Acis plaši vaļā – izbrīnam un lielacu kamenes meklējumiem dabā! Par 2024. gada kukaini izvēlēta aizsargājama kameņu suga – lielacu kamene Bombus confusus (Schenk 1861).

Jau 25 gadus Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) ir nesusi "Gada kukaiņa" tradīciju. Par gada kukaini šajā laikā daudzinātas daudzas vērtīgas sugas (pat dzimtas) – gan retas, gan bieži sastopamas. Katra gada nogalē biedrības pārstāvji stājas viens otram pretī nokaitētās diskusijās un sīvās aizstāvības cīņās iestājas par savu pārstāvēto kukaini, kuram būtu tas gods kļūt par nākamā gada simbolu. Tiek rādītas pārliecinošas prezentācijas, izskan argumentētas debates, lido taksonomiska rakstura apvainojumi… Varbūt kāds pat apraudas. Vai spējat iedomāties šo dzīvīgo ainu? Patiesībā šis tituls tiek piešķirts visnotaļ mierpilni, taču "Gada kukaiņa" nominācijas būtība ir tieši tāda – aicināt ar aizrautību, azartu un saviļņojumu mesties vides aizsardzībā, dabas pētniecībā un kukaiņu izzināšanā.

Lielacu kamene Bombus confusus uz āboliņa zieda. Novērojums Igaunijā.
Foto: Vilu Soon (https://www.gbif.org/species/1340477#)

Pirmo reizi šīs akcijas vēsturē par gada kukaini kļūst bite (Anthophila). Kamenes ir medus bišu (Apidae) dzimtas pārstāves. Lai gan latvietis bites domā pazīstam, daudzi ir pārsteigti uzzinot, ka Latvijā ir aptuveni 300 dažādu bišu sugu no sešām dažādām dzimtām. Interesi un izbrīnu raisa arī fakts, ka lielākā daļa no bitēm nemaz nedzīvo medusbitei raksturīgo dzīvesveidu, bet gan ir zemē alas rokošas vientuļnieces.

Bites kā apputeksnētāji ir ļoti nozīmīga kukaiņu grupa. Daudzi savvaļas augi un aptuveni trīs ceturtdaļas no augiem, ko lietojam pārtikā, ir atkarīgi no apputeksnētājiem. Lielacu kamene ir kļuvusi par gada kukaini gan tāpēc, ka tā Latvijā un Eiropā ir aizsargājama suga, gan tāpēc, ka simbolizē visu apputeksnētāju apdraudēto stāvokli, ko ietekmē zemes izmantošanas intensifikācija un kukaiņiem piemēroto dzīvotņu un barošanās platību samazināšanās.

Lielacu kamene ir īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauta kameņu suga. Kamene ir ar viscaur melnu apmatojumu, izņemot pēdējos vēdera posmus – "aste" tai ir rūsgana. Pēc izskata tā ir līdzīga trim citām samērā plaši izplatītām sugām: akmeņu kamenei Bombus lapidarius, zāles kamenei Bombus ruderarius un akmeņu parazītkamenei Bombus rupestris. Visuzkrītošākā vizuālā iezīme, kas raksturo lielacu kameni un latviešu valodā piešķir tai zīmīgo nosaukumu – šīs sugas tēviņiem ir netipiski lielas, gandrīz vai komiski izspīlētas acis. Proporcionāli pret nelielo kukaiņa ķermeni tēviņa acis izskatās kā melones. Tiek lēsts, ka šāda īpatnība, iespējams, piešķir kameņu tēviņiem priekšrocības pārošanās laikā. Tēviņu un strādnieču kameņu garums ir 13-16 mm, bet karalienes ir lielākas – 17-19 mm garas.

Lielacu kamene Bombus confusus – skats no priekšpuses: labi redzamas kamenes tēviņam raksturīgās lielās acis. Novērojums Austrijā. Foto: Michael Knapp (https://www.gbif.org/species/1340477#)

Apaugļotas karalienes pārziemo un, sākot ar maija vidu, sāk izlidojumus: barojas, būvē ligzdu un dēj olas. No olām attīstās strādnieki. Suga ir univoltīna: vasaras gaitā attīstās viena jaunā paaudze. Jūlijā dabā ir sastopamas jaunās karalienes un tēviņi, kuri pārojas. Rudenī jaunās apaugļotās karalienes uzmeklē ziemošanas paslēptuves, bet tēviņi, vecās karalienes un strādnieki izmirst.

Lielacu kamenes Bombus confusus spārni un mugurpuse. Novērojums Austrijā.
Foto: Michael Knapp (https://www.gbif.org/species/1340477#)

Lielacu kamenes ir sastopamas Eirāzijā ar sugas areāla centru Centrāleiropā, kur arī ir vislabāk izpētītas, taču šīs kamenes ir retas visā areālā. To populācijas kopš pagājušā gadsimta vidus ir sarukušas. Vēl daudz būtu izzināma par šo kameņu dzīvotnēm un barošanos, tomēr ir zināms, ka pārsvarā šī suga apdzīvo atklāta tipa biotopus, lielākoties sausus vai vidēji mitrus zālājus (mezokserofītiskus un mezofītiskus). Retumis ligzdas var būt izveidotas mežainās vietās, piemēram, sausu priežu mežu laucēs.

Ligzdas šīs kamenes pārsvarā veido uz zemes, piemēram, sausās zāles kumšķos. Ligzdas var būt veidotas arī pamestās mazo grauzēju un kurmju alās pazemē. Suga kopumā ir polilektiska, tas ir, ziedputekšņus vāc no dažādu augu ziediem, lai gan daži pētnieki novērojuši šo kameņu īpašu piekrišanu dažādiem dadžiem un tauriņziežiem.

Lielacu kamene Bombus confusus zālē. Tā mēdz veidot neaizsegtas ligzdas virs zemes. Novērojums Igaunijā.
Foto: Silja Grünberg (https://www.gbif.org/species/1340477#)

Ir zināms, ka Latvijas teritorijā šī suga joprojām dzīvo: daži indivīdi pēdējos gados ir sastapti gan pētījumos, gan vienkāršos novērojumos. Tomēr ļoti daudz vēl būtu iespējams izzināt par sugas izplatību un dzīvotņu un barošanās iespējām Latvijā. Turklāt jāpiemin, ka šai sugai Ministru kabineta noteikumi paredz mikroliegumu izveidi.

Portālā Dabasdati.lv ir atrodami vien divi šīs sugas novērojumi, un, cerams, ka "Gada kukaiņa" akcijas iedvesmoti, tiem pievienosies jauni. Šādi novērojumi ir ļoti vērtīgi. Pavasarī, kad kamenes būs pārziemojušas un uzsāks izlidojumus, aicināsim rūpīgāk pievērsties novērojumiem dabā un iepazīt šo sugu tuvāk.

LEB aicina ikvienu pievienot savus novērojumus un fotoattēlus portālā Dabasdati.lv vai arī sūtīt informāciju un uzdot jautājumus uz biedrības e-pasta adresi leb@entomologi.lv.

Ziņu sagatavoja: Madara Merle, Jānis Gailis, Betija Rubene

Latvijas Entomoloģijas biedrība

2024-01-08