Aktīvie lietotāji: 279 Šodien ievadītie novērojumi: 38 Kopējais novērojumu skaits: 2225222
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes 2024. gadā, gļotsēņu atslēga un dažāda statistika
Pievienots 2025-05-24 18:46:20

Nolijis kārtīgs lietus, kritalas izmērcētas, varam gaidīt, ka līdz ar saulaināku laiku vairāk sāks augt arī gļotsēnes, tāpēc ir laiks atskatīties uz pagājušo.

Lai arī šķita, ka iepriekšējo gadu aktivitātes nepārspēt, 2024. gads noslēdzās ar jaunu rekordu – pirmoreiz viena gada laikā Dabasdatos ziņots vairāk nekā 5000 gļotsēņu novērojumu!

Pirmās gļotsēnes tika ziņotas jau 2024. gada 1. janvārī (ziņoja Marina Šlapakova-Pjankova un Vija Sīmansone) un gada pēdējās – 31. decembrī (ziņoja Evita Veinberga un Julita Kluša).


Divas 2024. gada 31. decembrī atrastās gļotsēņu sugas 2025. gadā tika noteiktas kā jaunas sugas Latvijā – Jūlijas dzelksnīte Badhamia juliae (zināma tikai Vācijā, Norvēģijā un Spānijā; attēlā pa kreisi) un aplīšu pumpurīte Physarum orbis (zināma tikai divās valstīs – Vācijā un Francijā). Abas atrastas uz dzīviem kokiem Rīgā, netālu no mājām; pirmā – uz bērza, otrā uz kļavas. Foto: Julita Kluša

Pavisam 2024. gadā tika atrastas un ieziņotas 5022 gļotsēnes, bet kopā ar 2024. gadā ieziņotiem senākiem novērojumiem – 5066 atradumi, senākie no kuriem ir no 2020. un 2021. gada.


Gļotsēņu ziņojumu skaits Dabasdatos pa gadiem

Arī 2025. gads sācies labi – līdz 16. maijam Dabasdatos ziņoti jau vairāk nekā 900 novērojumi un kopējais gļotsēņu ziņojumu skaits pārsniedz 24 100 novērojumus, lielais novērojumu skaits ļoti palīdz apzināt sugu sastopamību un izplatību visā Latvijā. Paldies par to!

Īpašs paldies visiem ziņotājiem, kas papildus gļotsēnes ziņojumam līdz ar foto pievieno arī substrāta un biotopa aprakstu un/vai pievieno attīstības vērojumus – tas ir ļoti palīdzējis gļotsēņu sugu labākai izpratnei un, iedvesmojoties no daudzajiem vērtīgajiem datiem, izveidot arī testa versiju online gļotsēņu atslēgai. Ar tās palīdzību, atzīmējot tikai tos datus, kas konkrētajā gadījumā ir droši noskaidrojami, iespējams uzzināt hipotēzes redzētajai gļotsēnes sugai/ģintij/dzimtai.

Pagaidām atslēgā ietverta informācija par nedaudz vairāk nekā 100 sugām (galvenokārt tās, par kurām ir vairāk datu), bet līdz ar jauniem datiem varētu tikt pievienotas arī jaunas sugas.


Divi no anketas jautājumiem, kuri iekļauti gļotsēņu atslēgā tikai pateicoties Dabasdatu lietotāju atsaucībai, publicējot par atradni papildu datus.

Ja līdz 2024. gadam tikai Ingunai Riževai bija izdevies pārsniegt 850 novērojumu skaitu gadā, tad 2024. gadā visi trīs čaklākie ziņotāji to ir pārsnieguši! Marina Šlapakova-Pjankova savu iepriekšējo sasniegumu (367 novērojumi gadā) vairāk nekā divkāršoja (862), lai sīvi cīnītos ar Viju Sīmansoni par 2.-3. vietu; arī es personīgi savu iepriekšējo rekordu (845 novērojumi) vairāk nekā divkāršoju (1702 novērojumi). No pārējiem vislielākais lēciens ir Evitai Veinbergai (no 15 novērojumiem 2023. gadā līdz 166 novērojumiem 2024. gadā).


Čaklākie ziņotāji 2024. gadā.

Ja novērojumu skaits ir audzis, tad to diemžēl nevar teikt par ziņotāju skaitu, kas vairākus gadus turas apmēram vienādi (~100 ziņotāji gadā), bet jauni ziņotāji klāt nāk arvien mazāk. Vai nu gļotsēņu ziņošana Dabasdatos jauniem lietotājiem nešķiet lietderīga, vai arī pārāk sarežģīta portāla tehnisko īpatnību dēļ.


Jauni gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos pa gadiem.

2024. gadā noteikti 29 Latvijā jauni gļotsēņu taksoni (25 sugas, 4 varietātes). Tostarp 18 jaunas sugas Baltijā!


2024. gadā noteiktās Baltijā jaunās sugas (trīs no tām atrastas jau 2023. gadā) un to atradēji.

No Baltijā jaunajām sugām divas ir pēcsniedzītes, ko pavasarī atrada Marina Šlapakova-Pjankova; retākā no tām – glītā lampīte Lamproderma pulchellum – reģistrēta tikai 10 valstīs. Šoziem pastāvīgas vairāku mēnešu sniega segas nebija, līdz ar to pēcsniedzīšu atradumi izpaliek.

Pēc izsludinātā aicinājuma meklēt gļotsēnes uz bastarda tūsklapēm tūsklapju cukurīti atrada Ausma Piroga un Marina Šlapakova-Pjankova. Pēc literatūrā publicētiem datiem (apkopoti myx.dk) šī suga reģistrēta tikai 7 valstīs, bet varētu būt biežāk sastopama, nekā meklēta. Arī šogad vēl var pagūt apskatīt tūsklapes, vai tām lapu apakšpusē nav raksturīgie gļotsēņu sakopojumi (2024. gada atradumi ir jūnija sākumā).


Tūsklapju cukurīte Didymium tussilaginis – jauna suga Baltijā. Foto: Ausma Piroga

Ivetai Bukšai 2024. gadā noteiktas divas interesantas un Baltijā jaunas gļotsēņu sugas – ganībās uz zāles augoša Dāmsa pumpurīte Physarum daamsii (atrasta 2023. gada oktobrī), kas reģistrēta tikai 13 valstīs, un uz kūtsmēslu kaudzes augošs pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea, kas no līdzīgām sugām viegli atšķirams pēc sporām ar tīklotu rakstu.


Pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea un kūtsmēslu kaudze, uz kuras tas atrasts. Foto: Iveta Bukša, Julita Kluša (sporu foto).

Savukārt Valdai Ērmanei jaunu sugu Baltijā – zāļu dzelksnīti – izdevies atrast uz pelašķa.


Zāļu dzelksnīte Badhamia foliicola. Foto: Valda Ērmane

Bet neparasta substrāta ziņā visus pārspēja Renāte Kaupuža, atrodot jaunu sugu Baltijā – kārpsporu cukurīti – uz mitrumā un ēnā pamesta zābaka zoles un šņorēm.


Kārpsporu cukurīte Didymium verrucisporum. Foto: Renāte Kaupuža

Saprotams, ka gļotsēnēm ne visi novērojumi tiek noteikti uzreiz un vispār, jo tam bez arvien jaunām zināšanām vēl nereti nepieciešama paraugu ievākšana un mikroskopēšana (kam, savukārt, nepieciešamas ne tikai zināšanas un iespējas, bet arī laiks), tāpēc sugas var tikt noteiktas arī tikai pēc gada vai vairākiem gadiem.

Un tomēr no 2024. gada gļotsēņu ziņojumiem gandrīz 3/4 jau ir noteiktas līdz sugai, kas, manuprāt, ir daudz. Visvairāk līdz sugai nenoteikto ir pilienīšu dzimtas gļotsēnes (1/3 no visām nenoteiktajām), kā arī vālenītes (šokolādes gļotsēnes) Stemonitis sp., sprodzītes Arcyria sp. un lākturītes Cribraria sp. (katrā no šīm ģintīm 6-12% novērojumu no visiem nenoteiktajiem), jo lielai daļai šo sugu noteikšanai nepieciešama mikroskopēšana. Pumpurītes Physarum sp. un dzelksnītes Badhamia sp. arī parasti jāmikroskopē, bet šādu atradumu parasti ir gan mazāk, gan par to paraugiem vairāk rūpējas, lai tie tiktu līdz mikroskopēšanai, jo sugas varētu būt retākas. Tādējādi nenoteiktas sugas pa abām ģintīm kopā veido mazāk nekā 5% no visiem nenoteiktajiem novērojumiem 2024. gadā.


Gļotsēņu taksonu skaits Latvijā, kas reģistrēts līdz attiecīgajam gadam, salīdzinājumā ar Dabasdatos noteikto taksonu skaitu viena attiecīgā gada laikā.

Skatot grafiku par katrā gadā vispār zināmo un noteikto taksonu skaitu salīdzinājumu, mani pārsteidza, ka tikai vienā 2024. gadā no ziņotajiem novērojumiem noteikts gandrīz tikpat taksonu (206), cik tikai pirms diviem gadiem vispār Latvijā bija atklāts (208). Tātad strauji augušas gan zināšanas par dažādiem taksoniem, gan prasmes to visu arī dabā atrast.

Analizējot statistiku par konkrētiem ziņotajiem taksoniem – cik novērojumu un cik ziņotāju tiem 2024. gadā un pa visiem gadiem kopā –, var ievērot vairākas agrāk ne tik bieži ziņotas sugas, kuras 2024. gadā vairāk cilvēku iemācījušies atrast, kā piemēram, režģa gļotsēni Hemitrichia serpula, mālkrāsas lākturīti Cribraria argillacea, violeto šūnaini Siphoptychium violaceum, rūsgano lākturīti Cribraria rufa un parasto lindblādiju Lindbladia tubulina. Un par to liels prieks!

Iedvesmojoties no Anša Opmaņa sastādītajām sūnu izplatības kartēm, kas mani motivējušas vairāk papētīt sūnas retāk apsekotās vietās, šogad pirmo reizi Dabasdatu vēsturē izveidotas arī gļotsēņu izplatības kartes ar novērojumu un taksonu skaitu pa 10x10 km kvadrātiem. Ceru, ka tas šī raksta lasītājus rosinās paskatīties un iedvesmoties gļotsēnes papētīt arī kādā līdz šim tukšākā kvadrātā.


Gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos pa 10x10 km kvadrātiem (2009.-2024.). Lielāka izmēra karte ar konkrētu novērojumu skaitu kvadrātos pieejama šeit.


Gļotsēņu taksonu skaits pa 10x10 km kvadrātiem (2009.-2024.). Lielāka izmēra karte ar konkrētu taksonu skaitu kvadrātos pieejama šeit. Drusku mazāka izmēra fails, bet ar pagastu robežām.

Laikam nav liels brīnums, ka gan novērojumu, gan taksonu skaita kartes līdzīgas jeb skaidra korelācija – jo vairāk novērojumu, jo vairāk taksonu.

Tālāk vairāk statistikas par pašiem ziņotājiem, daļēji iedvesmojoties no Mareka Ieviņa publicētās statistikas par koksngraužu novērojumiem Latvijā.


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu Dabasdatos (2009-2024)


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu viena gada laikā (iekavās attiecīgais ražīgākais gads).


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko taksonu skaitu Dabasdatos (2009-2024)


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko taksonu skaitu viena gada laikā (iekavās attiecīgais produktīvākais gads).

Par statistikas apkopošanu un kartēm jāpateicas manam dēlam Dzintaram Klušam, bet vienu manu lūgumu viņš sākotnēji pārprata – "gada laikā" izlasīja kā "gadalaikā", un tā rezultātā tapa vēl nebijusi statistika par gļotsēņu ziņotāju novērojumu un taksonu skaitu vienā gadalaikā. Visvairāk taksonu visiem 16 čaklākajiem ziņotājiem bija rudenī, lai gan gadalaiks ar lielāko novērojumu skaitu atkarībā no ziņotāja variēja. No 73 ziņotājiem, kam vienā gadalaikā (visus gadus kopā skaitot) ir vismaz 10 novērojumi, visvairāk novērojumu tieši rudenī bija apmēram pusei – 36 ziņotājiem, vasarā nedaudz mazākam skaitam – 32 ziņotājiem. Bija arī tādi, kas gļotsēnēm visvairāk pievērsušies pavasarī (Andris Klepers, Miks Rieksts Hofmanis un Mareks Ieviņš) vai pat ziemā (Arta Joma).

Tālāk statistika ar čaklāko ziņotāju novērojumu un ziņoto taksonu skaitu atkarībā no gadalaika.


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu ziemā un pavasarī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko noteikto taksonu skaitu ziemā un pavasarī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu vasarā un rudenī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko noteikto taksonu skaitu vasarā un rudenī

Noslēgumā īss 2024. gada gļotsēņu notikumu pārskats:

* Gada gļotsēne tiek izvirzīta jau 3. reizi; šoreiz izvēle veikta FB grupas "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem" balsojumā; visvairāk balsis saņem režģa gļotsēne Hemitrichia serpula.

* Latvijā pirmā pēcsniedzīšu ekspedīcija (10.-11. aprīlī Latgalē).

* Pirmoreiz Slīteres ceļotāju dienās gļotsēņu lekcija un pārgājiens dabā (7. septembrī).

* Gļotsēņu mācības LIFE FOR SPECIES seminārā dabas izziņas speciālistiem (25., 26. septembrī Kuldīgas apkārtnē).

* Latvijā pirmais koka ēkas gļotsēņu pētījums gada garumā (novērotas 14 sugas), kam sekoja raksts par gļotsēņu pētījumiem Latvijā kopumā. Pilnās versijas abiem rakstiem lasāmas Dziedavā: "Gļotsēņu pētījums uz šķūnīša" un "Gļotsēņu pētījumi Latvijā"

* Prezentācija Dabasdatu sanāksmē par gļotsēņu sastopamību uz dažādiem substrātiem, ne tikai uz kritalām.

Latvijas aktuālais gļotsēņu taksonu saraksts

Katram taksonam papildus minēts tā ziņotāju skaits, kā arī novērojumu skaits Dabasdatos kopumā, 1x1 km un 10x10km kvadrātos. No esošajiem datiem izvērtēta to sastopamība.

Lielāks ziņotāju skaits kādai sugai ne vienmēr nozīmē biežāk sastopamu sugu, reizēm tas tikai liecina, ka suga vieglāk ievērojama. Īpaši uzskatāmi tas ir milzu brefeldijai Brefeldia maxima, kas lielo izmēru dēļ ir vieglāk pamanāma. Pēc ziņotāju skaita tā ir 26. vietā, bet pēc sastopamības pa 10x10 km kvadrātiem – 52. vietā.

Vairāk 10x10km kvadrātu nozīmē, ka vairāk aptverta visa Latvijas teritorija (un suga gana viegli ievērojama), savukārt vairāk 1x1 km kvadrātu nozīmē, ka suga ir biežāk sastopama (un arī ievērojama).

Visbiežāk novērotā suga pēc novērojumu, kvadrātu un ziņotāju skaita ir koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum aggr. (kas patiesībā ir sugu grupa, kas šobrīd tiek dalīta sīkāk), bet pārējo sugu secība atkarībā no statistikas veida mainās. Augstāk (ar lielāku ziņojumu un kvadrātu skaitu) sanāk ne tikai tās sugas, kas sastopamas biežāk, bet arī tās, kam pievērsta lielāka uzmanība.

Suga ir būtiski augstākā vietā pēc 1x1 km kvadrātu skaita (salīdzinot ar vietu 10x10 km kvadrātu sarakstā), ja tā sastopama tikai specifiskās vietās Latvijā, īpašos biotopos. Bet tur, kur ir, tur ir salīdzinoši bieži sastopama un ievērojama. Tādas, piemēram, ir dabisku mežu biotopu ar lielām trupošām kritalām sugas purpura lākturīte Cribraria purpurea, violetā šūnaine Siphoptychium violaceum, garkājas lampīte Lamproderma columbinum, tāda ir arī Gada gļotsēne 2025 – režģa gļotsēne Hemitrichia serpula, kas raksturīga slapjākiem biotopiem ar lapkoku kritalām. Bet pēc minētā kritērija visvairāk izceļas nesen Rīgā atklātā dažādkrāsu dzelksnīte Badhamia versicolor, kas šobrīd atrasta tikai Rīgā. Pagaidām atklāts jautājums, vai tā ir sastopama apdzīvotās vietās arī ārpus Rīgas.

Savukārt pretēji (suga būtiski augstākā vietā ir pēc 10x10 km kvadrātu skaita) ir tām sugām, kas ir varbūt izplatītas pa visu Latviju, bet aug vietās, ko gļotsēņotāji retāk apseko. Piemēram, tāda ir pārslainā cukurīte Didymium spongiosum, kas biežāk apaug dzīvus augus un mēdz augt arī pļavās.

Augstāk aprakstītie faktori arī tika ņemti vērā, izvērtējot, kādu sastopamības biežumu Latvijā attiecīgajam taksonam noteikt. Sastopamības biežums "0" noteikts tām sugām, kas Latvijā ir reģistrētas pēc senākiem literatūras datiem, bet Dabasdatos nav droši noteiktu ziņojumu. Tas nenozīmē, ka šīs sugas ir izzudušas, iespējams, mēs neesam vēl iemācījušies tās atrast vai noteikt.

Droši noteiktie Dabasdatos ziņotie gļotsēņu taksoni līdz ar foto un aprakstiem atrodami arī mājaslapā glotsenes.dziedava.lv, kur nesen ieviests arī sadalījums pa dzimtām.

Julita Kluša

2025-05-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Arion vulgaris - 2025-08-23 finesse
Platismatia glauca - 2025-08-20 Ziemelmeita
Atrichum undulatum - 2025-08-20 Ziemelmeita
Mycena sp. - 2025-08-20 Ziemelmeita
Polyporus squamosus - 2025-08-20 Ziemelmeita
Scleroderma citrinum - 2025-08-20 Ziemelmeita
Fuligo leviderma - 2025-08-20 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ Ievucis
Pēdējie komentāri novērojumiem
W 23.augusts, 06:19

Paldies, Vija! Tas gan jauks pārsteigums:)


zemnieks 22.augusts, 23:22

Vismaz pāris minūtes nekustējās.


Ziemelmeita 22.augusts, 22:22

Paldies,Uģi,par labojumiem!


CerambyX 22.augusts, 22:03

Varbūt parastais zilenītis


Mari 22.augusts, 21:25

Tur ir jauktu koku mežs (egles+lapukoki), bet konkrētajā placītī pārsvarā lapu koki - liepas, baltalkšņi, bērzi. Vieta mitra, bet ne staignājs, blakus meža ūdens grāvis. Kritala, no kuras bija nemts parauga gabaliņš, gan bija krietni mitra.


ekologs 22.augusts, 21:23

Iespējams Poecilochirus carabi.


VijaS 22.augusts, 18:36

Lindblādija?


dziedava 22.augusts, 13:25

Kas tā varētu būt par organismu grupu? Sīki gaiši kriksīši uz sūnām, un ar tik skaisti oranžām iekšām ar granulām


dziedava 22.augusts, 10:08

Oi, paskatīju, ka man tekstā kļūda - P.nitens ir ar tumšāku kārpu grupām sporas. Zinātnieki vispār strīdas, vai tāda suga ir atzīstama par atsevišķu sugu, vai tie ir sinonīmi, tāpēc arī P.nitens ir maz atradņu pasaulē. Baltijā, protams, nav. Bet Polijā, piemēram, ir. Tāpēc būtu labi, ja kkas no parauga saglabātos. Jebkurā gadījumā tas būtu retums. Es vispār sporām pievēršu lielu uzmanību un šaubos, ka ar tādām atšķirībām varētu būt viena suga. Vēl jautājums, vai vieta bija mitra? Manējais līdzīgais atradums bija staignā ieplakā.


ekologs 22.augusts, 09:20

Gliemežu skrejvabole (Cychrus caraboides).


ekologs 22.augusts, 09:19

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


Mari 22.augusts, 09:00

Paldies, Julita, par pamatīgo izpētes darbu! :) Domāju, varbūt man tomēr mēģināt mikroskopēt tās sīksīkās otra augļķermeņa atlūzas, vismaz sporu izmērs būs skaidrāks un mēģināšu uzmanīgi papētīt kapilīciju.


VijaS 22.augusts, 07:27

Mikroskopēju - atbilst zāļu dzelksnītei. Augļķermeņu diametrs 0,5-0,55mm. Sporas 9,5-10mkm.


Kiwi 22.augusts, 06:26

Paldies, Kārli un Ilze!


Kiwi 22.augusts, 06:25

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 22.augusts, 06:24

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


megemege 21.augusts, 22:10

Paldies, Ansi!


dziedava 21.augusts, 22:03

P.S. tajos pēdējos foto īsti nevar saprast, vai tie dzeltenie "bumbuļi" ir uz perīdija vai varētu būt meklētie kapilīcija mezgli?


dziedava 21.augusts, 22:02

Ir divi varianti, Physarum luteolum un Physarum nitens. Ja kaļķa mezgli ir lieli. P.luteolum sporas 8,5-11 µm, bet P.nitens - 7-9 µm. P.luteolum vienmērīgi kārpainas, bet P.luteolum - ar tumšāku kārpu grupām. Man savulaik Edvīns Johannesens noteica Physarum cf. luteolum, jo man bija sporas 8-10 mkm, bet ar tumšāku kārpu grupām. Te arī ir tumšāku kārpu grupas - tātad mans variants vai arī P.nitens. Te var apskatīties manējo, t.sk., kā izskatās lieli kapilīcija mezgli šajā gadījumā: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2981&ftips1=96 Ja tādus mezglus šķērsgriezumā nevar saskatīt, tad man šobrīd nav variantu.


BI 21.augusts, 17:03

Gredzenots 02.06.2025. Biķernieku mežs, pret Stigas ielu


adata 21.augusts, 16:58

Apsveicu!


adata 21.augusts, 12:44

Ja uz skujkoka, tad būs oranžā aveņgļotsēne, citas tik apelsīnu oranžas nav.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 12:25

B.sylvarum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

Domāju, ka šo arī varētu tomēr pie B.campestris pieskaitīt


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:32

Varētu pielikt pie B.pascuorum


ekologs 21.augusts, 11:31

Izskatās kāda no Harpalus ģints. Iespējams Harpalus rufipes.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:24

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:15

Lūkojoties uz matiņu formu un krāsu, visticamāk te būs B.rupestris tēviņa tumšā forma


Kārlis Levinskis 21.augusts, 10:58

Visticamāk B.soroeensis


Kārlis Levinskis 21.augusts, 10:58

Tagad gan varu droši teikt, ka B.hypnorum


Matrus 21.augusts, 10:42

Paldies par gulbja kontroli, tas ir tēviņš no vietējā perējuma, papildināju datu bāzi!


Matrus 21.augusts, 10:41

Pateicos par paugurknābja gulbja kontroli! Mātīte, 17 gadi vai vairāk (2008-), ligzdo Gaiļezerā 9 gadus pēc kārtas (!) (kopskaitā izaudzināja 47 mazuļus), pērn uz ezeru atlidoja cits agresīvs pāris un šie “vecie” gulbji tika izdzīti no ezera, tāpēc Drauga spārns visu ģimeni pārvietoja uz Kaņieri…, bet nākamajā gadā tie bija atpakaļ savā ezerā. Septiņus gadus no tiem ligzdoja ar vienu tēviņu (LR EP 268), bet kopš 2024. gada tēviņš cits (bez gredzena).


dziedava 21.augusts, 07:52

Šis novērojums ir identisks šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/7cdfb995ca4812d66f9cb7b9cd8eb340/ Šo vajadzētu izdzēst, lai nedublējas.


dziedava 21.augusts, 07:47

Ar melnu kolumellu un žirafes ādu ir 3 sugas: D.nigripes: sporas 7-10 mkm, ar tumšāku kārpu grupām; kājiņas garums ievērojami lielāks nekā galviņas diametrs (D=0,3-0,5 mm), kājiņa virzienā uz augšpusi paliek sarkanbrūna; D.minus: sporas 8-10(-11) mkm, ar tumšāku kārpu grupām, kājiņas garums nepārsniedz galviņas diametru (D=0,4-0,6 mm); D.melanospermum: sporas 10-12 mkm, NAV tumšāku kārpu grupu, kājiņas garums nepārsniedz galviņas diametru (D=0,5-1 mm); Šajā novērojumā vairāki mērījumi sanāk uz robežas - D=0,5 mm (ja pareizi saskatīju), sporas ~10 mkm, kājiņas - galviņas diametra attiecību īsti nevar saskatīt. Līdz ar to ar pārliecību noteikt sugu nevaru, ja vēl arī nevar saprast, vai sporām ir tumšāku kārpu grupas. Sporām derētu zināt plašāku amplitūdu, vai drīzāk iet uz 8 mkm, vai uz 12 mkm.


W 21.augusts, 06:33

Paldies, Iveta:)


dziedava 20.augusts, 22:43

Apsveicu! :)


Kārlis Levinskis 20.augusts, 22:04

Stipri atgādina izbalējušu B.barbutellus


adata 20.augusts, 20:31

Šādi kuriozi ir vislabākie, kad gļotsēnes skrien ātrāk par domām. Īsta dopinga deva!


dziedava 20.augusts, 20:27

Iveta, ir ievākts un ir arī viegli sasniedzamā attālumā, lai pa laikam pārbaudītu :) Smieklīgākais, ka, apsekojot parka dzīvos kokus, pamanīju mulču un padomāju, ka varētu tak man piespēlēt arī kādu gļotsēni mulčā. Gribēju pietupties un sākt pētīt, kad pamanīju tādu aizdomīgu dzeltenu plantāciju. Pirmā doma - nu nevar tak būt gļotsēne, es to tikai vēl taisījos sākt meklēt?! :D


adata 20.augusts, 20:24

Šis interesants, diez kas sanāks? Priekš ragansviesta tā kā par "plānu".


Ziemelmeita 20.augusts, 18:14

Paldies,Uģi, par labojumiem!


CerambyX 20.augusts, 16:46

Jaunie putni.


mufunja 20.augusts, 15:23

kolumella ir melna un žirafes āda :)


mufunja 20.augusts, 15:10

Nē. Es vienmēr kaut ko aizmirstu :( :(


dziedava 20.augusts, 14:37

Sporām bija tumšāku kārpu grupas?


mufunja 20.augusts, 13:32

Uldis, šī ir mušmire, bet es nevaru saprast, kura.Var būt Amanita excelsa?


Ivetta 20.augusts, 13:18

Paldies, Uģi!


Mežirbe777 20.augusts, 12:16

Paldies par padomu, Kārli !


dziedava 20.augusts, 11:02

Skaisti! :))


Ivetta 20.augusts, 11:01

Paldies !


zane_ernstreite 20.augusts, 10:31

Esmu bijusi pavirša, paldies, Marek!


zane_ernstreite 20.augusts, 08:32

Paldies, Iveta!


ekologs 20.augusts, 07:55

Jā, varētu būt zilais praulenis (Platycerus caraboides).


Mo 20.augusts, 07:32

Platycerus caraboides?


dziedava 19.augusts, 21:17

Osis, melnalksnis, vilkābele.. Domāju, ka šitie kokus sugas baigi nešķiro.


dziedava 19.augusts, 21:16

Bet par to, ka koka suga tikai sakrīt, saku, jo Kuntam aprakstītajos paraugos ātrumā ozolu vispār neatradu (meklēju), visādas kļavas uc. koki bija.


dziedava 19.augusts, 21:15

Noteikti sagadīšanās. Es vispār pie šitā dienu mocījos, jo viss atbilst, izņemot "zilganā", - bet zilganais ir (jābūt) vietās, kur nav kaļķa. Šī bija bagātīgi ar kaļķi, varbūt tāpēc arī zilgano neatradu. Bet variantu citu nav. B.dubia ir balta no ārpuses un balta iekšpusē. Te ārpuse skaidri bāli dzeltena - tik skaidri, ka es dabā vrb pat bez brillēm jau domāju, ka būs B.flavoglauca, tā ka ārpuse NAV tīri balta. Un tad ir P.lakhanpalii (tagad jau Nannengaella lakhanpalii), kam dzeltens ir no āras un iekšā, turklāt izteikti plazmodiokarpi. Tā ka līdzīgās sugas arī nesanāk. Pats perīdija granulējums sakrīt, kopskats, sporas utml. ir līdzīgi kā pieejamos foto.


VijaS 19.augusts, 21:02

Šeit, tāpat kā pirmajā novērojumā Rīgā, substrāts ir piramidālais ozols. Nez, tikai sagadīšanās, vai sugai raksturīga specifika..?


ekologs 19.augusts, 19:49

Melnais priežu celmu koksngrauzis (Spondylis buprestoides).


ekologs 19.augusts, 18:42

Skujkoku sarkanais koksngrauzis (Stictoleptura rubra).


ekologs 19.augusts, 18:41

Izskatās pēc Pogonocherus hispidulus.


megemege 19.augusts, 17:34

Paldies, Ilze!


IlzeP 19.augusts, 15:29

Ja neviens neprotestē, mainu uz pūkaino mīkstpiepi - līdzīga ir.


IlzeP 19.augusts, 15:27

Raksturīga lapu koku pamatnēm, tāda spīdīga, it kā gumijota.


ekologs 19.augusts, 15:08

Dārzu joslpūcīte (Noctua pronuba).


mufunja 19.augusts, 14:54

Uldis,tas nevar būt Ascotremella faginea?Es nekad neesmu redzējis šādas krāsas Exidia nigricans.


Osis 19.augusts, 14:12

Paldies Kārli!


megemege 19.augusts, 12:07

Varbūt tā ir alpu raganzālīte? Ansis noteikti zinās! https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?r=0&id=12785


dziedava 19.augusts, 11:18

Paldies, Kārli!


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:15

Šķiet, ka B.veteranus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:14

Šeit tomēr būs B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.rupestris


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:55

B.bohemicus


mufunja 19.augusts, 10:50

Paldies, Julita. Atceros, ka redzēju to Dziedava.lv, bet vakar nevarēju to atrast. Bet tagad es to ieraudzīju :)


megemege 19.augusts, 10:41

Paldies jums! Tad nu ieviešiet lūdzu pareizas korekcijas!


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:40

Uzmanīgi aplūkojot matiņu izkārtojumu, krāsu un formu, domas vairāk vedina uz B.sylvestris


dziedava 19.augusts, 10:32

Jā, Iveta, esmu ievērojusi, ka ar papildu apgaismojumu bildējot tās tumšās kļūst sarkanbrūnākas. Un tā diemžēl var kļūdaini noteikt sugu :/. Grūti jau arīn izsekot, vai bildē ir tāda, kā bija dabā.


dziedava 19.augusts, 10:30

Gļotsēnes nemēdz būt pūkainas :) [ja nu ar pelējumu]


megemege 19.augusts, 09:38

Bija pūkaina, Nebija cieta.


VijaS 19.augusts, 09:20

Parastā zeltene.


VijaS 19.augusts, 09:17

Pūkaino mīkstpiepi atgādina. Kāda uz tausti?


Ivars Leimanis 19.augusts, 08:48

Atvainojos, Orthocaulis attenuatus, nevis "Crossocalyx attenuatus" (vēl nav atmiņā jaunie nosaukumi). :)


adata 19.augusts, 07:53

Pēc pirmās bildes es arī sliecos uz tumsnējo, otrā jau brūnāka...


adata 19.augusts, 07:44

Šī diez vai būs lielā, lapas savādākas un augums.


VijaS 19.augusts, 07:41

Arī pēc tievās gludlapes izskatās.


VijaS 19.augusts, 07:39

Ragainīte nav noteikti. Neapgalvoju simtprocentīgi, bet šis man atgādināja vienu manu lākturīšu pīlārsēnes novērojumu uz vecas lindblādijas https://dabasdati.lv/lv/observation/25cdbe20550636adc8d677b84bf68c60/


VijaS 19.augusts, 07:25

Man pēc tievās gludlapes izskatās.


Mari 19.augusts, 07:24

Paldies, Julita! :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

Šķiet, ka te arī visticamāk būs B.sylvestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:47

B.sylvestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:44

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:43

Šķiet, ka B.lucorum tēviņš


Ziemelmeita 18.augusts, 23:28

Par B.hortorum domāju tapēc, ka vēdergala krāsojums ir tā kā svītrińās, ne viss kopā un aiz galvas dzeltenais krāsojums ir tā kā pusaplī ap melno. Salīdzinot ar internetā pieejamo informāciju, likās vislīdzīgākā


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:22

Šķiet, ka B.pratorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:21

Te arī B.rupestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:21

Lai arī B.lapidarius tēviņi var ar laiku saulē izbalēt, šis īpatnis vairāk atbildīs B.rupestris tēviņam :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:19

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:19

B.rupestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:17

B.hortorum tēviņiem tiešām ir iespējams neliels dzeltenīgs krāsojums uz vēdera tergītiem pirms sākas balti matiņi, bet šis īpatnis mani vedina domāt uz kādu no parazītkamenēm. Mani ļoti ieinteresēja, ko jūs izmantojāt, kā galveno noteicošo īpašību, lai liktu punktu uz B.hortorum? Ievēroju arī, ka šim īpatnim ir izteikti īsi matiņi uz kājām, kas šķiet ļoti interesanti :)


Ziemelmeita 18.augusts, 23:12

Paldies, Kārli!


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.rupestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:07

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:06

B.rupestris


dziedava 18.augusts, 23:06

Piekrītu versijai :)). Forša suga! Un vēl ar visu plazmodiju! :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:06

Šeit ja nemaldos te būs B.humilis - 1. un 3. attēlā, bet 2. attēlā būs B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:04

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:04

Šī noteikti būs parazītkamene, šķiet B.bohemicus :)


ekologs 18.augusts, 22:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:59

Skatoties uz ķermeņa formu un krāsojumu domas vairāk iet uz B.pratorum pusi :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:54

B.pascuorum


Ivetta 18.augusts, 22:34

Paldies, Uģi!


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:28

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:28

B.rupestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:27

Šķiet, ka B.campestris tēviņš


ekologs 18.augusts, 22:24

Arī tā liekas :)


Ziemelmeita 18.augusts, 22:22

Paldies,Kārli!


Ziemelmeita 18.augusts, 22:21

Paldies,Artur! Vińa tik veikli aizskrēja, ka vairāk neko neizdevās redzēt.


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:21

Šķiet, ka B.soroeensis


ekologs 18.augusts, 22:20

Manuprāt, piepjvabole (Triplax russica).


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:19

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:18

B.pascuorum


ekologs 18.augusts, 22:17

Manuprāt, Dytiscus dimidiatus, bet nu tur jāredz vēderpuse.


Ivars Leimanis 18.augusts, 21:41

Geocalyx graveolens bidēs nav redzama, bet tajos "salātos" ir saskatāma Crossocalyx attenuatus.


Osis 18.augusts, 21:32

Paldies Uģi!


Ziemelmeita 18.augusts, 20:42

Paldies,Julita! Droši vien,tas,kas ne pa tēmu,ir no sūnas ticis kas klāt. Nesapratu,kas tas ir, tapēc pieliku bildi.


dziedava 18.augusts, 20:21

Te kapilīcijam vajag saskatīt, vai tam redzamajam tīkliņam ir āķīši vai nav, un sporām - vai tās ir ar kārpām vai ar tīkliņu. Šādā tuvinājumā diemžēl ne vienu, ne otru, nevar saskatīt. Bet ja ir liela (ap 1cm), tad pēc krāsas un kājiņas garuma spriežot, visticamāk, ka tumsnējā S.fusca :)


dziedava 18.augusts, 20:18

Tas 3. foto no apakšas nav pa tēmu. Sporām svarīgi saskatīt rakstiņu, 2. foto no apakšas datorprogrammā vajadzēja pagriezt tumšāku (lielāku Exposure), lai var saskatīt, ka tur kārpas ir arī ar tumšākām grupām. Bet ja es zinu, ka jābūt, tad saskatu. :) Jebkurā gadījumā, šaubu nav, noteikts pareizi :))


Ivars Leimanis 18.augusts, 20:09

Antrodia sinuosa


Ziemelmeita 18.augusts, 20:09

Šodien izbrīvēju brīdi mikroskopēšanai. Cerams,ka saskatīju visu,kas bija jāredz.


Siona 18.augusts, 19:43

Pievienoju arī sporu bildi! :)


meža_meita 18.augusts, 16:53

Es nākamajā braucienā apskatīšu. :)


Justs K 18.augusts, 16:28

Jā, te izskatās, ka telefonā punktu būšu neprecīzi atzīmējis, vajadzētu būt pļavā. Bet cik atceros, tad par sugu nebija nekādu šaubu pēc balss nosakot.


dziedava 18.augusts, 16:05

Cik žēl, ka Inguna šo nepiedzīvoja. Jā, vismaz tikdaudz, ka jauna suga Latvijā, es tolaik sapratu, bet līdz pareizajai sugai toreiz aizrakties nepratu :/. Klupšanas akmens bija nepareizi noteikta ģints. Zināmā mērā tas tikai nozīmē, ka pareizi vien ir, ka reorganoizē Trichia/Hemitrichia/Oligonema ģintis, jo īsti saprotams tas dalījums, acīmredzot, nebija.


dziedava 18.augusts, 16:01

Interesanta suga, atrasta un aprakstīta jau 19. gs. beigās, bet pasaulē apzināts pavisam maz atradņu. Cik man izdevās "savilkt galus", tad pēc 2011. gada neviena jauna atradne nav reģistrēta. Varbūt kko nezinu vai palaidu garām, bet jebkurā gadījumā suga reti noteikta, googlē foto līdz šim nebija vispār. Tomēr pēc mikroskopijām nosakāma salīdzinoši viegli - nav no grūtajām sugām, ja zina, ko skatīties. Un mums sanāk jau apzinātas (bet iepriekš nepareizi noteiktas) jau 3 atradnes - 2021., 2024. un 2025. gadā.


megemege 18.augusts, 15:04

Šim arī ir paraudziņš!


megemege 18.augusts, 14:42

Julita, man ir paraudziņš!


Ziemelmeita 18.augusts, 14:28

Paldies,Uģi, par labojumiem.


mufunja 18.augusts, 14:11

Paldies, Julita. Es saglabāju paraugu. Nosūtīšu to tev, kad būs iespēja.


čūskis 18.augusts, 13:20

Šim novērojumam noteikti vajadzētu foto - atradne tālu no citām zināmajām Latvijā, arī blakus esošajā Igaunijā sastopams tikai DA daļā, kas ir tālu no šī punkta. Iespājams sajaukts ar varžkrupi, kuram arī var būt izteikti tumši plankumi (šādi gadījumi ir zināmi).


dziedava 18.augusts, 11:15

Tās nav garenas izstieptas "bumbiņas"? Ir kājiņa? No tuvinātā foto to īsti nevar saprast


Mareks Kilups 18.augusts, 08:12

vai šeit varētu būt kas sajaukts? pļavu tilbītei mežs nebūs piemērots biotops. varbūt meža tilbīte?


CerambyX 18.augusts, 01:57

Punkts izskatās ir LVM mežos, tad bez mikrolieguma laikam cerība uz aizsardzību ir visai niecīga, bet vārpstiņgliemeži tur nepalīdzēs, diemžēl.


Rekmanis 18.augusts, 01:23

Paldies par informāciju. Vai jāievāc stereokaulona paraugs, lai noteiktu vai tas ir saxatile, subcoralloides vai dactylophyllum?


meža_meita 18.augusts, 00:22

Par tālu attēls, lai noteiktu sugu.


meža_meita 18.augusts, 00:21

Nav komentāru... Tadu dzīvajā pat neesmu redzējusi!


meža_meita 18.augusts, 00:17

šos tikai mikroskopiski, reti!


meža_meita 18.augusts, 00:16

Lai dievs nogrābstās... Es zinu, ka Tu domāju tos baltos pušķīšus,-tie ir stereocauloni (ar bildi ir par maz, bet tie ir reti sastopami). Attēlos gan pamanīju ko vēl labāku - Mužo ksantoparmēliju, nu episki, apsveicu!


dziedava 17.augusts, 23:30

Tas taču saldējums! Tik apetelīgi izskatās.. :D


dziedava 17.augusts, 23:25

Paldies, Ivar!


megemege 17.augusts, 22:18

Jā, Iveta!:)


Ivars Leimanis 17.augusts, 21:55

Jaunas liesmainās egļpiepes.


mufunja 17.augusts, 19:57

Nu, nezinu, kad tikšu mežā :(


adata 17.augusts, 19:48

Bēšais ragansviests, vai milzu bredfeldija... Diez kā izskatās vēlāk?


adata 17.augusts, 19:28

Šī būs kūlīte, blīvi saspiedusies trapecītes formā.


Mari 17.augusts, 19:09

6. foto - kātiņa struktūra


Mari 17.augusts, 19:06

Versija - Apaļīgā sprodzīte (Arcyria pomiformis).


Martins 17.augusts, 18:31

Aiga! Drošai sugu noteikšanai tomēr būtu nepieciešams redzēt pašus eksemplārus. Ja vēlies, varu noteikt sugas, bet par ar noteikšanu saistītajiem praktiskajiem jautājumiem, sazināmies e-pastā. Kā jau koren ezri aprakstīja - noteikšanai pēc foto ir nepieciešms daudz detaļu. Nezinu konkrētos apdraudējumus konkrētajai teritorijai, bet Tavs domu gājiens ir pareizs - jo vairāk aizsargājamu sugu/biotopu, jo lielākas iespējas kaut ko pasargāt. Un vietās, kur ir viena vārstiņgliemežu suga, it īpaši, ja tā nav Cocholodia laminata vai Macrogastra plicatula, bieži mēdz būt vēl citas.


megemege 17.augusts, 16:44

Pēdējo teikumu , ko rakstiet es no jums arī gaidīju! Vai tiešām tas, ko esmu novērojusi ir clausilia sugas! Paldies! Izskatās, ka ornitologi glābs arī gliemežus:)


adata 17.augusts, 12:55

Ha, ak tad jārāpo ne tikai pie gļotsēnēm...


LMM 17.augusts, 12:40

Jā jūs gribat nofotografēt tā, lai būtu identificējams: 1. Iekļaujiet vismaz vienu foto, kur čaula ir redzama pilnīgi taisni, šādi: https://inaturalist-open-data.s3.amazonaws.com/photos/409650198/medium.jpeg un no citas puses: https://inaturalist-open-data.s3.amazonaws.com/photos/409650281/medium.jpeg lietojiet zibspuldzi. 2. Mēriet garumu precīzi, līdz milimetram 3. Dabūjiet failus ārā no jūsu ierīces, nefotografējiet ekrānus, tas boja kvalitāti. Jā ir tehniskie sarežģījumi, pastāstiet ChatGPT, tas bieži var izdomāt risinājumu. 4. Ja jūs gribat satikt ekspertus, es iesaku lietot INatutalist, bet patiesībā ari tur liela daļa cilvēku īpaši nevēlas identificēt vārpstiņgliemežus, ja foto nav skaidri. Ja jūs gribat zināt, vai kaut viena no tam sugām ir aizsargājama - atbilde ir "jā", pie mums visas clausilia sugas ir aizsargājamas.


inita_h 17.augusts, 12:19

Paldies!


ekologs 17.augusts, 12:14

Mazā (vienraga) briežvabole (Sinodendron cylindricum), mātīte.


ekologs 17.augusts, 12:11

Sarkanspārnis (Platycis minutus).


ekologs 17.augusts, 12:00

Koksngrauzis (Obrium cantharinum).


ekologs 17.augusts, 11:49

Skujkoku sarkanais koksngrauzis (Stictoleptura rubra).


IlzeP 17.augusts, 10:29

Paldies, Vija!


IlzeP 17.augusts, 10:29

O! Šādu var noteikt! (Interesantu statusu tajā karstumā un odu mākonī biju ielikusi...)


megemege 17.augusts, 09:25

Es saprotu pēc apraksta, ka neesmu izdarījusi uzdevumu eksperta līmenī. Tomēr centos! Tieši šis, zem kā mēs komentējam vārpstiņas izmērs bija 1,5 mm. Pēc jūsu nosauktām sugām vairāk sliecos uz Macrogastra plicatula. Cenšos atrast ekspertu, kas izietu uz kontaktu, kas būtu spējīgs palīdzēt un noteikt sugas, jo vēlos šo teritoriju aizsargāt! Cik nojauta saka, ka ar lielo raganzālīti šeit nepietiks!


megemege 17.augusts, 08:40

Jā! Iveta! Es gandrīz rāpoju, lai tos iemūžinātu!


adata 17.augusts, 08:03

Liela veiksme daudzus redzēt vienuviet!


adata 17.augusts, 07:47

Ļoti skaista!


LMM 17.augusts, 02:37

Šeit iespējams ir Macrogastra plicatula. Citos novērojumos es redzu kādu no Clausilia sugām, bidentata vai dubia ir iespējama. Ir viena garlaicīga Cochlodina laminata. Lielāka daļa no ekspertiem jums teiktu, ka pēc jūsu foto noteikt sugu nav iespējams.


LMM 17.augusts, 02:09

Jūsu foto varētu būt labāk, un būtu vēlams zināt izmēru, bet Clausilia bidentata un var būt kaut kas cits vel.


dziedava 16.augusts, 21:47

Vairāk nevajag mikroskopēt, tikai saglabāt. Es pa ekspedīcijām, netieku pie noteikšanas.


Mari 16.augusts, 18:22

1. foto kopā ar Mālkrāsas lākturītēm (Cribraria argillacea).


Mari 16.augusts, 17:54

16. augusts - augļķermenis sdalījies, izdevās atlūzas ar nelielu sūnas fragmentu iedabūt trauciņā. Ja mikroskopēšu, tad gan glabāšanai nekas nepaliks pāri, tās atlūziņas jau tā ar neapbruņotu aci nav saskatāmas :)


mufunja 16.augusts, 16:13

Dažreiz, lai saskatītu skaistumu, ir jāstāv četrrāpus:) :) :)


megemege 16.augusts, 15:00

Vai būtu kāds eksperts, kas varētu noteikt šos vārpstiņgliemežus, kas novēroti 14.08. manā profilā! Tas ir ļoti svarīgi!


Ziemelmeita 16.augusts, 13:16

Paldies,Ansi!


IlzeP 16.augusts, 11:21

Otru sugu vajadzētu ieziņot atsevišķā novērojumā.


Amanda 16.augusts, 11:10

Peļu klijāns


dziedava 16.augusts, 09:15

Cik interesants stāsts! Tas tad arī, šķiet, pirmais šogad ieziņotais baltais, lai arī tikai maza daļa. :)


dziedava 16.augusts, 09:13

Kapilīcijam pa vidam šķiet ar dzeltenīgs izstiepts kapilīcija mezgls ar sīkām granulām (3. foto no apakšas). 2. foto no apakšas tādi mezgli ir vairāki, bet bālāki. Tie arī bij tie, ko gribēju redzēt. :)


dziedava 16.augusts, 09:06

Ahā, lieliski, kapilīcijs ģints noteikšanai ir pats svarīgākais. Būs par ko padomāt :)


Vīksna 16.augusts, 08:34

Paldies !


Mari 15.augusts, 21:45

Šādus tādus kapilīcija fragmentus atradu, granulas tā kā nemanīju.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts