Zivjērgļi Kurzemē

Precīzi pateikt, kurā datumā atlidoja ligzdas saimnieks Teo, nav iespējams, jo kamerai bija tehniskas problēmas, kas tika novērstas 8. aprīlī, un izrādījās, ka Teo jau ir atgriezies. Putns nav gredzenots, bet tam ir raksturīga pazīšanas zīme – rēta kreisajā acī. Teo sāka ligzdas labiekārtošanas darbus, tai skaitā atraka pagājušā gada neizšķīlušos olu, ko pēc dažām dienām pats izripināja no ligzdas.

9. aprīlī ligzdu apmeklēja gredzenots zivju ērglis K33 (gredzenots kā mazulis 7.07.2014. 51 km attālumā no tiešraides ligzdas), kas ligzdu jau ir apmeklējis iepriekš – 2017. gada 7. augustā.

Teo jau citus gadus ir bijis slavens ar atraktīviem ligzdas kārtošanas paņēmieniem. Marikas ierakstītajā video var apskatīties, cik filigrāni viņš māk stāvēt uz galvas.

Teo demonstrē, cik perfekti māk stāvēt uz galvas 09.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

10. aprīli Teo atvilina uz ligzdu negredzenotu zivju ērgļu mātīti, kā arī 11. aprīlī pēc Teo uzvedības var nojaust, ka apkārtnē ir vēl kāda zivju ērgļu dāma, bet kadrā tā neparādās. Teo un visi skatītāji turpina gaidīt atlidojam viņa draudzeni ar gredzenu V28.

12. aprīlī ligzdā ciemojās viešņa no Somijas ar dzeltenu gredzenu ar melniem burtiem JNH, taču pēcpusdienā atgriezās ligzdas saimniece Vita ar sarkanu gredzenu V28. Teo steidza labiekārtot ligzdu, atnesa pirmo zivi šogad savai vienmēr izsalkušajai dzīvesbiedrei (video).

Abi ligzdas saimnieki ir atgriezušies 12.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Satraucošie notikumi Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Kamēr citās LDF piedāvātajās kamerās ligzdošanas sezona vēl nebija tā īsti sākusies, Durbes jūras ērgļu ligzdā nozīmīgu notikumu netrūka. Diemžēl arī daudz emociju raisošu. Jūras ērgļu pāris Raimis un Milda bija ligzdas saimnieki kopš 2017. gada, kad uzturējās teritorijā, bet ligzdošanu vēl neuzsāka. Savukārt sākot ar 2018. gada ligzdošanas sezonu, katru gadu izaudzināja pa diviem ērglēniem.

Šogad mātīte izdēja olas gandrīz identiski kā pagājušajā gadā: 12., 15. un 18. martā, un abi putni prasmīgi un saskanīgi veica visus ar perēšanas periodu saistītos pienākumus. Pārsvarā perēja Milda, bet bija arī pa kādai naktij, kad ligzdā palika tēviņš.

13. martā Raimis uz ligzdu atnesa padriskāta kaķa paliekas – galvu un ādas gabalu. Ornitologs Jānis Ķuze komentēja, ka tas neizskatījās pēc paša ērgļa noķerta dzīvnieka un to nav iespējams pateikt, kā tas ir gājis bojā. Viņa praksē ir bijis vēl viens gadījums, kad ērgļa ligzdā ir atrastas kaķa paliekas, galvaskauss, arī par to gadījumu nav skaidrības.

20. martā ligzdas kokā ielaidās gandrīz pieaudzis negredzenots jūras ērglis, par ko perējošā Milda, protams, bija ļoti nikna. Pasēdējis zarā pie ligzdas, tas pēc mirkļa pats aizlidoja, skaļo Mildas saucienu pavadīts.

Savukārt 24. martā Milda no kaut kā sabijās un strauji aizlidoja, tikai pēc stundas un 25 minūtēm ligzdā ar zivi ielidoja tēviņš, bet pati Milda ligzdā atgriezās pēc vairāk nekā piecu stundu prombūtnes.

27. martā abi putni pārmaiņus perēja, bet, visticamāk, teritorijā bija svešinieks vai vairāki, jo abi daudz klaigāja un sargāja teritoriju. Vakarā (plkst.19.25) Raimis aizlidoja, un tā bija pēdējā reize, kad tiešraidē tas tika manīts. Par tēviņa pazušanu ornitologs Jāņis Ķuze skaidro: "Visdrīzāk putns ir vai nu beigts, vai nopietni savainots. Varam tikai minēt, kas ir īstais iemesls, un varianti ir daudzi. Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus un jaunā ērgļu pāra parādīšanos, ticams skaidrojums ir iekšsugas konflikts."

Raimis sargā olas un teritoriju 27.03.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Kopš Raimja pazušanas Milda perēja olas viena pati un aizsargāja teritoriju, cik nu vien šajā situācijā tas bija iespējams. Jau pirmajās dienās pēc tēviņa pazušanas pretenzijas uz ligzdu un teritoriju pieteica divi citi jūras ērgļi, no kuriem viens bija gandrīz pieaudzis un gredzenots, otrs – pilnībā pieaudzis bez gredzeniem. Gredzenotais ērglis gan ligzdas apkārtnē pēc tam vairāk netika manīts, savukārt precīzi pateikt, tieši cik un kādu dzimumu putni apmeklēja ligzdas apkārtni, nav iespējams.

Viens no putniem izpelnījās Mildas uzticību, un 30. martā viņa aizlidoja, atstājot otru par olu sargu. Viņš tās apskatīja, paviļāja ar knābi, gandrīz uzkāpa virsū, bet neko ļaunu olām neizdarīja. Pirmo reizi uz ilgāku laiku Milda aizlidoja tikai 4. aprīlī, kad prom bija vairāk nekā piecas stundas. Ligzdā viņa atgriezās kopā ar vēl vienu jūras ērgli un turpināja perēt, taču ligzdas apkārtnē, visticamāk, bija vēl trešais ērglis, jo gan Milda, gan svešinieks satraukti klaigāja. 5. aprīlī, visticamāk, divi tēviņi sakāvās pie ligzdas, un vēl 20 minūtes zem tās bija dzirdamas to balsis (video).

Raibie notikumi pie ligzdas turpinājās, Milda gan biežāk pameta ligzdu nekā pirmajās dienās pēc Raimja pazušanas, savukārt 8. aprīlī viņa beidzot atkal aizlidoja no ligzdas un atgriezās tikai pēc piecām stundām. Tās dienas rītā ligzdā notika kautiņš, kad, visticamāk, viens tēviņš uzbruka citam (video). Kopš šīs dienas Mildai blakus uzticīgi turas svešs ērglis, kam ir raksturīgas atpazīšanas pazīmes: īpatnējs balss tonis un tumšs pigments mutes kreisajā pusē. Viņa uzvedība ligzdā liek domāt, ka tas ir jau ligzdojis – zina, kā apgrozīt olas un uzrušināt bedrīti. 11. aprīlī jaunais sargs atnesa uz ligzdu egles zariņus. Neskatoties uz to, ka šogad ligzdošanas sezona Durbē visdrīzāk nebūs sekmīga, notikumi ļauj ieraudzīt vēl neredzētus notikumus jūras ērgļu dzīvē.

Milda un tēviņš ar īpatnējo balss toni 10.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļi Slīterē

Abi ligzdas saimnieki gandrīz katru dienu apmeklēja ligzdu, to labiekārtoja un pārojās, taču nezināmu iemeslu dēļ līdz izdētai olai tā arī nav nonākuši. Ligzda ir krietni uzkrāmēta, un, ērglim stāvot ligzdā, tā galva vairs nav redzama kadrā.

Gada laikā ligzda ir uzkrāmēta līdz priedes rētas vietai. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Varētu rasties šaubas par to, vai pāris nav izvēlējies ligzdošanai citu ligzdu, taču tad viņi neturpinātu katru dienu šo kameras ligzdu labiekārtot. Savukārt netālu esošajā mākslīgajā ligzdā, kur ir uzstādīta kustību sensora kamera, tikai vienu reizi (15. martā) piefiksēta šīs ligzdas mātīte. Mākslīgajā ligzdā pavasarī aktīvi darbojās klinšu ērgļu pāris, tomēr, kā jau bija sagaidāms, neuzsāka ligzdošanu tik tuvu jūras ērgļu aizņemtai ligzdai.

13. martā Slīteram ligzdā piebiedrojās pavisam jauns negredzenots jūras ērglis, savukārt 9. aprīlī ligzdā ciemojās jau mazliet vecāks negredzenots putns (video). 12. aprīlī teritorijā bija vēl trešais pieaugušais jūras ērglis, un notika attiecību skaidrošana (video).

Vistu vanagi Rīgā

20. martā ligzdu apmeklēja putns ar gredzenu C86, kuru kā mazuli 2018. gada 18. maijā Matīsa kapos gredzenojis ornitologs Imants Jakovļevs. Putns ir tēviņš, kurš abās iepriekšējās sezonās ligzdoja kameras kaimiņu ligzdā, kas atrodas kilometra attālumā un, visticamāk, arī šogad ligzdo turpat. Savukārt 22. martā pirmo reizi ligzdā ieradās pagājušajā gadā šķīlies putns ar gredzenu H44, kas ir C86 dēls (gredzenots kā cālis ligzdā 26.05.2020.). Šis putns ligzdu apmeklēja aizvien biežāk un 2. aprīlī tam pievienojās arī pagājušajā gadā šķīlusies mātīte H21 (gredzenota kā cālis ligzdā 24.05.2020. Rīgā, Šķirotavā). Jaunos ligzdas saimniekus var aplūkot šajā video. Visticamāk, šogad tie vēl neligzdos, taču ir ieņēmuši šo ligzdošanas teritoriju.

Jaunie ligzdas saimnieki ar gredzeniem H44 un H21 10.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Dabasdatu forumā jau bija joks, ka kameras tēma ir jāpārsauc par vāveru dzīvi Siguldas novadā. Tās martā diezgan bieži saimniekoja ligzdas apkārtnē. 30. martā acīgie forumieši ir pamanījuši un ierakstījuši interesantu video ar trīs melno dzilnu attiecību skaidrošanu – teritorijas saimniekpāris dzen projām trešo putnu.

Pirmais šīgada melnais stārķis ligzdā 06.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

6. aprīlī ligzdā ieradās šogad pirmais melnais stārķis, kas gan izskatījās piestājis tikai ceļā uz savām mājām un šeit ilgi neuzturējās. Savukārt 11. aprīlī cits putns divas reizes bija ligzdā vairāk nekā stundu – gan svilpa, gan kārtoja zarus, gan mazliet pagulēja (video). Visticamāk, tas pats putns uzturējās ligzdā arī 12. aprīlī, un ornitologs Māris Strazds apstiprināja, ka šis ir tēviņš. Vēlāk tajā pašā dienā uz īsu mirkli ligzdā ielidoja vēl viens putns, kas esot mātīte.

Baltie stārķi Tukuma novadā

6. aprīlī sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" uzsākta tiešraide no balto stārķu ligzdas. Abi pāra putni esot atlidojuši iepriekšējā dienā. Stārķi regulāri apmeklēja ligzdu un pārojās. 12. aprīlī notika cīņa starp ligzdas saimniekiem un citu pāri (video).

Melnās klijas Kurzemē

Melno kliju ligzdā gan martā, gan aprīlī ciemojās peļu klijāni (26. marta klijāna vizītes video). 12. aprīlī ar dažu minūšu intervālu no migrācijas atgriezās abi pagājušā gada putni, kas atpazīstami pēc dažādu krāsu kājām – mātītei Goldai tās ir dzeltenas, savukārt tēviņam Grejam – pelēkas. Pagājušajā gadā pāris izaudzināja trīs cāļus, no kuriem diviem bija dzeltenas kājas un vienam – pelēkas.

Grejs cienastā atnesis kurmi 12.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pirmie mazie ērgļi LDF tiešraižu kamerās tika manīti 12. aprīlī, kad ligzdā, kas atrodas eglē, uzturējās viens putns, bet otrs ērglis bija nojaušams aizkadrā (video).

Lašveidīgo zivju kamerā aprīļa sākumā tika veikta ekspozīcijas maiņa, un turpinām gaidīt, kad kadrā iepeldēs kāds interesants Līgatnes upes iemītnieks (video).

Ilze Bojāre

2021-04-13

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.