri sakalst, neattīstās. Gļotsēnei augšanas vieta ap caurumu būtu atbilstoša...


zane_ernstreite 07.oktobris, 19:51

Paldies, Iveta! Šis bija no sērijas - zināju, bet aizmirsu...


adata 07.oktobris, 19:44

Var redzēt gļotu ap kāju.


dziedava 07.oktobris, 19:22

Nu jau pēc šūnām izskatās :)


Mari 07.oktobris, 19:10

Ceturtais foto dienu vēlāk - 7. okt.


Mežirbe777 07.oktobris, 18:36

Super atradums! Pēc kopskata ļoti līdzīga pirms pāris dienām Somijā redzētam sugas eksemplāram (zināmā atradnē). Ļoti labprāt ieraudzītu arī LV.


Ivars Leimanis 07.oktobris, 17:52

Man šis ir ļooooti interesants atradums, jo pašam pirmoreiz palaimējies uziet šai Latvijā ļoti reti sastopamajai piepei.


Ivars Leimanis 07.oktobris, 14:40

Tomēr, tomēr, precizitātes labad ... viena atradne bija 2022.gadā pašā Zemgales dienvidaustrumu stūrītī. :))) Ja nu vienīgi ir diskusija par Zemgales robežu. Bet nav jau tik svarīgi.


Edgars Smislovs 07.oktobris, 13:29

Vai nebija pelēkā dzilna?


dziedava 07.oktobris, 13:03

Mans kompromisa piedāvājums - krātervizulīte. Jo "tīklsporu vizulīte" nosaukumā nesatur nevienu raksturīgu atšķiršanas pazīmi. "tīklsporu" bija būtiski krāterīšu kompānijā, bet vizulīšu starpā tīklotas sporas ir salīdzinoši parasti. Bet krāterītēm līdzīgā forma gan būtu raksturīga iezīme. Kā ceļotājsugai (no vienas ģints otrā), man šķiet, nebūtu liels grēks latviskajā ģints nosaukumā to arī ietvert.


Amanda 07.oktobris, 10:56

Paldies, par informāciju


mazais_ezis 07.oktobris, 10:33

Šī būs lielā čakste, brūnā čakste pašlaik sauļojas Tanzānijā.


Mari 07.oktobris, 10:15

Kritala visticamāk bija egles.


Mari 07.oktobris, 10:14

Jā, jums taisnība - būs Violetā šūnaine! :)


IlzeP 07.oktobris, 09:39

Informācija no Ilmāra: gredzenots 09.01.2025., 2y+, Vācijā, netālu no Haselünne. 26 kontroles Vācijā līdz 22.03.2025. Šī ir pirmā kopš tā laika.


Ziemelmeita 07.oktobris, 08:34

Paldies,Ivar!


dziedava 07.oktobris, 07:57

Jebkurā gadījumā es to paraudziņu gribētu redzēt ;))


dziedava 07.oktobris, 07:44

Redzot, ka sporu forma ir neapaļa, visticamāk, sporas grupējas. Un, ja tā, tad jāredz, kā tās grupējas, pa cik vienā grupā. To reizēm var redzēt tikai bez segstikliņa skatot, jo kā uzliek, tā grupa izjūk, tā ka der arī mazie palielinājumi, tik jāspēj saskatīt, cik sporu grupā (nu aptuveni - dažas, līdz 20, virs 20). Un augļķermeņu diametru arī vajag. Tādas lielas grupas uz dzīviem kokiem ir Jūlijas dzelksnītei (Badhamia juliae), bet tai sporas gandrīz apaļas. Ja tai vietā ceriņš bija pakaltis, tad varbūt ir kapsulu dzelksnīte (Badhamia capsulifera), tai sporas grupējas pa 4-20.


Siona 06.oktobris, 23:57

Nu es centos :D , bet tā bija diezgan briesmīga pieredze :D Izmērs varbūt ir aptuveni 11,95 mikrometri. Bildes ir tādas, kā ir.... Jā, nodošu sveicienus un paldies! :)))


dziedava 06.oktobris, 22:11

Bet nu uz ceriņa - tas ir vnk super!! Paldies pasaki skolēniem :))


dziedava 06.oktobris, 22:10

Tuvplāni, protams, var noderēt, un izmērs arī, bet sporu virsmas raksts un sporu izmērs te ir paši svarīgākie.


dziedava 06.oktobris, 22:09

Vajag 1000x ar imersijas eļļu, obligāti. Vai tas ir iespējams? Jo dzīvo koku gļotsēnēm svarīgs sporu raksts līdz niansēm, sporu izmērs arī.


Siona 06.oktobris, 22:02

Atradni man skolēni parādīja (atrada, meklējot ķērpjus) :)) paņēmu paraudziņu un ar skolas mikroskopu arī apskatījām, mājās varu rūpīgāk - ir kādi ieteikumi, kam pievērst uzmanību? Vai vienkārši daudzus tuvplāniņus?


Ivars Leimanis 06.oktobris, 21:02

Ticamāk, ka Ceriporiopsis aneirina. Noteikti ne kāriju aporpija.


VijaS 06.oktobris, 20:55

Es arī lieku uz violeto šūnaini. Kritala varētu būt egle?


Pūcis 06.oktobris, 20:46

Gredzens 2A6


dziedava 06.oktobris, 20:06

Var būt pavisam jauna šūnaine


Rekmanis 06.oktobris, 20:04

Iespējams aizšauts medību laikā. Garkaklis.


nekovārnis 06.oktobris, 19:54

Paldies, Uģi! :)


Mari 06.oktobris, 19:31

Kāda no aveņgļotsēnēm? 3. foto no mājas paraudziņa.


dziedava 06.oktobris, 17:02

Oho, cik interesanti!! Bet bez rūpīgas mikroskopēšanas pat līdz ģintij tikt nevarēs.


dziedava 06.oktobris, 14:25

Foto būs?


Vīksna 06.oktobris, 11:00

Paldies !


dziedava 06.oktobris, 10:44

Paldies, Ansi! :)


Ansis 06.oktobris, 10:04

Pirmajās 2 bildēs ir Ptychostomum pallescens. Bet vēl ievāktas no šīs vietas: Ceratodon purpureus, Streblotrichum convolutum, Geheebia fallax


dziedava 06.oktobris, 08:21

Tikai paviršs skatījums - mums jau reiz bija hipotēze par L.debile sēdošiem augļķermeņiem, bet Edvīns to noraidīja, - esot sēdošā forma kājainajai sugai. Konkrētā gadījumā Lamproderma nigrescens. Bet toreiz lai arī sēdošo bija vesela plantācija, blakus bija arī grupiņa kājaino, tāpēc negribīgi padevos. Te būtu rūpīgi jāizvērtē, vai nav kādas kājainās sēdošā forma. Kapilīcijs sanāk viscaur caurspīdīgs? Toreiz bija tumšs un tikai galos gaišāks. Tā ka šai ziņā šis vairāk atbilst L.violaceum var. debile (kā tas saucies agrāk). Bet ja atšķirība ir tikai "sēdēšanā", tad jautājums, kāpēc vienā gadījumā tā izdalās kā atsevišķa suga, bet otrā - nē..


sandis 06.oktobris, 02:11

Šī pēc sugas apraksta un franču / Nannengas atslēgām ļoti labi atbilst sugai Lamproderma debile. Latvisko nosaukumu viegli iedomāties ;) Atšķiras substrāts – sugas aprakstā minēts, ka augot uz dižskābarža nobirām (suga aprakstīta Lielbritānijā), manā gadījumā uz mellenāja un sūnām. Internetā diemžēl neatrodu nevienu attēlu, ar ko salīdzināt šo atradumu.


sandis 06.oktobris, 01:17

Paldies, Iveta! Julita, kā redzi – nevis dzīvs, bet tikai pusdzīvs ;) Par atrašanu – joprojām darbojos pēc principa bez piecām/sešām atrastām sugām no 250x250 m kvadrāta ārā neiet. Ja nav kritalu – rāpoju pa sūnām. Šis bija viens no kvadrātiem bez sugām, izvēlējos kritalu, tā bija patukša, blakus kritalai pamanīju šīs gļotsēnes. Beigās šajā vietā esmu iesprūdis, būs vēl daži interesanti atradumi. Tik jāatrod laiks mikroskopēšanai, sugu noteikšanai un salikšanai DD. Laika kā reiz šobrīd ļoti maz un brīvajos brīžos drīzāk gribas atkal aizskriet uz savu sūnu pleķi :) Par nosaukumu – domāju, ka rīkojamies līdzīgi kā ar Tavu Diachea (bij. Craterium) muscorum – tā kā šai sugai mums nav iegājies krāterītes nosaukums, saucam par vizulīti. Kaut, piekrītu, drīzāk izskatās pēc krāterītes.


Ziemelmeita 05.oktobris, 21:38

Paldies, Uģi!


ekologs 05.oktobris, 16:59

Manuprāts, praulvabole (Prionychus sp.), velk pat uz melno praulvaboli (Prionychus ater).


dziedava 05.oktobris, 16:49

Marina, jā, es zinu, vēl nesanāca laika paskatīties.


ekologs 05.oktobris, 16:45

Līķvabole (Silpha tristis).


ekologs 05.oktobris, 16:38

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


adata 05.oktobris, 16:34

Šis vēl diezgan jauns, lai noteiktu vairāk. Būtu jāvēro, kā formējas, vai maina krāsu. Ticamāk, ka sanāktu paciņu ragansviests, bet var būt arī kas cits.


mufunja 05.oktobris, 16:30

Julita, es tev nosūtīju šo paraugu. Varbūt tu vari saprast, kas tas ir.


Ziemelmeita 05.oktobris, 16:24

Paldies, Ansi, par sūnu noteikšanu!


Mežirbe777 05.oktobris, 16:07

Paldies, Ansi! Ja vairāk redzošu acu pievērstu uzmanību, nešaubāmi nāktu klāt vēl atradņu :)


Vladimirs S 05.oktobris, 13:54

Ok! Paldies!


Pūcis 05.oktobris, 12:06

Nemēģināju pārspiest...


BI 05.oktobris, 11:53

Otrs bildē gan ir 0Y90


eurycercus 05.oktobris, 09:24

Evarcha falcata?


adata 04.oktobris, 20:45

Nu, koši uzkrāsojusies!


pustumsa 04.oktobris, 20:30

Laivu bāzes Žoriks


pustumsa 04.oktobris, 20:15

2 cekulpīles barā


Amanda 04.oktobris, 18:45

Žubīte


Mari 04.oktobris, 16:45

Spurainais diemžēl ir pelējums, un baltais - gļotu stadija, kas tālāk neattīstījās.


Lemmus 04.oktobris, 16:30

Ievācu.


dziedava 04.oktobris, 16:14

Vēl var būt cukurīte arī..


dziedava 04.oktobris, 16:13

Jā, kāja melna. Bet tad jau to varēja pabāzt mikroskopēt pārējo, vrb kāda spora un kapilīcijs jau ir. Vai tas spurainais ir kapilīcijs?


Mari 04.oktobris, 15:10

Ieliku foto, kur labi redzama melnā kājiņa ( tas augļķermenītis gan aizgāja bojā)


dziedava 04.oktobris, 07:21

Ļoti neparasta kombinācija - īsa melna kājiņa un apaļīgi plakana galviņa. Un uz nobirām. Gļotsēņu atslēga kā cerīgāko piedāvā nabas jāņodzīti, bet tai neredzu "nabiņu" un nobirām arī nav raksturīga. Šķirstot noteicēju, visas līdzīgās atduras pret pēcsniedzītēm, kas gluži nevarētu būt :D Olītēm melnas kājiņas nav tipiskas (ja tiešām melna), tad paliek lampītes. Par garkājas lampīti (kā blakus) vismaz pagaidām šo nosaukt grūti ;) Atliek cerēt, ka nobriedīs tiktāl, lai mistēriju izdotos atrisināt :)


Mari 03.oktobris, 22:27

Sīka, domāju, ka zem 1mm.


a.b 03.oktobris, 17:29

Paldies. Sadalīšu.


Edgars Smislovs 03.oktobris, 17:27

Pirmajā foto divas brūnkakla.


dziedava 03.oktobris, 16:57

Melnas kājiņas? Pavisam interesanti! Nu lai vēl pagatavojas. Kāds aptuveni diametrs?


Mari 03.oktobris, 16:40

Diemžēl atkal ir tikai šīs četras melnās galviņas uz melniem kātiņiem. Jā, mikroskopēšu, ja augļķermenīšiem draudēs bojāeja (sažūšana, sapelēšana), jācer, ka tomēr nobriedīs...


dziedava 03.oktobris, 16:32

Kaut kas interesants :) Rudenī gļotsēnes attīstās lēnāk. Un ne vienmēr var uzminēt, kad tās ir gatavas sporu stadijai, resp., kā organizēt mitrumu. Vai šobrīd tiek mitrināts un viņas redz "dienas gaismu"? Iespējams, tās ir kādas olītes (Diderma). Reizēm tās pietiek palikt zem siltas lampas, un tās acu priekšā (sekunžu laikā) nobriest, maina krāsu, apvalciņš saplaisā un viss gatavs. Reizēm tā var sabojāt paraugu ;) Ja paraugs liels, var paeksperimentēt ar daļu, mēģinot pasildīt. Vēl pēc pāris dienām, ja nekas nemainītos, man droši vien beigtos pacietība, un es tādu pašu "iemestu mikroskopā", ja nu brieduma pietiek noteikšanai.


Mari 03.oktobris, 16:22

Julita, kas tas varētu būt? Melnā stadija jau turpinās vairākas dienas bez izmaiņām.


Edgars Smislovs 03.oktobris, 12:25

Gredzenots kā mazulis 2023.05.22 Rīgā, Mežaparkā, tēviņš, gredzenoja I.Jakovļevs.


Eggy 03.oktobris, 10:01

Purva vai Pelēkā?


dziedava 02.oktobris, 21:04

Marita, reizēm mikroskopijā jau bija radusies sajūta, ka "nobirušas kārpas", jo dīvaini punktiņi, bet sākumā tas tā nenopietni šķita, vēlāk sapratu, ka varētu būt nopietni. Bet ka to izmanto kā pazīmi noteikšanai - to gan redzēju pirmoreiz! Licea minima arī tā esot, tāpēc šīs sugas varētu būt radnieciskas. To gan vēl neķēros pārbaudīt, man šodien kriksīšu jau pietiek. ;)


Mari 02.oktobris, 20:59

Fantastiski! Par birstošām kārpām gan kaut kas jauns, nedzirdēts :)


dziedava 02.oktobris, 20:50

Nu šai sanāca pilnīgs detektīvs ar negaidītu rezultātu, kad viss izrādījās otrādi, nekā bija gaidāms :D Vispirms ievēroju, ka mums lielsporu kriksītes visas tā tiek noteiktas pēc lielām sporām un viss, kaut perīdija krāsa atšķiras. Iedziļinājos, sadalīju visus savus novērojumus "pa krāsiņām" un mēģināju vienai no tām piemērot otru sugu ar lielām sporām, kam nekur neizdevās atrast attēlu ar krāsām, jo pasaulē reti noteikta. Tikai pēc lielas meklēšanas tiku pie melnbaltiem attēliem, bet te svarīgākais ir krāsas. Tad nu nācās iedziļināties sugas aprakstos pa visiem pieejamiem noteicējiem (kopā 4 vai 5 tika izmantoti). Tā kā komplekts "krāsas plus maliņas raksts" nekur nesanāca, tad uznāca apskaidrība, ka visi apraksti tapuši ūdenī mikroskopētiem, bet mēs visu liekam KOH, kas maina krāsu. Tad nu meklēju vecos paraugus un jaunajā meklēju vēl kādu eksemplāru mikroskopēšanai, lai veiktu salīdzinājumu H2O un KOH. Liels bija pārsteigums, ka ūdenī sporu krāsas sugām "apgriezās otrādi" un beidzot viss salikās "pa plauktiņiem" - sarkanīgās sporas kopā ar maliņu ar daudzām izaugumu rindām. Bet punkts uz i bija birstošās kārpas, kas visos aprakstos bija pieminētas - no sporām viegli birstot kārpas, kuras varot redzēt arī atsevišķi nobirušas blakus. Un te tās bija! (3. foto no apakšas.) Ne tikai es ar šo sugu esmu maldījusies, jo ja internetā nav neviena sugas foto ar krāsām, tad ir grūti pie tam uzminēt, ka ūdenī viss izskatīsies citādi..


dziedava 02.oktobris, 16:45

Tos smalkos tīkliņus pilnībā visus nobildēt var būt sarežģīti. Vrb tāds tas nemaz nav. Paskatījos, ka manās mikroskopijās ar nav pilnīgi visas acis redzamas. Jebkurā gadījumā domāju, ka šaubu nav :)


Mari 02.oktobris, 16:37

Tīkliņš šķiet daļējs, vispār bija grūti noķert to fokusā, bet varbūt tā vienkārši ir mikroskopēšanas vaina.


mufunja 02.oktobris, 16:18

Es domāju, ka jā


dziedava 02.oktobris, 15:03

Paldies! Paraugs ir saņemts :). Kad sanāks laiks, mikroskopēšu.


dziedava 02.oktobris, 14:24

Kas tieši mulsina? Sporu izmērs atbilst, raksts arī, gredzens ir. Kas tīkliņam vainas?


mufunja 02.oktobris, 13:49

Julita,man ļoti žēl, bet nav parauga.


Mari 02.oktobris, 13:47

Varbūt Vāles pilienīte (H.clavata)? Mulsina tikai sporu tīkliņš...


dziedava 02.oktobris, 12:17

Marina, lai šo droši noteiktu, vajadzīga mikroskopija. Ja paliek tikai šis viens foto, tad es lieku atpakaļ kā nenoteiktu.


Vīksna 02.oktobris, 09:55

Paldies !


IlzeP 02.oktobris, 09:53

Var jau būt, ka nav īsti vesela. Šādas zosis, kas uzturas pa vienai, dažkārt mēdz pielaist diezgan tuvu. Vai fotoattēla nav?


IlgvarsG 02.oktobris, 08:49

Vai tāda zoss uzvedība ir normāla?


Mari 02.oktobris, 08:02

Ak, Julita, Tu esi nenogurdināma, paldies! :)) Man jau liekas, ka šādās situācijās jāturas pie parastākās sugas ( kā šeit), un jākrāj pieredze, kas zin, kā nākotnē :))


dziedava 02.oktobris, 07:10

Šai es veltīju dienu ;). Pilnīgā izmisumā, nespējot izšķirties starp parasto P.leucophaeum un pasaulē reto P.robustum (Latvijā skaitītos 2. atradne; pirmo noteica Adamonīte no sena vākuma), ieliku lielajā FB grupā, kur diviem uzticamākajiem pētniekiem katram bija savs viedoklis ;)). Edvīns Norvēģijā P.robustum nav akceptējis, lai arī jaunībā pats tādu esot noteicis (netic savai noteikšanas pareizībai). Novērojuma foto un diskusija te: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4130272293899264/


ekologs 01.oktobris, 20:39

Paldies, Ruslan!


ekologs 01.oktobris, 20:06

Arī te paldies! :)


ekologs 01.oktobris, 20:05

Paldies, Ilze! :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts