Aktīvie lietotāji: 145 Šodien ievadītie novērojumi: 10 Kopējais novērojumu skaits: 922042
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes – atskats un turpinām ziņot!
Pievienots 2020-07-24 18:07:27

Ar gļotsēņu pētījumiem kā ar Rīgu, kas nekad nebūs gatava. Līdz ar vairāk informācijas un vairāk datiem kļūst arvien grūtāk rakstīt uzsaukumu gļotsēņu ziņošanai, jo gribas pirms tam visu esošo zināmo apkopot, bet pa to laiku informācija un dati nāk arvien klāt!


Brīžiem gļotsēnes auga tik daudz, ka vienkopus varēja novērot vairākas sugas. Inguna Riževa 2020. gada jūnijā zaraino ragainīti Ceratiomyxa fruticulosa novēroja kopā gan ar bēšo arcīriju Arcyria obvelata, gan šokolādes gļotsēni Stemonitis sp.

Tas gan noteikti ir labi, jo process notiek arī bez uzsaukumiem. Un tomēr – atskatīties uz sasniegto vajag, un gļotsēņu ziņotājus novērtēt arī vajag! Tāpat vajag kādus pieturas punktus, akcentus, kam pievērst uzmanību turpmāk.

Visupirmais – gļotsēnēm bagātīgākais laiks gada griezumā (vasara + rudens) ir plaukumā, un gļotsēnes, atbilstoši lietus un saules kompozīcijai, aug griezdamās, sugām mainoties atbilstoši sezonai.


Gļotsēņu ziņojumi pa mēnešiem 2009.-2019. g. Pieļauju, ka kritums augustā nav tik daudz gļotsēņu, cik visa kā cita interesanta dēļ. Vēl gan var ietekmēt laika apstākļi – ja iestājas ilgstošs sausums vai nepārtraukta lietus sezona, gļotsēnēm uzbaroties un veidot augļķermeņus kļūst grūtāk – ideālie laika apstākļi ir pamīšus lietus (lai uzbarotos) un saule (lai veidotu augļķermeņus).

Nākamais – īsais atskats. Pagājušais, 2019. gads gļotsēņu ziņojumu vēsturē bija fantastisks, un ziņojumu skaits gada laikā pārsniedza visu iepriekšējo 10 gadu ziņojumu kopskaitu – kopā 1813 ziņojumi!

Bet! Šis gads iesācies ar vēl lielākiem apgriezieniem – 2020. gada pirmajā pusgadā gļotsēņu ziņojumu skaits pārsniedz visu iepriekšējo 11 gadu pirmo pusgadu ziņojumu kopskaitu, tātad pat 2019. gada pirmo pusgadu ieskaitot, turklāt vairāk nekā divas reizes (kopā 970 ziņojumi)! Turklāt nav tā, ka visu "iznes" tikai pāris čaklākie ziņotāji – četru fanātiskāko gļotsēņnieku ziņojumus noņemot nost, tāpat pirmā pusgada novērojumu skaits būtu lielāks nekā visu iepriekšējo 11 gadu pirmo pusgadu ziņojumu kopskaits! Protams, daļēji to var skaidrot arī ar zaļo ziemu, kas bija pateicīga gļotsēņu meklēšanai, līdz ar to sezona tā īsti nevienu brīdi nebeidzās.


2020. gada pirmā pusgada ziņojumu un noteikto sugu skaits pa mēnešiem. Kā redzams, janvārī un februārī pat sugu ir vairāk nekā ziņojumu šajos mēnešos visos iepriekšējos gados kopā.

2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusē kopā vismaz vienu gļotsēņu sugu ieziņojuši 96 cilvēki, vismaz 10 novērojumi ir 22 ziņotājiem. Salīdzinājumam – pa visiem iepriekšējiem gadiem (2009.-2018. g.) kopējais ziņotāju skaits ir tikai mazliet lielāks – 104.

1. tabula. Čaklākie gļotsēņu ziņotāji 2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusē

Ziņotājs

2019. g. novērojumi

2019. g. sugas

2020. g.

jan.-jūn. novērojumi

2020. g.

jan.-jūn. sugas

novērojumi 2019.g.-2020. jūn.

Inguna Riževa

466

39

266

28

732

Sandis Laime

401

46

196

36

597

Julita Kluša

241

47

104

33

345

Evita Oļehnoviča

109

30

91

24

200

Laima Birziņa

64

28

28

13

92

Valda Ērmane

79

23

10

6

89

Marita Krūze

57

29

31

13

88

Vēsma Vijupe

46

20

17

7

63

Benita Kološuka

33

16

18

11

51

Andris Baroniņš

22

13

25

12

47

Artis Strods

28

16

13

8

41

Gunita Kolle

31

11

5

2

36

Alda Stepanova

24

9

4

3

28

Vija Sileviča

16

12

10

4

26

Baiba Bambe

17

8

7

5

24

Valda Baroniņa

7

5

16

5

23

Renāte Kaupuža

13

12

5

2

18

Arta Joma

 

 

15

13

15

Ieva Mārdega

9

9

5

5

14

Sintija Balode

11

10

2

2

13

Mārīte Ramša

9

8

2

1

11

Edgars Laucis

1

1

9

7

10

1. tabulā parādīti čaklākie gļotsēņu ziņotāji 2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusgadā kopā (ziņoto novērojumu un noteikto sugu skaits par attiecīgo laika vienību). Ja pirmo četru cilvēku grupiņu varētu saukt par fanātiskiem ziņotājiem, otro grupiņu ar vismaz 30 novērojumiem gribētos saukt par izcilniekiem, un arī pārējiem te publicētajiem – lieliski! Vēlos atzīmēt, ka Inguna Riževa šogad pirmā un pagaidām vienīgā ir pārkāpusi 1000 gļotsēņu ziņojumu robežu, pa visiem gadiem kopā ņemot. Citiem ir, kurp tiekties!

Milzīgs paldies visiem, arī tiem, kam tikai viens vai daži ziņojumi, jo kopīgi radītais lielais ziņojumu skaits, turklāt no dažādām Latvijas vietām, būtiski palīdz apzināt gan sastopamību, gan izplatību, gan augšanas laiku. Pilns ziņotāju saraksts pieejams šeit.


Jaunas sugas Latvijai – no kreisās: šmaugā komatrihija Comatricha alta (foto: Laima Birziņa), pērļainā diderma Diderma umbilicatum (foto: Sandis Laime) un brūnā krāterīte Craterium brunneum (syn. Craterium minutum var. brunneum; foto: Julita Kluša).

2019. gadā un 2020. gada 1. pusgadā kopā noteiktas 9 jaunas sugas (vai varietātes) Latvijas mērogā, vēl ir vismaz 5 hipotētiski jaunas sugas Latvijai, kam būtu nepieciešami mikroskopiskie pētījumi. No vairākām jaunām sugām Dabasdatu mērogā ievērojamākais pienesums ir Sanda Laimes sīko gļotsēņu mikroskopiskie pētījumi.

Ļoti sīkās gļotsēnes ir smagākā daļa gļotsēņu pētniecībā, jo tās varbūt dabā arī ir gana daudz, tomēr tik grūti ievērojamas un pēc tam vēl nosakāmas, ka to sastopamību izzināt grūtāk.


Otrās atradnes Latvijā pirmie novērojumi Dabasdatos: 1. gļotsēne Clastoderma debaryanum, 2. mazā liceja Licea pusilla, 3. sīkā barbejella Barbeyella minutissima (foto: Sandis Laime).

Pievērsiet uzmanību attēlos norādītajiem izmēriem. Pamēģiniet iztēloties!

Īpašs paldies tiem, kas vienu un to pašu atradni apmeklē vairākkārt, vērojot attīstību no plazmodija līdz augļķermeņiem. Tas ir ļoti vērtīgi!


Laima Birziņa drumstalu didīmiju Didymium crustaceum apmeklēja pat 7 reizes, laikā no 11. novembra līdz 3. februārim, tā ne tikai palīdzot noteikt jaunu sugu Latvijā, bet parādot to visā attīstībā, kas būtiski palīdzēs turpmāk šīs sugas dažādu stadiju atpazīšanā.

Šajā pavasarī Dabasdatu ietvaros notika arī neorganizēts, taču interesants pētījums par gļotsēni Amaurchaete atra, kas līdz šim skaitījās ļoti reta (šajā gadsimtā līdz tam bija ne vairāk kā 5 novērojumi ar nobriedušu augļķermeni). Benita Kološuka zāģbaļķu krāvumā maijā novēroja vismaz 20 augļķermeņus, izcirtumā uz celmiem vēl līdz pat 10. Interesanti, ka pat vēl jūlijā tajā pašā baļķu krāvumā uzauga viens augļķermenis.


Melnā plaispika Amaurchaete atra. Attēlos pa kreisi jauna (foto: Fanija Šitca) un nobriedusi (foto: Benita Kološuka).

Vēl maijā un jūnija sākumā Amaurchaete atra novēroja Fanija Šitca, Schwarz Storch, Marita Krūze un Sandis Laime dažādās Latvijas vietās no Kurzemes rietumiem līdz Vidzemei. Tomēr ne reizi suga vēl nav atrasta Latgalē.

Neoficiālajā pētījumā, kuru iniciēja Inguna Riževa, salīdzinot ar savu iepriekšējo gadu pieredzi, tika secināts, ka šī gļotsēne visbiežāk aug iepriekšējā gada (jebkurā gadījumā – nesenos) izcirtumos uz priežu baļķiem un celmiem. Varbūt suga nemaz nav tik reta, tikai nesenie priežu izcirtumi reti tiek apsekoti? Nākamajā pavasarī derētu pārbaudīt!

Ko un kā šajā laikā meklēt?

Visbiežāk gļotsēnes novērojamas uz kritalām mežā. Jo labāks, cilvēku mazāk ietekmēts mežs, jo vairāk dažādu kritalu dažādās trupēšanas pakāpēs (un, ja vēl ir dažāds mitruma līmenis), jo lielāka gļotsēņu daudzveidība, taču pa kādai gļotsēnei var atrast arī koptos mežos, uz celmiem. Lieli, trupoši celmi var būt arī dažādām gļotsēnēm bagāta vieta. Ievērojami retāk gļotsēnes izdodas atrast uz augiem, nobirām, sūnām, purvos. Toties ir cerības uz retākām sugām.


Augustā ezera malā uz lapām un sūnām novērota retā kapsulu diderma Diderma testaceum (foto: Julita Kluša), uz sūnām, sfagniem novērota kāda gļotsēne no retās didīmiju ģints Didymium sp. (foto: Renāte Kaupuža).


Augustā un septembrī ir atrasti vienīgie apzinātie baltkājas diahejas Diachea leucopodia novērojumi Latvijā. Aug uz nobirām, augu lapām (foto: Ansis Opmanis un Julita Kluša), pēc foto atpazīstama gan jauna, gan nobriedusi.

Apaļas bumbiņas un izstieptas vālītes var būt grūtāk nosakāmas pēc foto – svarīgs kātiņa garums, galviņas platums un augstums, kopējais garums, ideālā gadījumā jāievāc paraudziņš. Ja labi safotografēts (kopskats, tuvplāns no augšas un sāna) un samērīts, reizēm var iztikt bez mikroskopēšanas.

Bieži sastopamas šokolādes gļotsēnes Stemonitis sp. un tām līdzīgas sugas, kam pamatā matveidīgs melns kātiņš un garena vālīte, kas sporu stadijā brūna. Visbiežākā ir pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera, kas parasti aug grupiņās (pušķīšos) un sporu stadijā ir sarkanbrūna (ar laiku izbalē). Diemžēl tai ir vairākas ļoti līdzīgas sugas, tāpēc pēc fotoattēliem nav tik droši nosakāma. Noteikšanai svarīgi izmēri (šī ir salīdzinoši liela – 7-20 mm gara) un mikroskopiskās pazīmes. No lielajām retāka ir tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kuras vālīte sporu stadijā ir vairāk pelēkbrūna. Salīdzinoši retas ir cilindrītes Stemonitopsis sp., kas ir mazākas augumā un aug vairāk izklaidus. Lai noteiktu šādas gļotsēnes līdz sugai, vēlams ievākt paraudziņu, vai vismaz labi sabildēt un samērīt, kas būtiski palielina noteikšanas varbūtību.


Pa kreisi – mikroskopiski apstiprinātas pušķainās šokolādes gļotsēnes (foto: Julita Kluša), pa labi apakšā – hipotētiski tāda varētu izskatīties tumsnējā šokolādes gļotsēne (foto: Mārtiņš Kalniņš), augšā – mikroskopiski apstiprināta tumsnējā šokolādes gļotsēne (foto: Julita Kluša).

Gandrīz visas kribrārijas ir retas, un gandrīz vienmēr noteikšanai svarīgas mikroskopiskas pazīmes, tāpēc vācami paraudziņi. Vieglāk nosakāma un salīdzinoši biežāka ir mālkrāsas kribrārija, kas plazmodija stadijā ir pelēka, bet nobriedusi brūna – tai pietiktu ar labiem tuvplāniem un kopskatu. Dzeltenīgi oranžīgās kribrārijas ir ļoti retas un bez mikroskopēšanas parasti neiztikt.


1. Mālkrāsas kribrārija Cribraria argillacea, plazmodijs (foto: Evita Oļehnoviča) un nobrieduši augļķermeņi (foto: Inguna Riževa); noteikta pēc foto. 2. Parastā kribrārija Cribraria vulgaris (foto: Inguna Riževa). Noteikta, ņemot vērā krāsu, mērot un pētot detaļas – kātiņa formu, kausiņu galviņas apakšpusē. 3. Dzeltenoranžā kribrārija Cribaria aurantiaca (foto: Sandis Laime). Drošai noteikšanai jāmēra granulas, kas mazākas par sporām (apakšējā attēlā ar sarkanu mērlīniju), izmēri.

Vēl dažas retākas sugas, ko var noteikt pēc laba foto:


No kreisās – dzeltenzaļā fizāra Physarum viride (foto: Julita Kluša), novērota ļoti reti, sākot ar augustu un rudenī; papagaiļu fizāra Physarum psittacinum (foto: Sandis Laime), kam Latvijā apzināti divi novērojumi, mikroskopiski suga apstiprināta tikai šajā jūlijā.


Lampiņgļotsēnes novērotas samērā reti, no jūlija līdz vēlam rudenim, arī zaļā ziemā. Gļotsēne Lamproderma arcyrionema noteikta ļoti reti, jo līdzīgi foto var būt dažādām sugām. Tomēr, ja ir noteikti izmēri un ir labs tuvplāns, ideāli, ja novērotas arī dažādas attīstības stadijas – tad var izdoties noteikt arī pēc fotoattēla, kā tas bija arī šajā gadījumā (foto: Aija Alksne).


Gribēju izsludināt konkursu, kurš atradīs konisko vilkpienaini Lycogala conicum pirmais pēc manis, bet Andris Baroniņš uzvarēja vēl pirms konkursa pieteikuma! Toties vēl ir iespēja atrast trešajam! Visticamāk, suga ir sastopama reti, atklāta tikai 2012. gadā, nākamās atradnes – 2016. un 2020. gadā. Taču, ja vilkpienaine ir maza (platumā līdz 2 mm, augstumā līdz 3 mm) un tai ir tipiska koniskā forma, nosakāma viegli arī pēc fotogrāfijas (foto pa kreisi: Julita Kluša; pa labi: Andris Baroniņš).

Neparastākas un lielākoties retas ir sugas, kas veidojušās, saplūstot vairākiem augļķermeņiem kopā.


Vasarā un rudenī novērota zemesriekstu fizāra Physarum contextum (foto: Julita Kluša; 28. jūlijs un 21. augusts), kam šajā gadsimtā zināmi tikai 3 novērojumi. Nosakāma arī pēc labām fotogrāfijām.

Kur meklēt informāciju par gļotsēnēm?

glotsenes.dziedava.lv – pilnīgākais resurss par Latvijas gļotsēnēm latviešu valodā. Dziedavas gļotsēņu lapa pēdējā laikā tapusi būtiski atjaunota, tajā tagad var skatīt arī tematiskos pārskatus – gļotsēnes ar kātiņu, jaunas, sporu stadijā, pašas sporas u.c. Katrai sugai pievienota informācija par sugas apzināšanas vēsturi Latvijā, kā arī sastopamību, ņemot vērā ziņojumus Dabasdatos un personīgo pieredzi. Lapa papildināta ar sugām no ziņojumiem Dabasdatos – paldies visiem, kas deva atļauju izmantot attēlus Dziedavas vajadzībām (līdz šim izmantotas jau vairāk nekā 20 dažādu autoru fotogrāfijas)! Šobrīd Dziedavā ir visas Dabasdatu lietotāju apzinātās gļotsēņu sugas, kopskaitā jau vairāk nekā 100, ieskaitot vairākas hipotētiskas.

Prezentācija par gļotsēnēm 2019. gada decembrī "Kā un kāēc pētīt gļotsēnes", .pdf formātā un ierakstā (no 1h:11min līdz 2h:13min).

discoverlife.org – nozīmīgākais ir sugu apraksti, bet ir arī labas fotogrāfijas; var meklēt pēc ģintīm un sugām.

myxomycetes.net – izcilas fotogrāfijas – gļotsēņu tuvplāni un mikroskopiskās detaļas; sakārtotas pēc alfabēta.

http://www.myx.dk/gen/reports/repallspp.html – var apskatīt izvēlētās sugas sastopamību visā pasaulē, ņemot vērā apzinātās publikācijas.

myxotropic.org/galeria/ – lieliska lapa sugu (sporu stadijā) salīdzināšanai vienas ģints ietvaros; ar Latvijā sastopamajām sugām pārklājas daļēji.

eumycetozoa.com/data/index.php – izvēlētajai sugai var apskatīt aktuālo zinātnisko nosaukumu līdz ar tā izmaiņu vēsturi un attiecīgi pievienotiem sugas aprakstiem.

Paraudziņu vākšana

Pēdējā pusgada laikā gļotsēņu noteikšana pacelta jaunā līmenī – mikroskopējot sarežģītāk nosakāmās sugas. Līdz ar to arvien biežāk parādās jautājums, vai paraudziņš ievākts.

Vēlams ievākt nobriedušas gļotsēnes, kas paspaidot put, tātad ir sporu stadijā. Vislabāk ievākt kopā ar substrātu, lai nesabojātu gļotsēnes pamatu, kas arī var būt svarīgs noteikšanā.

Ievākšanai vispateicīgākās ir mazas kastītes, piemēram, sērkociņu kastītes. Makšķernieku veikalos var atrast arī visādas plastmasas kastītes ar vairākiem norobežotiem iedalījumiem – tad vienā kastītē var ievākt pat vairākas gļotsēnes. Katru vākumu gan vajag aprakstīt – pierakstīt atradēja vārdu, datumu un vietu. Ja ziņojums ir Dabasdatos ziņots ar aplikāciju, vietas aprakstu var aizstāt ar datumam pierakstītu ieziņošanas pulksteņa laiku, lai novērojumu pēc tā var identificēt Dabasdatos.

Nobriedušas gļotsēnes paraudziņš sausumā var stāvēt gadiem, tāpēc nav jāuztraucas, ja uzreiz neizdodas to nodot noteikšanai. Svarīgi, lai trauciņš nav hermētisks un nestāv mitrumā, lai gļotsēne nesāk pelēt, tāpēc noslēgti plastmasas maisiņi nebūtu labs uzglabāšanas veids. Ja nav nekāda piemērota trauciņa, var uzglabāt papīrā vai salvetē.

Bet pats galvenais!!

Tā kā Latvijā nav izdots nekas, kas būtu pilnībā veltīts visām Latvijas gļotsēnēm, tad mūsu darbošanos vajadzētu atspoguļot kādā izdevumā. Tas noteikti nebūs ātri, jo darba vēl gana, taču jau tagad var ņemt vērā – jūsu ziņojumi un fotogrāfijas šāda izdevuma tapšanai ir būtiski!

Izdevumam noderētu dati gan par sastopamību, izplatību, augšanas laiku, substrātu, uz kā aug (piemēram, koka sugu), gan par attīstības stadijām no plazmodija līdz sporām, attīstības ilgumu, plazmodija pārvietošanās ātrumu, kā arī fotoattēlus ar dažādām stadijām, detaļām un augšanas vietām. Ikviens ar saviem ziņojumiem var palīdzēt tapt un bagātināties šādam izdevumam!

Ja citreiz organizē konkursus par lielāko novēroto sugu skaitu, šoreiz man negribētos nevienu ierobežot vai noniecināt iespēju laika, varēšanas u.c. iemeslu dēļ. Tāpēc aicinu interesentus zem raksta komentāros uzrakstīt katram savu skatījumu, kā varētu sniegt savu ieguldījumu:

* varbūt savas dzīvesvietas apkārtnes vai kādas citas bieži apmeklētas vietas gļotsēņu sugu ziņošanā,

* varbūt atsevišķu gļotsēņu sugu attīstības pētīšanā,

* varbūt daudz tiek braukāts apkārt un ir iespējams aptvert dažādas vai citu retāk apmeklētas Latvijas vietas un biotopus, fiksējot tajos redzētās gļotsēnes,

* varbūt ir iespējams retākām, grūtāk nosakāmām sugām ievākt un vēlāk nodot paraudziņus sugu precizēšanai,

* varbūt pašam(-ai) iespējams mikroskopējot noteikt arī sarežģītākus gadījumus,

* varbūt gļotsēnēm iespējams veltīt tikai noteiktu laika posmu, bet varbūt tās iespējams pētīt visu laiku, ar Dabasdatu ziņojumiem fiksējot, kā laika gaitā mainās sugas,

* varbūt kāds zinošāks var palīdzēt arī citiem gļotsēņu noteikšanā (nevajag baidīties noteikt, centīšos pārskatīt, un, ja būs kļūdas, tas palīdzēs atklāt, ko būtu būtiski uzsvērt topošajā izdevumā pie sugu noteikšanas),

* varbūt ir vēl kādas citas idejas, kā iesaistīties?

Šāda veida pieteikšanās lai kalpo kā motivācija darboties, un man, savukārt, tad būs vieglāk orientēties, ko katra ziņojumos meklēt, bet, protams, ziņot var arī bez pieteikšanās!

Noteikti nevajag uzskatīt, ka tagad sugu noteikšanai derēs tikai izcilas fotogrāfijas ar paraudziņiem, kas vēl piedevām ir mikroskopēti. Mikroskopēšana tikai palīdz labāk iepazīt sugas, kuras vēlāk varētu noteikt arī pēc fotogrāfijām. Tādējādi arī parasti ziņojumi ar foto ir vērtīgi, – ja nevarēs noteikt uzreiz, iespējams, to varēs vēlāk!

Gada beigās varēsim pārskatīt, kas mums kopīgi un katram atsevišķi ir jau izdevies un kam pievērst uzmanību turpmāk.

Kurš piedalās?

Julita Kluša, dziedava.lv

2020-07-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Syrphidae sp. - 2020-08-04 Vīksna
Ichneumonidae sp. - 2020-08-04 Vīksna
Ichneumonidae sp. - 2020-08-04 Vīksna
Brachycera - 2020-08-04 Vīksna
Brachycera - 2020-08-04 Vīksna
Brachycera - 2020-08-04 Vīksna
Brachycera - 2020-08-04 Vīksna
Coleoptera sp. - 2020-08-01 Ivetta
Brachycera - 2020-08-04 Vīksna
Brachycera - 2020-08-04 Vīksna
Tachinidae sp. - 2020-08-04 Vīksna
Brachycera - 2020-08-04 Vīksna
Vanessa atalanta - 2020-08-02 Vīksna
Nymphalis antiopa - 2020-08-02 Vīksna
Stratiomys chamaeleon - 2020-08-02 Vīksna
Cerambycidae sp. - 2020-08-04 Ivetta
Myxomycetes - 2020-08-03 Saulītis
Cirsium palustre - 2020-06-20 MoreOrLess
Syrphidae sp. - 2020-08-02 Vīksna
Volucella pellucens - 2020-08-02 Vīksna
Campanula trachelium - 2020-07-12 MoreOrLess
Campanula rotundifolia - 2020-07-26 MoreOrLess
Campanula glomerata - 2020-07-18 MoreOrLess
Berteroa incana - 2020-07-29 MoreOrLess
Allium oleraceum - 2020-07-29 MoreOrLess
Ramaria sp. - 2020-08-05 LailaG
- 2020-08-05 LailaG
- 2020-08-05 LailaG
- 2020-08-05 Arturidzhan
Corvus corax - 2020-08-01 Edgars Smislovs 1
Hydroprogne caspia - 2020-08-01 Edgars Smislovs 1
Danthonia decumbens (syn. Sieglingia decumbens) - 2020-08-04 marsancija
Nardus stricta - 2020-08-04 marsancija
Impatiens noli-tangere - 2020-08-04 marsancija
Upupa epops - 2020-08-02 Laimeslācis
Sterna sandvicensis - 2020-08-02 Zigurds Krievans
- 2020-08-04 Profāns
Phalacrocorax carbo - 2020-08-02 Zigurds Krievans
Upupa epops - 2020-07-03 Laimeslācis
Crex crex - 2020-07-12 Laimeslācis
Vanellus vanellus - 2020-08-01 Zigurds Krievans
Oenanthe oenanthe - 2020-08-01 Zigurds Krievans
Bucephala clangula - 2020-05-28 Laimeslācis
Chrysotoxum bicinctum - 2020-08-04 Vīksna
Ceropales maculata - 2020-08-04 Vīksna
Diptera sp. - 2020-08-04 Vīksna
Hymenoptera sp. - 2020-08-04 Vīksna
Acrididae sp. - 2020-08-04 Vīksna
Acrididae sp. - 2020-08-04 Vīksna
Phaneroptera falcata - 2020-08-04 Vīksna
Tettigonidae sp. - 2020-08-04 Vīksna
Scopula immorata - 2020-08-04 Vīksna
Syrphidae sp. - 2020-08-04 Vīksna
Aromia moschata - 2020-08-04 Vīksna
Egretta garzetta - 2020-08-04 sandis 7
Panurus biarmicus - 2020-07-04 Zigurds Krievans
Stictoleptura rubra - 2020-08-02 Mari
Anas penelope - 2020-07-25 Zigurds Krievans
Circus aeruginosus - 2020-07-25 Zigurds Krievans
Etorofus pubescens - 2020-08-02 Mari
Leptura quadrifasciata - 2020-08-02 Mari
Stenurella melanura - 2020-08-02 Mari
Aegomorphus clavipes - 2020-08-02 Mari
- 2020-08-04 VijaS
Polypores sp. - 2020-08-04 VijaS
Calocera viscosa - 2020-08-04 VijaS
Amanita virosa - 2020-08-04 VijaS
Carpocoris sp. - 2020-08-01 Izabella
Lichenes - 2020-08-04 VijaS
Adelphocoris quadripunctatus - 2020-08-01 Izabella
Nymphalidae sp. - 2020-07-11 aijach
- 2020-08-02 Gaidis Grandāns
- 2020-08-02 Gaidis Grandāns
Lichenes - 2020-08-04 VijaS
Corvus monedula - 2020-08-04 Arnis2
Lichenes - 2020-08-04 VijaS
Geotrupes sp. - 2020-08-04 Ivetta
Fuligo candida - 2020-08-04 VijaS 1
Clavicorona pyxidata - 2020-08-04 VijaS
Spondylis buprestoides - 2020-08-04 Gaidis Grandāns 1
- 2020-07-11 aijach
Nymphalidae sp. - 2020-07-19 aijach
Egretta garzetta - 2020-08-04 asaris
Pararge aegeria - 2020-08-04 Ivetta
Scleroderma citrinum - 2020-07-29 Fuatra
Coleoptera sp. - 2020-08-04 Jolanta Bāra
Muscidae sp. - 2020-07-28 Fuatra
Trichoptera sp. - 2020-07-29 Fuatra
Rhyacia simulans - 2020-07-26 Fuatra
Helophilus sp. - 2020-08-04 Ivetta
Elasmostethus interstinctus - 2020-07-28 Fuatra
Issoria lathonia - 2020-07-26 aijach
Capreolus capreolus - 2020-08-04 Lemmus
Vulpes vulpes - 2020-08-04 Lemmus
Vipera berus - 2020-08-04 Lemmus
Obrium cantharinum - 2020-08-01 kaarlisfrei 1
- 2020-08-04 Lemmus
Polypores sp. - 2020-08-04 Ilze Ķuze
Agapanthia villosoviridescens - 2020-07-18 kaarlisfrei 1
Stenurella bifasciata - 2020-07-23 kaarlisfrei 1
Saperda carcharias - 2020-08-04 kaarlisfrei 1
Pogonocherus decoratus - 2020-08-04 kaarlisfrei 1
Accipiter gentilis - 2020-08-04 Kristers K
Emberiza citrinella - 2020-08-04 Kristers K
Chlorochroa juniperina - 2020-08-04 kaarlisfrei 1
Aelia acuminata - 2020-08-04 kaarlisfrei
Nabis sp. - 2020-08-04 kaarlisfrei
Malacocoris chlorizans - 2020-08-04 kaarlisfrei
Compsidolon salicellum - 2020-08-04 kaarlisfrei
Anthocoris gallarumulmi - 2020-08-04 kaarlisfrei
Gastrodes abietum - 2020-08-04 kaarlisfrei 1
Picromerus bidens - 2020-08-04 kaarlisfrei
Egretta alba - 2020-08-04 Kristers K
Numenius arquata - 2020-08-04 Kristers K
Actitis hypoleucos - 2020-08-04 Kristers K
Charadrius hiaticula - 2020-08-04 Kristers K
Calidris alpina - 2020-08-04 Kristers K
Hydroprogne caspia - 2020-08-04 Kristers K
Sterna sandvicensis - 2020-08-04 Kristers K
Hydrocoloeus minutus - 2020-08-04 Kristers K
Sternula albifrons - 2020-08-04 Kristers K
Mergus merganser - 2020-08-04 Kristers K
Anas platyrhynchos - 2020-08-04 Kristers K
Phalacrocorax carbo - 2020-08-04 Kristers K
Hydrocoloeus minutus - 2020-08-04 Kristers K
Larus ridibundus - 2020-08-04 Kristers K
Sterna hirundo - 2020-08-04 Kristers K
Larus canus - 2020-08-04 Kristers K
Melanitta nigra - 2020-08-03 Alvis Āboliņš
Calidris minuta - 2020-08-03 Alvis Āboliņš
Sterna sandvicensis - 2020-08-03 Alvis Āboliņš
Buteo buteo - 2020-08-04 Alvis Āboliņš
- 2020-08-04 angel
Aegithalos caudatus - 2020-08-04 Kristers K
Larus argentatus - 2020-08-04 Kristers K
Dendrocopos major - 2020-08-04 Kristers K
Dendrocopos major - 2020-08-04 Kristers K
Larus marinus - 2020-08-04 Kristers K
Larus ridibundus - 2020-08-04 Kristers K
Egretta alba - 2020-08-04 Kristers K
Gallinula chloropus - 2020-08-04 Kristers K
Anas platyrhynchos - 2020-08-04 Kristers K
Cygnus olor - 2020-08-04 Kristers K
Cygnus olor - 2020-08-04 Kristers K
Fringilla coelebs - 2020-08-04 Kristers K
Columba palumbus - 2020-08-04 Kristers K
Acrocephalus schoenobaenus - 2020-08-04 Kristers K
Fringilla coelebs - 2020-08-04 Kristers K
Pyrrhula pyrrhula - 2020-08-04 Kristers K
Muscicapa striata - 2020-08-04 Kristers K
Turdus philomelos - 2020-08-04 Kristers K
Strix aluco - 2020-08-03 Edgars Smislovs
Elasmucha grisea - 2020-08-04 W
Peltis grossa - 2020-08-04 W
Curculionidae sp. - 2020-08-04 W
Spathularia flavida - 2020-08-04 W
Buteo buteo - 2020-08-04 Alvis Āboliņš
Buteo buteo - 2020-08-04 Alvis Āboliņš
Asterodon ferruginosus - 2020-08-04 Ilze Ķuze 2
Noctuidae sp. - 2020-08-03 LailaG
Rigidoporus crocatus - 2020-08-04 Ilze Ķuze
Gastropoda sp. - 2020-08-04 Fuatra
Syrphidae sp. - 2020-08-04 Fuatra
Decticus verrucivorus - 2020-08-04 Fuatra
- 2020-08-04 runagoze
Clavicorona pyxidata - 2020-08-04 Ilze Ķuze
Buprestis rustica - 2020-09-02 runagoze
- 2020-08-02 runagoze
Monochamus galloprovincialis - 2020-08-02 runagoze 1
Monochamus galloprovincialis - 2020-08-04 runagoze 1
- 2020-08-04 Ilze Ķuze
- 2020-08-04 InaGrisle
Skeletocutis odora - 2020-08-04 Ilze Ķuze
- 2020-08-04 Lemmus
Deraeocoris ruber - 2020-07-23 runagoze
Leptura quadrifasciata - 2020-07-23 runagoze 1
Upupa epops - 2020-08-04 runagoze
Falco tinnunculus - 2020-08-04 Platacis
Dendrocopos major - 2020-08-04 BioEliina
Poecile montanus - 2020-08-04 BioEliina
Certhia familiaris - 2020-08-04 BioEliina
Columba palumbus - 2020-08-04 BioEliina
Dendrocopos major - 2020-08-04 BioEliina
Troglodytes troglodytes - 2020-08-04 BioEliina
Troglodytes troglodytes - 2020-08-04 BioEliina
Alcedo atthis - 2020-08-04 BioEliina
Troglodytes troglodytes - 2020-08-04 Aigars
Dendrocopos major - 2020-08-04 Aigars
Brenthis ino - 2020-07-03 Laimeslācis
Ischnodemus sabuleti - 2020-07-03 Laimeslācis
Poecile montanus - 2020-08-04 Aigars
Garrulus glandarius - 2020-08-04 Aigars
Parus major - 2020-08-04 Aigars
Lophophanes cristatus - 2020-08-04 Aigars
Brachycera - 2020-07-03 Laimeslācis
Inonotus rheades - 2020-08-04 Ilze Ķuze 1
Curculionidae sp. - 2020-07-03 Laimeslācis
Euthrix potatoria - 2020-07-29 Vīksna
- 2020-07-29 Vīksna
Drepana falcataria - 2020-07-29 Vīksna
Libellula fulva - 2020-07-03 Laimeslācis
Sicus ferrugineus - 2020-07-03 Laimeslācis
Parhelophilus sp. - 2020-07-03 Laimeslācis
Ampedus sanguinolentus - 2020-08-03 Vīksna
Cymus aurescens - 2020-07-03 Laimeslācis
Rhopalus sp. - 2020-07-03 Laimeslācis
Adelphocoris seticornis - 2020-07-03 Laimeslācis
Russula sp. - 2020-08-03 Vīksna
Aeshna grandis - 2020-08-03 Vīksna
Pilophorus confusus - 2020-07-03 Laimeslācis
Rhagonycha fulva - 2020-07-03 Laimeslācis
Clavicorona pyxidata - 2020-08-03 Vīksna
Pleurotus sp. - 2020-08-03 Vīksna
Pandion haliaetus - 2020-08-04 Gaidis Grandāns 3
Diacrisia sannio - 2020-07-03 Laimeslācis
Polypores sp. - 2020-08-03 Vīksna
Auchenorrhyncha sp. - 2020-07-03 Laimeslācis
Chrysops sp. - 2020-07-03 Laimeslācis
Decticus verrucivorus - 2020-07-03 Laimeslācis
Hypholoma sp. - 2020-08-03 Vīksna
Calocera viscosa - 2020-08-03 Vīksna
- 2020-08-04 Vīksna
- 2020-08-04 Vīksna
- 2020-08-02 Pūcis
Onnia tomentosa - 2020-08-03 Vīksna 1
- 2020-07-21 Pūcis
Lanius collurio - 2020-08-04 Edgars Smislovs
Aurantiporus fissilis - 2020-08-03 Vīksna
- 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-01 Pūcis
Campaea margaritaria - 2020-08-01 Pūcis
Leucorrhinia sp. - 2020-07-03 Laimeslācis
- 2020-08-01 Pūcis
Lymantria monacha - 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-01 Pūcis
Euproctis similis - 2020-08-01 Pūcis
Euthrix potatoria - 2020-08-01 Pūcis
Dorcus parallelopipedus - 2020-08-03 Vīksna
Pheosia gnoma - 2020-08-01 Pūcis
Pheosia gnoma - 2020-08-01 Pūcis
Notodonta ziczac - 2020-08-01 Pūcis
Leucochloridium paradoxum - 2020-08-03 Vīksna
Euthrix potatoria - 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-04 Vīksna
- 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-01 Pūcis
Cucullia sp. - 2020-08-04 Vīksna
- 2020-08-01 Pūcis
Coleoptera sp. - 2020-07-03 Laimeslācis
- 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-01 Pūcis
Pachybrachis sp. - 2020-07-03 Laimeslācis
- 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-01 Pūcis
- 2020-08-02 Pūcis
Miltochrista miniata - 2020-08-02 Pūcis
Miltochrista miniata - 2020-08-02 Pūcis
- 2020-08-02 Pūcis
- 2020-08-02 Pūcis
Coleoptera sp. - 2020-08-02 Pūcis
- 2020-08-02 Pūcis
- 2020-08-02 Pūcis
Cymus aurescens - 2020-06-04 Laimeslācis
Pedicia rivosa - 2020-08-02 Pūcis
Geometra papilionaria - 2020-08-02 Pūcis
Geometra papilionaria - 2020-08-02 Pūcis
Coenagrion pulchellum - 2020-06-04 Laimeslācis
Ichneumonidae sp. - 2020-08-02 Pūcis
Ichneumonidae sp. - 2020-08-02 Pūcis
Arctia caja - 2020-08-02 Pūcis
Propylea quatuordecimpunctata - 2020-06-04 Laimeslācis
Laothoe populi - 2020-08-02 Pūcis
Oryctes nasicornis - 2020-08-04 aijach
Oryctes nasicornis - 2020-08-04 aijach
Arion subfuscus - 2020-08-04 lulla84
Hypholoma sp. - 2020-08-03 lulla84
Syrphidae sp. - 2020-08-02 Pūcis
Syrphidae sp. - 2020-08-02 Pūcis
Syrphidae sp. - 2020-08-02 Pūcis
Syrphidae sp. - 2020-08-02 Pūcis
- 2020-08-02 Pūcis
Asilidae sp. - 2020-08-02 Pūcis
Lycaena tityrus - 2020-08-02 Pūcis
Hipparchia semele - 2020-08-02 Pūcis
Argynnis paphia - 2020-08-02 Pūcis
Plebeius idas - 2020-08-02 Pūcis
Plebeius idas - 2020-08-02 Pūcis
Anguis fragilis - 2020-08-04 zane_ernstreite
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Sitta europaea - 2020-03-28 Valdis
Emberiza citrinella - 2020-03-28 Valdis
Cygnus cygnus - 2020-03-28 Valdis
Grus grus - 2020-03-28 Valdis
Dryocopus martius - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Lullula arborea - 2020-03-28 Valdis
Vanellus vanellus - 2020-03-28 Valdis
Columba palumbus - 2020-03-28 Valdis
Columba palumbus - 2020-03-28 Valdis
Cygnus cygnus - 2020-03-28 Valdis
Cygnus cygnus - 2020-03-28 Valdis
Cygnus cygnus - 2020-03-28 Valdis
Cygnus cygnus - 2020-03-28 Valdis
Cygnus cygnus - 2020-03-28 Valdis
Grus grus - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Erithacus rubecula - 2020-03-28 Valdis
Erithacus rubecula - 2020-03-28 Valdis
Loxia curvirostra - 2020-03-28 Valdis
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Certhia familiaris - 2020-03-28 Valdis
Certhia familiaris - 2020-03-28 Valdis
Cyanistes caeruleus - 2020-03-28 Valdis
Cyanistes caeruleus - 2020-03-28 Valdis
Poecile montanus - 2020-03-28 Valdis
Corvus cornix - 2020-03-28 Valdis
Bucephala clangula - 2020-03-28 Valdis
Turdus philomelos - 2020-03-28 Valdis
Turdus merula - 2020-03-28 Valdis
Turdus merula - 2020-03-28 Valdis
Columba palumbus - 2020-03-28 Valdis
Regulus regulus - 2020-03-28 Valdis
Erithacus rubecula - 2020-03-28 Valdis
Chloris chloris - 2020-03-28 Valdis
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Sitta europaea - 2020-03-28 Valdis
Sitta europaea - 2020-03-28 Valdis
Certhia familiaris - 2020-03-28 Valdis
Parus major - 2020-03-28 Valdis
Poecile palustris - 2020-03-28 Valdis
Emberiza citrinella - 2020-03-28 Valdis
Emberiza citrinella - 2020-03-28 Valdis
Bucephala clangula - 2020-03-28 Valdis
Anas platyrhynchos - 2020-03-28 Valdis
Turdus pilaris - 2020-03-28 Valdis
Turdus merula - 2020-03-28 Valdis
Turdus merula - 2020-03-28 Valdis
Turdus merula - 2020-03-28 Valdis
Grus grus - 2020-03-28 Valdis
Dendrocopos leucotos - 2020-03-28 Valdis
Dendrocopos major - 2020-03-28 Valdis
Pyrrhula pyrrhula - 2020-03-28 Valdis
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Certhia familiaris - 2020-03-28 Valdis
Cyanistes caeruleus - 2020-03-28 Valdis
Cyanistes caeruleus - 2020-03-28 Valdis
Turdus philomelos - 2020-03-28 Valdis
Turdus merula - 2020-03-28 Valdis
Turdus merula - 2020-03-28 Valdis
Dendrocopos major - 2020-03-28 Valdis
Lullula arborea - 2020-03-28 Valdis
Columba palumbus - 2020-03-28 Valdis
Columba palumbus - 2020-03-28 Valdis
Cygnus cygnus - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Parus major - 2020-03-28 Valdis
Parus major - 2020-03-28 Valdis
Cyanistes caeruleus - 2020-03-28 Valdis
Turdus merula - 2020-03-28 Valdis
Turdus merula - 2020-03-28 Valdis
Dendrocopos minor - 2020-03-28 Valdis
Alauda arvensis - 2020-03-28 Valdis
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Fringilla coelebs - 2020-03-28 Valdis
Sitta europaea - 2020-03-28 Valdis
Certhia familiaris - 2020-03-28 Valdis
Parus major - 2020-03-28 Valdis
Cyanistes caeruleus - 2020-03-28 Valdis
Cyanistes caeruleus - 2020-03-28 Valdis
Cyanistes caeruleus - 2020-03-28 Valdis
Poecile montanus - 2020-03-28 Valdis
Corvus cornix - 2020-03-28 Valdis
Garrulus glandarius - 2020-03-28 Valdis
Emberiza citrinella - 2020-03-28 Valdis
Turdus philomelos - 2020-03-28 Valdis
Turdus merula - 2020-03-28 Valdis
Turdus merula - 2020-03-28 Valdis
Turdus merula - 2020-03-28 Valdis
Dendrocopos leucotos - 2020-03-28 Valdis
Columba palumbus - 2020-03-28 Valdis
Accipiter nisus - 2020-08-02 Pūcis
Coleoptera sp. - 2020-08-02 Pūcis
Phalacrocorax carbo - 2020-08-04 Gaidis Grandāns
Nucifraga caryocatactes - 2020-08-04 inguna_grebeza
Garrulus glandarius - 2020-08-04 ligausis
Acrocephalus palustris - 2020-08-02 ligausis
- 2020-08-02 ligausis
Vanessa atalanta - 2020-08-02 ligausis
Phoenicurus phoenicurus - 2020-08-02 ligausis
Buteo buteo - 2020-08-01 ligausis
Garrulus glandarius - 2020-08-02 ligausis
Nezināms
@ meža_meita
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Irbe 05.augusts, 08:53

Super bildes!


gunitak 05.augusts, 00:48

Mūru samtenis.


gunitak 05.augusts, 00:45

Datums?


gunitak 05.augusts, 00:44

Dedestiņu baltenis.


ligausis 05.augusts, 00:30

Bērzu gaišais zobspārnis, tā šķiet.


Zigurds Krievans 04.augusts, 23:25

Skaisti sanāca. Šodien laba diena fotografēt, cilvēku laikam maz:) Svētdien visu laiku gāja un saule spēcīga bija.


dziedava 04.augusts, 23:05

Vai mērīts ir? Paraudziņš, tas ir labi! :)


dziedava 04.augusts, 23:00

Varbūt bēšā arcīrija. Labi, ka paraudziņš! :)


kaarlisfrei 04.augusts, 22:47

Mmm, vai šeit gadījumā pārskatīšanās ar nosaukumu!? :)


VijaS 04.augusts, 21:13

Tā apakškārta izskatījās bālgana, nekādas citas krāsas neredzēju. Parīt aiziešu un nošņāpšu kādu gabalu.


dziedava 04.augusts, 21:03

Super novērojums! Jā jā, ļoti vajadzētu paraudziņu, iespējami telpisku, lai nesaspiežas, no augšas līdz apakšai, cik iespējams. Neparasti izskatās. Pēc ārpuses rūsgans, bet rūsganajam ragansviestam plazmodijs dzeltens. Varbūt pavisam kas cits. Vai iekšpusē melnajam šķērsgriezumā var redzēt kādas krāsas?


VijaS 04.augusts, 20:50

9.-11. bildes - 04.08. Droši vien naktī un no rīta lijušais lietus arī paskādējis, vismaz izskatās tāds pamircis. Rīt aiziet nesanāks, no darba būšu mājās jau tumsā. Julita, kā tur ar tiem bieži pieminētajiem paraudziņiem - vai vajag ņemt, un ja vajag, tad kas tieši?


Laimeslācis 04.augusts, 20:44

Paldies, Marek, par labojumu!


mazais_ezis 04.augusts, 20:34

Paldies par gredzena lasījumu F58 gredzenots Biķernieku mežā Stigu ielā. 19.05.2020


nekovārnis 04.augusts, 20:31

Manuprāt Pilophorus confusus - tāds spalvains un kārkls arī vairāk šai sugai piemērots. P.perplexus somu grāmatā minēti ozoli, kaut gan esmu to atradis arī uz ābelēm un plūmēm.


Ilze Ķuze 04.augusts, 20:17

Paldies, Ivar!


Laimeslācis 04.augusts, 20:12

Paldies, Marek, par mušām! :)


nekovārnis 04.augusts, 20:08

Varētu būt Parhelophilus ģints ziedmuša.


nekovārnis 04.augusts, 19:44

Kolkas novērojumiem izskatās ka datumi sajukuši. Šim vispār 2.septembris :) Citiem 2. vai 4. augusts, bet vieta un laiks viens. Kurš no datumiem pareizais?


andrisb 04.augusts, 19:25

Pievienoju foto.


nekovārnis 04.augusts, 19:14

Apsveicu abus atradējus! :)


enesija 04.augusts, 17:24

Vilkzirneklis Lycosidae Pardosa sp.


roosaluristaja 04.augusts, 16:41

No kurienes te fizāra?


roosaluristaja 04.augusts, 16:36

It kā jau viss vienkārši. Domāju, ka ģints ir pareizā, bet suga? Laikam nebūs.


roosaluristaja 04.augusts, 16:30

Kārtējo reizi mēs redzam svečtursēni uz priedes. Jā, tādas lietas notiek un nevajag apjukt, ja sēne, kas līdzīga A.pyxidata, aug pie priedes. Tā patiešām ir parasta svečtursēne.


enesija 04.augusts, 16:24

Tetragnathidae, Metellina sp.


enesija 04.augusts, 16:24

Vilkzirneklis, Lycosidae. Varbūt Pardosa sp.


enesija 04.augusts, 16:21

Tetragnathidae, Metellina sp.


enesija 04.augusts, 16:20

Vai gaišās svītras vēdera sānos bija redzamas? un uz vēdera virspuses bija gaišāks laukums? Iespējams, ka mātīte ar kokonu, bet to es arī nevaru pateikt.


enesija 04.augusts, 16:17

nepieaudzis riteņzirneklis Araneidae


enesija 04.augusts, 16:14

Lycosidae, Pardosa sp.


enesija 04.augusts, 16:10

Segzinreklis Linyphiidae


enesija 04.augusts, 16:09

Philodromidae, Philodromus fuscomarginatus


enesija 04.augusts, 16:07

Vilkzirneklis Lycosidae, mātīte


enesija 04.augusts, 16:05

Pisauridae, Dolomedes fimbriatus


enesija 04.augusts, 16:03

Thomisidae, Xysticus sp.


Vīksna 04.augusts, 12:59

Tieši šajā veca meža strīpā ir visblīvāk dažādas sēnes, īpaši retās.Atrasta ēnainā jumtene, baltā apšubeka, ļoti daudz baltrobainās virpainītes, sierpiepes un vienmēr apšu bekas, kāda baravika utt., arī vāveres dzīvo.


Vīksna 04.augusts, 12:47

Tik lēni liekot, jau pārāk daudz sāk iekrāties, it kā gaidīju,kad arī Uģis vairāk ko saliks. Šeit, kur vēl mežs un sēnes auga, arī sakņkāta kserula, jau 2 gabali sazīmēti uz zāģēšanu.Visur neesmu bijusi, varbūt vēl kur sakrāsots.


Laimeslācis 04.augusts, 11:48

Apsveicu! :)


ivars 04.augusts, 11:20

Teiktu, purva ķauķis.


Vīksna 04.augusts, 11:20

Paldies !


LMihailova 04.augusts, 10:04

Pelēki violetās bumbiņas neredzēju, bet tagad zināšu, ka varbūt vajag cītīgāk pameklēt :) Paldies!


Lemmus 04.augusts, 07:31

Paldies, Ivar! Šajā parka daļā, vadoties pēc informācijas zīmes, aug divas lapegļu sugas-Eiropas un Japānas lapegle, bet uz kuras konkrēti bija piepe, diemžēl nezināšu teikt.


CerambyX 03.augusts, 23:23

Nu pieņēmu lēmumu, ka nekas cits kā ventralis nesanāk. Super - tāda nedaudz negaidīta suga, bet nu Polijā un Baltkrievijā ir. Tā ka Latvijas galējais DA stūris varētu būt ļoti ticama vieta šīs sugas sastapšanai :)


Vīksna 03.augusts, 23:12

Apsveicu ar jaunām sugām !


lichen_Ro 03.augusts, 22:49

šī ir Cladonia stellaris. Bilde ir ļoti skaista :)


Matrus 03.augusts, 22:38

Paldies par ziņojumu par apgredzenoto paugurknābja gulbi. Nosūtīšu šo zinu Baltkrievijas Gredzenosanas centram.


Ivetta 03.augusts, 22:33

Paldies par noteikšanu !


VijaS 03.augusts, 22:33

Paldies, Uģi!


Ivetta 03.augusts, 22:26

Jā, tās aug uz vītola.


roosaluristaja 03.augusts, 22:18

Ja tas ir vītols, tad Phellinus igniarius


nekovārnis 03.augusts, 22:00

Forši! Es arī apsveicu ar jaunajām sugām! :)


CerambyX 03.augusts, 21:58

Paldies! Psallus ģints interesanta - tur vēl un vēl jaunas sugas varētu būt, bet nu šogad nesanāca kārtīgi papurināt ozolus, kur kādas 7-8 sugas dzīvo.. Tad jau nākamgad :D


Zigurds Krievans 03.augusts, 21:56

Paldies:)


Laimeslācis 03.augusts, 21:50

Un vēlreiz apsveicu, Uģi! :)


Laimeslācis 03.augusts, 21:48

Apsveicu! :)


kapso 03.augusts, 21:46

Cik paspēju saskaitīt, tad uz vienas kluču kaudzes kādas 8, uz otras 4, sildījās vakara saulē, bet bija vēl vairāk, jauniņās.


kapso 03.augusts, 21:37

Vajadzības gadījumam, paraudziņš ievākts.


W 03.augusts, 21:34

Marek, paldies!


W 03.augusts, 21:33

Uģi, paldies!


Ilze Ķuze 03.augusts, 21:32

D.fragilis neesmu redzējusi dabā, bet - jā, it kā tā likās, ka DD foto krājumos esošās ir ar garākām adatiņām.


Ilze Ķuze 03.augusts, 21:30

Manuprāt, sīkstāka. Tā S.odora, ko redzēju pirms pāris dienām, bija vietām ar puscaurspīdīgu aķ. Šī līdzinājās tai A.pulvinascens, ko arī nesen redzēju.


kapso 03.augusts, 21:27

Paldies, Uģi, par visām noteikšanām!


Ilze Ķuze 03.augusts, 21:26

Tad lai paliek nenoteikta. Nezinu, vai foto to var labi redzēt, bet šī piesaistīja ar to, ka bija tāda kā rozīga/gaiši oranža. Mala gaiša.


Ivars L. 03.augusts, 21:24

Varētu būt arī Skeletocutis odora. Kāda konsistence - vaskaini sierīga vai antrodijiski sīkstāka?


CerambyX 03.augusts, 21:22

Tā kā Alomya debllator, bet nu bišk vajag pieredzi vairāk, lai ar pārliecību pateiktu.


Ivars L. 03.augusts, 21:21

Nu nezinu, man šķiet, ka D.fragilis adatiņām jābūt garākām (0,5-1 cm) . Šī, laikam, būs kāda cita adatainā.


Ivars L. 03.augusts, 21:19

It kā prozaiskā Antrodia sinuosa, bet var jau būt, ka retā Antrodia heteromorpha.


Kristers K 03.augusts, 20:38

Jā, Uģi, visas iespējamās līdzīgās sugas izslēgtas, pagājušajā gadā jūlijā vai augustā arī novēroju ziemas žubīti, bet tas bija uz Daugavgrīvas mola.


VijaS 03.augusts, 20:26

7.-8. bildes - 03.08. Krāsa vēl joprojām bēšīga, bet cauri jau var manīt melno.


VijaS 03.augusts, 20:23

Pēdējā bildē to dzelteno varbūt var redzēt labāk.


roosaluristaja 03.augusts, 20:18

Visticamāk Peziza varia


forelljjanka 03.augusts, 20:18

Padsmit novērojumi jūnijā/jūlijā,nosacīti pirmie migranti augusta beigās,septembrī.Izmēros gan sugas neatšķiras.;)


dekants 03.augusts, 20:16

Super, labs atradums!


forelljjanka 03.augusts, 20:12

Skaidrs.;)


CerambyX 03.augusts, 20:02

Žēl ka šim nav foto - ziemas žubīte augusta sākumā Latvijā ir liels liels retums! Rudens migrācija vēl šīm nav sākusies. Visi iespējamie gļuki un līdzīgās sugas izslēgtas?


VijaS 03.augusts, 19:34

Pīles mums ir jau gadus piecpadsmit, bet pa šo laiku neviena nav mēģinājusi perēt. Pīlēnus pērkam no saimniecības, kas pa vasarām nodarbojas ar izbraukuma tirdzniecību - viniem parasti bija pīlēni, zoslēni, vistas. Lapsas arī mūs ir apciemojušas vairākas reizes. Trīs pudeļpīles gan ir kaimiņu dāvinātas, un olas viņām ir tīri baltas, no parasto balto pīļu olām atšķiras tikai pēc mazliet mazāka izmēra, jo putni paši arī ir mazāki un daudz vieglāki par baltajām pīlēm.


forelljjanka 03.augusts, 19:20

Droši ,ka purvā ligzdo(meža pīles var ligzdot praktiski jebkur-stārķu,lielo plēšputnu ligzdās,uz māju jumtiem,balkoniem,pusdobumos un lielos dobumos,vienkārši uz smilšu sēres upmalā,ūdens tuvums pat nav obligāts).Gan jau kāds nočiepis olu un aiznesis patālāk no ligzdas izēst.Pudeļpīlei gan mazliet citādākas,zilganas(vismaz man uz laukiem),meža pīlei drīzāk zaļganas,zaļganpelēkas.Vienīgo M gan nesen nočiepa,visticamāk ,lapsa,tagad papels vientuļš čērkst pie dīķa.Kā tiec pie pīlēniem?Viņas slikti perējot(arī pazudusī uz laukiem to pierādīja,it kā sadēj,iesāk,bet vēlāk pamet),inkubators,vistas?;)


VijaS 03.augusts, 18:55

Ienāca jau prātā, ka manu pudeļpīļu olas izskatās tāpat, vienīgi - ar ūdeņiem tajā pusē galīgi švaki, un līdz šim pīles tur nav gadījies redzēt.


forelljjanka 03.augusts, 18:36

Iespējams,ka meža pīle.


Zigurds Krievans 03.augusts, 18:24

Forši. Apsveicu! Es ar tagad mierīgs :)


Zigurds Krievans 03.augusts, 18:23

Paldies:)


nekovārnis 03.augusts, 18:14

Sprakšķis, varbūt Adrastus sp.


enesija 03.augusts, 17:17

Tetragnathidae, Metellina sp.


enesija 03.augusts, 17:15

Lycosidae, Alopecosa inquilina


enesija 03.augusts, 17:09

Miturgidae, Cheiracanthium sp.


enesija 03.augusts, 17:06

nepieaudzis zirneklis


enesija 03.augusts, 17:01

Tetragnathidae, Metellina sp., tēviņš


enesija 03.augusts, 17:00

Salticidae, Sitticus sp.


enesija 03.augusts, 16:54

Araneidae, Araneus sturmi


Ilze Ķuze 03.augusts, 16:46

Paldies, Ivar, par sugas precizējumu!


dziedava 03.augusts, 13:23

Paldies!


čūskis 03.augusts, 12:40

Nekas traks, šī ir klasiska kļūda.


Kristers K 03.augusts, 10:03

Apsveicu!


roosaluristaja 03.augusts, 06:46

Varētu Hydnellum concrescens


fotonieks 03.augusts, 00:54

Paldies, par komentāriem! Es neesmu tik liels speciālists šajās jomās, tāpēc kļūdos. Atvainojiet!


pustumsa 03.augusts, 00:35

Pēdējā attēlā aiz zosīm var saskaitīt 16 zīriņus. Bet nevaru noteikt vai visi ir vienādi.


Zigurds Krievans 02.augusts, 23:54

Pagaidām neticas ka tā paveicās. Bet ja ir, tad paldies:)


Zigurds Krievans 02.augusts, 23:46

Pieliku vēl vienu bildi ar mazāku crop. tur vēl viens lielais zīriņš aptuveni tādā pašā attālumā. Tiešām izskatās izmēros līdzīgi.


CerambyX 02.augusts, 23:41

Pēc barības auga - Psallus salicis, vizuāli ar it kā varētu atbilst. Jāpaskatās gan vēl.


VijaS 02.augusts, 23:36

Paldies, Uģi!


Edgars Smislovs 02.augusts, 23:31

Ir īstais, pēc izmēriem kā lielais zīriņš. Apsveicu!


VijaS 02.augusts, 23:26

Paldies, Ivar!


Laimeslācis 02.augusts, 23:26

Paldies, Uģi, par labojumiem!


VijaS 02.augusts, 23:06

Nu tā, vēl viens, kura attīstībai gribētos pasekot... Paldies, Julita!


DD 02.augusts, 22:45

O, paldies par noteikšanu!


Karmena 02.augusts, 22:36

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


Ilze Ķuze 02.augusts, 22:36

Paldies, Ansi!


Laimeslācis 02.augusts, 22:23

Man arī tā likās, ka izskatās pēc kāda bieži redzēta mīkstspārņa, tikai bez spārniem.


VijaS 02.augusts, 22:03

Jā, arī aizvakar dbija gaiši brūns, varbūt tikai mazliet gaišāks kā šodien, drīzāk teiktu bēšīgs. Man pašai arī ir interesanti, gan jau vēl aiziešu.


W 02.augusts, 22:03

Paldies, Uģi!


ekologs 02.augusts, 22:03

Paldies! :)


ekologs 02.augusts, 22:02

Atradu pludmalē, kāpās, kur netālu bija skudras. Bildē esošā skudra paķēra vaboli un nesa prom. Redzu pirmo reizi, tāda maza acīs parasti nekrīt :)


CerambyX 02.augusts, 22:00

O, labs - izskatās, ka Haeterius ferrugineus! Dzīvo skudru ligzdās.


kristyk 02.augusts, 22:00

punkts nav īsti precīzs, bija tuvāk ceļam, uz kalniņa, atradās uz celma , laikam bērza....


kristyk 02.augusts, 21:59

ja pa to džūksni pablandās, laikam ne tādus vien brīnumus var atrast


VijaS 02.augusts, 21:58

Dzeltens


ekologs 02.augusts, 21:54

Vai kādam ir varianti? :)


dziedava 02.augusts, 21:54

P.S. Šis man šķiet ļoti vērtīgs attīstības novērojums, jo parasti tas baltais biezpiens atkārtoti nav apmeklēts. Vai arī pašā sākumā jau bija brūngans?


dziedava 02.augusts, 21:51

Oho, samērā neparasti! It kā ragansviests, bet ir sajūta, ka vēl nav līdz galam nobriedis. Būtu lieliski, ja vēlreiz varētu apmeklēt.


Ansis 02.augusts, 21:50

Varētu būt Vulfa sfagns, jo tam ir atspūrušas lapas. Šai sugai ir vismaz 6 zariņi katrā pušķītī, nereti 8 un vairāk, citiem sfagniem zariņu mazāk. Augi zaļi vai gaiši brūni.


nekovārnis 02.augusts, 21:50

Nez, izskatās pēc kāda traumēta mīkstspārņa.


dziedava 02.augusts, 21:46

Iekšpusē tajā melnajā ir balts vai dzeltens?


dziedava 02.augusts, 21:44

Kaussēnes LV vēl neviens nopietni nav sācis pētīt. Būtu jāvāc, jāpēta, jāmikroskopē..


Laimeslācis 02.augusts, 21:42

Ups! Paldies, Ilze! :)


dziedava 02.augusts, 21:40

Jā, ideja laba, par nosaukumu vēlāk vēl padomāšu!


dziedava 02.augusts, 21:37

Paldies, Jāni! Ehh, sacerējos uz zilastīti :D


VijaS 02.augusts, 21:24

4. - 6. bildes - pēc divām dienām, 02.08.


VijaS 02.augusts, 21:19

Pēdējās divas bildes - pēc piecām dienām, 02.08.


gunitak 02.augusts, 20:59

Paldies!


Laimeslācis 02.augusts, 20:59

Paldies, Inese, par zirnekļiem!


andrisb 02.augusts, 20:59

Paldies par taurenīšiem!


gunitak 02.augusts, 20:44

Acainais raibenis.


gunitak 02.augusts, 20:39

Lielais nātru raibenis.


nekovārnis 02.augusts, 20:22

Paldies, Inese!:)


sandis 02.augusts, 20:02

Paskatījos Tevis sūtītajā tabulā - tur ir trīs Stemonitopsis sugas, bet S. gracilis nav starp tām. Tad jau jauna suga LV :)) Par nosaukumu - protams, neviens jau nespiež burtiski tulkot latīnisko, ja ienāk prātā kas trāpīgāks latviski. Man personīgi nekas ļoti trāpīgs prātā nenāk, jo visas būtiskās pazīmes ir mikroskopiskas. Vienīgais variants, ko varētu izskatīt (ja Tev nav citu ideju) - mazā / sīkā vai īsā cilindrīte, jo šī ir vienīgā suga ģintī, kuras maksimālais garums nepārsniedz 2 mm. Vēl ir tikai dažas sugas, kurām mazākie eksemplāri var būt zem 2 mm, bet maksimālie izmēri ir lielāki - vismaz 2,5-3 mm.


forelljjanka 02.augusts, 19:38

Zivju dzenītis.;)


roosaluristaja 02.augusts, 19:03

Savdabīga krāsa. Bet man nav variantu, kas tas varētu būt.


Irbe 02.augusts, 18:27

Brūnā čakste


andrisb 02.augusts, 17:18

Tāpēc šodien tāds birums. Pie vienas kā apstājies tā sēdi.


dziedava 02.augusts, 17:14

Jā! Un tā jau ir, ja laba dzivesvieta, daudz iedzīvotāju :)


dziedava 02.augusts, 17:11

Jauki!


andrisb 02.augusts, 16:59

Trešajā foto uz P kritalas viena metra posmā bija 4 dažādas gļotsēnes un pārs m tālāk uz galotnes pusi vēl melnās lampiņas.


andrisb 02.augusts, 16:55

Šeit baltā. Ragainīte. Porainā?


andrisb 02.augusts, 16:50

Šī bija īsāka, paraudziņš ir.


enesija 02.augusts, 16:03

Araneidae, Araneus sp.


enesija 02.augusts, 15:53

Lycosidae, Alopecosa aculeata


enesija 02.augusts, 15:51

Segzirneklis Linyphiidae


enesija 02.augusts, 15:48

Lycosidae, Alopecosa ?cursor?


dziedava 02.augusts, 15:43

Ielasīju vēl, ir arī gaiši brūnas, garākās 6cm, pieliku foto


Edgars Smislovs 02.augusts, 15:36

Var nobildēt ar lineālu? Otrs variants - zivju dzenītis. Mīkstās spalvas ļoti izteikti gaišas, visdrīzāk virsastes, muguras.


dziedava 02.augusts, 15:32

Ir jau ievāktas tās, kas ir foto. :) Ko ar tām iesākt?


dziedava 02.augusts, 15:29

Tādas bumbiņas bez paraudziņa vai bez mērījumiem+labiem tuvplāna foto līdz sugai nenoteikt


enesija 02.augusts, 15:27

Māņkrabjzirneklis Philodromidae, Philodromus cespitum


dziedava 02.augusts, 15:27

Kas domāta ziņojumā?


Edgars Smislovs 02.augusts, 15:27

Nekas cits prātā nenāk kā zilastīte! Varbūt vēl tuvumā ir spalvas? Šīs vajadzētu saglabāt.


enesija 02.augusts, 15:23

Ozyptila sp.


enesija 02.augusts, 15:20

Tetragnathidae, Metellina sp., tēviņš


enesija 02.augusts, 15:12

Tetragnatha sp.


enesija 02.augusts, 15:12

Tetragnathidae, Metellina sp.


andrisb 02.augusts, 15:05

Uh! Paldies, Julita! Šim paraudziņš nebūs gan.


enesija 02.augusts, 14:52

Mēģināšu nākamgad atkal paklausīties! Piedodied par kļūdaino ziņojumu!


dziedava 02.augusts, 14:16

Šī izskatās neparastāka, nav pušķīšos, varbūt īsāka. Paraudziņš nebūs?


dziedava 02.augusts, 13:41

Stāsts labs. Nezinu gan, vai latviešu valodā arī pie tā jāturas, jo tas stāsts uz latvisko varintu neattiecas. Bet nu var arī tā. Šobrīd neesmu mājās, sarežģiti paspēlēties ar citu valodu tulkojumiem. Tā taču ir jauna suga LV? Galvā viss saraksts nestāv, bet man sķiet, ka vajadzētu būt..


sandis 02.augusts, 13:01

Tā ir, citas sugas ir slaidākas. Sugas zinātniskajam nosaukumam ir priekšvēsture, kas izskaidro, kāpēc šī palikusi kā slaidā cilindrīte. Kā jau pamanīji, mēs te, mokoties ar noteikšanu, principā kūļājamies starp divām sugām - Comatricha pulchella un Stemonitopsis gracilis. Otro sugu pirmo reizi aprakstīja gļotsēņu pētniecības celmlauzis Listers, bet tikai kā pirmās sugas varietāti - Comatricha pulchella var. gracilis. Tātad tas slaidums varietātes nosaukumā lietots attiecībā pret nominālo varietāti Cometricha pulchella var. pulchella, kas ir vēl mazāk slaida. Vēlāk, nodalot otro kā patstāvīgu suga, tās nosaukumā, protams, tika saglabāts Listera piešķirtais epitets - gracilis.


dziedava 02.augusts, 12:29

Hmm, nez kāpēc slaidā? Citas cilindrītes man izskatās slaidākas..


dziedava 02.augusts, 12:22

Pēc foto grūti saprast. Ja kā tīkliņš, tad sporu stadijā gļotsēne varētu būt. Ja nav kā tīkliņš, tad varbūt kas cits.


dziedava 02.augusts, 12:19

Ar ragansviestiem ir sarežģītāk, nekā sākumā domāju. Kādus skaistus, t.i., telpiskus, netraumētus, dzeltenos vai dzeltenīgos derētu ievākt, bet lai nesaspiežas, jo vajag redzēt iekšu.


dziedava 02.augusts, 12:14

Bez paraudziņa šādu nenoteikšu


dziedava 02.augusts, 12:11

Sugu tikai pēc paraudziņa


Karmena 02.augusts, 12:08

Paldies par labojumu, Mārtiņ! Man ļoti palīdz Jūsu grāmata ''Spāres Latvijā''. Dažreiz izdodas sugu noteikt pareizi, tomēr reizēm neesmu par to tik droša. Ņemšu vērā Jūsu ieteikumu.


IevaM 02.augusts, 10:46

Paldies, Uģi!


roosaluristaja 02.augusts, 10:31

Sēne veca, tomēr domāju, ka vajadzētu būt šai sugai


Aigars 02.augusts, 09:56

Uz bērza.


CerambyX 02.augusts, 09:43

No visiem objektiem interesantākais noteikti ir salātu mūka kāpurs - to arī pagaidām atzīmēju kā novērojuma galveno objektu :)


gunitak 02.augusts, 09:35

Paldies.


roosaluristaja 02.augusts, 08:33

Te, protams, rupja kļūda no manas puses. S.sanguinoleptum aug uz skujkokiem. Mūsdienās S.fasciatum vietā parasti lieto S.subtomentosum. Kā ieraudzīju, ka pirmais burts "S", tā nospiedu. Gadās.


IlzeP 02.augusts, 08:25

Ja ir doma ziņot mauragu, tad jāziņo atsevišķi. Tas pats attiecībā uz kameni, jo, atlasot datus, tās pārējās sugas neatlasīsies. Ja attēls nejauši pievienojies divreiz, to var vienkārši izdzēst.


sandis 02.augusts, 00:24

:D Ģinti Tu jau esi latviskojusi (manuprāt, ļoti veiksmīgi), tad atliek tikai "gracilis", kas nozīmē "slaids". Tādējādi "slaidā cilindrīte "?


dziedava 02.augusts, 00:10

Lieliski! Atliek izdomāt latvisko nosaukumu ;)


sandis 01.augusts, 23:40

Uz sporām tīkliņu vai cita veida rakstus neredzu (pielieku mikroskopa foto), bet tas, ko varētu sagaidīt tur ieraudzīt, ir pārāk smalks priekš mana mikroskopa. Kapilīcija iekšējais tīkliņš - tas, ko parasti redz, mikroskopā nostādot asumu uz kolumellu jeb tas, kas atzarojas no kolumellas un aizpilda augļķermeņa iekšpusi; ārējais tīkliņš - tas, kas ietver augļķermeni "pa perimetru" un vislabāk redzams, attālinot fokusu no kolumellas un mēģinot apskatīt augļķermeņa ārējās aprises. Iztirināju vēl viena augļķermeņa sporas un otrajam eksemplāram atradu to, ko neredzēju pirmajam - kapilīcija ārējo tīkliņu. Tur, kur tas bija labi saglabājies, tīkla acis veido noslēgtus daudzstūrus bez brīviem kapilīcija pavedienu galiem (arī šim pieliku mikroskopa foto). Tātad - jāatgriežas pie sākotnējās versijas Stemonitopsis gracilis.


Vīksna 01.augusts, 23:26

Paldies !


fotonieks 01.augusts, 23:21

Pirmajā foto - tikai mauraga.


dziedava 01.augusts, 23:07

Nešaubīgi! Bet vēl diezgan jauns, kā pusaudzis :)


fotonieks 01.augusts, 23:06

Paldies!


VijaS 01.augusts, 22:49

Nestrīdēšos, jo man pašai, jāatzīst, nebija pat nojautas, kas tas varētu būt. Paldies par atpazīšanu!


Ilze Ķuze 01.augusts, 22:41

Ansi, vai es varu palūgt speciālista komentāru - vai šis varētu būt Vulfa sfagns? Kā to atšķirt?


kristyk 01.augusts, 22:39

Vai tas varētu būt Ragansviests Fuligo Septica ? it kā lidzīgs, tik pūslīsus vabolēns apgrauzis


Ansis 01.augusts, 22:34

Vai tad šī nav pellija?


roosaluristaja 01.augusts, 22:29

Esmu diezgan pārliecināts, ka šī nav gļotsēne


roosaluristaja 01.augusts, 22:26

Te bez speciālista neiztikt. Šādas gaiši violetās tīmeklenes ir vairākas sugas: C.alboviolaceus, C.traganus, C.camphoratus. Kura ir šī? Un, vai to vispār tā var noteikt, neņemos spriest.


Liepzieds 01.augusts, 22:19

Paldies!


Ilze Ķuze 01.augusts, 22:13

Paldies, Ivar! Apskatījos foto, ēkusēne atbilst.


Laimeslācis 01.augusts, 22:07

Parastā klajumspāre


Ivars L. 01.augusts, 22:07

Vai tomēr ēkusēne Leucogyrophana spp.?


Ilze Ķuze 01.augusts, 22:01

Paldies par skaidrojumu, Ivar!


Ivars L. 01.augusts, 21:54

Kā impuls šo sugu iekļaut arī mūsu zemes DMB specifisko sugu sarakstā, bija Somijas mikologu 2014.gadā publicētais dabisku, ar augstu bioloğisko daudzveidību mežu biotopu sēņu indikatorsugu saraksts, kurā ķērpjveida žagarainis iekļauts kā staignāju mežu un aluviālo mežu indikatorsuga ar augstu vērtību.


Lemmus 01.augusts, 21:36

Paldies,Uldi! Nemsu vērā.


VijaS 01.augusts, 21:33

Paldies, Uği!


Ivars L. 01.augusts, 21:17

Domājot par žagaraini kā par dabiska MEŽA specifisko sugu, jāatslēdz domas par citiem biotopu veidiem, piemēram, ilggadīgiem kārklu brikšņiem pārmitrās ieplakās lauksaimniecības zemēs vai purvos utt. DMB suga ir suga, kura mežā nespēj izdzīvot, ja tajā nav kādi konkrēti apstākļi vai īpašs substrāts, kas būtu atrodami pietiekamā apjomā, lai suga varētu tur izdzīvot. Žagarainim piemērotais komplekts - mitra vide ar veciem atmirstošiem kārkliem un lazdām, uz kurām aug lazdu brūnsvārcene, un visticamāk šī komplekta ilgstoša to kontinuitāte, intensīvi saimnieciski izmantotās mežaudzēs parasti nav sastopams. Tāpēc, ja mežā atrodas žagarainis, tad tas ir vai nesenā pagātnē bijis DMB, un tur, visticamāk, dzīvo kāds, kam garšo vienīgi žagaraiņa micēlijs un citas sugas, kurām ir līdzīga ekoloğija, un kuras ir apdraudētas saimnieciskos mežos. Neskatoties uz Ilzes īpašajām spējām atrast žagaraini, tā tomēr ir reta suga, tieši tam nepieciešamo apstākļu komplekta un, iespējams, zemā izplatīšanās spējas dēļ. Ne katrā kārklājā tas atrodams (esmu meklējis), un tur, kur atrodas, parasti tikai atsevišķi eksemplāri.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2020
© dabasdati.lv
Saglabāts