Aktīvie lietotāji: 37 Šodien ievadītie novērojumi: 99 Kopējais novērojumu skaits: 1108047
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Jaunākie notikumi Latvijas Dabas fonda tiešraidēs
Pievienots 2021-04-13 11:32:53

Zivjērgļi Kurzemē

Precīzi pateikt, kurā datumā atlidoja ligzdas saimnieks Teo, nav iespējams, jo kamerai bija tehniskas problēmas, kas tika novērstas 8. aprīlī, un izrādījās, ka Teo jau ir atgriezies. Putns nav gredzenots, bet tam ir raksturīga pazīšanas zīme – rēta kreisajā acī. Teo sāka ligzdas labiekārtošanas darbus, tai skaitā atraka pagājušā gada neizšķīlušos olu, ko pēc dažām dienām pats izripināja no ligzdas.

9. aprīlī ligzdu apmeklēja gredzenots zivju ērglis K33 (gredzenots kā mazulis 7.07.2014. 51 km attālumā no tiešraides ligzdas), kas ligzdu jau ir apmeklējis iepriekš – 2017. gada 7. augustā.

Teo jau citus gadus ir bijis slavens ar atraktīviem ligzdas kārtošanas paņēmieniem. Marikas ierakstītajā video var apskatīties, cik filigrāni viņš māk stāvēt uz galvas.


Teo demonstrē, cik perfekti māk stāvēt uz galvas 09.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

10. aprīli Teo atvilina uz ligzdu negredzenotu zivju ērgļu mātīti, kā arī 11. aprīlī pēc Teo uzvedības var nojaust, ka apkārtnē ir vēl kāda zivju ērgļu dāma, bet kadrā tā neparādās. Teo un visi skatītāji turpina gaidīt atlidojam viņa draudzeni ar gredzenu V28.

12. aprīlī ligzdā ciemojās viešņa no Somijas ar dzeltenu gredzenu ar melniem burtiem JNH, taču pēcpusdienā atgriezās ligzdas saimniece Vita ar sarkanu gredzenu V28. Teo steidza labiekārtot ligzdu, atnesa pirmo zivi šogad savai vienmēr izsalkušajai dzīvesbiedrei (video).


Abi ligzdas saimnieki ir atgriezušies 12.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Satraucošie notikumi Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Kamēr citās LDF piedāvātajās kamerās ligzdošanas sezona vēl nebija tā īsti sākusies, Durbes jūras ērgļu ligzdā nozīmīgu notikumu netrūka. Diemžēl arī daudz emociju raisošu. Jūras ērgļu pāris Raimis un Milda bija ligzdas saimnieki kopš 2017. gada, kad uzturējās teritorijā, bet ligzdošanu vēl neuzsāka. Savukārt sākot ar 2018. gada ligzdošanas sezonu, katru gadu izaudzināja pa diviem ērglēniem.

Šogad mātīte izdēja olas gandrīz identiski kā pagājušajā gadā: 12., 15. un 18. martā, un abi putni prasmīgi un saskanīgi veica visus ar perēšanas periodu saistītos pienākumus. Pārsvarā perēja Milda, bet bija arī pa kādai naktij, kad ligzdā palika tēviņš.

13. martā Raimis uz ligzdu atnesa padriskāta kaķa paliekas – galvu un ādas gabalu. Ornitologs Jānis Ķuze komentēja, ka tas neizskatījās pēc paša ērgļa noķerta dzīvnieka un to nav iespējams pateikt, kā tas ir gājis bojā. Viņa praksē ir bijis vēl viens gadījums, kad ērgļa ligzdā ir atrastas kaķa paliekas, galvaskauss, arī par to gadījumu nav skaidrības.

20. martā ligzdas kokā ielaidās gandrīz pieaudzis negredzenots jūras ērglis, par ko perējošā Milda, protams, bija ļoti nikna. Pasēdējis zarā pie ligzdas, tas pēc mirkļa pats aizlidoja, skaļo Mildas saucienu pavadīts.

Savukārt 24. martā Milda no kaut kā sabijās un strauji aizlidoja, tikai pēc stundas un 25 minūtēm ligzdā ar zivi ielidoja tēviņš, bet pati Milda ligzdā atgriezās pēc vairāk nekā piecu stundu prombūtnes.

27. martā abi putni pārmaiņus perēja, bet, visticamāk, teritorijā bija svešinieks vai vairāki, jo abi daudz klaigāja un sargāja teritoriju. Vakarā (plkst.19.25) Raimis aizlidoja, un tā bija pēdējā reize, kad tiešraidē tas tika manīts. Par tēviņa pazušanu ornitologs Jāņis Ķuze skaidro: "Visdrīzāk putns ir vai nu beigts, vai nopietni savainots. Varam tikai minēt, kas ir īstais iemesls, un varianti ir daudzi. Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus un jaunā ērgļu pāra parādīšanos, ticams skaidrojums ir iekšsugas konflikts."


Raimis sargā olas un teritoriju 27.03.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Kopš Raimja pazušanas Milda perēja olas viena pati un aizsargāja teritoriju, cik nu vien šajā situācijā tas bija iespējams. Jau pirmajās dienās pēc tēviņa pazušanas pretenzijas uz ligzdu un teritoriju pieteica divi citi jūras ērgļi, no kuriem viens bija gandrīz pieaudzis un gredzenots, otrs – pilnībā pieaudzis bez gredzeniem. Gredzenotais ērglis gan ligzdas apkārtnē pēc tam vairāk netika manīts, savukārt precīzi pateikt, tieši cik un kādu dzimumu putni apmeklēja ligzdas apkārtni, nav iespējams.

Viens no putniem izpelnījās Mildas uzticību, un 30. martā viņa aizlidoja, atstājot otru par olu sargu. Viņš tās apskatīja, paviļāja ar knābi, gandrīz uzkāpa virsū, bet neko ļaunu olām neizdarīja. Pirmo reizi uz ilgāku laiku Milda aizlidoja tikai 4. aprīlī, kad prom bija vairāk nekā piecas stundas. Ligzdā viņa atgriezās kopā ar vēl vienu jūras ērgli un turpināja perēt, taču ligzdas apkārtnē, visticamāk, bija vēl trešais ērglis, jo gan Milda, gan svešinieks satraukti klaigāja. 5. aprīlī, visticamāk, divi tēviņi sakāvās pie ligzdas, un vēl 20 minūtes zem tās bija dzirdamas to balsis (video).

Raibie notikumi pie ligzdas turpinājās, Milda gan biežāk pameta ligzdu nekā pirmajās dienās pēc Raimja pazušanas, savukārt 8. aprīlī viņa beidzot atkal aizlidoja no ligzdas un atgriezās tikai pēc piecām stundām. Tās dienas rītā ligzdā notika kautiņš, kad, visticamāk, viens tēviņš uzbruka citam (video). Kopš šīs dienas Mildai blakus uzticīgi turas svešs ērglis, kam ir raksturīgas atpazīšanas pazīmes: īpatnējs balss tonis un tumšs pigments mutes kreisajā pusē. Viņa uzvedība ligzdā liek domāt, ka tas ir jau ligzdojis – zina, kā apgrozīt olas un uzrušināt bedrīti. 11. aprīlī jaunais sargs atnesa uz ligzdu egles zariņus. Neskatoties uz to, ka šogad ligzdošanas sezona Durbē visdrīzāk nebūs sekmīga, notikumi ļauj ieraudzīt vēl neredzētus notikumus jūras ērgļu dzīvē.


Milda un tēviņš ar īpatnējo balss toni 10.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļi Slīterē

Abi ligzdas saimnieki gandrīz katru dienu apmeklēja ligzdu, to labiekārtoja un pārojās, taču nezināmu iemeslu dēļ līdz izdētai olai tā arī nav nonākuši. Ligzda ir krietni uzkrāmēta, un, ērglim stāvot ligzdā, tā galva vairs nav redzama kadrā.


Gada laikā ligzda ir uzkrāmēta līdz priedes rētas vietai. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Varētu rasties šaubas par to, vai pāris nav izvēlējies ligzdošanai citu ligzdu, taču tad viņi neturpinātu katru dienu šo kameras ligzdu labiekārtot. Savukārt netālu esošajā mākslīgajā ligzdā, kur ir uzstādīta kustību sensora kamera, tikai vienu reizi (15. martā) piefiksēta šīs ligzdas mātīte. Mākslīgajā ligzdā pavasarī aktīvi darbojās klinšu ērgļu pāris, tomēr, kā jau bija sagaidāms, neuzsāka ligzdošanu tik tuvu jūras ērgļu aizņemtai ligzdai.

13. martā Slīteram ligzdā piebiedrojās pavisam jauns negredzenots jūras ērglis, savukārt 9. aprīlī ligzdā ciemojās jau mazliet vecāks negredzenots putns (video). 12. aprīlī teritorijā bija vēl trešais pieaugušais jūras ērglis, un notika attiecību skaidrošana (video).

Vistu vanagi Rīgā

20. martā ligzdu apmeklēja putns ar gredzenu C86, kuru kā mazuli 2018. gada 18. maijā Matīsa kapos gredzenojis ornitologs Imants Jakovļevs. Putns ir tēviņš, kurš abās iepriekšējās sezonās ligzdoja kameras kaimiņu ligzdā, kas atrodas kilometra attālumā un, visticamāk, arī šogad ligzdo turpat. Savukārt 22. martā pirmo reizi ligzdā ieradās pagājušajā gadā šķīlies putns ar gredzenu H44, kas ir C86 dēls (gredzenots kā cālis ligzdā 26.05.2020.). Šis putns ligzdu apmeklēja aizvien biežāk un 2. aprīlī tam pievienojās arī pagājušajā gadā šķīlusies mātīte H21 (gredzenota kā cālis ligzdā 24.05.2020. Rīgā, Šķirotavā). Jaunos ligzdas saimniekus var aplūkot šajā video. Visticamāk, šogad tie vēl neligzdos, taču ir ieņēmuši šo ligzdošanas teritoriju.


Jaunie ligzdas saimnieki ar gredzeniem H44 un H21 10.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Dabasdatu forumā jau bija joks, ka kameras tēma ir jāpārsauc par vāveru dzīvi Siguldas novadā. Tās martā diezgan bieži saimniekoja ligzdas apkārtnē. 30. martā acīgie forumieši ir pamanījuši un ierakstījuši interesantu video ar trīs melno dzilnu attiecību skaidrošanu – teritorijas saimniekpāris dzen projām trešo putnu.


Pirmais šīgada melnais stārķis ligzdā 06.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

6. aprīlī ligzdā ieradās šogad pirmais melnais stārķis, kas gan izskatījās piestājis tikai ceļā uz savām mājām un šeit ilgi neuzturējās. Savukārt 11. aprīlī cits putns divas reizes bija ligzdā vairāk nekā stundu – gan svilpa, gan kārtoja zarus, gan mazliet pagulēja (video). Visticamāk, tas pats putns uzturējās ligzdā arī 12. aprīlī, un ornitologs Māris Strazds apstiprināja, ka šis ir tēviņš. Vēlāk tajā pašā dienā uz īsu mirkli ligzdā ielidoja vēl viens putns, kas esot mātīte.

Baltie stārķi Tukuma novadā

6. aprīlī sadarbībā ar AS "Sadales tīkls" uzsākta tiešraide no balto stārķu ligzdas. Abi pāra putni esot atlidojuši iepriekšējā dienā. Stārķi regulāri apmeklēja ligzdu un pārojās. 12. aprīlī notika cīņa starp ligzdas saimniekiem un citu pāri (video).

Melnās klijas Kurzemē

Melno kliju ligzdā gan martā, gan aprīlī ciemojās peļu klijāni (26. marta klijāna vizītes video). 12. aprīlī ar dažu minūšu intervālu no migrācijas atgriezās abi pagājušā gada putni, kas atpazīstami pēc dažādu krāsu kājām – mātītei Goldai tās ir dzeltenas, savukārt tēviņam Grejam – pelēkas. Pagājušajā gadā pāris izaudzināja trīs cāļus, no kuriem diviem bija dzeltenas kājas un vienam – pelēkas.


Grejs cienastā atnesis kurmi 12.04.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pirmie mazie ērgļi LDF tiešraižu kamerās tika manīti 12. aprīlī, kad ligzdā, kas atrodas eglē, uzturējās viens putns, bet otrs ērglis bija nojaušams aizkadrā (video).

Lašveidīgo zivju kamerā aprīļa sākumā tika veikta ekspozīcijas maiņa, un turpinām gaidīt, kad kadrā iepeldēs kāds interesants Līgatnes upes iemītnieks (video).

Ilze Bojāre

2021-04-13

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Actitis hypoleucos - 2021-05-17 ūdensvistiņa
Luscinia luscinia - 2021-05-17 ūdensvistiņa
Locustella naevia - 2021-05-17 ūdensvistiņa
Crex crex - 2021-05-17 ūdensvistiņa
Crex crex - 2021-05-18 dekants
Columba palumbus - 2021-05-18 dekants
Columba palumbus - 2021-05-18 dekants
Nezināms
@ andrisb
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
nekovārnis 18.maijs, 00:31

Paldies, Uģi! :)


iljazik 18.maijs, 00:08

Deilephila porcellus?


asaris 18.maijs, 00:05

Paldies!


CerambyX 18.maijs, 00:01

Pamatā uz skujkokiem ir Uloma rufa, bet tagad tā vairāk uz foto paskatoties - laikam jau tomēr otra suga? Priekškrūšu vairoga priekšējā malā tāda izteikta bedrīte/iespiedums - tāds it kā tikai Uloma culinaris tēviņiem ir, ja es pareizi lasu noteicēju.


asaris 17.maijs, 23:54

Zem nokaltušas priedes mizas varētu būt Uloma rufa ?


Aleksandra 17.maijs, 23:53

Ansi, paldies par dumbra skrajlapi!


iljazik 17.maijs, 23:45

Deilephila porcellus


iljazik 17.maijs, 23:39

Macroglossum stellatarum


iljazik 17.maijs, 23:35

Deilephila elpenor


CerambyX 17.maijs, 23:35

Fauna-eu kā Princidium (Paraprincidium) ruficolle - laikam tos Bembidion-us ir parevidējuši un sadalījuši visādās ģintīs/apakšģintīs. Bet nu.. Dabasdatos pietiks ar Bembidion :D


iljazik 17.maijs, 23:35

Deilephila elpenor


CerambyX 17.maijs, 23:26

Šī pārliecinoši maura.


iljazik 17.maijs, 23:17

Smerinthus ocellata


Edgars Smislovs 17.maijs, 22:45

Mežirbe ?


IevaM 17.maijs, 22:05

L. s. cyanecula pasuga


Igors 17.maijs, 22:04

Jā Edmunds, viens gārnis tas putns ar oranžo gredzenu E68


felsi 17.maijs, 21:55

Man arī tā liekas!


ER 17.maijs, 21:46

Vai gredzenotais gārnis ir tas pats putns ar oranžo E68, kas redzēts turpat 15. maijā?


dziedava 17.maijs, 21:22

Vajadzētu redzēt, kā attīstās, drīzāk izskatās pēc gļotpūpēža Reticularia lycoperdon.


nekovārnis 17.maijs, 21:03

Izskatās ka ir ar :) Šodien izkūņojās.


CerambyX 17.maijs, 20:54

Trešais foto, manuprāt, labāks - būs astainais. Netipiski jau ir, ka tāds nodilis maija vidū, bet šī suga laikam arī var būt kā migrants - varbūt atlidojos no nedaudz tālākiem platuma grādiem dienvidos :)


IlzeP 17.maijs, 20:35

Paldies par skaidrojumu!


Grislis 17.maijs, 20:27

Nojaušu, ka bija viss augs ar matiņiem, labi saskatīt nevar.


IlzeP 17.maijs, 20:26

Nomainīju uz Cucullia sp.


kaarlisfrei 17.maijs, 19:44

Labs, labs! Sveicam!!!


kaarlisfrei 17.maijs, 19:43

Jā! Tādu domu arī apsvēru.


dziedava 17.maijs, 19:30

Uz parastā aug citas rūsas


nekovārnis 17.maijs, 19:14

Nu jā, tā kārtīgi izpētot to pleķu izvietojumu ar sāk likties ka drīzāk astainais. ja labi iesktās, tad arī iespējamo astīti var sazimēt :) Mulsina tik tas nodilums (foto vaina?), bet varbūt agri, karstajās dienās izkūņojies?


CerambyX 17.maijs, 19:05

Te ar tas pats komentārs - I.aureolaria diezi vai :)


CerambyX 17.maijs, 19:03

I.aureolaria nav šķiet Latvijā konstatēta - arī savādāk, tomēr, izskatās. Drīzāk I.serpantata vai I.ochrata.


CerambyX 17.maijs, 18:58

Drīzāk gaišs Epirrhoe tristata - R.hastata nav īsti brūna zīmējuma uz spārniem (melns/balts)


CerambyX 17.maijs, 18:33

Šis man nedaudz nomoka - es teiktu, ka astainais zilenītis :)


Lemmus 17.maijs, 18:10

Paldies!


Karīna 17.maijs, 17:15

Jā, uz laiku bija piestājušas. Paēda, pagāgināja un devās tālāk uz mola pusi.


iljazik 17.maijs, 16:57

Phragmatobia fuliginosa


iljazik 17.maijs, 16:57

Phragmatobia fuliginosa


iljazik 17.maijs, 16:30

Acronicta rumicis


iljazik 17.maijs, 16:26

Zygaena filipendulae


iljazik 17.maijs, 16:19

Euthrix potatoria


iljazik 17.maijs, 16:16

Acronicta auricoma


nekovārnis 17.maijs, 16:00

Pēdējā foto ķērsu baltenis


nekovārnis 17.maijs, 15:54

Paldies, Uģi!:)


nekovārnis 17.maijs, 15:54

Paldies, Iļja! :)


W 17.maijs, 15:47

Uģi, paldies par lapgrauzi!


iljazik 17.maijs, 15:33

Phragmatobia fuliginosa (Linnaeus, 1758) ТОЛСТЯНКА


iljazik 17.maijs, 15:31

Orgyia recens


iljazik 17.maijs, 15:28

Phragmatobia fuliginosa


iljazik 17.maijs, 15:28

Biston betularia


iljazik 17.maijs, 15:26

Spilosoma lutea


iljazik 17.maijs, 15:24

Phragmatobia fuliginosa


iljazik 17.maijs, 15:19

Idaea aureolaria


iljazik 17.maijs, 15:14

Rheumaptera hastata


iljazik 17.maijs, 15:09

Erannis defoliaria


iljazik 17.maijs, 15:05

Epirrhoe tristata


VijaS 17.maijs, 14:57

Uģi, paldies par visiem labojumiem!


iljazik 17.maijs, 14:45

Rheumaptera hastata


iljazik 17.maijs, 14:39

Arctia caja


iljazik 17.maijs, 14:34

Drepana curvatula


iljazik 17.maijs, 14:26

Tholera cespitis vai Tholera decimalis


iljazik 17.maijs, 14:17

Phragmatobia fuliginosa


dziedava 17.maijs, 14:17

Pārliecinoši! :)


dziedava 17.maijs, 14:14

Uldi, šai uz virsmas skaidri saskatāms rakstiņš - tāda nav gļotpūpēžiem. Šī ir retāka (mazāk apzināta) suga


iljazik 17.maijs, 14:10

Idaea aureolaria


roosaluristaja 17.maijs, 14:06

Tā ir gļotsēne nevis piepe. Cerams mana versija par sugu ir pareiza


iljazik 17.maijs, 13:57

Euthrix potatoria


iljazik 17.maijs, 13:55

Malacosoma castrensis


iljazik 17.maijs, 13:51

Ematurga atomaria


dziedava 17.maijs, 13:41

Paldies, Uģi, jā, tik sen vaboles nav pētītas, ka nosaukums bija izskrējis no prāta. :)


CerambyX 17.maijs, 13:29

Laikam kaut kāds defektīvs Trapezonotus - cits nekas nenāk prātā.


iljazik 17.maijs, 13:29

nav simtprocentīgi pārliecināts, jauns kāpurs, slikta fotogrāfija


IlzeP 17.maijs, 12:21

Sešas pieaugušās?


Kurmata 17.maijs, 10:10

Divas ir gaigalas. Trešā ir Aythya ģints nirpīle, Stīpniece A. un Stīpnieks A. noteica kā ķerru.


LailaG 17.maijs, 10:08

Paldies,Iļja ,par labojumu


CerambyX 17.maijs, 09:52

Par šo es nebūtu tik drošs - Cucullia sp. ir jā, bet vai argentea?


CerambyX 17.maijs, 09:38

Viss sakrīt - izmērs arī ir sugas atšķiršanas viena no pazīmēm, nu un tā deguna forma ar, protams, raksturīga. Super! :) No Latvijas uz dienvidiem suga zināma, bet tā vispār varētu būt relatīvi tāls sugas novērojums Z-ZA virzienā Eiropas kontekstā. Super!


VijaS 17.maijs, 09:10

Paldies, Valda!


Arnis2 17.maijs, 06:33

Paldies!


kaarlisfrei 17.maijs, 06:15

Pateicos! Diezgan negaidīti - Jā! :D


dziedava 17.maijs, 01:51

Skaisti! :)


iljazik 17.maijs, 00:57

Ptilodon capucina


iljazik 17.maijs, 00:55

Acronicta auricoma


iljazik 17.maijs, 00:53

Cucullia argentea


iljazik 17.maijs, 00:42

Vanessa atalanta


iljazik 17.maijs, 00:36

Lasiocampa quercus


kapso 17.maijs, 00:32

Sporu stadiju sasniedz nepilnās 2 dienās


iljazik 17.maijs, 00:28

Zygaena filipendulae


iljazik 17.maijs, 00:21

Calliteara pudibunda


iljazik 17.maijs, 00:16

Lasiocampa trifolii


iljazik 17.maijs, 00:01

Macrothylacia rubi


iljazik 16.maijs, 23:54

Lythria cruentaria


IevaM 16.maijs, 23:43

Tas būtu ticamāks, lielo dumpi arī dzird tālu.


iljazik 16.maijs, 23:38

Arctia caja


iljazik 16.maijs, 23:37

Phragmatobia fuliginosa (visticamāk)


CerambyX 16.maijs, 23:22

Ē!! Šis tiešām izskatās pēc austriaca! Arī būs jauna suga Latvijai! Nu gan jūs dodat :D Super! Neesmu gan tagad pie datora - rīt ielabošu, bet nu apsveikumi tāpat!!


piceriko 16.maijs, 23:16

Tuvāk manām mājām ir bijušā Lādzēnu purva ūdenskrātuve. Pameklējot interneta dzīlēs tas varētu būt lielais dumpis.


Fuatra 16.maijs, 23:04

No Beibežu ūdenskrātuves tik tālu nevarētu dzirdēt.


piceriko 16.maijs, 22:59

Līdzīga balss ir putni.lv ierakstā, tikai klusāka, dobjāka, stieptāka. Jūs domājat , ka varētu būt cita putna balss?


asaris 16.maijs, 22:46

Sarkankrūšu līķvabole


felsi 16.maijs, 22:23

Paldies!


forelljjanka 16.maijs, 22:18

Par putna pastāvīgu teritoriju var liecināt arī citas pazīmes,ne jau velti tur rakstīts-piemēram,tātad,ne tikai.;) Par T uzskatāmi arī vairāki dziedoši T.


VijaS 16.maijs, 22:08

Paldies, Edgar!


Edgars Smislovs 16.maijs, 22:07

Melnais meža strazds(?).


iljazik 16.maijs, 22:06

Tholera decimalis vai Tholera cespitis


Matrus 16.maijs, 21:59

Dānijas paugurknābja gulbis, J8309 + zils kājas gredzens 68A; tēviņš, dzimis 2016. gadā, apgredzenots Kopenhāgenā 17.03.2017. Turpat kontrolēts arī 02.04.2017. un 15.12.2018. Šodien (16.05.2021.) abi Smislovi to kontrolēja arī Daugavmalā Ķengaragā...) Paldies par kontroli!


nekovārnis 16.maijs, 21:42

Apsveicu! :)


IlzeP 16.maijs, 21:40

Man šķiet, ka vismaz agrāk tas neattiecās uz B, tikai uz D. Bet jautājums par to, kā mūsdienās/DD vidē "rodas" pazīme T, mani arī interesē.


CerambyX 16.maijs, 21:39

Super - šis diezgan negaidīti! Labi gads tev iesācies! :D


iljazik 16.maijs, 21:32

Eriogaster lanestris


iljazik 16.maijs, 21:29

Arctia caja


ML 16.maijs, 21:17

aizmugures :)


ML 16.maijs, 21:16

Jā ! negaidīti. Mazais egļu vispār, jau pēc pašpasludinātā finiša, lidojumā man no mugures aiz krāgas aizkrita.


IevaM 16.maijs, 21:09

Kādēļ pārliecība, ka mazais dumpis?


nekovārnis 16.maijs, 21:00

Pirmajā foto Platyrhinus resinosus. Laba vaboļdiena. :)


Filips Bobinskis 16.maijs, 21:00

Vai nevarētu būt Hypoxylon multiforme?


Filips Bobinskis 16.maijs, 20:54

Uz nokaltuša lapu koka. Iespējamie varianti: Hypoxylon fragiforme, Hypoxylon howeianum, Hypoxylon fuscum


roosaluristaja 16.maijs, 20:48

Cepurītes piestiprinājums pie kātiņa tika pārbaudīts? Vizuāli vairāk izskatās pēc kāda no lāčpurniem.


Martins 16.maijs, 20:43

Hmm, pa jautājumam katram: kāpēc neraksturīgs biotops? L.cinereoniger taču ir plašāks biotopu spektrs nekā L.maximus. Vai runājam Limacus maculatus? LV līdz šim ir atrasta?


nekovārnis 16.maijs, 20:17

Varētu būt mīkstspārnis Cantharis obscura


gunitak 16.maijs, 19:57

Paldies, Marek, par visiem!


W 16.maijs, 19:52

Paldies, Marek!


nekovārnis 16.maijs, 19:49

Kājas melnas - Gonioctena viminalis


Алексей 16.maijs, 19:49

2T


paliec 16.maijs, 19:47

Siguldā ir abas sugas satopamas, gan maximus, gan cinereoniger. Limacus pagaidām tur nav atrasts, bet mani nepārsteigtu, ja uzrastos.


nekovārnis 16.maijs, 19:28

Manuprāt vītolu lapu krāšņvabole, Trachys minuta


kaarlisfrei 16.maijs, 19:23

Apsveicu!!!


gunitak 16.maijs, 18:54

Paldies!


W 16.maijs, 18:44

Paldies, prieks:)


sandis 16.maijs, 18:42

Mjāā, es šo vispār tikai reizi mūžā esmu redzējis - pie tam tālajā Balvu novadā. Šogad beidzot vajadzētu atrast arī Cēsīs :D


felsi 16.maijs, 18:37

Ir, ir!


sandis 16.maijs, 18:35

Pirmo aci jau uzmetu mikroskopā - šķiet, ka kaut kas no badhāmijām. Bet vispār, manuprāt, nebūs viegli tikt līdz sugai...


Ivars L. 16.maijs, 18:02

Paldies, Ansi! Man jau acis sagājušas konusā, bet ar savu lēto mikroskopu salipušo pilienu skaitu eļļas ķermenītī saskaitīt nevaru. Miglasbildē intuīcijas līmenī "izskatās", ka garākie sastāv no 4-5 pilieniem. Bet bez tā - eļļas ķermenīši ir lielākajā daļā šūnu, nevis tikai lapas malās, un dzinumu platums lielākoties ir ap 1,7-2,5 mm, kas arī, laikam, vairāk atbilst C.integristipula.


dekants 16.maijs, 17:36

Jā, šo arī piefiksēju. Novērojumiem no šodienas kādu iemeslu dēļ nav pieģenerējies 1x1 un 5x5 km kvadrāts - tādēļ sistēma novērojumu nevar attiecināt uz kādu kvadrātu. Tomēr ziņot atlantam, droši var turpināt, jo, kad sapratīs, kas par vainu, tad visiem novērojumiem, kuriem nav pieģenerējies kvadrāts, to pieģenerēs un tad visi (arī šis) novērojums rādīsies kvadrāta statistikā.


MJz 16.maijs, 13:18

Kādēļ šodien ievadītie novērojumi neparādās statistikā?


ER 16.maijs, 12:59

Pupuķis ar trīs krāsu gredzenu un metāla gredzena LVR A30473 kombināciju LBY,M;RBO,R (pierakstu sk. http://cr-birding.org/node/112) gredzenots 21.06.2020. kā mazulis ligzdā Ādažu poligona vidus daļā, apm. 9,9 km uz Z-ZZR no šī novērojuma vietas Garkalnē.


ER 16.maijs, 12:35

Ar oranžu plastmasas gredzenu E07 un metāla LVR ET4511 03.06.2014. gredzenots Egretta alba mazulis Kaņiera ezerā.


Divpēdis 16.maijs, 11:44

Paldies Edgaram un Uldim par labojumiem! Pļavu tilbīti noņemu un lieku atsevišķi


nekovārnis 16.maijs, 11:37

Jā, nupat saskaitīju ka 24 sugas divās dienās esmu sabildējis :)


CerambyX 16.maijs, 11:13

Labs, izskatās, ka puse no Latvijas mārīšu faunas tur savākusies :D


Edgars Smislovs 16.maijs, 10:12

Tumšā tilbīte un pļavu tilbīte.


Sintija Martinsone 16.maijs, 09:50

Es jau pati varētu pēc tam DD atlasīt novērojumus kādā konkrētā teritorijā (piemēram, vienā uzskaišu posmā) un atkārtota novērojuma gadījumā pārvērst tos par T. Tas būtu ok? Vai varbūt tas tiks darīts kaut kā vairumā, apkopojot datus atlantam?


Sintija Martinsone 16.maijs, 09:27

Ok, paldies par skaidrojumu! No Andra rakstītā es saprotu, kas tas attiecas arī uz pazīmi B? Piemēram, dienas putnu uzskaitē visas sugas, kas nākamājā uzskaitē ar pazīmi B vai D konstatētas tajā pašā posmā, var tikt pārvērstas par T? Bet kā tīri tehniski tas notiek? Konkrētajā uzskaitē es izvēlos tā brīža pazīmi - B vai D, un ar tādu pazīmi arī konkrētais novērojums tiek ievadīts DD. Kurš pēc tam pārbaudīs, vai tas ir atkārtots sugas novērojums un pārvērtīs to par T?


dekants 16.maijs, 09:00

Uģis un Uldis pareizi interpretē. Ja teritorija tiek apmeklēta vēlreiz (vismaz ar nedēļu starpā) un putns aizvien tur dzied/uzturas, tad ir diezgan Ticami, ka viņš tur ir uzturējies visu šo laiku, kas liecina, ka šī Teritorija ir aizņemta.


andrisb 16.maijs, 08:49

Paldies!


roosaluristaja 16.maijs, 08:40

Es līdz šim to esmu sapratis nevis kā nepārtraukti vienu nedēlu, bet kā Uģis minēja atkārtoti vismaz pēc nedēļas. Pretējā gadījumā šo pazīmi vispār nebūtu iespējams ;piemērot. Teiksim, ja runājam par dzīvesvietu. Kurš tad sezonas laikā speciāli sēž mājās nedēļu, lai klausītos, vai žubīte tur dzied katru dienu vai nē? Pretējs gadījums. Kāds aizbrauc uz Rekovas pagastu un dzird tur lielo zīliti. Pēc pāris nedēļam tur aizbrauc cits un atkal dzird tur lielo zīlīti. Pazīme "T" - viss loģiski. Bet, ja pielietotu versiju par nepārtrauktu dziedāšanu, tad pirmajam būt jāuzceļ Rekovas nomalē telts un nedēļu jāklausās lielo zīlīti, kas manuprāt ir absurds!


Sintija Martinsone 16.maijs, 08:11

Manuprāt, nav vienotas pieejas attiecībā uz pazīmes T pielietojumu. Vairākkārt esmu dzirdējusi, ka tā tiek lietota gadījumos, kad vienā vietā atkārtoti dzirdēts dziedošs putns. Ja skatāmies precīzi pēc instrukcijas, tad tur ir teikts: T – pastāvīga teritorija, par ko liecina putna uzvedība, piemēram, tēviņa dziesma vismaz vienu nedēļu. Es to saprotu, ka man ir jādzird 7 dienas pēc kārtas diesma, lai liktu pazīmi T. Mēģinu tā darīt savā pagalmā, bet tas ir diezgan čakarīgi - ne vienmēr var dabūt dziedošu konkrēto sugu (neveltot tam daudz papildu laika) katru dienu 7 dienas pēc kārtas. Varbūt Andris Dekants var komentēt šo? Tas ir diezgan svarīgi, jo T ir pirmā pazīme, kas iespējamu ligzdošanu pārvērš par ticamu.


Ansis 16.maijs, 07:52

Ja šūnās eļļas ķermenīši, tas labāk atbilst C. integristipula. (GNP viņu gadās atrast biežāk, kā C. neesiana); būtu jāpaskaita, no cik graudiņiem salipuši eļļas ķermenīši - to skaits katrai sugai atšķirīgs.


Janisu 16.maijs, 07:40

Jā, amerikāņu mērnvienībās 1 futbola laukums


patigunta 16.maijs, 04:07

2 pupuķi, varbūt vajadzēja piešķirt pāra statusu. No tāluma brūno galvu un gaišā vēdera dēļ noturēju par baložiem, tik palielinot foto konstatēju pupuķus, bet tie paši arī ceļu pārlidoja.


Aleksandra 16.maijs, 00:12

Ansi, paldies par viļņaino skrajlapi!


W 15.maijs, 23:57

Paldies, Julita!


dziedava 15.maijs, 23:49

Super skatījums! :)


dziedava 15.maijs, 23:44

Nu ar šādām bez mikroskopēšanas nekādi..


dziedava 15.maijs, 23:42

Ceru, ka Inguna apstiprinās, ka ir saplacinātā kūlīte. Priekš manis joprojām skaitās ļoti reta suga, bet citi pa reizei tomēr atrod (nu neskaitot Ingunu, kam tā ir parasta suga). :)


CerambyX 15.maijs, 23:39

Apmēram turpat dziedāja arī 11. aprīlī - varbūt pastāvīga teritorija?


nekovārnis 15.maijs, 23:06

Paldies, Uģi! :)


Rallus 15.maijs, 23:05

Pateicīgs!


CerambyX 15.maijs, 23:02

Nosaukumu palaboju.


nekovārnis 15.maijs, 22:49

Jā, tādi neveiksmīgi foto. Par pazīmēm jau biju piemirsis. Domājams kād dienu aiziešu vēl uz pludmali varbūt atradīšu. Vēl diezgan pilns ar kukaiņiem, krūmi ar :)


CerambyX 15.maijs, 22:46

To priekškrūšu vairoga gaišāko priekšējo maliņu it kā nevar redzēt, bet tāpat vairāk pēc Peritrechus nubilus man izskatās.


Igors 15.maijs, 22:18

Paldies, mans pirmais novērojums Rīgā, Vecdaugavā 24/04/2012, viens īpatnis ir arī foto: https://dabasdati.lv/lv/observation/4jjfv5f4o4spfceq9alo56ftq2/


andrisb 15.maijs, 22:07

Paldies!


gunitak 15.maijs, 21:38

Dedestiņu baltenis.


Aidzinieks 15.maijs, 21:33

Paldies!


dziedava 15.maijs, 21:14

Milzu gan, bet ne brefeldija. Tagad gļotpūpēža uznāciens.


ER 15.maijs, 21:06

Ar oranžu plastmasas gredzenu E68 un metāla LVR ET4568 03.06.2014. gredzenots Egretta alba mazulis Kaņiera ezerā.


CerambyX 15.maijs, 20:52

Piekrītu!


CerambyX 15.maijs, 20:39

Šis un otrs, manuprāt, odontogaster - nav uz krūtīm nekas ornažs (thoracicus, lateralis) atkrīt, priekškājus ciskas pamatā tumšas (nav lacustris) - tad atliek argentatus vai odontogaster. Nav sudrabaino matiņu gar vairodziņa malām - tad jau odontogaster vien paliek :D Tēviņiem vēdera galā apakšpusē raksturīgi tie 'āķīši' - citreiz var uz aci pat saskatīt pret gaišāku fonu.


CerambyX 15.maijs, 20:34

Šī laba suga! :) Pats vēl neesmu nemaz redzējis/atradis :D


W 15.maijs, 20:17

Paldies, Marek! Prieks!


W 15.maijs, 20:17

Uģi, paldies!


nekovārnis 15.maijs, 19:49

Jā, domāju ka Agonum sexpunctatum


dziedava 15.maijs, 18:39

Super, skaisti! :)


Mari 15.maijs, 18:37

Paldies, Uģi! :)


asaris 15.maijs, 18:20

Piepjmīlis Endomychus coccineus


felsi 15.maijs, 17:51

Paldies par sūnām!


Alvis Āboliņš 15.maijs, 17:45

Suga bija nepareiza! Jāizņem no interesantajiem novērojumiem!


Anete PB 15.maijs, 17:19

Dziesma.


roosaluristaja 15.maijs, 14:09

Saucieni vai dziesma?


Vīksna 15.maijs, 13:21

Šeit gan, tik ilgi Dabas datos un gandrīz simtprocentīgi visi putni, arī cits ar labām bildēm. Labs piemērs !


Vīksna 15.maijs, 12:52

Paldies !


dekants 15.maijs, 08:15

Bišu dzenis - ļoti labs novērojums Rīgai!


W 15.maijs, 07:22

Paldies, Iļja un Uģi par sugu!


Vīksna 15.maijs, 01:55

Paldies !


CerambyX 15.maijs, 01:44

Jā, laikam piekrītu - maura izskatās ticamākais variants!


CerambyX 15.maijs, 01:08

Bet nav vispār Dytiscus sp... Ups, mana nevērība :)


nekovārnis 15.maijs, 00:04

Raksta jau, ka kāpuri dzīvo zem priežu mizas tādejādi to novājinot, bet cik nu es esmu šos sastapis, tad galvenokārt uz svaigām, vēja izgāztām kritalām vai baļķiem, ja uz dzīviem kokiem kokiem, tad ne uz tiem veselīgākajiem.


marsancija 14.maijs, 23:40

Paldies, Marek! Tā jau domāju, ka būs atbraucis no meža ar priežu malku. Vai bīstams arī augošām priedēm, vai dzīvo tikai atmirušā koksnē?


nekovārnis 14.maijs, 23:36

Priežu koksngrauzis (malkcirtis). Pavasarī šo var sastapt visdīvainākajās vietās, ja vien kaut kur tuvumā ir zāģmateriāli vai malka. :)


marsancija 14.maijs, 23:33

Nespēju noteikt, kurš no koksngraužiem bija ielavījies mājas labierīcību telpā :)


CerambyX 14.maijs, 23:06

Tas jau nav pat liels bars - milzīgs bars! :D


dziedava 14.maijs, 22:40

O, paldies Ansi! Nebūtu ienācis prātā, ļoti interesēja.


Ivars L. 14.maijs, 22:33

Jā, ir. Smuk!


Ilze Ķuze 14.maijs, 22:26

Paldies, Ansi!


nekovārnis 14.maijs, 21:57

Iepriekš nebiju mēģinājis noteikt garspārnainos Misrovelia, jo tos jau reti gadās redzēt. Te gan bija tikai garspārnainie, kas droši vien loģiski, jo pludmalē sapūsti lidoņi, bet patstāvīga populācija tādā nepastāvīgā peļķē izveidoties nevar. Būs dabā jāmēģina pameklēt arī citviet garspārnainie - izskatās ka varētu būt salīdzinoši viegli nosakāmi, ja piešauj aci. Piemēram, visām tām apaļīgajām, raibajām (M.reticulata) ko šajā peļķē nofotogrāfēju (ap padsmit īpatņu) vidējais lielais baltais plankums ar šķēlumu kā austriešu noteicējā.


Ilze Ķuze 14.maijs, 21:37

Varbūt kāds varētu apstiprināt, vai ir īstā suga?


CerambyX 14.maijs, 21:29

Jā, vajadzētu būt īstai - garspārnu dabā neesmu manījis. Vispār kautkā maz tie buenoi trāpās :D


dziedava 14.maijs, 21:19

Sporas pašas par sevi šai sugai ir brūnas, tikai lielā masā tumši brūnas sporas izskatās kā melnas. Bet nevar tā droši atbildēt, ja neredz, cik gaišas ir brūnās sporas. Varbūt var nobildēt šķērsgriezumu, kur tā sporu masa redzama?


felsi 14.maijs, 21:05

Paldies Ilja!


dziedava 14.maijs, 21:03

Izskats šķiet dīvains, bet varbūt kaut kas pietrūka normālai attīstībai, bet pēc sporām ar nepilnīgu tīkliņu un kas grupējas, sanāk parastais gļotpūpēdis.


iljazik 14.maijs, 21:00

Zygaena filipendulae


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts