2019. gada maija sākumā Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs izsludināja izglītojošu sabiedrības iesaistīšanas kampaņu "Ziņo par Eiropas kokvardi". Kurzemes iedzīvotāji bija ļoti atsaucīgi, un līdztekus ziņu apkopošanai 2019. gadā veicām arī kokvaržu uzskaites dabā.

Kokvarde Hyla arborea Skrundas novadā. Foto: Līga Strazdiņa

Tagad, kad nedēļas beigās sola siltāka laika iestāšanos un kokvardes droši vien ar vērienu atsāks korus, varētu būt īstais brīdis dalīties ar to, ko izdevās uzzināt pagājušajā sezonā.

Aicinām ieskatīties pārskatā par 2019. gadā paveikto: Gulbe E., Di Marzio A. 2020. Kokvaržu populācija Latvijā 30 gadus pēc reintrodukcijas. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2019. 51.–55. lpp.

Mūs pašus visvairāk interesēja kokvaržu pašreizējās izplatības robežas, tāpēc visvairāk laika pavadījām kokvaržu rajona perifērijā, meklējot vietas, kur kokvardes vēl ir un kur to vairs nav. 2019. gadā paguvām sīki izpētīt izplatības austrumu daļu. Ko uzzinājām, aprakstījām pārskatā, un šīs atradnes iekļaujam arī Dabasdatu datu bāzē.

Visneparastākais bija atsevišķu punktveida atradņu atklāšanās ārpus kokvardes pamatareāla, un tieši tam gribētos pievērst Dabasdatu lietotāju uzmanību. Savulaik Dabasdatos publicējot neticamu kokvaržu novērojumu pie Bauskas, tam bija pievienota piezīme – "varbūt kāds atvedis un izlaidis smuku vardīti sev pie mājām". Tagad zinām, ka dažos atsevišķos gadījumos tieši tā ir noticis. (Piemēram, mums stāstīja par 1995. gadā Kalvenes "Cīruļos" saķertām septiņām kokvardēm, kas iesēdinātas litra burkā, pārvestas un izlaistas Grobiņas novada Medzē.) Tomēr atsevišķas pārvestas vardītes visdrīzāk neradīs noturīgu populāciju.

Mazliet informācijas par pašām vardēm.

Kā un kad cilvēki visbiežāk ar tām sastopas?

• Aprīlī–maijā kokvardes no ziemošanas vietām mežā dodas uz dīķiem nārstot un nereti tiek atrastas, kad tās šķērso ceļus, ieklīst mājās, dārzos, siltumnīcās. (Piemēram, Aizputes novada Kalvenē liels skaits kokvaržu izrādījās pa nakti sakritušas tikko izraktās bedrēs kociņu stādīšanai – topošais ābeļdārzs bija gadījies pa ceļam no meža uz dīķi.)
  
• Maijā ūdenskrātuvēs siltās naktīs skan kokvaržu kori. Tomēr, lai arī kokvardes var pa reizei iedziedāties arī vēl jūlijā, īsti aktīva dziedāšana neilgst vairāk par mēnesi. Arī "varžu naktis" kļūst arvien īsākas, dienai kļūstot garākai. Jūnija sākumā jau pustrijos naktī sāk iedziedāties cīruļi un citi "dienas" putni, savukārt kokvardes tad jau apklust.
  
• Augusta sākumā no dīķiem iznāk tikko metamorfozi izgājušie kokvaržu mazuļi. Tie ir sīki kā pirksta galiņš un atrodami uz liellapainajiem augiem (avenājiem, lēdzerkstēm) ūdenskrātuves krastos.
  
• Rudenī kokvardes dodas uz ziemošanas vietām mežā, kur tās ierokas dziļāk zemē, lai spētu pārdzīvot ziemu. Gadās, ka pa kādai šādai staigātājai sēņotāji mežā uziet vēl oktobrī.

Zoodārza 2019. gada maijā publicētā informācija par kokvardēm (šeit arī video materiāls)

Kokvaržu reintrodukcijas projekta vēsture 

Elīna Gulbe Rīgas

Nacionālais zooloģiskais dārzs

2020-05-22