Par Gada Kukaini 2018 Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) izvēlējusies jāņogu raibeni Polygonia c-album! Šī suga izvēlēta par godu Latvijas valsts simtgadei! Varētu rasties jautājums – kāda tieši ir jāņogu raibeņa saistība ar gaidāmo Latvijas valsts 100 gadu jubileju? Atbilde slēpjas tauriņa izskatā – tā pakaļspārnu apakšpusi rotā balts plankums "C" burta formā. Savukārt romiešu ciparu pasaulē ar burtu "C" apzīmē skaitli… 100! Tātad īstens simtgades tauriņš!

Jāņogu raibeņa izskats

Jāņogu raibenis ir vidēja izmēra (spārnu pletums 4 līdz 5 cm), tipisks raibeņu dzimtas pārstāvis – oranžu spārnu virspusi, kas klāta ar vairāku melnu plankumu rakstu. Ja no attāluma to var sajaukt ar kādu citu raibeņu sugu, piemēram, parasto nātru raibeni, tad, aplūkojot tauriņu tuvāk, kļūst redzama viena no jāņogu raibeņa galvenajām atpazīšanas pazīmēm - īpatnēji izrobotā spārnu forma. Nevienai citai Latvijā sastopamai dienastauriņu sugai spārnu malas nav ar tik dziļu robojumu. Spārna apakšpusē raksturīgākā pazīme ir šis pieminētais, baltais, "C" burta formas plankums, kas ir nesajaucama sugas pazīme. 

Kur meklēt simtgades tauriņu?

Jāņogu raibeņi var būt sastopami visdažādākajos biotopos, arī dārzos un citās cilvēku apdzīvotās vietās vai to tuvumā, taču vislabāk tomēr jūtas mežmalās, upmalās un krūmājos, kur aug iecienītākais kāpuru barības augs – parastais apinis. Kāpuri gan savā barības izvēlē nav pārāk izlepuši un var baroties arī ar nātru, kārklu, gobu, kā arī jāņogu un ērkšķogu lapām. Pieaudzis jāņogu raibeņa kāpurs ir krāsots brūni oranžā krāsā ar izteiksmīgi gaišu ķermeņa aizmugurējo daļu. Šāds krāsojums nav nejaušība, bet gan lielisks maskēšanās mēģinājums, jo, ja kāpurs nekustīgi sēž uz auga lapas virsmas, no attāluma to var viegli sajaukt ar kāda putna… ekskrementu.

Interesants ir tauriņa dzīves cikls, jo jāņogu raibeņi ir viena no tām nedaudzajām sugām, kuras mēs varam redzēt lidojam agri pavasarī līdz ar pirmajām siltajām dienām. Tas ir iespējams, jo šīs sugas pārziemo pieauguša tauriņa stadijā (citas sugas, kas lido vēlāk sezonā – kūniņas, kāpura vai olas stadijā). Jāņogu raibeņi pārsvarā ziemo dabiskās slēptuvēs – koku dobumos, mizas spraugās u.tml. vietās, taču var izmantot arī cilvēka radītas būves – šķūnīšus, malkas grēdas u.tml. Atšķirībā no dažām citām ziemojošajām dienastauriņu sugām, piemēram, acainajiem vai parastajiem nātru raibeņiem – jāņogu raibeņi ziemošanai neizmanto alas un pagrabus. Tiklīdz marta beigās sāk kust sniegs un temperatūras stabiņš pakāpjas virs +10 grādiem – jāņogu raibeņu lidošana var sākties! Atbilstoši tautas parunai - ja jāņogu raibenis ir pirmais gadā redzētais tauriņš, tad ir gaidāma raiba vasara! Kopumā jāņogu tauriņus var novērot gandrīz visā siltajā gada periodā – no marta beigām līdz pat oktobra beigām. Neliels pārtraukums lidošanā var būt jūnija vidū, kad pārziemojušie pavasara tauriņi jau ir beiguši savu dzīvi, bet nākamā paaudze vēl nav paspējusi izšķilties. Lidošanas maksimums, kad jāņogu raibeņus var redzēt visvairāk, ir vērojams aprīļa beigās un jūlija vidū.

Sugas izplatība Latvijā

Jāņogu raibeņi patiesībā ir viena no biežākajām Latvijā sastopamajām dienastauriņu sugām, kas ir vienmērīgi izplatīta visā Latvijas teritorijā. Dzīves laikā vismaz reizi to redzējis būs vai ikviens no mums. Tiesa, jāņogu raibenis ir lielisks piemērs tam, ka, pat neskatoties uz pēdējo piecu gadu laikā ļoti daudz klāt nākušajiem datiem par šīs sugas izplatību (pateicoties LEB rīkotajai Tauriņu Vērošanas akcijai), joprojām Latvijas kartē ir daudz balto plankumu, kur nav zināms, vai šī suga tur ir sastopama. Tāpēc mēs priecāsimies par ikkatru jāņogu raibeņa ziņojumu – gan šajā gadā, gan, ja izdodas atrast kādu šī tauriņa fotoattēlu savā personīgajā arhīvā, no agrākiem gadiem. Kopīgiem spēkiem mēs noteikti varam iegūt krietni pilnīgāku pārskatu par jāņogu raibeņa izplatību Latvijā! Mēs priecāsimies arī par jebkuru citu Latvijā novērota un nofotografēta dienastauriņa ziņojumu, jo ikviens jauns novērojums papildina kopējo zināšanu apjomu par Latvijas dienastauriņu izplatību.

Visērtāk jāņogu raibeņu un arī citu dienastauriņu novērojumus ir ziņot portālā Dabasdati.lv. Saziņai var izmantot arī Latvijas Entomoloģijas biedrības facebook lapu. Lai nebūtu pārpratumu un šaubu par sugas noteikšanu, novērojumiem vēlams pievienot fotoattēlu.

Latvijas Entomoloģijas biedrība ir vecākā aktīvā zinātniskā dabaspētniecības organizācija Latvijā, kas ir dibināta 1951. gadā. Gada Kukaiņa akciju LEB rīko 20. reizi. Šīs akcijas mērķis ir informēt sabiedrību par kādu aktuālu entomoloģijas tēmu un atgriezeniskās saites veidā no plašākas sabiedrības iegūt jaunu informāciju par konkrētās sugas izplatību Latvijā. Iepriekš par gada kukaiņiem ir izvēlēti: divpunktu mārīte (1999), komposta degunradžvavole (2000), parkšķis (2001), mājas circenis (2002), sfingu dzimta (2003), zilspāres (2004), parastā skudrulauva (2005), lapkoku praulgrauzis (2006), zemesvēzis (2007), lielais dižkoksngrauzis (2008), čemurziežu dižtauriņš (2009), parastais skudrulītis (2010), ošu pļavraibenis (2011), spožā skudra (2012), raibspārnu smiltājsisenis (2013), Mannerheima īsspārnis (2014), lielais mārsilu zilenītis (2015), smirdīgā rožvabole (2016), Eiropas dievlūdzējs (2017).

Novēlam raibu 2018. gadu - lai katram šogad izdodas ieraudzīt savu simtgades tauriņu!

Uģis Piterāns

Latvijas Entomoloģijas biedrība 

2018-01-06