Aktīvie lietotāji: 370 Šodien ievadītie novērojumi: 17 Kopējais novērojumu skaits: 2207433
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes – atskats un turpinām ziņot!
Pievienots 2020-07-24 18:07:27

Ar gļotsēņu pētījumiem kā ar Rīgu, kas nekad nebūs gatava. Līdz ar vairāk informācijas un vairāk datiem kļūst arvien grūtāk rakstīt uzsaukumu gļotsēņu ziņošanai, jo gribas pirms tam visu esošo zināmo apkopot, bet pa to laiku informācija un dati nāk arvien klāt!


Brīžiem gļotsēnes auga tik daudz, ka vienkopus varēja novērot vairākas sugas. Inguna Riževa 2020. gada jūnijā zaraino ragainīti Ceratiomyxa fruticulosa novēroja kopā gan ar bēšo arcīriju Arcyria obvelata, gan šokolādes gļotsēni Stemonitis sp.

Tas gan noteikti ir labi, jo process notiek arī bez uzsaukumiem. Un tomēr – atskatīties uz sasniegto vajag, un gļotsēņu ziņotājus novērtēt arī vajag! Tāpat vajag kādus pieturas punktus, akcentus, kam pievērst uzmanību turpmāk.

Visupirmais – gļotsēnēm bagātīgākais laiks gada griezumā (vasara + rudens) ir plaukumā, un gļotsēnes, atbilstoši lietus un saules kompozīcijai, aug griezdamās, sugām mainoties atbilstoši sezonai.


Gļotsēņu ziņojumi pa mēnešiem 2009.-2019. g. Pieļauju, ka kritums augustā nav tik daudz gļotsēņu, cik visa kā cita interesanta dēļ. Vēl gan var ietekmēt laika apstākļi – ja iestājas ilgstošs sausums vai nepārtraukta lietus sezona, gļotsēnēm uzbaroties un veidot augļķermeņus kļūst grūtāk – ideālie laika apstākļi ir pamīšus lietus (lai uzbarotos) un saule (lai veidotu augļķermeņus).

Nākamais – īsais atskats. Pagājušais, 2019. gads gļotsēņu ziņojumu vēsturē bija fantastisks, un ziņojumu skaits gada laikā pārsniedza visu iepriekšējo 10 gadu ziņojumu kopskaitu – kopā 1813 ziņojumi!

Bet! Šis gads iesācies ar vēl lielākiem apgriezieniem – 2020. gada pirmajā pusgadā gļotsēņu ziņojumu skaits pārsniedz visu iepriekšējo 11 gadu pirmo pusgadu ziņojumu kopskaitu, tātad pat 2019. gada pirmo pusgadu ieskaitot, turklāt vairāk nekā divas reizes (kopā 970 ziņojumi)! Turklāt nav tā, ka visu "iznes" tikai pāris čaklākie ziņotāji – četru fanātiskāko gļotsēņnieku ziņojumus noņemot nost, tāpat pirmā pusgada novērojumu skaits būtu lielāks nekā visu iepriekšējo 11 gadu pirmo pusgadu ziņojumu kopskaits! Protams, daļēji to var skaidrot arī ar zaļo ziemu, kas bija pateicīga gļotsēņu meklēšanai, līdz ar to sezona tā īsti nevienu brīdi nebeidzās.


2020. gada pirmā pusgada ziņojumu un noteikto sugu skaits pa mēnešiem. Kā redzams, janvārī un februārī pat sugu ir vairāk nekā ziņojumu šajos mēnešos visos iepriekšējos gados kopā.

2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusē kopā vismaz vienu gļotsēņu sugu ieziņojuši 96 cilvēki, vismaz 10 novērojumi ir 22 ziņotājiem. Salīdzinājumam – pa visiem iepriekšējiem gadiem (2009.-2018. g.) kopējais ziņotāju skaits ir tikai mazliet lielāks – 104.

1. tabula. Čaklākie gļotsēņu ziņotāji 2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusē

Ziņotājs

2019. g. novērojumi

2019. g. sugas

2020. g.

jan.-jūn. novērojumi

2020. g.

jan.-jūn. sugas

novērojumi 2019.g.-2020. jūn.

Inguna Riževa

466

39

266

28

732

Sandis Laime

401

46

196

36

597

Julita Kluša

241

47

104

33

345

Evita Oļehnoviča

109

30

91

24

200

Laima Birziņa

64

28

28

13

92

Valda Ērmane

79

23

10

6

89

Marita Krūze

57

29

31

13

88

Vēsma Vijupe

46

20

17

7

63

Benita Kološuka

33

16

18

11

51

Andris Baroniņš

22

13

25

12

47

Artis Strods

28

16

13

8

41

Gunita Kolle

31

11

5

2

36

Alda Stepanova

24

9

4

3

28

Vija Sileviča

16

12

10

4

26

Baiba Bambe

17

8

7

5

24

Valda Baroniņa

7

5

16

5

23

Renāte Kaupuža

13

12

5

2

18

Arta Joma

 

 

15

13

15

Ieva Mārdega

9

9

5

5

14

Sintija Balode

11

10

2

2

13

Mārīte Ramša

9

8

2

1

11

Edgars Laucis

1

1

9

7

10

1. tabulā parādīti čaklākie gļotsēņu ziņotāji 2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusgadā kopā (ziņoto novērojumu un noteikto sugu skaits par attiecīgo laika vienību). Ja pirmo četru cilvēku grupiņu varētu saukt par fanātiskiem ziņotājiem, otro grupiņu ar vismaz 30 novērojumiem gribētos saukt par izcilniekiem, un arī pārējiem te publicētajiem – lieliski! Vēlos atzīmēt, ka Inguna Riževa šogad pirmā un pagaidām vienīgā ir pārkāpusi 1000 gļotsēņu ziņojumu robežu, pa visiem gadiem kopā ņemot. Citiem ir, kurp tiekties!

Milzīgs paldies visiem, arī tiem, kam tikai viens vai daži ziņojumi, jo kopīgi radītais lielais ziņojumu skaits, turklāt no dažādām Latvijas vietām, būtiski palīdz apzināt gan sastopamību, gan izplatību, gan augšanas laiku. Pilns ziņotāju saraksts pieejams šeit.


Jaunas sugas Latvijai – no kreisās: šmaugā komatrihija Comatricha alta (foto: Laima Birziņa), pērļainā diderma Diderma umbilicatum (foto: Sandis Laime) un brūnā krāterīte Craterium brunneum (syn. Craterium minutum var. brunneum; foto: Julita Kluša).

2019. gadā un 2020. gada 1. pusgadā kopā noteiktas 9 jaunas sugas (vai varietātes) Latvijas mērogā, vēl ir vismaz 5 hipotētiski jaunas sugas Latvijai, kam būtu nepieciešami mikroskopiskie pētījumi. No vairākām jaunām sugām Dabasdatu mērogā ievērojamākais pienesums ir Sanda Laimes sīko gļotsēņu mikroskopiskie pētījumi.

Ļoti sīkās gļotsēnes ir smagākā daļa gļotsēņu pētniecībā, jo tās varbūt dabā arī ir gana daudz, tomēr tik grūti ievērojamas un pēc tam vēl nosakāmas, ka to sastopamību izzināt grūtāk.


Otrās atradnes Latvijā pirmie novērojumi Dabasdatos: 1. gļotsēne Clastoderma debaryanum, 2. mazā liceja Licea pusilla, 3. sīkā barbejella Barbeyella minutissima (foto: Sandis Laime).

Pievērsiet uzmanību attēlos norādītajiem izmēriem. Pamēģiniet iztēloties!

Īpašs paldies tiem, kas vienu un to pašu atradni apmeklē vairākkārt, vērojot attīstību no plazmodija līdz augļķermeņiem. Tas ir ļoti vērtīgi!


Laima Birziņa drumstalu didīmiju Didymium crustaceum apmeklēja pat 7 reizes, laikā no 11. novembra līdz 3. februārim, tā ne tikai palīdzot noteikt jaunu sugu Latvijā, bet parādot to visā attīstībā, kas būtiski palīdzēs turpmāk šīs sugas dažādu stadiju atpazīšanā.

Šajā pavasarī Dabasdatu ietvaros notika arī neorganizēts, taču interesants pētījums par gļotsēni Amaurchaete atra, kas līdz šim skaitījās ļoti reta (šajā gadsimtā līdz tam bija ne vairāk kā 5 novērojumi ar nobriedušu augļķermeni). Benita Kološuka zāģbaļķu krāvumā maijā novēroja vismaz 20 augļķermeņus, izcirtumā uz celmiem vēl līdz pat 10. Interesanti, ka pat vēl jūlijā tajā pašā baļķu krāvumā uzauga viens augļķermenis.


Melnā plaispika Amaurchaete atra. Attēlos pa kreisi jauna (foto: Fanija Šitca) un nobriedusi (foto: Benita Kološuka).

Vēl maijā un jūnija sākumā Amaurchaete atra novēroja Fanija Šitca, Schwarz Storch, Marita Krūze un Sandis Laime dažādās Latvijas vietās no Kurzemes rietumiem līdz Vidzemei. Tomēr ne reizi suga vēl nav atrasta Latgalē.

Neoficiālajā pētījumā, kuru iniciēja Inguna Riževa, salīdzinot ar savu iepriekšējo gadu pieredzi, tika secināts, ka šī gļotsēne visbiežāk aug iepriekšējā gada (jebkurā gadījumā – nesenos) izcirtumos uz priežu baļķiem un celmiem. Varbūt suga nemaz nav tik reta, tikai nesenie priežu izcirtumi reti tiek apsekoti? Nākamajā pavasarī derētu pārbaudīt!

Ko un kā šajā laikā meklēt?

Visbiežāk gļotsēnes novērojamas uz kritalām mežā. Jo labāks, cilvēku mazāk ietekmēts mežs, jo vairāk dažādu kritalu dažādās trupēšanas pakāpēs (un, ja vēl ir dažāds mitruma līmenis), jo lielāka gļotsēņu daudzveidība, taču pa kādai gļotsēnei var atrast arī koptos mežos, uz celmiem. Lieli, trupoši celmi var būt arī dažādām gļotsēnēm bagāta vieta. Ievērojami retāk gļotsēnes izdodas atrast uz augiem, nobirām, sūnām, purvos. Toties ir cerības uz retākām sugām.


Augustā ezera malā uz lapām un sūnām novērota retā kapsulu diderma Diderma testaceum (foto: Julita Kluša), uz sūnām, sfagniem novērota kāda gļotsēne no retās didīmiju ģints Didymium sp. (foto: Renāte Kaupuža).


Augustā un septembrī ir atrasti vienīgie apzinātie baltkājas diahejas Diachea leucopodia novērojumi Latvijā. Aug uz nobirām, augu lapām (foto: Ansis Opmanis un Julita Kluša), pēc foto atpazīstama gan jauna, gan nobriedusi.

Apaļas bumbiņas un izstieptas vālītes var būt grūtāk nosakāmas pēc foto – svarīgs kātiņa garums, galviņas platums un augstums, kopējais garums, ideālā gadījumā jāievāc paraudziņš. Ja labi safotografēts (kopskats, tuvplāns no augšas un sāna) un samērīts, reizēm var iztikt bez mikroskopēšanas.

Bieži sastopamas šokolādes gļotsēnes Stemonitis sp. un tām līdzīgas sugas, kam pamatā matveidīgs melns kātiņš un garena vālīte, kas sporu stadijā brūna. Visbiežākā ir pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera, kas parasti aug grupiņās (pušķīšos) un sporu stadijā ir sarkanbrūna (ar laiku izbalē). Diemžēl tai ir vairākas ļoti līdzīgas sugas, tāpēc pēc fotoattēliem nav tik droši nosakāma. Noteikšanai svarīgi izmēri (šī ir salīdzinoši liela – 7-20 mm gara) un mikroskopiskās pazīmes. No lielajām retāka ir tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kuras vālīte sporu stadijā ir vairāk pelēkbrūna. Salīdzinoši retas ir cilindrītes Stemonitopsis sp., kas ir mazākas augumā un aug vairāk izklaidus. Lai noteiktu šādas gļotsēnes līdz sugai, vēlams ievākt paraudziņu, vai vismaz labi sabildēt un samērīt, kas būtiski palielina noteikšanas varbūtību.


Pa kreisi – mikroskopiski apstiprinātas pušķainās šokolādes gļotsēnes (foto: Julita Kluša), pa labi apakšā – hipotētiski tāda varētu izskatīties tumsnējā šokolādes gļotsēne (foto: Mārtiņš Kalniņš), augšā – mikroskopiski apstiprināta tumsnējā šokolādes gļotsēne (foto: Julita Kluša).

Gandrīz visas kribrārijas ir retas, un gandrīz vienmēr noteikšanai svarīgas mikroskopiskas pazīmes, tāpēc vācami paraudziņi. Vieglāk nosakāma un salīdzinoši biežāka ir mālkrāsas kribrārija, kas plazmodija stadijā ir pelēka, bet nobriedusi brūna – tai pietiktu ar labiem tuvplāniem un kopskatu. Dzeltenīgi oranžīgās kribrārijas ir ļoti retas un bez mikroskopēšanas parasti neiztikt.


1. Mālkrāsas kribrārija Cribraria argillacea, plazmodijs (foto: Evita Oļehnoviča) un nobrieduši augļķermeņi (foto: Inguna Riževa); noteikta pēc foto. 2. Parastā kribrārija Cribraria vulgaris (foto: Inguna Riževa). Noteikta, ņemot vērā krāsu, mērot un pētot detaļas – kātiņa formu, kausiņu galviņas apakšpusē. 3. Dzeltenoranžā kribrārija Cribaria aurantiaca (foto: Sandis Laime). Drošai noteikšanai jāmēra granulas, kas mazākas par sporām (apakšējā attēlā ar sarkanu mērlīniju), izmēri.

Vēl dažas retākas sugas, ko var noteikt pēc laba foto:


No kreisās – dzeltenzaļā fizāra Physarum viride (foto: Julita Kluša), novērota ļoti reti, sākot ar augustu un rudenī; papagaiļu fizāra Physarum psittacinum (foto: Sandis Laime), kam Latvijā apzināti divi novērojumi, mikroskopiski suga apstiprināta tikai šajā jūlijā.


Lampiņgļotsēnes novērotas samērā reti, no jūlija līdz vēlam rudenim, arī zaļā ziemā. Gļotsēne Lamproderma arcyrionema noteikta ļoti reti, jo līdzīgi foto var būt dažādām sugām. Tomēr, ja ir noteikti izmēri un ir labs tuvplāns, ideāli, ja novērotas arī dažādas attīstības stadijas – tad var izdoties noteikt arī pēc fotoattēla, kā tas bija arī šajā gadījumā (foto: Aija Alksne).


Gribēju izsludināt konkursu, kurš atradīs konisko vilkpienaini Lycogala conicum pirmais pēc manis, bet Andris Baroniņš uzvarēja vēl pirms konkursa pieteikuma! Toties vēl ir iespēja atrast trešajam! Visticamāk, suga ir sastopama reti, atklāta tikai 2012. gadā, nākamās atradnes – 2016. un 2020. gadā. Taču, ja vilkpienaine ir maza (platumā līdz 2 mm, augstumā līdz 3 mm) un tai ir tipiska koniskā forma, nosakāma viegli arī pēc fotogrāfijas (foto pa kreisi: Julita Kluša; pa labi: Andris Baroniņš).

Neparastākas un lielākoties retas ir sugas, kas veidojušās, saplūstot vairākiem augļķermeņiem kopā.


Vasarā un rudenī novērota zemesriekstu fizāra Physarum contextum (foto: Julita Kluša; 28. jūlijs un 21. augusts), kam šajā gadsimtā zināmi tikai 3 novērojumi. Nosakāma arī pēc labām fotogrāfijām.

Kur meklēt informāciju par gļotsēnēm?

glotsenes.dziedava.lv – pilnīgākais resurss par Latvijas gļotsēnēm latviešu valodā. Dziedavas gļotsēņu lapa pēdējā laikā tapusi būtiski atjaunota, tajā tagad var skatīt arī tematiskos pārskatus – gļotsēnes ar kātiņu, jaunas, sporu stadijā, pašas sporas u.c. Katrai sugai pievienota informācija par sugas apzināšanas vēsturi Latvijā, kā arī sastopamību, ņemot vērā ziņojumus Dabasdatos un personīgo pieredzi. Lapa papildināta ar sugām no ziņojumiem Dabasdatos – paldies visiem, kas deva atļauju izmantot attēlus Dziedavas vajadzībām (līdz šim izmantotas jau vairāk nekā 20 dažādu autoru fotogrāfijas)! Šobrīd Dziedavā ir visas Dabasdatu lietotāju apzinātās gļotsēņu sugas, kopskaitā jau vairāk nekā 100, ieskaitot vairākas hipotētiskas.

Prezentācija par gļotsēnēm 2019. gada decembrī "Kā un kāēc pētīt gļotsēnes", .pdf formātā un ierakstā (no 1h:11min līdz 2h:13min).

discoverlife.org – nozīmīgākais ir sugu apraksti, bet ir arī labas fotogrāfijas; var meklēt pēc ģintīm un sugām.

myxomycetes.net – izcilas fotogrāfijas – gļotsēņu tuvplāni un mikroskopiskās detaļas; sakārtotas pēc alfabēta.

http://www.myx.dk/gen/reports/repallspp.html – var apskatīt izvēlētās sugas sastopamību visā pasaulē, ņemot vērā apzinātās publikācijas.

myxotropic.org/galeria/ – lieliska lapa sugu (sporu stadijā) salīdzināšanai vienas ģints ietvaros; ar Latvijā sastopamajām sugām pārklājas daļēji.

eumycetozoa.com/data/index.php – izvēlētajai sugai var apskatīt aktuālo zinātnisko nosaukumu līdz ar tā izmaiņu vēsturi un attiecīgi pievienotiem sugas aprakstiem.

Paraudziņu vākšana

Pēdējā pusgada laikā gļotsēņu noteikšana pacelta jaunā līmenī – mikroskopējot sarežģītāk nosakāmās sugas. Līdz ar to arvien biežāk parādās jautājums, vai paraudziņš ievākts.

Vēlams ievākt nobriedušas gļotsēnes, kas paspaidot put, tātad ir sporu stadijā. Vislabāk ievākt kopā ar substrātu, lai nesabojātu gļotsēnes pamatu, kas arī var būt svarīgs noteikšanā.

Ievākšanai vispateicīgākās ir mazas kastītes, piemēram, sērkociņu kastītes. Makšķernieku veikalos var atrast arī visādas plastmasas kastītes ar vairākiem norobežotiem iedalījumiem – tad vienā kastītē var ievākt pat vairākas gļotsēnes. Katru vākumu gan vajag aprakstīt – pierakstīt atradēja vārdu, datumu un vietu. Ja ziņojums ir Dabasdatos ziņots ar aplikāciju, vietas aprakstu var aizstāt ar datumam pierakstītu ieziņošanas pulksteņa laiku, lai novērojumu pēc tā var identificēt Dabasdatos.

Nobriedušas gļotsēnes paraudziņš sausumā var stāvēt gadiem, tāpēc nav jāuztraucas, ja uzreiz neizdodas to nodot noteikšanai. Svarīgi, lai trauciņš nav hermētisks un nestāv mitrumā, lai gļotsēne nesāk pelēt, tāpēc noslēgti plastmasas maisiņi nebūtu labs uzglabāšanas veids. Ja nav nekāda piemērota trauciņa, var uzglabāt papīrā vai salvetē.

Bet pats galvenais!!

Tā kā Latvijā nav izdots nekas, kas būtu pilnībā veltīts visām Latvijas gļotsēnēm, tad mūsu darbošanos vajadzētu atspoguļot kādā izdevumā. Tas noteikti nebūs ātri, jo darba vēl gana, taču jau tagad var ņemt vērā – jūsu ziņojumi un fotogrāfijas šāda izdevuma tapšanai ir būtiski!

Izdevumam noderētu dati gan par sastopamību, izplatību, augšanas laiku, substrātu, uz kā aug (piemēram, koka sugu), gan par attīstības stadijām no plazmodija līdz sporām, attīstības ilgumu, plazmodija pārvietošanās ātrumu, kā arī fotoattēlus ar dažādām stadijām, detaļām un augšanas vietām. Ikviens ar saviem ziņojumiem var palīdzēt tapt un bagātināties šādam izdevumam!

Ja citreiz organizē konkursus par lielāko novēroto sugu skaitu, šoreiz man negribētos nevienu ierobežot vai noniecināt iespēju laika, varēšanas u.c. iemeslu dēļ. Tāpēc aicinu interesentus zem raksta komentāros uzrakstīt katram savu skatījumu, kā varētu sniegt savu ieguldījumu:

* varbūt savas dzīvesvietas apkārtnes vai kādas citas bieži apmeklētas vietas gļotsēņu sugu ziņošanā,

* varbūt atsevišķu gļotsēņu sugu attīstības pētīšanā,

* varbūt daudz tiek braukāts apkārt un ir iespējams aptvert dažādas vai citu retāk apmeklētas Latvijas vietas un biotopus, fiksējot tajos redzētās gļotsēnes,

* varbūt ir iespējams retākām, grūtāk nosakāmām sugām ievākt un vēlāk nodot paraudziņus sugu precizēšanai,

* varbūt pašam(-ai) iespējams mikroskopējot noteikt arī sarežģītākus gadījumus,

* varbūt gļotsēnēm iespējams veltīt tikai noteiktu laika posmu, bet varbūt tās iespējams pētīt visu laiku, ar Dabasdatu ziņojumiem fiksējot, kā laika gaitā mainās sugas,

* varbūt kāds zinošāks var palīdzēt arī citiem gļotsēņu noteikšanā (nevajag baidīties noteikt, centīšos pārskatīt, un, ja būs kļūdas, tas palīdzēs atklāt, ko būtu būtiski uzsvērt topošajā izdevumā pie sugu noteikšanas),

* varbūt ir vēl kādas citas idejas, kā iesaistīties?

Šāda veida pieteikšanās lai kalpo kā motivācija darboties, un man, savukārt, tad būs vieglāk orientēties, ko katra ziņojumos meklēt, bet, protams, ziņot var arī bez pieteikšanās!

Noteikti nevajag uzskatīt, ka tagad sugu noteikšanai derēs tikai izcilas fotogrāfijas ar paraudziņiem, kas vēl piedevām ir mikroskopēti. Mikroskopēšana tikai palīdz labāk iepazīt sugas, kuras vēlāk varētu noteikt arī pēc fotogrāfijām. Tādējādi arī parasti ziņojumi ar foto ir vērtīgi, – ja nevarēs noteikt uzreiz, iespējams, to varēs vēlāk!

Gada beigās varēsim pārskatīt, kas mums kopīgi un katram atsevišķi ir jau izdevies un kam pievērst uzmanību turpmāk.

Kurš piedalās?

Julita Kluša, dziedava.lv

2020-07-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Linaria vulgaris - 2025-07-19 bitene
Apera spica-venti - 2025-07-19 kamene
Sonchus oleraceus - 2025-07-19 bitene
Papaver dubium - 2025-07-19 kamene
Nymphalidae sp. - 2025-07-19 bitene
Sagina procumbens - 2025-07-19 bitene
Silene latifolia (syn. Melandrium album) - 2025-07-19 kamene
Nezināms
Ignotus
@ MartinsM
Pēdējie komentāri novērojumiem
Edgars Smislovs 18.jūlijs, 23:34

Dziesma vai sauciens dzirdēts/ierakstīts? Vizuāli īsti neatbilst ar izteikto rudo nokrāsu, uzacs svītras garumu un kāju krāsu.


VitaS 18.jūlijs, 22:28

Vai varētu būt Dolichovespula sylvestris?


VitaS 18.jūlijs, 20:24

Pirms diviem gadiem bija līdzīgs koksngrauzis un mēs ilgi pētījām ir/nav dzelksnīši vai tikai matiņi. Tad šoreiz zināju, ko meklēt :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:14

O, ļoti labi redzami dzelksnīši ūsu posmiņu augšdaļā. Pirmo reizi redzu tik labi dokumentētu Ropalopus clavipes pazīmi! :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:00

Tā kā reyi, bet sezonas beigās paskatīsies vēlreiz.


Ziemelmeita 18.jūlijs, 19:46

Paldies, Marek, par labojumiem!


nekovārnis 18.jūlijs, 19:30

Jā, tā izskatās :)


Ziemelmeita 18.jūlijs, 16:52

Paldies,Amanda un Uldi!


Alvis Āboliņš 18.jūlijs, 16:05

Atbrauca uz mājām bagāžniekā.


Amanda 18.jūlijs, 13:04

Gaigalas


Amanda 18.jūlijs, 13:03

Dzilnītis


Saulics 18.jūlijs, 10:54

Video: https://youtube.com/shorts/JmIuPj_JZME?si=NbA0Xxz3EDfW6knq


dziedava 18.jūlijs, 09:39

Skaidrs. Domāju, ka jāvar noteikt no foto, tikai vajag pieradināt redzi, kas ir kas. Cerams, ar laiku izdosies. :)


Kiwi 18.jūlijs, 09:09

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Paldies, Lilita!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Julita, man tieši tāda pat asociācija - zemenes ar putkrējumu! :D Mazliet arī iegrābos tai putkrējumā... :) Diemžēl pavērot nevarēšu, jo biju aizbraukusi zemenēs uz komerclauku, nebija līdzi nekas, kur varētu ievietot paraudziņu.


dziedava 18.jūlijs, 08:45

Paldies, Lilita!


bitene 18.jūlijs, 08:31

Manuprāt, tas ir Akantu baltdadzis Onopordum acanthium


Mari 18.jūlijs, 07:25

Vai šis varētu būt Anastrangalia sanguinolenta ?


guta7 18.jūlijs, 06:46

Paldies par noteikšanu, Uģi! Neko tādu nebiju redzējusi.


FunnyFox 17.jūlijs, 22:02

Laimiņa ziedos palielā platībā ganījās milzīgs daudzums kameņu un bišu, un pa starpu ganījās viens skudrulītis.


Osis 17.jūlijs, 19:53

Paldies Uģi!


Amanda 17.jūlijs, 19:26

Pelēkais mušķērājs


IlzeP 17.jūlijs, 16:51

Paldies, Renāte!


zane_ernstreite 17.jūlijs, 07:56

Nu vismaz tomēr lapsene )) Paldies, Uģi!


Vīksna 17.jūlijs, 00:40

Paldies !


zemesbite 17.jūlijs, 00:37

Paldies, Uģi, par labojumiem! :)


zemesbite 17.jūlijs, 00:27

Dadžu, laikam, vienīgās ir melnas, bet, varbūt, jāmaina atpakaļ uz Bombus sp.?


CerambyX 17.jūlijs, 00:14

Jā, tā man ar izskatās, bet nu nomainīju uz Bombus sp. jo nu noteikti nav sylvarum :)


ekologs 16.jūlijs, 23:20

Manuprāt, Dadžu kamene (Bombus soroeensis).


CerambyX 16.jūlijs, 23:18

Varbūt arī E.maura


CerambyX 16.jūlijs, 23:12

Piekrītu Marekam - manuprāt, Formica truncorum ir ticamākais variants.


CerambyX 16.jūlijs, 23:05

Kārklu vai augļkoku


Divpēdis 16.jūlijs, 22:57

O, skaisti! Paldies, Marek!:)


zane_ernstreite 16.jūlijs, 22:54

Paldies, Uģi, par labojumiem/precizējumiem!


dziedava 16.jūlijs, 22:48

Zemenes ar putukrējumu .. vai saldējumu :DD Siekala tek, citās kategorijās grūti domāt. :) Būtu jauki, ja varētu pavērot, kā attīstās, jo varbūt baltais ragansviests, bet varbūt tomēr pārslainā cukurīte. Drīzāk jau ragansviests


Ziemelmeita 16.jūlijs, 22:44

Paldies,Uģi,par sugu noteikšanu un labojumiem!


mufunja 16.jūlijs, 22:41

Paldies,Uģis. Interesanti.


CerambyX 16.jūlijs, 22:34

Tie baltie ir no zāģlapsnes kāpura (tur uz lapas ar redzams) siekalām veidoti 'radziņi'.


dziedava 16.jūlijs, 22:29

Ahā, tad tomēr ragansviests, bet rūsganais.


dziedava 16.jūlijs, 22:26

Paldies, Uģi!


zemesbite 16.jūlijs, 20:44

Skaista :)


CerambyX 16.jūlijs, 20:24

Šis gan interesanti - var tik domāt un pīt teorijas kā un no kurienes parādījusies :)


nekovārnis 16.jūlijs, 17:10

Ja, piešauj aci šos Pseudovadonia livida var diezgan viegli atšķirt no pārējiem, pēc melnajām ūsām ar salīdzinoši īsajiem posmiņiem. Citiem ūsu posmiņi garāki, arī ķemveidīgāki.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 12:06

Paldies,Uldi! Tā jau izskatījās.


RedStar7 16.jūlijs, 10:30

Mazliet par sugu šaubos, jo vai upes zīriņam nevajadzēja būt melnai spārna malai?


RedStar7 16.jūlijs, 10:21

Ilgi pētīju to pieaugušo zīriņu, bet viennozīmīgas skaidrības man nav. Knābis tā kā būtu, bet astei pēc idejas jābūt garākai un vai kājām arī nebūtu jābūt īsākām? Bet blakus atkal ir cits zīriņš ar manāmi garāku knābi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 09:06

Paldies,Lilita!


bitene 16.jūlijs, 09:05

Manuprāt, šis augs ir ārstniecības baldriāns. Madara noteikti nav, jo augam ir 5 vainaglapas.


nekovārnis 16.jūlijs, 08:16

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 16.jūlijs, 08:15

Šie mēdz būt diezgan raibi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 07:30

Paldies,Ansi!


Mari 16.jūlijs, 07:21

Pladies, Marek! Samulsināja tie ļoti raibie segspārni, šis bija stipri atšķirīgs no pārējiem :)


CerambyX 15.jūlijs, 20:54

Osis + tāds tumšs krāsojums - manuprāt, arī lepidus.


VitaS 15.jūlijs, 17:15

Šis ir birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum).


VitaP. 15.jūlijs, 13:22

Šobrīd vairāk uz brūno.


zane_ernstreite 15.jūlijs, 09:41

Paldies, Ruslan, par precizēšanu!


ekologs 15.jūlijs, 00:01

Lai būtu lielāka iespēja noteikt sikspārni līdz sugai, protams, ja ir iespējams, tad būtu ieteicams nofotogrāfēt sikspārņa ausis un ausu radziņu formu :)


ekologs 14.jūlijs, 23:55

Cassida stigmatica?


guta7 14.jūlijs, 23:10

Marek, paldies par zilenīšu labojumiem!


VijaS 14.jūlijs, 23:09

Paldies, Marek, par labojumiem! :)


MJz 14.jūlijs, 22:57

Ja tā ir bilde no novērotā putna (nevis kaut kur paņemta), tad tā ir pietiekami laba, lai skaidri varētu pateikt, ka bildē ir melnais grifs.


Ivetta 14.jūlijs, 22:36

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem!


nekovārnis 14.jūlijs, 21:57

Domāju ka M.urussovi. Monochamus saltuarius dzeltenais vairodziņš pārdalīts ar joslu bez matiņiem.


dziedava 14.jūlijs, 21:44

Oho, cik lielas sporas! Plānoju arī savu mikroskopēt (to, kas palika balts), būs ar ko salīdzināt.


IlzeP 14.jūlijs, 21:36

Otrais izskatās pēc žubītes, pirmais - īsti nezinu, bet pēc lauku zvirbuļa arī neizskatās.


zemesbite 14.jūlijs, 21:35

Paldies, Marek! :)


IlzeP 14.jūlijs, 21:33

Varbūt palīdzētu izkadrēšana?


IlzeP 14.jūlijs, 21:31

Manuprāt, tumšais, jo vienkrāsaina mantija.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:31

Formica obscuriventris ir Ziemeļamerikas suga. Šī varētu būt Formica truncorum. Cits variants - F.sanguinea, bet tai tumšāka galva.


IlzeP 14.jūlijs, 21:27

Grifs tas ir - bildi redzēju. Bet drīzāk melnais.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:14

Ķirmis, visdrīzāk Ptilinus sp. mātīte


nekovārnis 14.jūlijs, 21:06

Stenocorus meridianus tumšā forma


Ziemelmeita 14.jūlijs, 21:06

Paldies,Marek!


mufunja 14.jūlijs, 20:46

:(


dziedava 14.jūlijs, 20:07

Lieku uz poraino :)


dziedava 14.jūlijs, 19:57

Slikti. Tad es nezinu, kas tas ir.


Ziemelmeita 14.jūlijs, 19:55

Paldies, Julita!


mufunja 14.jūlijs, 19:50

Julita, es redzu caurspīdīgs balts


dziedava 14.jūlijs, 19:18

Nevaru saprast, vai varētu būt Diderma cinereum. It kā atbilst, bet kapilīcijam rakstīts, ka brūns, galos gaišāks. Foto izskatās balts/caurspīdīgs. Bet varbūt pārgaismots, tāpēc? Varbūt pati labāk saproti, vai ir brūns kapilīcijs?


zemesbite 14.jūlijs, 19:10

Paldies, Julita! :)


Andrejs 14.jūlijs, 18:04

Paldies !


dziedava 14.jūlijs, 18:01

Jā, galā melna, bet pa vidam violeti sarkana


Osis 14.jūlijs, 17:40

ir


VitaP. 14.jūlijs, 17:31

Cik saprotu, tādā gadījumā jākļūst melnai. Pavērošu.


dziedava 14.jūlijs, 16:54

Mani darītu aizdomīgu, ka ir dzeltens, malās ir tumši dzeltens un vēl daži sarkanīgi punktiņi - liecina par rūsgano


mufunja 14.jūlijs, 16:28

Jā:). Šajā posmā es viņu neredzēju.


Martins 14.jūlijs, 15:52

Pēc biotopa sugu nedrīkst noteikt, taču biotops var kalpot kā norāde - Limax maximus parasti (!) ir apdzīvotās vietās, tuvu pie mājām, kamēr tumšais kailgliemezis ir vairāk meža/parku suga. Abu sugu dzīvotnes var pārklāties (kā tas ir arī Siguldā), bet tumšais kailgliemezis apdzīvotās vietās ienāk "dziļāk", nekā milzu kailgliemezis mežā.


Martins 14.jūlijs, 15:49

Tumšie kailgliemeži mēdz būt arī pavisam gaiši, tikai ar dažiem plankumiem. Bet galvenā pazīme, ar ko atšķirt no Limax maximus ir tā, ka milzu kailgliemezim uz mantijas (gliemeža priekšējā daļa - "apkakle") vienmēr ir labi saskatāmi tumši plankumi, bet tumšajam kailgliemezim mantija ir vienkrāsaina, bez plankumiem.


Martins 14.jūlijs, 15:45

Būtu labi, ja šo attēlu vai nu izkadrētu vai sastopot nākamo gliemezi, fotografētu no kāda 10-20 cm attāluma. Pēc šī attēla pavisam droši nevar patiekt, ka tas ir spānis.


dziedava 14.jūlijs, 15:45

Izskatās milzīgs. Derētu pavērot attīstību, iespējams, nav ragansviests, bet milzu brefeldija


megemege 14.jūlijs, 15:43

Paldies! Es pat varu iedomāties no kurienes var būt šajā vietā sila ķirzaka! Pagājušajā gadā netālu šai vietai bija pļavā savesti no meža priežu saknes ar visām sūnām. Varbūt tas varētu būt iemesls šīs ķirzakas atrašanos pilsētā!?


dziedava 14.jūlijs, 15:36

Cik skaisti, līdz ar sarkano stadiju!


Ansis 14.jūlijs, 14:19

1.foto ir dienu agrāk - 21.jūnijā


ekologs 14.jūlijs, 13:29

Šī būs sila ķirzaka (Lacerta agilis).


bitene 14.jūlijs, 12:34

Fragariocoptes setiger?


dziedava 14.jūlijs, 11:30

Jā, ievācu tikai tāpēc, ka pētu ragansviestus, mēģinu saprast, kas mums ir, un kāpēc baltajiem mēdz būt sporas ar un bez tumšākām kārpu grupām, varbūt kādu likumsakarību atklāšu. Un šetev, te pavisam cits sporu izmērs, kas nekādi nerīmējas balto ragansviestu 6-8 mkm robežās. Ilgi šaubījos, bet nu aprakstam atbilst, pēc Neuberta atslēgas vispār ļoti viegli pēc sporu izmēra aiziet uz F.intermedia, un alternatīvais ar tādu izmēru ir paciņu ragansviests, ko mēs labi zinām, un šis tas nav. Igaunijā ir zināms un Eiropā vispār arī, mēs tikai bijām pamanījušies to nepamanīt.


adata 14.jūlijs, 10:52

Nu gan! Apsveicu! Tāds it kā necils atradums, bet ko vērts!


Mari 14.jūlijs, 09:30

Tāda dīvaina vīgrieze. Varbūt dārzbēglis? :)


mufunja 14.jūlijs, 08:54

Jā, Julita, šogad to ir daudz. Krāsa ir sarkanoranža.


BI 14.jūlijs, 00:22

Gredzenotas 16.06.2024. Liepājas ezers


MJz 13.jūlijs, 23:41

Nav bildes pieliktas.


meža_meita 13.jūlijs, 23:34

Paldies, paldies! Ivar - pievienoju kopskata bildi. Auga uz lapkokiem ar gludu mizu (lazdām, pīlādžiem) dažādos augstumos virs zemes. Laukumiņi pārsvarā kādi max 4x5 cm2, protams var vairāki lapoņi saaug kopā, tad klājiens ir lielāks. Vienā vietā bija arī uz veca oša, bet tā mazāk tipiski.


dziedava 13.jūlijs, 22:27

Varbūt apkakles palampīte


ekologs 13.jūlijs, 21:55

Kāds no Eudonia vai Scoparia?


Alvis Āboliņš 13.jūlijs, 21:46

Vai M.Strazdam ir nosūtīts? Varbūt viņš spēs atšifrēt.


Ziemelmeita 13.jūlijs, 21:03

Paldies,Marek!


W 13.jūlijs, 21:01

Paldies, Uģi!


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:59

domājams, ka jaunie krauķi. tādā skaitā noteikti nebūs melnā vārna, kur vēl iekšzemē un vienā no viskrauķiskākajām Latvijas vietām.


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:58

ļoti šķiet, ka nepareizi izvēlēta suga. pēc kādām pazīmēm noteikts?


adata 13.jūlijs, 15:11

Vai tik nebūs tumšais kailgliemezis, tikai gaišais eksemplārs, mantija bez raibumiem. Žēl, ka nav pēdas bildes.


adata 13.jūlijs, 14:51

Tīruma (matainas) āboliņš.


Antarktīda 13.jūlijs, 14:14

Izmērs ap 20cm,resns,pelēcīgs ar melniem punktiem uz muguras.Neredzēti milzīgs kailgliemezis


ekologs 13.jūlijs, 13:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


dziedava 13.jūlijs, 13:10

Tonis ir balts vai tomēr dzeltenīgs?


dziedava 13.jūlijs, 13:09

Apkaltusi, līdz galam nenobriedusi


dziedava 13.jūlijs, 13:05

Daudz gan te viņas! Krāsa nobriedušai bija brūna vai te tikai tā izskatās? Vajadzēja būt sarkanoranžīgākai..


dziedava 13.jūlijs, 11:58

P.S. Izlocīto galviņu dēļ izskatīti tika arī P.polycephalum un P.compressum, bet pirmajam neatbilda kājas krāsa, otrajam - sporu raksts, un dzeltenīgie kapilīcija mezgli vispār nekur īsti neiekļaujas.


dziedava 13.jūlijs, 11:52

Pēc noteicējiem nekam īsti neatbilst. Šobrīdējā hipotēze, ka dīvaini un ne līdz galam attīstījies P.album, jo perīdijs arī neplaisā un "iekšas" nav redzamas. Tiklab var būt kāda man nezināma suga, tāpēc vēl paliek "izskatīšanā".


Filips Bobinskis 13.jūlijs, 08:48

Anthocoris nemorum?


megemege 13.jūlijs, 00:07

Jā, vispār bija tāda pacieta, paldies Julita!


dziedava 12.jūlijs, 23:36

Ja paspaidītu, tad neizšķīstu, kā to dara gļotsēnes


laumae 12.jūlijs, 23:24

Paldies, Marek, par vērību! Nejauši esmu piefiksējusi abas līdzīgās sugas. Šis tiešām ir lielais priežu, bet blakus krautnē - lielais egļu koksngrauzis.


Eggy 12.jūlijs, 22:57

Paldies, izlabošu! Viņas visas saulē tik spīdīgas un līdzīgas. :)


nekovārnis 12.jūlijs, 22:54

Šis manuprāt lielais priežu koksngrauzis, Monochamus galloprovincialis


W 12.jūlijs, 22:46

Marek, paldies par sugas noteikšanu!


W 12.jūlijs, 22:32

Uģi, paldies!


Lietuviete 12.jūlijs, 22:23

Liels paldies, Marek, par sugu noteikšanu un visiem labojumiem!


nekovārnis 12.jūlijs, 22:17

1. un 3. foto Potosia cuprea.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:45

Paldies,Uģi, redzētas tikai olas.


CerambyX 12.jūlijs, 21:43

Vai arī otrs alkšņu lapgrauzis (Linaeidea/Plagiosterna aenea). Droši vien, ja nav redzēts pats olu atstājējs, tad lai ir lapgrauzis sp.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:30

Jā,alkšņa lapa.


CerambyX 12.jūlijs, 21:26

Ja tā alkšņa lapa, tad varbūt alkšņu zilais lapgrauzis Agelastica alni?


nekovārnis 12.jūlijs, 21:16

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:11

Paldies,Marek! Kā man tā sajuka zināmas sugas!!!


ekologs 12.jūlijs, 19:08

Uģi, paldies!


CerambyX 12.jūlijs, 18:55

Varbūt - vizuāli it kā atbilst, bet nu es galīgi neņemos pateikt kaut ko par Aleochara sugām :D


ekologs 12.jūlijs, 16:49

Manuprāt, Aleochara bipustulata. ko Uģis, Mareks domā?


ekologs 12.jūlijs, 16:27

Stygnocoris fuligineus?


DaceK 12.jūlijs, 14:01

Paldies par noteikšanu!


dziedava 12.jūlijs, 11:12

Ja īsa (līdz 2mm) un rozīga, tad Stemonitopsis hyperopta


V_Ilze 12.jūlijs, 00:39

Foto neskaidrs, jo fotogrāfēts no uzņemta video,,bet var redzēt divus pieaugušus laukirbju putnus ar mazajiem cālīšiem.


Ivetta 11.jūlijs, 22:27

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:16

Paldies, Marek!


adata 11.jūlijs, 19:15

Mazais mārsils.


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:15

Paldies, Lilita!


nekovārnis 11.jūlijs, 16:58

Iespējams Opesia grandis


mufunja 11.jūlijs, 15:56

Meitenes, šī ir viņa:)


nekovārnis 11.jūlijs, 15:39

Manuprāt Potosia cuprea


nekovārnis 11.jūlijs, 15:09

Manuprāt Araneus angulatus tēviņš


Karmena 11.jūlijs, 12:07

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 11.jūlijs, 11:07

Vēl var ielikt lielajā FB grupā un pajautāt D.Ļeontjevam


dziedava 11.jūlijs, 10:46

Ja paspaidot izšķīst, nevis ir recekļains (no foto nevar droši saprast), tad varētu būt kāda ragainīte Ceratiomyxa sp.


dziedava 11.jūlijs, 10:45

Lai droši noteiktu, par jaunu, būtu jāvēro attīstība.


dziedava 11.jūlijs, 10:41

Marina, es saprotu, ka par šo ir hipotēze Lycogala alisaulianovae. Tā ir aprakstīta "jau" 2023. gadā, jāmeklē raksts "Fifteen new species from the myxomycete genus Lycogala", tur ir labi foto. Nav laika iedziļināties rakstā, bet attēli ir līdzīgi, jā! Un sporu masa ar laiku maina krāsu, tāpēc no zilas varētu kļūt šāda pelēkzila. Vajadzētu rūpīgi izlasīt visu rakstu un parametrus, varbūt izdotos pierādīt, būtu izcili! :))


ekologs 11.jūlijs, 10:31

Lēcējzirneklis (Evarcha falcata).


ekologs 11.jūlijs, 10:28

Vilkzirneklis (Acantholycosa lignaria).


ekologs 11.jūlijs, 10:25

Koksngrauzis (Stictoleptura maculicornis).


IlzeP 10.jūlijs, 22:16

Paldies par skaidrojumu!


adata 10.jūlijs, 22:16

Tāpēc gaidu Marinas mikroskopiju. Tā krāsa tāda raksturīga, koksne iekrāsojas, nezinu, vai kādai vēl ir tāda.


guta7 10.jūlijs, 22:16

Šogad bija ziedos, ir zilganā brūnkāte.


Ance.p 10.jūlijs, 22:03

Manuprāt, bija meža. Vairākas dienas klausījos, bija gan lauku, gan meža. Mana ome (nodarbojusies jaunībā ar ornitoloģiju) arī domāja, ka meža.


Lemmus 10.jūlijs, 21:52

Fantastiski!Apsveicu!


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:28

Sams Silurus glanis


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:23

Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus


Mitslanevx 10.jūlijs, 20:30

Šī ir salate Leuciscus aspius


dziedava 10.jūlijs, 19:13

Iveta, man ar tā šķiet. :) Tik par kausiņu no šādas stadijas nevar zināt.


adata 10.jūlijs, 17:32

Man ir doma, ka būs tīklotā lākturīte.


Ziemelmeita 10.jūlijs, 13:23

Paldies, Lilita!


Mari 10.jūlijs, 11:33

Paldies, Marek! Jā, priekškrūšu vairogs bija gana matains :) Ar šo Anastrangalia atšķiršanu neiet viegli...


nekovārnis 10.jūlijs, 09:55

Droši vien arī S.melanura, bet drošībai tēviņiem jāredz vēders.


nekovārnis 10.jūlijs, 09:50

Šis manuprāt Anastrangalia dubia reyi. Šķiet saskatu dzeltenīgus matiņus uz segspārniem un priekškrūšu vairoga augšpuse arī diezgan mataina.


kamene 10.jūlijs, 09:21

Paldies, Renāte!


Mari 10.jūlijs, 09:06

Šķiet, ka varētu būt Anastrangalia sanguinolenta .


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

Paldies, Marek, par noteikšanu!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


Ivetta 09.jūlijs, 22:46

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


meža_meita 09.jūlijs, 22:41

C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


meža_meita 09.jūlijs, 22:36

Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

Paldies,Marek!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


megemege 09.jūlijs, 22:07

09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

Es viņus vienmēr jaucu...


nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


mufunja 09.jūlijs, 21:57

Iveta,Julita,paldies.


dziedava 09.jūlijs, 21:00

Jā, Iveta! :)


ekologs 09.jūlijs, 20:43

Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


Ivetta 09.jūlijs, 20:12

Paldies, Artur!


ekologs 09.jūlijs, 20:01

Monochamus sutor


adata 09.jūlijs, 19:58

Kaustīklotā lākturīte, cribraria cancellata var. fusca? Meridiānu tīklojums ar kausiņu.


adata 09.jūlijs, 19:50

Pirmā doma Jums bijusi pareizāka. Mantija ir vienkrāsaina, pēdai arī redz baltu joslu pa vidu, tātad tumšais.


dziedava 09.jūlijs, 19:43

Jā, Iveta, gan jau bija dusmīgs uz mani. Un pārliecinājos, ka gļotsēņprāt, tā kastīte nemaz tik hermētiska nav. ;))


ekologs 09.jūlijs, 19:34

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus).


adata 09.jūlijs, 19:33

Nu, kuram gan patīk dzīvošana sprostā!


ekologs 09.jūlijs, 19:28

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


DaceK 09.jūlijs, 18:46

Paldies par noteikšanu


IlzeP 09.jūlijs, 18:30

Alda, varbūt vari atsūtīt foto e-pastā?


IlzeP 09.jūlijs, 18:19

Foto atkārtojas


IlzeP 09.jūlijs, 18:16

Domāju, ka kāda zīdītāja pārtikas krājumi


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts