Aktīvie lietotāji: 228 Šodien ievadītie novērojumi: 32 Kopējais novērojumu skaits: 1969701
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes Dabasdatos 2023. gadā, 2024. gada pirmajā trešdaļā un ieteikumi gļotsēņu ziņošanai
Pievienots 2024-04-28 13:28:41

Šogad, 2024. gadā, gļotsēnēm un gļotsēņu vērotājiem laika apstākļi patīk, sezona sākusies agri, daudz novērojumu arī ar gļotsēnēm, kas saglabājušās no pagājušā gada. Īstā sezona (rudens) vēl tālu, bet ziņojumu skaits šogad, vēl nedaudz pirms aprīļa beigām, jau pārsniedz 1000 novērojumus, kas jau tagad vairāk nekā divreiz pārsniedz iepriekšējo gadu janvāra līdz aprīļa novērojumu skaita rekordu (430 novērojumi 2020. gadā, kad bija zaļā ziema bez sniega, toties bija čakli "dabas skaitītāji", kas bija arī gļotsēņu ziņotāji).

Jau tagad uzstādīts arī gada pirmās trešdaļas ziņotāju skaita rekords – 45 gļotsēņu ziņotāji – un ziņoto taksonu skaita rekords – 71 taksons (iepriekšējie rekordi attiecīgi 2020. gadā – 41 ziņotājs un 2023. gadā – 49 taksoni). Šajā gadā jau gan atrastas, gan noteiktas arī trīs jaunas sugas. Nu vareni!


Tīklotā vilkomlangeja Willkomlangea reticulata – jauna ģints Latvijā.
Foto un atradēja 2024. gada 1. aprīlī – Marina Šlapakova-Pjankova.

10., 11. aprīlī notikusi arī Latvijā pirmā pēcsniedzīšu ekspedīcija, vairāku cilvēku sastāvā meklējot un mācoties meklēt gļotsēnes, kas uzaug tikai pēc ilgstošas (vairāku mēnešu) sniega segas nokušanas. Ar savu pieredzi iepazīstināja Marina Šlapakova-Pjankova.


Pēcsniedzīšu meklējumos, no kreisās, Vija Sīmansone, Sandis Laime, Marina Šlapakova-Pjankova.
Foto: Julita Kluša

Jāteic – pēdējais laiks atskaitīties par 2023. gadā paveikto un ieskicēt nākotnes plānus.

Dabasdati.lv 2023. gadā tika ziņoti 4180 gļotsēņu novērojumi, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā jau minētajā 2020. gadā (4266), kā rezultātā tas bija otrais novērojumiem bagātākais gads. Ņemot vērā šīgada pavasara uzrāvienu, jāsāk domāt, vai 2024. gads neiet uz jaunu rekordu.

2023. gadā Latvijā noteikti 44 jauni gļotsēņu taksoni – 37 jaunas sugas un 7 varietātes; ~puse no jaunajām sugām jeb 18 – jaunas sugas Baltijā (1. tabula)! Jauniem gļotsēņu atklājumiem bagātākais gads! Līdz šim atklājumiem bagātākajā – 2021. gadā bija par 10 taksoniem mazāk – 34 jauni taksoni (32 sugas un 2 varietātes), no tiem 15 jaunas sugas Baltijā.

1. tabula. 2023. gada rezultātu salīdzinājums ar citiem gadiem

Tā kā publikācijai tika gatavots Latvijas gļotsēņu sugu saraksts, tad notika arī intensīva mikroskopēšana un jaunu sugu noteikšana, kas rezultējās ar vēl vienu rekordu – lielākais noteiktais gļotsēņu taksonu skaits viena gada laikā – 190, kas ir 75% no visiem Latvijā atklātājiem taksoniem un 81% no visiem taksoniem, kas ziņoti Dabasdati.lv visu gadu laikā līdz 2023. gada beigām.


Tārpveida garenmizaine Gulielmina vermicularis, pirmā 2023. gadā atrastā jaunā suga Latvijā, Laima Birziņa to atrada jau 31. janvārī! Foto: Laima Birziņa

Lai arī kopējais gļotsēņu ziņotāju skaits 2023. gadā nebija būtiski pieaudzis (ko varētu skaidrot ar to, ka sugu noteikšana ir sarežģīta un bieži prasa mikroskopēšanu, kamdēļ daži, kas ir ziņojuši, ar laiku atmet ar roku), būtiski pieaugusi ziņotāju aktivitāte – nu jau 7 ziņotāji, kas gada laikā katrs ieziņojis vairāk nekā 300 gļotsēņu atradumus (2. tabula)!

2. tabula. Aktīvāko ziņotāju skaits pa gadiem

Jāatzīmē, ka, lai arī sugu noteikšana mēdz būt sarežģīta, tomēr vismaz līdz ģintij tiek noteikti ap 90% visu ziņojumu, kas nav maz! Līdz sugai tiek noteikti ap 80% ziņojumu, lai arī ne uzreiz, jo gan pēc foto, gan, it īpaši, pēc paraudziņiem, noteikšana prasa laiku. Tādējādi no 2023. gada ziņojumiem šobrīd līdz sugai noteikti nedaudz virs 70%, bet daudzi paraudziņi noteikšanu vēl gaida.


Dāmsa pumpurīte Physarum daamsii, jauna suga Baltijā; atradēja un foto: Iveta Bukša.
Suga atrasta 2023. gada oktobrī, noteikta 2024. gada februārī.

2023. gadā vismaz 50 ziņojumi bijuši 10 aktīvistiem (3. tabula). Pirmajās četrās vietās – gļotsēņu aktīvistu pēdējo gadu kodols, pamainoties tikai secībai (bez manis arī Vija, Inguna un Sandis). Bet divas aktīvistes, kas 2023. gadā pēc ziņojumu skaita ir 8. un 5. vietā, sākušas ziņot tikai 2023. gadā, attiecīgi, Iveta Bukša un Marina Šlapakova-Pjankova. Lielisks sākums! Abas atklājušas arī jaunas sugas Latvijā, turklāt Marinai piecas no tām ir arī jaunas sugas Baltijā!

3. tabula. Čaklākie gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos 2023. gadā



Savukārt Astra Kalve un Guna Taube ir kļuvušas ievērojami aktīvākas un gļotsēņu ziņojumu ir vairāk nekā iepriekš.


Zeltkodola krāterīte Craterium aureonucleatum, jauna suga Baltijā; atklāja un foto pa kreisi: Astra Kalve. Foto sporu stadijā: Julita Kluša.

Vismaz 10 novērojumus ziņojuši 27 Dabasdatu lietotāji.

2023. gada beigās žurnālā "Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis" tika publicēts Latvijas gļotsēņu taksonu saraksts "Complete checklist of myxomycetes in Latvia", kas ir zintānisks raksts 25 lpp. garumā angļu valodā. Rakstā publicēts 251 taksons (230 sugas, 20 varietātes un 1 sīksuga), no kuriem 141 taksons ir jauns Latvijai (salīdzinot ar G. Adamonītes 2020. gada publikāciju, kas bija veidota pēc literatūras datiem līdz 2006. gadam), 47 sugas – jaunas Baltijai.


Vāki žurnālam, kurā publicēts Latvijas gļotsēņu saraksts.
Uz žurnāla vāka – Gada gļotsēne 2024 – trauslā lāsenīte Leocarpus fragilis.

Pirmoreiz Latvijas sarakstā parādās pēcsniedzītes jeb nivicolous sugas, kā arī pirmoreiz oficiāli publicēti arī latviskie nosaukumi visiem gļotsēņu takoniem. Gļotsēņu latviskošanu veica jau minētais aktīvistu kodols – Sandis Laime, Vija Sīmansone, Inguna Riževa un Julita Kluša.


Tīklotā lampīte Lamproderma arcyrioides, viena no pēcsniedzītēm. Foto un atradēja: Marina Šlapakova-Pjankova

Līdz ar taksonu nosaukumiem publicēta arī sīkāka informācija – par atklājējiem, gadiem, vietām, biotopiem un substrātiem (pēdējie trīs – jaunajām sugām, kas atklātas pēc 2006. gada). Raksts bez maksas lejuplādējams šeit. Ja ir interese tikt pie žurnāla drukātās versijas, dodiet ziņu man personīgi vai šī raksta komentāros. Līdz ar publicēto sarakstu Latvija pēc publicētās literatūras datiem gļotsēņu sugu skaita ziņā veikusi strauju lēcienu uz augšu, no pēdējās vietas Baltijā paceļoties uz pirmo, kā arī apsteidzot vairākas citas Eiropas valstis.


Latvija pirms (2020) un pēc (2023) publicētā gļotsēņu saraksta salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm pēc gļotsēņu sugu skaita atbilstoši publicētās literatūras datiem, kas izmantoti apkopojumā Gøtzsche, H. F. 2016-2024: World Reports of Myxomycetes (http://www.myx.dk/wrom/); skatīts 13.03.2024.

Gļotsēņu saraksta latviskā versija publicēta dziedava.lv.


Olīvsporu gļotpūpēdis Licaethalium olivaceum, jauna suga Latvijā; Sandis Laime to atrada jau 2019. gadā, bet tikai 2023. gadā viņam to izdevās noteikt, mikroskopējot ievākto paraugu. Foto: Sandis Laime

Uzskaitīt šajā rakstā visus atklājumus un atklājējus būtu ļoti gari, to varat lasīt minētajā publikācijā, tāpēc te minēti tikai daži interesantākie atradumi. 2023. gadā kopumā 13 atradējiem noteiktas jaunas sugas Latvijā (4. tabula), pēc atklājumu skaita otrajā vietā pēc manis izvirzoties iesācējai Marinai ar 9 jaunām sugām Latvijā!

4. tabula. Gļotsēņu atradēji, kuru atradumi noteikti par jaunām sugām 2023. gadā




Plakanā sveķenīte Dianema depressum, jauna suga Baltijā, atrasta un noteikta 2023. gadā; jaunāka oranža un nobriedušāka – violetīga; atrada Vija Sīmansone, foto: Julita Kluša.


Plakanās aveņgļotsēnes Tubifera applanata izplatības karte pēc publicētās literatūras datiem (http://www.myx.dk/wrom); Latvijā atrada un nofotografēja Inguna Riževa 2022. gadā, noteikta 2023. gadā ar D. Ļeontjeva palīdzību; līdz 2024. gada aprīlim suga noteikta tikai 5 valstīs – Latvijā, Ukrainā, ASV, Krievijā un Ķīnā.

Plašāku pārskatu par galvenajiem ar gļotsēnēm saistītiem notikumiem 2023. gadā (Gada gļotsēne, izstāde, kalendārs, kongress, paraugu kolekcija, pasaules mērogā retākie mūsu atradumi u.c.) var noklausīties Dabasdatu kopsapulces ierakstā. Šīs uzstāšanās prezentācija "Gļotsēnes 2023. gadā (notikumi, sasniegumi) un nākotnes ieceres" pieejama šeit.

Šogad, 2024. gadā, galvenais akcents ir labāk apzināt jau zināmās sugas, kas varētu ļoti noderēt, domājot par topošo gļotsēņu grāmatu. Ziņojot gļotsēnes, arī parastas sugas, vēlams, ja zināms, norādīt, uz kā aug – uz kāda koka kritalas, sausokņa vai dzīva koka, vietā ar vai bez mizas. Ja aug uz sūnām vai citiem augiem – ja iespējams, norādīt sugu. Aprakstīt biotopu, kādā aug – kādu koku mežā, vai tas sauss vai slapjš. Ja nav mežs, tad kāda vieta tā ir – purvs, pagalms, ceļmala, dārzs v.tml.

Vēl aicinājums rūpīgāk paskatīties ne vien tradicionāli mežos uz kritalām, bet arī uz kādiem neparastākiem substrātiem, kur gļotsēnes atrast varētu retāk, toties paši atradumi varētu būt retas vai pat jaunas sugas Latvijai un, ja paveicas, arī zinātnei.


Olīšu aplocīte Claustria didermoides uz salmiem, viens no diviem sugas atradumiem Latvijā.
Foto un atradēja: Valda Ērmane

Tālāk iedvesmai uzskaitīti substrāti, par kuriem zināms, ka uz tiem mēdz augt gļotsēnes. Konkrētos piemēros minēti atradumi uz kādiem neparastākiem substrātiem (sugas, kuras Latvijā vēl nav atrastas) un atrašanas laiki Norvēģijā. Jāņem vērā, ka Latvijā klimatiskie apstākļi atšķiras un jebkurā gadījumā atrašanas laiks nav akmenī cirsts. Reizēm gļotsēnes saglabājas un ir atrodamas visu gadu.

Substrāti:

  • Sūnas uz dzīviem kokiem: 

- uz sporgainēm Ulota sp. Listerella paradoxa (atrasta aprīlī),

- uz sprogainēm, pūkcepurenēm – Physarum bryocorticola (oktobris-aprīlis),

- uz pārzobēm Zygodon sp Licea synsporos (oktobris-februāris).

  • Sūnas, ķērpji uz kaļķakmens: 

- uz ķērpjveida leptogijas Scytinium lichenoides un sprogainās slaidlapes Homalothecium sericeum (u.c. sūnām) – Diderma sessile (augusts);

  • Dzīvu un kalstošu koku, krūmu, sīkkrūmu miza, kalstoši zari: 

- uz kadiķa – Licea sambucina (augusts-marts),

- uz aveņu stublājiem – Licea clarkii (februāris-marts),

- uz plūmes, pīlādža, arī apses – Trabrooksia applanata (oktobris-aprīlis),

- uz upenes zara – Physarum corticola (novembris),

- uz mežvīteņiem Clematis sp.

  • Augi: 

- uz plašā doņa Juncus effusus purvainā vietā – Paradiacheopsis fimbriata var. penicillata (maijs),

- uz bastarda tūsklapēm Petasites hybridus, lapu apakšpusē – Didymium tussilaginis, D. vernum (jūnijs-jūlijs),

- uz veciem vīgriežu Filipendula ulmaria kātiem – Hemitrichia pardina (aprīlis),

- uz hiacinšu sīpoliem un apkārtnes augsnē – Didymium annulisporum (oktobris, decembris).

  • Citi neparastāki substrāti  uz nobirušām spurdzēm, nobirām blakus degumiem, uz ķērpjiem kāpās, uz dzīvnieku mēsliem, kompostā, uz sēnēm, puķpodos un dārzos.


Vēl nenoteikta gļotsēne uz dālijas guma. Foto un atradēja: Ieva Rožlapa


Foto un pasaules izplatības karte gailenes olītei Diderma rufostriatum, ko atrada (un nofotografēja) Marina Šlapakova-Pjankova. Kartē atradnes pēc literatūras datiem (http://www.myx.dk/wrom/).
Latvija – viena no 4 valstīm.

Septembra otrajā pusē (orientējoši 24.-26. septembrī) projekta "Life for Species" ietvaros paredzētas divu dienu sēņu un gļotsēņu mācības (telpās un dabā), kur plānots, ka es stāstīšu un rādīšu par gļotsēnēm. Ja ir kādi interesenti, tad dodiet ziņu personīgi vai te komentāros. Kad būs iespējams pieteikties, aizsūtīšu pieteikšanās informāciju, jo dalībnieku skaits būs ierobežots un publiska pieteikšanās izsludināta netiks.

Ne sporas šogad!

Julita Kluša, https://glotsenes.dziedava.lv

Pēdējie novērojumi
Dinoptera collaris - 2024-06-16 KM
Ochlodes sylvanus - 2024-06-16 KM
Syrphidae sp. - 2024-06-16 KM
Syrphidae sp. - 2024-06-16 KM
Ectemnius sp. - 2024-06-16 KM
Syrphidae sp. - 2024-06-16 KM
- 2024-06-16 KM
Nezināms
Ignotus
@ girtsbar
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 21.jūnijs, 00:45

Brūnā sporu masa arī atbilst, gan jau būs :). Es šobrīd iegrimusi savās gļotsēnēs, tāpēc citiem nesanāk izskatīt.


Kiwi 20.jūnijs, 22:42

Paldies, Uldi!


dziedava 20.jūnijs, 21:48

Ar šo ir interesanti. Pēc garuma, krāsas un formas man dabā atgādināja T.ambigua. Mikroskopija to īsti neapstiprina, T.ambigua elateras parasti ir ar bumbuļiem, šīm bumbuļu nebija, taču elateru gali, kam būtu jābūt 30-60 mkm, tālākais gals varbūt derētu. Tomēr T,ambigua sporas ir lielākas - 11-13 mkm, kamēr šīm, lai arī vecas gļotsēnes, tomēr 2 dažādiem eksemplāriem atrastās sporas, kas no skata bija normāli apaļas, visas bija 8-9 mkm - galīgi garām. T.botrytis arī it kā varētu būt pārbaudāms. Garums gan pamazs, toties elateras bez bumbuļiem. Elateru galiem jābūt gariem - 60-100 mkm. Te pēc maniem rēķiniem vilka vidēji uz 50 mkm. Bet nu tas varētu būt diskutējami, kur sākas gals. Sporām jābūt 9,5-11 mkm, atsevišķos gadījumos no 8,6 mkm. Nu tā, arī šaubīgi. Un tad ir 2023. gada raksts ar izdalītām jaunām sugām. Bortnikov & co "Additions to Trichia botrytis complex (Myxomycetes): 9 new species". Tajā ir tāda suga Trichia gradalia: Sporas - (7.7–) 8.3–9.0 (–9.2) μm - atbilst perfekti Elateru gali 44 (25–58) μm - pēc maniem aprēķiniem iekļaujas Garums - līdz 1,7 mm - atbilst. Varētu teikt - ideāli, bet tur galvenā pazīme ir, ka grupuļainās kājiņas grubuļi turpinās augstāk uz galviņas. 4.,5. foto var redzēt, ka galviņas apakša tiešām ir grubuļaina, bet apraksta foto mēdz būt izteiksmīgāki. Bet vispār kopskats ir līdzīgs. Un vēl, protams, fakts, ka suga ir svaiga, 2023. gads, vienīgās atradnes pasaulē - Karēlijā. Vai mēs ar vecām gļotsēnēm varam tā vieglu roku pasludināt - jā, mums ir 2. valsts pasaulē, kur noteikta šī suga? Būtu jāsagaida jaunas, jo šīm vajadzētu būt pērnajām.


BI 20.jūnijs, 21:17

Šobrīd varu pateikt, ka Beļģijas vai Holandes putns, jautāšu viņiem, tad redzēs.


VitaS 20.jūnijs, 21:15

Rīt tur būšu atkal. Kādai pazīmei vajadzētu pievērst uzmanību, lai droši noteiktu?


ekologs 20.jūnijs, 15:22

Nav kāds no Mordella sp.? Mordella fasciata?


Ivetta 20.jūnijs, 14:28

Paldies!


zemesbite 20.jūnijs, 11:50

Paldies, Uģi! :)


zemesbite 20.jūnijs, 11:49

Uz sniegogas, bet netālu ir saussērdis.


roosaluristaja 20.jūnijs, 10:12

Vajadzētu būt plankumainajai


roosaluristaja 20.jūnijs, 10:08

Biotops nav atbilstošs baltajam


dziedava 20.jūnijs, 10:02

Vajag pievienot foto. Ja pievieno jaunu novērojumu uzreiz ar visām bildēm, tad tagad Dabasdatos laikam pievienotās bildes nepievienojas, jāpievieno vēlreiz, kad novērojums jau reģistrēts.


ekologs 20.jūnijs, 09:27

Mīkstspārnis (Cantharis livida) :)


ekologs 20.jūnijs, 09:21

Šī būs kāda no Mīkstspārņiem (Cantharidae sp.) :)


Vīksna 20.jūnijs, 00:54

Meža vīķis.


CerambyX 20.jūnijs, 00:39

Manuprāt pirmais sugas novērojums Latvijā? Dienvidu suga, principā bija/ir sagaidāma, jo ir bijusi konstatēta netālu no Latvijas robežas Baltkreivijā un Lietuvā.


CerambyX 20.jūnijs, 00:26

Izskatās, ka uz sausserža. Krāsa un forma arī atbilst cyanescens.


KM 19.jūnijs, 22:54

Izskatās kā parastais pļavraibesnis, taču šķirojot fotogrāfijas ieraudzīju, ka pakaļspārna ārējā josla nedaudz tumšāka par gaišdzeltenīgajiem mēnestiņiem, bet varbūt tikai liekas un nav pietiekami tumšāka.


ekologs 19.jūnijs, 21:24

Jā, šoreiz tā nepiefiksēju fotogrāfijā. Pielikšu vēl dažus foto, bet arī tajos vēders kārtīgi nav redzams.


KM 19.jūnijs, 21:22

Liels paldies par izsmeļošu komentāru. Par nobīdīto šūniņu priekšspārnā nebiju iedomājies, bet jā, tāds šaubīgs izskatās, žēl ka nedabūju apakšu.


Alvis Āboliņš 19.jūnijs, 20:25

Piemērotāks statuss būtu "Beigts".


Irbe 19.jūnijs, 20:20

Salīdzināt šeit, vai atbilst https://www.featherbase.info/en/species/buteo/buteo


zemesbite 19.jūnijs, 18:38

Paldies, Marek! :)


Amanda 19.jūnijs, 17:35

Varbūt peļu klijāna


Igors 19.jūnijs, 17:25

Paldies


Mari 19.jūnijs, 15:06

Pēdējie divi foto - mājas paraudziņš attiecīgi 14. un 19. jūnijā


Ģimene Kuzhel 19.jūnijs, 14:55

M. f. thunbergi. Ligzdojošs pāris.


Ģimene Kuzhel 19.jūnijs, 14:50

Neparastas krāsas Motacilla flava. Zods ir balts (tipisks Ibērijas pasugai)


picapica 19.jūnijs, 14:20

Viena izkritusi spalva


zane_ernstreite 19.jūnijs, 14:03

Paldies!


W 19.jūnijs, 13:12

Marek, paldies!


Ziemelmeita 19.jūnijs, 13:11

Paldies,Marek, par skaidrojumu. Mēgināšu atcerēties, šitos līdzīgos noteikt vēl pietrūkst pieredzes.


dziedava 19.jūnijs, 13:01

Šobrīd tāda suga vairs netiek izdalīta un tiek uzskatīta kā L.epidendrum sinonīms. Bet, kā zināms, L.epidendrum tagad tiek dalīta daudzās sugās, tāpēc kas tieši tā ir, šobrīd nevar droši pateikt (nu ja vien neizrādās kāda no jau aprakstītajām)


mazais_ezis 19.jūnijs, 12:47

Atbilde uz piezīmi, skatīt manu atbildi, šim pārim parasti 1 cālis: https://dabasdati.lv/lv/observation/iml572jepdtrpclacc29dk2l60/


nekovārnis 19.jūnijs, 12:40

Šim kārtīgi pietuvinot bildi var redzēt baltos matiņus uz segspārniem. Arī salīdzinoši slaidais priekškrūšu vairogs un neizteiksmīgie galvas stūri aiz acīm tipiski A.reyi.


Ziemelmeita 19.jūnijs, 12:37

Paldies,Marek!


nekovārnis 19.jūnijs, 12:30

Šiem Stenurella tēviņiem vajadzētu arī vēderu redzēt, iespējama arī otra suga - Stenurella bifasciata


dziedava 19.jūnijs, 11:07

18.06.2024. šo sugu nemanīju


Irbe 19.jūnijs, 10:58

Stārķis? Dzērve?


Irbe 19.jūnijs, 10:57

Zaļžube


imis23 19.jūnijs, 10:24

Saknes ir ļoti dziļas un sīkstas.


Ilgonis 19.jūnijs, 10:08

Piekritīšu varbūt izdosies salīdzināt ar jaunuļiem pie mājas,


CerambyX 19.jūnijs, 09:25

Hmm, jā - par pakaļspārnu piekrītu, ir tāds netipisks. Priekšspārns gan, manuprāt, ir Ok priekš phoebe - tā viena lielākā šūniņa ārmalā stipri vairāk ievirzīta uz iekšu un 'nojauc' šūnu rindu/kolonu rakstu, kas parastajam pļavaraibenim parasti ir tomēr veido regulāras joslas. Pats tauriņš ar mazliet 'raibs' izskatās, oranžais tonis nav vienā krāsā, kas arī tipiskāk phoebe. Tur apkārtnē suga ir zināma, tā ka nebūtu it kā nekas pārsteidzosšs. Bet jā, nezinu - Hibrīds :D Varbūt šis tas gadījums, kad apakšpuse būtu noderējusi.


Kiwi 19.jūnijs, 08:17

Paldies, Ivar, jo vairāk skatos, jo lielākas šaubas! :) Laikam jāpaļaujas uz pirmo iespaidu.


BI 19.jūnijs, 00:10

Gredzenots vienīgais cālis ligzdā, tēviņš, Miķeļa kapos. 21.05.2024


pustumsa 18.jūnijs, 23:47

Paldies!


pustumsa 18.jūnijs, 23:47

Paldies!


KM 18.jūnijs, 23:30

Vai nav tomēr parastais pļavraibenis? Diemžēl nevarēju nofotografēt apakšu, bet man pēc pakaļspārna ārējās plankumu joslas liekas, ka phoebei tie plankumi izteikti mēnestiņu formā un attiecīgi arī spārna mala viļņaināka. Šim īpatnim plankumi tādi klučaini liekas, kā parastajam.


Irbe 18.jūnijs, 23:25

Melnais mušķērājs juv.?


Irbe 18.jūnijs, 23:19

Akmeņčakstīte?


Ziemelmeita 18.jūnijs, 23:18

Paldies,Margarita.


Ziemelmeita 18.jūnijs, 23:18

Paldies,Margarita.


Irbe 18.jūnijs, 23:14

Varētu būt


Irbe 18.jūnijs, 23:08

Manuprāt jā


W 18.jūnijs, 22:47

Kāds prieks! Paldies!


CerambyX 18.jūnijs, 21:37

Jā, super atradums - pirmais Dabasdatos! :) Es diemžēl cietu fiasko, neizdevās šovakar atrast vairs. Nu neko darīt. Reta suga jau ir, bet teorētiski tur A-ZA Latvijas galā suga laikam kaut kur šur un tur dzīvo. Jāmeklē! :)


nekovārnis 18.jūnijs, 21:03

No fotogalerijas netiek uz novērojumu. Dažiem tiek, bet vairumam met ārā uz galveno lapu, piemēram, šim. Iegāju caur sarakstu.


nekovārnis 18.jūnijs, 20:26

Jā, es te tagad pētu no visām pusēm :) Vakar par šo tik padomāju ka tāds mazliet dīvains, kaut kas pa vidu starp Anastrangalia tēviņu un mātīti, bet L.nigripes opcija pat prātā neienāca. Jā tos spicos priekškrūšu vairoga stūrus var saskatīt. Vēl atšķirības, kas krīt acīs tā sirsnīgi pētot vienu un otru sugu pārstāvjus ir salīdzinoši īsais trešais vai ceturtais ūsu posms (Anastrangalia tas arī īsāks par blakus posmiem bet ne tik izteikti), izteiktais ķīlis pāri priekškrūšu vairogam un salīdzinoši (ar Anastrangalia tēviņiem) īsāks pēdas pirmais posms. Būtu jau labi skaidrāk redzēt to priekškrūšu vairogu un segspārnu beigu daļu no augšas (varbūt vēl kādi foto?) Bet nu jā, izskatās ka ir Lepturalia nigripes :)


angel 18.jūnijs, 20:00

Paldies!


CerambyX 18.jūnijs, 19:53

Skatot ziedus dabā, mērogā vabole notiekti bijusi lielāka par Anastrangalia. Spicie priekškrūšu stūrīši, mazās 'ribiņas' uz spārniem. Jābūt nigripes :)


nekovārnis 18.jūnijs, 19:37

Vēsma, kāds šis likās pēc izmēra salīdzinot ar pārējām Anastrangalia - sīks, mazs, liels?


Igors 18.jūnijs, 19:34

https://dabasdati.lv/lv/observation/cilsinl6jpfhb46l0idm9jg1f4/


megemege 18.jūnijs, 19:03

Jā, tieši tā lāčtauce! Paldies!


VijaS 18.jūnijs, 17:21

Droši vien domāts augs - lāčtauce?


CerambyX 18.jūnijs, 17:19

Vai tik nebūs Lepturalia nigripes! Atbraucu pat tagad pastaigāt, bet atkārtot neizdodas :D


Osis 18.jūnijs, 14:12

Paldies Uği!


Ģimene Kuzhel 18.jūnijs, 12:32

Perfekti! Paldies par informāciju! Ļoti interesanti.


Irina Klavina 18.jūnijs, 11:11

Šorīt redzēju Daugapilī!


Amazone 18.jūnijs, 10:27

Paldies!


Ilgonis 18.jūnijs, 10:02

Paldies par labojumiem. Tā vieta bagātīga - pasens izcirtums ap 100 ha, kurš netiek atjaunots. Domāju ka būs smlts ieguves karjera..


ivars 18.jūnijs, 09:22

Purva gan.


ivars 18.jūnijs, 09:20

Mazā gaura nebūs, pēc gaigalas jaunuļa izskatās.


VijaS 18.jūnijs, 09:09

Paldies, Uģi!


mufunja 18.jūnijs, 09:07

Pieņēmums Lycogala terrestre


Kiwi 18.jūnijs, 08:35

Vai tomēr būs dīķu tilbīte?


Kiwi 18.jūnijs, 08:23

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 18.jūnijs, 08:22

Paldies, Lilita! Bija aizdomas, bet nebiju droša.


ekologs 18.jūnijs, 07:31

Paldies Uģi par labojumiem! :)


ekologs 18.jūnijs, 07:30

Paldies Uģi! :)


zane_ernstreite 18.jūnijs, 06:47

Jā, tā ar šiem resngalvīšiem iet (vai - neiet)... Jāpatur prātā!


zane_ernstreite 18.jūnijs, 06:46

Paldies, Uģi!


IlzeP 18.jūnijs, 06:45

Paldies, Uģi!


Ivetta 18.jūnijs, 04:51

Paldies, Uģi!


CerambyX 18.jūnijs, 01:00

Maijvabolēm kūniņa varbūt par vēlu, iespējams jūnijvabole (Amphimallon solstitiale)


CerambyX 18.jūnijs, 00:59

Drīzāk kāds tinējsmecernieks 'pie vainas'


CerambyX 18.jūnijs, 00:38

Ja tā korekti, tad, manuprāt, ūsu vālīšu krāsu te attēlā nevar saskatīt - ja varbūt izkadrē (vai skatās) maksimālā tuvinājumā, tad varbūt, bet to tad (ja ir redzams) ir labi pierakstīt piezīmēs komentārā :)


CerambyX 17.jūnijs, 23:31

Drīzāk parastā žokļdēle vai kāda cita, katrā ziņā ne medicīnas dēle.


lauraporuka 17.jūnijs, 23:00

Paldies, Marek! :)


MJz 17.jūnijs, 21:41

No miglubildes neko nevar saprast, bet pēc mazās gauras neizskatās.


W 17.jūnijs, 18:58

Paldies, Marek! Nebija jau arī citas fotoierīces kā mobilais:)


nekovārnis 17.jūnijs, 18:56

Šis tā kā A.reyi, bet nav tāds pārāk pārliecinošs. Pašam bieži vien ar šiem ka vienam uzņem 10+ foto, atnāk mājās, bet nevienā bildē tās pazīmes saskatīt nevar. Galva saliekta uz nepareizo pusi, fokus jebkur, bet ne uz segspārniem, utt. :D Sezonas beigās šo novērojumu paskatīšos vēlreiz - varbūt būšu gudrāks palicis :)


Ziemelmeita 17.jūnijs, 18:21

Paldies,Marek! Es priecīga, divdesmitā suga šogad.


IevaM 17.jūnijs, 17:56

Vai šī nav jauna gaigala?


Igors 17.jūnijs, 17:14

Paldies!


dziedava 17.jūnijs, 17:04

Te jau izskatās dzeltenā, ne oranžā..


Izabella 17.jūnijs, 16:47

Paldies, Lilita!


BI 17.jūnijs, 16:33

Gredzenots pirmā gada putns 22.12.2020. Ganā (GHANA, CAPE COAST, ANOMABU), 05º 10´N 01º 07´W PALDIES vērotājiem un fotogrāfiem. Bija vērts.


nekovārnis 17.jūnijs, 15:35

Paldies, Uģi! :)


VijaS 17.jūnijs, 15:30

Uz šīs pašas kritalas pirms trīs gadiem arī bija oranžā aveņgļotsēne: https://dabasdati.lv/lv/observation/85bdcbb0978eb9a00705b89a409e34cb/


jam 17.jūnijs, 15:23

Atnesa vēl vienu :(, abus aiznesam uz tuvāko dīķi


Ilgonis 17.jūnijs, 15:00

Paldies, man jaunums.


dziedava 17.jūnijs, 14:29

Galiņi ļoti smaili, kā noasinātam zīmulim, tāpēc droši vien tā būs retāka varietāte - smailā aveņgļotsēne.


IlzeP 17.jūnijs, 14:10

Zinu. Kā jau rakstīju, ir pašlaik tāda problēma.


CerambyX 17.jūnijs, 12:02

Det. N.Savenkovs


Mežirbe777 17.jūnijs, 11:26

Lūgums sugu sarakstā ieviest sugu Candelariella vitellina.


Kiwi 17.jūnijs, 10:17

Ilze, vairākas reizes mēģināju dzēst 2.foto, bet neizdodas.


Kiwi 17.jūnijs, 10:14

Paldies par sugas noteikšanu, Edgar!


IlzeP 17.jūnijs, 09:22

Vajadzētu gan palaist dabā. Bet varētu būt sarežģīti saprast, no kurienes atnests...


IlzeP 17.jūnijs, 09:19

Jā, skatos, ka iespeja dzēst bildes vēl nav salabota.


IlzeP 17.jūnijs, 09:18

Paldies, Marek!


Rekmanis 16.jūnijs, 23:53

Dumbrcāļa mazulis. Vajadzētu aiznest atpakaļ uz ezeru. Var arī izaudzināt paši, bet izdzīvotība parasti ir ļoti zema.


Irbe 16.jūnijs, 23:18

Ūdensvistiņa nebūs, varbūt ormanītis...


Ziemelmeita 16.jūnijs, 23:12

Paldies,Margarita, vēl viens manas upmalas iemītnieks.


Mo 16.jūnijs, 23:06

Papildināju ar nedaudz plašāku kopskatu. Labāks nekas nav. Aug ceļmalā, D pusē tagad izcirtums, nav ēna.


Irbe 16.jūnijs, 23:04

Niedru stērste


Ansis 16.jūnijs, 22:39

Aizdomīgi izskatās bildēs redzamā paparde - vai tai nav kāda kopskata fotogrāfija ? Droši vien ērgļpaparde, bet ja nu tomēr ēnpaparde!


VijaS 16.jūnijs, 22:37

5.-6. bildes - 16. jūnijā.


ML 16.jūnijs, 22:27

Labi, dzēšu ārā.


VijaS 16.jūnijs, 22:26

5.-7. bildes - 16. jūnijā. Viens plazmodijs sakaltis melns, no otra izdevās atrast nedaudz uz sūnas apakšpuses.


VijaS 16.jūnijs, 22:13

4. bilde - 16. jūnijā.


Ziemelmeita 16.jūnijs, 22:02

Paldies,Marek!


Ilgonis 16.jūnijs, 21:51

Paldies, aizdomas bija


VijaS 16.jūnijs, 21:49

7.-8. bildes - 16. jūnijā.


marapss 16.jūnijs, 21:48

koksngauzis _ Lamia textor


nekovārnis 16.jūnijs, 21:35

Nez, varbūt kāds pigmenta trūkums. Diezgan regulāri gadās aberatīvi īpatņi - gan tādi gaiši, gan arī izrteikti tumši.


VijaS 16.jūnijs, 21:31

Paldies, Marek!


Ilgonis 16.jūnijs, 21:28

Paldies, kāpēc tik gaišs?


forelljjanka 16.jūnijs, 21:27

Tāda dīvaina ūdenskrātuve,sekla,zālēm aizaugusi,turpat krīklis ar 10 cāļiem,gaigalas cālis,otrpus ceļam,vienkārši mežā uz ciņa,krīkļa ligzda ,izcēlās M no kājapakšas,blakus sekls novadgrāvis,kurš nav savienots ar ūdenskrātuvi.


Ilgonis 16.jūnijs, 21:26

Paldies, lielajam laikam par agru.


nekovārnis 16.jūnijs, 21:17

Pārāk slaids priekš S.maculicornis :)


nekovārnis 16.jūnijs, 21:14

Lielais meža raibenis nebūs. Lielais atraitnīšu vai parastais perlamutra.


Ziemelmeita 16.jūnijs, 20:53

Paldies,Marek! Man izskatījā,ka ūdu posmiņu pamatnes gaišas, bet diezgan miglainas tās ūsas.


nekovārnis 16.jūnijs, 20:50

Pirmajā bildē nenosakāms Anastrangalia tēviņš.


Ziemelmeita 16.jūnijs, 20:49

Paldies.Marek!


ekologs 16.jūnijs, 20:48

Mh...Kaut kas uz Vimbas pusi.


jam 16.jūnijs, 19:58

neesmu pārliecināta ka noteicu pareizi. Atnesa kaķis.


Kiwi 16.jūnijs, 19:49

Paldies, Artur, par komentāru! Biju redzējusi tik maijvaboļu kāpurus, šādu stadiju nē. :)


Kiwi 16.jūnijs, 19:43

Paldies, Marek! Kaut kā otrais nepareizais foto pievienojies. :)


Kiwi 16.jūnijs, 19:41

Paldies, Artur un Marek par sugu noteikšanu!


dziedava 16.jūnijs, 19:00

Te pašā vidū tāds kristāls: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?r=0&id=30122


dziedava 16.jūnijs, 18:58

Te mikroskopijā redz tikai sporas, vajag pameklēt kristālus, kas kā lauskas izskatās. Ja kalcija kristāli balti, tad jā, parastākā suga. Ja dzeltenoranži, tad retāka - D.vernum.


BI 16.jūnijs, 18:53

Gredzenots 27,05,2018. mazulis, Babītes novads


marsancija 16.jūnijs, 18:34

Labi, nākošreiz pameklēšu cītīgāk.


ekologs 16.jūnijs, 18:06

Nu ko, laikam otrais :)


Irbe 16.jūnijs, 17:44

Brūnā čakste nebūs


mufunja 16.jūnijs, 17:36

Didymium tussilaginis?


W 16.jūnijs, 16:21

Paldies, Marek!


Army 16.jūnijs, 14:30

Mazā gaura Latvijā nekad nav ligzdojusi, šaubos vai tā ir bijusi mazā gaura


IlzeP 16.jūnijs, 14:08

Ceru, ka pareizi? Ļoti slikta bilde.


Ziemelmeita 16.jūnijs, 13:07

Paldies,Ansi, bez ziediem nepazinu.


ekologs 16.jūnijs, 10:53

Precīzākai noteikšanai šīm būtu labi arī vēderpusi nobildēt.


nekovārnis 16.jūnijs, 10:13

Tēviņš gan tāds aizdomīgs.


Ziemelmeita 16.jūnijs, 10:02

Paldies,Marek!


ekologs 16.jūnijs, 09:13

Jā, piekrītu :)


ekologs 16.jūnijs, 09:11

Tas vairodziņš ir tāds aizdomīgs, bet man kaut kā liekas ka "velk" uz M.sutor.


nekovārnis 16.jūnijs, 09:11

Par šo nav pagaidām pārliecības. Vairāk tā kā pēc Monochamus galloprovinciallis, kuram dažkārt ar vairodziņš pārdalīts uz pusēm ar smalku līniju. Monochamus sutor uz priekškrūšu vairoga malām gari atstāvoši matiņi, kuri uz gaišā fona vajadzētu būt redzami. Sezonas beigās apskatīs vēlreiz.


ekologs 16.jūnijs, 09:09

Manuprāt, Ziedmuša (Helophilus pendulus) :)


IlzeP 16.jūnijs, 09:02

Vai šeit nav nospiedusies cita suga?


ekologs 16.jūnijs, 08:59

Iespējams Lauka maijvaboles (Melolontha melolontha) kūniņa :)


ekologs 16.jūnijs, 08:54

Lielais egļu koksngrauzis (Monochamus sutor) :)


ekologs 16.jūnijs, 08:50

Iespējams kāda no Agonum sp. vai Pterostichus sp. :)


nekovārnis 16.jūnijs, 08:42

Otrajā foto melnais sprīžmetis


ekologs 16.jūnijs, 08:34

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


nekovārnis 16.jūnijs, 08:32

Anastrangalia sp. tēviņš. Iespējams A.reyi, sezonas beigās paskatīsies vēlreiz.


ekologs 16.jūnijs, 08:25

Kameņvabole (Trichius fasciatus) :)


ekologs 16.jūnijs, 08:24

Sprakšķis (Agrypnus murinus) :)


felsi 16.jūnijs, 06:49

Apkaltusi aveņgļotsēne.


angel 15.jūnijs, 23:10

Paldies, Amanda! Tā ir!


IevaM 15.jūnijs, 20:57

Varbūt ir bilde? Kā noteikta suga?


ausma156 15.jūnijs, 19:18

Sugu noteica Julita Kluša


dziedava 15.jūnijs, 16:18

Paldies, Ansi! Lasīju, ka sporogoni nobriest rudenī. Tas nozīmē, ka burkā jāaudzē būs līdz rudenim vai mājās nobriest ātrāk? Ja 7., 8. foto būtu nenobriedušas sporas (it kā izmērs varētu būt), tad man tās drīzāk atgādina Fossombronia foveolata - ar dobuļiem. Bet nu ievākta ir, burkā ieliku. Par audzēšanas prasmēm neesmu droša.


Ansis 15.jūnijs, 14:57

Pēdējie foto ir aļģe. Dzelrenās bumbiņas - anterīdiji. Ja ir paņemts paraudziņš, vajag paturēt stikla burkā, mitrumā, lai izaug sporogoni un var apskatīt sporas. Pēc vietas - uz kūdras, ticamāk šķiet Vondračeka fosombroja.


IlzeP 15.jūnijs, 07:16

Koksngrauzis (nenoteikts) ir sarakstā!


IlzeP 15.jūnijs, 07:14

Arī vēlāk, jau pievienotam novērojumam?


Bekuvecis 15.jūnijs, 06:41

Ir nopietnas aizdomas, ka Megacollybia platyphylla, bet. - apakšpuses foto ta' nav...


Bekuvecis 15.jūnijs, 06:14

Vai nu Laccaria laccata, vai arī Laccaria bicolor.


marsancija 15.jūnijs, 00:42

Un atkal šķiet, trāpīts desmitniekā :) Laba orientācija kukainīšos! Paldies!


marsancija 15.jūnijs, 00:37

Tiešām, tā izskatās! Noriskēšu, izlabošu :)


Sandra.Raudule 15.jūnijs, 00:35

Šķiet, ka mīkstblakts Atractotomus Mali


marsancija 15.jūnijs, 00:29

Jā, paldies, laikam būs īstais!


Sandra.Raudule 15.jūnijs, 00:29

Iespējams , ka šis ir Aegomorphus clavipes koksngrauzis.:)


Sandra.Raudule 15.jūnijs, 00:27

Iespējams, ka Zilais Ēku Koksngrauzis


marsancija 15.jūnijs, 00:25

Paldies, redzu, ka kāds no koksngraužiem, bet nevaru atrast sarakstā "koksngrauzis nenoteikts". Pagaidīšu, līdz gudrāki prāti precizēs :)


Sandra.Raudule 15.jūnijs, 00:22

Kāds no koksngraužiem.


marsancija 15.jūnijs, 00:13

Kaut kā neizdodas pievienot bildes vairākiem novērojumiem, ne tikai šim.


VijaS 14.jūnijs, 23:16

7.-10. bildes - 13. jūnijā.


dziedava 14.jūnijs, 22:55

Pēdējie foto dienu vēlāk


Ziemelmeita 14.jūnijs, 20:10

Paldies,Margarita!


Irbe 14.jūnijs, 20:01

Kāds no mežastrazdiem uztraucas, iespējams, sila strazds


Ziemelmeita 14.jūnijs, 19:57

Paldies,Margarita.


Irbe 14.jūnijs, 19:46

Ķīvīte


Paula.Kļaviņa 14.jūnijs, 17:16

Un dzēst bildes...


Paula.Kļaviņa 14.jūnijs, 16:59

Dabasdati kārtīgi neiet. Jau iepriekšējos novērojumos pievienotas vairākas vienādas bildes. Pirms dažām dienām vispār negāja, visu laiku lādējās.


IlzeP 14.jūnijs, 16:14

Nezinu, kāpēc. Ir dots uzdevums programmētājam šo salabot.


mufunja 14.jūnijs, 15:49

Paldies Julita par labojumu. Es pat nepamanīju.


Mari 14.jūnijs, 15:01

Kādēļ vairs nevar izdzēst lieko dubultfoto?


kristyk 14.jūnijs, 10:43

Es ļoti atvainojos, Edgar, steigā nepareizi pierakstīju uzvārdu.


kristyk 14.jūnijs, 10:42

Sorry. Artūrs Stalažs un Edgars Dreijers....


kristyk 14.jūnijs, 10:40

par Krynickillus Melanocaphalus- Wiki uzrādās , ka latvijā tadi ir kopš 1997, kā atsauce izmantota Edgara Stalaža grāmata par gliemjiem Latvijā, lielakajās kapsētās. atverot lapu - ir konstatēta šī suga tieši Lielajos kapos.


kristyk 14.jūnijs, 10:36

Nupat paskatījos, kā šo izlaboja Bioblitz PlutoF aplikācijā - tur uzrādās Krynickillus Melanocaphalus ...


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts