Aktīvie lietotāji: 334 Šodien ievadītie novērojumi: 49 Kopējais novērojumu skaits: 2269004
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kas jauns Latvijas Dabas fonda tiešraidēs?
Pievienots 2021-05-07 12:44:43

Melnās klijas Kurzemē

Abi pāra putni Golda un Grejs, kas šeit saimniekoja arī pagājušajā gadā, atgriezās 12. aprīlī un uzreiz ķērās pie aktīvas ligzdas atjaunošanas un pārošanās. Kā jau melnajām klijām raksturīgi, ligzda tika greznota ar interesantiem priekšmetiem un materiāliem: plēvēm, cigarešu paciņu driskām, alus pudeļu etiķetēm, putuplastu utt. (video).


Grejs uz ligzdu atnes putuplastu 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Golda izgreznojusi ligzdu ar Tērvetes alus etiķeti 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Golda un Grejs ir stilīgs pārītis, kas ik pa laikam ieknābā viens otru un strīdas par dīvaino uz ligzdu atnesto priekšmetu pareizo atrašanās vietu. Parasti gan tas beidzas ar to, ka mātītei pieder pēdējais vārds – viņa vienalga izdara pa savam un Grejs piekāpjas. Olas mātīte izdēja ar trīs dienu intervālu: 20., 23. un 26. aprīlī.


Arī šajā ligzdā šopavasar pavisam nemīlīgi laikapstākļi – Golda tikko izdējusi trešo olu 26.04.2021.
Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pārsteidzošie notikumi Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Kopš tēviņa Raimja pazušanas 27. martā jūras ērgļu ligzdā Durbē risinājās vēl neredzēti un satraucoši notikumi. Tie pulcēja ļoti daudz skatītāju (26. aprīlī tiešraidi YouTube bija skatījušies 31 657 cilvēki), un informācijas par tiem gan presē, gan Dabasdatos ir bijis ļoti daudz. Šajā rakstā būs tikai īss kopsavilkums.

Forumā ir apkopotas saites uz rakstiem par šo tēmu. Visticamāk, kopš 8. aprīļa Mildai palīdzēja sargāt teritoriju un arī sildīt olas tēviņš, kurš forumā tika saukts par Čipu savas čiepstošās balss dēļ. Ja pirmajās dienās Čips olas tikai sargāja, tad sākot ar 14. aprīli viņš sāka tās arī perēt, turklāt Milda diezgan bieži viņu arī atstāja nakts dežūrā. Neskatoties uz to, ka pieaugušie putni vairākkārt olas bija atstājuši bez sildīšanas vairāk nekā piecas stundas, ļoti daudziem skatītājiem un arī speciālistiem par pārsteigumu 21. aprīlī izšķīlās pirmais mazulis, savukārt 24. aprīlī izšķīlās vēl viens. Lai arī pirmā cāļa šķilšanās dienas vakarā Čips uz ligzdu atnesa putna kāju un nākošajā dienā arī zivi, pārtikas bija nepietiekami, lai izbarotu visu ģimeni.


Milda ar mazuļiem 25.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. aprīlī teritorijā bija vēl kāds svešinieks, un abi saimnieki bija ļoti nervozi, turklāt viņu starpā izcēlās nesaskaņas ēdiena dēļ un tā rezultātā viņi apēda visu ligzdā palikušo pārtiku. Nākošajā rītā, kas bija ļoti auksts kā jau šajā pavasarī, Milda agri aizlidoja no ligzdas, savukārt pēc apmēram 40 minūtēm ligzdā ielidoja Čips, taču cāļi netika sildīti un tie nosala. Milda atgriezās ligzdā un apēda mazuļus, ieklausījās trešajā olā un turpināja to periodiski sildīt. 27. aprīlī svešs jūras ērglis ar dažiem melniem pleķiem astes galā apēda trešo olu. Dažas dienas vēlāk šis pats ērglis ieradās ligzdā un tam bija savainota kreisā kāja. Audžutēvs Čips kopš 30. aprīļa vairs ligzdā netika manīts, toties 3. maijā ērglim ar savainoto kāju ligzdā piebiedrojās Milda.

Jānis Ķuze komentē: "Par to, ko 26. aprīlī vērojām Durbes ligzdā, īsumā var teikt – daba ir daba. Izšķirīgais faktors šādam iznākumam bija barības trūkums. Normāli šādos apstākļos – kad ir tikko izšķīlušies cāļi, tēviņam ik pēc dažām stundām būtu jānes uz ligzdu barība. Pagājušajā gadā mēs varējām vērot, ka ligzda bija burtiski nokrauta ar zivīm. Jaunajam tēviņam instinkts nav bijis tik spēcīgs, līdz ar to barības nešana bija fragmentāra un nepietiekama. Līdz ar to arī mainījās mātītes uzvedība, un viņa atstāja ligzdu un mazuļus. Tad, kad mazulis ar kustībām un skaņām vairs neizrāda dzīvības pazīmes, mātītei tas pārvēršas par barību, un ir pilnīgi normāli, ka bojā gājušie mazuļi tiek apēsti. Būtiski ir tas, ka ir izdzīvojusi mātīte – daba nevar atļauties ziedot pieaugušu, veselu un vairoties spējīgu putnu ligzdošanas sezonai ar vājām izredzēm būt sekmīgai. Šobrīd ceram, ka mātīte turpinās uzturēties šajā teritorijā, izveidos jaunu pāri un nākamgad ligzdos sekmīgi."

Vistu vanagi Rīgā

Daudziem skatītājiem par pārsteigumu 17. aprīlī vistu vanagu ligzdā mātīte H21 izdēja pirmo olu. Izbrīnu radīja tas, ka putni ir nepieauguši – abi šķīlušies pagājušajā pavasarī, turklāt to sarūpētais dējums ir ļoti vēls.


Mātīte ar gredzenu H21 izdējusi pirmo olu 17.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Imants Jakovļevs komentēja, ka jaunie putni parasti uzsāk ligzdot vēlāk sezonā, bet tomēr dīvaini, ka tēviņš nenesa zarus un nepušķoja ligzdu. Martā, kad riesto un teritorijas dala vecie, pieredzējušie vanagi, jaunos parasti padzen no labākajām teritorijām. Marta pašās beigās un aprīlī, kad vecie putni sāk perēt un apgādāt mātītes ar barību, jaunajiem ir iespēja uzsākt ligzdot neaizņemtajās ligzdās perifērijās. Nākamās olas tika izdētas 19. un 22. aprīlī. Pārsvarā olas sildīja mātīte, savukārt tēviņš viņu apgādāja ar ēdienu, ko nodeva kaut kur ārpus ligzdas un, kamēr viņa pusdienoja, sargāja olas. 22. aprīlī tēviņš pirmo reizi uzgulās uz olām un perēja tās.


Vistu vanagu ģimene 26.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc olu izdēšanas iestājās vienmuļais perēšanas periods. Neskatoties uz to, ka šī abiem putniem ir pirmā ligzdošana, tie viens otru nomainīja ļoti raiti un saskaņoti. Piedāvāju noskatīties divus interesantus video: vienu ikdienas ainiņu ligzdā un otru uzjautrinošu video, kā vējš gandrīz nopūš perētāju no olām.

Zivjērgļi Kurzemē

12. aprīlī atgriezās ligzdas saimniece Vita, un Teo to lutināja ar gardām zivīm, "masēja tai muguru" un, protams, nodarbojās ar olu ražošanu. Visiem līdzjutējiem gan uz tām bija krietni jāgaida, jo mātīte pirmo izdēja tikai 24. aprīlī, tieši tajā pašā datumā kā pagājušo gadu. Nākošās divas olas tika izdētas 27. un 30. aprīlī.


Vita izdēj pirmo olu 24.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Salīdzinot ar pērno gadu, abi putni saprotas daudz labāk un perēšanas pienākumus sadala harmoniskāk. Vita ir salīdzinoši mierīgāka, taču arī šogad diezgan bieži viņa saskata kādas briesmas, aizlido no ligzdas, un olas tiek atstātas uz īsu mirkli vienas (video).


Arī zivjērgļu ligzdā šogad auksti 25.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Interesanti, ka Latvijā gredzenota zivjērgļu mātīte ar gredzenu 3AO ligzdo ar kameru aprīkotā ligzdā Polijā un visas trīs olas izdēja precīzi tajos pašos datumos, kad Vita. Šo tiešraidi varat skatīties šeit, forums latviski

Melnie stārķi Siguldas novadā

Melnā stārķa tēviņš, kas apmeklēja ligzdu aprīļa pirmajā pusē, turpināja priecēt skatītājus ar darbošanos ligzdā. Parasti goris atlidoja rīta pusē, aktīvi nesa zarus un sūnas, paplašinot un uzlabojot ligzdu, savukārt vakarpusē atlidoja atpūsties pēc dienas gaitām un arī diezgan bieži palika ligzdā pa nakti. Mātīte, kas uz neilgu mirkli bija ielidojusi ligzdā 12. aprīlī, vairs kamerā netika manīta. Aprīļa beigās un maija sākumā dažas reizes vientuļā tēviņa uzvedība liecināja, ka, iespējams, teritorijā ir vēl kāds putns. Skraidīja iekšā un ārā no ligzdas, dziedāja un aicināja, taču tikai 2. maija pusdienlaikā ligzdā ielidoja vēl viens goris, turklāt mātīte.


Vientuļais tēviņš beidzot sagaidīja sirdsdāmu 02.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Nākamajās dienās ligzdā varēja vērot skaistu divu goru ģimenes dzīvi ar aktīvu pārošanos, uzmanības apliecinājumiem un cītīgu ligzdas kārtošanu un uzlabošanu. Ģimenes idilli izjauca kautiņš starp diviem putniem ligzdā 5. maija vakarā.

Vai šajā sezonā vēl ir iespējama veiksmīga ligzdošana, varat izlasīt ornitologa Māra Strazda komentārā.

Baltie stārķi Tukuma novadā

15. aprīļa naktī mātīte, kurai balsojumā tika dots vārds Fāze (tēviņam – Volts), izdēja pirmo olu, taču cīņas par ligzdošanas teritoriju, kas jau iepriekš bija notikušas, turpinājās, un konkurente šo olu izmeta no ligzdas. Nākošās olas tika izdētas ar divu diennakšu intervālu: 16., 18., 20., 22. un 24. aprīlī. 21. aprīlī mirklī, kad ligzdā bija trīs olas un tās perēja tēviņš, ieradās svešā mātīte. Pārsteidzoši, ka tēviņš ļāva tai saimniekot ligzdā un pēc mirkļa arī aizlidoja, atstājot to vienu pašu ar olām. Viņa gan mēģināja tās knābāt, apklāt ar sienu un vienu no olām aiznesa tuvu ligzdas malai, bet ligzdas saimnieki pēc kāda laika atgriezās un vēlāk to ieripināja atpakaļ pie pārējām (video).


Svešā mātīte mēģina izmest olu no ligzdas 21.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Savstarpējās cīņas par šo ligzdu un teritoriju turpinājās, un 24. aprīlī vienlaicīgi kadrā tika manīti četri baltie stārķi. Ļoti bieži putnam, kas atlidoja uz ligzdu, pa pēdām sekoja vēl viens. Šī kamera šobrīd ir vienīgā LDF kamera ar nakts redzamību, tāpēc skatītājiem ir iespēja uzzināt daudz jauna par balto stārķu nakts gaitām. Izrādās tie ir diezgan aktīvi arī naktī, mēdz gan aizlidot un atlidot, gan pāroties, gan vienkārši mainīt pozas ligzdā tumšajā diennakts laikā.


Balto stārķu ģimene 30.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļi Slīterē

Silvas un Slītera ligzdā viss ritēja bez lielām pārmaiņām, abi putni ik pa laikam apmeklēja ligzdu, turpināja to labiekārtot, bet bija arī dienas, kad ligzdā bija kluss un tukšs. 12. aprīlī ligzdas tuvumā bija vēl viens pieaudzis jūras ērglis – visticamāk mātīte, jo konfliktā iesaistījās tieši Silva (video). 19. aprīlī abi putni bija redzami ne tikai šajā kamerā, bet arī netālu esošajā mākslīgajā ligzdā, pie kuras ir automātiskā fotokamera. Tur šīs ligzdas saimnieki bija redzami arī maija sākumā: 2. maijā piefiksēts Slīters, savukārt 4. maijā valsts svētkus tur svinējusi Silva.


Slīters un Silva mākslīgajā ligzdā, kas atrodas netālu no kameras ligzdas, 19.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ik pa laikam te iemaldījās arī kāds ciemiņš. Tā 15. aprīlī ligzdu apmeklēja pavisam jauns jūras ērglis, savukārt 4. maijā pie ligzdas bija vienlaicīgi gan Slīters, gan nepieaudzis putns, gan svešs pieaudzis jūras ērglis. 5. maijā saimnieki ligzdu neapmeklēja, bet bija atlidojis svešs pieaudzis jūras ērglis.


Pavisam jauns un raibs jūras ērgļu jaunulis ciemojas Slīteres ligzdā 15.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Mazo ērgļu kameras

Abi pāra putni ligzdā bērzā pirmo reizi kopā redzēti 16. aprīlī. 28. aprīlī tēviņš pirmo reizi uz ligzdu atnesa barību, savukārt 4. maija valsts svētkus viņi nosvinēja ar pirmās olas izdēšanu.


Tēviņš atnes uz ligzdu cienastu savai sirdsdāmai 01.05.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lai arī iepriekš var nojaust, ka ligzdas eglē teritorijā uzturas abi pāra putni, tikai 14. aprīlī tie bija vienlaikus redzami ligzdā. Vērīgākie forumieši ir izpētījuši, ka mātīte ir tā pati, kas te ligzdoja arī iepriekš, taču tēviņš šogad ir cits. Diemžēl putni nav gredzenoti, un tāpēc ar simtprocentīgu pārliecību to nevar apgalvot. 26. aprīlī mātīte izdēja pirmo olu. Tēviņš Andris21 regulāri piegādāja barību perējošajai mātītei Annai un, kamēr viņa pusdienoja ārpus ligzdas, uzraudzīja un perēja vienīgo olu.


Mātīte Anna un pirmā ola 27.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zemūdens kamera Līgatnē

Aprīļa otrajā pusē Līgatnes upē lielāku un mazāku zemūdens iemītnieku aktivitāte pieauga, un ik pa laikam kādu varēja pamanīt kameras redzamības zonā (video 1, video 2). 


Nēģis Līgatnes upes kamerā 20.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-05-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Parus major - 2025-12-15 finesse
Larus argentatus - 2025-12-15 finesse
Corvus corone cornix - 2025-12-15 finesse
Corvus corone cornix - 2025-12-15 finesse
Buteo buteo - 2025-12-15 Ziemelmeita
Lanius excubitor - 2025-12-15 megemege
Dendrocopos major - 2025-12-15 finesse
Nezināms
Ignotus
@ sindi
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 15.decembris, 08:40

Atlanta pazīmes, tajā skaitā "T", domātas tikai putniem.


ekologs 15.decembris, 07:23

Jā, strupaste. Manuprāt, tumšā strupaste (Microtus agrestis).


IlzeP 14.decembris, 17:51

Strupaste?


IlzeP 14.decembris, 17:39

Vai nav jūras ērglis?


gunitak 14.decembris, 17:19

Rāceņu baltenis.


Amnis77 14.decembris, 11:45

Uzvedība ligzdotājam, Ilze. Viņi šeit vairojas!!!


adata 14.decembris, 10:42

Jautājums Julitai, vai augu vālenītes var būt gan dzeltenu, gan baltu plazmodiju?


Vīksna 14.decembris, 00:52

Paldies !


IlzeP 13.decembris, 13:23

Visi līdz martam dabasdati.lv esošie Selatosomus nigricornis ir veiksmīgi pārmigrējuši uz dabasdati.ornitho.lv kā Paraphotistus nigricornis - acīmredzot, mēs ar Kirilu (Cyril) no Biolovision ar šo kaut kad jau esam tikuši skaidrībā. Domāju, ka šeit nav lielas jēgas vairs mainīt.


nekovārnis 13.decembris, 08:36

Paraphotistus nigricornis izskatās tas pats kas Selatosomus nigricornis. Šobrīd Dabasdatos abi. Ja pareizi sapratu Selatosomus nigricornis ir sinonīms un pareizi Paraphotistus nigricornis. Vismaz ornitho derētu apvienot.


dziedava 12.decembris, 18:53

4. foto pa labi tumšās ap caurumu ir spuraingreizā pilienīte, bet pa kreisi dzeltenīgā ir daudzveidīgā pilienīte (viņas tiešām mēdz augt kopā). Bet laikam te domāta ir daudzveidīgā.


dziedava 12.decembris, 17:00

No vienas puses daudzveidīgajai ir tendence būt daudzveidīgai, bet no otras, var tiešām palīdzēt arī laika apstākļi.


Mary1979 12.decembris, 15:31

Novērots ceļa malā uz liepas


dziedava 12.decembris, 11:36

Paldies! :)


Mari 12.decembris, 11:05

1.,2., 3. foto tapuši dabā 29.okt., pārējie foto no mājas paraudziņa: ceturtais - 30. okt., piektais - 1. nov.; pārējie 5.nov. Attīstījās plastmasas kastītē uz mitras salvetes.


dziedava 12.decembris, 09:51

Kad ir bildēta kura bilde? Tās izmaiņas bija pāris dienu laikā no 29. oktobra, un vai nobrieda dabā vai mājās?


dziedava 11.decembris, 22:14

Piekrītu noteiktajai sugai! Sporas identiskas, izvilku arī Vijas paraugu, saliku kopā, tik līdzīgi, pat uz tādām pašām sūnām aug, ka gandrīz sajaucu, kurš ir kurš :D


adata 11.decembris, 20:57

Un tas plazmodijs, tiešām tāds Mmmm!


adata 11.decembris, 20:54

Apsveicu! Jau atkārtošos, bet Maritai novērojumi tādi "pabeigti", noslēgti, no sākuma līdz galam. Patīkami, pamācoši, pārskatāmi!


Mari 11.decembris, 20:46

Oho, paldies Julita!! Šis gan ir pārsteigums! :))


dziedava 11.decembris, 20:42

Un kā nereti jaunos sugu aprakstos (aprakstīta 1967. gadā) minēts - plazmodijs nav zināms. bet Maritai, kā parasti, plazmodijs IR zināms! :))


dziedava 11.decembris, 20:37

Marita, apsveicu, Tev šogad izcili atradumi!!


dziedava 11.decembris, 20:33

Varētu būt mulsinoši, ka citas atradnes pasaulē ir uz dienvidiem, bet vismaz viena :)) ir arī Eiropā, Spānijā. gbif.org atradnes ir piejūras valstīs (nezinu, vai tam var būt nozīme, bet kāpēc ne). Bet esmu diezgan pārliecināta, jo, pirmkārt, sporas nelīdzinās nekam no man līdz šim Latvijā redzētām. Viena puse gaišāka ir pārliecinoši. Liels izmērs ir pārliecinoši. Tuvākās sugas, kam tā ir, izskatās pilnīgi citādāk. Diderma subincarnatum aprakstā ir minēta "netīra miesaskrāsa". Cik nu es no netīras miesas saprotu :D, te tāda varētu būt. Var būt arī košāk sarkanbrūna (un tāda dominē internetā), bet tas nav obligāti. Par Gliemežu olīti nosaucu, jo zinātniskā nosaukuma skaidrojumā ir uzsvērta līdzība ar miesaskrāsu. Tātad svarīgākais ir virsmas krāsa. Domāju, kas ir tāds "netīri" brūngans jeb brūngans ar plankumiem, un tad iedomājos Latvijas brūnos gliemežus. Dažiem toņi ir ļoti līdzīgi! Un gliemežu oliņas savukārt varētu būt līdzīgas šīs gļotsēnes kolumellām. Tā ka gliemežu olīte man šķiet ļoti piemērots nosaukums. :)) Ja arī ir dažas sīkas atšķirības no sugas apraksta (izmēri nedaudz, bet tikai nedaudz atšķiras), tad to var skaidrot ar to, ka mēs tomēr esam mazliet citur (suga aprakstīta Kalifornijā). Aprakstā arī minēts, ka aug uz trūdošām lapām, bet paraugā novēroju, ka auga uz sūnām, vai tuvu tām. Tas nav gluži tas pats, bet sugas, kas aug uz lapām, nereti aug arī sūnām, bet varbūt tāda pārliecība bija tikai mazā novērojumu skaita dēļ, jo internetā arī figurē foto ar šo sugu uz koksnes.


Ziemelmeita 11.decembris, 18:10

Paldies,Baiba!


dziedava 11.decembris, 17:55

Varbūt var pielikt foto? Vai foto nav? Jo oktobrī dzeltenais ragansviests ir ļoti reti. Ticamāks būtu dažādsporu ragansviests, ja dzeltens, jo tas aug tieši rudenī.


mufunja 11.decembris, 15:28

:):)


mufunja 11.decembris, 15:27

viņš nobriedis mājās un pārvērties par Dzeltenais ragansviests :)


kamene 11.decembris, 09:21

Paldies, Julita, par visiem ragansviestiem!


dziedava 11.decembris, 07:57

Šis arī nav Tas bēšais, kaut tonis nešaubīgi nav parastais baltais.


dziedava 11.decembris, 07:53

Bēšajam ir maza un bēšīga pakāje. Domāju, ka šis drīzāk agri savecējis baltais.


dziedava 11.decembris, 07:35

Apskatījos, jā, tā pati situācija, mums aug ne-pēcsniedzītes ar pēcsniedzīšu sporu izmēriem.


Ivars Leimanis 10.decembris, 23:58

https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/wp-content/uploads/2020/12/Lophocolea-heterophylla.pdf


Vīksna 10.decembris, 22:32

Paldies !


Osis 10.decembris, 18:37

Paldies Edgar!


ekologs 10.decembris, 17:00

Varētu būt kāds dumbrainis (Cyphon sp.).


Vīksna 10.decembris, 15:38

Paldies !


dziedava 10.decembris, 11:37

Un šim paraugs?


dziedava 10.decembris, 11:29

Šis paraugs nav saglabājies, kam sporas izmērīt? Būtu vērtīgi.


dziedava 10.decembris, 10:40

Tur no iekšām nespīd kas dzeltens?


dziedava 10.decembris, 10:32

Ļoti neparasts tonis. Priekš baltā pārāk tonēts. Priekš dzeltenā nav īsti Tas tonis. Es teiktu, ka tā ir kāda neparastāka varietāte


dziedava 10.decembris, 10:26

Pakāje izskatās rozīga. Plus oktobris un augšana uz vertikāla stumbra velk uz licentii


adata 10.decembris, 08:39

Paldies, Julita!


dziedava 10.decembris, 07:17

Ja darbojas zināmo sugu ietvaros, tad sanāk dzeltenais. Bet līdz galam tā sistemātika nav skaidra, un drīzāk jau jāgaida, kad šai grupai ķersies klāt DNS pētnieki, nevis jāmēģina "pa fikso" pašai jaunas sugas izdalīt no pazīmēm vien :))


Mary1979 10.decembris, 06:44

https://www.youtube.com/watch?v=-Hast6NBnTM


Mary1979 10.decembris, 06:43

https://www.youtube.com/watch?v=25-zw8qZ4J8


VijaS 09.decembris, 21:03

Nevar izslēgt tādu varbūtību. Bet parauga nav, nepārbaudīšu.


VijaS 09.decembris, 20:57

Nav parauga, neievācu.


VijaS 09.decembris, 20:52

Jā, piekrītu, visticamāk tā arī ir.


Vīksna 09.decembris, 20:48

Paldies !


VijaS 09.decembris, 20:39

Nē, netika ievākts.


dziedava 09.decembris, 17:43

Tā pirmā bilde!! Paradīzes mežs..


dziedava 09.decembris, 17:09

Kur tieši tas ir novērots? Man ir aizdomas, ka tur Rīgā nav tik skaists mežs kā izskatās foto.


dziedava 09.decembris, 13:22

Kāda gludā atliekas nevar būt?


dziedava 09.decembris, 13:18

Noteikt plazmodiju līdz sugai tomēr ir riskanti, turklāt sugai netipiskā laikā :)


dziedava 09.decembris, 13:04

Vai nevar būt paliekas no kāda gludā?


dziedava 09.decembris, 12:59

Pēc novērojuma laika (rudens) ticamāks ir gludais, kuru tādu pusjukušu no rūsganā pagrūti atšķirt


Amanda 09.decembris, 11:45

Meža pūce


dziedava 09.decembris, 11:40

Brūnbaltais ir sēne. Par sarkano pa gabalu nevar saprast, kas tas ir.


dziedava 09.decembris, 09:17

Sfagni, izskatās, ka varētu būt kāda interesanta suga, bet no plazmodija vien noteikt nav iespējams. Noteikti ne pārslainā cukurīte. Tā arī nav tādu purvainu vietu suga.


dziedava 09.decembris, 08:34

Izskatās gluda un spīdīga virsma, tad būtu jābūt gludo grupai, kas jāmikroskopē


dziedava 09.decembris, 08:20

Ļoti tumšas iekšas, nav rūsganā toņa. Rūsganā pakāje toties stīgo


dziedava 09.decembris, 08:16

Jautājums, vai šis nav dzeltenais..


Ivars Leimanis 08.decembris, 23:23

Vai Lophocolea heterophylla.


Ivars Leimanis 08.decembris, 22:39

Vairāk pēc Antrodia albida izskatās.


dziedava 08.decembris, 22:01

Kā es sasmējos - titulbilde kādai kriminālziņai :DD


adata 08.decembris, 21:45

Pirmajā attēlā noteikti ir šī. Pārējos att var ieziņot atsevišķā novērojuāmā kā citu pilienīti (vai izdzēst), jo tā ir savādāka, kā jau Julita teica.


dziedava 08.decembris, 21:14

Man ar tā bija pirmā doma, bet sporas atkal sanāk par lielu. Vai nesen nebija kas līdzīgs? Es šobrīd esmu pilnīgā sviestā :)), ātrumā neatceros, vai bija tāda pati situācija un kāds bija rezumē


dziedava 08.decembris, 20:26

Vai nevar būt savecējis dzeltenais? Sporas dikti lielas, iekšas dzeltenas. Kapilīcijs gan man atgādina licentii, bet ir tikai jūlija vidus un sporas tomēr izskatās apaļas un laikam gaišas?


dziedava 08.decembris, 20:04

Te vēl viens identiskās krāsās un visādi citādi dvīņubrālis, ar 2 gadu starpību, bet vieta druuuusku cita laikam: https://dabasdati.lv/lv/observation/c284216670c72575f2a916c1d03addda/


dziedava 08.decembris, 19:59

Šis man hipotētiski ietu uz licentii. Es te tagad spēlējos pa smilškasti, bet man vajag uzreiz ielikt hipotētiskajā kastītē, citādi es tajā simtu novērojumu haosā netikšu galā


dziedava 08.decembris, 19:42

Šim vajadzētu būt licentii. Papildus tam, ka oktobris (rufas tipiski ir agrā pavasarī), sporu masa ir tumšbrūna (ne sarkanbrūna kā rufai), pakāje plaši stīgo (rufa, šķiet, nestīgo, tāda gluda neliela apmalīte), bet vēl arī tās baltās "pūciņas". Riskēju minēt, ka tas baltais ir kapilīcijs, jo licentii parasti ir bagāts ar kapilīciju, ka pirmā brīdī tāds izjucis izskatās kā sapelējis, bet nav.


Mari 08.decembris, 19:38

Varbūt sirmā?


dziedava 08.decembris, 19:30

Ja šim būtu paraugs, tad būtu lieliski paskatīt, cik tādam sporas lielas.


dziedava 08.decembris, 19:29

Šis varētu būt tāds piemērs, kad sāk dzīvi uz koksnes un tad uzplešas virsū sūnai. Man izskatās, ka šai vajadzētu būt rufai, nu tāds sarkans. Pat divi perīdiji 2. foto no apakšas tīri pārliecinoši - dzeltenais plānais un tad pa virsu malā var redzēt tumšo.


dziedava 08.decembris, 19:25

Šis izskatās drīzāk savecējis. rufa arī nelabprāt aug uz augiem, resp., tā ir tāda koksnes suga un uz kādas sūnas uzlīdīs tikai tad, ja to nekādi nevarēs apiet plešanās procesā. dzeltenie savukārt labprāt aug uz sūnām.


dziedava 08.decembris, 18:48

Ja ir paraugs, var pārbaudīt, bet es domāju, ka flava


dziedava 08.decembris, 10:41

Un, salīdzinot ar iepriekšējo paraugu, kas bija rufa, te sporām tumšākās grupas ir vieglāk saskatīt. To es novēroju arī savos paraugos, ka flavai grupas parasti saskatīju, bet rufai tikai ar grūtībām.


dziedava 08.decembris, 10:35

Sporu izmēri ir tieši starp rufu (6-7 mkm) un dzelteno (7-8 mkm) - nav brīnums, ka izskatās arī kkas pa vidam :D. Bet nu paraugā paliekas izskatās tīri dzeltenas, rūsganais nav parādījies, un sporām arī "velk" vairāk uz 8 mkm nekā uz 6 mkm, tā ka būs vien flava. Liels paldies, vēl viena laba pieredze ar jaunas krāsu un mikroskopiju!


Mareks Kilups 08.decembris, 10:07

šorīt atkārtoti, arī vizuāli


Mareks Kilups 08.decembris, 09:32

tikai balss, tā kā jāvērtē, vai ticami. šorīt te ir daudzas, bet visas akmeņu čipstes.


dziedava 07.decembris, 22:56

oho, super! Tad Liepājā ar būs! :D Tikai pārbaudei te jāliek sporas sākumā bez virsstikliņa uz maziem palielinājumiem, jo ar virsstikliņu ātri izjūk grupas. Kad ir saprasts, vai sporas veifo grupas, tad var likt virsstikliņu un bildēt 1000x palielinājumā - noteikti arī jāizmēra sporas.


AgneseČamane 07.decembris, 22:22

Paldies! Bija aizdomas par citronu bisporellu, bet nebiju droša.


VijaS 07.decembris, 21:43

Atradu arī šo paraudziņu, pašā kastes apakšā. Perfekti notīrīta pakājes plēksnīte uz koksnes, viss pārējais ragansviests pārvērsts smalkā pulverī. Izdevās atrast arī nebojātas sporas.


Mari 07.decembris, 21:15

Paldies, Julita! :)


dziedava 07.decembris, 20:18

Tagad galvenais uzdevums saprast, ar ko šī dzeltenā stadija atšķiras no licentii..


MJz 07.decembris, 19:56

Tiešām pēc balss noteicāt?


VijaS 07.decembris, 19:47

Jā, pakāje tiešām raiba, šoreiz foto toņi diezgan precīzi atbilst dabā redzētajam.


VijaS 07.decembris, 19:43

Hm, kad Tu tā saki, tad jā, var saskatīt. Bet citādi ļoti neuzkrītošas..


dziedava 07.decembris, 19:39

Liels paldies! Tātad tādi it kā gandrīz nobrieduši rufas arī var būt dzelteni. Sporas vienmērīgi kārpainas nav. Esmu sapratusi, ka tik gaišām sporām tumšākās grupas ir grūti ievērot, tāpēc vrb arī tās nemaz nemin. Bet tās grupas ir. Pēdējās divās bildēs var labi redzēt, arī uz tām tumšajām sporu malām, kas nav vienmērīgas, bet posmiem tumšākas, kur kārpu grupas.


VijaS 07.decembris, 19:30

Atradu paraudziņu. Pamatīgi saēsts, nesagrauztais sakaltis ciets.. Taisīju vairākas mikroskopijas, kamēr izdevās atrast nesaplīsušas sporas.


Mari 07.decembris, 18:37

Paldies, Julita! :)


adata 07.decembris, 18:05

Njā, Laimai pamatīgs pētījums... Paldies, Julita, par jauko pārsteigumu! Un tā apse man kā tāda Pandoras lāde, beigās būs jāsaskaita, cik sugu tā man šogad sagādāja. Uzgāju to pērn, vēl gluži jaunu, bet virsū atradu tikai vienu gļotsēni (tā kā ragansviestu, neziņoju) sporu stadijā, apsekoju šogad - pilna miza un zemmiza visādu brīnumu! Un tā rozā krāsa vairākos plazmodijos! Šeit padzēsu liekās bildes, lai novērojums paliek saprotamāks, pārskatāmāks. Un tā vēlā attīstība - piekrītu, ka reti novērota, jo parasti ap tādu laiku ir ja ne sniegs, tad sals noteikti.


dziedava 07.decembris, 18:01

Es te sajaucu abas sugas vietām. Izskatās luteonitens!


Mari 07.decembris, 17:45

Pievienoju vēl vienu sporu foto


Mari 07.decembris, 17:42

Sporām man arī šķita viena puse gaišāka, kā arī kārpas skraji un neregulāri izvietotas :)


dziedava 07.decembris, 17:18

Vai arī vēl labāk, laevis, ja sporām kārpas ir skraji un neregulāri izvietotas


dziedava 07.decembris, 17:16

Šis no gludo grupas. Man izskatās, sporām viena puse gaišāka? Tad luteonitens :)


Mari 07.decembris, 17:07

Pievienoju decembra ragansviestu, iespējams, ka traucēta attīstība, jo sporu diametrs variē diezgan plašā amplitūdā.


dziedava 07.decembris, 17:06

Interesanti, ka šai sugai pirmā lielo attīstības pētījumu veica Laima Birziņa no 18.nov. līdz 6.dec. : https://dabasdati.lv/lv/observation/p4vneha1jpritl0qvseqn4kqt6/ Te ir līdz 18.nov. :) Iespējams, reti novērota, jo vēlu un lēni briest. Ir nesti mājās paraugi, kuriem tā mitruma pietrūkst un nenobriest vispār. Te tieši bija labi, ka visu laiku mitrs - nobrieda.


Mari 07.decembris, 16:48

Varbūt Ascocoryne albida?


dziedava 07.decembris, 15:47

Visticamāk! :)


dziedava 07.decembris, 14:58

sēne


dziedava 07.decembris, 14:36

Pakāje tiešām rūsgana vai tikai tā izskatās? Skaidri redzu baltu pakāji un dzeltenu plazmodiju. Rūsganais tāds nesaprotams. Principā varētu būt arī dzeltenais ragansviests. ja tomēr rūsgans - tad licentii. Pēc rufas gan neizskatās, tā arī uz sūnām īsti neaug


dziedava 07.decembris, 13:20

Te gan krāsa interesanta! Varbūt paliekas no rūsganā ragansviesta. Tagad jau vairs nepateiks.


dziedava 07.decembris, 13:07

Jocīgi. Tik košs dzeltenais, bet tak rūsgana nekā nav tajā beigu stadijā. Ievākts nav?


dziedava 07.decembris, 12:55

No tāda plazmodija vēl sugu pateikt nevar. Var būt arī Physarum


dziedava 07.decembris, 10:20

Te izskatās, ka apvalks viens, stingrs, spīdīgs, ar sarkanīgo krāsu vien nepietiks rūsganajam, kā es iepriekš domāju


nekovārnis 07.decembris, 08:54

Šis tāds ne pārāk pārliecinošs. Sariņi uz segspārniem drīzāk gaiši, kaut tas varētu būt arī dēļ atspīduma. Priekškrūšu vairogs ar tā kā pārāk spalvains priekš A.sanguinolenta (varbūt atkal dēļ saules atspīduma). Arī galvas aizmugurējie stūri nav redzami. Lai paliek kā sp., ja vien nav kāda papildus informācija.


nekovārnis 07.decembris, 08:45

Pagaidām lai paliek kā Leiopus nebulosus/linnei, ja vien nav ievākts un pārbaudīts zem mikroskopa.


dziedava 06.decembris, 22:12

Vija, man, protams, patīk tāds puķains pārsteiguma moments (ko sagādājis DD gļuks), kad uzklikšķina uz 3. foto, tomēr, ja to foto grib tiešām apskatīt, - varbūt iespējams izdzēst un mēģināt pievienot no jauna, varbūt DD nenogļuko?


dziedava 06.decembris, 18:53

Patiesībā tas arī palīdz izskaidrot citus dzeltenbaltos paraugus, kam sporas atbilst dzeltenajiem. Tā ka paldies, šī pieredze man vērtīga!


dziedava 06.decembris, 18:50

Jauki! :) Tad vismaz kādam ir šāda pieredze par izbalēšanu. Man gadiem paraugi saglabājas dzelteni, bet tur tās ārējo apstākļu iedarbības nav (neskaitot čaklos ēdājus), tāpēc tā izbalēšana ir neskaidra.


mufunja 06.decembris, 18:09

Diemžēl 2019. gadā es neievācu nevienu paraugu.


adata 06.decembris, 17:56

A ko, ja aptrūkās sērkociņu...


adata 06.decembris, 17:54

Tā, kā dzeltens būtu zaudējis krāsu, ne baltais.


adata 06.decembris, 17:53

Dzeltena, ja nebūtu pārliecināta par krāsu novērošanas brīdī, būtu likusi nenoteiktu.


dziedava 06.decembris, 17:48

Un tās paštaisītās kastītes! :))


dziedava 06.decembris, 17:47

Vilkpienaiņu paraugi arī interesanti un labā stāvoklī, tik šobrīd tām biju plānojusi pauzi noteikšanā. Bet pie šī parauga roka notrīcēja, tāds interesants rakstiņš, ko gribētos pārbaudīt, vai var noteikt. Nonāca “tūlīt un tagad” kastītē. Bet kad nu reāli sanāks, redzēs. Bet paldies, tiešām interesanti paraugi :)


dziedava 06.decembris, 17:39

Dzeltena vai brūngana augšiņa? Ar šiem varētu būt grūti, jo baltie ragansviesti savecē, kļūstot brūngani, bet dzeltenie var zaudēt krāsu (tā literatūrā raksta, bet mums lielas pieredzes nav). Dzeltenajiem visilgāk dzeltenā krāsa saglabājoties iekšiņās virs pakājes (ārējo apstākļu iedarbība netiek tik ļoti klāt), tāpēc tādiem ne šis, ne tas paraugiem der nobildēt, kā iekšpusē krāsiņas


dziedava 06.decembris, 17:32

Izskatīju ar lupu visus paraudziņus, atlasīju, ko gribu “tūlīt un tagad”, tikai diemžēl tas skaits pārsniedz “tūlīt un tagad” iespējas. Pie šī paraudziņa bija tāds Wow! Nebiju novērtējusi fotogrāfijās. Vajag būt zeltmatu pumpurītei, kas ļoti reta. Noteikti mikroskopiski pārbaudīšu. Ļoti skaista suga un paraugs lielisks! :))


dziedava 06.decembris, 17:28

Nemikroskopēju, jo vajadzētu būt C.purpurea, tomēr, ja sanāks, mikroskopiski papētīšu, jo šai ar savulaik ar sporu izmēriem mums un aprakstos kaut kas nesapasēja.


dziedava 06.decembris, 17:22

Nemikroskopēju, tikai vizuāli apskatīju. Ja kaut kad pētīšu šo sugu grupu, tad mikroskopiski pārbaudīšu.


adata 06.decembris, 17:16

Iekšas gan nepaskatījos, ja ir aizdomas, var mainīt sugu.


adata 06.decembris, 17:14

Skaidrs, tad var būt arī šādi sarkani, ne vienmēr apšu beku krāsā.


adata 06.decembris, 17:11

Dzeltena, jau pabalējusi "augšiņa".


dziedava 06.decembris, 16:11

Būs parastākā suga, bet paldies par paraugu! Ļoti smukas sporas :)


dziedava 06.decembris, 15:44

Kāpēc šim ir doma par dzelteno?


dziedava 06.decembris, 15:36

Liels paldies! :) Tieši tāpēc, ka ir tik ilgi, ir īpaši interesanti.


zemesbite 06.decembris, 13:29

Domāju, ka pietiek fiksēt periodu, bet pievienošu arī datumus. Nesaprotu tikai no kāda datuma ir otrais foto, tāpēc pievienošu 3 līdzīgus, bet ar atšķirīgiem datumiem. Kas to būtu domājis, ka attīstība ir tik ilga, žēl, ka neredzēju sākumu. :)


IlzeP 06.decembris, 13:28

Vilnis Skuja uzskata, ka lapsa - "lapsas gaita un purns". Kašķainu asti varot neredzēt šajā video.


DaceK 06.decembris, 00:52

Paldies par noteikšanu!


Ivars Leimanis 05.decembris, 23:29

Ryvarden & Melo pie egļu sakņupiepes neraksta, kā tā aug uz vēl kādiem citiem kokiem bez egles, atšķirībā no priežu sakņupiepes, kur minēts viss, ko pirmajā komentārā minēju.


ekologs 05.decembris, 23:06

Manuprāt, daudz neskaidrību, lai 100% runātu par noteiktu sugu. Varbūt korektāk ielikt kā Mammalia sp.?


dziedava 05.decembris, 21:35

Mārīt, vai ir iespējams pierakstīt datumus, kurā kurš foto uzņemts šajā lieliskajā attīstības fiksācijā? :)


Mežirbe777 05.decembris, 19:21

Paldies par vērību, Edgar! Piezīmēs koordinātas tika precizētas.


Bekuvecis 05.decembris, 19:14

Neesmu piepju specs, bet.... pēc kā izsecināts, ka priežu sakņupiepe (Heterobasidion annosum), nevis egļu sakņupiepe (Heterobasidion parviporum)?


Bekuvecis 05.decembris, 19:09

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: lai arī nav skaidrības par koordinātu mērījuma precizitāti, šī noteikti ir JAUNA atradne, kas nesakrīt ne ar vienu iepriekš un ne ar vienu vēlāk konstatēto, t.sk. ar Daces Vēveres turpat netālu uzieto, kas ieziņota iNaturalist (https://www.inaturalist.org/observations/312948672). Tātad, kopumā bij. Krimuldas mežaparkā šobrīd ir zināmas 4 savstarpēji visai tuvas, tomēr atšķirīgas atradnes (pēc starptautiskiem standartiem tās gan visas skaitītos kā viena...).


Bekuvecis 05.decembris, 18:58

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: tagad ir pilnīgi skaidrs, ka šī ir tā pati kopš 2021. gada zināmā atradne, kuru četras dienas iepriekš novērojusi Guna Taube (https://dabasdati.lv/lv/observation/4bcf380310958ca8c977a7831844bb98/), tikai šoreiz izīmēta PAREIZAJĀ vietā (lai gan piezīmēs ģeogr. platuma skaitliskajā vērtībā ir drukas kļūda, kuras dēļ atradne iznāktu nobīdīta par 5½ km tieši uz dienvidiem).


Bekuvecis 05.decembris, 18:52

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: gan sakomunicējis pašu novērotāju, gan apsekojis uz vietas, pārliecinājos, ka tā tiešām ir 2021. gada atradne (DabasDatos nav ieziņota), tikai "aizbraukusi" par 100+ metriem uz ziemeļaustrumiem no patiesās vietas. Četras dienas vēlāk to, man klātesot, novērojis Raivo Ivulāns un ieziņojis DabasDatos (https://dabasdati.lv/lv/observation/i6u8b1t1411oup15o8nbroneg6/) jau PAREIZAJĀ vietā (taču piezīmēs ģeogr. platuma skaitliskajā vērtībā ir drukas kļūda, kuras dēļ atradne iznāktu nobīdīta par 5½ km tieši uz dienvidiem).


dziedava 05.decembris, 18:39

Iveta, protams, ka es skatījos plašā nozīmē, kas tas ir, jo ja nu ragansviests :)). Tīklsporu būtu pārāk neticami, jo tas ir tuksnešu taksons, brīnums jau, ka to atradu kāpā pie jūras. Marinas cieša cukurīte ir otrā atradne pasaulē (aiz Meksikas), kas pēc būtības arī ir neticami (ticamāk, ka tā ir vēl zinātnē neaprakstīta suga). Šī pēc augšana zemsedzē uz augiem ir pat ļoti tipiska pārslainā cukurīte. Bet ārēji var sajaukt ar ragansviestiem un kas zin vēl kādām baltām sugām, tāpēc pārbaudīt man pašai bija interesanti, bet šaubu par noteikšanu nav.


adata 05.decembris, 17:32

Julita, šim, kaut arī noteikta suga no bildes, ņēmu paraugu ar domu, ja nu tīklsporu vai cita, lai aplūkojat. Bet tīklsporu ir lauzītas sporas, kas te gan droši nav.


dziedava 05.decembris, 15:27

Paldies, tad viss saprotams. Pašas sporas lieliskas, domāju, vai neizmantot šīs sugas sporu titulbildei kādu ne tik lielo :))


dziedava 05.decembris, 15:16

Šim Vijas paraugam iekšas precīzi tādas pašas - baltdzeltenas, ar kapilīciju ar maziem mezgliem, un virsma balta. Sporas gan lielākas: https://dabasdati.lv/lv/observation/b146f03a39b8789e2897007d9e464255/


adata 05.decembris, 15:10

Jā, nebija nobriedis. Vēl "mīksts", bail bija, ka lietū neizšķīst.


zemesbite 05.decembris, 14:54

Jā, Julita, tiešām bija bēšs. :)


zemesbite 05.decembris, 14:51

Paldies, Ansi!


nekovārnis 05.decembris, 13:55

Paldies, Uģi! :)


dziedava 05.decembris, 13:31

Pašreizējā pētniecības fāzē, protams, visvairāk interesēja šis paraugs. Iespējams, lietus būs pārtraucis attīstību, jo sporas ir nenobriedušas līdz galam, ļoti gaišas, līdz ar to sporu izmērs sugu pārliecinoši priekšā nepasaka. Būs jāpēta vēl, jāpameklē kāds nobriedušāks fragments. Varbūt lietus ietekmē notiek kāda ķīmiska reakcija un tāpēc balts? Par to arī vēl būs jāpadomā, jo Vijai ar, šķiet, bija kas līdzīgs.


dziedava 05.decembris, 13:03

Liels paldies par pamatīgo sūtījumu! :)) Tā nu sanāca, ka šo paņēmu pirmo. Viss jau pareizi, tik sporas palielas (12-15(17) mkm 11-14 mkm vietā). Vai tika ievākts ne pilnībā nobriedis?


Ziemelmeita 05.decembris, 12:58

Paldies,Ansi!


Vladimirs S 05.decembris, 12:31

Krāsu gredzens: 085T Dzimums: male Vecums: adult Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany Krāsu gredzens: 319E Dzimums: female Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 07.01.2020 Gredzenošanas vieta: Loosbroek, Noord-Brabant, Netherlands Krāsu gredzens: 034T transmiter Dzimums: female Vecums: adult Gredzenošanas datums: 16.12.2021 Gredzenošanas vieta: Groß Fullen, Emsland, Germany Krāsu gredzens: 069T transmiter Vecums: 3y Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Atrašanas datums: 24.11.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany


Vladimirs S 05.decembris, 12:25

Krāsu gredzens: 072T 1cy Gredzenošanas datums: 18.01.2023 Gredzenošanas vieta: Bippen, Germany Krāsu gredzens: 074T Dzimums: male Vecums: adult Gredzenošanas datums: 18.01.2023 Gredzenošanas vieta: Bippen, Germany


dziedava 05.decembris, 11:52

Jautājums tikai, vai tiešām bija bēšs, varbūt bija balts, tikai tumšāk nobildējies?


Vladimirs S 05.decembris, 11:40

YELLOW 088T ad.M., YELLOW 057(+sat).2cy Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany


Gunitiii 05.decembris, 09:59

Video https://failiem.lv/u/stwzdsh6bt


Vīksna 05.decembris, 09:15

Paldies !


ekologs 05.decembris, 09:01

Stopējot kadrus, var redzēt, ka seja ir izstiepta, gareneska. Iespējams video kvalitātes jautājumi


kamene 05.decembris, 09:00

Paldies, Ansi! Vajadzēs vēlreiz to kļavu pie stacijas labāk apskatīt.


IlzeP 05.decembris, 07:23

Jānis Ozoliņš un Valdis Pilāts uzskata, ka lūsis - izkāmējis lūsēns.


zemesbite 04.decembris, 22:48

Paldies, Julita!


Mari 04.decembris, 21:54

Nē, diemžēl sporas toreiz nenomērīju.


Vīksna 04.decembris, 21:44

Paldies !


Inita 04.decembris, 19:49

Veca!


Inita 04.decembris, 19:46

Neredz lapiņas. Varbūt pienaine.


ekologs 04.decembris, 18:46

Esmu iepazinies ar video. Kvalitāte ir kāda ir, tā viennozīmīgi grūti teikt. Mans sniegtais komentārs video - ",,,, te nevar saprast. Protams, ka pilsētvidē lapsas ir nu jau ļoti bieži ciemiņi, pat iemītnieki, bet, arī zeltainie šakāļi var dzīvoties tuvu cilvēkiem. Video tāds neliels dzīvnieks. Zeltainais šakālis izmēros ir lielāks par lapsu, protams, nevar izslēgt jaunus dzīvniekus. Lapsām šajā laikā jau jābūt kuplam tērpam, ja vien nav slima utt., kā arī tai ir pietiekoši gara aste, garāka par zeltainā šakāļa asti. Zeltainam šakālim kažoks ir salīdzinoši īss. Video, dzīvniekam aste kārtīgi nav saskatāma, varbūt pieslieta vai vispār nav. Video sākumā, gaita kā lapsai. Grūti saprast". P.S. Liepājā, Karosta ir vieta, kur satikt lapsu, stirnu u.c. dzīvniekus nav nekas neparast, jo apkārt ir atbilstoši biotopi. Šajā teritorijā laikam jau bija novēroti zeltainie šakāļi, bet jā, pēc video viennozīmīgi grūti spriest.


Ivars Leimanis 04.decembris, 16:48

Iespējams, ka medainā antrodija Antrodia mellita.


Bekuvecis 04.decembris, 15:26

Nav mūsu Gada sēne 2025!


IlzeP 04.decembris, 12:28

Vai būtu iespējams video kaut kur ielikt (YouTube vai kur citur) un šeit komentāros iekopēt saiti?


Lemmus 04.decembris, 11:41

Liels paldies,Renāte!


adata 04.decembris, 08:21

Paldies! Tāds bija mērķis. Lai cik es tur vazājos, nu agrāku/šķidrāku plazmodiju nesaķēru.


Ivars Leimanis 03.decembris, 22:50

Tad sanāk interesants novērojums.:) Es pats to uz lapu kokiem neesmu redzējis, tā ir informācija no literatūras.


VijaS 03.decembris, 21:32

Cik atceros, nē,viss bija sauss. Arī paraugā neko pūkainu nemanīju.


Vīksna 03.decembris, 20:11

Paldies !


Vīksna 03.decembris, 20:11

Paldies !


dziedava 03.decembris, 19:15

Cik skaisti, visa attīstība! :)


Ziemelmeita 03.decembris, 18:25

Paldies,Ivar, pie lapu koka redzu pirmo reizi.


Ivars Leimanis 03.decembris, 17:25

Heterobasidion annosum. Parasti uz priedēm, retāk uz citiem skuju kokiem, vēl retāk uz lapu kokiem, t.sk. uz bērziem.


dziedava 03.decembris, 15:33

Varētu būt grubuļainais (Fuligo luteonitens), bet jāmikroskopē sporas, lai būtu droši


dziedava 03.decembris, 15:06

Žēl, ka mikroskopijā neviens kapilīcija mezgls (un vnk pavedieni) nav "aizķēries" (bet varbūt citos foto ir?), jo varētu būt F.licentii. Ovālo sporu gan jau arī netrūkst, kam šādā stadijā varētu arī nepievērst uzmanību un nesamērīt (bet būtu vajadzējis).


dziedava 03.decembris, 14:57

Nav pierakstīti sporu izmēri. Sporas netika mērītas?


dziedava 03.decembris, 14:46

Jā nu šis dīvains un ar lielām sporām. Baltais augšpusē varētu būt pelējums?


Ziemelmeita 03.decembris, 09:50

Paldies,Inita!


Ziemelmeita 03.decembris, 09:48

Paldies, Raivo, par skaidrojumu!


Mežirbe777 03.decembris, 00:47

DD sugu listē šī būtne atrodama zem vārda Caloplaca flavorubescens. Gan Gyalolechia, gan Caloplaca pašlaik ir sinonīmi. Aktuālais nosaukums, balstoties Index Fungorum ir Opeltia flavorubescens (Huds.) S.Y. Kondr. & Hur.


zemesbite 02.decembris, 19:19

Paldies, Inita!


ekologs 02.decembris, 18:30

Ok. Paldies!


ekologs 02.decembris, 18:25

Paldies!


nekovārnis 02.decembris, 18:11

Šim tas foto leņķis tāds, ne pārāk labs noteikšanai. Būtu albi redzēt no augšas. Priekškrūšu vairogs izskatās tāds apaļīgāks, kā P.melanarius, bet, no pieredzes, tas var tāds optiski mānīgs priekšstats.


ekologs 02.decembris, 17:57

Marek, un ko par šo domā?


ekologs 02.decembris, 17:42

Paldies, Marek! :)


Inita 02.decembris, 17:33

Varbūt Crinipellis scabella ?


Inita 02.decembris, 17:28

Varbūt pūkainā makstaine Volvariella hypopithys, bet jaŗedz , vai bija maksts.


nekovārnis 02.decembris, 17:19

Arī par P.niger.


nekovārnis 02.decembris, 17:17

Šī manuprāt P.niger. Priekškrūšu vairoga platākā daļa izteikti priekšējā daļā nevis plusminus vidū. Tuvāk vidum esošās rievas uz priekškrūšu vairoga izteikti garākas par malējām. Arīgalva attiecībā pret priekškrūšu vairogu izskatās salīdzinoši šaura.


ekologs 02.decembris, 12:57

Uģi, Marek, 2. jautājums, kas līdzīgs pirmajam :).Jūsuprāt, P. melanarius vai tomēr P. niger? Kopā mežā novēroju 4 skrejvaboles zem viena akmeņa, un dotajai vabolei, vienīgai bija tāds savādāks priekškrūšu vairogs. Un te arī, jo ilgāk skatos, jo vairāk jautājumu un šaubas rodas:)


ekologs 02.decembris, 12:51

Uģi, Marek, 1. jautājums. Jūsuprāt, P. melanarius vai tomēr P. niger? Kājas tuvplānā nenobildēju, vien priekškrūšu vairogu, uz kuru jo ilgāk skatos, jo vairāk jautājumu un šaubas rodas:)


Vīksna 02.decembris, 11:23

Paldies !


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:07

alkšņu spulgpiepe Inonotus radiatus


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:05

sarainā tauriņpiepe Trametes hirsuta


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:04

raibā tauriņpiepe Trametes versicolor


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts