Ar gļotsēņu pētījumiem kā ar Rīgu, kas nekad nebūs gatava. Līdz ar vairāk informācijas un vairāk datiem kļūst arvien grūtāk rakstīt uzsaukumu gļotsēņu ziņošanai, jo gribas pirms tam visu esošo zināmo apkopot, bet pa to laiku informācija un dati nāk arvien klāt!

Brīžiem gļotsēnes auga tik daudz, ka vienkopus varēja novērot vairākas sugas. Inguna Riževa 2020. gada jūnijā zaraino ragainīti Ceratiomyxa fruticulosa novēroja kopā gan ar bēšo arcīriju Arcyria obvelata, gan šokolādes gļotsēni Stemonitis sp.

Tas gan noteikti ir labi, jo process notiek arī bez uzsaukumiem. Un tomēr – atskatīties uz sasniegto vajag, un gļotsēņu ziņotājus novērtēt arī vajag! Tāpat vajag kādus pieturas punktus, akcentus, kam pievērst uzmanību turpmāk.

Visupirmais – gļotsēnēm bagātīgākais laiks gada griezumā (vasara + rudens) ir plaukumā, un gļotsēnes, atbilstoši lietus un saules kompozīcijai, aug griezdamās, sugām mainoties atbilstoši sezonai.

Gļotsēņu ziņojumi pa mēnešiem 2009.-2019. g. Pieļauju, ka kritums augustā nav tik daudz gļotsēņu, cik visa kā cita interesanta dēļ. Vēl gan var ietekmēt laika apstākļi – ja iestājas ilgstošs sausums vai nepārtraukta lietus sezona, gļotsēnēm uzbaroties un veidot augļķermeņus kļūst grūtāk – ideālie laika apstākļi ir pamīšus lietus (lai uzbarotos) un saule (lai veidotu augļķermeņus).

Nākamais – īsais atskats. Pagājušais, 2019. gads gļotsēņu ziņojumu vēsturē bija fantastisks, un ziņojumu skaits gada laikā pārsniedza visu iepriekšējo 10 gadu ziņojumu kopskaitu – kopā 1813 ziņojumi!

Bet! Šis gads iesācies ar vēl lielākiem apgriezieniem – 2020. gada pirmajā pusgadā gļotsēņu ziņojumu skaits pārsniedz visu iepriekšējo 11 gadu pirmo pusgadu ziņojumu kopskaitu, tātad pat 2019. gada pirmo pusgadu ieskaitot, turklāt vairāk nekā divas reizes (kopā 970 ziņojumi)! Turklāt nav tā, ka visu "iznes" tikai pāris čaklākie ziņotāji – četru fanātiskāko gļotsēņnieku ziņojumus noņemot nost, tāpat pirmā pusgada novērojumu skaits būtu lielāks nekā visu iepriekšējo 11 gadu pirmo pusgadu ziņojumu kopskaits! Protams, daļēji to var skaidrot arī ar zaļo ziemu, kas bija pateicīga gļotsēņu meklēšanai, līdz ar to sezona tā īsti nevienu brīdi nebeidzās.

2020. gada pirmā pusgada ziņojumu un noteikto sugu skaits pa mēnešiem. Kā redzams, janvārī un februārī pat sugu ir vairāk nekā ziņojumu šajos mēnešos visos iepriekšējos gados kopā.

2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusē kopā vismaz vienu gļotsēņu sugu ieziņojuši 96 cilvēki, vismaz 10 novērojumi ir 22 ziņotājiem. Salīdzinājumam – pa visiem iepriekšējiem gadiem (2009.-2018. g.) kopējais ziņotāju skaits ir tikai mazliet lielāks – 104.

1. tabula. Čaklākie gļotsēņu ziņotāji 2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusē

1. tabulā parādīti čaklākie gļotsēņu ziņotāji 2019. gadā un 2020. gada pirmajā pusgadā kopā (ziņoto novērojumu un noteikto sugu skaits par attiecīgo laika vienību). Ja pirmo četru cilvēku grupiņu varētu saukt par fanātiskiem ziņotājiem, otro grupiņu ar vismaz 30 novērojumiem gribētos saukt par izcilniekiem, un arī pārējiem te publicētajiem – lieliski! Vēlos atzīmēt, ka Inguna Riževa šogad pirmā un pagaidām vienīgā ir pārkāpusi 1000 gļotsēņu ziņojumu robežu, pa visiem gadiem kopā ņemot. Citiem ir, kurp tiekties!

Milzīgs paldies visiem, arī tiem, kam tikai viens vai daži ziņojumi, jo kopīgi radītais lielais ziņojumu skaits, turklāt no dažādām Latvijas vietām, būtiski palīdz apzināt gan sastopamību, gan izplatību, gan augšanas laiku. Pilns ziņotāju saraksts pieejams šeit.

Jaunas sugas Latvijai – no kreisās: šmaugā komatrihija Comatricha alta (foto: Laima Birziņa), pērļainā diderma Diderma umbilicatum (foto: Sandis Laime) un brūnā krāterīte Craterium brunneum (syn. Craterium minutum var. brunneum; foto: Julita Kluša).

2019. gadā un 2020. gada 1. pusgadā kopā noteiktas 9 jaunas sugas (vai varietātes) Latvijas mērogā, vēl ir vismaz 5 hipotētiski jaunas sugas Latvijai, kam būtu nepieciešami mikroskopiskie pētījumi. No vairākām jaunām sugām Dabasdatu mērogā ievērojamākais pienesums ir Sanda Laimes sīko gļotsēņu mikroskopiskie pētījumi.

Ļoti sīkās gļotsēnes ir smagākā daļa gļotsēņu pētniecībā, jo tās varbūt dabā arī ir gana daudz, tomēr tik grūti ievērojamas un pēc tam vēl nosakāmas, ka to sastopamību izzināt grūtāk.

Otrās atradnes Latvijā pirmie novērojumi Dabasdatos: 1. gļotsēne Clastoderma debaryanum, 2. mazā liceja Licea pusilla, 3. sīkā barbejella Barbeyella minutissima (foto: Sandis Laime).

Pievērsiet uzmanību attēlos norādītajiem izmēriem. Pamēģiniet iztēloties!

Īpašs paldies tiem, kas vienu un to pašu atradni apmeklē vairākkārt, vērojot attīstību no plazmodija līdz augļķermeņiem. Tas ir ļoti vērtīgi!

Laima Birziņa drumstalu didīmiju Didymium crustaceum apmeklēja pat 7 reizes, laikā no 11. novembra līdz 3. februārim, tā ne tikai palīdzot noteikt jaunu sugu Latvijā, bet parādot to visā attīstībā, kas būtiski palīdzēs turpmāk šīs sugas dažādu stadiju atpazīšanā.

Šajā pavasarī Dabasdatu ietvaros notika arī neorganizēts, taču interesants pētījums par gļotsēni Amaurchaete atra, kas līdz šim skaitījās ļoti reta (šajā gadsimtā līdz tam bija ne vairāk kā 5 novērojumi ar nobriedušu augļķermeni). Benita Kološuka zāģbaļķu krāvumā maijā novēroja vismaz 20 augļķermeņus, izcirtumā uz celmiem vēl līdz pat 10. Interesanti, ka pat vēl jūlijā tajā pašā baļķu krāvumā uzauga viens augļķermenis.

Melnā plaispika Amaurchaete atra. Attēlos pa kreisi jauna (foto: Fanija Šitca) un nobriedusi (foto: Benita Kološuka).

Vēl maijā un jūnija sākumā Amaurchaete atra novēroja Fanija Šitca, Schwarz Storch, Marita Krūze un Sandis Laime dažādās Latvijas vietās no Kurzemes rietumiem līdz Vidzemei. Tomēr ne reizi suga vēl nav atrasta Latgalē.

Neoficiālajā pētījumā, kuru iniciēja Inguna Riževa, salīdzinot ar savu iepriekšējo gadu pieredzi, tika secināts, ka šī gļotsēne visbiežāk aug iepriekšējā gada (jebkurā gadījumā – nesenos) izcirtumos uz priežu baļķiem un celmiem. Varbūt suga nemaz nav tik reta, tikai nesenie priežu izcirtumi reti tiek apsekoti? Nākamajā pavasarī derētu pārbaudīt!

Ko un kā šajā laikā meklēt?

Visbiežāk gļotsēnes novērojamas uz kritalām mežā. Jo labāks, cilvēku mazāk ietekmēts mežs, jo vairāk dažādu kritalu dažādās trupēšanas pakāpēs (un, ja vēl ir dažāds mitruma līmenis), jo lielāka gļotsēņu daudzveidība, taču pa kādai gļotsēnei var atrast arī koptos mežos, uz celmiem. Lieli, trupoši celmi var būt arī dažādām gļotsēnēm bagāta vieta. Ievērojami retāk gļotsēnes izdodas atrast uz augiem, nobirām, sūnām, purvos. Toties ir cerības uz retākām sugām.

Augustā ezera malā uz lapām un sūnām novērota retā kapsulu diderma Diderma testaceum (foto: Julita Kluša), uz sūnām, sfagniem novērota kāda gļotsēne no retās didīmiju ģints Didymium sp. (foto: Renāte Kaupuža).

Augustā un septembrī ir atrasti vienīgie apzinātie baltkājas diahejas Diachea leucopodia novērojumi Latvijā. Aug uz nobirām, augu lapām (foto: Ansis Opmanis un Julita Kluša), pēc foto atpazīstama gan jauna, gan nobriedusi.

Apaļas bumbiņas un izstieptas vālītes var būt grūtāk nosakāmas pēc foto – svarīgs kātiņa garums, galviņas platums un augstums, kopējais garums, ideālā gadījumā jāievāc paraudziņš. Ja labi safotografēts (kopskats, tuvplāns no augšas un sāna) un samērīts, reizēm var iztikt bez mikroskopēšanas.

Bieži sastopamas šokolādes gļotsēnes Stemonitis sp. un tām līdzīgas sugas, kam pamatā matveidīgs melns kātiņš un garena vālīte, kas sporu stadijā brūna. Visbiežākā ir pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera, kas parasti aug grupiņās (pušķīšos) un sporu stadijā ir sarkanbrūna (ar laiku izbalē). Diemžēl tai ir vairākas ļoti līdzīgas sugas, tāpēc pēc fotoattēliem nav tik droši nosakāma. Noteikšanai svarīgi izmēri (šī ir salīdzinoši liela – 7-20 mm gara) un mikroskopiskās pazīmes. No lielajām retāka ir tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kuras vālīte sporu stadijā ir vairāk pelēkbrūna. Salīdzinoši retas ir cilindrītes Stemonitopsis sp., kas ir mazākas augumā un aug vairāk izklaidus. Lai noteiktu šādas gļotsēnes līdz sugai, vēlams ievākt paraudziņu, vai vismaz labi sabildēt un samērīt, kas būtiski palielina noteikšanas varbūtību.

Pa kreisi – mikroskopiski apstiprinātas pušķainās šokolādes gļotsēnes (foto: Julita Kluša), pa labi apakšā – hipotētiski tāda varētu izskatīties tumsnējā šokolādes gļotsēne (foto: Mārtiņš Kalniņš), augšā – mikroskopiski apstiprināta tumsnējā šokolādes gļotsēne (foto: Julita Kluša).

Gandrīz visas kribrārijas ir retas, un gandrīz vienmēr noteikšanai svarīgas mikroskopiskas pazīmes, tāpēc vācami paraudziņi. Vieglāk nosakāma un salīdzinoši biežāka ir mālkrāsas kribrārija, kas plazmodija stadijā ir pelēka, bet nobriedusi brūna – tai pietiktu ar labiem tuvplāniem un kopskatu. Dzeltenīgi oranžīgās kribrārijas ir ļoti retas un bez mikroskopēšanas parasti neiztikt.

1. Mālkrāsas kribrārija Cribraria argillacea, plazmodijs (foto: Evita Oļehnoviča) un nobrieduši augļķermeņi (foto: Inguna Riževa); noteikta pēc foto. 2. Parastā kribrārija Cribraria vulgaris (foto: Inguna Riževa). Noteikta, ņemot vērā krāsu, mērot un pētot detaļas – kātiņa formu, kausiņu galviņas apakšpusē. 3. Dzeltenoranžā kribrārija Cribaria aurantiaca (foto: Sandis Laime). Drošai noteikšanai jāmēra granulas, kas mazākas par sporām (apakšējā attēlā ar sarkanu mērlīniju), izmēri.

Vēl dažas retākas sugas, ko var noteikt pēc laba foto:

No kreisās – dzeltenzaļā fizāra Physarum viride (foto: Julita Kluša), novērota ļoti reti, sākot ar augustu un rudenī; papagaiļu fizāra Physarum psittacinum (foto: Sandis Laime), kam Latvijā apzināti divi novērojumi, mikroskopiski suga apstiprināta tikai šajā jūlijā.

Lampiņgļotsēnes novērotas samērā reti, no jūlija līdz vēlam rudenim, arī zaļā ziemā. Gļotsēne Lamproderma arcyrionema noteikta ļoti reti, jo līdzīgi foto var būt dažādām sugām. Tomēr, ja ir noteikti izmēri un ir labs tuvplāns, ideāli, ja novērotas arī dažādas attīstības stadijas – tad var izdoties noteikt arī pēc fotoattēla, kā tas bija arī šajā gadījumā (foto: Aija Alksne).

Gribēju izsludināt konkursu, kurš atradīs konisko vilkpienaini Lycogala conicum pirmais pēc manis, bet Andris Baroniņš uzvarēja vēl pirms konkursa pieteikuma! Toties vēl ir iespēja atrast trešajam! Visticamāk, suga ir sastopama reti, atklāta tikai 2012. gadā, nākamās atradnes – 2016. un 2020. gadā. Taču, ja vilkpienaine ir maza (platumā līdz 2 mm, augstumā līdz 3 mm) un tai ir tipiska koniskā forma, nosakāma viegli arī pēc fotogrāfijas (foto pa kreisi: Julita Kluša; pa labi: Andris Baroniņš).

Neparastākas un lielākoties retas ir sugas, kas veidojušās, saplūstot vairākiem augļķermeņiem kopā.

Vasarā un rudenī novērota zemesriekstu fizāra Physarum contextum (foto: Julita Kluša; 28. jūlijs un 21. augusts), kam šajā gadsimtā zināmi tikai 3 novērojumi. Nosakāma arī pēc labām fotogrāfijām.

Kur meklēt informāciju par gļotsēnēm?

glotsenes.dziedava.lv – pilnīgākais resurss par Latvijas gļotsēnēm latviešu valodā. Dziedavas gļotsēņu lapa pēdējā laikā tapusi būtiski atjaunota, tajā tagad var skatīt arī tematiskos pārskatus – gļotsēnes ar kātiņu, jaunas, sporu stadijā, pašas sporas u.c. Katrai sugai pievienota informācija par sugas apzināšanas vēsturi Latvijā, kā arī sastopamību, ņemot vērā ziņojumus Dabasdatos un personīgo pieredzi. Lapa papildināta ar sugām no ziņojumiem Dabasdatos – paldies visiem, kas deva atļauju izmantot attēlus Dziedavas vajadzībām (līdz šim izmantotas jau vairāk nekā 20 dažādu autoru fotogrāfijas)! Šobrīd Dziedavā ir visas Dabasdatu lietotāju apzinātās gļotsēņu sugas, kopskaitā jau vairāk nekā 100, ieskaitot vairākas hipotētiskas.

Prezentācija par gļotsēnēm 2019. gada decembrī "Kā un kāēc pētīt gļotsēnes", .pdf formātā un ierakstā (no 1h:11min līdz 2h:13min).

discoverlife.org – nozīmīgākais ir sugu apraksti, bet ir arī labas fotogrāfijas; var meklēt pēc ģintīm un sugām.

myxomycetes.net – izcilas fotogrāfijas – gļotsēņu tuvplāni un mikroskopiskās detaļas; sakārtotas pēc alfabēta.

http://www.myx.dk/gen/reports/repallspp.html – var apskatīt izvēlētās sugas sastopamību visā pasaulē, ņemot vērā apzinātās publikācijas.

myxotropic.org/galeria/ – lieliska lapa sugu (sporu stadijā) salīdzināšanai vienas ģints ietvaros; ar Latvijā sastopamajām sugām pārklājas daļēji.

eumycetozoa.com/data/index.php – izvēlētajai sugai var apskatīt aktuālo zinātnisko nosaukumu līdz ar tā izmaiņu vēsturi un attiecīgi pievienotiem sugas aprakstiem.

Paraudziņu vākšana

Pēdējā pusgada laikā gļotsēņu noteikšana pacelta jaunā līmenī – mikroskopējot sarežģītāk nosakāmās sugas. Līdz ar to arvien biežāk parādās jautājums, vai paraudziņš ievākts.

Vēlams ievākt nobriedušas gļotsēnes, kas paspaidot put, tātad ir sporu stadijā. Vislabāk ievākt kopā ar substrātu, lai nesabojātu gļotsēnes pamatu, kas arī var būt svarīgs noteikšanā.

Ievākšanai vispateicīgākās ir mazas kastītes, piemēram, sērkociņu kastītes. Makšķernieku veikalos var atrast arī visādas plastmasas kastītes ar vairākiem norobežotiem iedalījumiem – tad vienā kastītē var ievākt pat vairākas gļotsēnes. Katru vākumu gan vajag aprakstīt – pierakstīt atradēja vārdu, datumu un vietu. Ja ziņojums ir Dabasdatos ziņots ar aplikāciju, vietas aprakstu var aizstāt ar datumam pierakstītu ieziņošanas pulksteņa laiku, lai novērojumu pēc tā var identificēt Dabasdatos.

Nobriedušas gļotsēnes paraudziņš sausumā var stāvēt gadiem, tāpēc nav jāuztraucas, ja uzreiz neizdodas to nodot noteikšanai. Svarīgi, lai trauciņš nav hermētisks un nestāv mitrumā, lai gļotsēne nesāk pelēt, tāpēc noslēgti plastmasas maisiņi nebūtu labs uzglabāšanas veids. Ja nav nekāda piemērota trauciņa, var uzglabāt papīrā vai salvetē.

Bet pats galvenais!!

Tā kā Latvijā nav izdots nekas, kas būtu pilnībā veltīts visām Latvijas gļotsēnēm, tad mūsu darbošanos vajadzētu atspoguļot kādā izdevumā. Tas noteikti nebūs ātri, jo darba vēl gana, taču jau tagad var ņemt vērā – jūsu ziņojumi un fotogrāfijas šāda izdevuma tapšanai ir būtiski!

Izdevumam noderētu dati gan par sastopamību, izplatību, augšanas laiku, substrātu, uz kā aug (piemēram, koka sugu), gan par attīstības stadijām no plazmodija līdz sporām, attīstības ilgumu, plazmodija pārvietošanās ātrumu, kā arī fotoattēlus ar dažādām stadijām, detaļām un augšanas vietām. Ikviens ar saviem ziņojumiem var palīdzēt tapt un bagātināties šādam izdevumam!

Ja citreiz organizē konkursus par lielāko novēroto sugu skaitu, šoreiz man negribētos nevienu ierobežot vai noniecināt iespēju laika, varēšanas u.c. iemeslu dēļ. Tāpēc aicinu interesentus zem raksta komentāros uzrakstīt katram savu skatījumu, kā varētu sniegt savu ieguldījumu:

* varbūt savas dzīvesvietas apkārtnes vai kādas citas bieži apmeklētas vietas gļotsēņu sugu ziņošanā,

* varbūt atsevišķu gļotsēņu sugu attīstības pētīšanā,

* varbūt daudz tiek braukāts apkārt un ir iespējams aptvert dažādas vai citu retāk apmeklētas Latvijas vietas un biotopus, fiksējot tajos redzētās gļotsēnes,

* varbūt ir iespējams retākām, grūtāk nosakāmām sugām ievākt un vēlāk nodot paraudziņus sugu precizēšanai,

* varbūt pašam(-ai) iespējams mikroskopējot noteikt arī sarežģītākus gadījumus,

* varbūt gļotsēnēm iespējams veltīt tikai noteiktu laika posmu, bet varbūt tās iespējams pētīt visu laiku, ar Dabasdatu ziņojumiem fiksējot, kā laika gaitā mainās sugas,

* varbūt kāds zinošāks var palīdzēt arī citiem gļotsēņu noteikšanā (nevajag baidīties noteikt, centīšos pārskatīt, un, ja būs kļūdas, tas palīdzēs atklāt, ko būtu būtiski uzsvērt topošajā izdevumā pie sugu noteikšanas),

* varbūt ir vēl kādas citas idejas, kā iesaistīties?

Šāda veida pieteikšanās lai kalpo kā motivācija darboties, un man, savukārt, tad būs vieglāk orientēties, ko katra ziņojumos meklēt, bet, protams, ziņot var arī bez pieteikšanās!

Noteikti nevajag uzskatīt, ka tagad sugu noteikšanai derēs tikai izcilas fotogrāfijas ar paraudziņiem, kas vēl piedevām ir mikroskopēti. Mikroskopēšana tikai palīdz labāk iepazīt sugas, kuras vēlāk varētu noteikt arī pēc fotogrāfijām. Tādējādi arī parasti ziņojumi ar foto ir vērtīgi, – ja nevarēs noteikt uzreiz, iespējams, to varēs vēlāk!

Gada beigās varēsim pārskatīt, kas mums kopīgi un katram atsevišķi ir jau izdevies un kam pievērst uzmanību turpmāk.

Kurš piedalās?

Julita Kluša, dziedava.lv

2020-07-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.