Aktīvie lietotāji: 288 Šodien ievadītie novērojumi: 105 Kopējais novērojumu skaits: 2210221
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes 2024. gadā, gļotsēņu atslēga un dažāda statistika
Pievienots 2025-05-24 18:46:20

Nolijis kārtīgs lietus, kritalas izmērcētas, varam gaidīt, ka līdz ar saulaināku laiku vairāk sāks augt arī gļotsēnes, tāpēc ir laiks atskatīties uz pagājušo.

Lai arī šķita, ka iepriekšējo gadu aktivitātes nepārspēt, 2024. gads noslēdzās ar jaunu rekordu – pirmoreiz viena gada laikā Dabasdatos ziņots vairāk nekā 5000 gļotsēņu novērojumu!

Pirmās gļotsēnes tika ziņotas jau 2024. gada 1. janvārī (ziņoja Marina Šlapakova-Pjankova un Vija Sīmansone) un gada pēdējās – 31. decembrī (ziņoja Evita Veinberga un Julita Kluša).


Divas 2024. gada 31. decembrī atrastās gļotsēņu sugas 2025. gadā tika noteiktas kā jaunas sugas Latvijā – Jūlijas dzelksnīte Badhamia juliae (zināma tikai Vācijā, Norvēģijā un Spānijā; attēlā pa kreisi) un aplīšu pumpurīte Physarum orbis (zināma tikai divās valstīs – Vācijā un Francijā). Abas atrastas uz dzīviem kokiem Rīgā, netālu no mājām; pirmā – uz bērza, otrā uz kļavas. Foto: Julita Kluša

Pavisam 2024. gadā tika atrastas un ieziņotas 5022 gļotsēnes, bet kopā ar 2024. gadā ieziņotiem senākiem novērojumiem – 5066 atradumi, senākie no kuriem ir no 2020. un 2021. gada.


Gļotsēņu ziņojumu skaits Dabasdatos pa gadiem

Arī 2025. gads sācies labi – līdz 16. maijam Dabasdatos ziņoti jau vairāk nekā 900 novērojumi un kopējais gļotsēņu ziņojumu skaits pārsniedz 24 100 novērojumus, lielais novērojumu skaits ļoti palīdz apzināt sugu sastopamību un izplatību visā Latvijā. Paldies par to!

Īpašs paldies visiem ziņotājiem, kas papildus gļotsēnes ziņojumam līdz ar foto pievieno arī substrāta un biotopa aprakstu un/vai pievieno attīstības vērojumus – tas ir ļoti palīdzējis gļotsēņu sugu labākai izpratnei un, iedvesmojoties no daudzajiem vērtīgajiem datiem, izveidot arī testa versiju online gļotsēņu atslēgai. Ar tās palīdzību, atzīmējot tikai tos datus, kas konkrētajā gadījumā ir droši noskaidrojami, iespējams uzzināt hipotēzes redzētajai gļotsēnes sugai/ģintij/dzimtai.

Pagaidām atslēgā ietverta informācija par nedaudz vairāk nekā 100 sugām (galvenokārt tās, par kurām ir vairāk datu), bet līdz ar jauniem datiem varētu tikt pievienotas arī jaunas sugas.


Divi no anketas jautājumiem, kuri iekļauti gļotsēņu atslēgā tikai pateicoties Dabasdatu lietotāju atsaucībai, publicējot par atradni papildu datus.

Ja līdz 2024. gadam tikai Ingunai Riževai bija izdevies pārsniegt 850 novērojumu skaitu gadā, tad 2024. gadā visi trīs čaklākie ziņotāji to ir pārsnieguši! Marina Šlapakova-Pjankova savu iepriekšējo sasniegumu (367 novērojumi gadā) vairāk nekā divkāršoja (862), lai sīvi cīnītos ar Viju Sīmansoni par 2.-3. vietu; arī es personīgi savu iepriekšējo rekordu (845 novērojumi) vairāk nekā divkāršoju (1702 novērojumi). No pārējiem vislielākais lēciens ir Evitai Veinbergai (no 15 novērojumiem 2023. gadā līdz 166 novērojumiem 2024. gadā).


Čaklākie ziņotāji 2024. gadā.

Ja novērojumu skaits ir audzis, tad to diemžēl nevar teikt par ziņotāju skaitu, kas vairākus gadus turas apmēram vienādi (~100 ziņotāji gadā), bet jauni ziņotāji klāt nāk arvien mazāk. Vai nu gļotsēņu ziņošana Dabasdatos jauniem lietotājiem nešķiet lietderīga, vai arī pārāk sarežģīta portāla tehnisko īpatnību dēļ.


Jauni gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos pa gadiem.

2024. gadā noteikti 29 Latvijā jauni gļotsēņu taksoni (25 sugas, 4 varietātes). Tostarp 18 jaunas sugas Baltijā!


2024. gadā noteiktās Baltijā jaunās sugas (trīs no tām atrastas jau 2023. gadā) un to atradēji.

No Baltijā jaunajām sugām divas ir pēcsniedzītes, ko pavasarī atrada Marina Šlapakova-Pjankova; retākā no tām – glītā lampīte Lamproderma pulchellum – reģistrēta tikai 10 valstīs. Šoziem pastāvīgas vairāku mēnešu sniega segas nebija, līdz ar to pēcsniedzīšu atradumi izpaliek.

Pēc izsludinātā aicinājuma meklēt gļotsēnes uz bastarda tūsklapēm tūsklapju cukurīti atrada Ausma Piroga un Marina Šlapakova-Pjankova. Pēc literatūrā publicētiem datiem (apkopoti myx.dk) šī suga reģistrēta tikai 7 valstīs, bet varētu būt biežāk sastopama, nekā meklēta. Arī šogad vēl var pagūt apskatīt tūsklapes, vai tām lapu apakšpusē nav raksturīgie gļotsēņu sakopojumi (2024. gada atradumi ir jūnija sākumā).


Tūsklapju cukurīte Didymium tussilaginis – jauna suga Baltijā. Foto: Ausma Piroga

Ivetai Bukšai 2024. gadā noteiktas divas interesantas un Baltijā jaunas gļotsēņu sugas – ganībās uz zāles augoša Dāmsa pumpurīte Physarum daamsii (atrasta 2023. gada oktobrī), kas reģistrēta tikai 13 valstīs, un uz kūtsmēslu kaudzes augošs pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea, kas no līdzīgām sugām viegli atšķirams pēc sporām ar tīklotu rakstu.


Pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea un kūtsmēslu kaudze, uz kuras tas atrasts. Foto: Iveta Bukša, Julita Kluša (sporu foto).

Savukārt Valdai Ērmanei jaunu sugu Baltijā – zāļu dzelksnīti – izdevies atrast uz pelašķa.


Zāļu dzelksnīte Badhamia foliicola. Foto: Valda Ērmane

Bet neparasta substrāta ziņā visus pārspēja Renāte Kaupuža, atrodot jaunu sugu Baltijā – kārpsporu cukurīti – uz mitrumā un ēnā pamesta zābaka zoles un šņorēm.


Kārpsporu cukurīte Didymium verrucisporum. Foto: Renāte Kaupuža

Saprotams, ka gļotsēnēm ne visi novērojumi tiek noteikti uzreiz un vispār, jo tam bez arvien jaunām zināšanām vēl nereti nepieciešama paraugu ievākšana un mikroskopēšana (kam, savukārt, nepieciešamas ne tikai zināšanas un iespējas, bet arī laiks), tāpēc sugas var tikt noteiktas arī tikai pēc gada vai vairākiem gadiem.

Un tomēr no 2024. gada gļotsēņu ziņojumiem gandrīz 3/4 jau ir noteiktas līdz sugai, kas, manuprāt, ir daudz. Visvairāk līdz sugai nenoteikto ir pilienīšu dzimtas gļotsēnes (1/3 no visām nenoteiktajām), kā arī vālenītes (šokolādes gļotsēnes) Stemonitis sp., sprodzītes Arcyria sp. un lākturītes Cribraria sp. (katrā no šīm ģintīm 6-12% novērojumu no visiem nenoteiktajiem), jo lielai daļai šo sugu noteikšanai nepieciešama mikroskopēšana. Pumpurītes Physarum sp. un dzelksnītes Badhamia sp. arī parasti jāmikroskopē, bet šādu atradumu parasti ir gan mazāk, gan par to paraugiem vairāk rūpējas, lai tie tiktu līdz mikroskopēšanai, jo sugas varētu būt retākas. Tādējādi nenoteiktas sugas pa abām ģintīm kopā veido mazāk nekā 5% no visiem nenoteiktajiem novērojumiem 2024. gadā.


Gļotsēņu taksonu skaits Latvijā, kas reģistrēts līdz attiecīgajam gadam, salīdzinājumā ar Dabasdatos noteikto taksonu skaitu viena attiecīgā gada laikā.

Skatot grafiku par katrā gadā vispār zināmo un noteikto taksonu skaitu salīdzinājumu, mani pārsteidza, ka tikai vienā 2024. gadā no ziņotajiem novērojumiem noteikts gandrīz tikpat taksonu (206), cik tikai pirms diviem gadiem vispār Latvijā bija atklāts (208). Tātad strauji augušas gan zināšanas par dažādiem taksoniem, gan prasmes to visu arī dabā atrast.

Analizējot statistiku par konkrētiem ziņotajiem taksoniem – cik novērojumu un cik ziņotāju tiem 2024. gadā un pa visiem gadiem kopā –, var ievērot vairākas agrāk ne tik bieži ziņotas sugas, kuras 2024. gadā vairāk cilvēku iemācījušies atrast, kā piemēram, režģa gļotsēni Hemitrichia serpula, mālkrāsas lākturīti Cribraria argillacea, violeto šūnaini Siphoptychium violaceum, rūsgano lākturīti Cribraria rufa un parasto lindblādiju Lindbladia tubulina. Un par to liels prieks!

Iedvesmojoties no Anša Opmaņa sastādītajām sūnu izplatības kartēm, kas mani motivējušas vairāk papētīt sūnas retāk apsekotās vietās, šogad pirmo reizi Dabasdatu vēsturē izveidotas arī gļotsēņu izplatības kartes ar novērojumu un taksonu skaitu pa 10x10 km kvadrātiem. Ceru, ka tas šī raksta lasītājus rosinās paskatīties un iedvesmoties gļotsēnes papētīt arī kādā līdz šim tukšākā kvadrātā.


Gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos pa 10x10 km kvadrātiem (2009.-2024.). Lielāka izmēra karte ar konkrētu novērojumu skaitu kvadrātos pieejama šeit.


Gļotsēņu taksonu skaits pa 10x10 km kvadrātiem (2009.-2024.). Lielāka izmēra karte ar konkrētu taksonu skaitu kvadrātos pieejama šeit. Drusku mazāka izmēra fails, bet ar pagastu robežām.

Laikam nav liels brīnums, ka gan novērojumu, gan taksonu skaita kartes līdzīgas jeb skaidra korelācija – jo vairāk novērojumu, jo vairāk taksonu.

Tālāk vairāk statistikas par pašiem ziņotājiem, daļēji iedvesmojoties no Mareka Ieviņa publicētās statistikas par koksngraužu novērojumiem Latvijā.


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu Dabasdatos (2009-2024)


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu viena gada laikā (iekavās attiecīgais ražīgākais gads).


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko taksonu skaitu Dabasdatos (2009-2024)


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko taksonu skaitu viena gada laikā (iekavās attiecīgais produktīvākais gads).

Par statistikas apkopošanu un kartēm jāpateicas manam dēlam Dzintaram Klušam, bet vienu manu lūgumu viņš sākotnēji pārprata – "gada laikā" izlasīja kā "gadalaikā", un tā rezultātā tapa vēl nebijusi statistika par gļotsēņu ziņotāju novērojumu un taksonu skaitu vienā gadalaikā. Visvairāk taksonu visiem 16 čaklākajiem ziņotājiem bija rudenī, lai gan gadalaiks ar lielāko novērojumu skaitu atkarībā no ziņotāja variēja. No 73 ziņotājiem, kam vienā gadalaikā (visus gadus kopā skaitot) ir vismaz 10 novērojumi, visvairāk novērojumu tieši rudenī bija apmēram pusei – 36 ziņotājiem, vasarā nedaudz mazākam skaitam – 32 ziņotājiem. Bija arī tādi, kas gļotsēnēm visvairāk pievērsušies pavasarī (Andris Klepers, Miks Rieksts Hofmanis un Mareks Ieviņš) vai pat ziemā (Arta Joma).

Tālāk statistika ar čaklāko ziņotāju novērojumu un ziņoto taksonu skaitu atkarībā no gadalaika.


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu ziemā un pavasarī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko noteikto taksonu skaitu ziemā un pavasarī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu vasarā un rudenī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko noteikto taksonu skaitu vasarā un rudenī

Noslēgumā īss 2024. gada gļotsēņu notikumu pārskats:

* Gada gļotsēne tiek izvirzīta jau 3. reizi; šoreiz izvēle veikta FB grupas "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem" balsojumā; visvairāk balsis saņem režģa gļotsēne Hemitrichia serpula.

* Latvijā pirmā pēcsniedzīšu ekspedīcija (10.-11. aprīlī Latgalē).

* Pirmoreiz Slīteres ceļotāju dienās gļotsēņu lekcija un pārgājiens dabā (7. septembrī).

* Gļotsēņu mācības LIFE FOR SPECIES seminārā dabas izziņas speciālistiem (25., 26. septembrī Kuldīgas apkārtnē).

* Latvijā pirmais koka ēkas gļotsēņu pētījums gada garumā (novērotas 14 sugas), kam sekoja raksts par gļotsēņu pētījumiem Latvijā kopumā. Pilnās versijas abiem rakstiem lasāmas Dziedavā: "Gļotsēņu pētījums uz šķūnīša" un "Gļotsēņu pētījumi Latvijā"

* Prezentācija Dabasdatu sanāksmē par gļotsēņu sastopamību uz dažādiem substrātiem, ne tikai uz kritalām.

Latvijas aktuālais gļotsēņu taksonu saraksts

Katram taksonam papildus minēts tā ziņotāju skaits, kā arī novērojumu skaits Dabasdatos kopumā, 1x1 km un 10x10km kvadrātos. No esošajiem datiem izvērtēta to sastopamība.

Lielāks ziņotāju skaits kādai sugai ne vienmēr nozīmē biežāk sastopamu sugu, reizēm tas tikai liecina, ka suga vieglāk ievērojama. Īpaši uzskatāmi tas ir milzu brefeldijai Brefeldia maxima, kas lielo izmēru dēļ ir vieglāk pamanāma. Pēc ziņotāju skaita tā ir 26. vietā, bet pēc sastopamības pa 10x10 km kvadrātiem – 52. vietā.

Vairāk 10x10km kvadrātu nozīmē, ka vairāk aptverta visa Latvijas teritorija (un suga gana viegli ievērojama), savukārt vairāk 1x1 km kvadrātu nozīmē, ka suga ir biežāk sastopama (un arī ievērojama).

Visbiežāk novērotā suga pēc novērojumu, kvadrātu un ziņotāju skaita ir koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum aggr. (kas patiesībā ir sugu grupa, kas šobrīd tiek dalīta sīkāk), bet pārējo sugu secība atkarībā no statistikas veida mainās. Augstāk (ar lielāku ziņojumu un kvadrātu skaitu) sanāk ne tikai tās sugas, kas sastopamas biežāk, bet arī tās, kam pievērsta lielāka uzmanība.

Suga ir būtiski augstākā vietā pēc 1x1 km kvadrātu skaita (salīdzinot ar vietu 10x10 km kvadrātu sarakstā), ja tā sastopama tikai specifiskās vietās Latvijā, īpašos biotopos. Bet tur, kur ir, tur ir salīdzinoši bieži sastopama un ievērojama. Tādas, piemēram, ir dabisku mežu biotopu ar lielām trupošām kritalām sugas purpura lākturīte Cribraria purpurea, violetā šūnaine Siphoptychium violaceum, garkājas lampīte Lamproderma columbinum, tāda ir arī Gada gļotsēne 2025 – režģa gļotsēne Hemitrichia serpula, kas raksturīga slapjākiem biotopiem ar lapkoku kritalām. Bet pēc minētā kritērija visvairāk izceļas nesen Rīgā atklātā dažādkrāsu dzelksnīte Badhamia versicolor, kas šobrīd atrasta tikai Rīgā. Pagaidām atklāts jautājums, vai tā ir sastopama apdzīvotās vietās arī ārpus Rīgas.

Savukārt pretēji (suga būtiski augstākā vietā ir pēc 10x10 km kvadrātu skaita) ir tām sugām, kas ir varbūt izplatītas pa visu Latviju, bet aug vietās, ko gļotsēņotāji retāk apseko. Piemēram, tāda ir pārslainā cukurīte Didymium spongiosum, kas biežāk apaug dzīvus augus un mēdz augt arī pļavās.

Augstāk aprakstītie faktori arī tika ņemti vērā, izvērtējot, kādu sastopamības biežumu Latvijā attiecīgajam taksonam noteikt. Sastopamības biežums "0" noteikts tām sugām, kas Latvijā ir reģistrētas pēc senākiem literatūras datiem, bet Dabasdatos nav droši noteiktu ziņojumu. Tas nenozīmē, ka šīs sugas ir izzudušas, iespējams, mēs neesam vēl iemācījušies tās atrast vai noteikt.

Droši noteiktie Dabasdatos ziņotie gļotsēņu taksoni līdz ar foto un aprakstiem atrodami arī mājaslapā glotsenes.dziedava.lv, kur nesen ieviests arī sadalījums pa dzimtām.

Julita Kluša

2025-05-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Satyrium w-album - 2025-07-22 Ziemelmeita
- 2025-07-25 artis113
Bombus sp. - 2025-07-25 Ziemelmeita
Clausiliidae sp. - 2025-06-28 AgneseS
Sternula albifrons - 2025-07-25 Justs K
Limacidae/Arionidae/Agriolimacidae sp. - 2025-06-28 AgneseS
Odonata sp. - 2025-06-24 bitene
Nezināms
Ignotus
@ Mo
Pēdējie komentāri novērojumiem
Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 10:07

Atvainojos par drukas kļūdu, tur ir "novērots". Ņemot vērā, ka mums pastāv šie abi nosaukumi, vienkārši viens šķiet vairāk "vēsturisks", tad tā noteikti nebūs kļūda paturēt to.


IlzeP 25.jūlijs, 09:16

Laikam tomēr pagaidām atstāšu, kā ir. Betija Rubene komentēja, ka "runājot ar cilvēkiem lietoju "lielā/mazā zemes kamene", bet tas vairāk ir pieraduma pēc. Man šķiet, ka vienkàrši šobrīd nav konsekvences šajā jautājumā. Ja man būtu jāizvēlas, es paliktu pie lielā un mazā, jo ļoti līdzīgas, lucorum tiešām ir mazāka, pie tam tēviņi ir ar gaišiem matiņiem, kā šajā novērojumā - ne ar ko “melnu” neasociējas". Kārli, vai Tavā rakstītajā "novērts" ir domāts "novērsts" vai "novērots"? :)


nekovārnis 25.jūlijs, 09:11

Stictoleptura maculicornis ūsu posmiņi garāki, un pie pamatnes, vismaz ūsu vidusdaļā, gaiši.


IlzeP 25.jūlijs, 08:49

Paldies!


Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 01:27

Skatoties uz jaunākajām publikācijām, tur noteikti dominē "melnā kamene". Domāju, ka būtu jāmaina datubāzē nosaukums. Savukārt B.terrestris vajadzētu būt vienkārši "zemes kamene". :)


dziedava 24.jūlijs, 22:35

Tiešām gļotsēne, nevis kāda ~nektrija?


dziedava 24.jūlijs, 22:06

Šādām jāskata, vai cieši turas kausiņā, vai viegli nāk no kausiņa laukā.


dziedava 24.jūlijs, 22:03

Varbūt melnā celmlodīte


IlzeP 24.jūlijs, 20:23

Kārli, tātad jālabo? Bet B.terrestris tā kā tā ir lielā zemes kamene, kaut gan mazās nav?


IlzeP 24.jūlijs, 20:21

Nesen bija ieziņots šāds netipiski gaišs tumšais kailgliemezis... ?


megemege 24.jūlijs, 19:53

Cietas.


dziedava 24.jūlijs, 19:47

Nebija cietas? Ja cietas, tad sēnes


Ziemelmeita 24.jūlijs, 19:45

Šogad izdevās redzēt ziedam. Pēc speciālistu intereses par šo atradni un lūguma, augs tika ievākts un nosūtīts uz Daugavpils universitāti. Šodien saņēmu atbildi, ka tiešām tā ir zilganā brūnkāte, tikai netipiski sīka un ar tumšāku ziedu krāsu kā parasti. Izskatās, ka Vidzemē līdz šim nav atrasta, visi atradumi reģistrēti Latgales pusē.


ekologs 24.jūlijs, 18:58

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


zemesbite 24.jūlijs, 18:54

Paldies, Ansi, par labojumiem! :)


zemesbite 24.jūlijs, 18:45

Paldies, Kārli! :)


dziedava 24.jūlijs, 18:28

Nu pilnīgs rudens :). Physarum leucophaeum varbūt; jāmikroskopē.


DaceV 24.jūlijs, 16:35

Tai gan lielu uzmanību nepievērsu, bet šķiet bija laupītājmuša.


megemege 24.jūlijs, 15:20

Jā, ievākšu Vijai!


ivars 24.jūlijs, 14:45

Zivjudzenis.


dziedava 24.jūlijs, 14:37

izklausās labs biotops :D. Jāmikroskopē.


guta7 24.jūlijs, 13:02

Paldies, Ilze un Kārli!


Ziemelmeita 24.jūlijs, 12:32

Paldies,Inese un Lilita!


Filips Bobinskis 24.jūlijs, 12:26

Vai Idaea biselata?


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 11:43

Ja nemaldos, tad "melnā kamene" ir vairāk sarunvalodā izmantotais nosaukums, bet "mazā zemes kamene" par B.lucorum ir novērts, piemēram, jau 1973.gadā Imanta Damrozes grāmatā par kameņu audzēšanu.


Incīc 24.jūlijs, 11:12

Vai kāds zin,kas šis varētu būt? Aizsargājams vai invaziva suga?


mandele 24.jūlijs, 10:23

Digitalis purpurea, dārzbēglis


mandele 24.jūlijs, 10:19

Pēc fotogrāfijas - nepārprotami Digitalis purpurascens


dziedava 24.jūlijs, 09:55

Iveta, ragansviesti joprojām ir "pētīšanas procesā". Ceru kkad šosezon atrast laiku un salikt visus mūsu atrastos veidus lielajā gļotsēņu grupā FB ar jautājumu, vai kāds tos arī ir pētījis un kko no tā sapratis :D. Rūsganais manā izpratnē ir 2 krāsu veidojums (un ar 2 apvalkiem it kā). Sākumā dzeltens plazmodijs, tad sāk rasties tie sarkanie-rūsganie pleķi, un beigās viss paliek rūsgans, bet, teiksim, pārlaužot, iekšā joprojām būtu kkas arī dzeltens, vai ir dzeltenīga pakāje kā palieka no plazmodija stadijas. Šajā novērojumā es neko dzeltenu nesaskatu. Apkārt pakāje arī ir balta, tāpēc rūsganais tas nav. Traumētās vietās gļotsēnes mēdz iekrāsoties tumšākas. Šis izskatās pēc rozīgā, mani vienīgi mulsina fakts, ka mans rozīgais mājās kļuva pilnīgi balts, tāpēc par šo varietāti arī nav līdz galam skaidrs.


dziedava 24.jūlijs, 09:47

Paldies, Ansi! :)


IlzeP 24.jūlijs, 09:14

Tikai tagad pamanīju, ka B. lucorum latviski ir melnā kamene (hmm, kas tur tik melns, it īpaši, ja salīdzina ar B.terrestris...). Tad man laikam jāmaina latviskais nosaukums sugu pārim lielā/mazā zemes kamene? Senāk B.lucorum bija mazā zemes kamene.


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:11

Šķiet, ka B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:09

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:08

B.lucorum tēviņš


adata 24.jūlijs, 08:05

Šo skatos vairākas reizes un nesaprotu - pēc Julitas teiktā, ar tādiem sarkaniem pleķiem būtu jābūt rūsganajam, bet tā krāsa - pavisam rozā...


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.campestris


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:00

B.pascuorum


Ansis 23.jūlijs, 23:14

11. foto ir aļģe (Desmococcus olivaceus?); paraudziņā šai sugai raksturīgie 4-6 stūrainie vairķermenīši


Kārlis Levinskis 23.jūlijs, 22:45

Šādi patiesībā varētu izskatīties vairākas sugas. Šo fenotipa izpausmi rada pārāk liela melanīna produkcija organismā. Tas var skart lielu daļu sugu, piemēram, B.ruderatus, B.terrestris, B.sylvarum vai pat B.hypnorum. Tomēr, ja uzmanīgi skatās uz šo bildi, tad visticamāk šis īpatnis tiešām būs B.soroeensis. :)


Ziemelmeita 23.jūlijs, 22:07

Paldies,Marek,par labojumiem!


angel 23.jūlijs, 20:44

Paldies!


adata 23.jūlijs, 20:26

Otrajā attēlā zem vilkpienaines ir arī kāda cilindrīte, var to arī ieziņot.


nekovārnis 23.jūlijs, 19:53

Paldies, laura! Jā, domāju ka A.reyi.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 15:49

Paldies,Ansi, par labojumiem un sūnu noteikšanu!


dziedava 23.jūlijs, 12:31

Jā, te derētu saprast, vai dzeltenā krāsa arī figurē, tad rūsganais


zemesbite 23.jūlijs, 12:21

Paldies, Ansi! :)


Amanda 23.jūlijs, 11:36

Brūnā čakste


Ansis 23.jūlijs, 09:52

Kāda auga dīgsts ar sēklu


adata 23.jūlijs, 08:34

Skaisti interesants, rūsganais?


adata 23.jūlijs, 08:07

Neredz veidojamies paciņas, visticamāk dzeltenais ragansviests.


adata 23.jūlijs, 08:03

Te īsti neredz veidojošās paciņas, visticamāk zaļganā pumpurīte.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 00:06

Paldies,Ansi!


dziedava 22.jūlijs, 23:59

Paldies, Ansi!


megemege 22.jūlijs, 23:32

Paldies, Ansi!:)


Ziemelmeita 22.jūlijs, 21:35

Paldies,Amanda!


Amanda 22.jūlijs, 21:31

Niedru lijas


laumae 22.jūlijs, 10:03

Paldies, Marek! Pievienoju papildus foto. Varbūt noder!


dziedava 22.jūlijs, 09:42

Šo mikroskopēju, bet epipogiju pumpurītes pie manis nav, Vija, to Tev pašai būs jāmikroskopē :)


kamene 22.jūlijs, 09:00

Paldies, Marek!


Mari 21.jūlijs, 21:48

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:48

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:45

Paldies,Ruslan!


nekovārnis 21.jūlijs, 21:42

Šis man tā kā pēc A.reyi tēviņa izskatās - neizteiksmīgi galvas aizmugurējie stūri, priekškrūšu vairoga augšdaļa izskatās mataina, melnā josla segspārnu galos šaura. Sezonas beigās uzmetīs acis vēlreiz.


dziedava 21.jūlijs, 21:37

Varbūt baltā krāterīte?


nekovārnis 21.jūlijs, 21:29

Jā, bērzu briežvabole, mātīte.


Mari 21.jūlijs, 20:51

Varbūt Bērzu briežvabole?


Mari 21.jūlijs, 20:41

Paldies, Julita! :)


dziedava 21.jūlijs, 17:28

Es ar tā domāju :)


Durkts 21.jūlijs, 16:24

ja godīgi man šabu nebija- pirms tam apskatīju ar binokli,netālu bija kraukļi - augumu atšķirības pamanāmas. foto ir no vēderpuses. bet pameklēšu kameru


adata 21.jūlijs, 15:41

Velk uz papagaiļu pumpurīti?


adata 21.jūlijs, 15:23

Ui, šitā gan skaista, gan interesanta, tik rūpīgi apaugt katru stiebriņu un lapiņu!


W 21.jūlijs, 14:01

Paldies, Uģi!


dziedava 21.jūlijs, 10:45

Ļoti interesanrti, neparasta vieta :)


Lietuviete 21.jūlijs, 09:55

Piepilsētas mežā uz celiņa, kuru klāja mīksts smalku skaidiņu segums.


dziedava 21.jūlijs, 09:45

Visdrīzāk tumsnējā vālenīte Stemonitis fusca. Kādā vietā (biotopā) auga?


Lietuviete 21.jūlijs, 09:38

Pievienoju foto.


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:20

Atkal ne 'lācītis', bet cits 'zvērs'!


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:18

Pati skaistākā bērzlape!


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:09

Nu nevajag itin visas bekas apsaukāt par 'lācīšiem' (Leccinum)! To vidū ir vēl virkne citu 'zvēru", arī šī (starp citu, reta un aizsargājama).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:31

Gan jau zālājā paslēpies kāds līdz ar zemi nozāģēts vecs celms. Jo tīģeru sīkstenes tās neapšaubāmi ir, bet uz augsnes tās NEKAD neaug.


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:26

Vēl viens no tiem retajiem gadījumiem, kad tīģeru sīkstenes aug nevis uz pārmitras, bet gan uz pasausas koksnes (laikam uz necila celma, jo nevienu stumbeni tur neatceros).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:18

Tagad, septiņus gadus vēlāk, ir skaidrs, ka tīģeru sīkstene pie mums (tāpat kā šur tur citur pasaulē) aug ne tikai uz caurcaurēm izmirkušas koksnes, bet paretam arī uz celmiem un stumbeņiem sausākās vietas. Šis būs viens no tādiem gadījumiem, kuru Latvijā ir kopumā zināms apm. pusducis (daži ir ieziņoti tepat DabasDatos).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:10

Tīģeru sīkstene - pārliecinājos uz vietas. Lai gan parasti šī suga aug vēlā pavasarī vai vasaras sākumā uz palos caurcaurēm izmirkušas koksnes, paretam uzrodas arī uz celmiem vai stumbeņiem sausākās vietās, turklāt vairāk uz vasaras vidu. Sk. arī http://www.senes.lv/species/lentinus_tigrinus_5.htm.


ekologs 21.jūlijs, 07:14

Paldies, Uģi!


dziedava 21.jūlijs, 03:10

Cik uzskatāms 3. foto! :) Es tādu sauktu par A.affinis, bet kas zin, kas vēl izrādīsies, kad šī ģints būs sadalīta jaunās sugās.


dziedava 21.jūlijs, 03:03

Foto?


dziedava 21.jūlijs, 03:00

Bet Tu zem kājām paskatījies nejauši vai meklēji apzināti? Man sāk šķist, ka ar mauriņu gļotsēnēm ir līdzīgi kā ar pilsētas dzīvo koku gļotsēnēm - ja uztrenē redzi, tur var izrādīties gan uz masu, gan sugu skaitu plaša neatklāta pasaule


Vīksna 21.jūlijs, 00:42

Paldies !


VitaS 21.jūlijs, 00:23

Krūkļu zilenītis


VijaS 20.jūlijs, 22:49

6.-8. bildes - 33 stundas vēlāk, mājas apstākļos.


VijaS 20.jūlijs, 22:21

Nu šad tad jau zem kājām arī jāpaskatās :D Tur kādus 5 metrus tālāk bija vēl vairāki pleķīši ar tādām pašām.


dziedava 20.jūlijs, 20:07

Tu varētu pastāstīt, kā Tev izdevās Ceriņdārza mauriņā pamanīt gļotsēnes. Tu neskatījies uz kokiem un krūmiem?


Vīksna 20.jūlijs, 19:33

Arī 20. jūlijā koksngrauzis turpat izcirtumā uz izgāztās priedes.


Amanda 20.jūlijs, 10:38

Bezdelīgu piekūns


gunitak 20.jūlijs, 08:04

Parastais samtenis


IlzeP 20.jūlijs, 07:56

Pēdējā laikā foto diemžēl var pievienot tikai jau ieziņotam novērojumam. Var ieziņot un tad tūlīt vēlreiz atvērt turpat kreisajā pusē no jaunākajiem novērojumiem.


ekologs 19.jūlijs, 23:24

Ceļteku lācītis (Parasemia plantaginis).


picapica 19.jūlijs, 21:22

nopriecājos, ka foto var pievienot, bet - nekā! pat it kā pievienoja un - nav.. Kā tas izdodas - noslēpums ....Kur droši, nav problēmu- bez bildēm, bet ja šaubas...


ekologs 19.jūlijs, 18:59

Mīkstblakts (Orthocephalus saltator)?


ekologs 19.jūlijs, 18:50

Nu ļoti izskatās pēc pazemes kamenes (Bombus subterraneus) :)


Kiwi 19.jūlijs, 16:10

Paldies, Gunita!


ekologs 19.jūlijs, 11:30

Ceļteku raibspārnim ir 6 izteikti sarkani plankumi. Te paliek divi varianti, vai nu sausseržu raibspārnis (Zygaena lonicerae) vai amoliņa raibspārnis (Zygaena vicia). Manuprāt, otrais variants, bet nu raibspārnis (Zygaena sp.) ir :)


ekologs 19.jūlijs, 11:23

Te pēc mārsilu raibspārņa izskatās (Zygaena minos).


ekologs 19.jūlijs, 11:17

Mitrene tā nebūs. Līķvaboles kāpurs (Silpha sp.).


gunitak 19.jūlijs, 10:55

Kāļu baltenis


Mari 19.jūlijs, 10:42

Sporas 7-8 mkm, kapilīcija pavedienu diametrs 3mkm.


Justs K 19.jūlijs, 10:05

Vizuāli apskatīju ar binokli, konstatēju arī 'bikses', šī ir vienīgā bilde, kas uzņemta pēc kāda brīža caur tālskati, varbūt krūmos ne to esmu noķēris


Justs K 19.jūlijs, 09:54

Ķemmējot bridējus atskaņoju balsi un ļoti ātri atsaucās, īsti ieraksts nav, bet vairākkārt tika dzirdēta gan balss, gan saucieni.


Edgars Smislovs 18.jūlijs, 23:34

Dziesma vai sauciens dzirdēts/ierakstīts? Vizuāli īsti neatbilst ar izteikto rudo nokrāsu, uzacs svītras garumu un kāju krāsu.


VitaS 18.jūlijs, 22:28

Vai varētu būt Dolichovespula sylvestris?


VitaS 18.jūlijs, 20:24

Pirms diviem gadiem bija līdzīgs koksngrauzis un mēs ilgi pētījām ir/nav dzelksnīši vai tikai matiņi. Tad šoreiz zināju, ko meklēt :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:14

O, ļoti labi redzami dzelksnīši ūsu posmiņu augšdaļā. Pirmo reizi redzu tik labi dokumentētu Ropalopus clavipes pazīmi! :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:00

Tā kā reyi, bet sezonas beigās paskatīsies vēlreiz.


Ziemelmeita 18.jūlijs, 19:46

Paldies, Marek, par labojumiem!


nekovārnis 18.jūlijs, 19:30

Jā, tā izskatās :)


Ziemelmeita 18.jūlijs, 16:52

Paldies,Amanda un Uldi!


Alvis Āboliņš 18.jūlijs, 16:05

Atbrauca uz mājām bagāžniekā.


Amanda 18.jūlijs, 13:04

Gaigalas


Amanda 18.jūlijs, 13:03

Dzilnītis


Saulics 18.jūlijs, 10:54

Video: https://youtube.com/shorts/JmIuPj_JZME?si=NbA0Xxz3EDfW6knq


dziedava 18.jūlijs, 09:39

Skaidrs. Domāju, ka jāvar noteikt no foto, tikai vajag pieradināt redzi, kas ir kas. Cerams, ar laiku izdosies. :)


Kiwi 18.jūlijs, 09:09

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Paldies, Lilita!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Julita, man tieši tāda pat asociācija - zemenes ar putkrējumu! :D Mazliet arī iegrābos tai putkrējumā... :) Diemžēl pavērot nevarēšu, jo biju aizbraukusi zemenēs uz komerclauku, nebija līdzi nekas, kur varētu ievietot paraudziņu.


dziedava 18.jūlijs, 08:45

Paldies, Lilita!


bitene 18.jūlijs, 08:31

Manuprāt, tas ir Akantu baltdadzis Onopordum acanthium


Mari 18.jūlijs, 07:25

Vai šis varētu būt Anastrangalia sanguinolenta ?


guta7 18.jūlijs, 06:46

Paldies par noteikšanu, Uģi! Neko tādu nebiju redzējusi.


FunnyFox 17.jūlijs, 22:02

Laimiņa ziedos palielā platībā ganījās milzīgs daudzums kameņu un bišu, un pa starpu ganījās viens skudrulītis.


Osis 17.jūlijs, 19:53

Paldies Uģi!


Amanda 17.jūlijs, 19:26

Pelēkais mušķērājs


IlzeP 17.jūlijs, 16:51

Paldies, Renāte!


zane_ernstreite 17.jūlijs, 07:56

Nu vismaz tomēr lapsene )) Paldies, Uģi!


Vīksna 17.jūlijs, 00:40

Paldies !


zemesbite 17.jūlijs, 00:37

Paldies, Uģi, par labojumiem! :)


zemesbite 17.jūlijs, 00:27

Dadžu, laikam, vienīgās ir melnas, bet, varbūt, jāmaina atpakaļ uz Bombus sp.?


CerambyX 17.jūlijs, 00:14

Jā, tā man ar izskatās, bet nu nomainīju uz Bombus sp. jo nu noteikti nav sylvarum :)


ekologs 16.jūlijs, 23:20

Manuprāt, Dadžu kamene (Bombus soroeensis).


CerambyX 16.jūlijs, 23:18

Varbūt arī E.maura


CerambyX 16.jūlijs, 23:12

Piekrītu Marekam - manuprāt, Formica truncorum ir ticamākais variants.


CerambyX 16.jūlijs, 23:05

Kārklu vai augļkoku


Divpēdis 16.jūlijs, 22:57

O, skaisti! Paldies, Marek!:)


zane_ernstreite 16.jūlijs, 22:54

Paldies, Uģi, par labojumiem/precizējumiem!


dziedava 16.jūlijs, 22:48

Zemenes ar putukrējumu .. vai saldējumu :DD Siekala tek, citās kategorijās grūti domāt. :) Būtu jauki, ja varētu pavērot, kā attīstās, jo varbūt baltais ragansviests, bet varbūt tomēr pārslainā cukurīte. Drīzāk jau ragansviests


Ziemelmeita 16.jūlijs, 22:44

Paldies,Uģi,par sugu noteikšanu un labojumiem!


mufunja 16.jūlijs, 22:41

Paldies,Uģis. Interesanti.


CerambyX 16.jūlijs, 22:34

Tie baltie ir no zāģlapsnes kāpura (tur uz lapas ar redzams) siekalām veidoti 'radziņi'.


dziedava 16.jūlijs, 22:29

Ahā, tad tomēr ragansviests, bet rūsganais.


dziedava 16.jūlijs, 22:26

Paldies, Uģi!


zemesbite 16.jūlijs, 20:44

Skaista :)


CerambyX 16.jūlijs, 20:24

Šis gan interesanti - var tik domāt un pīt teorijas kā un no kurienes parādījusies :)


nekovārnis 16.jūlijs, 17:10

Ja, piešauj aci šos Pseudovadonia livida var diezgan viegli atšķirt no pārējiem, pēc melnajām ūsām ar salīdzinoši īsajiem posmiņiem. Citiem ūsu posmiņi garāki, arī ķemveidīgāki.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 12:06

Paldies,Uldi! Tā jau izskatījās.


RedStar7 16.jūlijs, 10:30

Mazliet par sugu šaubos, jo vai upes zīriņam nevajadzēja būt melnai spārna malai?


RedStar7 16.jūlijs, 10:21

Ilgi pētīju to pieaugušo zīriņu, bet viennozīmīgas skaidrības man nav. Knābis tā kā būtu, bet astei pēc idejas jābūt garākai un vai kājām arī nebūtu jābūt īsākām? Bet blakus atkal ir cits zīriņš ar manāmi garāku knābi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 09:06

Paldies,Lilita!


bitene 16.jūlijs, 09:05

Manuprāt, šis augs ir ārstniecības baldriāns. Madara noteikti nav, jo augam ir 5 vainaglapas.


nekovārnis 16.jūlijs, 08:16

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 16.jūlijs, 08:15

Šie mēdz būt diezgan raibi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 07:30

Paldies,Ansi!


Mari 16.jūlijs, 07:21

Pladies, Marek! Samulsināja tie ļoti raibie segspārni, šis bija stipri atšķirīgs no pārējiem :)


CerambyX 15.jūlijs, 20:54

Osis + tāds tumšs krāsojums - manuprāt, arī lepidus.


VitaS 15.jūlijs, 17:15

Šis ir birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum).


VitaP. 15.jūlijs, 13:22

Šobrīd vairāk uz brūno.


zane_ernstreite 15.jūlijs, 09:41

Paldies, Ruslan, par precizēšanu!


ekologs 15.jūlijs, 00:01

Lai būtu lielāka iespēja noteikt sikspārni līdz sugai, protams, ja ir iespējams, tad būtu ieteicams nofotogrāfēt sikspārņa ausis un ausu radziņu formu :)


ekologs 14.jūlijs, 23:55

Cassida stigmatica?


guta7 14.jūlijs, 23:10

Marek, paldies par zilenīšu labojumiem!


VijaS 14.jūlijs, 23:09

Paldies, Marek, par labojumiem! :)


MJz 14.jūlijs, 22:57

Ja tā ir bilde no novērotā putna (nevis kaut kur paņemta), tad tā ir pietiekami laba, lai skaidri varētu pateikt, ka bildē ir melnais grifs.


Ivetta 14.jūlijs, 22:36

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem!


nekovārnis 14.jūlijs, 21:57

Domāju ka M.urussovi. Monochamus saltuarius dzeltenais vairodziņš pārdalīts ar joslu bez matiņiem.


dziedava 14.jūlijs, 21:44

Oho, cik lielas sporas! Plānoju arī savu mikroskopēt (to, kas palika balts), būs ar ko salīdzināt.


IlzeP 14.jūlijs, 21:36

Otrais izskatās pēc žubītes, pirmais - īsti nezinu, bet pēc lauku zvirbuļa arī neizskatās.


zemesbite 14.jūlijs, 21:35

Paldies, Marek! :)


IlzeP 14.jūlijs, 21:33

Varbūt palīdzētu izkadrēšana?


IlzeP 14.jūlijs, 21:31

Manuprāt, tumšais, jo vienkrāsaina mantija.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:31

Formica obscuriventris ir Ziemeļamerikas suga. Šī varētu būt Formica truncorum. Cits variants - F.sanguinea, bet tai tumšāka galva.


IlzeP 14.jūlijs, 21:27

Grifs tas ir - bildi redzēju. Bet drīzāk melnais.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:14

Ķirmis, visdrīzāk Ptilinus sp. mātīte


nekovārnis 14.jūlijs, 21:06

Stenocorus meridianus tumšā forma


Ziemelmeita 14.jūlijs, 21:06

Paldies,Marek!


mufunja 14.jūlijs, 20:46

:(


dziedava 14.jūlijs, 20:07

Lieku uz poraino :)


dziedava 14.jūlijs, 19:57

Slikti. Tad es nezinu, kas tas ir.


Ziemelmeita 14.jūlijs, 19:55

Paldies, Julita!


mufunja 14.jūlijs, 19:50

Julita, es redzu caurspīdīgs balts


dziedava 14.jūlijs, 19:18

Nevaru saprast, vai varētu būt Diderma cinereum. It kā atbilst, bet kapilīcijam rakstīts, ka brūns, galos gaišāks. Foto izskatās balts/caurspīdīgs. Bet varbūt pārgaismots, tāpēc? Varbūt pati labāk saproti, vai ir brūns kapilīcijs?


zemesbite 14.jūlijs, 19:10

Paldies, Julita! :)


Andrejs 14.jūlijs, 18:04

Paldies !


dziedava 14.jūlijs, 18:01

Jā, galā melna, bet pa vidam violeti sarkana


Osis 14.jūlijs, 17:40

ir


VitaP. 14.jūlijs, 17:31

Cik saprotu, tādā gadījumā jākļūst melnai. Pavērošu.


dziedava 14.jūlijs, 16:54

Mani darītu aizdomīgu, ka ir dzeltens, malās ir tumši dzeltens un vēl daži sarkanīgi punktiņi - liecina par rūsgano


mufunja 14.jūlijs, 16:28

Jā:). Šajā posmā es viņu neredzēju.


Martins 14.jūlijs, 15:52

Pēc biotopa sugu nedrīkst noteikt, taču biotops var kalpot kā norāde - Limax maximus parasti (!) ir apdzīvotās vietās, tuvu pie mājām, kamēr tumšais kailgliemezis ir vairāk meža/parku suga. Abu sugu dzīvotnes var pārklāties (kā tas ir arī Siguldā), bet tumšais kailgliemezis apdzīvotās vietās ienāk "dziļāk", nekā milzu kailgliemezis mežā.


Martins 14.jūlijs, 15:49

Tumšie kailgliemeži mēdz būt arī pavisam gaiši, tikai ar dažiem plankumiem. Bet galvenā pazīme, ar ko atšķirt no Limax maximus ir tā, ka milzu kailgliemezim uz mantijas (gliemeža priekšējā daļa - "apkakle") vienmēr ir labi saskatāmi tumši plankumi, bet tumšajam kailgliemezim mantija ir vienkrāsaina, bez plankumiem.


Martins 14.jūlijs, 15:45

Būtu labi, ja šo attēlu vai nu izkadrētu vai sastopot nākamo gliemezi, fotografētu no kāda 10-20 cm attāluma. Pēc šī attēla pavisam droši nevar patiekt, ka tas ir spānis.


dziedava 14.jūlijs, 15:45

Izskatās milzīgs. Derētu pavērot attīstību, iespējams, nav ragansviests, bet milzu brefeldija


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts