Aktīvie lietotāji: 221 Šodien ievadītie novērojumi: 351 Kopējais novērojumu skaits: 2123111
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Kā atšķirt vīksnas no gobām
Pievienots 2017-04-13 09:41:28


Vai vari pateikt, kas šis ir par koku? Foto 12. maijā.

Pusotru gadu atpakaļ Dabasdatos izskanēja doma, ka derētu apraksts, kā atšķirt vīksnu Ulmus laevis no gobas Ulmus glabra. Tagad, pavasarī, ir īstais laiks iemācīties pazīt šos Ulmus ģints kokus, jo visdrošāk tie atšķirami pēc ziediem un augļiem.

Vīksnas un gobas zied aprīlī, tagad jau zied vai sāk ziedēt, var meklēt un mācīties! Vīksnu briestošie ziedpumpuri ir izstiepti, ar spicu galu, savukārt gobām tie ir vairāk apaļīgi. Tomēr šīs pazīmes var pielietot vien tad, ja droši zina, ka pumpuri ir kādai no šīm sugām. Drošākai noteikšanai jāskatās, kas no tiem pumpuriem lien laukā!


Pa kreisi 2 attēlos vīksnas Ulmus laevis pumpuri, pa labi gobas Ulmus glabra tiktikko plaukt sākušie pumpuri.

Vīksnu un gobu ziediem nav puķēm tik pierasto vainaglapu; ziedi ir divdzimumu - vienā ziedā ir gan vīrišķās putekšņlapas, kas sakopotas pušķītī, gan grūti ievērojama sievišķā auglenīca ar drīksnu. Būtiskā atšķirības pazīme - vīksnām putekšņlapu pušķītis ir uz pagara kātiņa (pašas putekšņlapas ļoti īsas), savukārt gobām putekšņlapu pušķim kātiņš ir tik īss, ka izskatās, ka tas cieši pieguļ zaram (savukārt putekšņlapas - garākas nekā vīksnām).


Shematiskajā zīmējumā attēlots viens atsevišķs zieda pušķītis. Dabā šādi pušķīši ir daudzi kopā.

Putekšņlapai galā ir putekšņmaciņš. Jaunāks tas ir gaišāks, sarkanīgi violets, bet ar laiku kļūst tumši brūns.
Gobām drīksnas ir bāli rozā līdz sarkanas, vīksnām, cik esmu ievērojusi, - baltas vai bālas.


Gobas Ulmus glabra ziedi. Pa kreisi gobai daļa putekšņmaciņu vēl jauni, gaiši, daļa - jau tumši; pa labi starp putekšņlapām saskatāmās sārtās "mēlītes" ir zieda sievišķā daļa, drīksnas.


Vīksnas Ulmus laevis ziedi. Gari kātiņi, kuru galos sakopotas īsas putekšņlapas. Pa labi vīksna jau pārziedējusi, daļa putekšņmaciņu nobiruši, palikuši "pliki" putekšņlapu kātiņi. Sievišķie ziedi ir kā sīkas baltas "mēlītes", tāpēc tos starp bālajiem putekšņlapu kātiņiem pamanīt ir ļoti grūti.

Kad vīksna / goba jau pārziedējusi, šo koku atšķiršanā viss vēl nav nokavēts, jāskatās auglīši, jo tie arī abām sugām kaut līdzīgi, tomēr atšķiras. Auglīši sāk veidoties aprīļa beigās, maijā.
Tā kā vīksnu (atšķirībā no gobām) ziediem "viss notiek" garos kātiņos, tad, protams, šis fakts saglabājas arī auglīšiem. Proti, vīksnām auglīši karājas garos kātiņos, kamēr gobām tie ir cieši pie zara.


Vīksnas Ulmus laevis auglīši. Pa kreisi augšā jauns, apakšā - kokā ieķēries pērnais.

Ja auglīši kokā ir pārāk augstu vai tie jau nobiruši, tad vērts meklēt arī atsevišķu auglīti. Reizēm kādās šķirbās, tīmekļos ieķērušies auglīši saglabājas pat līdz nākamam gadam, tā ka ir vērts pameklēt.

Vieglāk ievērojamā atšķirības pazīme atsevišķam auglītim - apkārt vīksnas auglītim ir sīki smalki matiņi, savukārt gobas auglītim malas ir gludas, bez matiņiem. Ar netrenētu aci grūtāka pazīme - vīksnas auglīši ir mazāki nekā gobai, vīksnai tie ir apmēram 1 centa monētas lielumā, bet gobai apmēram 5 centu monētas lielumā.


Gobas Ulmus glabra auglīši. Pa kreisi jauni, pa labi vecāki (abi foto maijā).

Ja nav ne ziedu, ne augļu, bet kokā jau vai vēl ir lapas (lapas sāk plaukt aprīļa beigās, maija sākumā), tad var ķerties pie mazāk drošām atšķiršanas pazīmēm pēc lapām. Noteikšanai vajadzētu izmantot lapas no vainaga zariem, ne tās, kas jaunajām atvasēm pie stumbra.

Vīksnas lapu forma ir daudz izteiktāk asimetriska nekā gobai. Vīksnai pie lapas kātiņa viena lapas puse mēdz būt ievērojami tālāk nekā otra, gobai praktiski vienā līmenī. 
Vīksnām lapas dzīslojums ir paralēls, bez zarojuma galos, turpretī gobas lapās dzīslojuma galos šur tur redzams zarojums.


Pa kreisi vīksnas Ulmus laevis lapa - izteikti asimetriska, dzīslas paralēlas; kā redzams no augšējo lapu pamatiem, ne visām lapām asimterija ir vienādi izteikta. Pa labi gobas Ulmus glabra lapa - absolūti simetriska nav, bet asimetrija neizteikta; lapas malās dzīslas veido "dakšas".

Visnedrošākā pazīme - vīksnai lapas ir gludas, bet, gobas lapas glaudot, jūt asumu. Jāpiebilst, ka jauno dzinumu lapas arī vīksnām var būt mazliet asas, tāpēc šī pazīme nav ļoti droša. Jāmēģina paglaudīt vairākas lapas, vēlams, no vecākiem zariem. Ja tās visas ir gludas, tad tai vajadzētu gan būt vīksnai. Bet, ja ir neliels raupjums, drošākai noteikšanai jāskata visas pazīmes kopā. Bet vislabāk - vēlreiz mēģināt atrast kādu vismaz pērno auglīti.


Pa kreisi vīksnas Ulmus laevis zari ar lapām; pa labi gobas Ulmus glabra zari ar lapām un auglīšiem.

Gan vīksna, gan goba ir Latvijas nozīmes dižkoki, sasniedzot 4 m apkārtmēru šaurākajā vietā līdz 1,3 m augstumam. Dižu un dzīvu gobu Latvijā ir maz, apzinātas aptuveni tikai kādas 30, citu pēc citas paņem t.s. gobu mēris. Dižākā ir Istras goba Latgalē ar 6,15 m (2010.gadā) apkārtmēru. Dižu vīksnu gan ir vairāk (vairāk nekā 200), lielākās pārsniedz 7 m apkārtmēru, taču nu arī tās sāk ņemt gobu mēris.


Gobu Ulmus glabra stumbri. No kreisās: Vietalvas goba (2011.g. 4,65 m apkārtmērs; 2014.g. - jau nokaltusi); goba Zasas parkā (2015.g. 3,6 m; izskatījās veselīga, bet jau 2016. gadā no tās bija palicis tikai celms); Vīgantes goba (2011.g. - 3,68 m).

Ja skatās tādus vecākus kokus, tad sugu reizēm var noteikt vai vismaz patrenēties noteikt jau pa gabalu - vīksnas izskatās staltākas, graciozākas, nereti skaistākas, tām stumbrs mēdz būt vertikāli viļņveidā izliekts, kas rada arī tādu greznuma sajūtu.
Gobas ir, tā teikt, vienkāršākas, stumbrs bez tādiem viļņiem, diezgan vienmērīgi taisns. Dodoties pie tāda liela koka var jau mēģināt uzminēt, kas tā varētu būt par sugu, un tad to pārbaudīt ar ziediem, augļiem vai lapām.
Protams, koki ir dažādi, tās nianses nav kā akmenī cirstas, un ne vienmēr arī lielākiem kokiem pēc stumbra izskata vien var noteikt sugu.


Vīksnu Ulmus laevis stumbri. No kreisās: Ērberģes vīksna (5,11 m 2015. gadā - nesen nokaltusi), Meņģeles vīksna (3,82 m), Līvbērzes kapu vīksna (3.48 m).

Lai izdodas atrast un noteikt vismaz kādu vīksnu vai gobu! Ja atrastā izrādās gana liela, apkārtmērs tuvu vai pat pārsniedz 4 m, to vēlams ziņot arī Dabasdatos; tā kā pēdējā laikā šie koki tik daudz iet bojā, tad katrs dižkoka ziņojums ir ļoti vērtīgs!


Pa kreisi - Ķiploku vīksna, apkārtmērs 5,64 m. Pa labi - ziedoša vīksna pa gabalu izskatās sarkanīga.

 

Apraksts, foto un zīmējums - Julita Kluša, dziedava.lv

2017-04-08

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros

Pēdējie novērojumi
Parus major - 2025-04-02 Ziemelmeita
Acanthocinus aedilis - 2025-04-02 BiiDii
Dendrocopos major - 2025-04-02 VitaP.
Inachis io - 2025-04-02 Divpēdis
Archiearis parthenias - 2025-04-02 Divpēdis
Turdus philomelos - 2025-04-02 Santa L
Grus grus - 2025-04-02 pustumsa
Nezināms
Ignotus
@ mufunja
Pēdējie komentāri novērojumiem
megere 02.aprīlis, 12:41

Paldies.


roosaluristaja 02.aprīlis, 12:41

Šī ir ķīvīte 100 punkti. Un ķīvītes kokos nesēž. Jā, žagatas varētu būt kokos sēdētājas


dziedava 02.aprīlis, 12:15

Pēc ļoti agrā augšanas laika ticamāka versija ir P.leucopus (P.leucophaeum it kā sanāk vēla rudens suga), bet arī P.leucopus nav nekāda vasaras suga it kā.


Eggy 02.aprīlis, 11:50

Katrā ziņā paldies par labojumiem! Ja Jūs tā sakāt, tad visticamāk tās visas bija Ķīvītes gan pļavā, gan lidinoties virs pļavas(kopsummā tad 5). Beigās varbūt vienkārši pievienojās pāris Žagatas un uzsēdās tuvējo koku galotnēs, izskatoties makten līdzīgas :)


Eggy 02.aprīlis, 11:20

Nē, nē. Ķīvītes, manuprāt bija tās, kuras šie putni centās noķert. Ķīvītes atradās pļavā, bet 3 palieli putni riņķoja virs viņām(attēlā). Sākumā domāju,ka Žagatas pēc krāsām, taču tiekot nedaudz tuvāk, sapratu,ka Žagatas tās nav. Bonoklis līdzi man nebija.


roosaluristaja 02.aprīlis, 11:08

Šeit priekšplānā ķīvīte. Tos, kas ir tālāk, noteikt nevarēs


dziedava 02.aprīlis, 11:08

Jauki :). Tad vajadzētu gan kājiņu pameklēt, gan paskatīties, vai to sporu mākoni var pastaipīt (ja staipīgs, tad var viegli un garu izstiept. Nu ja nekas nesanāk, tad arī nav staipīgs)


roosaluristaja 02.aprīlis, 11:06

Ķīvītes nav plēsīgas un ļooti šaubos, ka tās varēja ilgi tupēt koka galotnē. Kaut kas tur ar novērojuma aprakstu nav kārtībā


Vīksna 02.aprīlis, 10:59

Paldies !


erts 02.aprīlis, 10:39

Dižkoks, apkārtmērs 2,90. Turpat netālu viena priede ap 2,50


Eggy 02.aprīlis, 10:19

Mana kļūda! :D Par šo tēmu zinu maz, bet tas tik un tā interesē. Jā, būs iespēja aplūkot vēlreiz.


dziedava 02.aprīlis, 10:04

Acīmredzot, ne tikai ķērpji un sēnes :) (gļotsēnes nav sēnes). Tad būs iespēja šo konkrēto aplūkot tuvāk? Ja būs, tad pagaidām nemainu nosaukumu.


Eggy 02.aprīlis, 09:56

Paldies! Nākošreiz noteikti aplūkošu tuvāk. Gāju pastaigā,lai putnus vērotu(līdzi bija fotoaparāts tālumam), bet tie ķērpji un sēnes bija visur,kur skatījos. :)


dziedava 02.aprīlis, 09:41

Ja ir paraugs, ieteiktu mikroskopēt (un tas varētu būt pat no vieglā gala), jo krāsa vairāk atbilst ķeizariskajai, kam mikroskopiski novērojamas elateras ar skaidriem vijumiem, kādu nav sardelīšu sprodzītei (tai uz elaterām ir riņķi, pusriņķi, bet tie neveido skaidrus vijumus).


Miksrieksts 02.aprīlis, 09:35

Super! Paldies, Julita! Prieks par otro šīs sugas punktu Plieņciemā.


dziedava 02.aprīlis, 09:18

Jā, gļotsēne. Principā te ir divi ticamākie varianti - kazeņu daudzpilīte Metatrichia floriformis vai daudzveidīgā pilienīte Trichia varia, kas abas mēdz klāt lielas platības ar oranžīgiem sporu mākoņiem. Lai precīzāk noteiktu sugu, būtu vajadzējis apskatīt tuvāk ar lupu, vai zem tiem oranžajiem sporu mākoņiem apakšā ir garas kājiņas (tad daudzpilīte), vai tādu vispār nav (tad pilienīte). Bet, ja izrādītos, ka tie oranžīgie sporu mākoņi ir ļoti staipīgi, tad tā būtu šūnu daudzpilīte Metatrichia vesparia (te nevar saprast, vai nav arī kāds tāds garš "pārstaips"). Mana topošā gļotsēņu atslēga kā ticamāko izvirza kazeņu daudzpilīti.


dziedava 02.aprīlis, 08:54

Jā, tas iekļaujas iekš neparastajiem substrātiem :). Ja atceries, šo sugu tieši pieminēju, kam 6 atradnes, puse no tām uz šķūnīšiem. Te arī sanāk apstrādāts koks, kaut kādā ziņā līdzīgs šķūņa sienai.. Interesanti, ka sugas aprakstā minēts, ka aug uz dzīvu koku mizas. Un tādas sugas parasti atklāj, ievācot koku mizu, un audzējot mājās, skatās, kas tur izaug. Dabā neatrod. Mums ir kaut kā citādi. Par šo sugu uz apstrādātas koksnes pat neesmu lasījusi. Vispār būs vēl jāpameklē, ja nu tomēr.. Bet sugas apraksts atbilst, tur nav šaubu. Ja vien kādreiz neizrādīsies, ka sugas apraksts ietver sugu kompleksu un uz apstrādātas koksnes ir kas cits (tas, kas mani uz šo mudina, ir minētais plašais sporu diametra intervāls - 7-11 mkm. Konkrētajam paraugam sporas bija diezgan līdzīgi 9,5 mkm lielas.)


Mežirbe777 01.aprīlis, 22:54

Paldies par noteikšanu! Šai kocītei arī diezgan neierasts substrāts priekš gļotsēnēm.


guta7 01.aprīlis, 22:41

Paldies par vērtīgu skaidrojumu, jo visai bieži gadās.


Martins 01.aprīlis, 22:28

Nebūs lielais tritons. Lielais tritons ir tumšs (gandrīz melns) ar izteikti rupju (grubuļainu) ādu. Šajā bildē ir redzams, ka āda ir gluda, dzīvnieks gaišs un, ja vēders bija oranžs nevis dzeltens - tad tomēr mazais tritons.


Martins 01.aprīlis, 22:24

Šie ir nepieaugušie vārpstiņgliemeži - tas gals, kur ir ieeja ir "nošķelts" nevis koniski izstiepts. Nepieaugušos līdz sugai nevar noteikt - nav lielas nozīmes fotografēt. Taču tie ir norāde, ka ir jēga parakņāties zemsedzē un pameklēt kādu pieaugušo. Ja vieta ir "regulāra" pastaigu vieta, tad ir vērts vnk pagaidīt vasaru un siltā un mitrā laikā aplūkot kritalas, koku stumbru apakšējās daļas, kad šos dzīvniekus ir vieglāk atrast. Īpaši jau vasaras otrajā pusē, kad arī šie "tīņi" būs pieauguši.


Ziemelmeita 01.aprīlis, 20:25

Paldies,Uģi!


VitaS 01.aprīlis, 19:32

Sienas ķērpis tas noteikti nav. Izskatās pēc gļotsēnes.


ivars 01.aprīlis, 18:57

Akmeņu jau vien būs. Vismaz šī.


dziedava 01.aprīlis, 18:16

Ar šo pamocījos. Sīkacis, par to nav šaubu. Bet pamērīju "sīkās acis". Mums pazīstamajai sugai it kā esot D=0,2-0,5 mm, bet šim eksemplāram ir ap 0,1 mm. Tad ir viena suga, kurai ir vajadzīgs 60 mkm=0,06 mm, kas it kā ir par mazu. Un tad ir suga D.ferrugineum, kurai akurāt minēts 100 mkm=0,1 mm, bet tai jābūt rūsganai (te iekšas dzeltenas). Vārdsakot, grozi kā gribi, nekas nesanāk :D. Bet nu tā kā rūsganā pēc vadošās nomenklatūras ir atzīta kā tā pati suga kā mums zināmā, tad šobrīd nosaku par parasto (svinpelēko) sīkaci. Bet vispār tos sīkačus vajadzēs papētīt rūpīgāk. Un varbūt ar laiku sistemātiķi vēl ko izdomā..


Osis 01.aprīlis, 17:28

Kura no čipstēm?


roosaluristaja 01.aprīlis, 14:28

Varētu būt veca ziemas kātiņpiepe


roosaluristaja 01.aprīlis, 13:32

Jā, pareizi. Rupja kļūda no manas puses


bitene 01.aprīlis, 12:59

Šī sēne, manuprāt, nav melnā eksīdija, bet gan ir līdzīga brūnajai receklenei.


dziedava 01.aprīlis, 12:01

Ja ir tik balta, kā foto redzams, tad jau sīkā nebūs


dziedava 01.aprīlis, 11:39

Kāpēc domā, ka rufa, nevis baltais?


dziedava 01.aprīlis, 11:37

Bez mikroskopijas to nevar droši pierādīt, bet pēc gludās, bet viļņotās virsmas vajadzētu būt šai salīdzinoši retajai sugai.


ivars 01.aprīlis, 09:49

Tātad otrs putns.


Mareks Kilups 01.aprīlis, 06:19

vai droši, ka nav sarkanā? Kurzeme tomēr.


a.b 31.marts, 23:24

Tik daudz putnu, tik tālu, uz vietas bez jaudīga teleskopa grūti kaut ko atšķirt. Safotografēju horizontu, mājās pārbaudīju kas tu ir )


Edgars Smislovs 31.marts, 22:26

http://www.putni.lv/calalp.htm http://www.putni.lv/scorus.htm


Amanda 31.marts, 22:12

Meža pīles spalvas


a.b 31.marts, 21:59

Nav gadījumā kāda kuitala ?


gb 31.marts, 21:37

Pieliku foto. Diemžēl neko piemērotāku kā Parastais šņībītis, neatradu


Zigurds Krievans 31.marts, 21:14

Labi atradījās:) , vakar dienas otrajā pusē tā arī nesanāca atrast.


Edgars Smislovs 31.marts, 20:06

Būs sajaukta suga ievadot novērojumu.


Zigurds Krievans 31.marts, 19:21

Viena bija normāla akmeņu čipste. Šī tāda jocīgāka, iesārtām krūtīm. Ar akmeņu?


Ivetta 31.marts, 18:20

Paldies, Uģi!


ekologs 31.marts, 18:01

Kārklu raibenis (Nymphalis xanthomelas).


Rallus 31.marts, 17:02

Pēc silueta izskatās kā sila strazdi, atbilstu arī aprakstam. Līdzīgs ir arī dziedātājstrazds.


OlgaK 31.marts, 15:40

Izskatās, ka tās ir mājas pīles - melnās zviedru pīle (black Swedish duck).


enesija 31.marts, 15:38

Krasta medniekzirneklis, Dolomedes plantarius


alexborzenko 31.marts, 12:37

galu galā atrada viņu:)


Lemmus 31.marts, 10:14

Paldies!


roosaluristaja 30.marts, 22:22

Manuprāt viena no vilkpienainēm


Amanda 30.marts, 20:58

Sloka


adata 30.marts, 20:49

Paldies, Marek!


Toms Čakars 30.marts, 20:35

Paldies!


Osis 30.marts, 20:31

Dzilnītis


finesse 30.marts, 19:57

Paldies, Uldi, par noteikšanu


roosaluristaja 30.marts, 19:25

Kāda grieze?? Agrākās griezes Latviijā atgriežas aprīļa beigās. Turklāt vēl pazīme - ligzda ar olām. Varbūt sloka?


gunitak 30.marts, 19:05

Liels paldies par noteikšanu, Uldi, man jauna suga!


Miksrieksts 30.marts, 17:00

Paldies, Uldi!


dziedava 30.marts, 16:57

Paldies!


ekologs 30.marts, 16:04

Kārklu raibenis (Nymphalis xanthomelas).


ekologs 30.marts, 15:30

Ķērpju māņkrabjzirneklis (Philodromus margaritatus).


IlzeP 30.marts, 13:20

Sarkans/rozā knābis un melns paugurs ir tikai šai sugai.


Justs K 30.marts, 13:19

https://photos.app.goo.gl/Xo4cTPtEBL7vfbto7


Toms Čakars 30.marts, 12:35

Paldies!


Eggy 30.marts, 11:40

Paldies!


ievakiri 30.marts, 11:04

Šim noteikti jābūt pie interesantajiem!


roosaluristaja 30.marts, 10:41

Liesmainās egļu piepes var būt arī uz lazpu kokiem. Tas nav nekas neparasts


roosaluristaja 30.marts, 10:37

iespējams, Aporpium macroporum, ja uz apses


roosaluristaja 30.marts, 10:20

Varētu būt Xylodon quercinus. Igaunijā tāda suga nav astrasta, protams, tā būtu arī jauna suga Latvijā. Ģintī ir vairākas sugas, kuras nav viegli atšķirt


Amanda 30.marts, 08:43

Dzeltenā stērste


dziedava 30.marts, 08:26

Tā kā te ir skaidri saskatāmas kājiņas, mainu uz P.notabile


Osis 29.marts, 22:30

Paldies Edgar!


Osis 29.marts, 22:28

Paldies Amanda!


zemesbite 29.marts, 19:48

Paldies, Julita!


ekologs 29.marts, 19:11

Kāda no klaidoņpelēm.


ekologs 29.marts, 19:07

Alkšņu zilais lapgrauzis (Agelastica alni).


Amanda 29.marts, 18:10

Izskatās pēc zilzīlītes


Amanda 29.marts, 18:07

Niedru lija


Amanda 29.marts, 18:05

Paugurknābja gulbis


CerambyX 29.marts, 17:47

Jā, tā man ar izskatās, ka šī suga


ekologs 29.marts, 15:47

Septiņpunktu mārīte (Coccinella septempunctata).


ekologs 29.marts, 15:46

Graudzāļu vērpējs (Euthrix potatoria).


ekologs 29.marts, 15:44

Kārklu raibenis (Nymphalis xanthomelas).


ekologs 29.marts, 14:58

Šis būs Segzirneklis (Neriene montana).


Filips Bobinskis 29.marts, 11:06

Paldies, ieziņoju atsevišķi.


Vīksna 29.marts, 09:24

Paldies !


dziedava 29.marts, 08:03

Paciņu ragansviests?


dziedava 29.marts, 07:02

Dzelteno vajag atsevišķi


dziedava 29.marts, 07:02

Ir ir divas sugas, dzeltenā ir pilienīte, visdrīzāk maldinošā, jo sporu mākonis nav smuks apaļš (ir brīvi gali) un nav vāciņa, kas noplīstu pa apli.


Filips Bobinskis 28.marts, 22:29

Nevaru saprast, vai tomēr nav divas sugas?


Amanda 28.marts, 17:02

Izskatās pēc lauku lijas


ekologs 28.marts, 15:45

Ok. :) Visiem paldies! :)


CerambyX 28.marts, 15:34

Šaubu nav, Ivaram var ticēt.


ekologs 28.marts, 13:46

Kāda no ūdensspolītēm, iespējams Dūkstāju ūdensspolīte (Planorbis planorbis).


Amanda 28.marts, 11:44

Izskatās pēc melnā erickiņa


VijaS 28.marts, 11:41

Pēc krāsas tipiska šūnu daudzpilīte. Tām kājiņas arī parasti ir īsas, bet vislabākā atšķiršanas pazīme - šūnu daudzpilītei sporu mākonis ir staipīgs, pavelkot būs gari pavedieni.


ekologs 28.marts, 11:02

Ko Edgars Smislovs teiks?


Ziemelmeita 28.marts, 10:56

Jā, izskatijās ka jaunais.


dziedava 28.marts, 10:53

Agri gan! Izskatās jaunā raža.


ekologs 28.marts, 10:38

Jā, arī tāda doma, bet skatījos mātītes un jaunos putnus, tur var arī kļūdīties :)


ivars 28.marts, 10:17

Melnais.


Vīksna 28.marts, 09:46

Paldies !


ekologs 28.marts, 09:06

Ozolu koksnes mizgrauzis (Trypodendron domesticum).


ekologs 28.marts, 08:57

Spožā skudra tā nebūs. Vairāk izskatās pēc melnās skudras (Lasius niger) mātītes.


Ivars Leimanis 28.marts, 08:17

Caurspīdīgā mitrumpiepe Physisporinus vitreus


Ivars Leimanis 28.marts, 08:12

Snaržīgā sētaspiepe


Aceralba 28.marts, 07:09

Paldies!


Ivars Leimanis 27.marts, 23:58

Parastā apmalpiepe


Ivars Leimanis 27.marts, 23:57

Dzeltenā tauriņpiepe


Ivars Leimanis 27.marts, 23:57

Egļu sakņupiepe


BI 27.marts, 22:36

Otrs ir melns VM, šeit arī 22.03.2025.Gredz 12.01.2022. Amsterdama


Matrus 27.marts, 21:22

Paldies par gulbju kontrolēm! EP290 - tēviņš, 16+ gadi, daudzus gadus ligzdojis Vecdaugavas attekā, no turienes ar "piepampušu kāju" aizvests uz "Drauga spārnu" 20.10.2023., izveseļojies un 25.05.2024. palaists Kaltenes jūrmala un pēc gada novērots Buļļupē! EM465 - mātīte, 17 gadi, vairākus gadus ligzdoja Ziemeļupes attekā, pēdējo reizi novērota Buļļupē pie tilta piems gada (05.05.2024.)


Matrus 27.marts, 21:16

Paldies par paugurknābja gulbja kontroli! Tēviņš, 15 gadi vai vairāk, apgredzenots kā pieaugušais 07.05.2013. Daugavā pie Ķengaraga, pēdējos gados (2022.-2024.) katru pavasari novērots Lielupe pie Kalnciema (pārī ar negredzenotu mātīti).


Matrus 27.marts, 21:13

Paldies, Artur!


guta7 27.marts, 20:17

Paldies, Ivar!


Osis 27.marts, 19:47

Lauku lija?


Eggy 27.marts, 19:37

Tikko vakarā atlidoja otrs Baltais Stārķis. Tagad abi kārto zariņus ligzdā.


krista84 27.marts, 19:02

Paldies Julita! Gaidīju apstiprinājumu būs vai nebūs. Šodienas prieks.


dziedava 27.marts, 19:00

Labs atradums! Es pati tikai 1x esmu atradusi, pagājušā gadā.


Eggy 27.marts, 18:16

Vai tie varētu būt Kaņepīši?


ekologs 27.marts, 18:13

Sarkanbrūnais lācītis (Phragmatobia fuliginosa).


zemesbite 27.marts, 18:12

Paldies, Renāte!


Amanda 27.marts, 17:21

Dzeltenā stērste


Ilze Ķuze 27.marts, 17:11

Varbūt Antrodia xantha.


dziedava 27.marts, 11:12

Kas par skatu!


Ivars Leimanis 27.marts, 10:06

Barbylophozia barbata


Edgars Smislovs 27.marts, 10:06

http://www.putni.lv/luslus.htm


Ziemelmeita 26.marts, 22:38

Paldies,Amanda un Edgar!


dziedava 26.marts, 22:37

Gļotsēņu atslēga tā kā nav baigi pārliecināta, bet tuvākie sugu varianti sanāk vīnogķekaru dzelksnīte, paciņu ragansviests un kaudzīšu pumpurīte. Kā ģints vairāk velk uz dzelksnītēm. Interesanti, kādas ir iekšas. ir taču ievākta?


dziedava 26.marts, 22:19

Cik dekoratīvi! Kā tāds adījums :)


martinssitcs 26.marts, 22:12

Atnāca atbilde no BTO: Dear - Thank you for taking the time to report to us details of a bird ring you found. Information about this bird and its movements is given below. Ringing Scheme: London Ring Number: EX71590 Species of bird: Woodcock (Scolopax rusticola) This bird was ringed by Tay Rg as age 2nd year, sex unknown on 16-Feb-2023 21:00:00 at Letham Pools, Fife, Fife, UK OS Map reference NO3013 accuracy 0, - co-ordinates 56deg 18min N -3deg -7min W accuracy 0. It was found on 23-Mar-2025 time unknown at Pasilciems, Zlēkas, Latvia, Latvia OS Map reference - accuracy 0, - co-ordinates 57deg 7min N 21deg 43min E accuracy 0. Finding condition: Freshly dead - within about a Week Finding circumstances: Road Casualty Extra Information: - It was found 766 days after it was ringed, 1518 km from the ringing site, direction E.


Vīksna 26.marts, 20:56

Paldies !


angel 26.marts, 20:36

Paldies!


Ivars Leimanis 26.marts, 20:26

Oki! :)


Amanda 26.marts, 20:18

Varbūt pelēkais strazds


dziedava 26.marts, 19:20

Irdenā noteikti nē, kā jau savulaik teicu - rozā neder. Pēc pagaidām esošām sugām - mazā vai smalkā sprodzīte. Bet tā kā šobrīd ģints tiek reorganizēta un esošās sugas sadalīsies nez cik sugās, tad šobrīd laikam diezgan vienalga, par kuru noteikt ;). Nosaku pēc pašreizējās pieredzes līdzīgāko versiju.


ekologs 26.marts, 19:06

Skrejvabole (Limodromus assimilis).


enesija 26.marts, 17:46

Linyphiidae Linyphia triangularis


spiigana 26.marts, 17:39

Ceru, ne vilks, tas ir pārāk tuvu mājām... Lapsa jau arī var izklaidēties, īpaši, ja tur tikai bebra detaļas atlikušas, ne vesels. Mainu sugu uz bebru :) .


IlzeP 26.marts, 14:53

Gan jau vilks var aizvilkt tālu.


dziedava 26.marts, 14:46

Mana senā hipotēze ir aplama, turklāt dzeltens plazmodijs nobirās var būt pat dažādu dzimtu sugām, arī oktobrī, tāpēc suga pēc tā vien nav nosakāma (ja vien neaugs pieredze kā no plazmodija niansēm noteikt sugu).


dziedava 26.marts, 14:40

Ja tas ir nobirās, tad noteikti ne maldinošā pilienīte. No biežākajām sugām nobirās ticamākā ir trauslā lāsenīte, bet mana topošā gļotsēņu atslēga atzīmēja, ka pāris (retas) pumpurīšu sugas pēc novērošanas laika varētu būt vēl vairāk iespējamas. Jeb citiem vārdiem - no šāda plazmodija sugu noteikt nevar, tādos gadījumos būtu jāvēro attīstība. Kaut kādos augšanas pīķu laikos vienīgi varētu izvirzīt hipotēzes ar lielāku varbūtību, bet jūlijs šādiem plazmodijiem ir reti.


ekologs 26.marts, 14:17

Paldies, Gaidi!


ekologs 26.marts, 13:18

Iespējams, jā, bet es vēl uz lielo stērsti biju sacerējis. Grūti saskatīt


Amanda 26.marts, 13:12

Varbūt mērkaziņa


Amanda 26.marts, 13:10

Varbūt dzeltenā stērste


Ziemelmeita 26.marts, 13:06

Paldies,Evita!


dziedava 26.marts, 10:16

Par pakāji interesanti, būs jāpapēta, kā tur īsti ir noteiktajiem paraugiem. Bet no visiem DD Oligonema persimile (syn. Trichia persimilis) novērojumiem tikai abi Tavējie nemikroskopētie ir uz egles kritalas, tāpēc ir zināmas šaubas par noteikšanas pareizību no foto vien. Tāpēc es tos labāk mainīšu uz nenoteiktu.


Kiwi 26.marts, 09:28

Paldies, Edgar, par sugas noteikšanu!


Kiwi 26.marts, 09:25

Paldies, Amanda un Ilze, par sugas noteikšanu. Bija doma, ka jūras ērglis, bet attālums paliels un nesaskatīju balto virsasti, acīmredzot, jaunie putni.


Kiwi 26.marts, 09:22

Paldies, Julita, par sugas noteikšanu!


Kiwi 26.marts, 09:21

Paldies, Rūta un Ilze, par precizējumiem!


Kiwi 26.marts, 09:20

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


spiigana 25.marts, 21:44

Teorētiski varētu būt, ja iztēlojas, ka priekšā ir "īstie" bebra zobi. Jautājums, ko viņs dara meža vidū vismaz puskilometru no upes. Nē, nu skaidrs jau, ka aizvazāts, bet tālu.


IlzeP 25.marts, 21:14

Es jau tik sugu nomainīju :)


bog288 25.marts, 20:20

Mazā gaura


Amanda 25.marts, 18:21

Varbūt lauku baloži


zane_ernstreite 25.marts, 17:56

Paldies par precizējumu, pētīju, pētīju, bet līdzgalam tomēr neesmu izpētījusi


MJz 25.marts, 15:46

Lauku


CerambyX 25.marts, 13:15

Bebrs? Priekšzobi tik izkrituši :)


spiigana 25.marts, 12:09

Tik jocīgu galvaskausu nekad nebiju redzējusi, varbūt kāds gudrāks var palīdzēt saprast, kam tas pieder?


guta7 25.marts, 10:49

Paldies Ilzei un Ivaram par palīdzību noteikšanā!


guta7 25.marts, 10:47

Paldies, Ansi, par labojumu!


IlzeP 25.marts, 10:33

Ūdeņu naktssikspārnis?


enesija 25.marts, 09:34

Lycosidae Pardosa sp.


enesija 25.marts, 09:33

Clubionidae Clubiona sp.


enesija 25.marts, 09:31

Araneidae


enesija 25.marts, 09:29

Lycosidae Trochosa sp.


enesija 25.marts, 09:28

Māņkrabjzirneklis Philodromidae Philodromus sp.


enesija 25.marts, 09:28

Tetragnathidae Tetragnatha montana


enesija 25.marts, 09:26

Mimetidae Ero sp. kokons


dziedava 25.marts, 08:21

Diskusija: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3937882323138263/


visvaldis.s 24.marts, 23:35

Daļēji aizmūrējis zīlīšu būra skreju.


VitaS 24.marts, 21:17

Šķiet, ka melnalksnis. Pieliku bildi, kur koku vairāk var redzēt.


Miksrieksts 24.marts, 20:06

Pelēkā cietpiepe


Miksrieksts 24.marts, 20:05

Samtainā ziemene ;)


Miksrieksts 24.marts, 20:02

Izskatās pēc kādas no cietpiepēm, piemēram, apšu, tik koku neatpazīstu


Edgars Smislovs 24.marts, 18:55

Laukirbēm savādāka forma, ar sašaurinājumu no vienas puses, faktiski kā bumbieri. Šeit varētu būt diskusija par mežirbi un rubeni, kur vairāk sliecos uz rubeņa pusi, apskatoties atkārtoti tomēr neizslēdzot arī mežirbi, bet ātrumā neatrodu grāmatās, ne internetā salīdzinājumus ar izmēriem.


adata 24.marts, 15:58

Nomērīju un pievienoju, ir ap 2cm. Rubenis ap māju diez vai vazātos.


CerambyX 23.marts, 22:37

Būs vienkārši mizložņa nevis īspirkstu mizložņa (kas liels retums Latvijā)


ekologs 23.marts, 20:58

Manprāt, Sarkanbrūnais lācītis (Phragmatobia fuliginosa).


martinssitcs 23.marts, 20:18

Ziņots par atradumu https://app.bto.org/


dziedava 23.marts, 20:02

Paldies!


martinssitcs 23.marts, 19:31

BTO NH MUSEUM LONDON SW7 www.ring.ac EX71590


Amanda 23.marts, 17:43

Lielais ķīris


Ivars Leimanis 23.marts, 17:31

Oki! :)


meža_meita 23.marts, 17:13

Lecideju tipa apotēciji un graudainais zaļais laponis labi pieder B.rubella. B.vernalis apotēciji biatorveida, laponis lielgraudains.


bitene 23.marts, 15:42

Noņēmu to lieko bildi ar Šrēbera rūsaini


meža_meita 23.marts, 15:33

Varens koks!


megemege 23.marts, 15:28

Atvainojos telefonā esmu kļūdaini norādījusi!


ekologs 23.marts, 14:54

Bērzu pavasarsprīžmetis (Archiearis parthenias).


Amanda 23.marts, 09:23

Jūras ērgļi


Amanda 23.marts, 09:22

Jūras ērglis


Amanda 23.marts, 09:21

Jūras ērglis


Ziemelmeita 23.marts, 08:18

Paldies,Ansi, par labojumiem un sūnu noteikšanu.


Ansis 23.marts, 08:06

Uzminēji! :)


Ansis 23.marts, 07:56

2. foto ir Šrēbera rūsaine - Pleurozium schreberi


dziedava 23.marts, 06:49

Paldies, Ansi, tad jau laikam abas lāpstītes bija tai vietā zināmas, ja no nekādiem foto varēja noteikt :)


Agnese 22.marts, 23:06

Paldies, Renāte!


Ziemelmeita 22.marts, 21:42

Paldies,Renāte!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts