Aktīvie lietotāji: 62 Kopējais novērojumu skaits: 1156233
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kas jauns Latvijas Dabas fonda tiešraidēs?
Pievienots 2021-05-07 12:44:43

Melnās klijas Kurzemē

Abi pāra putni Golda un Grejs, kas šeit saimniekoja arī pagājušajā gadā, atgriezās 12. aprīlī un uzreiz ķērās pie aktīvas ligzdas atjaunošanas un pārošanās. Kā jau melnajām klijām raksturīgi, ligzda tika greznota ar interesantiem priekšmetiem un materiāliem: plēvēm, cigarešu paciņu driskām, alus pudeļu etiķetēm, putuplastu utt. (video).


Grejs uz ligzdu atnes putuplastu 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Golda izgreznojusi ligzdu ar Tērvetes alus etiķeti 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Golda un Grejs ir stilīgs pārītis, kas ik pa laikam ieknābā viens otru un strīdas par dīvaino uz ligzdu atnesto priekšmetu pareizo atrašanās vietu. Parasti gan tas beidzas ar to, ka mātītei pieder pēdējais vārds – viņa vienalga izdara pa savam un Grejs piekāpjas. Olas mātīte izdēja ar trīs dienu intervālu: 20., 23. un 26. aprīlī.


Arī šajā ligzdā šopavasar pavisam nemīlīgi laikapstākļi – Golda tikko izdējusi trešo olu 26.04.2021.
Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pārsteidzošie notikumi Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Kopš tēviņa Raimja pazušanas 27. martā jūras ērgļu ligzdā Durbē risinājās vēl neredzēti un satraucoši notikumi. Tie pulcēja ļoti daudz skatītāju (26. aprīlī tiešraidi YouTube bija skatījušies 31 657 cilvēki), un informācijas par tiem gan presē, gan Dabasdatos ir bijis ļoti daudz. Šajā rakstā būs tikai īss kopsavilkums.

Forumā ir apkopotas saites uz rakstiem par šo tēmu. Visticamāk, kopš 8. aprīļa Mildai palīdzēja sargāt teritoriju un arī sildīt olas tēviņš, kurš forumā tika saukts par Čipu savas čiepstošās balss dēļ. Ja pirmajās dienās Čips olas tikai sargāja, tad sākot ar 14. aprīli viņš sāka tās arī perēt, turklāt Milda diezgan bieži viņu arī atstāja nakts dežūrā. Neskatoties uz to, ka pieaugušie putni vairākkārt olas bija atstājuši bez sildīšanas vairāk nekā piecas stundas, ļoti daudziem skatītājiem un arī speciālistiem par pārsteigumu 21. aprīlī izšķīlās pirmais mazulis, savukārt 24. aprīlī izšķīlās vēl viens. Lai arī pirmā cāļa šķilšanās dienas vakarā Čips uz ligzdu atnesa putna kāju un nākošajā dienā arī zivi, pārtikas bija nepietiekami, lai izbarotu visu ģimeni.


Milda ar mazuļiem 25.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. aprīlī teritorijā bija vēl kāds svešinieks, un abi saimnieki bija ļoti nervozi, turklāt viņu starpā izcēlās nesaskaņas ēdiena dēļ un tā rezultātā viņi apēda visu ligzdā palikušo pārtiku. Nākošajā rītā, kas bija ļoti auksts kā jau šajā pavasarī, Milda agri aizlidoja no ligzdas, savukārt pēc apmēram 40 minūtēm ligzdā ielidoja Čips, taču cāļi netika sildīti un tie nosala. Milda atgriezās ligzdā un apēda mazuļus, ieklausījās trešajā olā un turpināja to periodiski sildīt. 27. aprīlī svešs jūras ērglis ar dažiem melniem pleķiem astes galā apēda trešo olu. Dažas dienas vēlāk šis pats ērglis ieradās ligzdā un tam bija savainota kreisā kāja. Audžutēvs Čips kopš 30. aprīļa vairs ligzdā netika manīts, toties 3. maijā ērglim ar savainoto kāju ligzdā piebiedrojās Milda.

Jānis Ķuze komentē: "Par to, ko 26. aprīlī vērojām Durbes ligzdā, īsumā var teikt – daba ir daba. Izšķirīgais faktors šādam iznākumam bija barības trūkums. Normāli šādos apstākļos – kad ir tikko izšķīlušies cāļi, tēviņam ik pēc dažām stundām būtu jānes uz ligzdu barība. Pagājušajā gadā mēs varējām vērot, ka ligzda bija burtiski nokrauta ar zivīm. Jaunajam tēviņam instinkts nav bijis tik spēcīgs, līdz ar to barības nešana bija fragmentāra un nepietiekama. Līdz ar to arī mainījās mātītes uzvedība, un viņa atstāja ligzdu un mazuļus. Tad, kad mazulis ar kustībām un skaņām vairs neizrāda dzīvības pazīmes, mātītei tas pārvēršas par barību, un ir pilnīgi normāli, ka bojā gājušie mazuļi tiek apēsti. Būtiski ir tas, ka ir izdzīvojusi mātīte – daba nevar atļauties ziedot pieaugušu, veselu un vairoties spējīgu putnu ligzdošanas sezonai ar vājām izredzēm būt sekmīgai. Šobrīd ceram, ka mātīte turpinās uzturēties šajā teritorijā, izveidos jaunu pāri un nākamgad ligzdos sekmīgi."

Vistu vanagi Rīgā

Daudziem skatītājiem par pārsteigumu 17. aprīlī vistu vanagu ligzdā mātīte H21 izdēja pirmo olu. Izbrīnu radīja tas, ka putni ir nepieauguši – abi šķīlušies pagājušajā pavasarī, turklāt to sarūpētais dējums ir ļoti vēls.


Mātīte ar gredzenu H21 izdējusi pirmo olu 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Imants Jakovļevs komentēja, ka jaunie putni parasti uzsāk ligzdot vēlāk sezonā, bet tomēr dīvaini, ka tēviņš nenesa zarus un nepušķoja ligzdu. Martā, kad riesto un teritorijas dala vecie, pieredzējušie vanagi, jaunos parasti padzen no labākajām teritorijām. Marta pašās beigās un aprīlī, kad vecie putni sāk perēt un apgādāt mātītes ar barību, jaunajiem ir iespēja uzsākt ligzdot neaizņemtajās ligzdās perifērijās. Nākamās olas tika izdētas 19. un 22. aprīlī. Pārsvarā olas sildīja mātīte, savukārt tēviņš viņu apgādāja ar ēdienu, ko nodeva kaut kur ārpus ligzdas un, kamēr viņa pusdienoja, sargāja olas. 22. aprīlī tēviņš pirmo reizi uzgulās uz olām un perēja tās.


Vistu vanagu ģimene 26.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc olu izdēšanas iestājās vienmuļais perēšanas periods. Neskatoties uz to, ka šī abiem putniem ir pirmā ligzdošana, tie viens otru nomainīja ļoti raiti un saskaņoti. Piedāvāju noskatīties divus interesantus video: vienu ikdienas ainiņu ligzdā un otru uzjautrinošu video, kā vējš gandrīz nopūš perētāju no olām.

Zivjērgļi Kurzemē

12. aprīlī atgriezās ligzdas saimniece Vita, un Teo to lutināja ar gardām zivīm, "masēja tai muguru" un, protams, nodarbojās ar olu ražošanu. Visiem līdzjutējiem gan uz tām bija krietni jāgaida, jo mātīte pirmo izdēja tikai 24. aprīlī, tieši tajā pašā datumā kā pagājušo gadu. Nākošās divas olas tika izdētas 27. un 30. aprīlī.


Vita izdēj pirmo olu 24.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Salīdzinot ar pērno gadu, abi putni saprotas daudz labāk un perēšanas pienākumus sadala harmoniskāk. Vita ir salīdzinoši mierīgāka, taču arī šogad diezgan bieži viņa saskata kādas briesmas, aizlido no ligzdas, un olas tiek atstātas uz īsu mirkli vienas (video).


Arī zivjērgļu ligzdā šogad auksti 25.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Interesanti, ka Latvijā gredzenota zivjērgļu mātīte ar gredzenu 3AO ligzdo ar kameru aprīkotā ligzdā Polijā un visas trīs olas izdēja precīzi tajos pašos datumos, kad Vita. Šo tiešraidi varat skatīties šeit, forums latviski

Melnie stārķi Siguldas novadā

Melnā stārķa tēviņš, kas apmeklēja ligzdu aprīļa pirmajā pusē, turpināja priecēt skatītājus ar darbošanos ligzdā. Parasti goris atlidoja rīta pusē, aktīvi nesa zarus un sūnas, paplašinot un uzlabojot ligzdu, savukārt vakarpusē atlidoja atpūsties pēc dienas gaitām un arī diezgan bieži palika ligzdā pa nakti. Mātīte, kas uz neilgu mirkli bija ielidojusi ligzdā 12. aprīlī, vairs kamerā netika manīta. Aprīļa beigās un maija sākumā dažas reizes vientuļā tēviņa uzvedība liecināja, ka, iespējams, teritorijā ir vēl kāds putns. Skraidīja iekšā un ārā no ligzdas, dziedāja un aicināja, taču tikai 2. maija pusdienlaikā ligzdā ielidoja vēl viens goris, turklāt mātīte.


Vientuļais tēviņš beidzot sagaidīja sirdsdāmu 02.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Nākamajās dienās ligzdā varēja vērot skaistu divu goru ģimenes dzīvi ar aktīvu pārošanos, uzmanības apliecinājumiem un cītīgu ligzdas kārtošanu un uzlabošanu. Ģimenes idilli izjauca kautiņš starp diviem putniem ligzdā 5. maija vakarā.

Vai šajā sezonā vēl ir iespējama veiksmīga ligzdošana, varat izlasīt ornitologa Māra Strazda komentārā.

Baltie stārķi Tukuma novadā

15. aprīļa naktī mātīte, kurai balsojumā tika dots vārds Fāze (tēviņam – Volts), izdēja pirmo olu, taču cīņas par ligzdošanas teritoriju, kas jau iepriekš bija notikušas, turpinājās, un konkurente šo olu izmeta no ligzdas. Nākošās olas tika izdētas ar divu diennakšu intervālu: 16., 18., 20., 22. un 24. aprīlī. 21. aprīlī mirklī, kad ligzdā bija trīs olas un tās perēja tēviņš, ieradās svešā mātīte. Pārsteidzoši, ka tēviņš ļāva tai saimniekot ligzdā un pēc mirkļa arī aizlidoja, atstājot to vienu pašu ar olām. Viņa gan mēģināja tās knābāt, apklāt ar sienu un vienu no olām aiznesa tuvu ligzdas malai, bet ligzdas saimnieki pēc kāda laika atgriezās un vēlāk to ieripināja atpakaļ pie pārējām (video).


Svešā mātīte mēģina izmest olu no ligzdas 21.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savstarpējās cīņas par šo ligzdu un teritoriju turpinājās, un 24. aprīlī vienlaicīgi kadrā tika manīti četri baltie stārķi. Ļoti bieži putnam, kas atlidoja uz ligzdu, pa pēdām sekoja vēl viens. Šī kamera šobrīd ir vienīgā LDF kamera ar nakts redzamību, tāpēc skatītājiem ir iespēja uzzināt daudz jauna par balto stārķu nakts gaitām. Izrādās tie ir diezgan aktīvi arī naktī, mēdz gan aizlidot un atlidot, gan pāroties, gan vienkārši mainīt pozas ligzdā tumšajā diennakts laikā.


Balto stārķu ģimene 30.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļi Slīterē

Silvas un Slītera ligzdā viss ritēja bez lielām pārmaiņām, abi putni ik pa laikam apmeklēja ligzdu, turpināja to labiekārtot, bet bija arī dienas, kad ligzdā bija kluss un tukšs. 12. aprīlī ligzdas tuvumā bija vēl viens pieaudzis jūras ērglis – visticamāk mātīte, jo konfliktā iesaistījās tieši Silva (video). 19. aprīlī abi putni bija redzami ne tikai šajā kamerā, bet arī netālu esošajā mākslīgajā ligzdā, pie kuras ir automātiskā fotokamera. Tur šīs ligzdas saimnieki bija redzami arī maija sākumā: 2. maijā piefiksēts Slīters, savukārt 4. maijā valsts svētkus tur svinējusi Silva.


Slīters un Silva mākslīgajā ligzdā, kas atrodas netālu no kameras ligzdas, 19.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ik pa laikam te iemaldījās arī kāds ciemiņš. Tā 15. aprīlī ligzdu apmeklēja pavisam jauns jūras ērglis, savukārt 4. maijā pie ligzdas bija vienlaicīgi gan Slīters, gan nepieaudzis putns, gan svešs pieaudzis jūras ērglis. 5. maijā saimnieki ligzdu neapmeklēja, bet bija atlidojis svešs pieaudzis jūras ērglis.


Pavisam jauns un raibs jūras ērgļu jaunulis ciemojas Slīteres ligzdā 15.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazo ērgļu kameras

Abi pāra putni ligzdā bērzā pirmo reizi kopā redzēti 16. aprīlī. 28. aprīlī tēviņš pirmo reizi uz ligzdu atnesa barību, savukārt 4. maija valsts svētkus viņi nosvinēja ar pirmās olas izdēšanu.


Tēviņš atnes uz ligzdu cienastu savai sirdsdāmai 01.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lai arī iepriekš var nojaust, ka ligzdas eglē teritorijā uzturas abi pāra putni, tikai 14. aprīlī tie bija vienlaikus redzami ligzdā. Vērīgākie forumieši ir izpētījuši, ka mātīte ir tā pati, kas te ligzdoja arī iepriekš, taču tēviņš šogad ir cits. Diemžēl putni nav gredzenoti, un tāpēc ar simtprocentīgu pārliecību to nevar apgalvot. 26. aprīlī mātīte izdēja pirmo olu. Tēviņš Andris21 regulāri piegādāja barību perējošajai mātītei Annai un, kamēr viņa pusdienoja ārpus ligzdas, uzraudzīja un perēja vienīgo olu.


Mātīte Anna un pirmā ola 27.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zemūdens kamera Līgatnē

Aprīļa otrajā pusē Līgatnes upē lielāku un mazāku zemūdens iemītnieku aktivitāte pieauga, un ik pa laikam kādu varēja pamanīt kameras redzamības zonā (video 1, video 2). 


Nēģis Līgatnes upes kamerā 20.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-05-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Nemapogon sp. - 2021-06-11 Rallus
Smerinthus ocellata - 2021-06-09 Rallus
Elachista argentella - 2021-06-12 Rallus
Ceratomegilla notata - 2021-06-12 Ivetta
Phragmatobia fuliginosa - 2021-06-12 Rallus
Spilosoma lubricipeda - 2021-06-12 Rallus
Mimas tiliae - 2021-06-09 Rallus
Nezināms
@ meža_meita
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
CerambyX 13.jūnijs, 00:23

Gan jau Nemapogon cloacella


Ivars L. 13.jūnijs, 00:23

Jā, paldies Līgai par vērtīgo papidinformāciju. Tātad sērkociņus atstājam mājās. ;)


CerambyX 13.jūnijs, 00:01

Tas jau no gaismas un tauriņa nodiluma pakāpes atkarīgs cik tas zaigojums saskatāms. G.jungiella tas gaišais pakavs spārna vidusdaļā tomēr lielāks, izstieptāks uz spārnu aizmuguri. Bet nu laikam jau, ka nav arī fissana, jo ir Grapholita discretana :D


Rallus 12.jūnijs, 23:39

G.fissana gan būtu ar metāliskāku, spīdīgāku skausta toni, ne tik vienmērīgi matēts?


CerambyX 12.jūnijs, 23:31

Dīvians rakurss - pēc krāsojuma it kā tomēr purpureipennis. Varbūt no priekšas tie stūri tādi spicāki izskatās nekā patiesībā.


CerambyX 12.jūnijs, 23:30

Tumšbrūnais zilenītis vai agestis. Varbūt pat otrais, jo izskatās nesvaigs - jau palidojis. Bet būtu labi virspusi redzēt.


CerambyX 12.jūnijs, 23:21

Šis tāds dīvains - drīzāk pat kā uz Grapholita fissana pusi.


CerambyX 12.jūnijs, 23:10

Tur vairākas līdzīgas sugas. Donacia ģints pēc foto tā nespeciālistam grūti.


marsancija 12.jūnijs, 23:10

Vairāk atgādina goblapu spireju.


CerambyX 12.jūnijs, 23:05

Pakausis izskatās pelēcīgs, tad jau drīzāk pelēkā. Nu vai kā miniumus 'Dzilna Picus sp.'.


Agnese 12.jūnijs, 22:01

Varbūt. Neattapu visu kārtīgi izpētīt, mājās bildē tikai sāka izskatīties pēc kaut kā maz redzēta.


Ansis 12.jūnijs, 21:16

Kurā vietā redzama kāda hildenbrandiju kolonija?


W 12.jūnijs, 21:16

Paldies, Andri!


felsi 12.jūnijs, 21:11

Paldies Andri!


felsi 12.jūnijs, 21:10

Paldies Ivar! Tā notiek, kad piepes reti ceļā trāpās:)


felsi 12.jūnijs, 21:09

Pievienoju bildi kāda 07.06.21


felsi 12.jūnijs, 21:07

Pievienoju kāda 07.06.21


Ilze Ķuze 12.jūnijs, 20:01

Ivar, paldies, ka apskatījies! :)


W 12.jūnijs, 19:47

vai tā varētu būt Donacia vulgaris?


felsi 12.jūnijs, 19:40

Paldies Uģi!


mai 12.jūnijs, 19:38

Paldies par labojumu!


felsi 12.jūnijs, 19:07

Paldies Marek!


nekovārnis 12.jūnijs, 18:54

Es teiktu ka Coccinella magnifica. Bez lielajiem plankumiem arī priekškrūšu vairoga priekšējie stūri izskatās izteikti noapaļoti. Šīm, septiņpunktu mārītēm ar lielajiem plankumiem, labi būtu nofotogrāfēt arī vēderu - Coccinella magnifica tur baltu plankumiņu pāris, pie ārmalas, starp otro un trešo kāju pamatnēm.


Siona 12.jūnijs, 18:22

Paldies! :)


Ivars L. 12.jūnijs, 18:14

Atradu to stumbeni. Nav Inonotus, bet tie melnie kvadrātveida segmenti izveidojušies apdegot koksnei. A.macroporum, jo 2-3 poras uz mm.


IlzeP 12.jūnijs, 17:58

Nebūs pelēkā? Vai nav kāda bilde, kur seja labi redzama?


W 12.jūnijs, 17:42

Paldies, Marek!


Kukainis 12.jūnijs, 17:13

Atšķiras ar lielākiem, dzelteniem laukumiem un krasi kontrastējošu melnu galvu. Ir arī citas, sīkākas atšķirības.


Agnese 12.jūnijs, 17:12

Parastā ozolīte. Gan savvaļā, gan dārzbēgle (abējādi).


Mimi Serada 12.jūnijs, 16:06

Zilais daglītis, Echium vulgare


nekovārnis 12.jūnijs, 14:06

Manuprāt ziedmuša Tropidia scita


Irbe 12.jūnijs, 11:13

Manuprāt melnais


asimetrija 12.jūnijs, 10:44

Ir man arī pāris ieraksti kopā ar vietas atrašanos, kur saklausīti, neesmu visus pievienojusi. Bet varētu sagatavot precīzu karti, kur es viņus redzēju/dzirdēju/cik dzirdēju. Turpat dzīvo arī medicīniskās dēles, pat tajā pašā peļķē kopā ar krupjiem bija redzamas, un cirsmas teritorijā tumšie kailgliemeži.


IlzeP 12.jūnijs, 09:30

Melnais meža strazds?


IlzeP 12.jūnijs, 09:25

Punkts ir iezīmēts Strenču novadā


marsancija 12.jūnijs, 08:39

Paldies, Lilita!


goba 12.jūnijs, 08:23

Dzeltenā cielava


goba 12.jūnijs, 08:21

Mājas strazds


bitene 12.jūnijs, 08:17

Kailais tornītis, Turritis glabra


W 12.jūnijs, 06:21

Paldies, Uģi! Tātad arī tie pieaugušie īpatņi variē izmēros atkarībā no resursiem, ko kāpuriņš paguvis uzkrāt!


sandis 12.jūnijs, 00:12

Anyway, paldies, Iļja, par kāpura ID - tauriņu kāpuri man ir neapgūts lauciņš. B. ino imago stadijā Cēsīs ir fona suga, tā ka visdrīzak būs šis. Pie reizes - paldies par naktstauriņu kāpuru noteikšanu!


CerambyX 11.jūnijs, 23:40

Atbilde uz šo jautājumu principā ir 'jā' uz visiem piedāvātajiem variantiem :) T.i. katrai sugai (piemēram, ja runājam konkrēti par tauriņiem) ir sava noteikta hronoloģija jeb periodas gadā, kad kāpurs attīstās - t.i. tauriņa kāpuram ir 'paredzēts' baroties pavasarī, tad tad rudenī to parasti nevarēs satsapt (ja nu varbūt kādi netipsiki gadījumi, bet tad tie parasti beidzas ar nesekmīgu tauriņa attīstību) un otrādi. Gadi savtarpēji atšķiras ar temperatūru un, protams, vēsākā laikā kāpura attīstība notiek lēnāk - tāpēc vēsākos pavasaros (kāds bija šis) tauriņu izlidošana var aizkavēties par kādu nedēļu vai pat vairāk. Bet tīri indviduāli, protams, viss atkarīgs cik daudz kāpurs tiek pie barības un cik ātri sasniedz savu pieauguša kāpura stadiju (dzīves laikā tie vidēji maina ādu 3-4 reizes, atkarībā no sugas - neasnieguši pēdējo stadiju, angliski - final instar - tie iekūņoties, manuprāt, īsti nevar, bet nu varbūt ir kādi izņēmumi). Ja kāpurs barojas sub-optimālos apstākļos, tad tas var augt lēnāk kā citi sugasbrāļi, kas barojas labākos apstākļos.


CerambyX 11.jūnijs, 23:14

Piekrītu par Didea intermedia


marsancija 11.jūnijs, 22:21

Ozolīšu sauleskrēsliņš Thalictrum aquilegiifolium.


dziedava 11.jūnijs, 22:14

Paldies, Līga! :)


marsancija 11.jūnijs, 22:12

Paldies Uģim par spāri!


Līga Strazdiņa 11.jūnijs, 22:06

Purvu brišana palīdz pret DD komentāru lasīšanu :) Julita - sajaukt C.introflexus ar citām Latvijas augstajos purvos (aktīvajos vai degradētajos) sastopamajām zemsedzes sūnu sugām ir gandrīz neiespējami. Nevienai citai nav tik smails matiņš lapas galā, kas noliekts 90 gr leņķī. Pie tam, gan Racomitrium, gan Hedvigia lapas galotnē ir bezhlorofila šūnas, kas piešķir 'apsarmei' līdzīgo toni, savukārt Campylopus visa lapas plātne ir zaļa. Ivar - kā redzams no citu R-Eiropas valstu pieredzes, cīņā ar C.introflexus līdz šim izmantotās barbaru metodes ir salīdzinoši mazefektīvas. Kaplēt un bārstīties ar kūdru varam, bet dedzināt pamestos kūdras izstrādes laukus gan nevajadzētu, jātaupa ogleklis un SEG gāzes. Visa atslēga ir hidroloģiskā režīma atjaunošana, un laika gaitā invazīvo sugu vietā atkal augtu sfagni.


CerambyX 11.jūnijs, 22:01

Jā, nu Brenthis daphne pagaidām Cēsīs uzskatu ir praktiski neiespējams variants :) Tā ka ja abi kāpuri līdzīgi, tad laikam loģiskāk būs uzskatīt, ka būs biežāk sastopamais variants.


nekovārnis 11.jūnijs, 21:52

Paldies Voldemār! Tam pirmajā bildē lūpas krāsa neatšķīrās no pamatkrāsas - ne tumšāka, ne gaišāka.


nekovārnis 11.jūnijs, 21:48

Manuprāt drīzāk svītrainais sprakšķis.


nekovārnis 11.jūnijs, 21:24

Manuprāt būs daudz biežāk sastopamais B.ino (brūnvālīšu raibenis) nevis pagaidām ļoti retais un lokālais B.daphne (kazeņu raibenis).


Saulītis 11.jūnijs, 21:12

Satikšanās ar vairāk nekā gadu neredzētu draugu :D


iljazik 11.jūnijs, 20:12

Es neesmu dienas tauriņu eksperts, bet Brenthis ino ir līdzīgs kāpurs.


iljazik 11.jūnijs, 19:46

Ozolu vērpējs


iljazik 11.jūnijs, 19:43

Manuprāt, viss ir acīmredzams, kāpurs ir 100% Brenthis daphne.


bitene 11.jūnijs, 18:29

Pļavas pulkstenīte (Campanula patula)


Martins 11.jūnijs, 17:25

Laura! Būtu labi, ja A) varētu noprecizēt punktu, jo pašlaik DD esošais punkts ir ārpus LVM kvartāla/cirsmas (30-50 metri); B) ja ir iespēja, aiziet paklausīties krupjus uz abām uz D esošajām bebrainēm (~70 un ~250 m no esošā punkta). Cirsmu nebūtu jēga sargāt, bet vienu vai abas bebraines (kas visticamāk arī ir pastāvīgās ugunskrupju vietas) varētu ātri un bez lielas ņemšanās ielikt aizsardzībā.


Kukainis 11.jūnijs, 16:59

Viens ar maz svītrām varētu būt arī C. nemoralis. Suga pēc krāsojuma mainīga. Galvenā pazīme ir brūna lūpa.


sandis 11.jūnijs, 16:42

Nevar būt kaut kas cits līdzīgs? Gribētos jau kazeņu raibeni Cēsīs, bet pagaidām kaut kā liekas nereāli (līdz šim novērojumi tikai gar LT robežu).


Kukainis 11.jūnijs, 16:32

Hippodamia notata


Ziemelmeita 11.jūnijs, 15:48

Valkas novads, nezinu kapēc izmeta Strenčus


IlzeP 11.jūnijs, 13:07

Tāda viņiem ir


iljazik 11.jūnijs, 12:51

Brenthis daphne


iljazik 11.jūnijs, 12:45

Lasiocampa quercus


dziedava 11.jūnijs, 11:36

Jānis savā elementā :)


asimetrija 11.jūnijs, 11:33

Paldies!


Laimeslācis 11.jūnijs, 11:13

:))


kamene 11.jūnijs, 10:24

Paldies, Uģi!


Izabella 11.jūnijs, 10:03

Paldies Julita!


Izabella 11.jūnijs, 09:57

Paldies!


Izabella 11.jūnijs, 09:55

Paldies Lilita!


zane_ernstreite 11.jūnijs, 09:02

Paldies!


bitene 11.jūnijs, 08:13

Baltā spulgotne (Silene latifolia (syn. Melandrium album))


bitene 11.jūnijs, 08:11

Baltā spulgotne (Silene latifolia (syn. Melandrium album))


bitene 11.jūnijs, 08:03

Meža gandrene (Geranium sylvaticum)


bitene 11.jūnijs, 07:57

Maura platkājiņš (maura retējs) (Argentina anserina (Syn. Potentilla anserina))


bitene 11.jūnijs, 07:49

Sārtstumbra naktssvece (Oenothera rubricaulis)


bitene 11.jūnijs, 07:46

Austrumu dižpērkone (Bunias orientalis)


bitene 11.jūnijs, 07:41

Velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)


bitene 11.jūnijs, 07:39

Efeju sētložņa (Glechoma hederacea)


bitene 11.jūnijs, 07:38

Pļavas plostbārdis (Tragopogon pratensis)


bitene 11.jūnijs, 07:36

Lipīgā sveķene (Viscaria vulgaris (syn. Silene viscaria))


Ilze Ķuze 10.jūnijs, 23:36

Liels paldies, Ansi! Interesanti, ka tomēr birztalas, bez pirmajā acu uzmetienā redzamiem sarkanbrūniem “radziņiem”.


davis_wi 10.jūnijs, 23:24

Vai šis ir tikai parasts mājas zvirbulis vai kas interesantāks? Baltā apkakle mulsināja


kapso 10.jūnijs, 23:08

Paldies, Julita, par gļotsēņu noteikšanu!


W 10.jūnijs, 22:36

Paldies, Marek!


meža_meita 10.jūnijs, 22:22

Labs :D :D :D :D


VijaS 10.jūnijs, 22:14

Paldies, Marek!


nekovārnis 10.jūnijs, 22:04

G.viminalis kājas melnas.


Ilze Ķuze 10.jūnijs, 21:50

Ja atceros pareizi (un to norāda arī piezīme - visticamāk), kaut kas tur mulsināja un nebiju līdz galam pārliecināta par substrātu. Pati piepe it kā šķita iepriekš neredzēta. Nedomāju gan, ka auga uz citas piepes. Bet nu ko tur filozofēt - vieta netālu, būs jāaiziet vēlreiz...


Ivars L. 10.jūnijs, 21:42

Aiziesi pārbaudīt? Kautkā ļooooti cerīgi izskatās pēc I.ulmicola.


Mimi Serada 10.jūnijs, 21:40

Paldies, Marek!


Ivars L. 10.jūnijs, 21:35

Ja koks ir goba, tad šis, iespējams, ir ļoti interesants novērojums. Jo izskatās, ka aporija aug nevis uz koksnes, bet uz citas piepes - vai nu Inonotus obliquus (ja bērzs), vai Inonotus ulmicola (ja goba). Ja otrais variants, tad jauna suga Latvijā. Un abos gadījumos uz tām augošā tad būs Aporpium canescens. Bet tas fons ir ļoti tumšs, tāpēc nav 100% pārliecības.


dziedava 10.jūnijs, 21:26

.. un "retāk uz smilšainas augsnes". Un vēl ir sirmā sarmenīte, kas man allaž jukusi ar hedvīgiju.


Ivars L. 10.jūnijs, 21:17

Hedvīgija aug uz akmens, dolomītu atsegumiem, betona.


bitene 10.jūnijs, 21:11

Divlapu žagatiņa, Maianthemum bifolium


Ilze Ķuze 10.jūnijs, 21:10

Paldies par informāciju! :)


bitene 10.jūnijs, 21:09

Šaurlapu ceļmalīte, Plantago lanceolata


dziedava 10.jūnijs, 21:03

Jautājums, kā to nesajaukt ar vietējām sugām, piemēram, skropstaino hedvīgiju? Esmu domājusi, vai, dabā redzot, pamanītu, ka citādāka?


Ivars L. 10.jūnijs, 20:53

Nu jā, muļķīgi jautājumi. Internetā jau viss atrodams. Izmantojot Dabasdatus un šo Līgas ziņojumu kā sūnu propagandas ruporu, realizēšu LBB briologu darba grupas, kuru es pagaidām vēl pārstāvu, vienu no uzdevumiem jeb misijām - sabiedrības informēšanu un izglītošanu, kā arī sūnu popularizēšanu, un lieku reizi atgādināšu, ka parastā līklape ir invazīva suga. Tās negantums, un ko ar to iesākt, aprakstīts šādi: "IETEKME Samazina vietējo sugu daudzveidību, veidojot blīvu sūnu paklāju. KO MĒS VARAM DARĪT? Sugas izskaušana nav iespējama. To ir iespējams kontrolēt nelielā mērogā, izgriežot velēnu, nokaisot ar smiltīm vai dedzinot." Par humāno misiju - izgrieztās velēnas nosūtīšanu atpakaļ uz dzimto zemi gan nekas nav minēts. :)


gunitak 10.jūnijs, 20:36

Mūru samtenis.


Ivars L. 10.jūnijs, 20:36

A.canescens: visai sīkas - ar neapbruņotu aci gandrīz nesaskatāmas poras - 4 līdz 6 uz mm; poru virspuse skrāpējuma vietā iekrāsojas tumšā, kafijas brūnā krāsā; aug uz visādiem lapu kokiem un nereti arī uz citu piepju veciem augļķermeņiem un to noārdītās koksnes (sukcesors); piemītot asa smaciņa. A.macroporum: arī mazas, tomēr salīdzinoši daudz lielākas poras - 1 līdz 4 uz mm; skrāpējuma vietā iekrāsojas gaišā, rozīgi brūnā krāsā; aug, galvenokārt, uz apšu kritalām; nav sukcesors; patīkami smaržo. Par Tev interesējošo novērojumu: hmmm, vairāk tā kā pēc A.macroporum, jo izskatās palielas poras.


Siona 10.jūnijs, 19:49

Oho, paldies! :)


Ilze Ķuze 10.jūnijs, 19:46

Varbūt Tu varētu par šo sugu sniegt nedaudz vairāk info? Ja saprotu pareizi, no lielporu aporpijas atšķirama pēc sīkākām porām (pēc http://mycoweb-stv.ru/aphyllophorales/3/6/index.html). Kas vēl tā tīri praktiski palīdzēja šajā gadījumā noteikt līdz sugai? Mani, piemēram, interesē šis novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/peksairpmi87mqro0j5tat89a1/ - poras gan sīkas, bet nu nav foto ar lineālu :(


Arnis2 10.jūnijs, 19:32

Brūnā čakste


W 10.jūnijs, 19:27

Kas nosaka, kad kāpuram ir jāiekūņojas? Vai to nosaka noteikts laika posms katrai sugai, vai noteikta ,,kondīcija", līdz kurai ir jāuzbarojas, vai temperatūra ??


ilka 10.jūnijs, 18:37

Paldies, tā arī bija, atjaunoju


asimetrija 10.jūnijs, 18:33

Šis nav vienīgais eksemplārs, ir arī dzīvi, kurus var atpazīt :)


IlzeP 10.jūnijs, 18:16

Āpsis?


dziedava 10.jūnijs, 18:14

Es atvainojos, mazliet nojuka rēķini - šī ir ne vairāk kā otrā atradne Latvijā, turklāt man ir zināmas šaubas par pirmo noteikto atradni - tāpēc var gadīties arī jauna suga.


gunitak 10.jūnijs, 18:11

Krūkļu baltenis.


kapso 10.jūnijs, 17:43

Paldies, Julita!


bitene 10.jūnijs, 17:20

Zilās vizbulītes Hepatica nobilis lapa


bitene 10.jūnijs, 17:18

Vidējā bitene Geum x intermedium


bitene 10.jūnijs, 17:13

Upes kosa Equisetum fluviatile


bitene 10.jūnijs, 17:11

Cietā virza (spulģītis) Stellaria holostea


bitene 10.jūnijs, 17:08

Trejdzīslu mēringija Moehringia trinervia


bitene 10.jūnijs, 16:51

Nokarenā pumpursmilga Melica nutans


dziedava 10.jūnijs, 16:47

Aplikācijā, iespējams, jānospiež "atjaunot" (jāspiež tur, kur kreisajā pusē apakšā riņķītis - iestatījumi, un izlekušajā logā - "Atjaunot") - jo bija posms, kad nenoteiktā paparde tika pārsaukta par arāliju, tagad ieviesta no jauna. Ja aplikācijas dati nav atjaunoti, tad visas nenoteiktās papardes kļūs par arālijām.


ilka 10.jūnijs, 16:36

Paldies! bija nenoteikta paparde, jo nebiju pārliecināta par sugu. Ilgi neesmu darbojusies ar aplikāciju


dziedava 10.jūnijs, 15:46

Un kas bija iepriekš?


ilka 10.jūnijs, 15:30

Nesapratu ,kāpēc uzradās arālija


LMihailova 10.jūnijs, 13:30

Diemžēl neievācu :( Citreiz mēģināšu atcerēties par ievākšanu.


andrisb 10.jūnijs, 13:06

Paldies, Julita!


Martins 10.jūnijs, 12:57

Nestādīs arī ar ML, jo neviens bm eksperts šādu pasākumu neieteiks. Pļavraibenis, protams, ir jāsargā, bet ar citiem instrumentiem. Khm, var jau būt, ka pirms domāt par ML vai citu aizsardzības mehānismu, vispirms jānoskaidro reāli apdraudošie faktori...


Ivars L. 10.jūnijs, 11:20

Šī ir neganta, vai ne? Nevjadzēja noplēst, ielikt pastkastītē - nosūtīt atpakaļ pie ķenguriem?


Izabella 10.jūnijs, 11:12

Paldies!


dziedava 10.jūnijs, 09:59

Ar šo negāja tik viegli, gudri ļauži strīdējās, bet tomēr šķiet, ka jābūt Stemonitis pallida, kaut druscīt par lielu izaugusi!


meža_meita 10.jūnijs, 09:34

:D


meža_meita 10.jūnijs, 09:33

Šī tad nākotnē varētu būt Drepanocladus lapponicus?


IlzeP 10.jūnijs, 07:28

Here, in our database, for most of the species (including butterflies and moths) we use only Latvian and Latin names, we had not added English names. But if you know Latin name, there are a lot of possibilities to find English names (which are the best internet sites - it depends on group - butterflies, birds, plants...) There is also a site latvijasdaba.lv, where one can find English name knowing only Latvian name. I'm not sure if I answered the question...


IlzeP 10.jūnijs, 07:13

Mārtiņ, bet vai bez ML ar attiecīgiem apsaimniekošanas norādījumiem kāds tur stādīs ošus?


sandis 10.jūnijs, 01:44

Paldies, Marek, par labojumu! Šoreiz kļūda patīkama - C. femorata jau pērn atradu, bet šī sanāk jauna suga gan manai koksngraužu listei, gan Cēsu kvadrātam :))


nekovārnis 10.jūnijs, 01:39

Šis tomēr būs Grammoptera ruficornis. 3.,4.,5. ūsu posms garš nākamie jau uz pusi īsāki. C.femorata visi ūsu posmi sākot ar 3. vienādi vai samazinās nebūtiski. Arī priekškrūšu vairoga forma mazliet savādāka.


kapso 10.jūnijs, 00:11

Nevarēju pievienot foto


Martins 10.jūnijs, 00:06

Kad tika veidots ML saraksts, zināšanu un izpratnes bija mazāk. Ar šodienas acīm skatoties, ošu pļavraibenis ir vien no sugām, ko ar mikroliegumu var tikai izdzīvot no vietas. Sugas attīstībai vajag tieši jaunos ošus, līdz ~10 m un vēl saules apspīdētus. Protams, ML + apsaimniekošana to varētu risināt, bet de fakto - nebūs apsaimniekošanas.


dziedava 09.jūnijs, 23:14

Tikai tagad pamanīju. Ak, vai, kādi sīkuļi! Gļotsēne pie tiem kā gigants! :D Bet par tiem sīkajiem jāpadomā, jāpabāž zem mikroskopa. ;)


dziedava 09.jūnijs, 23:11

Tādi neomulīgi (priekš manis) skaistuļi :D


dziedava 09.jūnijs, 23:03

Dīvaini, ka uz augsnes (varbūt tur koksne iekšā), bet izskats tipisks koksnes vilkpienainei. Vajadzēja paspiest - šai gļotsēnei šajā stadijā iztecētu rozīgs šķidrums.


W 09.jūnijs, 22:58

Uģi, paldies!


nekovārnis 09.jūnijs, 22:50

Nekas cits kā Judolia sexmaculata prātā nenāk :)


Ilona_rasa 09.jūnijs, 22:43

Būs jāpārbauda kādā citā reizē :)


kripoks 09.jūnijs, 22:40

Es noteikti padomātu, ka tas ir kāds sprakšķis :)


Matrus 09.jūnijs, 22:31

Varbūt tur arī šogad ligzdo?


Karmena 09.jūnijs, 22:20

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


Ivars L. 09.jūnijs, 22:10

Taisnība, skats tur ir labs, un jau esošās 11 DMB specifiskās sugas žēloties neļauj.:) Atliek tik gaidīt pārējo ierašanos.


nekovārnis 09.jūnijs, 21:38

Pietuvinot uz datora ūsu pamatnes izskatās pilnībā melnas - manuprāt Poecilus lepidus.


zemesbite 09.jūnijs, 21:30

Paldies, Uģi! :)


Ilze Ķuze 09.jūnijs, 21:22

Nu man tā vizuāli pēc pēdējā vietas foto (piemēram, tā apsūnojusī kritala, kas guļ uz zemes pa kreisi, stipri cerīga, un stumbenis arī piemērots) un konteksta (melnsvītras cietpiepe, īssporu baltene) uzreiz visi iekšējie signāli sāka “brēkāt”, ka tur jābūt. :D 100% ticu, ja saki, ka nav. :) Piepju ceļi reizēm ir neizdibināmi, plus vēsturiskā apsaimniekošana.


bitene 09.jūnijs, 21:10

Divlapu žagatiņa Maianthemum bifolium


Ivars L. 09.jūnijs, 20:54

Citroni neatradās, un, iespējams, ka tas ir normāli, jo parasti to aktīvais augšanas laiks ir auksti slapjā sezona - vēls rudens un agrs pavasaris. Šeit gan trūkst vēl daudz citu sugu, kā piemēram, Pycnoporellus alboluteus, Skeletocutis stellae, Rhodonia placenta, Anomoporia bombycina, Diplomitoporus crustulinus, Sarcoporia polyspora u.c., nemaz nepieminot virkni dabiskos mežus mīlošās sūnas un ķērpjus, kuru šeit ir ļoti maz. Iespējams, ka arī citrondzeltenā antrodīte šeit vēl nav atgriezusies pēc ilgstošas mežu noplicināšanas Gaujas ielejā iepriekšējos gadsimtos.


paliec 09.jūnijs, 19:52

Cepaea sp. mazulis. precīzāk, kamēr neizaugs noteikt nevar.


paliec 09.jūnijs, 19:37

diemžēl dzintargliemežiem Oxyloma elegans un Succinea putris ārējās pazīmes pārklājas un sugu noteikt var tikai preparējot.


paliec 09.jūnijs, 19:35

diemžēl dzintargliemežiem Oxyloma elegans un Succinea putris ārējās pazīmes pārklājas un sugu noteikt var tikai preparējot.


paliec 09.jūnijs, 19:35

pēc krāsojuma vairāk velk uz A. fuscus, bet būtu jāatpreparē.


paliec 09.jūnijs, 19:33

šis ir viens no mīkstgliemežu Agriolimacidae dzimtas pārstāvjiem Deroceras sp. sugu var noteikt tikai preparējot. Pēc krāsojuma iespējamās sugas no LV konstatētajām būtu D. sturanyi vai D. laeve, no LV iespējamajām sugām D. invadens.


paliec 09.jūnijs, 19:27

diemžēl dzintargliemežiem Oxyloma elegans un Succinea putris ārējās pazīmes pārklājas un sugu noteikt var tikai preparējot.


paliec 09.jūnijs, 19:26

diemžēl dzintargliemeži Succinea putris un Oxyloma elegans viens no otra pēc ārējām pazīmēm neatšķiras. šos ir nepieciešams preparēt.


paliec 09.jūnijs, 19:24

pārāk mazs. var būt mazulis vairāku dzimtu pārstāvjiem. vairāk velk uz Fruticicola fruticum, bet tur labāk būtu, ja lopiņš būtu pieaugušāks un zināms, kādas sugas vispār biotopā ir sastopamas.


paliec 09.jūnijs, 19:20

pilnīgi droši pateikt vai tas ir spānis vai sarkanais kailgliemezis var tikai pēc preparēšanas. pēc krāsojuma var būt abas sugas.


paliec 09.jūnijs, 19:15

diemžēl dzintargliemežiem Oxyloma elegans un Succinea putris ārējās pazīmes pārklājas un sugu noteikt var tikai preparējot.


paliec 09.jūnijs, 19:11

pēc šāda attēla te neko nevar pateikt un noteikt... :(


bišudzenis 09.jūnijs, 18:53

Man sen atpakaļ Mazā gaura bija Aizkraukles purva ezeriņā


benifayo 09.jūnijs, 18:44

Hi. I wanted to ask, where you obtain the English names from for the species you photo?


Ivetta 09.jūnijs, 18:40

Paldies!


zemesbite 09.jūnijs, 17:46

Paldies, Ansi! :)


dziedava 09.jūnijs, 17:43

P.S. Skatot senās kartes skaidrs, ka šai vietā bijusi mitra vai purvaina pļava, tā ka nocirstais mežs varētu būt pirmais solis senās pļavas atjaunošanā, tikai nez vai īpašniekiem ir tādi plāni ...


dziedava 09.jūnijs, 17:41

Paldies par komentāriem! Tad bezdelīgactiņas un biotopa labā var neko nedarīt un cerēt, ka viss būs labi tāpat? Vairāk jau es domāju par biotopu kopumā. Šobrīd tas ir tikai meža tehnikas risēs, tāpēc nav skaidrs, vai tur kāda iejaukšanās palīdzēs vai traucēs. Ja ārpus risēm pļautu, varbūt tur ar ieviestos, bet tādā izvagotā vietā pļaut arī diezin vai ir reāli.. Bet šī apkārtne mani saista jau sen, pirms pāris gadiem domāju, vai nevajag tur ošu pļavraibeņa mikroliegumu - tā gan ir mikrolieguma suga! Jo redzēju tos tajā apkārtnē katru gadu, tikai pagājušo gadu vairs ne :(. Tipiskajā ošu pļavraibeņu vietā šogad arī ir izgāzti atkritumi un vietu vairs nevar atpazīt. :( Vai neiejaukšanās būs pareizā rīcība?


gunitak 09.jūnijs, 17:39

Spožais tumšdzīslu sprīžmetis.


gunitak 09.jūnijs, 17:36

Parastais sīksamtenis.


forelljjanka 09.jūnijs, 16:56

Linkā redzamais derēs.Cielavai gan īsti nē,viņai patīk ielīst tā dziļāk,derēs tāds pagarš ,guļus nolikts būris.Klasika-malkā ,malkas šķūnītī.


forelljjanka 09.jūnijs, 16:52

Manā bērnībā tantei virs loga pažobelē bija pienaglots tāds koka stumbenis ar tukšu vidu,tikai dēlītis apakšā un viss.Pelēkais mušķērājs tur katru gadu izperēja cāļus.Tā man radās maldīgs priekšstats par pelēko mušķērāju ,kā tādu klasisku piemājas/dārza sugu,nu apmēram kā tāds melnais erickiņš.Īstenība jau tā nav ,gan pelēko mušķērāju,gan erickiņu(parasto)var sastapt arī lielos mežu masīvos.


Ansis 09.jūnijs, 16:25

Bilde ir divi vienā: septiņvīre un melnā ozolpaparde


Ansis 09.jūnijs, 16:23

Nezināju, ka esi klinšu kāpeja!


dziedava 09.jūnijs, 15:32

Ievākta nav? Pēc foto šajā stadijā grūti pateikt - šokolādes gļotsēne, saplacinātā kūlīte vai vēl kāda cita retāka..


roosaluristaja 09.jūnijs, 14:43

Jā, patiešām. Entschuldigung!


dziedava 09.jūnijs, 14:28

Uldi, priekšplānā ir vārpu septiņvīres ziedi. Paparde ir fonā. Jājautā autorei, ko viņa domājusi. Domāju, ka drīzāk jau ziedus.


roosaluristaja 09.jūnijs, 14:11

Nuu. Es domāju, ka Lycogala epidendrum. Viena no retajām, ko pat es pazīstu. Kaut gan..


roosaluristaja 09.jūnijs, 14:08

Paga, paga. Kāda septiņvīre? Šitā ir kaut kāda paparde. Sugu pēc foto nemāku pateikt.


Ilze Ķuze 09.jūnijs, 14:04

Tur vajadzētu būt arī citrondzeltenajai antrodītei :)


zemesbite 09.jūnijs, 13:42

Vai pēc šādas miglu bildes var k/ko noteikt? Pārāk ātri iemuka zemē.


bitene 09.jūnijs, 13:26

Vārpu septiņvīre Phyteuma spicatum


bitene 09.jūnijs, 13:24

Parastā irbene Viburnum opulus


Irbe 09.jūnijs, 12:05

Paldies par ideju - būris pelēkajam mušķērājam! http://www.meistardarbs.lv/putnu-buris-baltajai-cielavai-pelekajam-muskerajam


Ilona_rasa 09.jūnijs, 11:59

Paldies Uģim par sugu noteikšanu!


Irbe 09.jūnijs, 11:45

https://www.dreamstime.com/stock-photo-common-linnet-carduelis-cannabina-baby-birds-laying-nest-thuja-image95470483


erts 09.jūnijs, 09:59

Zemais retējs - tāda nav sarakstā.


erts 09.jūnijs, 09:50

Zemais retējs - tāda nav sarakstā.


kapso 09.jūnijs, 08:32

Paldies!


IlzeP 09.jūnijs, 08:03

Man arī tā izskatās


felsi 09.jūnijs, 07:49

Paldies Marek!


Ansis 09.jūnijs, 07:36

Mitrās, kaļķainās pļavās, sevišķi Kurzemē, bezdelīgactiņu var atrast lielām plantācijām. Susināšanas grāvji tai bīstamāki par krūmiem. Ja to pļavu kāds sācis attīrīt, tad jācer, ka nesadomās padziļināt grāvjus. No kartes saprotu, sanāk kādi 100 augi uz hektāru. Tas šai sugai nav daudz. Bet atradums labs ! :))


Ivetta 09.jūnijs, 07:34

Paldies par visu sugu noteikšanu!


nekovārnis 09.jūnijs, 07:31

Paldies, Uldi! :)


raoz 09.jūnijs, 05:54

Maziņa - 1-2mm.


OKK 09.jūnijs, 01:23

Tad jāievieš bezdelīgactiņu kā mikroliegumu sugu,kā tādu un šājā vietā, kāda problēma?


CerambyX 09.jūnijs, 00:44

Marmora nebūs.


roosaluristaja 08.jūnijs, 23:37

Ja ir jaunie, var droši lietot pierādītas ligzdošanas pazīmi. Šajā laikā viņi kopā ar vecākiem neiet nekur tālu no ligzdas vietas.


roosaluristaja 08.jūnijs, 23:33

Bezdelīgactiņa nav mikroliegumu suga. Biotopam teorētiski varbūt var izveidot. Pļavu biotopu mikroliegumi nav mana stiprā puse.


OKK 08.jūnijs, 23:27

Prātā nāk daudz pāris nīkulīgi augošu bezdelīgactiņu novērojumi Ķemeru purva laipas galapunktā...


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts