Aktīvie lietotāji: 121 Kopējais novērojumu skaits: 2234877
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kas jauns Latvijas Dabas fonda tiešraidēs?
Pievienots 2021-05-07 12:44:43

Melnās klijas Kurzemē

Abi pāra putni Golda un Grejs, kas šeit saimniekoja arī pagājušajā gadā, atgriezās 12. aprīlī un uzreiz ķērās pie aktīvas ligzdas atjaunošanas un pārošanās. Kā jau melnajām klijām raksturīgi, ligzda tika greznota ar interesantiem priekšmetiem un materiāliem: plēvēm, cigarešu paciņu driskām, alus pudeļu etiķetēm, putuplastu utt. (video).


Grejs uz ligzdu atnes putuplastu 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Golda izgreznojusi ligzdu ar Tērvetes alus etiķeti 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Golda un Grejs ir stilīgs pārītis, kas ik pa laikam ieknābā viens otru un strīdas par dīvaino uz ligzdu atnesto priekšmetu pareizo atrašanās vietu. Parasti gan tas beidzas ar to, ka mātītei pieder pēdējais vārds – viņa vienalga izdara pa savam un Grejs piekāpjas. Olas mātīte izdēja ar trīs dienu intervālu: 20., 23. un 26. aprīlī.


Arī šajā ligzdā šopavasar pavisam nemīlīgi laikapstākļi – Golda tikko izdējusi trešo olu 26.04.2021.
Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pārsteidzošie notikumi Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Kopš tēviņa Raimja pazušanas 27. martā jūras ērgļu ligzdā Durbē risinājās vēl neredzēti un satraucoši notikumi. Tie pulcēja ļoti daudz skatītāju (26. aprīlī tiešraidi YouTube bija skatījušies 31 657 cilvēki), un informācijas par tiem gan presē, gan Dabasdatos ir bijis ļoti daudz. Šajā rakstā būs tikai īss kopsavilkums.

Forumā ir apkopotas saites uz rakstiem par šo tēmu. Visticamāk, kopš 8. aprīļa Mildai palīdzēja sargāt teritoriju un arī sildīt olas tēviņš, kurš forumā tika saukts par Čipu savas čiepstošās balss dēļ. Ja pirmajās dienās Čips olas tikai sargāja, tad sākot ar 14. aprīli viņš sāka tās arī perēt, turklāt Milda diezgan bieži viņu arī atstāja nakts dežūrā. Neskatoties uz to, ka pieaugušie putni vairākkārt olas bija atstājuši bez sildīšanas vairāk nekā piecas stundas, ļoti daudziem skatītājiem un arī speciālistiem par pārsteigumu 21. aprīlī izšķīlās pirmais mazulis, savukārt 24. aprīlī izšķīlās vēl viens. Lai arī pirmā cāļa šķilšanās dienas vakarā Čips uz ligzdu atnesa putna kāju un nākošajā dienā arī zivi, pārtikas bija nepietiekami, lai izbarotu visu ģimeni.


Milda ar mazuļiem 25.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. aprīlī teritorijā bija vēl kāds svešinieks, un abi saimnieki bija ļoti nervozi, turklāt viņu starpā izcēlās nesaskaņas ēdiena dēļ un tā rezultātā viņi apēda visu ligzdā palikušo pārtiku. Nākošajā rītā, kas bija ļoti auksts kā jau šajā pavasarī, Milda agri aizlidoja no ligzdas, savukārt pēc apmēram 40 minūtēm ligzdā ielidoja Čips, taču cāļi netika sildīti un tie nosala. Milda atgriezās ligzdā un apēda mazuļus, ieklausījās trešajā olā un turpināja to periodiski sildīt. 27. aprīlī svešs jūras ērglis ar dažiem melniem pleķiem astes galā apēda trešo olu. Dažas dienas vēlāk šis pats ērglis ieradās ligzdā un tam bija savainota kreisā kāja. Audžutēvs Čips kopš 30. aprīļa vairs ligzdā netika manīts, toties 3. maijā ērglim ar savainoto kāju ligzdā piebiedrojās Milda.

Jānis Ķuze komentē: "Par to, ko 26. aprīlī vērojām Durbes ligzdā, īsumā var teikt – daba ir daba. Izšķirīgais faktors šādam iznākumam bija barības trūkums. Normāli šādos apstākļos – kad ir tikko izšķīlušies cāļi, tēviņam ik pēc dažām stundām būtu jānes uz ligzdu barība. Pagājušajā gadā mēs varējām vērot, ka ligzda bija burtiski nokrauta ar zivīm. Jaunajam tēviņam instinkts nav bijis tik spēcīgs, līdz ar to barības nešana bija fragmentāra un nepietiekama. Līdz ar to arī mainījās mātītes uzvedība, un viņa atstāja ligzdu un mazuļus. Tad, kad mazulis ar kustībām un skaņām vairs neizrāda dzīvības pazīmes, mātītei tas pārvēršas par barību, un ir pilnīgi normāli, ka bojā gājušie mazuļi tiek apēsti. Būtiski ir tas, ka ir izdzīvojusi mātīte – daba nevar atļauties ziedot pieaugušu, veselu un vairoties spējīgu putnu ligzdošanas sezonai ar vājām izredzēm būt sekmīgai. Šobrīd ceram, ka mātīte turpinās uzturēties šajā teritorijā, izveidos jaunu pāri un nākamgad ligzdos sekmīgi."

Vistu vanagi Rīgā

Daudziem skatītājiem par pārsteigumu 17. aprīlī vistu vanagu ligzdā mātīte H21 izdēja pirmo olu. Izbrīnu radīja tas, ka putni ir nepieauguši – abi šķīlušies pagājušajā pavasarī, turklāt to sarūpētais dējums ir ļoti vēls.


Mātīte ar gredzenu H21 izdējusi pirmo olu 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Imants Jakovļevs komentēja, ka jaunie putni parasti uzsāk ligzdot vēlāk sezonā, bet tomēr dīvaini, ka tēviņš nenesa zarus un nepušķoja ligzdu. Martā, kad riesto un teritorijas dala vecie, pieredzējušie vanagi, jaunos parasti padzen no labākajām teritorijām. Marta pašās beigās un aprīlī, kad vecie putni sāk perēt un apgādāt mātītes ar barību, jaunajiem ir iespēja uzsākt ligzdot neaizņemtajās ligzdās perifērijās. Nākamās olas tika izdētas 19. un 22. aprīlī. Pārsvarā olas sildīja mātīte, savukārt tēviņš viņu apgādāja ar ēdienu, ko nodeva kaut kur ārpus ligzdas un, kamēr viņa pusdienoja, sargāja olas. 22. aprīlī tēviņš pirmo reizi uzgulās uz olām un perēja tās.


Vistu vanagu ģimene 26.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc olu izdēšanas iestājās vienmuļais perēšanas periods. Neskatoties uz to, ka šī abiem putniem ir pirmā ligzdošana, tie viens otru nomainīja ļoti raiti un saskaņoti. Piedāvāju noskatīties divus interesantus video: vienu ikdienas ainiņu ligzdā un otru uzjautrinošu video, kā vējš gandrīz nopūš perētāju no olām.

Zivjērgļi Kurzemē

12. aprīlī atgriezās ligzdas saimniece Vita, un Teo to lutināja ar gardām zivīm, "masēja tai muguru" un, protams, nodarbojās ar olu ražošanu. Visiem līdzjutējiem gan uz tām bija krietni jāgaida, jo mātīte pirmo izdēja tikai 24. aprīlī, tieši tajā pašā datumā kā pagājušo gadu. Nākošās divas olas tika izdētas 27. un 30. aprīlī.


Vita izdēj pirmo olu 24.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Salīdzinot ar pērno gadu, abi putni saprotas daudz labāk un perēšanas pienākumus sadala harmoniskāk. Vita ir salīdzinoši mierīgāka, taču arī šogad diezgan bieži viņa saskata kādas briesmas, aizlido no ligzdas, un olas tiek atstātas uz īsu mirkli vienas (video).


Arī zivjērgļu ligzdā šogad auksti 25.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Interesanti, ka Latvijā gredzenota zivjērgļu mātīte ar gredzenu 3AO ligzdo ar kameru aprīkotā ligzdā Polijā un visas trīs olas izdēja precīzi tajos pašos datumos, kad Vita. Šo tiešraidi varat skatīties šeit, forums latviski

Melnie stārķi Siguldas novadā

Melnā stārķa tēviņš, kas apmeklēja ligzdu aprīļa pirmajā pusē, turpināja priecēt skatītājus ar darbošanos ligzdā. Parasti goris atlidoja rīta pusē, aktīvi nesa zarus un sūnas, paplašinot un uzlabojot ligzdu, savukārt vakarpusē atlidoja atpūsties pēc dienas gaitām un arī diezgan bieži palika ligzdā pa nakti. Mātīte, kas uz neilgu mirkli bija ielidojusi ligzdā 12. aprīlī, vairs kamerā netika manīta. Aprīļa beigās un maija sākumā dažas reizes vientuļā tēviņa uzvedība liecināja, ka, iespējams, teritorijā ir vēl kāds putns. Skraidīja iekšā un ārā no ligzdas, dziedāja un aicināja, taču tikai 2. maija pusdienlaikā ligzdā ielidoja vēl viens goris, turklāt mātīte.


Vientuļais tēviņš beidzot sagaidīja sirdsdāmu 02.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Nākamajās dienās ligzdā varēja vērot skaistu divu goru ģimenes dzīvi ar aktīvu pārošanos, uzmanības apliecinājumiem un cītīgu ligzdas kārtošanu un uzlabošanu. Ģimenes idilli izjauca kautiņš starp diviem putniem ligzdā 5. maija vakarā.

Vai šajā sezonā vēl ir iespējama veiksmīga ligzdošana, varat izlasīt ornitologa Māra Strazda komentārā.

Baltie stārķi Tukuma novadā

15. aprīļa naktī mātīte, kurai balsojumā tika dots vārds Fāze (tēviņam – Volts), izdēja pirmo olu, taču cīņas par ligzdošanas teritoriju, kas jau iepriekš bija notikušas, turpinājās, un konkurente šo olu izmeta no ligzdas. Nākošās olas tika izdētas ar divu diennakšu intervālu: 16., 18., 20., 22. un 24. aprīlī. 21. aprīlī mirklī, kad ligzdā bija trīs olas un tās perēja tēviņš, ieradās svešā mātīte. Pārsteidzoši, ka tēviņš ļāva tai saimniekot ligzdā un pēc mirkļa arī aizlidoja, atstājot to vienu pašu ar olām. Viņa gan mēģināja tās knābāt, apklāt ar sienu un vienu no olām aiznesa tuvu ligzdas malai, bet ligzdas saimnieki pēc kāda laika atgriezās un vēlāk to ieripināja atpakaļ pie pārējām (video).


Svešā mātīte mēģina izmest olu no ligzdas 21.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savstarpējās cīņas par šo ligzdu un teritoriju turpinājās, un 24. aprīlī vienlaicīgi kadrā tika manīti četri baltie stārķi. Ļoti bieži putnam, kas atlidoja uz ligzdu, pa pēdām sekoja vēl viens. Šī kamera šobrīd ir vienīgā LDF kamera ar nakts redzamību, tāpēc skatītājiem ir iespēja uzzināt daudz jauna par balto stārķu nakts gaitām. Izrādās tie ir diezgan aktīvi arī naktī, mēdz gan aizlidot un atlidot, gan pāroties, gan vienkārši mainīt pozas ligzdā tumšajā diennakts laikā.


Balto stārķu ģimene 30.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļi Slīterē

Silvas un Slītera ligzdā viss ritēja bez lielām pārmaiņām, abi putni ik pa laikam apmeklēja ligzdu, turpināja to labiekārtot, bet bija arī dienas, kad ligzdā bija kluss un tukšs. 12. aprīlī ligzdas tuvumā bija vēl viens pieaudzis jūras ērglis – visticamāk mātīte, jo konfliktā iesaistījās tieši Silva (video). 19. aprīlī abi putni bija redzami ne tikai šajā kamerā, bet arī netālu esošajā mākslīgajā ligzdā, pie kuras ir automātiskā fotokamera. Tur šīs ligzdas saimnieki bija redzami arī maija sākumā: 2. maijā piefiksēts Slīters, savukārt 4. maijā valsts svētkus tur svinējusi Silva.


Slīters un Silva mākslīgajā ligzdā, kas atrodas netālu no kameras ligzdas, 19.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ik pa laikam te iemaldījās arī kāds ciemiņš. Tā 15. aprīlī ligzdu apmeklēja pavisam jauns jūras ērglis, savukārt 4. maijā pie ligzdas bija vienlaicīgi gan Slīters, gan nepieaudzis putns, gan svešs pieaudzis jūras ērglis. 5. maijā saimnieki ligzdu neapmeklēja, bet bija atlidojis svešs pieaudzis jūras ērglis.


Pavisam jauns un raibs jūras ērgļu jaunulis ciemojas Slīteres ligzdā 15.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazo ērgļu kameras

Abi pāra putni ligzdā bērzā pirmo reizi kopā redzēti 16. aprīlī. 28. aprīlī tēviņš pirmo reizi uz ligzdu atnesa barību, savukārt 4. maija valsts svētkus viņi nosvinēja ar pirmās olas izdēšanu.


Tēviņš atnes uz ligzdu cienastu savai sirdsdāmai 01.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lai arī iepriekš var nojaust, ka ligzdas eglē teritorijā uzturas abi pāra putni, tikai 14. aprīlī tie bija vienlaikus redzami ligzdā. Vērīgākie forumieši ir izpētījuši, ka mātīte ir tā pati, kas te ligzdoja arī iepriekš, taču tēviņš šogad ir cits. Diemžēl putni nav gredzenoti, un tāpēc ar simtprocentīgu pārliecību to nevar apgalvot. 26. aprīlī mātīte izdēja pirmo olu. Tēviņš Andris21 regulāri piegādāja barību perējošajai mātītei Annai un, kamēr viņa pusdienoja ārpus ligzdas, uzraudzīja un perēja vienīgo olu.


Mātīte Anna un pirmā ola 27.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zemūdens kamera Līgatnē

Aprīļa otrajā pusē Līgatnes upē lielāku un mazāku zemūdens iemītnieku aktivitāte pieauga, un ik pa laikam kādu varēja pamanīt kameras redzamības zonā (video 1, video 2). 


Nēģis Līgatnes upes kamerā 20.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-05-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Plantago maritima - 2025-06-08 marsancija
Nigma walckenaeri - 2025-09-08 CerambyX
Troglodytes troglodytes - 2025-05-20 Tringa
Erithacus rubecula - 2025-05-20 Tringa
Fringilla coelebs - 2025-05-20 Tringa
Fringilla coelebs - 2025-05-20 Tringa
Turdus merula - 2025-05-20 Tringa
Nezināms
Ignotus
@ adata
Pēdējie komentāri novērojumiem
marsancija 16.septembris, 00:07

Gada staipeknis Lycopodium annotinum


zemesbite 15.septembris, 22:34

Paldies, Ansi!


Mari 15.septembris, 22:23

Šķiet, ka āķīši ir.


meža_meita 15.septembris, 20:39

Skaisti, neidomātos šo meklēt uz bērza!


IlzeP 15.septembris, 19:46

Ieva, varbūt vari izkadrēt?


mufunja 15.septembris, 17:44

Diachea subsessilis


dziedava 15.septembris, 17:39

Tiešām fantastiski! Kas ir jaunā gļotsēņu suga?


mufunja 15.septembris, 17:01

Tas ir lieliski. Interesanti, ka gandrīz vienuviet izauga divas jaunas sēņu sugas un jauna gļotsēnes suga.


ekologs 15.septembris, 16:40

Paldies, Uģi!


Mari 15.septembris, 13:10

Paldies, Julita, mēģināšu papētīt :)


dziedava 15.septembris, 13:04

Un vai tīkliņš vienmērīgs (ar vienādām acīm), vai ir mazākas un lielākas


dziedava 15.septembris, 13:04

Un ja sporām ir tīkliņš, tad derētu saprast, cik acu pa diametru


dziedava 15.septembris, 13:02

Te var redzēt manu minēto "punktējumu" no āķīšu galiem: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=29217


dziedava 15.septembris, 13:01

Maziņa ar tīklotām sporām ir no interesanto gala. Te vajag saskatīt, vai ārējam tīkliņam ir brīvi gali (āķīši) vai nav. Es tad sausu (bez ūdens!), no sporām izpūstu vālīti (te tāda apmēram redzama) lieku zem stikliņa un 400x palielinājumā mainu fokusu, tad var saskatīt. Var skatīt uz malām (tad, ja daudz āķīši, tie uz āru labi saskatāmi) vai mainot fotkusu panāk, ka redzami āķīšu gali, resp., attēls izskatās kā punktēts no tiem galiem. Katrā ziņā vālenītēm/cilindrītēm āķīši ārējā tīkliņā ir svarīgs parametrs, to jācenšas skatīties.


dziedava 15.septembris, 12:32

Nu vienreiz es tādu mikroskopēju, un bija H.serpula, tā ka vrb nekas nav zaudēts. Bet ir, piem., Gulielmina vermicularis, vai Cornuvia serpula (šai gadījumā mazāk ticams), tā ka ja nav skaidrs režģis, tad es ieteiktu pievērst uzmanību.


Mari 15.septembris, 12:10

Ups, šim paraudziņu nepaņēmu.


dziedava 15.septembris, 12:06

t.i., daudz retāks :))


dziedava 15.septembris, 12:06

Šir tik neparasti izvijušies (ne kā režģis, bet kā tārpiņi), ka es mikroskopētu, vai nav kas daudz labāks


kimkim 15.septembris, 11:55

Lycopodium


CerambyX 15.septembris, 11:54

Nav nezināms. Attēlā redzama priede :)


dziedava 15.septembris, 10:42

Atļāvos arī izveidot latvisko nosaukumu. Savulaik, sadarbojoties t. sk. ar Edgaru Vimbu, rakstīju rakstu par Latvijā tikko atklāto irbuļu milneni, kas tolaik (2014. gadā) bija 4. milneņu suga Latvijā (un Ophiocordyceps myrmecophila vēl nebija). Vismaz man nav datu, ka pēc 2014, gada tā būtu atklāta, tā ka tai tiešām vajadzētu būt jaunai sugai Latvijā. Apsveicu! :)


dziedava 15.septembris, 10:34

Paldies, Marina, super atradums! Mana sapņu suga :))


adata 15.septembris, 07:50

Šis nebūs čemurziežu dižtauriņš.


Mežirbe777 15.septembris, 00:08

Retās ķērpju sugas novērojums papildināts ar augstākas izšķirtspējas foto.


anthicus 14.septembris, 23:26

Lūdzu mainīt noteikšanu uz "nezināms".


angel 14.septembris, 20:24

Paldies par noteikšanu!


VijaS 14.septembris, 19:02

Apakša ir gluda? Tad jau kāda sīkpiepe (varbūt alkšņu?).


VijaS 14.septembris, 18:50

Purva sermulīte.


Kiwi 14.septembris, 17:15

Paldies, Mārtiņ, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:13

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:11

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu!


adata 14.septembris, 17:11

4., 5.att. paņemts paraugs 13.sept., nobriedis dabā, bez lietus periodā. Tumši brūnā šoko krāsā.


Ziemelmeita 14.septembris, 17:07

Paldies,Edgar,tā jau likās.


Ilona_rasa 14.septembris, 13:58

Paldies, Vija!


mufunja 14.septembris, 12:17

Paldies, Julita. Es pievienoju aprakstu.


dziedava 14.septembris, 10:42

Paldies, Iveta. Hmm, bet kas Tev tai dārzā varētu būt citādāk nekā man? Tur bez tā siena un āboliem, kas vēl ir, kas veido dzīvesvietu gļotsēnēm? Gan šīm, gan citām.


dziedava 14.septembris, 10:38

Interesanti. Man gan pirmā doma par putukrējuma olīti. Bet kas zina


Vīksna 14.septembris, 09:56

Paldies !


ekologs 14.septembris, 09:36

Lapgrauzis (Cryptocephalus moraei).


ekologs 14.septembris, 09:32

Airvabole (Acilius sulcatus).


dziedava 13.septembris, 21:50

Uz dzīva koka? Jāmikroskopē un jāmēra, bez tā nekā.


VijaS 13.septembris, 21:47

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


VijaS 13.septembris, 21:34

4.-5. bildes - 13. septembris.


adata 13.septembris, 21:15

Es arī par pārslaino.


adata 13.septembris, 21:09

Koraļļu dižadatene.


adata 13.septembris, 19:36

Julita, es jau to domāju tā, ka tie āboli ir skābi, tas lika aizdomāties, ka nav kā parasti uz kritalas mežā. Savukārt, lasot dažādus rakstus par krūmmelleņu audzēšanu, daži mēdz to augsni paskābināt ar ābolu izspaidām pēc sulas spiešanas, citi lej sūkalas, lai gan zinātniski tas nav pierādīts, speciālisti neiebilst. Gan jau tām gļotsēnēm ir tik tām vien zināmu apstākļu sakritība, kur un uz kā augt. Es tāpat par olīšu aplocīti domāju, vai tad citur sūdu čupu nav, bet citur tās neatrodu. Tās sporas taču ar vēju pārvietojas nez cik tālu!


dziedava 13.septembris, 15:46

Vai man kā nebiologam var paskaidrot, kā zināt, vai vide skāba? Man šogad pagalmā/dārzā nekā neizdodas atrast gļotsēnes. Puvušu ābolu netrūkst :D, pļauta zāle arī ir, bet nu gļotsēņu nav! Kaut ko es neprotu vai nesaprotu :/


dziedava 13.septembris, 06:43

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 12.septembris, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem!


Alvis Āboliņš 12.septembris, 21:38

Spalva izskatās pēc zvirbuļa lieluma putna lidspalvas.


CerambyX 12.septembris, 16:00

Droši vien kādas bruņutis


megemege 12.septembris, 14:09

Paldies, Iveta!


megemege 12.septembris, 14:05

paldies, Amanda!:)


Dubults 12.septembris, 12:14

Skaidrs! Paldies!


Ilona_rasa 12.septembris, 08:54

Paldies, Artur!


ekologs 12.septembris, 08:40

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


Amanda 12.septembris, 08:21

Mazie ķīri


adata 11.septembris, 21:00

Paraugs tiks nosūtīts. Jā, vide diezgan skāba.


dziedava 11.septembris, 20:30

Nu vareni! It kā nokarenā aug visur kur, bet no vienas puses es šaubos, vai tiešām uz kritalām un citur ir viena un tā pati suga, no otras puses, varbūt tomēr pavisam kāda cita suga. Man tie daudzveidīgie substrāti nokarenajai mulsina. Ieteiktu paraugu saglabāt.


dziedava 11.septembris, 20:04

Te vajadzētu vismaz komentāru, uz kā īsti aug? Jaunu sugu noteikt no foto, kur vismaz man nesķiet labi saskatāms, uz kā aug, nebūtu korekti. Marinai ticu, bet kā minimums substrātu, biotopu pie novērojuma aprakstīt vajag.


CerambyX 11.septembris, 18:33

Tāds formulējums, jo olas dēj ieceļojuši īpatņi (kāpuri, protams, neceļo). Ja šāds 'atgadījums' notiek vasarā, tad tiešām var arī kāpuri attīstīties un iespējams pat iekūņoties. Tomēr suga ir diezgan 'tropiskas' izcelsmes un rudens vēsums stipri kavē kāpuri attīstību (bieži letāli, ja ilgstoši vēsāks). Katrā ziņā tiek uzskatīts, ka pārziemot suga Latvijā (un arī citur Ziemeļeiropā) nespēj un parasti pat tā viena paaudze, kas var tikt 'izdēta' šeit arī nepaspēj pabeigt attīstību. Piemēram, 2023. gadā no augusta beigās dabā ievāktiem kāpuriem, turot un audzējot tos telpās - tauriņš izkūņojās 2. oktobrī, kad aiz loga jau stiprs vēsums. Pieņemu, ka ļoti retos gadījumos, kad olu dēšana notikusi sevišķi agri sezonā (pašā vasaras sākumā) un kāpuri sanāk ~ vasaras vidū - varbūt tie var paspēt izaugt un pabeigt attīstību un izkūņojas 'vietējā' paaudze. Šādos gadījumos it kā tiešām sanāktu analoģija ar, piemēram, dadžu raibeņiem vai lielajiem nātru raibeņiem, kas tiešām 'apzināti' migrē uz ziemeļiem, lai vairotos (un pēc tam atpakaļ, ja aukstums nepārsteidz). Bet nu par šīm sugām arī mēs faktiski sakām, ka tās ir ieceļotāji (Latvijā nepārziemo - skaits gadu no gada mainīgs, sevišķi dadžu raibeņu gadījumā). Vienkārši daudzkārt biežāki ieceļotāji kā miroņgalvas sfings :) Tā es to skaidrotu.


Dubults 11.septembris, 14:46

Uģi, kādēļ "ieceļotājs", ja novērots kāpurs, tātad pierādīta vairošanās šeit?


Ziemelmeita 11.septembris, 11:45

Paldies,Uģi!


CerambyX 11.septembris, 10:33

Paldies, par norādi. Interesanti jā. Pēdējos 2-3 gados Glischrochilus tremulae atbilstošus īpatņus sanācis novērot/ievākt vēl vairākās vietās (precīzi jāpaskatās, pēc atmiņas Ukru gāršā, Dobeles apkārtnē, laikam Ziemeļgaujā, varbūt vēl kaut kur) - vienmēr vaboles bija uz vecām, nolūzušām vai kalstošām apsēm, labos un vecākos meža nogabalos. Reizēm uz viena stumbra ir bijuši kopā ar citām Glischrochilus sugām - g.k. quadriguttatus, kas apdzīvo tādu pašu 'substrātu', bet arī ar quadripunctatus. Šķiet visiem ievāktajiem eksmeplāriem esmu ģenitālijas (bija arī tēviņi) izpreparējis, būs ziemā/rudenī jāsaliek rindā un jāpaskatās vēlreiz. Man ar kaut kā atmiņā palicis, ka no quadripunctatus tomēr atšķīrās.


anthicus 11.septembris, 09:06

Šis taksons tagad tiek uzskatīts par G. quadripunctatus sinonīmu. Man sarežģīti tam piekrist, jo G. tremulae tēviņu ģenitālijas ir citādākas formas nekā G. quadripunctatus, bet Kirejčuks uzskatas abus taksonus par konspecifiskiem (Kirejtshuk A.G. 2025. Classification and taxonomy of the nitidulid-group of families (Coleoptera: Cucujoidea): comments on morphology, bionomics, phylogeny and methodology, with a key to species of the subgenus Myothorax Murray, 1864 of the genus Carpophilus Stephens, 1830 (Nitidulidae: Carpophilinae). Caucasian Entomological Bulletin 21(1): 127–192)


CerambyX 11.septembris, 08:40

Drīzāk bruņērces - kaut kāds Damaeus sp. vai līdzīgs


adata 11.septembris, 07:52

Atradu, pilienīšu daudzgalve


adata 11.septembris, 07:46

Noteikti nav gļotsēne, droši vien tā sēne, kas aug uz gļotsēnēm. Apakšā mazliet var redzēt, ka ir, varbūt tas pats režģītis.


megemege 11.septembris, 07:41

Artur, paldies!


ekologs 10.septembris, 23:10

Tā ir Galeruca tanaceti mātīte, kura, iespējams, drīzumā dēs oliņas.


megemege 10.septembris, 22:04

Artur, šim bija spārni īsi un vēders izteikti liels?


marsancija 10.septembris, 21:19

Paldies, Uģi!


ekologs 10.septembris, 20:42

Tas būs lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


DaceK 10.septembris, 19:22

Paldies par noteikšanu!


Ziemelmeita 10.septembris, 11:32

Jā,Iveta, burvīgi lukturīši!


Ziemelmeita 10.septembris, 08:33

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu!


adata 09.septembris, 21:38

Ak, māte daba! Kādi lukturīši!


Martins 09.septembris, 21:26

Tomēr melnā, jo uz krūšu sāniem samērā liels, melns zīmējums. Citām klajumspārēm tikai tādas tievas, melnas līnijas.


marsancija 09.septembris, 20:55

Paldies Amandai un Ilzei par skaidrības ieviešanu manos putnos :)!


ekologs 09.septembris, 18:37

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


meža_meita 09.septembris, 17:19

Šis tomēr būs jāpārbauda, varētu būt arī apsarmotā kalīcija. Paraudziņš droši vien, ka vairs nav saglabājies, ja? :)


zemesbite 09.septembris, 15:44

Paldies, Uldi!


IlzeP 09.septembris, 12:31

Piebilde par meža pīlēm - šajā gadalaikā arī tēviņi izskatās tāpat - līdzīgi mātītēm.


Amanda 09.septembris, 09:16

Kajaks un lielais ķīris


ekologs 09.septembris, 07:04

Paldies par abiem novērojumiem, Marek!


marsancija 09.septembris, 00:40

Mani galvenie jautājumi "sēž" pirmajā bildē jūraskrauklim zem labā un kreisā spārna :)


marsancija 09.septembris, 00:37

Būtu pateicīga, ja kāds man palīdzētu tikt skaidrībā ar putnu sugām šajos attēlos. Nav šaubu par jūraskraukli, sudrabkaiju, lielo gauru, vārnu(:)). Domāju, ka ir meža pīles (mātītes un "zaļknābji") un brūnkakļi. Netieku skaidrībā par kaijveidīgajiem- tiem nelielākajiem ar dzeltenām kājām un knābjiem- kajaks? Un līdzīgi, bet ar sarkanām kājām un knābjiem- lielais ķīris?


zemesbite 08.septembris, 21:51

Paldies, Marek!


nekovārnis 08.septembris, 21:51

Iespējams Leiopus nebulosus


zemesbite 08.septembris, 21:50

Paldies, Uldi!


StarFlare 08.septembris, 21:14

Mājas strazdi - pelēcīgie ir jaunie putni


Amanda 08.septembris, 19:48

Niedru lija


Amanda 08.septembris, 19:48

Lauku piekūns


Amanda 08.septembris, 19:47

Mazais ērglis


dziedava 08.septembris, 19:36

Perīdijs ir ar brūniem plankumiem un galviņas apakšpuse ir ar melnu vidu?


ekologs 08.septembris, 18:11

Pūkmuša (Hemipenthes maura).


Ziemelmeita 08.septembris, 18:04

100% neapgalvoju, ka zvīņainā sīkstene, izskatās, ka celms dedzis un sauss, tāpēc tāda doma. Tīģeru sīkstenes var meklēt vasaras sākumā pie Stāvā krasta vecupem.


ekologs 08.septembris, 18:04

Šī arī Calathus cinctus.


ekologs 08.septembris, 18:04

Marek, tikko pievienoju vāl vienu šī īpatņa novērojumu. Izskatās, ka Tev taisnība, būs vien Calathus cinctus :) Vienīgi sugu izvēlnē tādas nav.


Lemmus 08.septembris, 17:50

Paldies,Edgar!


zemesbite 08.septembris, 16:48

Paldies, Uģi!


zemesbite 08.septembris, 16:41

Paldies, Marek!


guta7 08.septembris, 16:22

Paldies, Astra, par komentāru. Varētu būts arī tā, ka tā ir zvīņainā sīkstene. Šī sēne bija uz izskalota celma, tāpēc sliecos domāt, ka varētu būt tīģeru sīkstene, jo turpat netālu Gaujas ieteka jūrā. Būs jābrauc ievākt paraudziņu.


Ziemelmeita 08.septembris, 14:35

Vai drīzāk nav zvīńainā sīkstene? Tīgeru sīkstene jāmeklē mitrās vietās uz piemirkušām lapu koku kritalām.


IlzeP 08.septembris, 13:47

Hmm, biju domājusi, ka pēc profilu apvienošanas var.


roosaluristaja 08.septembris, 11:57

Visnotaļ ticama versija


Sarmīte 08.septembris, 11:15

Redzams gredzens uz kājas.


Bekuvecis 08.septembris, 09:25

Izņēmuma gadījums. Tīģeru sīkstenes lielā pārsvarā aug maijā-jūnjā (g/k uz izmirkušām kritalām) , paretam ap jūlija/augusta miju (tad arī uz mitriem celmiem/stumbeņiem).


Ivars Leimanis 08.septembris, 08:49

Fū, tomer neesmu tāds ... Nevaru pats nolabot savus vecos ziņojumus, jo tie ir no veca profila ieziņoti.


adata 08.septembris, 07:56

Šīm būs oranži augļķermeņi, līdzīgajām vāles/apkaklītes būs balti (šādā agrā augļķermeņu stadijā).


adata 08.septembris, 07:50

Maldinošā /krāterformas šādā stadijā augļķermeņi ir oranži, līdzīgajām vāles/apkaklītes pilienītēm - šādā stadijā būs balti augļķermeņi.


adata 08.septembris, 07:41

Gada staipeknis.


ekologs 07.septembris, 21:57

Nicrophorus vespilloides tā nebūs, taustekļu gali gaiši. Šī, manuprāt, ir Nicrophorus investigator.


Waldis666 06.septembris, 20:47

FB Mikologu grupā apstiprināja, ka daudzzaru pterula.


nekovārnis 06.septembris, 20:19

Paldies Valda un Ilze! Samulsināja sarkanīgais kāts.


dziedava 06.septembris, 17:53

Jauki, Renāt, tiks saglabāts :)


adata 06.septembris, 17:08

Nevar izslēgt tīģerkrāsas pārslainīti.


Amanda 06.septembris, 17:00

Kukaiņu piekūns


Ziemelmeita 06.septembris, 16:59

Otrais foto pēc dažām stundām karstā mašīnā. Veidojas tumši brūnas bumbiņas uz oranžas kājiņas. Izskatās, ka būs papagaiļu pumpurīte.


adata 06.septembris, 16:58

Vai šī nevar būt kokvilnas antrodija?


meža_meita 06.septembris, 15:35

Šeit būs henotopši vai Mycocalicium subtitle, jāskatās vai askiem ir kanāls, ja ir, tad kāds. Piesakos pie parauga :)


Kiwi 06.septembris, 14:39

Paldies, Uģi!


Vīksna 06.septembris, 12:55

Latvijā 3 sprigaņu sugas. Šī izskatās pēc sīkziedu, arī ievazāta. Vēl dzelteniem lielākiem ziediem meža sprigane, bet puķu spriganei sārti un sarkanīgi ziedi.


ekologs 06.septembris, 09:28

Kapračvabole (Nicrophorus vespilloides).


Mari 05.septembris, 20:43

Varbūt A.affinis?


Amanda 05.septembris, 19:42

Lauku balodis


Amanda 05.septembris, 19:41

Mazais ērglis


Amanda 05.septembris, 19:37

Meža pūce


IlzeP 05.septembris, 18:52

Paldies par ziņu!


Ziemelmeita 05.septembris, 18:21

Paldies, Julita! Labi, ka paņēmu paraugu, varēšu mikroskopēt un tikt līdz sugai. Tikai kad tagad sanāks, gan nezinu, bet izskatās nobriedis, jau ņemot putēja.


dziedava 05.septembris, 16:08

Tās izskatās jaunas sprodzītes. Sudrabainajai cilindrītei ir gļota ap melnu diegveida kājiņu, bet jaunai sprodzītei visa kājiņa ir balta. Vēl sprodzītēm raksturīgi, ka vālītes apakšpuse ir platāka nekā augšpuse


kamene 05.septembris, 15:27

Paldies, Ilze! Man arī tā likās.


Putnu_Būris 05.septembris, 15:23

Pārbaudīju, jā datums ir pareizs.


dziedava 05.septembris, 15:22

Gļotsēnes paraugā nebija, bet pilns ar nagliņķērpjiem vai līdzīgiem sīkumiem, kaut kas smuks trāpījās arī mikroskopijā. Ja droši zināms, ka tas tomēr nav ķērpis, var mainīt grupu uz nezināms (gļotsēne tā droši nav). Paraugu varu nodot ķērpju interesentiem, ja kādu tie sīkumiņi interesē, sabildēt visus gan nav laika.


Amanda 05.septembris, 11:35

Mājas strazds


Ginta 05.septembris, 09:53

Šoreiz Merlins nebūs pie vainas.


andrisb 04.septembris, 22:27

Paldies noteicējiem!


Ziemelmeita 04.septembris, 20:21

Paldies,Dmitry! Nomainīju sugu.


anthicus 04.septembris, 20:19

Bradybaena fruticum. Lūdzu mainīt sugas nosaukumu.


mufunja 04.septembris, 18:20

Paldies Julita.


dziedava 04.septembris, 17:53

Jā, visticamāk!


adata 04.septembris, 17:22

Zilzaļā hlorociborija.


Rallus 04.septembris, 17:13

Tītiņi vēl pa kādam droši vien slapstās zaru kaudzēs vai krūmu biežņās. Taču nav skaļi. Mazie dzeņi sauc ik dienu. Merlin lietotne dzirdētu mazo dzeni kļūdaini piedāvāja kā tītiņu. Teiktu, ka mazais dzenis, ja nav redzēts vizuāli tītiņš.


mufunja 04.septembris, 17:10

Julita, varbūt Cukurīte, sūnu ?


Ginta 04.septembris, 16:21

Droši vien, ka nav droši. Iepriekš nav bijis ne viens, ne otrs. Varbūt labāk nomainīt sugu.


dziedava 04.septembris, 14:50

Plazmodijs ir lielā plantācijā, būtu gan interesanti, par ko izaug, drīzāk minētu, ka tas ir kas cits, bet nu kas zina. Gludajam ragansviestam attīstību nav gadījies vērot.


dziedava 04.septembris, 14:25

Jā, tas tiesa, arī citām sugām novērots, ka mainās kājiņas un augļķermeņa garums, ja sanāk nokarāties.


guta7 04.septembris, 13:31

Saprotu, ka mēdz būt visādi, tāpēc ieliku dabas datos uzreiz, novērojuma vietā un laikā.


meža_meita 04.septembris, 12:45

Nav kolēmas


adata 04.septembris, 12:25

Vienkārši nav jau daudz variantu, kas cits tur blakām varētu augt! ( Lai gan uz tādu vien pārliecību nevar paļauties.) Drīz jau varēšu ar sporām uz tirgu braukt! Citādo izskatu skaidroju ar to, ka šis eksemplārs atradās uz mēsla tā kā vertikālā plaknē, līdz ar to mazliet nostiepās, citi atkal vairāk horizontālā plaknē guļ/sēž. Tagad skaidrs, ka kājiņu reizēm var labi saskatīt.


LauraG 04.septembris, 11:08

Paldies, izlaboju!


IlzeP 04.septembris, 10:32

Vai droši, ka tītiņš, nevis mazais dzenis, kas rudenī bieži klaigā?


IlzeP 04.septembris, 10:26

Pagaidām nomainu uz nenoteiktu sēni.


Bekuvecis 04.septembris, 10:01

Ka divās vietās, sapratu! :) Runa ir tieši par šo te un par prakt. turpat esošo lavandas vālenes novērojumu. Koordinātu skaitļi neko nemaina - precīzi atbilst kartē iezīmētajai vietai. Aizdoma paliek: vai kādu traucējošu faktoru dēļ koordinātu mērījumi nav "aizbraukuši" par 100+ metriem, tā radot veselu divu "dubultatradņu" iespaidu. Parasti gan šādas nobīdes nepārsniedz dažus desmitus metru, bet kas zina... Ja atradīsies laiks, aiziešu papētīt situāciju uz vietas.


dziedava 04.septembris, 09:00

Tas ir ārkārtīgi interesanti! :) Ka var tā pavērot un redzēt dažādas izpausmes. Kad tā vēro, tad vēlāk jau pa gabalu jebkurā stadijā ir skaidrs - ā, tā ir tā :), kamēr vienreiz (vai nevienreiz) redzējušais mēra un mikroskopē, kamēr nonāk pie tā paša secinājuma. :)


guta7 04.septembris, 08:14

Zaļo stikleni atradu 2 vietās, katru savā ceļa pusē.Te precīzas koordinātes. 57.1589361667, 24.8243866667 un 57.16211, 24.82253


adata 04.septembris, 07:43

Julita, pievienoju foto pēdējam pēc diennakts. Man izskatās tāds pats.


Ivars Leimanis 04.septembris, 06:49

Paldies par labojumiem!


Ivars Leimanis 04.septembris, 06:49

Tāpēc, ka esmu aptaurēts ... Aizmirsu, ka savus novērojumus pats varu koriģēt, ja sugas nosaukums jau ir datu bāzē.


ekologs 03.septembris, 23:08

Paldies, Marek!


ekologs 03.septembris, 22:39

Labs! Paldies, Uģi! :)


Vīksna 03.septembris, 22:37

Paldies !


Vīksna 03.septembris, 22:36

Paldies !


CerambyX 03.septembris, 22:33

Siseņus skaitās, ka šādi apskādē sēne Entomophaga grylli, bet nezinu vai ir arī vēl kādi citi alternatīvi varianti


Ziemelmeita 03.septembris, 22:31

Paldies,Uģi!


dziedava 03.septembris, 22:26

Norvēģijas eksperts Edvīns Johannesens arī atbalsta D.cinereum versiju :)


CerambyX 03.septembris, 22:23

Domāju, ka ir Xanthia (=Cirrhia) ocellaris - spārnu gali nosmailoti, nierveida plankumam viena malā izteikti balts plankumiņš, spārnu joslojums arī sakrīt. Līdzīgākā suga skaitās Xanthia (=Cirrhia) gilvago, bet tā brūnāka/raibāka, spārnu gali nav tik smaili, baltais plankums parasti nav izteikts u.c. Joprojām reta suga - pirmo reizi konstatēta šķiet tikai 2012. gadā.


ekologs 03.septembris, 22:01

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Āda melnā krāsā un tumši, tumši brūni mati ar zeltainiem galiem.


Amanda 03.septembris, 21:18

Pelēkais mušķērājs


Bekuvecis 03.septembris, 21:16

Šī lavandas vālenes atradne praktiski sakrīt ar 17 min iepriekš novēroto zaļās stiklenes atradni - tāda gandrīz fantastiska sagadīšanās! Viena šāda abu dižretumu "dubultatradne" jau vairākus gadus ir labi zināma 100+ metrus uz dienvidrietumiem. Vai tiešām šajā mazajā zemes pleķītī ir veselas divas tādas "dubultatradnes", vai arī koordinātes šoreiz ir noteiktas ar 100+ metru lielu kļūdu?


Amanda 03.septembris, 21:08

Baltvēderis


Bekuvecis 03.septembris, 20:58

Tiešām "izskatās pēc". Varbūt ir arī. Kas gan cits koraļļveidīgs varētu augt uz priedes stumbeņa?!


Bekuvecis 03.septembris, 20:54

Par noteikšanas pareizību neņemos spriest - nav mans lauciņš. Taču Dabas muzeja askusēņu sarakstā (izveidots darba kartībā, nav publicēts) tāda suga nefigurē.


Bekuvecis 03.septembris, 20:48

Šīs miglu bildes nekādi neapliecina, ka tā būtu ārkārtīgi retā dzeltenā mušmire.


Bekuvecis 03.septembris, 20:41

Jā, vnk rūgta ir arī zilkāta vēršmēlene, taču rūgtā vēršmēlene ir brrriesmīgi rūgta!


IlzeP 03.septembris, 20:02

Kāpēc Tu to nevarēji izdarīt pats?


IlzeP 03.septembris, 19:58

Man arī izskatās pēc svečtursēnes


megemege 03.septembris, 19:47

Papildināju galeriju ar jaunām bildēm. Sudrabainā cilindrīte pēc ~ 12 stundām.


ekologs 03.septembris, 19:43

Uģi, Marek, vajag slēdzienu:) Skatos te uz līdzīgajiem, piemēram, Hydraecia micacea, bet mierā neliek Xanthia ocellaris. Ko damājat?


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:35

Somenīte (nenoteikta)


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:31

Jālabo uz "Somenīte (nenoteikta)".


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:29

Šī arī, droši vien, Millera somenīte.


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:22

Šī arī, ticamāk, ka Millera somenīte.


Ivars Leimanis 03.septembris, 18:19

Administratori, lūdzu nomainam šo uz Millera somenīti!


dziedava 03.septembris, 18:13

Katrā ziņā ļoti interesanti :). Jāsaglabā noteikti. Varbūt izdodas noteikt vēlāk. Kā Vija saka - tagad paraudziņš jāliek atpūsties ;))


Mari 03.septembris, 17:55

Julita, es tiešām nezinu ko teikt, jā, galviņa dzeltena , kājiņa resna un balta, vienīgi pie galviņas pāriet dzeltenīgā tonī. Sporas mērītas 1000x palielinājumā ( viena lineāla iedaļa atbilst 1mkm), pārmērīju pie 630x palielinājuma, sanāca 7 un 7,5 iedaļas, šādā palielinājumā iedaļas vērtība ir 1,6, sareizinot sanāk tie paši 11,2 un 12 mkm. Nu varbūt šoreiz šī gļotsēne jāatstāj krājumā kā nenoteikta, vai kā potenciāla P.melleum ar piebildi, ka sporas par lielu :)


IlzeP 03.septembris, 17:21

Kāds sēņu zinātājs varētu nokomentēt, vai šī ir pareizi noteikta un vai Latvijā jau ir bijusi zināma.


dziedava 03.septembris, 16:55

Varbūt lampīte. Vajag paraugu.


dziedava 03.septembris, 16:38

Nu tā, Jāni, par vēlu sāki, palaidi savu lielo iespēju atklāt jaunu sugu garām. Būs jāmeklē cita, vēl neviena Latvijā neatrasta :))


shauttra 03.septembris, 16:31

Paldies! Jā, pāris nedēļas veca, nopļauta mauriņa zāles čupa. Trakākais, ka pagājusogad es arī to tur redzēju :D


adata 03.septembris, 16:02

Apsveicu! Arī kādā mēslu/komposta kaudzē? Var atpazīt.


adata 03.septembris, 15:56

Vērošu, ievākšu paraugu.


dziedava 03.septembris, 15:31

Jā, mezgli redzami lieliski, un tie ir lieli. Tai būtu jābūt P.melleum. Vienā grāmatā teikts: "In its typical expression, Physarum melleum can be identified by the combination of a bright yellow sporotheca on a stout, white stalk." Ja galviņa tiešām ir spilgti dzeltena (nevis pārgaismota, piemēram), un kāja balta, tad tai būtu jābūt, bet sporām būtu jābūt 7,5-10 mkm. Ar sporu izmēriem nekas nevar būt sajaukts? Kalibrācija, mērīts ne tajā palielinājumā vai kā tml?!


Mari 03.septembris, 14:40

Vismaz vienam augļķermenim izveidojušās galviņā "pumpas", (saauguši vairāki kopā?) Vienam no izaugumiem bija noplīsis gabaliņš labi atsedzot baltos mezglus. Izmisīgi domāju kā lai aizrušinās līdz kolumellai, ja tāda ir, ļoti jau sīki tie augļķermenīši :)


dziedava 03.septembris, 13:10

Trakums šogad ar tām gļotsēnēm. Varētu noteikt gan savu, gan šo atradumu, ja vien sporas atbilstu. ;) Bet neatbilst. Šim kapilīcija mezgli pilnīgi balti vai iedzelteni? Galviņa sanāk dzeltena? Un kājiņa augšā dzeltena un apakšā balta? Varbūt ir iespējams tam pusizjukušajam noskaidrot, vai/kāda ir kolumella kājiņas galā?


Martins 03.septembris, 12:55

Jā, domāju, ka šis eksemplārs ir cietis no saules, jo sēne aug stumbram D pusē - saule un karstums tur ir pat šajā mitrajā vasarā.


Mari 03.septembris, 11:25

Pievienoju vēl pāris sporu foto. Cītīgi tās pārmērīju, intervāls sanāk 11-12 mkm; šķiet, ka adatiņas vienā sporas pusē ir vairāk un tā pusīte arī izskatās tumšāka.


Osis 03.septembris, 11:08

Paldies Artur!


dziedava 03.septembris, 10:53

Sarežģīts gadījums. A.Kunts (Kuhnt) savā 2024. gada grāmatā raksta, ka pašreiz dominējošais Ophiotheca chrysosperma apraksts atbilst O.wrightii oriģinālajam aprakstam, kas aug uz beigtas koksnes un kapilīcijs ir ar garām adatiņām. Bet O.chrysosperma kapilīcijs ir ar īsām adatiņām un atbilst augšanai uz dzīviem kokiem. Šobrīd O.wrightii skaitās O.chrysosperma sinonīms. Latvijā esam atraduši uz kritalas ar garām adatiņām, bet uz dzīviem kokiem šis ir jau otrais atradums ar īsām adatiņām, tāpēc man abas sugas gribas nošķirt, jo atšķiras gan substrāts, gan mikroskopija. Tāpēc šim kā pagaidu nosauku lieku Ophiotheca cf. chrysosperma, cerot, ka zinātnieki beidzot sadalīs šīs sugas ar kārtīgiem aprakstiem un nosaukumiem, un tad varēs arī šiem novērojumiem ielabot.


dziedava 03.septembris, 09:41

Tās garās pēdējās jau nepavisam pēc aplocītes neizskatās, interesanti būs redzēt attīstību.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts