Aktīvie lietotāji: 267 Šodien ievadītie novērojumi: 680 Kopējais novērojumu skaits: 2202329
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes – atskats un turpinām ziņot!
Pievienots 2020-07-24 18:07:27

Ar gļotsēņu pētījumiem kā ar Rīgu, kas nekad nebūs gatava. Līdz ar vairāk informācijas un vairāk datiem kļūst arvien grūtāk rakstīt uzsaukumu gļotsēņu ziņošanai, jo gribas pirms tam visu esošo zināmo apkopot, bet pa to laiku informācija un dati nāk arvien klāt!


Brīžiem gļotsēnes auga tik daudz, ka vienkopus varēja novērot vairākas sugas. Inguna Riževa 2020. gada jūnijā zaraino ragainīti Ceratiomyxa fruticulosa novēroja kopā gan ar bēšo arcīriju Arcyria obvelata, gan šokolādes gļotsēni Stemonitis sp.

Tas gan noteikti ir labi, jo process notiek arī bez uzsaukumiem. Un tomēr – atskatīties uz sasniegto vajag, un gļotsēņu ziņotājus novērtēt arī vajag! Tāpat vajag kādus pieturas punktus, akcentus, kam pievērst uzmanību turpmāk.

Visupirmais – gļotsēnēm bagātīgākais laiks gada griezumā (vasara + rudens) ir plaukumā, un gļotsēnes, atbilstoši lietus un saules kompozīcijai, aug griezdamās, sugām mainoties atbilstoši sezonai.


Gļotsēņu ziņojumi pa mēnešiem 2009.-2019. g. Pieļauju, ka kritums augustā nav tik daudz gļotsēņu, cik visa kā cita interesanta dēļ. Vēl gan var ietekmēt laika apstākļi – ja iestājas ilgstošs sausums vai nepārtraukta lietus sezona, gļotsēnēm uzbaroties un veidot augļķermeņus kļūst grūtāk – ideālie laika apstākļi ir pamīšus lietus (lai uzbarotos) un saule (lai veidotu augļķermeņus).

Nākamais – īsais atskats. Pagājušais, 2019. gads gļotsēņu ziņojumu vēsturē bija fantastisks, un ziņojumu skaits gada laikā pārsniedza visu iepriekšējo 10 gadu ziņojumu kopskaitu – kopā 1813 ziņojumi!

Bet! Šis gads iesācies ar vēl lielākiem apgriezieniem – 2020. gada pirmajā pusgadā gļotsēņu ziņojumu skaits pārsniedz visu iepriekšējo 11 gadu pirmo pusgadu ziņojumu kopskaitu, tātad pat 2019. gada pirmo pusgadu ieskaitot, turklāt vairāk nekā divas reizes (kopā 970 ziņojumi)! Turklāt nav tā, ka visu "iznes" tikai pāris čaklākie ziņotāji – četru fanātiskāko gļotsēņnieku ziņojumus noņemot nost, tāpat pirmā pusgada novērojumu skaits būtu lielāks nekā visu iepriekšējo 11 gadu pirmo pusgadu ziņojumu kopskaits! Protams, daļēji to var skaidrot arī ar zaļo ziemu, kas bija pateicīga gļotsēņu meklēšanai, līdz ar to sezona tā īsti nevienu brīdi nebeidzās.


2020. gada pirmā pusgada ziņojumu un noteikto sugu skaits pa mēnešiem. Kā redzams, janvārī un februārī pat sugu ir vairāk nekā ziņojumu šajos mēnešos visos iepriekšējos gados kopā.

2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusē kopā vismaz vienu gļotsēņu sugu ieziņojuši 96 cilvēki, vismaz 10 novērojumi ir 22 ziņotājiem. Salīdzinājumam – pa visiem iepriekšējiem gadiem (2009.-2018. g.) kopējais ziņotāju skaits ir tikai mazliet lielāks – 104.

1. tabula. Čaklākie gļotsēņu ziņotāji 2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusē

Ziņotājs

2019. g. novērojumi

2019. g. sugas

2020. g.

jan.-jūn. novērojumi

2020. g.

jan.-jūn. sugas

novērojumi 2019.g.-2020. jūn.

Inguna Riževa

466

39

266

28

732

Sandis Laime

401

46

196

36

597

Julita Kluša

241

47

104

33

345

Evita Oļehnoviča

109

30

91

24

200

Laima Birziņa

64

28

28

13

92

Valda Ērmane

79

23

10

6

89

Marita Krūze

57

29

31

13

88

Vēsma Vijupe

46

20

17

7

63

Benita Kološuka

33

16

18

11

51

Andris Baroniņš

22

13

25

12

47

Artis Strods

28

16

13

8

41

Gunita Kolle

31

11

5

2

36

Alda Stepanova

24

9

4

3

28

Vija Sileviča

16

12

10

4

26

Baiba Bambe

17

8

7

5

24

Valda Baroniņa

7

5

16

5

23

Renāte Kaupuža

13

12

5

2

18

Arta Joma

 

 

15

13

15

Ieva Mārdega

9

9

5

5

14

Sintija Balode

11

10

2

2

13

Mārīte Ramša

9

8

2

1

11

Edgars Laucis

1

1

9

7

10

1. tabulā parādīti čaklākie gļotsēņu ziņotāji 2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusgadā kopā (ziņoto novērojumu un noteikto sugu skaits par attiecīgo laika vienību). Ja pirmo četru cilvēku grupiņu varētu saukt par fanātiskiem ziņotājiem, otro grupiņu ar vismaz 30 novērojumiem gribētos saukt par izcilniekiem, un arī pārējiem te publicētajiem – lieliski! Vēlos atzīmēt, ka Inguna Riževa šogad pirmā un pagaidām vienīgā ir pārkāpusi 1000 gļotsēņu ziņojumu robežu, pa visiem gadiem kopā ņemot. Citiem ir, kurp tiekties!

Milzīgs paldies visiem, arī tiem, kam tikai viens vai daži ziņojumi, jo kopīgi radītais lielais ziņojumu skaits, turklāt no dažādām Latvijas vietām, būtiski palīdz apzināt gan sastopamību, gan izplatību, gan augšanas laiku. Pilns ziņotāju saraksts pieejams šeit.


Jaunas sugas Latvijai – no kreisās: šmaugā komatrihija Comatricha alta (foto: Laima Birziņa), pērļainā diderma Diderma umbilicatum (foto: Sandis Laime) un brūnā krāterīte Craterium brunneum (syn. Craterium minutum var. brunneum; foto: Julita Kluša).

2019. gadā un 2020. gada 1. pusgadā kopā noteiktas 9 jaunas sugas (vai varietātes) Latvijas mērogā, vēl ir vismaz 5 hipotētiski jaunas sugas Latvijai, kam būtu nepieciešami mikroskopiskie pētījumi. No vairākām jaunām sugām Dabasdatu mērogā ievērojamākais pienesums ir Sanda Laimes sīko gļotsēņu mikroskopiskie pētījumi.

Ļoti sīkās gļotsēnes ir smagākā daļa gļotsēņu pētniecībā, jo tās varbūt dabā arī ir gana daudz, tomēr tik grūti ievērojamas un pēc tam vēl nosakāmas, ka to sastopamību izzināt grūtāk.


Otrās atradnes Latvijā pirmie novērojumi Dabasdatos: 1. gļotsēne Clastoderma debaryanum, 2. mazā liceja Licea pusilla, 3. sīkā barbejella Barbeyella minutissima (foto: Sandis Laime).

Pievērsiet uzmanību attēlos norādītajiem izmēriem. Pamēģiniet iztēloties!

Īpašs paldies tiem, kas vienu un to pašu atradni apmeklē vairākkārt, vērojot attīstību no plazmodija līdz augļķermeņiem. Tas ir ļoti vērtīgi!


Laima Birziņa drumstalu didīmiju Didymium crustaceum apmeklēja pat 7 reizes, laikā no 11. novembra līdz 3. februārim, tā ne tikai palīdzot noteikt jaunu sugu Latvijā, bet parādot to visā attīstībā, kas būtiski palīdzēs turpmāk šīs sugas dažādu stadiju atpazīšanā.

Šajā pavasarī Dabasdatu ietvaros notika arī neorganizēts, taču interesants pētījums par gļotsēni Amaurchaete atra, kas līdz šim skaitījās ļoti reta (šajā gadsimtā līdz tam bija ne vairāk kā 5 novērojumi ar nobriedušu augļķermeni). Benita Kološuka zāģbaļķu krāvumā maijā novēroja vismaz 20 augļķermeņus, izcirtumā uz celmiem vēl līdz pat 10. Interesanti, ka pat vēl jūlijā tajā pašā baļķu krāvumā uzauga viens augļķermenis.


Melnā plaispika Amaurchaete atra. Attēlos pa kreisi jauna (foto: Fanija Šitca) un nobriedusi (foto: Benita Kološuka).

Vēl maijā un jūnija sākumā Amaurchaete atra novēroja Fanija Šitca, Schwarz Storch, Marita Krūze un Sandis Laime dažādās Latvijas vietās no Kurzemes rietumiem līdz Vidzemei. Tomēr ne reizi suga vēl nav atrasta Latgalē.

Neoficiālajā pētījumā, kuru iniciēja Inguna Riževa, salīdzinot ar savu iepriekšējo gadu pieredzi, tika secināts, ka šī gļotsēne visbiežāk aug iepriekšējā gada (jebkurā gadījumā – nesenos) izcirtumos uz priežu baļķiem un celmiem. Varbūt suga nemaz nav tik reta, tikai nesenie priežu izcirtumi reti tiek apsekoti? Nākamajā pavasarī derētu pārbaudīt!

Ko un kā šajā laikā meklēt?

Visbiežāk gļotsēnes novērojamas uz kritalām mežā. Jo labāks, cilvēku mazāk ietekmēts mežs, jo vairāk dažādu kritalu dažādās trupēšanas pakāpēs (un, ja vēl ir dažāds mitruma līmenis), jo lielāka gļotsēņu daudzveidība, taču pa kādai gļotsēnei var atrast arī koptos mežos, uz celmiem. Lieli, trupoši celmi var būt arī dažādām gļotsēnēm bagāta vieta. Ievērojami retāk gļotsēnes izdodas atrast uz augiem, nobirām, sūnām, purvos. Toties ir cerības uz retākām sugām.


Augustā ezera malā uz lapām un sūnām novērota retā kapsulu diderma Diderma testaceum (foto: Julita Kluša), uz sūnām, sfagniem novērota kāda gļotsēne no retās didīmiju ģints Didymium sp. (foto: Renāte Kaupuža).


Augustā un septembrī ir atrasti vienīgie apzinātie baltkājas diahejas Diachea leucopodia novērojumi Latvijā. Aug uz nobirām, augu lapām (foto: Ansis Opmanis un Julita Kluša), pēc foto atpazīstama gan jauna, gan nobriedusi.

Apaļas bumbiņas un izstieptas vālītes var būt grūtāk nosakāmas pēc foto – svarīgs kātiņa garums, galviņas platums un augstums, kopējais garums, ideālā gadījumā jāievāc paraudziņš. Ja labi safotografēts (kopskats, tuvplāns no augšas un sāna) un samērīts, reizēm var iztikt bez mikroskopēšanas.

Bieži sastopamas šokolādes gļotsēnes Stemonitis sp. un tām līdzīgas sugas, kam pamatā matveidīgs melns kātiņš un garena vālīte, kas sporu stadijā brūna. Visbiežākā ir pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera, kas parasti aug grupiņās (pušķīšos) un sporu stadijā ir sarkanbrūna (ar laiku izbalē). Diemžēl tai ir vairākas ļoti līdzīgas sugas, tāpēc pēc fotoattēliem nav tik droši nosakāma. Noteikšanai svarīgi izmēri (šī ir salīdzinoši liela – 7-20 mm gara) un mikroskopiskās pazīmes. No lielajām retāka ir tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kuras vālīte sporu stadijā ir vairāk pelēkbrūna. Salīdzinoši retas ir cilindrītes Stemonitopsis sp., kas ir mazākas augumā un aug vairāk izklaidus. Lai noteiktu šādas gļotsēnes līdz sugai, vēlams ievākt paraudziņu, vai vismaz labi sabildēt un samērīt, kas būtiski palielina noteikšanas varbūtību.


Pa kreisi – mikroskopiski apstiprinātas pušķainās šokolādes gļotsēnes (foto: Julita Kluša), pa labi apakšā – hipotētiski tāda varētu izskatīties tumsnējā šokolādes gļotsēne (foto: Mārtiņš Kalniņš), augšā – mikroskopiski apstiprināta tumsnējā šokolādes gļotsēne (foto: Julita Kluša).

Gandrīz visas kribrārijas ir retas, un gandrīz vienmēr noteikšanai svarīgas mikroskopiskas pazīmes, tāpēc vācami paraudziņi. Vieglāk nosakāma un salīdzinoši biežāka ir mālkrāsas kribrārija, kas plazmodija stadijā ir pelēka, bet nobriedusi brūna – tai pietiktu ar labiem tuvplāniem un kopskatu. Dzeltenīgi oranžīgās kribrārijas ir ļoti retas un bez mikroskopēšanas parasti neiztikt.


1. Mālkrāsas kribrārija Cribraria argillacea, plazmodijs (foto: Evita Oļehnoviča) un nobrieduši augļķermeņi (foto: Inguna Riževa); noteikta pēc foto. 2. Parastā kribrārija Cribraria vulgaris (foto: Inguna Riževa). Noteikta, ņemot vērā krāsu, mērot un pētot detaļas – kātiņa formu, kausiņu galviņas apakšpusē. 3. Dzeltenoranžā kribrārija Cribaria aurantiaca (foto: Sandis Laime). Drošai noteikšanai jāmēra granulas, kas mazākas par sporām (apakšējā attēlā ar sarkanu mērlīniju), izmēri.

Vēl dažas retākas sugas, ko var noteikt pēc laba foto:


No kreisās – dzeltenzaļā fizāra Physarum viride (foto: Julita Kluša), novērota ļoti reti, sākot ar augustu un rudenī; papagaiļu fizāra Physarum psittacinum (foto: Sandis Laime), kam Latvijā apzināti divi novērojumi, mikroskopiski suga apstiprināta tikai šajā jūlijā.


Lampiņgļotsēnes novērotas samērā reti, no jūlija līdz vēlam rudenim, arī zaļā ziemā. Gļotsēne Lamproderma arcyrionema noteikta ļoti reti, jo līdzīgi foto var būt dažādām sugām. Tomēr, ja ir noteikti izmēri un ir labs tuvplāns, ideāli, ja novērotas arī dažādas attīstības stadijas – tad var izdoties noteikt arī pēc fotoattēla, kā tas bija arī šajā gadījumā (foto: Aija Alksne).


Gribēju izsludināt konkursu, kurš atradīs konisko vilkpienaini Lycogala conicum pirmais pēc manis, bet Andris Baroniņš uzvarēja vēl pirms konkursa pieteikuma! Toties vēl ir iespēja atrast trešajam! Visticamāk, suga ir sastopama reti, atklāta tikai 2012. gadā, nākamās atradnes – 2016. un 2020. gadā. Taču, ja vilkpienaine ir maza (platumā līdz 2 mm, augstumā līdz 3 mm) un tai ir tipiska koniskā forma, nosakāma viegli arī pēc fotogrāfijas (foto pa kreisi: Julita Kluša; pa labi: Andris Baroniņš).

Neparastākas un lielākoties retas ir sugas, kas veidojušās, saplūstot vairākiem augļķermeņiem kopā.


Vasarā un rudenī novērota zemesriekstu fizāra Physarum contextum (foto: Julita Kluša; 28. jūlijs un 21. augusts), kam šajā gadsimtā zināmi tikai 3 novērojumi. Nosakāma arī pēc labām fotogrāfijām.

Kur meklēt informāciju par gļotsēnēm?

glotsenes.dziedava.lv – pilnīgākais resurss par Latvijas gļotsēnēm latviešu valodā. Dziedavas gļotsēņu lapa pēdējā laikā tapusi būtiski atjaunota, tajā tagad var skatīt arī tematiskos pārskatus – gļotsēnes ar kātiņu, jaunas, sporu stadijā, pašas sporas u.c. Katrai sugai pievienota informācija par sugas apzināšanas vēsturi Latvijā, kā arī sastopamību, ņemot vērā ziņojumus Dabasdatos un personīgo pieredzi. Lapa papildināta ar sugām no ziņojumiem Dabasdatos – paldies visiem, kas deva atļauju izmantot attēlus Dziedavas vajadzībām (līdz šim izmantotas jau vairāk nekā 20 dažādu autoru fotogrāfijas)! Šobrīd Dziedavā ir visas Dabasdatu lietotāju apzinātās gļotsēņu sugas, kopskaitā jau vairāk nekā 100, ieskaitot vairākas hipotētiskas.

Prezentācija par gļotsēnēm 2019. gada decembrī "Kā un kāēc pētīt gļotsēnes", .pdf formātā un ierakstā (no 1h:11min līdz 2h:13min).

discoverlife.org – nozīmīgākais ir sugu apraksti, bet ir arī labas fotogrāfijas; var meklēt pēc ģintīm un sugām.

myxomycetes.net – izcilas fotogrāfijas – gļotsēņu tuvplāni un mikroskopiskās detaļas; sakārtotas pēc alfabēta.

http://www.myx.dk/gen/reports/repallspp.html – var apskatīt izvēlētās sugas sastopamību visā pasaulē, ņemot vērā apzinātās publikācijas.

myxotropic.org/galeria/ – lieliska lapa sugu (sporu stadijā) salīdzināšanai vienas ģints ietvaros; ar Latvijā sastopamajām sugām pārklājas daļēji.

eumycetozoa.com/data/index.php – izvēlētajai sugai var apskatīt aktuālo zinātnisko nosaukumu līdz ar tā izmaiņu vēsturi un attiecīgi pievienotiem sugas aprakstiem.

Paraudziņu vākšana

Pēdējā pusgada laikā gļotsēņu noteikšana pacelta jaunā līmenī – mikroskopējot sarežģītāk nosakāmās sugas. Līdz ar to arvien biežāk parādās jautājums, vai paraudziņš ievākts.

Vēlams ievākt nobriedušas gļotsēnes, kas paspaidot put, tātad ir sporu stadijā. Vislabāk ievākt kopā ar substrātu, lai nesabojātu gļotsēnes pamatu, kas arī var būt svarīgs noteikšanā.

Ievākšanai vispateicīgākās ir mazas kastītes, piemēram, sērkociņu kastītes. Makšķernieku veikalos var atrast arī visādas plastmasas kastītes ar vairākiem norobežotiem iedalījumiem – tad vienā kastītē var ievākt pat vairākas gļotsēnes. Katru vākumu gan vajag aprakstīt – pierakstīt atradēja vārdu, datumu un vietu. Ja ziņojums ir Dabasdatos ziņots ar aplikāciju, vietas aprakstu var aizstāt ar datumam pierakstītu ieziņošanas pulksteņa laiku, lai novērojumu pēc tā var identificēt Dabasdatos.

Nobriedušas gļotsēnes paraudziņš sausumā var stāvēt gadiem, tāpēc nav jāuztraucas, ja uzreiz neizdodas to nodot noteikšanai. Svarīgi, lai trauciņš nav hermētisks un nestāv mitrumā, lai gļotsēne nesāk pelēt, tāpēc noslēgti plastmasas maisiņi nebūtu labs uzglabāšanas veids. Ja nav nekāda piemērota trauciņa, var uzglabāt papīrā vai salvetē.

Bet pats galvenais!!

Tā kā Latvijā nav izdots nekas, kas būtu pilnībā veltīts visām Latvijas gļotsēnēm, tad mūsu darbošanos vajadzētu atspoguļot kādā izdevumā. Tas noteikti nebūs ātri, jo darba vēl gana, taču jau tagad var ņemt vērā – jūsu ziņojumi un fotogrāfijas šāda izdevuma tapšanai ir būtiski!

Izdevumam noderētu dati gan par sastopamību, izplatību, augšanas laiku, substrātu, uz kā aug (piemēram, koka sugu), gan par attīstības stadijām no plazmodija līdz sporām, attīstības ilgumu, plazmodija pārvietošanās ātrumu, kā arī fotoattēlus ar dažādām stadijām, detaļām un augšanas vietām. Ikviens ar saviem ziņojumiem var palīdzēt tapt un bagātināties šādam izdevumam!

Ja citreiz organizē konkursus par lielāko novēroto sugu skaitu, šoreiz man negribētos nevienu ierobežot vai noniecināt iespēju laika, varēšanas u.c. iemeslu dēļ. Tāpēc aicinu interesentus zem raksta komentāros uzrakstīt katram savu skatījumu, kā varētu sniegt savu ieguldījumu:

* varbūt savas dzīvesvietas apkārtnes vai kādas citas bieži apmeklētas vietas gļotsēņu sugu ziņošanā,

* varbūt atsevišķu gļotsēņu sugu attīstības pētīšanā,

* varbūt daudz tiek braukāts apkārt un ir iespējams aptvert dažādas vai citu retāk apmeklētas Latvijas vietas un biotopus, fiksējot tajos redzētās gļotsēnes,

* varbūt ir iespējams retākām, grūtāk nosakāmām sugām ievākt un vēlāk nodot paraudziņus sugu precizēšanai,

* varbūt pašam(-ai) iespējams mikroskopējot noteikt arī sarežģītākus gadījumus,

* varbūt gļotsēnēm iespējams veltīt tikai noteiktu laika posmu, bet varbūt tās iespējams pētīt visu laiku, ar Dabasdatu ziņojumiem fiksējot, kā laika gaitā mainās sugas,

* varbūt kāds zinošāks var palīdzēt arī citiem gļotsēņu noteikšanā (nevajag baidīties noteikt, centīšos pārskatīt, un, ja būs kļūdas, tas palīdzēs atklāt, ko būtu būtiski uzsvērt topošajā izdevumā pie sugu noteikšanas),

* varbūt ir vēl kādas citas idejas, kā iesaistīties?

Šāda veida pieteikšanās lai kalpo kā motivācija darboties, un man, savukārt, tad būs vieglāk orientēties, ko katra ziņojumos meklēt, bet, protams, ziņot var arī bez pieteikšanās!

Noteikti nevajag uzskatīt, ka tagad sugu noteikšanai derēs tikai izcilas fotogrāfijas ar paraudziņiem, kas vēl piedevām ir mikroskopēti. Mikroskopēšana tikai palīdz labāk iepazīt sugas, kuras vēlāk varētu noteikt arī pēc fotogrāfijām. Tādējādi arī parasti ziņojumi ar foto ir vērtīgi, – ja nevarēs noteikt uzreiz, iespējams, to varēs vēlāk!

Gada beigās varēsim pārskatīt, kas mums kopīgi un katram atsevišķi ir jau izdevies un kam pievērst uzmanību turpmāk.

Kurš piedalās?

Julita Kluša, dziedava.lv

2020-07-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Tragosoma depsarium - 2025-07-09 nekovārnis
Elateridae sp. - 2025-07-09 VitaS
Cerambycidae sp. - 2025-07-09 VitaS
Stenurella melanura - 2025-07-09 VitaS
Agrypnus murinus - 2025-07-09 VitaS
Chrysomelidae sp. - 2025-07-09 VitaS
Bombus sp. - 2025-07-09 VitaS
Nezināms
Ignotus
@ bitene
Pēdējie komentāri novērojumiem
zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

Paldies, Marek, par noteikšanu!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


Ivetta 09.jūlijs, 22:46

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


meža_meita 09.jūlijs, 22:41

C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


meža_meita 09.jūlijs, 22:36

Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

Paldies,Marek!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


megemege 09.jūlijs, 22:07

09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

Es viņus vienmēr jaucu...


nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


mufunja 09.jūlijs, 21:57

Iveta,Julita,paldies.


dziedava 09.jūlijs, 21:00

Jā, Iveta! :)


ekologs 09.jūlijs, 20:43

Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


Ivetta 09.jūlijs, 20:12

Paldies, Artur!


ekologs 09.jūlijs, 20:01

Monochamus sutor


adata 09.jūlijs, 19:58

Kaustīklotā lākturīte, cribraria cancellata var. fusca? Meridiānu tīklojums ar kausiņu.


adata 09.jūlijs, 19:50

Pirmā doma Jums bijusi pareizāka. Mantija ir vienkrāsaina, pēdai arī redz baltu joslu pa vidu, tātad tumšais.


dziedava 09.jūlijs, 19:43

Jā, Iveta, gan jau bija dusmīgs uz mani. Un pārliecinājos, ka gļotsēņprāt, tā kastīte nemaz tik hermētiska nav. ;))


ekologs 09.jūlijs, 19:34

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus).


adata 09.jūlijs, 19:33

Nu, kuram gan patīk dzīvošana sprostā!


ekologs 09.jūlijs, 19:28

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


DaceK 09.jūlijs, 18:46

Paldies par noteikšanu


IlzeP 09.jūlijs, 18:30

Alda, varbūt vari atsūtīt foto e-pastā?


IlzeP 09.jūlijs, 18:19

Foto atkārtojas


IlzeP 09.jūlijs, 18:16

Domāju, ka kāda zīdītāja pārtikas krājumi


IlzeP 09.jūlijs, 18:14

Šķiet, ka saskatīju :)


anthicus 09.jūlijs, 18:03

Koksngrauzis Spondylis buprestoides


IlzeP 09.jūlijs, 17:59

Būtu pievienota bilde no kameras, varētu ielikt ceturkšņa pārskatā :)


mufunja 09.jūlijs, 17:20

Varbūt. Es vēl neesmu saticis nevienu rozā.


dziedava 09.jūlijs, 17:01

Mans vākums no rīta no aizvērtas kastītes bija vnk aizbēdzis :DD


adata 09.jūlijs, 16:51

Varbūt rozīgais ragansviests?


IlzeP 09.jūlijs, 16:16

Varbūt foto var nomainīt?


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 11:29

Jā, ar lielu aizturi pievienojās. Paldies par noteikšanu:)


Latvju_zēns 09.jūlijs, 10:07

Pāvs. Torņu cīņu laikā vismaz 1 putns bļāva un bija novērojams īpašumā ezera ZR galā


IlzeP 09.jūlijs, 09:00

Audio fails ir pievienojies.


adata 09.jūlijs, 07:53

Iespējams, ka papagaiļu pumpurīte. Šādiem pusgataviem ir vērts paņemt paraudziņu, kaut nelielu, lai pavērotu, kā mainās forma un krāsa, tad jau noteikšana drošāka.


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:19

Neļauj pievienot audio failu. Izmeta error message ka var ne garāku par 1 min, kaut gan īsāks. Vēleiz mēģinot pievienot, saka ka tāds jau ir sistēmā. Neredzu ka būtu pievienojies.


dziedava 09.jūlijs, 00:13

Kastītē palika parasti balts. Nezinu, ko domāt.


dziedava 09.jūlijs, 00:12

Un viss palīdis apakšpusēs


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:05

Varbūt kaut kāds rufinus vai vulpinus ?


CerambyX 08.jūlijs, 22:54

Varbūt Myrmosa atra


VijaS 08.jūlijs, 21:37

Pēdējie divi foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:35

Pēdējais foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:08

Dekoratīvi :D


Lemmus 08.jūlijs, 19:38

Paldies,Marek!


dziedava 08.jūlijs, 15:08

Plazmodijs, jāvēro


dziedava 08.jūlijs, 14:34

Domā, ka no pagājušā, sēnes iekonservēja :)


ekologs 08.jūlijs, 14:09

Jūlijvabole (Anomala dubia).


IlzeP 08.jūlijs, 12:55

Sēne?


Ivetta 08.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi!


ekologs 08.jūlijs, 08:42

Grūti saprast, iespējams, ka kādas ērcītes (Acari sp.).


ekologs 08.jūlijs, 08:36

Sprakšķis (Ampedus sp.), iespējams, A. nigrinus.


ekologs 08.jūlijs, 08:30

Es teiktu, ka meža bambals (Anoplotrupes stercorosus). Pavasara bambalim (Trypocopris vernalis) segspārni ir tādi gludāki un spīdīgāki, bez izteiktām rievām.


ekologs 08.jūlijs, 08:24

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


Mari 07.jūlijs, 21:52

Pievienoju vienu 7. jūlijā tapušu foto (5.) Dažām jau saskatāms virsmas raksts.


VijaS 07.jūlijs, 21:16

Tā arī nesapratu, vai svaiga, vai no pagājušā rudens zem mizas saglabājusies.. :)


dziedava 07.jūlijs, 20:50

Sporas vilkpienainēm ļoti līdzīgas, gaišas, nezinu, vai no tā ko var noteikt. Te svarīgs ir virsmas raksts, perīdija mikroskopija, kapilīcija (ko grūti saprast) mikroskopija


IlzeP 07.jūlijs, 20:30

Paldies!


Mari 07.jūlijs, 20:09

Gaidu, kad varēs apskatīt sporas, nevaru saprast kurā brīdī tās būs pietiekoši nobriedušas :)


Ziemelmeita 07.jūlijs, 20:05

Paldies,Lilita!


dziedava 07.jūlijs, 19:53

Jauns plazmodijs, sugu tādā stadijā nevar noteikt. Būtu jāvēro, kā attīstās, kas izaug.


dziedava 07.jūlijs, 19:52

Man sen nav redzēti


dziedava 07.jūlijs, 19:51

Dažas koniskas, dažas apaļas, man bija līdzīga. Kad būs laiks, jāpastudē jaunais Ļeontjeva raksts, ātri pārskrienot šķita, ka līdzīga suga ir statp jaunaprakstītajām. Tagad neesmu mājās, nevaru apskatīt.


IlzeP 07.jūlijs, 19:39

Vai foto no kameras būtu iespējams pielikt?


Mari 07.jūlijs, 19:16

Sīkas apm. 1,5-2 mm, uz stipri satrūdējušas un izmirkušas nelielas bērza kritalas. 1.,.2 foto 2.jūjijā; 3., 4. foto no paraudziņa 3. jūlijā.


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:07

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:06

Paldies,Inese un Ilze!


Aleksejs 07.jūlijs, 19:01

Vakar vakarā tieši tur dzirdēju viņu, tad varbūt uzturas lokāli.


Mo 07.jūlijs, 18:49

Partenopes?


enesija 07.jūlijs, 17:48

Lycosidae Pardosa sp.


enesija 07.jūlijs, 17:47

Linyphiidae


nekovārnis 07.jūlijs, 16:54

Izskatās ka Stenurella sp. tēviņš. Ja vēders pelēks - S.melanura, ja oranžs - S.bifasciata.


nekovārnis 07.jūlijs, 16:42

Noslinkoju paskatīties :) Spīdīgs ir, pēdas (tarsi) varēja būt gaiškas. Ielikšu pagaidām kā sp.


anthicus 07.jūlijs, 16:34

Saperda scalaris


Ziemelmeita 07.jūlijs, 15:57

Paldies,Lilita!


ekologs 07.jūlijs, 15:14

Smecernieks (Cionus sp.).


ekologs 07.jūlijs, 15:11

Jā, tie abi ļoti līdzīgi...


IlzeP 07.jūlijs, 15:02

Kaut kas nav labi ar novērošanas datumu.


W 07.jūlijs, 13:53

Vai tas varētu būt Cionus thapsus? Sarakstā neatradu.


CerambyX 07.jūlijs, 13:45

Drīzāk Prionychus melanarius, manuprāt.


IlzeP 07.jūlijs, 12:34

Noskaidrošu, vai nav kāds sinonīms


nekovārnis 07.jūlijs, 11:41

Paldies par info :)


bitene 07.jūlijs, 11:09

Varbūt Kāpurmuša Cylindromyia interrupta?


Ivetta 07.jūlijs, 10:22

Paldies, Artur!


IlzeP 07.jūlijs, 10:15

Vai šis ir dublikāts novērojumam ar foto (https://dabasdati.lv/lv/observation/fokse0koq7qbt5b0e2th0a0ou4/), dzēšams?


nekovārnis 07.jūlijs, 09:42

Salix sp. arī sugas ēdienkartē. https://coleonet.de/coleo/texte/chrysomela.htm


nekovārnis 07.jūlijs, 09:40

Vismaz imago Chrysomela populi - melni segspārnu gali.


nekovārnis 07.jūlijs, 09:31

Iespējams ir M.variegatus


kamene 07.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi. Rūsas sēne Puccinia asarina - nav sarakstā.


W 07.jūlijs, 07:10

Artur, paldies:)


ekologs 07.jūlijs, 07:06

Vairogblakts (Eurydema oleracea).


ekologs 07.jūlijs, 07:04

Lapgrauzis (Smaragdina sp.).


ekologs 07.jūlijs, 06:55

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 07.jūlijs, 06:47

Zaļā vairogvabole (Cassida viridis).


ekologs 07.jūlijs, 06:45

Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes).


ekologs 07.jūlijs, 06:38

Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


ekologs 07.jūlijs, 06:28

Koksngraužveida praulvabole (Pseudocistela ceramboides).


ekologs 07.jūlijs, 06:22

Manuprāt, melnā praulvabole (Prionychus ater).


ekologs 07.jūlijs, 06:17

Skrejvabole (Carabus nemoralis).


Mežirbe777 07.jūlijs, 02:20

Beidzot tiku pārskatīt bildes un arī ievākto paraugu ar 40x lupu. Jāpiekrīt, ka diži gļotsēniski neizskatās. Tā notiek, kad no galvas zina tikai pētāmo substrātu, bet ne paša potenciāli atrodamā objekta izskatu :D Vieta šķita perspektīva sugai, jāatgriežas un jāmeklē kamēr atrodas, ja lietus nebūs ieviesis dižas korekcijas.


zemesbite 06.jūlijs, 23:41

Paldies, Uģi!


Kiwi 06.jūlijs, 21:40

Paldies, Uldi!


Kiwi 06.jūlijs, 21:40

Paldies, Marek!


Kiwi 06.jūlijs, 21:39

Paldies, Uģi!


Ansis 06.jūlijs, 18:34

Bez foto šo noteikt nevarēs.


dziedava 06.jūlijs, 14:39

Gļotsēnes nemēdz būt ar šādu konsistenci. Pataustot tā neizšķīstu, neizjuktu. Tā ir sēne.


Ivetta 06.jūlijs, 11:09

Paldies, Uģi!


dziedava 06.jūlijs, 09:30

Bet, jā, piebildīšu, ka nodevu paraugu, jo man bija aizdomas, ka tā nav paša Ļeontjeva pēc foto noteiktā suga, es iebildu, ka mana ir citādāka :)). Tas arī tika pierādīts sekvencējot. :))


dziedava 06.jūlijs, 09:27

Raivo, godīgi sakot, nezinu, nav prātā tāds gadījums :). Biju domājusi par to, ka vispār jau latvieši ir atraduši sugas, kas aprakstītas kā jaunas, zinu, ka uz atsegumiem augošā sūna - mēlītes sīkvijzobe Tortula lingulata - ir aprakstīta pēc Latvijas parauga, bet tas bija sen :) (1880). Konkrēti Dabasdatu aspektā nebiju domājusi. Tagad jau zinātnē ir vairāk iespēju un jaunu sugu aprakstīšana vairs nav tik ekskluzīva lieta kā pagātnē. Konkrētajā gadījumā trāpījos ar pareizo paraugu pareizajā vietā (gļotsēņu kongresā), kur man bija iespēja to nodot personīgi Ļeontjevam.


Mežirbe777 06.jūlijs, 03:27

Šis sanāk pirmais DD novērojums kādai sugai, kura recenzētā publikācijā aprakstīta kā jauna, vai arī iepriekš ir bijis tāds precedents? Ja jā, tad tas tikai kārtējo reizi pierāda vietnes neatsveramo lomu dabas vērtību izpētē valstī :)


Vīksna 05.jūlijs, 23:10

Paldies !


Mari 05.jūlijs, 22:49

Paldies, Julita! :)


Mari 05.jūlijs, 22:16

Jā, tas ir vecais labais milimetru papīrs :)


Vīksna 05.jūlijs, 21:28

Atstāto apšu puduri cirsmā (varbūt pat ligzdu vieta), vējš visu izgāzis.


Vīksna 05.jūlijs, 21:13

Zāģēta egļu audze ar vēl šo to tur bija, un vēl kāda egle blakus palikusi, cirsmā nelieli ozoli atstāti.


laumae 05.jūlijs, 21:09

No stipri vējainās pievakares šis bija vienīgais skaidrais portretējums, bet diezgan droši atceros, ka bija S.melanura. Mana pirmā S.bifasciata vēl gaida kaut kur Zemgalē ;]


Vīksna 05.jūlijs, 21:04

Tomēr cits. Paldies !


Vīksna 05.jūlijs, 20:47

Paldies !


nekovārnis 05.jūlijs, 20:19

Šim nav vēl kāds foto citā rakursā, lai mātīti labāk var saskatīt. Tāda aizdomīga (S.bifasciata?), bet varbūt tikai tāds apgaismojums :)


Ziemelmeita 05.jūlijs, 20:15

Paldies,Marek!


dziedava 05.jūlijs, 19:27

Rūtiņas garums ir 1mm?


IlzeP 05.jūlijs, 18:25

Paldies, Uģi, par naktstauriņiem!


Vīksna 05.jūlijs, 16:54

Paldies !


CerambyX 05.jūlijs, 15:57

Gan jau rūsas sēne Puccinia asarina


CerambyX 05.jūlijs, 15:51

Jā, gan jau Globiceps flavomaculatus,


zemesbite 05.jūlijs, 13:00

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 12:08

Paldies, Marek, par precizējumiem!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:03

Paldies!


Filips Bobinskis 05.jūlijs, 09:32

Vai kāda no Globiceps?


Ivetta 05.jūlijs, 09:04

Paldies, Uģi, par veltīto laiku visiem noteiktajiem!


Ziemelmeita 05.jūlijs, 07:47

Paldies,Uģi, par visiem labojumiem un precizējumiem.


dziedava 05.jūlijs, 07:32

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:08

Un paldies, Uģi, par visiem sprakšķu utt. precizējumiem/noteikšanu!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:03

Un tak likās pašai sākumā, ka brūnvālīšu... Paldies, Uģi!


KM 05.jūlijs, 00:57

Paldies, sadalīšu divos novērojumos


CerambyX 05.jūlijs, 00:41

Drīzāk Coelioxys conica


CerambyX 05.jūlijs, 00:27

Šādi zaļi spīdīgie 3 ārēji līdzīgas sugas (aureolus, hypochaeridis, sericeus).


CerambyX 05.jūlijs, 00:20

Vēdera krāsu neredz, bet drīzāk otra suga (Anogcodes melanurus)


CerambyX 05.jūlijs, 00:16

Otrajā attēlā - parastais pļavraibenis


adata 04.jūlijs, 20:43

To vēl nesaprotu, pēc kādām pazīmēm atšķirt uz aci lampītes no lākturītēm.


ER 04.jūlijs, 20:42

Ligzdojošās zaļās vārnas ar baltiem gredzeniem "DD" un "HV" ir man jau zināmais pāris, ko pie ligzdas vairs nevajadzētu traucēt. Abi gredzenoti kā mazuļi pie Silakroga, attiecīgi 2018. un 2022. gadā. Citu putnu gredzeni tuvākajā apkārtnē gan šogad nav nolasīti, tā ka ziņas par tiem būtu ievērojami vērtīgākas.


Ivars Leimanis 04.jūlijs, 20:36

Lieliski! Laba ziņa, ka nav pavisam pie mums izzudis! Apsveicu ar atrašanu! Uz kā aug? Uz oša? Uz jauna (kāds D)? Cik augstu? Cik cm2 ķērpja laukums?


Amanda 04.jūlijs, 20:18

Mājas strazds


Amanda 04.jūlijs, 20:15

Izskatās pēc meža tilbītes


aer 04.jūlijs, 19:43

Jā, tur bija cits strazds!


ekologs 04.jūlijs, 17:58

Uģi, paldies!


IlzeP 04.jūlijs, 17:03

Šis foto jau bija pievienots iepriekšējam novērojumam.


ekologs 04.jūlijs, 16:40

Mh... Tāds neliels, Hydrophilus caraboides?


adata 04.jūlijs, 15:57

Vai šai var būt cits sugas variants, sašaubījos, jo ļoti sīka, lasīju, ka jābūt 2,5-5mm, šai pat nav divu.


zane_ernstreite 04.jūlijs, 15:47

Paldies, Ilze! Biju šodien tajā vietā skatīt vaboles un viena no naktsvijolēm vēl nebija noziedējusi. Nobildēju ziedkopu detalizētāk (pievienoju fotogrāfiju). Jā, pēc raksta redzu - tiešām zaļziedu!


adata 04.jūlijs, 15:44

Kritala atradās ēnainā vietā, zem papardēm.


Wiesturs 04.jūlijs, 12:53

Pilnīgi noteikti nav mazais vakarsikspārnis, kurš, pirmkārt, ir Latvijā ekstrēmi rets un, otrkārt, varētu būt sastopams tikai pašā LV dienvidu daļā. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem, ka tas arī izskatās pilnīgi savādāk :) Ja nav zināma suga, Dabasdatos ir opcija "sikspārnis (nenoteikts)" (tāda šeit ir arī daudziem citiem radījumiem, kas nespeciālistam nav viegli nosakāmi). Rakstīt "Nenoteikts" ir ievērojami labāk, nekā minēt un norādīt nepareizu sugu.


Mežirbe777 04.jūlijs, 12:01

Vienkārši kolosāls nosaukums. Smaids pa visu seju :D


IlzeP 04.jūlijs, 11:03

Vai šeit nav kļūda sugas izvēlē?


IlzeP 04.jūlijs, 10:44

Valda Pilāta komentārs: "Aizdomīgi melns (kā pogainais), bet tā kā nekādas sugu raksturojošas pazīmes nav saskatāmas, iesaku norādīt kā nenoteiktu roni."


ML 04.jūlijs, 10:27

Āmen.


Ivetta 04.jūlijs, 10:21

Paldies, Mārtiņ!


IlzeP 04.jūlijs, 10:00

Pazīmes nav saskatāmas, apraksta trūkst (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:58

Atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Vajadzētu arī mērogu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:56

Kārtējais atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Lielo suņu pēdas mēdz būt dažādas...


IlzeP 04.jūlijs, 09:54

J. Ozoliņš neatzīst par pierādītu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:53

Aļņa vai brieža zobu pēdas (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:51

J.Ozoliņš neatzīst par pierādījumu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:48

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Tas gaišais apmatojums uz kājām ir mulsinošs, bet galva kā meža tomēr."


IlzeP 04.jūlijs, 09:47

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nevar saprast apmatojuma krāsu. Meža caunai maijā vajadzētu būt tumši brūnai, akmeņcaunas ir gaišākas, pelēcīgas."


IlzeP 04.jūlijs, 09:46

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nav redzama galvenā pazīme – pakakles plankuma forma, bet, ja novērojums veikts tiešām decembrī, tad akmeņu cauna pēc neapmatotajām pēdām."


IlzeP 04.jūlijs, 09:44

Jāskatās putekšlapu novietojums, te bija raksts par atšķiršanu: https://dabasdati.lv/lv/article/zied-naktsvijoles/2018/


Ziemelmeita 04.jūlijs, 08:46

Paldies,Uldi!


zane_ernstreite 04.jūlijs, 07:43

Paldies par precizējumu! Neesmu iepratusies tās atšķirt.


Mežirbe777 04.jūlijs, 01:17

Brīnumskaista suga ! Šis gan jau bija ilgi gaidīts "ķeksīts" :)


adata 03.jūlijs, 22:45

Va te virsiņa nav rūsgana? Nu man tā izskatās...


IlzeP 03.jūlijs, 22:04

Paldies par info!


IlzeP 03.jūlijs, 22:02

Valda Baroniņa: "Ziedkopas forma kā D.fucksii, arī biotops izskatās tai piemērots (purvains mežs?). Diemžēl nav labi saskatāms, vai zieda lūpai ir garā vidusdaļa…"


IlzeP 03.jūlijs, 22:00

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:59

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:58

Valda Baroniņa: "Drīzāk D. baltica – gan pēc zieda formas, gan gareniski izstieptajiem lapu plankumiem (D.maculata ir ieapaļi) un arī pēc biotopa (D.maculata parasti purvos nevis pļavās)."


IlzeP 03.jūlijs, 21:57

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:56

Valda Baroniņa: "Drīzāk D.baltica. Spriežot pēc zieda un biotopa. Diemžēl lapas nav redzamas."


IlzeP 03.jūlijs, 21:55

Pēc foto noteica Valda Baroniņa. Cik var saskatīt – putekšnīcas nav paralēlas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:53

Valda: "Izskatās tomēr pēc zaļziedu, putekšnīcas nav paralēlas, piesis pie pamata nedaudz platāks."


IlzeP 03.jūlijs, 21:52

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:51

Pēc lapām vien naktsvijoles grūti nosakāmas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:46

Pēc foto noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 03.jūlijs, 21:25

Diviem novērojumiem pievienots viens un tas pats foto. No neīstā datuma novērojuma jādzēš.


IlzeP 03.jūlijs, 21:17

Tomēr nomainīju uz nenoteiktu bruņurupuci, ja nav pārliecības par īpaši aizsargājamu sugu.


adata 03.jūlijs, 21:11

Sanāk, skrēja no punkta uz leju, Pļaviņu māju virzienā.


adata 03.jūlijs, 21:08

Pati neredzēju, bet izskatās, ka jauns, jo mazs augumā. Arī video tā skriešana tāda apjukusi, kā izbiedēta, skrēja apdzīvotas vietas virzienā.


IlzeP 03.jūlijs, 20:31

Vai nevarētu būt bijis lauku balodis?


IlzeP 03.jūlijs, 20:27

Ja domāta dziesma, un vecajā mežā ir lieli dobumaini koki, labāk izmantot atlanta pazīmi "D".


IlzeP 03.jūlijs, 19:59

Ja redzēts, ka putns ielido, statuss varētu būt V vai AL, nevis LL, kas atbilst atrastai ligzdai pēc ligzdošanas, jau tukšai.


Ziemelmeita 03.jūlijs, 19:54

Paldies,Ilze, atradu īsto,izlaboju.


IlzeP 03.jūlijs, 19:27

Šis arī tāds šaubīgs, bildē īsti nevar krāsu saprast.


IlzeP 03.jūlijs, 19:26

Tumša mantija - domāju, ka tumšais. Pie tam mežā.


Eggy 03.jūlijs, 19:16

Saprotu,ka tad jāpaņem rokās. Kādu mazuli var pacelt vai labāk mammu?


IlzeP 03.jūlijs, 19:08

Apakšpuse jāredz.


IlzeP 03.jūlijs, 19:07

Labot uz kamolaino?


IlzeP 03.jūlijs, 18:54

Izskatās ka dublikāts šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/c94f7058126cd12b5cf9675e5620714c/ . Viens dzēšamas.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts