Aktīvie lietotāji: 391 Šodien ievadītie novērojumi: 779 Kopējais novērojumu skaits: 2153860
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Īsa pamācība sēņu noteikšanā (iesācējiem)
Pievienots 2018-05-17 11:16:15

Latvijā zināmas ap 4000 sēņu sugas, no tām ap 2000 – mikroskopiskās. Latvijā sēņu pētīšana aizvien vēl ir tāds “tumšais lauciņš” – tās pie mums ir pētītas ļoti maz, jo nedaudzajiem speciālistiem un amatieriem nav iespējams aptvert visas sēņu grupas. Tādēļ sugu skaits varētu būt krietni lielāks. Iemesls tam droši vien ir tāds, ka sēnes ir tik neaprēķināmi un nepateicīgi “radījumi”, ka prātīgs cilvēks tām klāt neķeras. Protams, arī sēnēm ir savas labās īpašības, salīdzinot ar citiem pētījumu objektiem. Tās nekož, ja tās ņem rokā, un nebēg projām, ja tās grib tuvāk apskatīt.

Diemžēl jāapbēdina Dabasdati.lv lietotāji, ka pēc fotogrāfijām noteikt sēņu sugu ir ļoti sarežģīti. Turklāt, jo nopietnāks speciālists, jo mazāka iespēja, ka tas uzņemsies sēņu noteikšanu pēc foto. Sēņu noteikšanā šobrīd lieto gēnu sekvenču analīzes vai vismaz mikroskopiskās pazīmes (sporas, cistīdas, virsmiziņas veidojumi un citi elementi).

Protams, ir ģintis un pat sugas, kuras iespējams noteikt arī pēc kvalitatīvas fotogrāfijas. To, kas ir kvalitatīva fotogrāfija, labāk zinās pateikt profesionālie fotogrāfi, tādēļ vairāk pievērsīšos tam, kā un kādas pazīmes būtu jāredz, lai noteikšana būtu pēc iespējas sekmīgāka.


Fotogrāfijā noderīgs var būt mērogs. Ja nav pie rokas lineāla, var izlīdzēties ar kādu citu priekšmetu vai dabā atrastu objektu, kam zināms izmērs. Attēlā pa labi izmantots pienenes zieds. Parastais lāčpurns.
Foto: Inita Dāniele.

Vispirms kā nederīgas jāatmet pāraugušas, apsalušas, lietū pārmirkušas vai citādi izmainījušās sēnes. Pat ja pieredzējis speciālists spēs noteikt arī gandrīz sabrukušu celmenes augļķermeni, kopējai ainai tas nedos neko, jo no tāda attēla nevar rasties priekšstats par šīs sēnes izskatu. Savukārt apsalušas, apkaltušas vai lietū pārmirkušas sēnes ļoti maina krāsu.

Tāpat nav izmantojami attēli ar ļoti jaunām sēnēm, kuru augļķermenis tikko sācis attīstīties. Šādos attēlos pat pūpēdi no cepurīšu sēnes neatšķirt, kur nu vēl sīkāk.

Vislabāk, ja ir atrasti vairāki augļķermeņi dažādās attīstības stadijās, jo daudzas pazīmes izmainās ne vien dienu, bet pat stundu laikā.

Pirmais, kas būtu jānoskaidro, ir augļķermeņa forma, lai pievienotu savu atradumu attiecīgajai morfoloģiskajai grupai (piepe, klājpiepe, pūpēdis, korallene, vālene, cepurīšu sēne utt.).

Ja augļķermenim var izšķirt cepurīti un kātiņu, esam nonākuši pie

cepurīšu sēnes.

(Ir arī izņēmumi ar reducētu kātiņu, kur augļķermeņi sāniski piestiprinājušies koksnei vai citam substrātam; cepurīte un kātiņš ir arī atsevišķām piepju sēnēm, bet to konsistence ir koksnaina vai ļoti sīksta (kātiņpiepes u.c.).)

Nākamais solis ir noskaidrot, kāds ir cepurīšu sēnes himenofors (sporas veidojošā virsma, kas parasti atrodas cepurītes apakšpusē):

1) stobriņu sēnes jeb bekas, ja zem cepurītes ir stobriņi;

2) adatenes – ja cepurītes apakšā adatiņas;

3) gailenes – ja himenoforu veido lapiņām līdzīgas krokas;

4) lapiņu sēnes – ja himenoforu veido lapiņas.


Sēņu iedalījums pēc himenofora: 1) stobriņu sēne (parastā bērzubeka, foto Valdis Blūzma), 2) adatene (parastā vēršmēlene, foto Ilze Čakare), 3) gailene (pataurene, foto Julita Kluša) un 4) lapiņu sēne (sūrā pundurkamolene, foto Laima Birziņa).

Ja konstatējam, ka esam atraduši lapiņu sēni, vispirms pārliecināmies par tās konsistenci.

Viscaur trausla konsistence ir bērzlapēm. Atšķirt tās no pārējām cepurīšu sēnēm ir viegli, bet tikt līdz sugai pēc attēla vien ir gandrīz neiespējami. (Latvijā ir vairāk kā 100 bērzlapju sugu un divas trešdaļas no tām – ar sarkanām cepurītēm.) Svarīgākās bērzlapju pazīmes ir sporu birumraksta krāsa, garša (bez nogaršošanas nav iespējams pateikt pat sekciju), smarža, koks, ar ko sēne veido mikorizu utt. Par laimi, dažas bērzlapju sugas tomēr ir nosakāmas bez mikroskopa (piemēram, plankumainā un mainīgā).

Ja ievainojumu vietās izdalās balta vai krāsaina piensula, esam atraduši pienaini. Svarīga pazīme ir ne tikai piensulas krāsa, bet arī krāsas izmaiņas un šo izmaiņu ātrums, kā arī piensulas garša, kas var būt maiga vai sīva. Daudzām piemīt arī īpaša smarža.

Ja esam konstatējuši, ka atradums ir:

cepurīšu sēne - > lapiņu sēne - > nav ne pienaine, ne bērzlape,

tad nākamais solis – ir jāuzzina (vai jānojauš) sporu birumraksta krāsa, tomēr iesācējam tas var nebūt pa spēkam.

Zināt var, ja nogriež sēnes cepurīti un noliek (piemēram, uz nakti) uz balta papīra. Izbirušās sporu masas krāsu vislabāk salīdzināt ar krāsu tabulām vai noteikt „uz aci”.

Nojaust sporu krāsu var pēc lapiņu krāsas pieaugušiem, bet ne veciem augļķermeņiem. Iespēja kļūdīties ir liela, jo daudzu sēņu jauniem augļķermeņiem lapiņas ir gandrīz baltas un tikai briedumā iegūst sārtu, brūnganu vai citu krāsu.


Balto mušmiri no dzeltējošās atmatenes reizēm var atšķirt tikai pēc lapiņu krāsas. Mušmirei tās vienmēr ir baltas, jaunai atmatenei sārtas, vecai - gandrīz melnas. Abām ir baltas cepurītes un gredzens uz kātiņa.
Foto: Inita Dāniele

Cepurīšu sēnēm svarīgas pazīmes ir ne tikai lapiņu krāsa (kas var mainīties atkarībā no vecuma), bet arī to piestiprinājuma veids, lapiņu šķautnes (dažām jumtenēm tās ir tumšas, bet ļoti mazajām sēntiņām mēdz būt zaļas, brūnganas, sarkanīgas utt.). Tāpat svarīgi redzēt, kāda ir kātiņa pamatne, ir vai nav plīvurs vai gredzens, kāda ir tīmekļa krāsa (tīmeklenēm) utt.

Ļoti svarīga īpašība ir garša.

Nogaršot sēni nenozīmē apēst tādu gabalu, kā lielveikala degustācijā. Tas nozīmē pielikt pie mēles mazu gabaliņu un izspļaut. Tādā veidā saindēties ir neiespējami. Bērniem gan to nevajadzētu mācīt! Turklāt ne visām ģintīm garša ir noteicoša pazīme (piemēram, mušmires nogaršot nav jēgas, bet bērzlapes un pienaines gandrīz vienmēr jāpagaršo).


Sēnes nogaršošana. Foto: Inita Dāniele

Svarīga pazīme ir smarža (vai smaka).

Sēņu smarža gan nav tik izteikta kā ziedu smarža, tomēr tā var būt ļoti daudzveidīga un neparasta. Tā var būt vāja vai stipra, reizēm viegli atpazīstama, reizēm tik savdabīga, ka ar neko citu dabā nav salīdzināma. Smaržas stiprums atkarīgs no augtenes un laika apstākļiem – dažas sēnes vairāk smaržo lietainā laikā, citas, turpretī, sausā. Reizēm sēnes sāk smaržot tikai žūstot vai bojājoties. Patīkama vai nepatīkama smarža neliecina par sēnes ēdamību vai indīgumu. Protams, sēnes ar ļoti nepatīkamu smaku ir neēdamas tieši šī iemesla dēļ. Dažas sēnes, piemēram, sarkandzeltaines spēcīgās zaļā sieriņa jeb kumarīna smaržas dēļ izmantojamas nelielos daudzumos kā garšvielas. Dažām sēnēm ir tik neparasts smaržu komplekss, ka tā atsevišķas komponentes grūti noteikt. Tālāk minētas spilgtāk izteiktās sēņu smaržas, lai parādītu smaržu daudzveidību sēņu valstī:

• Miltu smarža ir zīdainajai plūmenei, maija auzenei, daudzām sārtlapītēm, pūkainēm un piltuvenēm;

• Rutku smarža – baltajai, violetbrūnajai un panteru mušmirei, parastajai un sinepju bārkstmalei, dzidrajai sēntiņai, spurainajai zvīnenei;

• Kartupeļu lakstu smarža – bālajai mušmirei;

• Ķiploku smarža – ķiploku un garkāta vītenei;

• Anīsa smarža – tīruma atmatenei, anīsa un smaržīgajai piltuvenei;

• Rūgto mandeļu smarža – sakņkāta bārkstmalei, smaržīgajai gliemezenei, maigajai mandeļu bērzlapei, dzeltenpelēkajai piltuvenei;

• Kumarīna smarža – sarkandzeltainei;

• Garšvielu smarža – meduszvīņu krimildei, priežu rudmiesei, parastajai piltuvenei, dūmainajai aplocenei;

• Vijolīšu smarža – smaržīgajai aplocenei;

• Kokospārslu smarža – cigoriņu un smaržīgajai pienainei;

• Medus smarža – zaļajai mušmirei, miega un medainajai bērzlapei;

• Koksnes smarža – plankumainajai un meža vērdiņsēnei;

• Augļu smarža – saldūksnei, egļu rudmiesei, parastajai pienainei;

• Ērkšķogu kompota smarža – ērkšķogu bērzlapei;

• Gurķu smarža – gurķu makrocistīdijai;

• Siļķu smarža – saldajai krimildei, siļķu bērzlapei;

Camembert siera smarža – siera bērzlapei;

• Slāpekļskābes smarža – smirdošajai sārtlapīte, sārmainajai sēntiņai;

• Ziepju smarža – ziepju pūkainei;

• Jodoforma smarža – jodoforma bērzlapei;

• Kampara smarža – kampara pienainei;

• Gāzes un karbīda smaka – āžu tīmeklenei, sēra pūkainei, smirdošajai pūkainei;

• Karbola smaka – indīgajai atmatenei;

• Maitas smaka – zemestaukiem, smirdošajai kārpsēnei;

• Lapu blakšu smaka – ozolu pienainei.

Bez tam sēnēm var būt vecu olu, spermas, veļas ūdens, kāju sviedru, puvušu kāpostu, trāna, zemes, seleriju, rabarberu, zemeņu, bumbieru, ābolu, konfekšu, krabju, vēžu u.c. smaržas un smakas. Lai šīs smaržas un smakas atšķirtu, nepieciešams “labs deguns” un pieredze.

Inita Dāniele

2018-05-17

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Luscinia luscinia - 2025-05-09 bišudzenis
Strix aluco - 2025-05-09 megemege
Botaurus stellaris - 2025-05-09 ligausis
Glaucidium passerinum - 2025-05-09 karlis_t
Prunella modularis - 2025-05-08 AZandovs
Strix aluco - 2025-05-09 megemege
Cuculus canorus - 2025-05-09 megemege
Nezināms
Ignotus
@ Beāate
Pēdējie komentāri novērojumiem
nekovārnis 09.maijs, 18:32

Man vecās mājas sienā iemitinājušās skudras, visdrīzāk Formica polyctena. Pagājušogad mēģināju tā droši noteikt ķeksītim, gan art fotoaparātu, gan zem mikroskopa - tā arī nesanāca :(


ekologs 09.maijs, 17:55

Uģi, Marek, skaidrs, ka te ne bez sarežģītības pakāpes noteikšanā, bet, vai nevarētu būt Formica polyctena?


Santoo 09.maijs, 17:23

Gribēju pievienot novērojumu, bet ar telefona starpniecību nekādīgi nesanāca kartē vietu atzīmēt.


Bounijs 09.maijs, 17:06

Netika. Mēģināju mednī, bet biju jau prom no tās vietas un nevarēja atzīmēt lokāciju..vai nemācēju. Bet informēju vietējo mednieku un, cik sapratu, viņi apsekoja.


ekologs 09.maijs, 16:46

Paldies, Uģi!


Alvis Āboliņš 09.maijs, 15:39

Sveiki! Vai tā neizskatījās sākotnēji kā melnā stārķa būvēta ligzda? Netālu 2023. gadā meklēju ligzdu.


erts 09.maijs, 14:01

Tajā pat vietā kur 2021.gadā.


IlzeP 09.maijs, 13:33

Mārtiņ, tad derētu ieziņot novērojumu!


ekologs 09.maijs, 13:29

Anthocoris confusus?


Berts 09.maijs, 13:26

Paldies Uģim!


IlzeP 09.maijs, 11:01

Un šim nu nevajadzētu būt testēšanas vajadzībām, bet īstai sugai.


IlzeP 09.maijs, 10:59

Šī cita suga. Arī novērojums bez sugas vārda.


IlzeP 09.maijs, 10:56

Un šai vajadzētu būt tai pašai sūnu sugai, par ko rakstīju iepriekšējā komentārā. Slēpjama atradnes vieta, Sarkanajā grāmatā, bet pazaudējusi vārdu.


IlzeP 09.maijs, 10:53

Migrējot pirmo datu porciju uz Ornitho, atradās novērojumi, kam datu bāzē trūkst sugas (t.i., nevis nenoteikti, bet vispār trūkst). Ir kaut kāds sugas ID, bet tas nekam neatbilst. Viena no tiem ir šī sūna. Lūdzu, palīdziet - kas šī ir?


BI 09.maijs, 10:34

Gredzenota: 02.01.2025. Holandē, martā vēl pa Holandi: https://submit.cr-birding.org/animals/223260/tO4fggzTxYgfMtJRQ1Ba/


IlzeP 09.maijs, 10:15

Vai šis ir tests?


Santoo 09.maijs, 09:09

Kūko, kūko dzeguzīte :))) Tikko pagalmā, Salacas ielejā, Staiceles pagastā, mājas pagalmā caur saimniecības ēkas durvju spraugu, redzēju krāšņo Pupuķi, arī pagājušajā vasarā manīju.


IlzeP 09.maijs, 08:02

Paldies par ziņu! Jā, šis nav labi. Būs jāpārbauda.


ekologs 09.maijs, 07:35

Paldies!


dziedava 09.maijs, 07:28

Ilze, vadot Dabasdatu aplikācijā apšu graudaini, ir divi ieraksti ar šo sugu. Tagad apskatījos, ka viens DD skaitās dzēsts. Izskatās, ka aplikācijā joprojām kā dzīvas eksistē visas dabasdatos dzēstās sugas. Nezinu, cik tādas ir vēl bez apšu graudaines. Bet tas ir slikti, jo vismaz apšu graudainei zem dzēstās sugas rādās 5 ziņojumi. Nez vai ziņotāji gribējuši būt dzēstajā versijā - aplikācijā to jau neredz. Vajadzētu panākt, ka visi dzēsto sugu ziņojumi pārceļas uz dzīvajām sugām un lai aplikācijā dzēstās sugas nerādās!


Martins 08.maijs, 20:07

Ja teiksi, ka latviskais nosaukums ir acīmredzamā pretrunā ar attēlā redzamo - piekritīšu. Latviskais nosaukums nav veiksmīgs, jo Latvijas populācija (vismaz tik daudz, cik es esmu redzējis) ir riktīgi melna.


Martins 08.maijs, 19:58

Šis vēl ir "tīnis" - sugu nevarēs notreikt. Var tikai pateikt, ka nav gludais vārpstiņgliemezis.


Amanda 08.maijs, 19:57

Dziedātājstrazds


Ivars Leimanis 08.maijs, 17:03

garenporu tauriņpiepe (Trametes gibbosa)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:11

Paldies,Julita!


dziedava 08.maijs, 16:10

Sporām skaidri redzams smalks tīkliņš - tā būs nelīdzenā pilienīte :)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:05

Pievienoju mikroskopijas bildes.


Vīksna 08.maijs, 11:47

Paldies !


CerambyX 08.maijs, 11:17

Web Archive var atrast: https://web.archive.org/web/20240613213249/http://leb.daba.lv/Formicidae.htm


Amanda 08.maijs, 10:09

Lauku piekūns


BI 08.maijs, 09:33

Jau martā tusēja pa šo rajonu, tā ka "rajonu" notur.


ekologs 08.maijs, 06:58

Kāda no ērcēm (Acari sp.), jā. Kāda augsnes ērce vai arī samtērce.


dziedava 07.maijs, 18:06

P.S. Un cik patīkami šajā vietā kartē redzēt mikroliegumu!!! Ivar, arī Tavs nopelns :)


dziedava 07.maijs, 18:03

Ivar L. - tas ir Tavs atradums! 2016. gadā šī suga Latvijā nebija zināma, atklāta tika tikai 2022. gadā pēc 2021. g. novērojuma, kad tika mikroskopēts. Tāpēc tolaik pēc kopskata neko tādu noteikt nebiju spējīga. Šogad atradu pati 3. atradni LV, un tad, savelkot kopā visus redzētos 3 novērojumus, ir pārliecība, ka šo sugu var noteikt arī pēc kopskata - nekas cits līdzīgs nav zināms. Nu vismaz pagaidām.


nekovārnis 07.maijs, 13:59

Bija pieejams vecajā LEB mājaslapā, bet izskatās ka šobrīd tā vairs nav aktīva.


IlzeP 07.maijs, 11:48

Paldies!


Sassa2507 07.maijs, 11:09

Dala pagalmu ar vārnām, zvirbuļiem un citiem mazputniņiem. YT video": https://youtube.com/shorts/onLFaEc89LE


CerambyX 07.maijs, 10:57

Tomēr vēlreiz apskatot šo novērojumu, Nikolajs saka, ka laikam jau tomēr 'košs' pectinea - gaišo plankumu forma tomēr ne līdz galm atbilst masculella


Vīksna 07.maijs, 10:48

Paldies !


meža_meita 07.maijs, 08:36

Viss vajadzīgais ir redzams, - ķērpis "guļ" uz paklājiņa (laponis), kuram ir oranži-rūsgani-sarkani pleķi :)) + klasisks biotops, nojaušams aķ tonis, forma.


Vīksna 06.maijs, 23:27

Paldies !


kirsisnelsons 06.maijs, 22:29

Kļūda bija.


dziedava 06.maijs, 21:37

Paldies! Jauki, ka ir atsaucīgi DNS pratēji :)


IlzeP 06.maijs, 21:29

Paldies, Renāte! Kā to pēc šīs miglu bildes var pateikt?!


pustumsa 06.maijs, 20:31

Paldies!


Ziemelmeita 06.maijs, 19:48

Tad jābrauc šurp uz Ziemeļgauju.


meža_meita 06.maijs, 19:26

Gribu šajā gultā iegulties!


Mežirbe777 06.maijs, 19:19

Pateicos par Sveicieniem! Sekvencēšanu veica Tartu Universitātes Liheniloģe Ave Suija. Lielisks raksts par sugu un tās ekoloģiskajām prasībām lasāms Areskoug & Thor 2005. gada Zin. Publikācijā.


Siona 06.maijs, 19:00

Ir kaut kur pieejams nesvaigs? :)


dziedava 06.maijs, 18:50

Sveicieni Raivo un Renātei! :)) Kas veica DNS?


Mežirbe777 06.maijs, 15:35

Brīnišķīgi, ko lai citu saka :) Priekš pilnas laimes būtu vēl jāatrod gan C.tigillare , gan C.inquinans Pēc literatūras datiem šī suga esot reta visā mūsu reģionā. Igaunijā pirmo reizi atrasta pirms 20 gadiem , mums tikai tagad izdevās :)


meža_meita 06.maijs, 14:42

Hiphip urrā! DNS rezultāti ir apstiprinājuši šo sugu kā Notarisa kalīciju Calicium notarisii (Tul.) M. Prieto & Wedin (syn. Cyphelium notarisii). Pirmais, droši pierādītais, sugas novērojums Latvijā! Sveicam Raivo!


megere 06.maijs, 13:50

Paldies!


Mežirbe777 06.maijs, 09:49

Paldies par padomu ! Rūpīgāk apskatot paraugu, jāpiekrīt, ka šis nav D.alboatrum, drīzāk kāds no gaišajiem Rhizocarpon , piem. R. disporum. Pēc Elurikkus datiem Igaunijā (kur ir arī šis novērojums) ir vismaz 64 atradnes, būs kāda no tām jāapskata, jānovērtē morfoloģiskās pazīmes :)


karlis_t 06.maijs, 09:46

Ok. Braucu pa ceļu no Ābelniekiem Liekņu virzienā, vietā, kur ielikts punkts, pamanīju vilku. Īsti nesapratu, ko viņš tur darīja, barības objektu neatradu, varbūt vienkāŗši pārsteidzu kustībā. Vilks ievēroja, ka apstājos, uzsāka kuustību uz tuvējo meža nogabalu pāri laukam. Kamēr aplūkoju to binoklī, aizmirsu, ka jāuzņem arī foto, foto uzņēmu ar telefonu 10x digitālo zoom brīdī, kad vilks bija ticis pāri lielākajai lauka daļai.


ekologs 05.maijs, 21:47

Samtērce (Trombidiidae sp.).


Ziemelmeita 05.maijs, 21:01

Paldies,Renāte, par sugu noteikšanu!


meža_meita 05.maijs, 21:01

Ir vairākas līdzīgas, bet šī nebūs Diplotomma alboatrum. Tā ir ļoti reta, bez mūsdienu atradnēm un pierādāma tikai mikroskopiski.


IlzeP 05.maijs, 20:07

Pašu video diemžēl ielikt nevar, var tikai ielikt saiti uz to (komentāros vai piezīmēs) - tad video jābūt ieliktam kaut kur citur (piemēram, YouTube).


VijaS 05.maijs, 18:55

8.-9. bildes - atliekas vairāk kā desmit mēnešus vēlāk, 01.05.2025.


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


adata 05.maijs, 18:09

Julita, apse nevar būt. Melnalksnis vai visticamāk blīgzna. Vieta mitra, kaut gravas uzkalniņš, bet dūksnains un ēnains. Pēdējā bildē mazliet no atlikušās mizas koka sugai.


Ziemelmeita 05.maijs, 17:07

Paldies,Edgar!


CerambyX 05.maijs, 16:02

Tad it kā vajadzētu būt augļukoku tīklkodei (Yponomeuta padella).


lauraporuka 05.maijs, 15:51

Paldies par sugas noteikšanu :) Man šķiet, ka tā bija kāda krūmveida plūme - tas bija tās biezs, blīvs krūmveidīgs augs, kas izmantots mājas dzīvžogam. Es pieliku vēl bildes ar pašu augu.


CerambyX 05.maijs, 15:03

Jā, tā izskatās, ka cursitans. Retāk var būt šādi eksemplāri, kam uz vēdera viens liels melns 'pleķis'.


CerambyX 05.maijs, 15:00

Kas tas par augu? - neatpazīstu :)


Mari 05.maijs, 14:59

Varbūt Sciocoris cursitans?


Ziemelmeita 05.maijs, 12:19

Paldies,Julita! Kritala diezgan satrūdējusi, nezinu, kas. Mazu paraugu pańēmu, mēgināšu paskatīties sporas, kaut vai trenińa nolūkos.


dziedava 05.maijs, 10:47

Tādām koši dzeltenām pusizjukušām (ja dzeltenais sporu mākonis nav staipīgs), vērts skatīties, uz kādas kritalas auga - vai nav skujkoks. Ja uz skujkoka, tad liela varbūtība, ka medainā bumbulīte, jo citas līdzīgās tipiski aug uz lapkoku kritalām.


dziedava 05.maijs, 09:03

Paldies, Ansi, par noteikšanu!


Vladimirs S 04.maijs, 23:21

Vai suņa saimnieks.


CerambyX 04.maijs, 23:05

Suns gan varēja būt labāk audzināts.


Ziemelmeita 04.maijs, 21:33

Paldies,Julita!


Dravante 04.maijs, 21:20

https://youtube.com/shorts/xNu7SDd-J5I?feature=share


dziedava 04.maijs, 20:44

Paldies, Ilze!


IlzeP 04.maijs, 20:30

Kopā ar sējas zosīm


megemege 04.maijs, 17:18

Paldies, Edgar!


alexborzenko 04.maijs, 15:38

Atvainojos, tā ir pārrakstīšanās kļūda


Ziemelmeita 04.maijs, 14:02

Paldies, Uģi!


CerambyX 04.maijs, 14:00

Vidējā foto - Pogonocherus fasciculatus


dziedava 04.maijs, 12:46

Manuprāt, sanāk Xanthoria fulva. Ķērpju sarakstā nebija, pievienoju. Ja ir kāds gudrāks, var labot.


dziedava 04.maijs, 12:05

Vai kritala varētu būt apse?


dziedava 04.maijs, 12:05

Vērīga acs! :) Jā, mikroskopija apstiprina izlocīto ērkulīti. Sanāk kādi 300m no iepriekšējās atradnes.


dziedava 04.maijs, 11:27

Vai te varētu būt baltpieres zosis kopā ar īsknābja zosīm?


ivars 04.maijs, 08:10

Lukstu čakstīte.


Mari 04.maijs, 07:11

Paldies! Tā sanāk, pati brīnos :D


angel 04.maijs, 00:01

problēmas ar serveri tiešām nopietnas. brīvos brīžos turpat 3 dienas, lai kādu foto pievienotu.


dziedava 03.maijs, 23:38

Paldies, Edgar! :)


Ivetta 03.maijs, 23:02

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


CerambyX 03.maijs, 22:48

Tev uz šo sugu veicas! :)


CerambyX 03.maijs, 20:17

Šis foršs atradums!


nekovārnis 03.maijs, 18:24

Paldies, Uģi! :)


apogs apogs 03.maijs, 17:29

Vispār ,ka aizvakar uzzināju - Tukuma novada Cērē lakstīgala dzirdēta 20.aprīlī.


zane_ernstreite 03.maijs, 09:13

Jā, gredzens, tiesa! Paldies, Ilze, par šo piezīmi! Jāpārskata šajā pļavā šopavasar redzētie tārtiņi, ko esmu ieziņojusi kā smilšu, bet vēl vieni noteikti bija upes.


Mari 03.maijs, 08:25

Paldies, Marek!


Osis 02.maijs, 21:34

Stepes?


dziedava 02.maijs, 17:16

Skaisti! :)


IlzeP 02.maijs, 16:35

Šeit labi saskatāma upes tārtiņa pazīme - dzeltenais gredzens ap aci.


dziedava 02.maijs, 12:06

Paļaušos uz eksperta Ivara (viena no dažiem, kam šai sugai ir novērojumi DD) slēdzienu :)


dziedava 02.maijs, 12:05

Lasu apraksta https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/learning/species-finder/rhytidiadelphus-subpinnatus/ tulkojumu "Šī ir viena no tām sūnām, kam dabā ir raksturīgs izskats, taču mikroskops sniedz maz papildu informācijas, jo nav īsti noteiktas “atdalīšanas” pazīmes, kas to atšķirtu no R. squarrosus." Nu brīnišķīgi, tad šī suga priekš manis izskatās pilnīgi bezcerīgi :/


dziedava 02.maijs, 11:33

Kad nodots paraugs tiks (ja tiks) līdz noteikšanai, neesmu droša, ka vēl eksistēšu :D. Būtu forši, ja būtu kāda vienkārša pazīme, ko ātri noskaidrot :))


Ivars Leimanis 02.maijs, 11:26

Zinu! Jāiedod paraugs sūnu ekspertiem.:D


dziedava 02.maijs, 11:08

Ivar, būtu laimīga, ja tā būtu! Nekad šo sugu neesmu sapratusi un pati noteikusi. Daudz par to ir domāts, bet katru reizi atmesta tā doma. Šoreiz mocījos mežā, mocījos pa ceļam uz mājām un plānoju mocīties mājās :D. Varbūt zini, kā to noskaidrot droši? Ir ievākta, bet pat nezinu, ko ar to iesākt :(


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:58

Plagiothecium cavifolium?


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:47

Gan jau, ka DMB indikators - Rhytidiadelphus subpinnatus.


Aleksejs 02.maijs, 10:21

Paldies!


Kristaps Blūms 02.maijs, 09:17

Mežu masīvā ligzdo jau vēsturiski, melnie stārķi reģionā manīti katru gadu.


Amanda 02.maijs, 08:33

Varbūt purva tilbītes


Amanda 02.maijs, 08:30

Varbūt krīkļi


zane_ernstreite 02.maijs, 07:01

Tomēr upes, paldies, Gint, par komentāru un, Uģi, - pa labojumu!


CerambyX 02.maijs, 02:00

Iespējams Andrena flavipes


megemege 01.maijs, 23:45

Jā, Amanda, tomēr būs dzeltenā stērste. Paldies!


megemege 01.maijs, 23:24

Vairāk sliecos, ka varētu būt pļavas čipste.


zane_ernstreite 01.maijs, 22:54

Man šķiet ducīgāks nekā upes


gints 01.maijs, 22:51

Es gan neesmu baigais spečuks, bet šis tomēr nav upes tārtiņš? :)


megemege 01.maijs, 22:44

Grūti pateikt. Putns, kas pacēlās no ligzdiņas - aste pagara un oranžas krāsas laukums virs astes! To tikai paspēju pamanīt.


Amanda 01.maijs, 21:34

Peļu klijāns


Amanda 01.maijs, 21:03

Jūras ērglis


Amanda 01.maijs, 21:03

Varbūt dzeltenā stērste


CerambyX 01.maijs, 19:22

Laikam Rhamphomyia marginata


ekologs 01.maijs, 15:31

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


ekologs 01.maijs, 15:28

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


angel 01.maijs, 14:27

Izskatās, ka savainots labais spārns, mazdārziņu īpašnieki saka, ka patiltē jau 4.dienu. kur var ziņot?


Vīksna 01.maijs, 13:13

Eglāju samtenis, Pararge aegeria.


dziedava 01.maijs, 10:41

:)


MJz 01.maijs, 10:36

Viedokļu daudzveidībai - man izskatās pēc jaunā ķīķa.


dziedava 01.maijs, 08:50

Paldies, Ansi, par noteikšanām!


dziedava 30.aprīlis, 16:16

Nu tad vajag vēl kādu viedokli. Neesmu tik zinoša, lai pati pieņemtu lēmumu par sugu.


zane_ernstreite 30.aprīlis, 13:21

Paldies, Edgar!


Stelis 30.aprīlis, 08:46

Paldies!


Ziemelmeita 30.aprīlis, 00:06

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


Aleksejs 29.aprīlis, 23:36

Vai var būt jūras zīriņš?


IlzeP 29.aprīlis, 22:30

Pārbaudīju - jā, kaut gan sarakstā ("Sugu saraksti") ir, šī suga neatlasās.


IlzeP 29.aprīlis, 22:24

Hmm, es redzu, ka ir dabasdati.ornitho sarakstā. Nav pielikts latviskais ("Ķērpis ...") - varbūt tādēļ neredzēji? Bet pēc latīniskā tāpat vajadzēja varēt atrast... Ķērpju sarakstam tur vajadzētu būt garākam (ir iesniegts garāks), nekā šeit.


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 21:14

dzeltenā tauriņpiepe


Lietuviete 29.aprīlis, 19:43

Esmu kļūdījusies nosakot sugu. Vēlreiz paklausījos ķauķu balss ierakstus, tas tomēr būs gaišais ķauķis.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:48

Pēc kāju apspalvojuma un acs krāsas manuprāt būs klijāns.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:45

Lauku vai purva piekūns


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:41

Neapgalvoju, bet mauprāt, trīspirkstu dzenis.


Vladimirs S 29.aprīlis, 16:47

http://www.putni.lv/ansans.htm Agrākie novērojumi ar mazuļiem!


VitaP. 29.aprīlis, 16:46

Un laikam šis zvēriņš arī nāk pārziemot mūsu bēniņos. Paskaļš kaimiņš augšstāvā. :))


VitaP. 29.aprīlis, 16:40

Jā, video redzams, ka krūšu plankums pāriet uz priekškājām līdz elkoņa augstumam. Diemžēl, izkadrēt neizdodas, izplūst attēls. Paldies par komentāru+labojumu!


Durkts 29.aprīlis, 16:23

šie nav interesanti: https://dabasdati.lv/lv/observation/dpjnd7as66bnpmhgoc0o0l7a84/; https://dabasdati.lv/lv/observation/d260e92bd5d7005c2b1fbcf25cda6af9/ ?


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 16:10

'dabasdati.ornitho' šo sugu nevar pievienot. Ķērpju saraksts vispār tur tāds paīss.


IlzeP 29.aprīlis, 15:49

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Varētu būt akmeņu pēc mazajām ausīm un krūšu plankuma formas, kas šķiet sadalās uz prieksķājām?"


IlzeP 29.aprīlis, 15:49

Jānis Ozoliņš komentē, ka neatbilst solis un pirkstu skaits.


IlzeP 29.aprīlis, 15:48

Sugas apstiprināšanai vajadzētu situācijas aprakstu - fotogrāfijā dzīvnieks nav pārliecinoši saskatāms.


IlzeP 29.aprīlis, 15:46

Ļoti noderētu mērogs, Jānis Ozoliņš komentē, ka izskatās mazi.


IlzeP 29.aprīlis, 15:44

Pēc foto noteica Jānis Ozoliņš.


IlzeP 29.aprīlis, 15:43

Vai VMD tika ziņots?


IlzeP 29.aprīlis, 15:43

Jānis Ozoliņš komentē, ka nav pārliecinošs sugas pierādījums.


Amanda 29.aprīlis, 12:35

Bildē kaņepītis


ekologs 28.aprīlis, 23:36

Vilkzirneklis (Trochosa terricola).


IlzeP 28.aprīlis, 21:34

Skaidrs, paldies! Interesanto novērojumu sarakstā dubultojas.


Amanda 28.aprīlis, 20:36

izskatās pēc brūnkakļa.


dziedava 28.aprīlis, 20:06

Pilienītes tipiski aug septembrī un vēlāk. Būtu ļoti interesanti redzēt, ja izdotos nobriest. Forma ir apaļīga, kas it kā uz krāterformas pilienītes pusi. Bet, ņemot vērā augšanas neparasto laiku, iespējams, ir kāda cita, retāka suga. Garantēt to, protams, nevar, jo laika apstākļi mētājas no plus 30 līdz mīnusiem, tā ka gļotsēnes ar var nesaprast, kāds gadalaiks.


megemege 28.aprīlis, 20:05

Paldies, Ivar! :)


Ziemelmeita 28.aprīlis, 20:03

Paldies,Ivar!


Alvis Āboliņš 28.aprīlis, 18:28

Varētu lūdzu precīzāku aprakstu! Pacēlās no barošanās vai jau lidoja, kādā augstumā un virzienā, varbūt riņķoja?


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:26

tumšā violetpiepe · Trichaptum fuscoviolaceum


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:24

Parastā apmalpiepe Fomitopsis pinicola


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:21

Parastā cietpiepe Phellinus igniarius


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:20

Divkrāsu plānpiepe Gloeoporus dichrous


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:18

Visticamāk Ceriporiopsis aneirina.


dziedava 28.aprīlis, 17:15

Paldies par noteikšanu!


Amanda 28.aprīlis, 15:53

Sudrabkaijas


dziedava 28.aprīlis, 10:36

Ceru, ka sugu noteicu pareizi.


kamene 28.aprīlis, 10:27

Paldies, Julita. Piekrītu - aļģe.


nekovārnis 28.aprīlis, 09:25

Paldies, Uģi! :)


Vīksna 28.aprīlis, 08:52

Paldies ! Cita tomēr !


Irbe 28.aprīlis, 00:15

Niedru lija


Ziemelmeita 27.aprīlis, 22:24

Paldies,Marek!


Osis 27.aprīlis, 21:47

Baltā cielava


EdgarsJekabsons 27.aprīlis, 21:43

Šodien atkal redzēju Pupuķu pāri (mātīte un tēviņs barojās dārzā un kaitināja manu kaķi) pie mājas Šalku ielā 15, Rīgā, kuri daudzgadīgi ligzdo pie Šalku ielas 21, Rīgā.(Jaunciems)


Zigurds Krievans 27.aprīlis, 21:27

Nezinu, 100% pārliecības nav, nezinu kā viņai vajadzētu dzīvajā izskatīties. varbūt albīns jūraskrauklis :) Ieliku novērojumu, ja nu kāds nobrauks garām, un sanāks labāk redzēt.


EdgarsJekabsons 27.aprīlis, 21:25

Šodien (27,04,2025) pŪCES MĀJA apdzīvota


Fuatra 27.aprīlis, 21:22

Sulla?


Ziemelmeita 27.aprīlis, 20:12

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


zane_ernstreite 27.aprīlis, 19:45

Paldies, Edgar, tā bija man otra versija - kaut kā nepratu līdz galam noteikt...


Edgars Smislovs 27.aprīlis, 19:38

Vajadzētu būt ka kopā ir 3, katra ziņota atsevišķi.


pustumsa 27.aprīlis, 19:00

Paldies


Martins 27.aprīlis, 18:45

Ņemot vērā piezīmēs ietverto jautājumu / papildinot Andra atbildi - krupju ikri nav "kamolos", bet ir lentēs vai virtenēs. No varžu ikriem labi atšķirami.


Igors 27.aprīlis, 17:41

Ļoti agrs novērojums pavasarī!


Quetzalcoatl 27.aprīlis, 08:40

Mana meita Gabriela to ir atradusi


Aolins 27.aprīlis, 00:06

https://youtu.be/8S38Qo9qS2M?si=ANo_k7x3ZsxiH60c


Kiwi 26.aprīlis, 20:32

Paldies, Julita!


Kiwi 26.aprīlis, 20:32

Paldies, Lilita, par sugas noteikšanu!


čūskis 26.aprīlis, 17:51

Nuja, kapēc ne - ja nav par vēlu.


Amanda 26.aprīlis, 17:13

Sāmsalas dižpīle


dziedava 26.aprīlis, 11:23

Ehh, Ivar, ja galvā vienlaikus ir gļotsēnes, sūnas, dižkoki, "ahh, cik skaistii!!" un "kā pārāk neatpalikt", tad ne tikai zilgano somenīti var aizmirst ;)


dziedava 26.aprīlis, 09:43

Man izskatās, ka tā drīzāk ir Trentepohlia aļģe. Sugās neorientējos.


Vīksna 25.aprīlis, 12:21

Paldies !


VitaP. 25.aprīlis, 11:48

Tā man likās, ka šī taču aizsargājama.


ivars 25.aprīlis, 10:39

Varbūt, jā.


dziedava 25.aprīlis, 10:00

O, paldies, Ivar! :)


ekologs 25.aprīlis, 09:58

Vairāk jau pēc niedru lijas.


ekologs 25.aprīlis, 09:55

Zilā eļļas vabole (Meloe violaceus).


CerambyX 25.aprīlis, 09:53

Vai arī niedru lija?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts