Latvijas Dendrologu biedrība (LDB) par 2019. gada Gada koku ir izvēlējusies Krimas liepu Tilia x euchlora C. Koch (1. att.). Krimas liepas izvēle bija atbalsta balsojums Ukrainas dendrologiem. Latvijas Dendrologu biedrība nosoda Krievijas veikto Krimas pussalas aneksiju un aicina uz konflikta mierīgu atrisinājumu, atgādinot sabiedrībai par nepieciešamību stiprināt sadarbību, demokrātiju un vispārcilvēciskās vērtības Eiropā. 2006. gadā Latvijas dendrologi apmeklēja Ukrainas parkus un botāniskos dārzus, iedibinot draudzīgas attiecības ar Ukrainas kolēģiem.

1. attēls. Ziedošas Krimas liepas Tilia x euchlora C. Koch (T. cordata x T. dasystyla) Liepu ielas alejā Liepājā. Foto: Aija Niedoliņa

Krimas liepa Latvijā ir svešzemju koku suga, precīzāk sakot, parastās un Kaukāza liepas starpsugu hibrīds, kas kā kultivārs dendroloģijā tiek izdalīts no 1838 gada. Gada koka izcelsmes areāls ir Austrumukrainas teritorija, Krima.

Koks sasniedz 25 m augstumu un veido aptuveni 8-10 m platu, pārkarenu, cilindriskas formas zaru vainagu. Īpašā koka pazīme ir 5-10 cm garās, spīdīgās, ieapaļi olveida lapas ar īsu nosmailotu galotni, kas koku izceļ apkārtējo vidū. Lapas plātne pie pamata izteikti asimetriska, kaila virspuse un bālāk zaļa apakšpuse ar brūnganu matiņu pušķiem dzīslu stūros. Mala ar akotainiem gaišiem zobiņiem (2. att.).

2. attēls. Krimas liepas lapas. Foto: Gvido Leiburgs

Rudenī koka lapojums krāsojas gaiši dzeltenos toņos, saglabājot rakstrurīgo lapu spīdumu. Viengadīgie dzinumi un pumpuri kaili, dzeltenīgi zaļi, saules pusē reti sārtojas. Ziedkopā 3-7 ziedi. Vainaglapas nedaudz paceltas, dzeltenīgas, vienādā garumā ar putekšņlapām. Seglapa kaila, 5-8 cm gara. Latvijā zied pēc parastās liepas, ziedi salīdzinoši lieli ar intensīvu smaržu jūlija beigās, augusta sākumā. Auglis šauri elipsoidāls, ar neizteikti iezīmētām piecām ribām, biezu apvalku, klāts ar pinkaini tūbainiem matiņiem.

Stumbram ir samērā gluda pelēka miza. Koki veido stabilus stumbrus ar simetrisku zarojumu, ir piemēroti pilsētu augšanas apstākļiem, jo nav izvēlīgi grunts prasību ziņā, ir sausumizturīgi, piemēroti formēšanai un cirpšanai, tiem ir maz kaitēkļu un slimību. Tomēr Krimas liepai ir viena slikta īpašība – ziedēšanas laikā tā izraisa pastiprinātu kameņu un bišu bojāeju. Krimas liepu mēdz jaukt ar Kaukāza liepu Tilia dasystyla Stev., kam atšķirībā no Krimas liepas lapas apakšā dzīslu stūros matiņi ir balti nevis brūngani.

Kopumā viena no skaistākajām liepām, ko Latvijā audzē jau no 19. gadsimta beigām. Koki vairāk izplatīti Latvijas centrālajā un rietumu daļā. Neskatoties uz labo ziemcietību un citām īpašībām, koka taksons apstādījumos sastopams nepamatoti reti. Tā kā Krimas liepa ir Latvijas kokaudzētavu sortimentā, biedrība aicina šos skaistos kokus plašāk izmantot apstādījumos kā soliterus, grupu un ceļmalu stādījumus. Kokiem sākot ar 1,9 m stumbra apkārtmēru ir īpaši aizsargājamu koku – dižkoku statuss. Dižākās Krimas liepas Latvijā sasniedz aptuveni 2,5 m stumbra apkārtmēru.

Īpaši atzīmējams, ka LDB biedre Gunta Evarte-Bundere 2018. gadā izstrādāja promocijas darbu par tēmu "Liepu (Tilia L.) ģints taksoni Latvijā un to izplatību limitējošo vides faktoru analīze", iegūstot bioloģijas zinātņu doktora grādu. No Guntas Evartes-Bunderes pētījumā apsekotajiem 134 objektiem Krimas liepa konstatēta 22% dendroloģiskos stādījumos un parkos. Atradnes Latvijā atbilstoši literatūras datiem parādītas kartē 3. attēlā.

3. attēls. Krimas liepas atradnes Latvijā (melnie punkti apzīmē senās atradnes, gaišie – atradnes pēc
1991. gada) (G. Evarte-Bundere 2018).

Biedrība gada koku ievēl no 2001. gada, kad Gada koka godā bijā parastais pīlādzis Sorbus aucuparia L. Atgādinām, ka Latvijas simtgades koks bija parastais ozols Quercus robur L.

Aicinām par Krimas liepas atradnēm ziņot Latvijas Dendrologu biedrībai un portālā dabasdati.lv!

Informāciju sagatavoja:

Gvido Leiburgs

leiburgs@gmail.com

2018-01-18