Nolijis kārtīgs lietus, kritalas izmērcētas, varam gaidīt, ka līdz ar saulaināku laiku vairāk sāks augt arī gļotsēnes, tāpēc ir laiks atskatīties uz pagājušo.

Lai arī šķita, ka iepriekšējo gadu aktivitātes nepārspēt, 2024. gads noslēdzās ar jaunu rekordu – pirmoreiz viena gada laikā Dabasdatos ziņots vairāk nekā 5000 gļotsēņu novērojumu!

Pirmās gļotsēnes tika ziņotas jau 2024. gada 1. janvārī (ziņoja Marina Šlapakova-Pjankova un Vija Sīmansone) un gada pēdējās – 31. decembrī (ziņoja Evita Veinberga un Julita Kluša).

Divas 2024. gada 31. decembrī atrastās gļotsēņu sugas 2025. gadā tika noteiktas kā jaunas sugas Latvijā – Jūlijas dzelksnīte Badhamia juliae (zināma tikai Vācijā, Norvēģijā un Spānijā; attēlā pa kreisi) un aplīšu pumpurīte Physarum orbis (zināma tikai divās valstīs – Vācijā un Francijā). Abas atrastas uz dzīviem kokiem Rīgā, netālu no mājām; pirmā – uz bērza, otrā uz kļavas. Foto: Julita Kluša

Pavisam 2024. gadā tika atrastas un ieziņotas 5022 gļotsēnes, bet kopā ar 2024. gadā ieziņotiem senākiem novērojumiem – 5066 atradumi, senākie no kuriem ir no 2020. un 2021. gada.

Gļotsēņu ziņojumu skaits Dabasdatos pa gadiem

Arī 2025. gads sācies labi – līdz 16. maijam Dabasdatos ziņoti jau vairāk nekā 900 novērojumi un kopējais gļotsēņu ziņojumu skaits pārsniedz 24 100 novērojumus, lielais novērojumu skaits ļoti palīdz apzināt sugu sastopamību un izplatību visā Latvijā. Paldies par to!

Īpašs paldies visiem ziņotājiem, kas papildus gļotsēnes ziņojumam līdz ar foto pievieno arī substrāta un biotopa aprakstu un/vai pievieno attīstības vērojumus – tas ir ļoti palīdzējis gļotsēņu sugu labākai izpratnei un, iedvesmojoties no daudzajiem vērtīgajiem datiem, izveidot arī testa versiju online gļotsēņu atslēgai. Ar tās palīdzību, atzīmējot tikai tos datus, kas konkrētajā gadījumā ir droši noskaidrojami, iespējams uzzināt hipotēzes redzētajai gļotsēnes sugai/ģintij/dzimtai.

Pagaidām atslēgā ietverta informācija par nedaudz vairāk nekā 100 sugām (galvenokārt tās, par kurām ir vairāk datu), bet līdz ar jauniem datiem varētu tikt pievienotas arī jaunas sugas.

Divi no anketas jautājumiem, kuri iekļauti gļotsēņu atslēgā tikai pateicoties Dabasdatu lietotāju atsaucībai, publicējot par atradni papildu datus.

Ja līdz 2024. gadam tikai Ingunai Riževai bija izdevies pārsniegt 850 novērojumu skaitu gadā, tad 2024. gadā visi trīs čaklākie ziņotāji to ir pārsnieguši! Marina Šlapakova-Pjankova savu iepriekšējo sasniegumu (367 novērojumi gadā) vairāk nekā divkāršoja (862), lai sīvi cīnītos ar Viju Sīmansoni par 2.-3. vietu; arī es personīgi savu iepriekšējo rekordu (845 novērojumi) vairāk nekā divkāršoju (1702 novērojumi). No pārējiem vislielākais lēciens ir Evitai Veinbergai (no 15 novērojumiem 2023. gadā līdz 166 novērojumiem 2024. gadā).

Čaklākie ziņotāji 2024. gadā.

Ja novērojumu skaits ir audzis, tad to diemžēl nevar teikt par ziņotāju skaitu, kas vairākus gadus turas apmēram vienādi (~100 ziņotāji gadā), bet jauni ziņotāji klāt nāk arvien mazāk. Vai nu gļotsēņu ziņošana Dabasdatos jauniem lietotājiem nešķiet lietderīga, vai arī pārāk sarežģīta portāla tehnisko īpatnību dēļ.

Jauni gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos pa gadiem.

2024. gadā noteikti 29 Latvijā jauni gļotsēņu taksoni (25 sugas, 4 varietātes). Tostarp 18 jaunas sugas Baltijā!

2024. gadā noteiktās Baltijā jaunās sugas (trīs no tām atrastas jau 2023. gadā) un to atradēji.

No Baltijā jaunajām sugām divas ir pēcsniedzītes, ko pavasarī atrada Marina Šlapakova-Pjankova; retākā no tām – glītā lampīte Lamproderma pulchellum – reģistrēta tikai 10 valstīs. Šoziem pastāvīgas vairāku mēnešu sniega segas nebija, līdz ar to pēcsniedzīšu atradumi izpaliek.

Pēc izsludinātā aicinājuma meklēt gļotsēnes uz bastarda tūsklapēm tūsklapju cukurīti atrada Ausma Piroga un Marina Šlapakova-Pjankova. Pēc literatūrā publicētiem datiem (apkopoti myx.dk) šī suga reģistrēta tikai 7 valstīs, bet varētu būt biežāk sastopama, nekā meklēta. Arī šogad vēl var pagūt apskatīt tūsklapes, vai tām lapu apakšpusē nav raksturīgie gļotsēņu sakopojumi (2024. gada atradumi ir jūnija sākumā).

Tūsklapju cukurīte Didymium tussilaginis – jauna suga Baltijā. Foto: Ausma Piroga

Ivetai Bukšai 2024. gadā noteiktas divas interesantas un Baltijā jaunas gļotsēņu sugas – ganībās uz zāles augoša Dāmsa pumpurīte Physarum daamsii (atrasta 2023. gada oktobrī), kas reģistrēta tikai 13 valstīs, un uz kūtsmēslu kaudzes augošs pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea, kas no līdzīgām sugām viegli atšķirams pēc sporām ar tīklotu rakstu.

Pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea un kūtsmēslu kaudze, uz kuras tas atrasts. Foto: Iveta Bukša, Julita Kluša (sporu foto).

Savukārt Valdai Ērmanei jaunu sugu Baltijā – zāļu dzelksnīti – izdevies atrast uz pelašķa.

Zāļu dzelksnīte Badhamia foliicola. Foto: Valda Ērmane

Bet neparasta substrāta ziņā visus pārspēja Renāte Kaupuža, atrodot jaunu sugu Baltijā – kārpsporu cukurīti – uz mitrumā un ēnā pamesta zābaka zoles un šņorēm.

Kārpsporu cukurīte Didymium verrucisporum. Foto: Renāte Kaupuža

Saprotams, ka gļotsēnēm ne visi novērojumi tiek noteikti uzreiz un vispār, jo tam bez arvien jaunām zināšanām vēl nereti nepieciešama paraugu ievākšana un mikroskopēšana (kam, savukārt, nepieciešamas ne tikai zināšanas un iespējas, bet arī laiks), tāpēc sugas var tikt noteiktas arī tikai pēc gada vai vairākiem gadiem.

Un tomēr no 2024. gada gļotsēņu ziņojumiem gandrīz 3/4 jau ir noteiktas līdz sugai, kas, manuprāt, ir daudz. Visvairāk līdz sugai nenoteikto ir pilienīšu dzimtas gļotsēnes (1/3 no visām nenoteiktajām), kā arī vālenītes (šokolādes gļotsēnes) Stemonitis sp., sprodzītes Arcyria sp. un lākturītes Cribraria sp. (katrā no šīm ģintīm 6-12% novērojumu no visiem nenoteiktajiem), jo lielai daļai šo sugu noteikšanai nepieciešama mikroskopēšana. Pumpurītes Physarum sp. un dzelksnītes Badhamia sp. arī parasti jāmikroskopē, bet šādu atradumu parasti ir gan mazāk, gan par to paraugiem vairāk rūpējas, lai tie tiktu līdz mikroskopēšanai, jo sugas varētu būt retākas. Tādējādi nenoteiktas sugas pa abām ģintīm kopā veido mazāk nekā 5% no visiem nenoteiktajiem novērojumiem 2024. gadā.

Gļotsēņu taksonu skaits Latvijā, kas reģistrēts līdz attiecīgajam gadam, salīdzinājumā ar Dabasdatos noteikto taksonu skaitu viena attiecīgā gada laikā.

Skatot grafiku par katrā gadā vispār zināmo un noteikto taksonu skaitu salīdzinājumu, mani pārsteidza, ka tikai vienā 2024. gadā no ziņotajiem novērojumiem noteikts gandrīz tikpat taksonu (206), cik tikai pirms diviem gadiem vispār Latvijā bija atklāts (208). Tātad strauji augušas gan zināšanas par dažādiem taksoniem, gan prasmes to visu arī dabā atrast.

Analizējot statistiku par konkrētiem ziņotajiem taksoniem – cik novērojumu un cik ziņotāju tiem 2024. gadā un pa visiem gadiem kopā –, var ievērot vairākas agrāk ne tik bieži ziņotas sugas, kuras 2024. gadā vairāk cilvēku iemācījušies atrast, kā piemēram, režģa gļotsēni Hemitrichia serpula, mālkrāsas lākturīti Cribraria argillacea, violeto šūnaini Siphoptychium violaceum, rūsgano lākturīti Cribraria rufa un parasto lindblādiju Lindbladia tubulina. Un par to liels prieks!

Iedvesmojoties no Anša Opmaņa sastādītajām sūnu izplatības kartēm, kas mani motivējušas vairāk papētīt sūnas retāk apsekotās vietās, šogad pirmo reizi Dabasdatu vēsturē izveidotas arī gļotsēņu izplatības kartes ar novērojumu un taksonu skaitu pa 10x10 km kvadrātiem. Ceru, ka tas šī raksta lasītājus rosinās paskatīties un iedvesmoties gļotsēnes papētīt arī kādā līdz šim tukšākā kvadrātā.

Gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos pa 10x10 km kvadrātiem (2009.-2024.). Lielāka izmēra karte ar konkrētu novērojumu skaitu kvadrātos pieejama šeit.

Gļotsēņu taksonu skaits pa 10x10 km kvadrātiem (2009.-2024.). Lielāka izmēra karte ar konkrētu taksonu skaitu kvadrātos pieejama šeit. Drusku mazāka izmēra fails, bet ar pagastu robežām.

Laikam nav liels brīnums, ka gan novērojumu, gan taksonu skaita kartes līdzīgas jeb skaidra korelācija – jo vairāk novērojumu, jo vairāk taksonu.

Tālāk vairāk statistikas par pašiem ziņotājiem, daļēji iedvesmojoties no Mareka Ieviņa publicētās statistikas par koksngraužu novērojumiem Latvijā.

Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu Dabasdatos (2009-2024)

Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu viena gada laikā (iekavās attiecīgais ražīgākais gads).

Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko taksonu skaitu Dabasdatos (2009-2024)

Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko taksonu skaitu viena gada laikā (iekavās attiecīgais produktīvākais gads).

Par statistikas apkopošanu un kartēm jāpateicas manam dēlam Dzintaram Klušam, bet vienu manu lūgumu viņš sākotnēji pārprata – "gada laikā" izlasīja kā "gadalaikā", un tā rezultātā tapa vēl nebijusi statistika par gļotsēņu ziņotāju novērojumu un taksonu skaitu vienā gadalaikā. Visvairāk taksonu visiem 16 čaklākajiem ziņotājiem bija rudenī, lai gan gadalaiks ar lielāko novērojumu skaitu atkarībā no ziņotāja variēja. No 73 ziņotājiem, kam vienā gadalaikā (visus gadus kopā skaitot) ir vismaz 10 novērojumi, visvairāk novērojumu tieši rudenī bija apmēram pusei – 36 ziņotājiem, vasarā nedaudz mazākam skaitam – 32 ziņotājiem. Bija arī tādi, kas gļotsēnēm visvairāk pievērsušies pavasarī (Andris Klepers, Miks Rieksts Hofmanis un Mareks Ieviņš) vai pat ziemā (Arta Joma).

Tālāk statistika ar čaklāko ziņotāju novērojumu un ziņoto taksonu skaitu atkarībā no gadalaika.

Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu ziemā un pavasarī

Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko noteikto taksonu skaitu ziemā un pavasarī

Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu vasarā un rudenī

Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko noteikto taksonu skaitu vasarā un rudenī

Noslēgumā īss 2024. gada gļotsēņu notikumu pārskats:

* Gada gļotsēne tiek izvirzīta jau 3. reizi; šoreiz izvēle veikta FB grupas "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem" balsojumā; visvairāk balsis saņem režģa gļotsēne Hemitrichia serpula.

* Latvijā pirmā pēcsniedzīšu ekspedīcija (10.-11. aprīlī Latgalē).

* Pirmoreiz Slīteres ceļotāju dienās gļotsēņu lekcija un pārgājiens dabā (7. septembrī).

* Gļotsēņu mācības LIFE FOR SPECIES seminārā dabas izziņas speciālistiem (25., 26. septembrī Kuldīgas apkārtnē).

* Latvijā pirmais koka ēkas gļotsēņu pētījums gada garumā (novērotas 14 sugas), kam sekoja raksts par gļotsēņu pētījumiem Latvijā kopumā. Pilnās versijas abiem rakstiem lasāmas Dziedavā: "Gļotsēņu pētījums uz šķūnīša" un "Gļotsēņu pētījumi Latvijā". 

* Prezentācija Dabasdatu sanāksmē par gļotsēņu sastopamību uz dažādiem substrātiem, ne tikai uz kritalām.

Latvijas aktuālais gļotsēņu taksonu saraksts

Katram taksonam papildus minēts tā ziņotāju skaits, kā arī novērojumu skaits Dabasdatos kopumā, 1x1 km un 10x10km kvadrātos. No esošajiem datiem izvērtēta to sastopamība.

Lielāks ziņotāju skaits kādai sugai ne vienmēr nozīmē biežāk sastopamu sugu, reizēm tas tikai liecina, ka suga vieglāk ievērojama. Īpaši uzskatāmi tas ir milzu brefeldijai Brefeldia maxima, kas lielo izmēru dēļ ir vieglāk pamanāma. Pēc ziņotāju skaita tā ir 26. vietā, bet pēc sastopamības pa 10x10 km kvadrātiem – 52. vietā.

Vairāk 10x10km kvadrātu nozīmē, ka vairāk aptverta visa Latvijas teritorija (un suga gana viegli ievērojama), savukārt vairāk 1x1 km kvadrātu nozīmē, ka suga ir biežāk sastopama (un arī ievērojama).

Visbiežāk novērotā suga pēc novērojumu, kvadrātu un ziņotāju skaita ir koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum aggr. (kas patiesībā ir sugu grupa, kas šobrīd tiek dalīta sīkāk), bet pārējo sugu secība atkarībā no statistikas veida mainās. Augstāk (ar lielāku ziņojumu un kvadrātu skaitu) sanāk ne tikai tās sugas, kas sastopamas biežāk, bet arī tās, kam pievērsta lielāka uzmanība.

Suga ir būtiski augstākā vietā pēc 1x1 km kvadrātu skaita (salīdzinot ar vietu 10x10 km kvadrātu sarakstā), ja tā sastopama tikai specifiskās vietās Latvijā, īpašos biotopos. Bet tur, kur ir, tur ir salīdzinoši bieži sastopama un ievērojama. Tādas, piemēram, ir dabisku mežu biotopu ar lielām trupošām kritalām sugas purpura lākturīte Cribraria purpurea, violetā šūnaine Siphoptychium violaceum, garkājas lampīte Lamproderma columbinum, tāda ir arī Gada gļotsēne 2025 – režģa gļotsēne Hemitrichia serpula, kas raksturīga slapjākiem biotopiem ar lapkoku kritalām. Bet pēc minētā kritērija visvairāk izceļas nesen Rīgā atklātā dažādkrāsu dzelksnīte Badhamia versicolor, kas šobrīd atrasta tikai Rīgā. Pagaidām atklāts jautājums, vai tā ir sastopama apdzīvotās vietās arī ārpus Rīgas.

Savukārt pretēji (suga būtiski augstākā vietā ir pēc 10x10 km kvadrātu skaita) ir tām sugām, kas ir varbūt izplatītas pa visu Latviju, bet aug vietās, ko gļotsēņotāji retāk apseko. Piemēram, tāda ir pārslainā cukurīte Didymium spongiosum, kas biežāk apaug dzīvus augus un mēdz augt arī pļavās.

Augstāk aprakstītie faktori arī tika ņemti vērā, izvērtējot, kādu sastopamības biežumu Latvijā attiecīgajam taksonam noteikt. Sastopamības biežums "0" noteikts tām sugām, kas Latvijā ir reģistrētas pēc senākiem literatūras datiem, bet Dabasdatos nav droši noteiktu ziņojumu. Tas nenozīmē, ka šīs sugas ir izzudušas, iespējams, mēs neesam vēl iemācījušies tās atrast vai noteikt.

Droši noteiktie Dabasdatos ziņotie gļotsēņu taksoni līdz ar foto un aprakstiem atrodami arī mājaslapā glotsenes.dziedava.lv, kur nesen ieviests arī sadalījums pa dzimtām.

Julita Kluša

2025-05-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.