Šogad, 2024. gadā, gļotsēnēm un gļotsēņu vērotājiem laika apstākļi patīk, sezona sākusies agri, daudz novērojumu arī ar gļotsēnēm, kas saglabājušās no pagājušā gada. Īstā sezona (rudens) vēl tālu, bet ziņojumu skaits šogad, vēl nedaudz pirms aprīļa beigām, jau pārsniedz 1000 novērojumus, kas jau tagad vairāk nekā divreiz pārsniedz iepriekšējo gadu janvāra līdz aprīļa novērojumu skaita rekordu (430 novērojumi 2020. gadā, kad bija zaļā ziema bez sniega, toties bija čakli "dabas skaitītāji", kas bija arī gļotsēņu ziņotāji).

Jau tagad uzstādīts arī gada pirmās trešdaļas ziņotāju skaita rekords – 45 gļotsēņu ziņotāji – un ziņoto taksonu skaita rekords – 71 taksons (iepriekšējie rekordi attiecīgi 2020. gadā – 41 ziņotājs un 2023. gadā – 49 taksoni). Šajā gadā jau gan atrastas, gan noteiktas arī trīs jaunas sugas. Nu vareni!

Tīklotā vilkomlangeja Willkomlangea reticulata – jauna ģints Latvijā.
Foto un atradēja 2024. gada 1. aprīlī – Marina Šlapakova-Pjankova.

10., 11. aprīlī notikusi arī Latvijā pirmā pēcsniedzīšu ekspedīcija, vairāku cilvēku sastāvā meklējot un mācoties meklēt gļotsēnes, kas uzaug tikai pēc ilgstošas (vairāku mēnešu) sniega segas nokušanas. Ar savu pieredzi iepazīstināja Marina Šlapakova-Pjankova.

Pēcsniedzīšu meklējumos, no kreisās, Vija Sīmansone, Sandis Laime, Marina Šlapakova-Pjankova.
Foto: Julita Kluša

Jāteic – pēdējais laiks atskaitīties par 2023. gadā paveikto un ieskicēt nākotnes plānus.

Dabasdati.lv 2023. gadā tika ziņoti 4180 gļotsēņu novērojumi, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā jau minētajā 2020. gadā (4266), kā rezultātā tas bija otrais novērojumiem bagātākais gads. Ņemot vērā šīgada pavasara uzrāvienu, jāsāk domāt, vai 2024. gads neiet uz jaunu rekordu.

2023. gadā Latvijā noteikti 44 jauni gļotsēņu taksoni – 37 jaunas sugas un 7 varietātes; ~puse no jaunajām sugām jeb 18 – jaunas sugas Baltijā (1. tabula)! Jauniem gļotsēņu atklājumiem bagātākais gads! Līdz šim atklājumiem bagātākajā – 2021. gadā bija par 10 taksoniem mazāk – 34 jauni taksoni (32 sugas un 2 varietātes), no tiem 15 jaunas sugas Baltijā.

1. tabula. 2023. gada rezultātu salīdzinājums ar citiem gadiem

Tā kā publikācijai tika gatavots Latvijas gļotsēņu sugu saraksts, tad notika arī intensīva mikroskopēšana un jaunu sugu noteikšana, kas rezultējās ar vēl vienu rekordu – lielākais noteiktais gļotsēņu taksonu skaits viena gada laikā – 190, kas ir 75% no visiem Latvijā atklātājiem taksoniem un 81% no visiem taksoniem, kas ziņoti Dabasdati.lv visu gadu laikā līdz 2023. gada beigām.

Tārpveida garenmizaine Gulielmina vermicularis, pirmā 2023. gadā atrastā jaunā suga Latvijā, Laima Birziņa to atrada jau 31. janvārī! Foto: Laima Birziņa

Lai arī kopējais gļotsēņu ziņotāju skaits 2023. gadā nebija būtiski pieaudzis (ko varētu skaidrot ar to, ka sugu noteikšana ir sarežģīta un bieži prasa mikroskopēšanu, kamdēļ daži, kas ir ziņojuši, ar laiku atmet ar roku), būtiski pieaugusi ziņotāju aktivitāte – nu jau 7 ziņotāji, kas gada laikā katrs ieziņojis vairāk nekā 300 gļotsēņu atradumus (2. tabula)!

2. tabula. Aktīvāko ziņotāju skaits pa gadiem

Jāatzīmē, ka, lai arī sugu noteikšana mēdz būt sarežģīta, tomēr vismaz līdz ģintij tiek noteikti ap 90% visu ziņojumu, kas nav maz! Līdz sugai tiek noteikti ap 80% ziņojumu, lai arī ne uzreiz, jo gan pēc foto, gan, it īpaši, pēc paraudziņiem, noteikšana prasa laiku. Tādējādi no 2023. gada ziņojumiem šobrīd līdz sugai noteikti nedaudz virs 70%, bet daudzi paraudziņi noteikšanu vēl gaida.

Dāmsa pumpurīte Physarum daamsii, jauna suga Baltijā; atradēja un foto: Iveta Bukša.
Suga atrasta 2023. gada oktobrī, noteikta 2024. gada februārī.

2023. gadā vismaz 50 ziņojumi bijuši 10 aktīvistiem (3. tabula). Pirmajās četrās vietās – gļotsēņu aktīvistu pēdējo gadu kodols, pamainoties tikai secībai (bez manis arī Vija, Inguna un Sandis). Bet divas aktīvistes, kas 2023. gadā pēc ziņojumu skaita ir 8. un 5. vietā, sākušas ziņot tikai 2023. gadā, attiecīgi, Iveta Bukša un Marina Šlapakova-Pjankova. Lielisks sākums! Abas atklājušas arī jaunas sugas Latvijā, turklāt Marinai piecas no tām ir arī jaunas sugas Baltijā!

3. tabula. Čaklākie gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos 2023. gadā

Savukārt Astra Kalve un Guna Taube ir kļuvušas ievērojami aktīvākas un gļotsēņu ziņojumu ir vairāk nekā iepriekš.

Zeltkodola krāterīte Craterium aureonucleatum, jauna suga Baltijā; atklāja un foto pa kreisi: Astra Kalve. Foto sporu stadijā: Julita Kluša.

Vismaz 10 novērojumus ziņojuši 27 Dabasdatu lietotāji.

2023. gada beigās žurnālā "Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis" tika publicēts Latvijas gļotsēņu taksonu saraksts – "Complete checklist of myxomycetes in Latvia", kas ir zintānisks raksts 25 lpp. garumā angļu valodā. Rakstā publicēts 251 taksons (230 sugas, 20 varietātes un 1 sīksuga), no kuriem 141 taksons ir jauns Latvijai (salīdzinot ar G. Adamonītes 2020. gada publikāciju, kas bija veidota pēc literatūras datiem līdz 2006. gadam), 47 sugas – jaunas Baltijai.

Vāki žurnālam, kurā publicēts Latvijas gļotsēņu saraksts.
Uz žurnāla vāka – Gada gļotsēne 2024 – trauslā lāsenīte Leocarpus fragilis.

Pirmoreiz Latvijas sarakstā parādās pēcsniedzītes jeb nivicolous sugas, kā arī pirmoreiz oficiāli publicēti arī latviskie nosaukumi visiem gļotsēņu takoniem. Gļotsēņu latviskošanu veica jau minētais aktīvistu kodols – Sandis Laime, Vija Sīmansone, Inguna Riževa un Julita Kluša.

Tīklotā lampīte Lamproderma arcyrioides, viena no pēcsniedzītēm. Foto un atradēja: Marina Šlapakova-Pjankova

Līdz ar taksonu nosaukumiem publicēta arī sīkāka informācija – par atklājējiem, gadiem, vietām, biotopiem un substrātiem (pēdējie trīs – jaunajām sugām, kas atklātas pēc 2006. gada). Raksts bez maksas lejuplādējams šeit. Ja ir interese tikt pie žurnāla drukātās versijas, dodiet ziņu man personīgi vai šī raksta komentāros. Līdz ar publicēto sarakstu Latvija pēc publicētās literatūras datiem gļotsēņu sugu skaita ziņā veikusi strauju lēcienu uz augšu, no pēdējās vietas Baltijā paceļoties uz pirmo, kā arī apsteidzot vairākas citas Eiropas valstis.

Latvija pirms (2020) un pēc (2023) publicētā gļotsēņu saraksta salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm pēc gļotsēņu sugu skaita atbilstoši publicētās literatūras datiem, kas izmantoti apkopojumā Gøtzsche, H. F. 2016-2024: World Reports of Myxomycetes (http://www.myx.dk/wrom/); skatīts 13.03.2024.

Gļotsēņu saraksta latviskā versija publicēta dziedava.lv.

Olīvsporu gļotpūpēdis Licaethalium olivaceum, jauna suga Latvijā; Sandis Laime to atrada jau 2019. gadā, bet tikai 2023. gadā viņam to izdevās noteikt, mikroskopējot ievākto paraugu. Foto: Sandis Laime

Uzskaitīt šajā rakstā visus atklājumus un atklājējus būtu ļoti gari, to varat lasīt minētajā publikācijā, tāpēc te minēti tikai daži interesantākie atradumi. 2023. gadā kopumā 13 atradējiem noteiktas jaunas sugas Latvijā (4. tabula), pēc atklājumu skaita otrajā vietā pēc manis izvirzoties iesācējai Marinai ar 9 jaunām sugām Latvijā!

4. tabula. Gļotsēņu atradēji, kuru atradumi noteikti par jaunām sugām 2023. gadā

Plakanā sveķenīte Dianema depressum, jauna suga Baltijā, atrasta un noteikta 2023. gadā; jaunāka oranža un nobriedušāka – violetīga; atrada Vija Sīmansone, foto: Julita Kluša.

Plakanās aveņgļotsēnes Tubifera applanata izplatības karte pēc publicētās literatūras datiem (http://www.myx.dk/wrom); Latvijā atrada un nofotografēja Inguna Riževa 2022. gadā, noteikta 2023. gadā ar D. Ļeontjeva palīdzību; līdz 2024. gada aprīlim suga noteikta tikai 5 valstīs – Latvijā, Ukrainā, ASV, Krievijā un Ķīnā.

Plašāku pārskatu par galvenajiem ar gļotsēnēm saistītiem notikumiem 2023. gadā (Gada gļotsēne, izstāde, kalendārs, kongress, paraugu kolekcija, pasaules mērogā retākie mūsu atradumi u.c.) var noklausīties Dabasdatu kopsapulces ierakstā. Šīs uzstāšanās prezentācija "Gļotsēnes 2023. gadā (notikumi, sasniegumi) un nākotnes ieceres" pieejama šeit.

Šogad, 2024. gadā, galvenais akcents ir labāk apzināt jau zināmās sugas, kas varētu ļoti noderēt, domājot par topošo gļotsēņu grāmatu. Ziņojot gļotsēnes, arī parastas sugas, vēlams, ja zināms, norādīt, uz kā aug – uz kāda koka kritalas, sausokņa vai dzīva koka, vietā ar vai bez mizas. Ja aug uz sūnām vai citiem augiem – ja iespējams, norādīt sugu. Aprakstīt biotopu, kādā aug – kādu koku mežā, vai tas sauss vai slapjš. Ja nav mežs, tad kāda vieta tā ir – purvs, pagalms, ceļmala, dārzs v.tml.

Vēl aicinājums rūpīgāk paskatīties ne vien tradicionāli mežos uz kritalām, bet arī uz kādiem neparastākiem substrātiem, kur gļotsēnes atrast varētu retāk, toties paši atradumi varētu būt retas vai pat jaunas sugas Latvijai un, ja paveicas, arī zinātnei.

Olīšu aplocīte Claustria didermoides uz salmiem, viens no diviem sugas atradumiem Latvijā.
Foto un atradēja: Valda Ērmane

Tālāk iedvesmai uzskaitīti substrāti, par kuriem zināms, ka uz tiem mēdz augt gļotsēnes. Konkrētos piemēros minēti atradumi uz kādiem neparastākiem substrātiem (sugas, kuras Latvijā vēl nav atrastas) un atrašanas laiki Norvēģijā. Jāņem vērā, ka Latvijā klimatiskie apstākļi atšķiras un jebkurā gadījumā atrašanas laiks nav akmenī cirsts. Reizēm gļotsēnes saglabājas un ir atrodamas visu gadu.

Substrāti:

• Sūnas uz dzīviem kokiem: 

- uz sporgainēm Ulota sp. – Listerella paradoxa (atrasta aprīlī),

- uz sprogainēm, pūkcepurenēm – Physarum bryocorticola (oktobris-aprīlis),

- uz pārzobēm Zygodon sp. – Licea synsporos (oktobris-februāris).

• Sūnas, ķērpji uz kaļķakmens: 

- uz ķērpjveida leptogijas Scytinium lichenoides un sprogainās slaidlapes Homalothecium sericeum (u.c. sūnām) – Diderma sessile (augusts);

• Dzīvu un kalstošu koku, krūmu, sīkkrūmu miza, kalstoši zari: 

- uz kadiķa – Licea sambucina (augusts-marts),

- uz aveņu stublājiem – Licea clarkii (februāris-marts),

- uz plūmes, pīlādža, arī apses – Trabrooksia applanata (oktobris-aprīlis),

- uz upenes zara – Physarum corticola (novembris),

- uz mežvīteņiem Clematis sp.

• Augi: 

- uz plašā doņa Juncus effusus purvainā vietā – Paradiacheopsis fimbriata var. penicillata (maijs),

- uz bastarda tūsklapēm Petasites hybridus, lapu apakšpusē – Didymium tussilaginis, D. vernum (jūnijs-jūlijs),

- uz veciem vīgriežu Filipendula ulmaria kātiem – Hemitrichia pardina (aprīlis),

- uz hiacinšu sīpoliem un apkārtnes augsnē – Didymium annulisporum (oktobris, decembris).

• Citi neparastāki substrāti – uz nobirušām spurdzēm, nobirām blakus degumiem, uz ķērpjiem kāpās, uz dzīvnieku mēsliem, kompostā, uz sēnēm, puķpodos un dārzos.

Vēl nenoteikta gļotsēne uz dālijas guma. Foto un atradēja: Ieva Rožlapa

Foto un pasaules izplatības karte gailenes olītei Diderma rufostriatum, ko atrada (un nofotografēja) Marina Šlapakova-Pjankova. Kartē atradnes pēc literatūras datiem (http://www.myx.dk/wrom/).
Latvija – viena no 4 valstīm.

Septembra otrajā pusē (orientējoši 24.-26. septembrī) projekta "Life for Species" ietvaros paredzētas divu dienu sēņu un gļotsēņu mācības (telpās un dabā), kur plānots, ka es stāstīšu un rādīšu par gļotsēnēm. Ja ir kādi interesenti, tad dodiet ziņu personīgi vai te komentāros. Kad būs iespējams pieteikties, aizsūtīšu pieteikšanās informāciju, jo dalībnieku skaits būs ierobežots un publiska pieteikšanās izsludināta netiks.

Ne sporas šogad!

Julita Kluša, https://glotsenes.dziedava.lv