Par 2021. gada kukaini Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) ir izvēlējusies spīļastes (Dermaptera), kas ir daudziem labi pazīstami kukaiņi, taču tajā pašā laikā – gana noslēpumaini un varbūt pat nedaudz biedējoši. Bet vai ir pamats uztraukumam sastopoties ar spīļasti? Vai no tām ir jāmēģina tikt vaļā savā piemāja dārzā? Cik dažādas spīļastu sugas ir sastopamas Latvijā? Šie un citi jautājumi būs tie, ko šogad mēģināsim skaidrot - īpaši uzsverot spīļastu lomu dabā un kliedējot mītus par to bīstamību. Un kā vienmēr gada kukaiņu akcijas ietvaros - ar plašākas sabiedrības palīdzību centīsimies iegūt vērtīgus datus par Latvijā sastopamo spīļastu sugu izplatību.

Spīļastes jeb ādspārņi (Dermaptera) ir izskata ziņā viegli atpazīstami kukaiņi. To raksturīgākā iezīme ir ‘spīles’ vēdera galā, kas nereti cilvēkos izraisa bijību un pat bailes no šiem kukaiņiem. Te gribētos šīs bailes nedaudz kliedēt. Lai arī spīļaste tiešām ir spējīga šīs ‘spīles’ kustināt un pat ar tām iekniebt, tomēr tas tiek darīts tikai brīžos, kad kukainis jūtas apdraudēts - tātad aizstāvoties. Šis kniebiens parasti nav ļoti sāpīgs un pēc savas funkcijas to varētu pielīdzināt kādu citu kukaiņu kodieniem, kam ir lieli un spēcīgi žokļi (lielākas vaboles, skudras u.c.). Tātad atšķirībā, piemēram, no bitēm un lapsenēm, kuru dzēliens retos gadījumos var izraisīt pat alerģiskas reakcijas, spīļastu kniebiens nav nekādā veidā bīstams ne bērniem, ne citiem cilvēkiem.  

Parastā spīļaste (Forficula auricularia) - tēviņš. Spīļastēm tēviņiem ‘spīles’ vēdera galā ir garākas un daudz izteiksmīgākas kā mātītēm. Foto: U.Piterāns 

Visticamāk, ka gandrīz vai ikkatrs savas dzīves laikā būs sastapies ar visbiežāk Latvijā sastopamo sugu - parasto spīļasti (Forficula auricularia). Tā apdzīvo ne tikai dabiskus biotopus (piemēram, dažādus mežus), bet ir biežs viesis arī cilvēka mītņu tuvumā, kur ļoti bieži ir sastopamas, piemēram, dārzos. Tieši spīļastu klātbūtne dārzos bieži vien cilvēkiem rada nepatiku pret šiem kukaiņiem, jo daudzi uzskata tās par dārzu kaitēkļiem. Patiesībā spīļastes pēc savas ekoloģijas ir uzskatāmas par visēdājām un, lai arī tās tiešām mēdz apgrauzt dažādu augu lapas un ziedus, tomēr būtiska to ēdienkartes sastāvdaļa ir citi kukaiņi un to kāpuri – tajā skaitā, piemēram, arī laputis. Tāpēc pareizāk būtu spīļastes uzskatīt kā veselīgas dārza ekosistēmas sastāvdaļu. Spīļastes var būt nozīmīgs palīgs cīņā pret citiem dārzā mazāk vēlamiem kukaiņiem un ir viens no faktoriem, kas var samazināt vajadzību pret dažādu ķīmisko preparātu lietošanu savā piemājas dārzā. Tikai retos gadījumos būtu izvērtējama nepieciešamība cīņai pret pašām spīļastēm.

Parastā spīļaste (Forficula auricularia) - mātīte. Foto: U.Piterāns 

Spīļastes ir sugu ziņā neliela kukaiņu kārta – Latvijā līdz šim ir konstatētas tikai 5 sugas. Vien par iepriekš minēto parasto spīļasti mums ir diezgan liela skaidrība par tās sastopamību Latvijā – ļoti bieži, praktiski visur. Pārējo četru sugu sastopamība būtu skaidrojama un precizējama, tāpēc šogad mēs jo īpaši aicinām sabiedrību fotografēt spīļastes, jo vismaz divas no pārējām sugām arī var būt sastopamas cilvēku mītņu tuvumā. Viena no šīm sugām, mazā spīļaste (Labia minor), gan ir izmēros visai neliela – tikai 4-6mm. Spīļastes ir naktī aktīvi kukaiņi tāpēc to foto medībās ir jādodas vai nu vakarā/naktī, kad tās lien ārā no slēptuvēm un ir viegli ieraugāmas ar luktura palīdzību, vai arī tās jāmeklē to dienas slēptuvēs, kas parasti ir tumšas un mitras vietas – zem akmeņiem, koka gabaliem, lapu nobiru slānī, arī zem koku mizas utml.  Īpaši vērtīgi būtu, ja kādam izdotos atrast īpaši reto piekrastes spīļasti (Labidura riparia), kas apdzīvo smilšainus ūdenstilpju krastus un ir lielākā no Latvijā sastopamajām sugām (var sasniegt pat 3cm garumu). Pēdējos gados šai sugai nav zināmu atradumu, bet ļoti iespējams, ka tā tomēr ir sastopama kaut kur Kurzemes piekrastes liedaga joslā, jo ir gana bieži sastopama Lietuvā, Kuršu kāpā.

Par sugu noteikšanu pašiem nav jāuztraucas – ja būs iegūts fotoattēls, tad speciālistiem visticamāk būs iespēja sugu atpazīt. Taču sezonas gaitā publicēsim uzskates materiālus, kas atvieglos sugu noteikšanu arī pašu spēkiem. Uzņemtos fotoattēlus aicinām ievietot tepat portālā dabasdati.lv, kas ir visērtākais novērojumu ziņošanas veids. 

LEB ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus. LEB dibināta 1951. gadā un ir vecākā pastāvošā dabas izpētes biedrība Latvijā. Biedrība katru gadu kopš 1999. gada izvirza Gada kukaini un kopš 2008. gada arī Gada bezmugurkaulnieku ar mērķi izglītot sabiedrību par Latvijas dabu un iegūt vērtīgus datus.

Ziņu sagatavoja: Uģis Piterāns
Latvijas Entomoloģijas biedrība

2021-01-06